Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" pabeigusi ASV meitasuzņēmumu "P-D Valmiera Glass USA Corp." un "Valmiera Glass USA Trading Corp." likvidācijas procesu, teikts uzņēmuma paziņojumā "Nasdaq Riga".

Turpmāk "Valmiera Glass" grupu veido "Valmieras stikla šķiedra" Latvijā un "Valmiera Glass UK Ltd." Apvienotajā Karalistē. Grupas uzņēmumi darbu turpina ierastajā kārtībā.

Līdz ASV esošo uzņēmumu likvidācijai "Valmieras stikla šķiedrai" piederēja 100% uzņēmuma "Valmiera Glass USA Trading Corp." kapitāldaļu un 52,21% "P-D Valmiera Glass USA Corp." kapitāldaļu.

Jau vēstīts, ka 2020.gada 2.jūnijā "P-D Valmiera Glass USA Corp." noslēdza aktīvu pirkuma līguma procesu, nododot Dublinā, Džordžijas štatā, ASV, esošās pirmās un otrās fāzes aktīvus uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.". Tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Valmierā pagājušā gada nogalē pabeigts pirmais no diviem projektiem industriālās teritorijas izveidē bijušā gaļas kombināta teritorijā, īstenojot Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu "Industriālo teritoriju attīstība Valmierā - 1.kārta", informē pašvaldība.

Sākotnēji projektā bija paredzēta īpašumu Rūpniecības ielā 1 un Dzelzceļa ielā 9 sakārtošana, Dzelzceļa ielas pārbūve, Eksporta ielas un laukumu izbūve. Būvniecības iepirkuma rezultātā ietaupītie līdzekļi tika izmantoti, projektā iekļaujot arī Zāļu ielas pārbūvi, posmā no Rūpniecības ielas līdz Lodes ielai 1A, tādējādi papildus uzlabojot piekļuvi revitalizētajai rūpnieciskajai teritorijai.

2021.gadā tika pabeigti projektā paredzētie ēku demontāžas darbi bijušā Valmieras gaļas kombināta teritorijā, Rūpniecības ielā 1 - nojauktas teritorijā esošās ēkas, kas bija sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī veikta betona elementu - kanalizācijas priekšattīrīšanas ietaišu demontāža, demontēts betona žogs un drāšu pinuma žogs, tamponēti artēziskie urbumi, demontētas teritorijā esošās nelietojamo komunikāciju akas, sadrupināti un aizvesti būvgruži, nolīdzināta teritorija esošo augstuma atzīmju robežās. No jauna izbūvēta lietus kanalizācija, kā arī izbūvēta Eksporta iela un Dzelzceļa iela līdz asfaltbetona apakškārtai, daļēji pabeigta publiskā asfaltētā stāvlaukuma izbūve Eksporta ielā 8.

Lai koncertzāles "Valmiera" un restorāna "Vecpuisis" komplekss Vecpuišu parkā būtu pilnīgs un paplašinātu arī nakšņošanas iespējas Vidzemē, no jūlija aktīvu darbību viesu uzņemšanā sāk Vecpuišu parka apartamenti "Valmiera".

Vecpuišu parka apartamenti "Valmiera" ierīkoti ar bankas "Citadele" finansējumu, iegādājoties un rekonstruējot 20. gadsimta sākumā celto dzīvokļu ēku Leona Paegles ielā.

Banka biznesa idejas īstenošanai sniegusi atbalstu 150 000 eiro apmērā, bet pārējā ieguldītā nauda, kuras apjoms netiek atklāts, ir privātie līdzekļi.

Ēkas rekonstrukcija uzsākta pagājušā gada sākumā un īstenota, cienot oriģinālo mantojumu un apvienojot vēsturi ar mūsdienu iespējām. Septiņos dažāda lieluma apartamentos, no kuriem divi ir divstāvu, ir iespējams uzņemt ap 30 viesus. Apartamenti ir pieejami gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īrei.

