Cenu kāpums eiro zonā turpinās ar pārāk lielu ātrumu, kā rezultātā, turpinot cīņu ar pārāk augsto inflācijas līmeni, Eiropas Centrālā Banka (ECB) 14. septembrī nolēma vēlreiz par 25 bāzes punktiem paaugstināt savas procentu likmes.

No 20. septembra galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme būs 4,50%, aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme 4,75% un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme būs 4,00%. Pēdējo reizi tik augsta eiro galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme bija 2001. gada augustā (eiro refinansēšanas likme ir tikai 25 bāzes punktu attālumā no 4,75% rekorda).

ECB palielina procentlikmes 

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt procentlikmes....

Kopš ECB pagājušā gada jūlijā uzsāka procentu likmju paaugstināšanas ciklu, eiro bāzes procentu likmes tika paaugstinātas 10 sapulcēs pēc kārtas kopumā par 450 bāzes punktiem kas ir gan ātruma, gan apjoma rekords (pēdējās četrās sapulcēs likmes katrā paaugstinātas par 25 bāzes punktiem).

Vai šis eiro procentu likmju paaugstinājums ir pēdējais? Nav garantēts, bet ECB savā paziņojumā saka, ka “pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, Padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes sasniegušas līmeni, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās inflācijas savlaicīgu atgriešanos tās mērķa līmenī. Padomes turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Padomes pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Konkrētāk, Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.”

Citāts ir tik garš tādēļ, ka preses konferencē ECB vadītāja Lagardas kundze īpaši uzsvēra visu šo paragrāfu un to, ka turpmākie lēmumi būs balstīti uz datiem un, ja inflācijas dati nemainīsies vēlamajā virzienā, likmes var arī turpmāk tikt paaugstinātas. Nekādā gadījumā ECB neapgalvo, ka eiro procentu likmes ir sasniegušas savu maksimumu.

Nedaudz par inflāciju. Lai arī ir vērojamas pozitīvas inflācijas līmeņa pazemināšanās tendences, atviegloti uzelpot vēl ir krietni par agru. Piemēram, patēriņa cenas šogad Latvijā augustā, salīdzinājumā ar 2022.gada augustu, palielinājās par 5,4% (jūlijā tie bija 6,4%). It kā laba pazemināšanās tendence, bet ir jāņem vērā, ka augustā cenas pieauga par 5,4% klāt pie pagājušā gadā reģistrētajiem 21,5% virs 2021. gada augusta cenām. Pašreizējais arvien zemākais inflācijas līmenis nav nekāds atvieglojums patērētājiem, jo cenas turpina augt. Pozitīvā ziņa Latvijā ir algu kāpums – salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums šogad 2. ceturksnī par pilnas slodzes darbu palielinājās par 163 eiro jeb 12%, bet algu kāpums cenu kāpumam seko ar lielu nobīdi. No otras puses algu kāpums eiro zonā ir viens no tiem faktoriem (papildus nesenajam energoresursu cenu kāpumam), kas ECB liek bažīties, ka salauzt inflāciju līdz 2% atzīmei būs ļoti smags uzdevums.

ECB publicēja savas svaigākās inflācijas un IKP prognozes. Ja inflācijas prognozes pavisam nedaudz koriģētas uz augšu (vidējais inflācijas līmenis 2023. gadā būs 5,6%, 2024. gadā – 3,2% un 2025. gadā – 2,1%), tad ekonomikas izaugsmei šoreiz jau krietni būtiskāka korekcija uz leju nekā citās reizēs (ECB speciālisti paredz eiro zonas tautsaimniecības izaugsmi par 0,7% 2023. gadā, par 1,0% 2024. gadā un par 1,5% 2025. gadā).

ECB lēmums daļai tirgus dalībnieku bija pārsteigums

Kopš 1 gada Euribor likme jūnija vidū pārkāpa 4% atzīmi, tā nekur daudz augstāk nav devusies un vasaras otro pusi pārsvarā pavadīja svārstoties nedaudz virs 4%. 14. septembrī pirms ECB sapulces lēmuma 4% atzīmi pirmo reizi kopš 2008. gada septembra pārsniedza 6 mēnešu Euribor likme. ECB lēmums daļai tirgus dalībnieku bija pārsteigums, jo pirms sapulces diezgan populārs bija arī viedoklis ka ECB septembrī izvēlēsies iepauzēt. Tieši tādēļ šis paaugstinājums netika pilnībā iecenots tirgus procentu likmēs pirms sapulces un tuvākajās dienās visticamāk būs vērojama neliela Euribor procentu likmju pakāpšanas. 1 un 3 mēnešu likmes varētu pakāpties nedaudz vairāk par 6 un 12 mēnešu Euribor likmēm (vēsture ir labs rādītājs – likmju kāpuma apjoma piemēri ir redzami grafikos, kuros Euribor likmes ir apvienotas ar ECB depozīta procentu likmi). Atliek cerēt, ka piepildīsies iepriekš citētā ECB paragrāfa pirmais teikums, ka likmes ir sasniegušas līmeni, kurš varētu būt pietiekošs cīņā pret pārāk augsto inflāciju (šis teikums beidzot ir cerību stariņš, varbūtība, ka šis varētu būt pēdējais likmju paaugstinājums).

