Ūdeņraža attīstība Baltijā un Baltijas jūras reģionā pašlaik ir sākuma stadijā, taču iespējas ražot zaļo ūdeņradi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) Latvijā ir plašas.

Līdz šim ūdeņradis Latvijā izmantots vien dažu salīdzinoši nelielu projektu ietvaros, taču novembrī par iespējamiem plāniem zaļo ūdeņradi ražot rūpnieciskos apmēros publiski paziņojusi Ventspils brīvosta un aprīlī – arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Šobrīd, kad Eiropas mērķis ir izveidot enerģijas sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamā enerģija, Ziemeļvalstīs vērojama ļoti strauja attīstība gan AER sektorā kopumā, gan arī ūdeņraža jomā, teic Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs. Kā pozitīvu piemēru viņš šajā gadījumā min Somiju, norādot, ka arī Baltijas valstīs iespējas ražot zaļo ūdeņradi pastāv un tās ir jāizmanto.

Parakstot sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju, Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen” plāno attīstīt ūdeņraža lidmašīnu projektu Latvijā, sniedzot būtisku ieguldījumu zaļās enerģijas klāstera attīstībai Kurzemes piekrastē, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.

“Projekta īstenošana neapšaubāmi būs nozīmīgs notikums Latvijas ekonomikā, kas veicinās tautsaimniecības attīstību un kalpos kā būtisks solis moderna mūsu valsts zīmola nostiprināšanai pasaulē. Lielais investīciju apjoms, vismodernākās inovatīvās tehnoloģijas, pilnīga atbilstība virzībai uz klimatneitralitāti, paredzēta ciešā sadarbība ar Latvijas augstskolām – visi šie elementi ūdeņraža lidmašīnu būvi un uzturēšanu padarītu par Latvijas veiksmes stāstu, dodot grūdienu inovācijām labvēlīgas vides radīšanā kopumā. Tādēļ es no savas puses apņemos uzturēt ciešu kontaktus ar projekta virzītājiem un pielikt visas pūles, lai projekta virzībai no valsts puses nebūtu nepamatotu šķēršļu,” komentē eonomikas ministrs Viktors Valainis: .

Latvija varēja būt pirmā valsts Eiropā un, iespējams, pasaulē, kurā lokomotīves kā degvielu izmantotu ūdeņradi, taču šī iespēja netika izmantota, jo Vācijā jau ir pasažieru vilcieni, kuros izmanto ūdeņradi, turklāt pašlaik ūdeņraža lokomotīvju ieviešanas projektu sāk īstenot Igaunija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Ūdeņraža asociācijas vadītājs Aivars Starikovs. Viņš norāda, ka Latvijas zinātnieki piedāvā ūdeņraža potenciālu un savus pakalpojumus starptautiskā līmenī un tos jau izmanto Igaunijas, Skotijas (Lielbritānijas), Dānijas, Bulgārijas kompānijas.

Kādus pakalpojumus sniedzat?

Latvijā ir izveidots Viedās ūdeņraža enerģētikas zinātnes ekselences un inovāciju centrs, kas piedāvā ASV, Lielbritānijas, Igaunijas, Ukrainas, Bulgārijas un Lietuvas uzņēmējiem kopā veidot viedās enerģētikas sistēmas ietvarus ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanai un Latvijas zinātnes pārnesi ūdeņraža tehnoloģisko risinājumu jomā. Ūdeņradim ir būtiska loma enerģētikas sektora dekarbonizācijā, tam kā enerģijas nesējam ir izšķiroša nozīme, risinot atjaunīgo energoresursu problēmas, ja tiek veicināta nacionālu un reģionālu energokopienu vai ekosistēmu izveide, pielietojot inovatīvus ūdeņraža risinājumus.

Ventspils brīvostas pārvalde parakstījusi līgumu ar SIA “PurpleGreen Energy C”, lai sāktu izpētes darbus zaļā ūdeņraža rūpnīcas būvniecībai Ventspilī.