Konferenču un kultūras pasākumu kompleksa "Valmiera" attīstītājs un īpašnieks Maikls Braiss (Michael Bryce), informē: "Kompleksa ideja neradās uzreiz. Sākotnēji veidojām koncertzāli un restaurējām pašreizējās restorāna "Vecpuisis" telpas, ko atklājām 2016.gadā. Laika gaitā arvien biežāk mūsu viesi pēc koncertiem un pasākumiem interesējās arī par nakšņošanas iespējām. Līdz ar apartamentu izveidi, šo trīs ēku kompleksu vēsturiskajā Vecpuišu parkā, varam saukt par konferenču un kultūras pasākumu kompleksu. To veidojot, mums bija svarīgi saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, izcelt un saglabāt sākotnējās vērtības, idejas un tradīcijas."

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Blakus koncertzālei "Valmiera" un restorānam "Vecpuisis" Leona Paegles ielā atklāti VP apartamenti "Valmiera".

VP - saīsinājums no Vecpuišu parks. Iepriekš ēkā atradās dzīvokļu nams un pēc tā iegādāšanās tajā veikti ievērojami rekonstrukcijas darbi.

Apartamentos "Valmiera" izveidoti septiņi dažāda lieluma dzīvokļi, kas paredzēti personu skaitam no 2 līdz pat 6 katrā. Kopumā apartamenti var uzņemt ap 30 personām. Namā ir arī divi divstāvu dzīvokļi.

Viesiem, iepriekš veicot pierakstu, būs iespēja izbaudīt arī dažādas procedūras relaksācijai un enerģijas atgūšanai, kā arī īpašas procedūras svētkos vai svarīgos dzīves notikumos, kuras veiks skaistuma salona "Esthetic" speciālisti.

Dzīvokļus ir iespējams izīrēt gan īslaicīgi, gan ilgtermiņā. "Šajā ziņā reaģēsim uz pieprasījumu. Tāpat arī pēc pieprasījuma nodrošināsim dzīvokļu aprīkojumu - traukus, tekstilu un citas ikdienā nepieciešamas lietas. Sadarbībā ar blakus esošo restorānu "Vecpuisis" pēc pieprasījuma nodrošināsim arī brokastu, pusdienu un vakariņu piedāvājumus," stāsta apartamentu "Valmiera" pārstāve Aiga Kampenuss.

Viena no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu - 330 kV elektropārvades līniju Valmiera-Tartu un Valmiera-Tsirgulina pārbūves izmaksas būs 24,7 miljoni eiro, paredz Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss" noslēgtais līgums.

"Līniju no Valmieras uz Igauniju pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai, jo tas segs pietiekamu pārvades jaudu un energoapgādes drošumu kopā ar šogad ekspluatācijā nodoto jauno 330 kV elektropārvades līniju "Igaunijas - Latvijas 3. starpsavienojums" no Rīgas TEC-2 līdz Kilingi-Nemme Igaunijā. Projekts ir iekļauts Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas projekta otrajā posmā un tam ir piešķirts 75% līdzfinansējums no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem, norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.

Projekts paredz pārbūvēt divas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados uzbūvētās līnijas. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīnijas trasi un sprieguma līmeni - tā tiks izbūvēta kā gaisvadu 330 kV līnija esošās 330kV gaisvadu līnijas trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus. Pārbūves rezultātā iespējama pārbūvētās elektrolīnijas balstu novietošanas vietu maiņa pa esošās līnijas asi. Būvniecību plānots uzsākt 2022.gadā un kā pirmo rekonstruēt līniju no Valmieras uz Tartu, savukārt pēc šo darbu pabeigšanas 2023.gadā tiks uzsākta līnijas no Valmieras uz Tsirgulinu pārbūve. Darbus plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.

Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" ir veiksmīgi noslēguši Latvijas – Igaunijas 330 kilovoltu (kV) augstsprieguma starpsavienojuma Valmiera – Tartu pārbūvi.

"Pārvades tīkla stiprināšana ar Igauniju ir viens no priekšnosacījumiem sekmīgai Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu, jaunās augstsprieguma līnijas atklāšana jau tagad ir uzlabojusi abu valstu elektroapgādes drošumu un devusi papildus iespējas elektroenerģijas tirgum – sagaidāms, ka cenu starpība starp Igauniju un Latviju mazināsies, jo būs lielāka iespēja importēt elektroenerģiju no Skandināvijas un eksportēt Latvijas atjaunojamo enerģiju", teica Latvijas Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars.