ECB atzīst, ka tās rīcības rezultātā eiro zonā turpinās būtiska naudas aizņemšanās sadārdzināšanās. Sadārdzinās arī bankām pieejamā nauda, jo iedzīvotāji kontos esošo naudu pārvieto uz garā termiņa depozītiem ar augstākām procentu likmēm. Kredītu tirgus dinamika eiro zonā turpina pavājināties.

Joprojām nemainās mājsaimniecību noguldīju tendences Latvijas bankās. Šī gada jūlijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju pieauga tikai par 0,8%, kas ir vairāku gadu zemākais rādītājs un jau ir bīstami tuvu negatīviem rādītājiem.

Inflācija joprojām ir augstāka nekā naudas apjoma pieaugums, kas nozīmē to, ka cenu pieaugums gada laikā jūlijā apsteidzis Latvijas iedzīvotāju banku kontu atlikuma pieaugumu gada laikā par 5,6%.

ASV FRS nākamā sapulce būs 19. un 20. septembrī (ir izredzes uz pauzi, bet vēl nevar izslēgt 12 paaugstinājumu), bet ECB vadība tiekas 26. oktobrī Atēnās.

Pasaules lielāko Centrālo banku pārstāvji februāra sākumā pēc pārtraukuma pulcēsies uz 2023. gada pirmajām sēdēm. Lai arī kopš rudens sākuma ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā Banka (ECB) uzturēja vienādus likmju celšanas tempus, spriežot pēc banku pārstāvju paziņojumiem un finanšu tirgus prognozēm, februārī šī dinamika varētu mainīties.

Jaunākās prognozes liecina, ka FRS februāra sākumā varētu pacelt dolāru likmi par 0.25 procenta punktiem, tādējādi samazinot iepriekš pieredzēto likmju celšanas soli no 0.50 procenta punktiem, kas tika fiksēts decembrī. Tikmēr ECB varētu saglābāt nemainīgu ātrumu, turpinot celt eiro likmes par 0.50 procenta punktiem. Tādējādi ECB depozīta likme februārī varētu sasniegt 2.5 %, savukārt refinansēšanas likme - 3 % apgabalu.

Pie kādām likmēm ASV un Eiropa varētu apstāties?

Tuvākajā laikā ECB varētu saglabāt agresīvāku stāju nekā FRS. Saskaņā ar nākotnes darījumu tirgus prognozēm dolāru likmes augstāko līmeni varētu sasniegt jau drīz - pie 4.75 - 5.00 % (patlaban - 4.25 - 4.50 %). FRS plāno apstāties pie 5.00 - 5.25% apgabala. Tikmēr eirozonā likmes vēl kādu laiku varētu turpināt kāpt. Pēc prognozētās pacelšanas februārī par 0.50 procenta punktiem tirgus paredz, ka eiro likmes martā tiks celtas par līdzīgu apmēru un vēl vienu vai divas reizes par 0.25 procenta punktiem. Tādējādi ECB depozīta likme vasarā varētu uzkāpt līdz 3.25 - 3.50 % (patlaban – 2 %). Atbilstoši arī starpbanku procentu likmes savu maksimumu varētu sasniegt tuvu šiem līmeņiem.

Kamēr ASV FRS šī gada jūnijā procentu likmju celšanas ciklā pirmo reizi kopš pagājušā marta nolēma paņemt pauzi, Eiropas Centrālā Banka (ECB) 15. jūnijā nolēma turpināt gandrīz pirms gada iesākto ritmu un astotajā sapulcē pēc kārtas paaugstināja eiro bāzes procentu likmes.

Sākot ar 2023. gada 21. jūniju par 25 bāzes punktiem paaugstināta galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme (4,00%), kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme (4,25%) un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme (3,50 %).

ECB palielina bāzes procentlikmi līdz 4% 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,25...

ECB nav vienīgā centrālā banka, kura turpina procentu likmju paaugstināšanu, jo jūnijā savas bāzes procentu likmes paaugstināja arī Austrālijas un Kanādas centrālās bankas. Arī informācija no ASV FRS, neskatoties uz jūnija pauzi, nebūt vēl neliecina, ka procentu likmju celšanas cikls ir beidzies, jo centrālās bankas amatpersonu aptauja signalizē par iespējamu dolāra bāzes procentu likmes turpmāku pakāpšanos.