Zaļais ūdeņradis nākotnē ieņems noteicošu lomu kā ilgtspējīgas enerģijas ražošanas avots, tāpēc pasaulē to dēvē par “zaļo revolūciju”. Projekta realizācija būs nozīmīgs solis atjaunīgās enerģijas klastera attīstībā Ziemeļkurzemes reģionā. Tas pavērs iespējas gan pētniecībai, gan citu uzņēmējdarbības projektu attīstībai nākotnē, kur būtiska nozīme būs tieši nākotnes enerģijas izmantošanai.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks, Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs: “Ventspilij ir visas priekšrocības, lai attīstītos par nākotnes enerģijas ražošanas un eksporta mezglu, kas savukārt būtu liela konkurētspējas priekšrocība uzņēmumiem sākt un izvērst savu darbību šeit. Šobrīd Ventspils brīvostas pārvalde mērķtiecīgi attīsta atjaunīgās enerģijas klasteri Ventspilī un zaļā ūdeņraža ražošana šajā dažādo aktivitāšu kompleksā ir viens no ļoti svarīgiem stūrakmeņiem. Esam gandarīti, ka “PurpleGreen Energy C” izvēlējās Ventspils brīvostu par vietu sava projekta attīstībai, un esam gatavi aktīvai un produktīvai sadarbībai.”

Šogad galveno profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu devumu enerģētikā saņēmis Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta (CFI) vadošais pētnieks Jānis Kleperis, informē AS "Latvenergo" pārstāvji.

Latvijas zinātnieki 24.reizi saņem Gada balvas enerģētikā. "Latvenergo" un Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) pasniedz Gada balvu zinātniekiem, lai veicinātu nozares un zinātnes attīstību, izceltu izcilu jauno zinātnieku veikumu vai mūža devumu enerģētikā.

J.Kleperis savu akadēmisko un zinātnisko darbību ir veltījis ūdeņraža iegūšanas un uzkrāšanas tehnoloģiju pētījumiem Latvijas enerģētikai. Nodarbojies ar ūdeņraža īpašību un mijiedarbības pētījumiem jau no LU CFI pirmsākumiem, izveidojis un vadījis Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratoriju, kas, paplašinoties pētījumu laukam, tika pārdēvēta par Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratoriju. Valsts pētījumu programmās "Enerģētika" darbojas kopš to izveides un šobrīd realizētajā programmā tiek vadīta darba paka "Ūdeņraža ieguves tehnoloģiju izvērtējums atkarībā no resursa, energopatēriņa, izmaksām, elastības un paplašināšanas iespējām".

No 13. līdz 15.oktobrim Maskavā notiek Krievijas Enerģētikas nedēļas starptautiskais forums, kuram seko līdzi arī “Dienas Bizness”. Tas ir svarīgs notikums enerģētikā ne tikai Krievijā, bet arī visās valstīs, kuras saņem kaimiņvalsts eksportēto enerģiju.

Foruma tēmas skar gan enerģētikas tirgu analīzi un prognozes, gan enerģētikas digitalizāciju, klimata mērķu sasniegšanu, jaunos tehnoloģiskos risinājumus un inovācijas enerģētikā, kā arī jauna tipa regulējumu enerģētikā.

Pirmajā foruma dienā kā Eiropas Savienībai (ES) nozīmīga tēma bija ES “zaļā kursa” ietekme uz Krievijas – ES sadarbību enerģētikas sektorā. Šis jautājums īpaši svarīgs pašlaik, kad augsto gāzes cenu laikā tiek piesaukta enerģētiskās krīzes iespējamība. Šeit tika diskutēts, kā panākt enerģētisko drošību patērētājiem mainīgos apstākļos.

Vēl viens svarīgs pirmajā foruma dienā izrunāts temats – ūdeņraža ražošana un eksports. Tika izteiktas prognozes, ka pēc dažādām aplēsēm 2050.gadā ūdeņraža pieprasījums pasaulē varētu sasniegt no 40 līdz 170 miljoniem tonnu gadā. 2024.gadā Krievija plāno saražot 200 tūkstoši tonnu ūdeņraža, 2 – 12 miljonus tonnu 2035 gadā un ne mazāk kā 15 miljonus tonnu 2050.gadā. Taču attiecībā uz ūdeņradi pagaidām lielākā neskaidrība ir tehnoloģijas, kuru attīstība pagaidām ir tikai sākuma stadijā.

AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) Eiropas Zaļā kursa ietvaros ir spēris nozīmīgu soli ūdeņraža tehnoloģijas integrācijas izpētei pašreizējā gāzes infrastruktūrā.

Apvienojoties Latvijas, Igaunijas, Somijas un Lietuvas gāzes pārvades sistēmas operatoriem, izveidota Ūdeņraža Baltijas koordinācijas grupa (Hydrogen Baltic Coordination group (H2BCG)), kuras viens no pirmajiem uzdevumiem būs kopīga pētījuma veikšana ūdeņraža ievadīšanai un transportēšanai esošajā gāzes pārvades sistēmā.