"Esmu gandarīta, ka šī projekta pirmo daļu, līnijas Valmiera - Tartu pārbūvi ir izdevies paveikt laikā, un esmu pārliecināta, ka arī šī projekta otrās daļas - līnijas no Valmieras uz Tsirgulīnu Igaunijā pārbūve noritēs saskaņā ar plānu, lai sekmīgi realizētu Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, neskatoties uz loģistikas un materiālu piegādes izaicinājumiem. Kopā ar uzticamajiem "Elering" kolēģiem esam veiksmīgi sadarbojušies šī projekta realizācijā", norāda AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Uzņēmums "Gemoss" atvēris savu veikalu Valmierā, kas ir nu jau uzņēmuma sestais bāru, restorānu un kulinārijas preču veikals-noliktava Baltijā, informē uzņēmums.

Visa projekta realizācija no ēkas ieraudzīšanas līdz veikala atklāšanai ir aizņēmusi septiņus mēnešus. Rekonstruētā 1890. gadā celtā senā noliktavas ēka, saglabājot ēkas īpašo auru, ieguvusi atjaunotu veidolu un nterjera dizainu ar daudz nestandarta mēbelēm no paletēm un kokmateriāliem ar vēsturi.

Jaunajā veikalā tiek gaidītas gan juridiskas personas - bāri, restorāni, konditorejas, gan ikviens kulinārijas entuziasts un gardēdis.

Līdzīgi kā veikalos Rīgā, Liepājā un Tallinā, arī Valmierā būs nopērkami rieksti, žāvēti augļi, garšvielas, trauki, virtuves un konditorejas piederumi, kā arī vienreizlietojamie trauki. Darbosies arī "Gemoss" kafejnīca, kur varēs iegādāties "Andrito" kafiju līdzņemšanai.

Lai attīstītu esošos un izveidotu jaunus tūrisma piedāvājumus Igaunijas un Latvijas tūristu piesaistei, Valmierā 27. un 28. jūnijā norisināsies Valmieras Tūrisma inovāciju hakatons.

Pieteikšanās atvērta līdz 25.jūnija pusnaktij. Rīkotāji gaida piesakāmies informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, mārketinga, dizaina un tūrisma nozaru profesionāļus un entuziastus, kuriem ir redzējums par tūrisma attīstības veicināšanas iespējām Valmierā.

Lai radītu inovatīvus tūrisma risinājumus, dalībnieku komandas cīnīsies par galveno balvu - 3000 eiro, kā arī balvām nominācijās 2000 eiro vērtībā.

Valmieras tūrisma inovāciju hakatona mērķis ir atrast digitālus, virtuālus un reālus risinājumus, kā piesaistīt pēc iespējas vairāk Igaunijas un Latvijas iedzīvotājus. Hakatona sākumā tie, kuriem ir idejas, tās pastāsta publiski, ap sevi pulcējot dažādu ekspertu komandu, kuriem ir vēlme un iemaņas, kā šīs idejas realizēt.

Trešdien "Valmieras stikla šķiedras" akcionāru sapulcē apstiprināts uzņēmuma 2019.gada pārskats, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Tāpat akcionāri apstiprināja 2019.gada zaudējumus 397 962 eiro apmērā un pieņēma lēmumu 2019.gadā radušos zaudējumus pilnā apmērā segt no nākamo gadu peļņas.

Uzņēmuma 2020.gada pārskata revīzijai akcionāri nolēma ievēlēt zvērinātu revidentu komercsabiedrību "KPMG Baltics". Atlīdzība par 2020.gada pārskata revīzijas veikšanu nevar pārsniegt 100 000 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Akcionāri arī nolēma par padomes locekļa pienākumu pildīšanu 2020.gadā un 2021.gadā katram padomes loceklim noteikt fiksēto atlīdzību 3000 eiro par katru apmeklētu padomes sēdi.

Biržas "Nasdaq Riga" valde trešdien nolēma veikt izmaiņas "Valmieras stikla šķiedrai" piemērotajā uzraudzības statusā.