Jūnija sapulcē ECB publicēja arī svaigākās eiro zonas ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozes. ECB paredz tautsaimniecības izaugsmi par 0,9 % 2023. gadā, par 1,5 % 2024. gadā un par 1,6 % 2025. gadā, un sagaida, ka kopējā inflācija 2023. gadā vidēji būs 5,4 %, 2024. gadā – 3,0 % un 2025. gadā – 2,2 %. IKP prognozes šim un nākamajam gadam koriģētas pavisam minimāli uz leju, bet inflācijas rādītāji koriģēti nedaudz uz augšu. ECB inflācijas mērķis ir 2% un svaigākās prognozes skaidri parāda, ka mēs pagaidām neesam ne tuvu šim mērķim. Maijā gada inflācija provizoriski eiro zonā bija 6,1%.

ECB noskaņojums nav kredītu izmaksām labvēlīgs

Tirgus skrien pa priekšu centrālās bankas lēmumiem un daļa no 15. jūnijā veiktā procentu likmju paaugstinājuma jau ir ierēķināta garāko termiņu procentu likmēs. Ņemot vērā to, ka eiro tirgū joprojām vērojams naudas pārpalikums, īsāko termiņu procentu likmes vairāk skatās uz to, kurp dodas ECB depozītu procentu likme. Par naudas pārpalikumu liecina ECB statistika – ECB 15. jūnijā ziņoja, ka, izmantojot vienas dienas aizņemšanās iespēju, tirgus dalībnieki aizņēmušies 120 miljonus eiro, bet depozītos izvietojuši 4,14 miljardus eiro. Aptuveni šāda attiecība saglabājas jau ilgu laiku.

Kreditēšanā izmantoto Euribor procentu likmju uzvedība pēdējā laikā nav mainījusies un tuvākā mēneša laikā diez vai būtiski mainīsies, bet likmju pieauguma temps salīdzinot ar pagājušo gadu ir sabremzējies. Daļēji par šī brīža procentu likmju līmeni jāpateicas ASV finanšu sektora marta problēmām, kuru dēļ martā bija vērojams garāko termiņu procentu likmju pazeminājums. Diemžēl, ECB noskaņojums nav kredītu izmaksām labvēlīgs un tam nevajadzētu būt pārsteigumam, ja jūlija ECB sapulcē atkal būs kārtējais eiro procentu likmju paaugstinājums. Noteikti neliela rezerve potenciālam likmju turpmākam kāpumam ir jāpatur, bet ne vairs pārāk daudz.

Nauda kontos

Joprojām saglabājas nelabvēlīga mājsaimniecību noguldīju tendence Latvijas bankās. Maijā mājsaimniecību noguldījumi salīdzinot ar pagājušā gada maiju bija pieauguši tikai par 2,16%. Inflācija un procentu likmes komplektā aug straujāk nekā algas, kas no vienas puses samazina iepriekšējos gadus uzkrātās rezerves, bet ja tādu nav, palielina pieprasījumu pēc patēriņa kredītiem.

Pozitīva ziņa ir naudas apjoma turpmāks pieaugums uzņēmumu kontos. Katram, protams, situācija ir savādāka, bet, jo mazāks finansiālais spiediens uz uzņēmumiem, jo mazāk apdraudētas darba vietas. Tas gan, savukārt, nepalīdz agresīvi apkarot inflāciju, jo ekonomikas aktivitātes mazināšanās, bezdarba pieaugums un patēriņa mazināšanās klasiski seko likmju kāpumam un šis komplekts palīdzētu apkarot inflāciju. Šoreiz kaut kāds kokteilis (ierobežojošā centrālo banku politika ar ziemā atbalstošo valdību fiskālo politiku), kurš bildi ir diezgan sagrozījis.

ASV FRS nākamā sapulce būs 25. un 26. jūlijā, bet ECB vadība tiekas 27. jūlijā (kārtējie +25 punkti?).

Latvijā lielākā daļa hipotekāro kredītu ņēmēju ar interesi gaida aprīli, kad tiks izmaksāta pirmā kompensācija par pirmajā ceturksnī samaksātajiem hipotekārā kredīta procentiem.

Uzmanību! Ņemot vērā, ka krāpnieki aktīvi seko aktuālajiem notikumiem tirgū, svarīgi atcerēties, ka atbalsta atmaksa lielākoties notiks automātiski – ne bankas, ne VID noteikti nesūtīs vēstules un īsziņas ar saitēm, prasot pieslēgties internetbankai un kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai citiem autorizācijas līdzekļiem!

Visai pārējai pasaulei un tiem Latvijā, kuri vēl tikai plāno ņemt kredītu, gada sākums paies gaidot pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu. Daļa tirgus dalībnieku pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu prognozē ieraudzīt 7. marta sapulcē. Bet vai tā būs?

Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, ECB padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Rekordstraujais un rekordaugstais procentu likmju paaugstināšanas periods vēl nav galā. 26. jūlijā ASV FRS, pēc pauzes jūnijā, atgriezās uz procentu likmju celšanas takas un kopš pagājušā gada sākuma jau vienpadsmito reizi paaugstināja dolāra bāzes procentu likmi, šoreiz par 25 bāzes punktiem. Pēdējo reizi tik augsta dolāra bāzes procentu likme (koridors 5,25% - 5,50%) bija 2001. gada martā.