Izveidotās darba grupas ietvaros, kuru veido četru valstu gāzes pārvades sistēmas operatori - Conexus Baltic Grid (Latvija), Elering AS (Igaunija), Amber Grid (Lietuva) un Gasgrid Finland (Somija), ir tapusi vienošanās par kopīgiem principiem ilgtspējīgu gāzu attīstībā un tiks veikts kopīgs pētījums, lai noskaidrotu un novērtētu Latvijas, Igaunijas, Somijas un Lietuvas gāzes pārvades sistēmu tehniskās iespējas tajās ievadīt un transportēt ūdeņradi, kā arī identificētu tam nepieciešamos infrastruktūras uzlabojumus un aplēstu ar tiem saistīto investīciju apmērus.

Enerģētikas tematika 2022. gadā ir ļoti aktuāla visā pasaulē, un daudzviet nākas saskarties ar energoresursu pieprasījuma pieaugumu, ko ietekmējusi ģeopolitiskā situācija – Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Esam piedzīvojuši ļoti augstu energoresursu cenu eskalāciju.

Tādējādi šis gads enerģētikas nozarē veido būtisku pagriezienu Eiropā, Ziemeļvalstīs un Baltijā, lai nodrošinātu savas valsts energoneatkarību un energoapgādes drošumu. Šogad ir pārtraukti darījumi ar Krieviju, tādējādi energoresursu iegādi kompensējam ar darījumiem citās valstīs un reģionos.

Svarīgi, ka 2022. gada enerģētiskā krīze ir devusi jaunu impulsu, lai daudz straujāk attīstītu jaunus dabasgāzes piegādes ceļus un pārtrauktu gāzes iegādi no Krievijas. Ir sperti ievērojami soļi Baltijā, un kā alternatīva intensīvi attīstīta sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) infrastruktūra, piemēram, Inko SDG terminālis Somijā, kura jauda ir plānota līdzvērtīga Klaipēdas SDG termināļa jaudai, ir neatsverams pastiprinājums energoapgādes pietiekamībai.

Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam Eiropu padarīt klimatneitrālu, tomēr šobrīd nav plāna, kā atbalstīt tālsatiksmes autobusus pārejā uz oglekļneitrāliem risinājumiem. Šķiet, ka pastāv kopēja ilūzija par to, ka elektriskie vilcieni atrisinās visas ar tālsatiksmes transportu un klimata mērķu sasniegšanu saistītās problēmas.

Kamēr Eiropas un valstu iekšējie līdzekļi tiek ieguldīti dzelzceļa savienojuma izveidē un attīstībā, tālsatiksmes autobusi ir aizmirsti. Nākotnes tālsatiksmes transporta risinājumu pamatā nav tikai pārvietošanās ar vilcieniem, bet gan dažādu transporta veidu mijiedarbība. Pat Vācijā, kur ir ļoti blīvs dzelzceļa tīkls, autobusi ir ārkārtīgi svarīgi.

Pirmkārt, ir daudz lokāciju, kur vilcieni nekad nebrauks dažādu iemeslu dēļ, piemēram, sliežu ceļu būvniecība prasa laiku un ne vienmēr gūst pozitīvu atbalstu sabiedrībā, jo cilvēki nevēlas, lai dzelzceļš būtu blakus viņu pagalmam. “Rail Baltica” ir viens no piemēriem - mēs strādājam pie jauna vilciena maršruta attīstības, tomēr neesam spējuši panākt pietiekami lielu progresu.

Atjaunīgo energoresursu (AER) projekti jāattīsta virzienā, kurā ir līdzsvars starp attīstāmajām AER jaudām, paredzamajiem elektroenerģijas tirgus principiem un iespējamiem atbalsta mehānismiem.

Šī brīža tendence Eiropā ir AER projekti bez valsts garantētajām subsīdijām. Baltijā tiek prognozētas pat vairākus tūkstošus megavatu (MW) lielas vēja elektrostaciju jaudas.