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" akcionāru vairākums nolēmis pārdot 83,14% uzņēmuma akciju Luksemburgas alternatīvo ieguldījumu uzņēmumam "Duke I S.à r.l." ("Duke"), liecina "Valmieras stikla šķiedra" paziņojums biržai "Nasdaq".

Pirkuma darījuma pabeigšana esot atkarīga no tā, vai tiks izpildīti vairāki paredzētie nosacījumi. Tostarp, tā galvenokārt ir atkarīga no "Valmieras stikla šķiedras" ASV meitas uzņēmumu izslēgšanas no ASV kompetento reģistrācijas iestāžu reģistriem un noteiktu uzņēmuma kreditoru piekrišanu saņemšanas.

Tāpat tiks iesniegts pieteikums Vācijas Konkurences iestādē par piekrišanas saņemšanu darījumam. Apstiprinājuma saņemšana no Vācijas Konkurences iestādes ir viens no paredzētajiem nosacījumiem, kas attiecas uz akciju pārdošanu, teikt paziņojumā.

Vienlaikus nesaistīti ar darījumu "Valmieras stikla šķiedra" lūgs piekrišanu tās kreditoriem grozīt, papildināt vai mainīt dažus tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna noteikumus, kuri pašlaik attiecas uz uzņēmumu.

Sekojot līdzi publiskajā telpā atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumu organizētiem nepatiesiem apgalvojumiem par SIA "Sabiedriskais autobuss" (SA) saistībā ar valsts SIA "Autotransporta direkcija" (ATD) konkursa rezultātiem, SIA "B-Bus" valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars vēlas ieviest skaidrību, lai kliedētu jebkādas šaubas un pieliktu punktu nepamatoti saceltajai ažiotāžai ap uzņēmumu un konkursa rezultātiem.

"B-Bus" un SA vārds saistībā ar ATD konkursa rezultātiem tiek locīts un izmantots medijos dažādās interpretācijās, atsevišķus faktus sagrozot vai izraujot no kopēja konteksta, ar mērķi izplatīt apmelojošu informāciju un graut uzņēmumu reputāciju. Tad nu palūkosimies, vai tiešām tas velns ir tik melns, kā to mālē atsevišķi pašvaldību transporta uzņēmumi, kuri nespēj pieņemt faktu, ka diemžēl viņi nav konkurētspējīgi brīvajā tirgū.

Domāju, ka vairums piekritīs, ka SA, kas pasažieru pārvadājumu nozarē strādā kopš 1958. gada, ar vairāk nekā 60 gadu pieredzi grūti nosaukt par jaundibinātu uzņēmumu, līdzīgi kā "VTU Valmiera", "CATA" u.c. pagājušā gadsimtā dibinātie uzņēmumi. SA savu darbību uzsāka ar nosaukumu "Saldus autobusu parks", taču atšķirībā no augstāk minētajiem pašvaldību paspārnē strādājošiem uzņēmumiem 2011. gadā to iegādājās "B-Bus".

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

Jāņa Daliņa stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības darbi Valmierā tuvojas noslēgumam. Objektu plānots nodot ekspluatācijā vasarā.

Ministru kabinetā sēdē 1.jūnijā tika lemts par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 27 miljonu eiro apmērā 21 augstas gatavības projekta īstenošanai valstī. Valdība lēma no minētās summas 2,673 miljonus eiro piešķirt arī Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas pārbūves projektam.

Projektu būtiskākie kritēriji bija to augstā gatavība un īstenošanas uzsākšana vai pabeigšana 2021.gadā. Tāpat vērā tika ņemta projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējas nodrošināšana pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Tādejādi valsts finansējuma daļa nacionālas nozīmes sporta infrastruktūrai Valmierā - Jāņa Daliņa stadiona pārbūvei, palielinājusies no 6,1 miljona eiro uz 8,773 miljoniem eiro.

Vidzemes lielākajās pilsētās un novados arī 2021.gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, novērots augsts pieprasījums pēc dzīvokļiem, privātmājām, īres mājokļiem un apbūves zemes, cenām augot par 10% līdz 20%, ko veicinājis labu, kvalitatīvu īpašumu deficīts un labvēlīgi kredītiestāžu nosacījumi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati.