Dienu vēlāk amerikāņiem ar devīto procentu likmju paaugstinājumu pēc kārtas pievienojās Eiropas Centrālā Banka (ECB). Sākot ar 2023. gada 2. augustu par 25 bāzes punktiem paaugstināta galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme (4,25%), kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme (4,50%) un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme (3,75%). Pēdējo reizi tik augsta eiro galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme bija 2008. gada oktobrī.

ECB atkal palielina procentlikmes 

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt procentlikmes....

Vai šis eiro procentu likmju paaugstinājums ir pēdējais? Līdz septembra ECB sapulcei būs pāris svaigāku inflācijas datu publikāciju (par jūliju un augustu), tādēļ šobrīd centrālās bankas vadība neizslēdz ne kārtējo procentu likmju paaugstinājumu ne arī iespējamu iepauzēšanu. ECB ir kareivīgi noskaņota noliekt inflāciju līdz vidējā termiņa mērķim 2% (jūnijā inflācija bija 5,5%).

Aizņēmējiem iespējas atelpai vēl nav

Lai arī visos procentu likmju grafikos turpmākā likmju kāpuma izredzes mazinās, centrālās bankas nedod iespēju atelpai. Tendences procentu likmju tirgū nemainās un sagaidāmie centrālās bankas noteikto procentu likmju kāpumi jau parasti iepriekš ir ierēķināti Euribor procentu likmēs.

27. jūlijā 1 gada Euribor likme bija 4,14%, 6 mēnešu likme – 3,972%, bet 3 mēnešu likme – 3,714%. Nākamajās dienās pēc ECB lēmuma visticamāk būs vērojams neliels īstermiņa procentu likmju kāpums, bet garāko termiņu procentu likmes tirgus dalībnieki visticamāk mainīs reaģējot uz svaigākajiem inflācijas datiem (jūlija provizoriskos eiro zonas inflācijas datus publicēs 31. jūlijā).

ECB noskaņojums joprojām nav kredītu izmaksām labvēlīgs, jo inflācija pārāk ilgi uzkavējas pārāk augstos līmeņos, tādēļ ir jāatkārto jūnijā teiktais, ka noteikti neliela rezerve potenciālam likmju turpmākam kāpumam ir jāpatur, bet ne vairs pārāk daudz.

ECB rīcības rezultātā eiro zonā ir vērojama būtiska kredītu izmaksu sadārdzināšanās un sekas tam ir pieprasījuma mazināšanās pēc jauniem kredītiem. ECB komentē: “Stingrāki finansēšanas nosacījumi arī padara mājokļus mazāk pieejamus un pievilcīgus kā ieguldījumu, un pieprasījums pēc hipotēkām ir samazinājies jau piekto ceturksni pēc kārtas.”

Latvijas iedzīvotāju pirktspēja turpina samazināties

Mājsaimniecību noguldīju tendences Latvijas bankās joprojām nemainās. Šī gada jūnijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju pieauga tikai par 1,8%, kas ir vairāku gadu zemākais rādītājs. Inflācija joprojām ir augstāka nekā naudas apjoma pieaugums, kas nozīmē to, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja turpina samazināties.

Ar divu ciparu procentu likmi gada laikā pieauguši uzņēmumu noguldījumi (+11,7%), bet arī tur temps pēdējos mēnešos samazinās.

ASV FRS nākamā sapulce būs 19. un 20. septembrī, bet ECB vadība tiekas 14. septembrī.

Tirgus dalībnieki gaida, kad centrālo banku procentu likmju kāpums pierims un iestāsies pamiers. Runājot ģeogrāfijas terminos, tiek gaidīts plato (plakankalne), jeb procentu likmju svārstību pierimšana.

Šonedēļ ASV Federālo Rezervju Sistēma, Anglijas Banka un Eiropas Centrālā Banka (ECB) atkal ķērās pie procentu likmju paaugstināšanas. ASV bija 25 bāzes punktu, bet Lielbritānijā un eiro zonā 50 bāzes punktu paaugstinājumi. Ņemot vērā centrālo banku amatpersonu iepriekš izteiktos komentārus, šāda rīcība tika gaidīta. Pēc ECB sapulces eiro ilgtermiņa procentu likmes nedaudz pazeminājās, bet akciju tirgū pārsvarā bija plusi. Ceturtdienas pēcpusdienā no 1,10 dolāru līmeņa līdz 1,09 dolāru līmenim samazinājās eiro cena dolāros.

Kopā ar pagājušajā gadā veiktajiem procentu likmju paaugstinājumiem ECB savas eiro procentu likmes piecās sapulcēs pēc kārtas ir paaugstinājusi kopā par 300 bāzes punktiem, kas ir lielākais paaugstinājums vienā likmju celšanas ciklā kopš eiro ieviešanas 1999. gadā. Lai arī inflācija eiro zonā pazeminās (gada inflācija eiro zonā janvārī provizoriski 8.5%), Centrālā banka šobrīd paredz vēl vienu likmju paaugstinājumu par 50 bāzes punktiem 16. marta sapulcē. Centrālā banka turpina teikt, ka “jebkurā gadījumā Padomes turpmākie lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm arī turpmāk tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros.”