Eiropā šī brīža tendence ir tā saucamie AER nulles cenas projekti jeb projekti bez valsts garantētajām subsīdijām, kur arvien vairāk valstu savus nacionālos AER attīstības mērķus mēģina sasniegt, izsludinot AER izsoles ar noteiktu AER iepirkuma apjomu un noteiktu cenu griestu. Šo projektu attīstītāji, izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, nosola AER jaudas par vidējām tirgus cenām un pat nulles cenām, kā tas ir Vācijā, Holandē un Lielbritānijā. Savukārt Nord Pool biržas cenu analīze parāda, kā lielas vēja elektrostaciju (VES) izstrādes samazina elektroenerģijas cenas, un 2020. gadā pat vairākkārt ir bijuši periodi ar negatīvām cenām. Tādos gadījumos projektu investori var būt zaudētāji.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Auto pārbūves uzņēmuma SIA "Electrify" meitasuzņēmums AS "Electrify H2" sācis darbu pie ar ūdeņradi darbināmas motorlaivas izstrādes, un tā īstenošanai plāno piesaistīt 201 250 eiro no individuāliem pūļa investoriem, informē uzņēmuma pārstāvji.

"Electrify H2" iecere paredz izstrādāt pilnībā ar ūdeņradi darbināmas motorlaivas, piedāvājot ilgtspējīgākus transporta risinājumus ne tikai Latvijas tirgum.

"Electrify H2" vadītājs Agris Amoliņš skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) mērķis ir līdz 2050.gadam kļūt klimata neitrālai. Šobrīd emisijas no transporta veido 25% no kopējā izmešu apjoma. Savukārt tirgū ir konkurētspējīgu transporta līdzekļu iztrūkums motorlaivu segmentā, kas atbilstu ilgtspējīgu mobilitātes risinājumu kritērijiem, un faktiski ūdenstransporta tirgū šobrīd nav ar ūdeņradi darbināmu peldlīdzekļu.

Uzņēmums jau šobrīd izstrādā motorlaivu, kas balstīsies uz ūdeņraža molekulu tehnoloģiju, kuras rezultātā vienīgais radītais blakus produkts ir tīrs ūdens.

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iesaisti 2023.gadā realizēti kopumā 46 investīciju projekti 618,9 miljonu eiro apmērā un ar plānoto darbavietu skaitu - 2513, informē LIAA pārstāvji.

No realizētajiem 46 projektiem 24 īstenoti Rīgā un Pierīgā, 12 - Kurzemē, četri Vidzemē, bet pa trim projektiem realizēti Latgalē un Zemgalē. Tostarp pārstāvētas tādas nozares kā bioekonomika - 12 projekti, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) - desmit projektu, viedā enerģētika - septiņi projekti, fotonika un viedie materiāli - seši projekti, kā arī biomedicīna - trīs projekti.

Investīciju piesaistē aģentūra fokusējas uz nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, lai ienākošais ārvalstu kapitāls stimulētu straujākas pārmaiņas ekonomikā.

LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde atzīmē, ka ārvalstu uzņēmumu interese par ienākšanu Latvijā ir pietiekami liela, un kopumā šogad strādāts ar 182 projektiem, kuru potenciāls sasniedz piecus miljardus eiro.

Valsts atbalsts sadarbības sekmēšanai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir būtisks faktors to zaļināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, kas primāri veicinātu SEG emisiju samazināšanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu klimata mērķu sasniegšanu ES zaļā kursa ietvaros.

AER izmantošanas potenciāls lauksaimniecībā ir milzīgs, tomēr to var kavēt dažādi sķēršļi, kas nereti gulstas tieši uz uzņēmēju pleciem.

Kā veicināt AER izmantošanu lauksaimniecības un saistīto nozaru attīstībā, īpaši pārtikas ražošanā, enerģētikas un transporta sektorā, kā stiprināt uzņēmēju kapacitāti un veicināt starpnozaru, pašvaldību un valsts sadarbību nākotnē?

Nozares pārstāvji un eksperti par AER sektora attīstībai svarīgākajiem jautājumiem diskutēs konferencē "Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai', kas 7. oktobrī tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Biogāzes asociāciju un Bright Biomethane.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Enerģētikas jautājumi turpina būt Eiropas valstu valdību dienaskārtības augšgalā – attīstīt arvien vairāk saules un vēja parku ir ne tikai vēlme, bet arī nepieciešamība.

Centienus apliecina gan valstu plāni, gan attīstītāju paziņojumi par jaunu parku būvniecību. Tomēr viens ir gatavība parkus būvēt, bet pavisam kas cits – spēja tos pievienot tīklam. Latvijas elektrotīkls tikai daļēji var nodrošināt jaunu elektrostaciju pieslēgšanu. Viens no ierobežojošajiem faktoriem ir un būs mainīgo energoavotu balansēšanas izaicinājums. Kopā ar atjaunīgās enerģijas jaudām jāaudzē arī elektrotīkla elastība.