Darījumu skaits bijis līdzīgs aizvadītajos gados reģistrētajam, ar augšupejošu tendenci atsevišķos segmentos. "Gads iesākās ar nelielām gaidām un neziņu, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas klātesamību un iespējamo ietekmi uz darījumiem ar nekustamo īpašumu un iedzīvotāju aktivitāti tajos. Tomēr, neskatoties uz ierobežojumiem un krīzi atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, darījumi gan ar dzīvokļiem, gan privātmājām, gan apbūves zemes gabaliem saglabājās iepriekšējo gadu apjomā. Tāpēc var teikt, ka gads kopumā bijis tikpat veiksmīgs kā citi gadi," saka pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" Valmieras biroja pārstāve, Vidzemes reģiona vērtēšanas biznesa attīstības speciāliste Daiga Mihelsone.

Mobilo sakaru operators "Tele2", turpinot pakāpeniski izvērst 5G tīklu Latvijā, ir uzstādījis un iedarbinājis vēl divas 5G bāzes stacijas – Jūrmalā (Dzintaros) un Valmierā.

Tas nozīmē, ka "Tele2" 5G tīkls komercrežīmā darbojas piecās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Jūrmalā un Valmierā. Kā informē uzņēmumā, rudenī ir plānots iedarbināt 5G bāzes stacijas arī Siguldā, Salacgrīvā un Rīgā, Brīvības ielā.

"5G tehnoloģija joprojām ir attīstības sākuma posmā, tā šobrīd ir salīdzinoši dārga un tās pielietojums biznesa jomās – ierobežots, taču mēs turpinām pakāpenisku tās attīstību, lai būtu gatavi, kad tā būs nepieciešama biznesa procesu nodrošināšanai un būs pieejams plašāks 5G ierīču klāsts. Tieši tādēļ pirmā pieredze ar 5G tiek veidota patērētāju lokam, kam nepieciešama izcila mobilā interneta pieredze un tikai pēc tam seko darbs pie 5G kā biznesa procesu uzlabošanas instrumenta. Šobrīd faktiski notiek mēģinājumi un meklējumi nākotnes vārdā. Ar to nodarbojas operatori, iekārtu ražotāji un citi tirgus dalībnieki ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē," saka "Tele2" tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Sekojot līdzi klientu paradumu izmaiņām, AS "PrivatBank" optimizēs filiāļu tīklu.

2020. gada 18. septembrī savu darbību izbeigs bankas reģionālās filiāles "Daugavpils", "Rēzekne" un "Valmiera". Līdz 18. septembrim klientu apkalpošana filiālēs notiks ierastajā darba režīmā, arī bankomāti būs pieejami līdz septembra beigām.

Filiāles "Daugavpils", "Rēzekne" un "Valmiera" klientu apkalpošanu klātienē nodrošinās sešas bankas filiāles, četras no kurām atrodas Rīgā un divas – Jelgavā un Liepājā.

Matīss Krištobans, "PrivatBank" par Biznesa attīstību un stratēģiju atbildīgais valdes loceklis, skaidro: ""PrivatBank" turpina attīstīties un seko līdzi klientu paradumu izmaiņām. Bankas attālinātie pakalpojumi kļūst arvien populārāki, līdz ar to samazinās klātienes darījumu skaits filiālēs. Tāpēc no 18. septembra banka slēgs savas filiāles Daugavpilī, Rēzeknē un Valmierā.

Septembra sākumā Valmieras Drāmas teātrī (VDT) jau ir paveikta vairāk nekā puse projektā paredzēto būvdarbu, tostarp noslēgumam tuvojas ēkas fasādes un jumtu izbūves darbi, kā arī “Black box” ir pabeigta ārsienu siltināšana, iekšējām zāles sienām ir izveidots labu akustiku nodrošinošs apmetums un visā teātra ēkā norit darbi pie inženiertehnisko sistēmu izbūves, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Līdz ar alumīnija logu rāmju montāžu ēkas daļai gar Lāčplēša ielu jau ir skaidri redzams teātra atjaunotais siluets, kas turpmāk priecēs Valmieras iedzīvotājus un teātra apmeklētājus. Būvniecības darbu temps patiešām ir labs. Mēs esam pārliecināti, ka jau nākamā gada otrajā pusē teātra darbinieki varēs pilnībā atgriezties savā mājvietā un lietot visas telpas, kas būs renovētas un padarītas daudz energoefektīvākas,” uzsver Gavrilova.