Pirms sākt runāt par potenciālo procentu likmju pazemināšanu, par spīti tirgus gaidām, Eiropas Centrālā Banka (ECB) ceturtajā sanāksmē pēc kārtas nolēma pagaidīt papildu datus.

Šobrīd izskatās, ka arī uz aprīļa ECB sapulci vēl nebūs pietiekoši daudz svaigu datu un, visticamāk, ja nenotiks nekas ārkārtējs, pirmo procentu likmju pazeminājumu varētu sagaidīt 6. jūnija sapulcē. Tas, ka ECB turpina procentu likmes noturēt pagājušā gadā paceltajos līmeņos, pēdējās nedēļās licis nedaudz pakāpties eiro ilgtermiņa procentu likmēm.

Eiro ilgtermiņa procentu likmes, cerot uz ECB likmju pazemināšanu šī gada sākumā, jau pagājušā gada nogalē bija diezgan strauji devušās zemākos līmeņos. Piemēram, 1 gada Euribor likme no 4.2% atzīmes pagājušā gada septembrī nokrita līdz 3.51% līmenim jau decembrī. Tagad, redzot, ka ECB turpina un, šķiet, vēl kādu laiku turpinās, eiro procentu likmes nemainīt, 1 gada Euribor likme kopš februāra sākuma no 3.505% ir pakāpusies uz 3.74%. Tātad, ECB neko nemainot, tirgus dalībnieki 1 gada Euribor 3 mēnešu laikā pazemināja par 70 bāzes punktiem un tagad atkal paaugstināja par 20 bāzes punktiem – tirgus viedoklim ir liels spēks.

Noguldīt naudu termiņdepozītā tagad, vai vēl tomēr pagaidīt? Zinot, ka strādāju bankā, šo jautājumu paziņas man uzdod aizvien biežāk. Cilvēku interese ir saprotama. Kopš Eiropas Centrālā banka (ECB) pirms gada sāka sistemātiski palielināt eiro bāzes likmi, krietni augušas arī banku piedāvātās depozīta likmes.

Nu tās klientiem draudzīgākajās bankās sasniegušas jau 4% gadā, un spēj dot vērā ņemamus papildu ienākumus. Piemēram, 5000 eiro noguldīšana pēc gada ienesīs 200 eiro. Pat ja no tiem aptuveni piektā daļa būs jānomaksā nodokļos, tas tāpat ir patīkams pienesums mājsaimniecības budžetā. Turklāt bez piepūles. Vien par to, ka nauda kādu brīdi «pagulējusi» citā kontā.

Lai arī depozīta procentu likme ir jau visai vilinoša, daudzi potenciālie noguldītāji nesteidzas un gaida vēl augstākas likmes. Viņus var saprast. Kopš pērnā gada vidus inflācijas apkarošanai ieviestā EURIBOR likmju celšana notikusi gana strauji, lai varētu gaidīt vēl lielāku depozīta likmi. Turklāt daudziem vēl ir atmiņā milzīgās depozīta likmes pirms dižķibeles – tolaik naudu varēja noguldīt uz 10 un pat vēl vairāk procentiem.

Depozīti un kredīti ir banku sektora fundamentālie pakalpojumi – tie faktiski ir banku sektora izveides pamatos, proti, vēsturiski cilvēki bankām uzticēja brīvos līdzekļus, un bankas tos aizdeva kredītos tirgotājiem vai ražotājiem.

Pārsteidzoši, ka pēdējo desmit gadu laikā depozīti faktiski vispār nav bijuši finanšu pārvaldības dienaskārtībā. Tas tādēļ, ka pēc pasaules 2008. gada finanšu krīzes pasaules vadošās centrālās bankas īstenoja monetāro politiku, veicinot līdzekļu pieejamību tirgū un bāzes procentu likmes ilgu laiku bija nulles līmenī vai pat zem tā. Piemēram, Eiropas centrālā bankas (ECB) bāzes depozītu likme bija 0.00% jau no 2012. gada un tad 2014. gadā tā palika negatīva. Īsumā, nauda bija brīvi pieejama un depozīti – bezjēdzīgi.

Šobrīd vairs tā nav un depozīti ir atgriezušies ar vērā ņemamām ienesīguma likmēm, turklāt, ir īpaši zema riska finanšu instruments. Un ienesīgi finanšu instrumenti ar īpaši zemu risku pasaules tirgū ierastos apstākļos parasti nepastāv – tātad šī ir patiesi unikāla situācija un iespēja. Taču tāpat kā jebkurš finanšu produkts, arī depozīti rada jautājumus par stratēģiju – ko man darīt? Vai ieguldīt tagad vai varbūt gaidīt, kad likmes pieaugs vēl? Vai es nokavēšu, ja gaidīšu?