Atjaunīgā enerģija gan spēcinās, gan sašūpos nozari

Saules un vēja parki gan būtiski uzlabos Eiropas energoapgādes drošību, gan mazinās enerģijas ilgtermiņa cenu. Taču tie ir no laikapstākļiem atkarīgi enerģijas avoti, kuru mainīgums ir milzīgs izaicinājums ikvienai Eiropas valstij – jo vairāk tirgū ienāks atjaunīgie elektroenerģijas ražotāji, jo sarežģītāks kļūs pārvades sistēmas operatoru un paša elektrotīkla darbs. Elektrotīkla elastība ir sarežģīta, dinamiska un daudzdimensionāla sistēma – līdzsvars starp ražošanu un patēriņu, tostarp, ņemot vērā arī tranzīta plūsmu jeb jaudu importu un eksportu. Kopējā sistēma fiziski ir jāizbalansē tā, lai nodrošinātu noteiktu frekvenci, proti, 50 Hz, kas ir vispārpieņemtais standarts Eiropā. Pēc būtības tīkls ir paredzēts patstāvīgai, viegli prognozētai, centralizētai elektroenerģijas ražošanai, tāpēc, lai enerģijas piegāde kļūtu stabila, steidzami jādomā par elektrotīkla elastību un pielāgojamību jaunajiem spēles dalībniekiem. Elektrotīkla elastības spējas garanti Ir dažādi veidi, kā mēģināt sabalansēt atjaunīgos energoresursus. Piemēram, tos iekļaujot diversificētā ģenerējošo jaudu portfelī. Tāpat modernizēt tīklu, iespējams, izmantojot viedās tīkla tehnoloģijas un sistēmas, kas prognozē ražošanas apjomu un palīdz pielāgot jaudu. Vēl viena iespēja ir attīstīt enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, piemēram, baterijas, kuras var operatīvi pieslēgt un atslēgt. Noteikti jāpiemin arī Power-to-X energoiekārtas kā ievērojams balansēšanas instruments patēriņa pusē. European Energy šobrīd aktīvi attīsta Power-to-X projektus Dānijā, un, iespējams, skatīsies arī Latvijas virzienā. Power-to-X tehnoloģija enerģiju pārvērš un ļauj uzglabāt zaļā ūdeņraža un tālāk e-metanola formā. Protams, balansēšanas vienādojumam ir arī otra puse – pieprasījums pēc šiem produktiem. Tomēr, ņemot vērā augošās vajadzības pēc elektrības, prātīgāk ir domāt par piedāvājuma palielināšanas iespējām.

Jau gadu Latvijai Izraēlā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība. Lai gan kara dēļ pēdējais pusotrs mēnesis ir bijis patiesi izaicinošs, darbs neapstājas, vēl jo vairāk – abu valstu sadarbībai ir liels potenciāls.

Protams, Izraēlā šobrīd notiek karš, taču vietējā uzņēmēju kopiena to sauc par lielo tehnoloģiju pasākumu jeb "Tech Event" un pēc kara beigām sagaida kārtējo inovāciju un investīciju pieaugumu. Neskatoties uz to, ka pasaules ekonomikas eksperti saka, ka "Izraēlas ekonomika ir konvulsijās" un ka "pēc šī kara atlabt vairs nebūs tik viegli", paši izraēlieši tic, ka viņi vien trenē savas pretestības spējas un vāc motivāciju kārtējam lēcienam. Šobrīd arvien notiek dažādi pasākumi, vienīgā atšķirība – uz tiem aicina tik daudz cilvēku, cik saiet tuvākajā bumbu patvertnē.

Fokusā inovācijas un tehnoloģijas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība Izraēlā ir fokusēta uz kopprojektu veidošanu inovāciju un tehnoloģiju jomā. Ir pagājis gads, kopš es to vadu. Šajā laikā esmu pabijusi daudzos pasākumos, kur prezentēja biorobotus, videokameras, ar kurām var sarunāties, satelītus, kuri no kosmosa saredz futbola bumbu, lidojošos taksometrus, mākslīgo pienu un medu… Šķiet, ka Izraēla ir izgudrotāju zeme, kuru pārsteigt nebūs vienkārši.

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.