Objektā jau ir paveikta lielākā daļa ārsienu flīzēšanas, dekoratīvā apmetuma un jumtu izbūves darbu, turpinās pamatu siltināšana, inženiertehnisko komunikāciju (apkures, ventilācijas, gaisa dzesēšanas, elektrotīklu) izbūve. Līdz šā gada novembra beigām plānots pilnā apjomā pabeigt ēkas jumtu un fasāžu izbūvi, paralēli turpinot darbus ēkas iekštelpās.

Valmieras Drāmas teātra (VDT) renovācijas projekts turpina virzīties uz priekšu - Black Box zālē, kas ir viens no galvenajiem VDT uzlabojumiem, darbi ir pabeigti apmēram 90% apjomā, atlikušie darbi - grīdas seguma ieklāšana un jauno iekšdurvju montāža, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Black Box zāle ļaus pielāgot telpu dažādiem izrāžu veidiem un eksperimentiem. Šī zāle ir aprīkota ar mūsdienīgām tehnoloģijām un elastīgu skatuvi, kas atvieglo dažādu žanru un stilu izrāžu ieviešanu un sniedz teātra ansamblim plašas iespējas radošam darbam.

“Esam gandarīti, ka lieliem soļiem tuvojamies vēl vienas Latvijas kultūras ēkas sakārtošanai un, novērojot būvniecības procesa progresu, prognozējam, ka šī gada vasarā teātra personāls varēs pilnībā atgriezties renovētajā mājvietā un atsākt darbu uzlabotās, modernās un energoefektīvās telpās, kas priecēs ne vien teātra kolektīvu, bet arī apmeklētājus,” norāda Jeļena Gavrilova.

Kopumā objektā šobrīd pabeigta virkne darbu un rekonstrukcijas projekts norit paredzētajā tempā. Pabeigti ēkas fasādes izbūves darbi, atklājot atjaunoto teātra siluetu gar Lāčplēša ielu. Pilnā apmērā pabeigti arī pamatu, fasāžu un jumta siltināšanas un izbūves darbi, nodrošinot ēkā augstu energoefektivitāti. Kā arī pilnībā pabeigti fasāžu stiklošanas darbi, tostarp, jaunā apjoma daļas fasādes konstrukcijas - lameļu uzstrādīšanas darbi, kā arī veikti visi jauno ārdurvju montāžas darbi.

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Pārdošanā nonākusi Vidzemes kultūras pērle – Valmieras koncertzāle, kā arī restorāns “Vecpuisis“ un konferenču/ semināru centrs, liecina nekustamo īpašumu kompānijas “Latio“ publiskotā informācija.

Īpašumu pārdošanas cena ir 1 500 000 eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu portālā city24.

Parku un vietu, kur atrodas koncertzāle un restorāns savulaik veidojuši astoņi pilsētas vecpuiši, kuriem par godu šo vietu joprojām dēvē par Vecpuišu parku. Nams celts kā sabiedriska ēka 1914. gadā.

FOTO: Vecpuisim un koncertzālei Valmierā piepulcējas VP apartamenti 

Blakus koncertzālei "Valmiera" un restorānam "Vecpuisis" Leona Paegles ielā atklāti VP apartamenti...

2016. gadā ēku rekonstruēja - vēsturisko vietu atdzīvinājis, koncertzāli un restorānu izveidojis uzņēmējs Maikls Braiss. Saglabājot un uzsverot ēkas vēsturiskās vērtības un nozīmīgumu, tā tika izveidota par vienu no skaistākajām vietām Valmierā, ar pārdomātu dizainu un īpašu auru. Par paveikto uzņēmējs saņēma apbalvojumu "Gada valmierietis 2016".

Mobilo sakaru operators “Tele2” turpina paplašināt 5G tīklu Rīgā – šodien darbu sākusi vēl viena 5G bāzes stacija, kas atrodas Brīvības un Ģertrūdes ielu krustojumā.