Tirgus dalībnieki bažījas par to, ka vadzis kaut kad lūzīs. Matemātiski viss ir vienkārši. Kad izdevumi (te būtiska loma procentu likmju kāpumam) aug straujāk par ieņēmumiem (algu kāpums, kam tāds ir, noteikti atpaliek no inflācijas), tad ik pa laikam saskaitot abus rādītājus rezultātu tendence ir negatīva un tas nevar ilgi turpināties bez sekām, jeb izdevumu mazināšanas.

Izdevumu mazināšanas gaidas liek prognozēt ekonomikas izaugsmes samazināšanos, vai pat recesiju un cenu kāpuma apstāšanos. Bet dzīvē viss ir savādāk, un eirozonas ekonomika gadu uzsākusi ar vairāk pozitīviem, nekā negatīviem, pārsteigumiem izaugsmes ziņā.

Darba tirgus ir spēcīgs, izaugsme labāka, nekā tika prognozēts iepriekš. Pozitīvo ziņu krātuvi patērētājiem papildina ziņas, ka naftas cena šonedēļ aizdevusies zem 75 dolāriem par barelu, gāzes cena pietuvojusies 40 eiro par MWH, salīdzinot ar gadu iepriekš globālajā tirgū nu jau zemākas ir gan metālu, gan baļķu, gan kviešu un citu izejvielu cenas. Neskatoties uz samērā strauju izejvielu cenu kritumu, kopējais inflācijas līmenis pazeminās lēnāk nekā gribētos un tas joprojām ir krietni virs centrālo banku nospraustajiem mērķiem. Tieši tādēļ, neskatoties uz to, ka šur tur finanšu tirgū vērojamas “plaisas vadzī” (Silicon Valley Bank, Signature Bank, Credit Suisse), centrālās bankas visticamāk nedomā mainīt savu kareivīgo nostāju procentu likmju jautājumā.

Droši vien daudziem auto vadītājiem kādreiz ir gadījies uzzināt par to, ka ceļš ir apledojis, tikai pēc tam, kad nospiežot bremzes pedāli auto nez kāpēc turpina slīdēt uz priekšu. ECB ir izdarījusi daudz, lai bremzētu inflāciju, bet “auto” vēl slīd un tagad ir vērošanas laiks. Kad un kā auto apstāsies, vai pa ceļam nenoslāps motors, tas vēl ir atklāts jautājums.

Pēc ECB vērtējuma “iekšzemes cenu spiediens saglabājās paaugstināts, galvenokārt straujā algu pieauguma un produktivitātes krituma dēļ”.

14 . decembrī, otro sapulci pēc kārtas, ECB vadība nolēma procentu likmes nemainīt. Tika publicētas arī svaigākās IKP un inflācijas prognozes un, ja inflācijas prognožu korekcija nedaudz uz leju ir laba ziņa, tad sliktā ziņa ir kārtējā IKP datu koriģēšana uz leju gan 2023. gan 2024. gadam, jo “turpinās iepriekš veiktās procentu likmju paaugstināšanas spēcīga transmisija uz tautsaimniecību. Stingrāki finansēšanas nosacījumi vājina pieprasījumu, un tas palīdz samazināt inflāciju. Eurosistēmas speciālisti sagaida, ka tuvākajā laikā saglabāsies gausa tautsaimniecības izaugsme.”

Autobūves drošības sistēmu jomā viens no svarīgiem jaunievedumiem ir autonomā avārijas bremzēšanas sistēma. Sistēma automātiski sāk bremzēt, ja gaidāma sadursme. ECB nelūdz un nepieņem norādījumus no iestādēm, valdības vai no kādas citas struktūras.

Vienlaikus eiro zonas dalībvalstu valdības un citas ES iestādes nedrīkst ietekmēt ECB lēmējinstitūcijas, tātad ECB rīcība ir autonoma un viņas šī brīža uzvedība procentu likmju frontē liek domāt par avārijas bremzēšanu, pirms inflācija iegājusi katastrofālā spirālē, kad aug cenas, tiek celtas algas, tēriņus var nemazināt, var turpināt celt cenas un tad atkal jāceļ algas…

Ar procentu likmju celšanu vismaz daļēji tiek bremzēts patēriņš, gan bremzējot pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, gan, diemžēl, mazinot arī esošo kredītņēmēju maksātspēju. Risks šajā gadījumā ir pārāk strauja pieprasījuma bremzēšanās, iespējamā situācijas pasliktināšanās kredītu tirgū un ekonomikas pārāk strauja atdzišana.

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Jūlija izskaņā ASV Federālā Rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) paaugstināja bāzes likmes par 0.25 procenta punktiem. Iepriekš centrālās bankas šos lēmumus bija plaši skaidrojušas, tāpēc tie nevienam nesagādāja pārsteigumu. Tādējādi FRS dolāru likme sasniedza 5.25 - 5.50% diapazonu, ECB depozīta likme 3.75% un refinansēšanas likme 4.25% apgabalu.