Tas nozīmē, ka šajā rajonā Rīgas iedzīvotāji un viesi var pieslēgties 5G tīklam, ja viņu rīcībā ir 5G viedtelefoni. Uzņēmums atgādina, ka jau pērn galvaspilsētā komercrežīmā iedarbināja pirmo Latvijā 5G bāzes staciju, kas atrodas Mūkusalas Biznesa Centra kvartālā un kurā, veicot pirmo 5G interneta datu pārraidi, izdevās pārsniegt 1 Gbps lielu ātrumu.

Iedarbina vēl divas 5G bāzes stacijas 

Mobilo sakaru operators "Tele2", turpinot pakāpeniski izvērst 5G tīklu Latvijā, ir uzstādījis un...

Kopumā “Tele2” 5G tīkls ir pieejams jau septiņās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Jūrmalā, Valmierā, Siguldā un Salacgrīvā.

“Mēs turpinām soli pa solim izvērst 5G tīklu, lai jau pirmie mūsu klienti, kuriem ir 5G viedtelefoni, atsevišķās vietās varētu izmēģināt 5G sniegtās priekšrocības. Šobrīd, protams, šīs iespējas nav visai plašas, tādēļ nākamgad turpināsim aktīvus 5G attīstības darbus. Daudzviet gan pasaulē, lai pārklājumu palielinātu straujāk un līdz ar to veicinātu arī dažādu 5G biznesa risinājumu attīstību, operatori un valsts institūcijas veiksmīgi sadarbojas. Mēs ceram, ka arī Latvijā tiks atļauts 5G tehnoloģiju izvēršanā un attīstībā sadarboties mobilo sakaru operatoriem,” saka “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Kā atzīst uzņēmumā, paralēli 5G tehnoloģijas izvēršanai aktīvi tiek turpināta 4G tīkla paplašināšana un jaudas pastiprināšana, jo līdzīgi kā pārējā pasaulē, arī Latvijā šī tehnoloģija vēl ilgi spēs nodrošināt mūsu ikdienas vajadzības tehnoloģiju jomā. Šogad līdz šim dažādās Latvijas vietās “Tele2” ir uzbūvējis 30 jaunas 4G bāzes stacijas, kā arī gandrīz 200 stacijām palielināta jauda, lai nodrošinātu pieprasījumu pēc mobilajiem sakariem.

“Tele2” 5G bāzes stacija Siguldā ir uzstādīta Vildogas ceļa tuvumā, Salacgrīvā Vidzemes ielā, Jūrmalā tā atrodas Emīlijas ielā, bet Valmierā – Raiņa ielā. Savukārt Daugavpilī 5G stacija atrodas Šķirotavas dzelzceļa stacijas tuvumā, Jelgavā – pie Dobeles šosejas, bet Rīgā – Mūkusalas Biznesa Centra teritorijā un tagad arī Brīvības un Ģertrūdes ielu krustojumā.

Latvijas mēbeļu ražotājs SIA "Daiļrade koks" šajā un nākamajā gadā plāno attīstībā investēt kopumā 2,6 miljonus eiro, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Tostarp ražotnē Valmierā 2021. un 2022.gadā plānots ieguldīt kopumā apmēram 1,8 miljonus eiro, savukārt pārējās uzņēmuma ražotnēs šogad plānots ieguldīt apmēram 0,8 miljonus eiro.

Jansons skaidroja, ka "Daiļrade koks" ir iecerējis 2021.gada laikā realizēt ilgi lolotu ideju - uzņēmuma Valmieras ražotnes apdares līnijas pilnīgu nomaiņu, aizvietojot nokalpojušās iekārtas un vienlaikus arī esošajā ēkā uzstādot vēl vienu līniju, kas paredzēta detaļu krāsošanai.

Aicina darbdienās atjaunot mēbeļu tirdzniecību 

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai...

"Krāsoto detaļu smidzināšanas līnija paredzēta arī ūdensbāzes krāsu pielietošanai, kas ir ekoloģiska un īpaši piemērota bērnu mēbeļu ražošanai. Bez tam projekts paredz arī vairāku darbagaldu nomaiņu ar modernām, enerģiju taupošām CNC iekārtām un citu aprīkojumu," teica kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Viņš minēja, ka projekta realizācija ļaus paaugstināt gan darba ražīgumu, gan sekmēs būtisku elektroenerģijas ietaupījumu.

Investīcijas "Daiļrades koks" Valmieras ražotnē plānots īstenot ar daļēju Eiropas Savienības Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" atbalstu, atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" trešajā projektu iesniegumu atlases kārtā.

Komentējot uzņēmuma plānus šim gadam, Jansons atzina, ka dažādo ierobežojumu dēļ, kas noteikti saistībā ar Covid-19 pandēmiju, ir grūti veikt precīzas prognozes, taču patlaban tiek cerēts, ka "Daiļrade koks" apgrozījums 2021.gadā sasniegs pieaugumu 5-10% robežās. "Optimismu vieš lielie eksportam paredzēto mēbeļu pasūtījumi, kas izvietoti jau līdz gada vidum," sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, vienlaikus gan arī atzīmējot, ka ļoti liela nenoteiktība valda izejmateriālu tirgū.

Jansons pauda cerību par drīzu mēbeļu un mēbeļu furnitūras veikalu atvēršanu, uzsverot, ka mēbeļu tirdzniecības veikali var nodrošināt visas epidemioloģiskās prasības.

"Mēs pilnīgi droši varam ievērot visus epidemioloģiskos noteikumus un nodrošināt katram pircējam nepieciešamo 25 kvadrātmetru tirdzniecības platību. Patlaban tirdzniecība ir ļoti apgrūtināta, mēbeles ir tā prece, ko pircēji vēlas apskatīt pirms pirkuma izdarīšanas," uzsvēra Jansons.

Kompānija "Daiļrade koks" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,5 miljoni eiro. Uzņēmums 2019.gadā strādāja ar apgrozījumu 23,238 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 4,6 reizes un sasniedza 777 045 eiro. Uzņēmumam "Daiļrade koks" ir piecas ražotnes - divas ražotnes Tukumā un pa vienai Valmierā, Vaiņodē un Viļakā.

Uzņēmuma kapitālā 70% apmērā pieder Jansonam, savukārt 30% - Jurim Naglam.

No nākamās nedēļas klātienes mācības 1.-4.klasēs varēs rīkot 47 pašvaldības, kas ir par 11 vairāk nekā šonedēļ, liecina Slimību profilakses un kontroles centra aktuālākā informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, epidemioloģiski drošo pašvaldību sarakstam no nākamās nedēļas pievienosies Alojas, Amatas, Beverīnas, Dundagas, Garkalnes, Kārsavas un Kokneses novads. Tāpat šajā sarakstā būs iekļauts arī Līgatnes, Mālpils, Raunas, Salacgrīvas, Talsu, Valkas un Ventspils novads. Epidemioloģiski drošas pašvaldības būs arī Ventspils un Valmiera.

Savukārt "drošās skolas" principiem vairs neatbilst Aglonas, Jēkabpils, Mērsraga, Pārgaujas un Rūjienas novads.

Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijas kritērijam par 14 dienu kumulatīvo saslimstību ar Covid-19, kas nepārsniedz 250 saslimušos uz 100 000 iedzīvotāju, patlaban atbilst Aizputes, Alojas, Alsungas, Amatas, Apes, Auces, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Dundagas, Durbes, Garkalnes, Iecavas, Jaunjelgavas, Jaunpiebalgas, Kandavas, Kārsavas, Kocēnu, Kokneses, Krustpils, Līgatnes, Mazsalacas, Mālpils, Nīcas, Pāvilostas, Pļaviņu, Priekuļu, Raunas, Ropažu, Rucavas, Rundāles, Salacgrīvas, Saulkrastu, Skrīveru, Skrundas, Strenču, Talsu, Tērvetes, Valkas, Vārkavas, Vecpiebalgas, Vecumnieku, Ventspils un Viesītes novadi. Tāpat klātienes mācības var rīkot trīs lielajās pilsētās - Jēkabpilī, Valmierā un Ventspilī.