Vai pasaules lielākās centrālās bankas rudenī turpinās celt likmes, vai jau tagad esam sasnieguši virsotni likmju ciklā? Pašlaik uz šo jautājumu pareizās atbildes nav nevienam, arī centrālo banku vadītājiem.

Līdz šim centrālo banku rīcības plāns ir bijis pilnīgi skaidrs – patēriņa cenām augot ar nepieņemami lielu ātrumu, FRS un ECB strauji cēla likmes, lai savu iespēju robežās šo kāpumu apslāpētu. Jo straujāk inflācija palielinājās, jo agresīvāk centrālo banku pārstāvji rīkojās. Redzot pirmās inflācijas bremzēšanas pazīmes, centrālās bankas arī pārslēdzās uz zemāku ātrumu – mazināja likmju celšanas soli. Tagad FRS un ECB ir nonākušas punktā, kad tālākie plāni kļūst maksimāli nekonkrēti – katra likmju pacelšana (arī jūlijā) varētu izrādīties pēdējā šajā likmju celšanas ciklā.

Aizejošais 2022. gads ieies monetārās politikas vēsturē ar jauniem inflācijas rekordiem un Centrālo banku tektonisku noskaņojuma maiņu – no pārmērīgi vaļīga monetārā kursa šī gada sākumā līdz izteikti ierobežojošam gada beigās.

Vai Centrālo banku ierobežojošā politika varētu atslābt nākamgad, un vai Latvijas kredītņēmēju maksājumi pēc jaunāko likmju celšanas arvien turpinās kāpt?

Likmes turpina kāpt, taču mazākiem soļiem

Decembra vidū lielākās Rietumvalstu Centrālās bankas bija sanākušas uz savām šī gada pēdējām sēdēm. Pirmās inflācijas bremzēšanas pazīmes kopā ar jau notikušajām masīvām likmju izmaiņām ļāva Federālo rezervju sistēmai (FRS) ASV un Eiropas Centrālai bankai (ECB) decembrī samazināt likmju celšanas ātrumu. Bāzes likmes abās okeāna pusēs tika celtas par 0,50 procenta punktiem pēc tam, kad iepriekš likmju celšanas solis bija 0,75 procenta punktu vērtībā.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) var nākties turpināt palielināt procentikmes, ņemot vērā joprojām augsto inflāciju eirozonā, ceturtdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

"Šobrīd pastāv iespējamība, ka mēs turpināsim iesākto," intervijā Spānijas televīzijas kanālam "Antena 3" sacīja Lagarda.

ECB procentu likmes palielinājusi jau piecas sanāksmes pēc kārtas. Februāra sākumā ECB galveno bāzes procentu likmi paaugstināja līdz 3%, bet noguldījumu iespējas uz nakti likme tika palielināta līdz 2,5% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,25%.

Gaidāms, ka arī ECB padomes sanāksmē 16.martā bāzes procentu likme tiks palielināta par 0,5 procentpunktiem, taču eksperti šobrīd nav pārliecināti, kādu līmeni bāzes procentu likme turpmāk varētu sasniegt.

Lagarda norādīja, ka procentu likmju turpmāku palielināšanas tempu nav iespējams prognozēt, un tas tiks izlemts, balstoties uz tobrīd pieejamiem ekonomikas datiem.

Saeimas deputātu iecerētā “atlaižu” piešķiršana hipotekāro kredītu ņēmējiem nesasniegs iecerēto mērķi, bet radīs negatīvas sekas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) atkārtoti aicina parlamentu izmantot tās atbalsta iespējas, ko sniedz šī brīža nodokļu režīms, neradot jaunu, neloģisku, neproporcionālu birokrātiskā sloga radošu nodevu. Bankas šajā situācijā primāri aizstāv nevis savas, bet kredītņēmēju intereses, jo tieši kredītņēmēji nākotnē saskarsies ar šīs “atlaides” negatīvajām sekām, it īpaši jau minēto birokrātisko procesu, lai to izmantotu.

Problēmas ir dažiem, tās nav sistēmiskas un tiek risinātas

Atsevišķu politiķu virzīto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas paredz ieviest jauna veida nodevu bankām, un iegūtos līdzekļus novirzīt “atlaides” segšanai hipotekāro kredītu ņēmējiem, pavada pārmetumi bankām plašā amplitūdā. Sākot ar to, ka bankām savā starpā nav konkurences, līdz tam, ka bankas pašas neko nedarot kredītņēmēju atbalstam. Tas neatbilst patiesībai. Asociācija ir vairākkārt norādījusi uz patieso ainu kredītmaksājumu statistikā, pamatojot to ar banku rīcībā esošajiem datiem. Piemēram, to, ka pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 57 gadījumos. Nedz arī tas, ka pēdējo trīs mēnešu laikā 2 082 mājsaimniecībām ir samazināta bankas procentu likme, 54 gadījumos veikta pamatsummas atlikšana, 51 gadījumā pagarināts kredīta atmaksas termiņš, bet 10 gadījumos nofiksēta procentu likme (šāda iespēja vairāk tika izmantota gada sākumā). Vienlaikus šajā laikā hipotekārās kreditēšanas apjomi nav būtiski sarukuši, dažos mēnešos (piemēram, 2023.gada jūnijā) tie pat bijuši līdzvērtīgi vai lielāki nekā pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) sāka celt procentu likmes.

Šis rudens nesis visai pamatīgu atklāsmi, ka centrālo banku cīņa ar inflāciju nekāds joks nebūs.

Šķiet, gluži tikpat regulāri, kādas tagad ir rudenīgās lietusgāzes, kļuvuši arī pasaules centrālo baņķieru lēmumi par procentlikmju palielināšanu. Galu galā nupat eiro procentlikmes par 75 bāzes punktiem palielinājusi pat Eiropas Centrālā banka (ECB). Tam, ja kāds šiem procesiem dzelžaini neseko līdzi, droši vien vajadzētu liecināt par to, ka citas pasaules ietekmīgās centrālās bankas savas šādas likmes spēji palielina jau kādu laiku. Lai nu kā – šis rudens nesis visai pamatīgu atklāsmi, ka centrālo banku cīņa ar inflāciju nekāds joks nebūs. To apstiprināja arī mēneša pirmās daļas ASV inflācijas dati, kas lika domāt, ka straujš patēriņa cenu pieaugums tur varētu būt iesakņojies. Attiecīgi par dārgāku naudu un bargākām centrālām bankām sēras vērojamas arī pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos.

Lielākā daļa pasaules centrālo banku šobrīd diezgan straujiem soļiem paaugstina procentu likmes – sešu mēnešu Euribor likme sasniegusi jau teju 3% atzīmi. Tas būtiski ietekmē kreditēšanu, bez kuras savukārt nav iedomājams nekustamā īpašuma tirgus.

Augstas procentu likmes gan esam piedzīvojuši arī iepriekš, tomēr šoreiz situācija no 2007. gadā pieredzētās būtiski atšķiras. Atšķirīgi ir gan inflācijas iemesli, gan NĪ tirgus piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, būvniecības izmaksu prognozes un potenciālo pircēju maksātspēja.

Šī krīze atšķiras no iepriekšējās

Tie, kuri nekustamo īpašumu iegādājās ap 2007.–2008. gadu, droši vien diezgan labi atceras, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) tajā laikā regulāri un mērķtiecīgi pa 0,25% solim paaugstināja bāzes procentu likmi, kas tieši ietekmē Euribor, līdz tā 2007. gada otrajā pusē un 2008. gada sākumā sasniedza rekordaugsto 4% robežu. Tas tika darīts, lai bremzētu pārkarsušo un pārkreditēto ekonomiku, samazinātu pieprasījumu un augsto inflāciju. Valstī aizsākās ekonomiskā lejupslīde, kuras rezultātā ievērojami pieauga bezdarba līmenis, 2009. gadā sasniedzot pat 18%. Inflācijai, kuru piedzīvojam šobrīd, ir citi iemesli.

Lai arī finansiālais slogs, iegādājoties mājokli jauno projektu ēkās, inflācijas un pieaugošo banku bāzes procentu likmju dēļ ir būtiski palielinājies, pirmreizējā tirgus dzīvokļu pircēju profils saglabājies gandrīz nemainīgs – tās joprojām galvenokārt ir ģimenes ar bērniem un jaunie speciālisti, secinājuši mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” un bankas “Luminor” eksperti.

Vienlaikus pircēji kļuvuši racionālāki, veltot vairāk laika, lai pieņemtu lēmumu par jauna mājokļa iegādi, kā arī nereti pirms dzīves svarīgākā pirkuma noskaidrojot citu jauno projektu iemītnieku pieredzi.

Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau sešas reizes pēc kārtas paaugstinājusi galveno bāzes procentu likmi līdz 3,5% šobrīd, tā turpinot cīņu pret joprojām augsto un ieilgušo inflāciju eirozonā. ECB lēmumi liek arī komercbankām pārskatīt savas bāzes procentu likmes, kas pamatā sastāv no starpbanku kredītu procentu likmes jeb Euribor. Patlaban Euribor likme ir sasniegusi pēdējā desmitgadē augstāko līmeni. Augot bāzes procentu likmēm, dārgāka kļūst arī aizņemšanās un hipotekārie kredīti, ietekmējot jauno mājokļu pieejamību.

Divi būtiskākie faktori, kas ietekmē jauno mājokļu pieejamību, ir to cena un finansējuma izmaksas. Ja uz pirmo objektīvu iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu vērts gaidīt, tad saskaņā ar daudzu analītiķu prognozēto banku aizdevumu procentu likmju mainīgās daļas kritums šogad ir pat ļoti reāls.

Turklāt pirmās pozitīvās vēsmas kreditēšanas jomā jau novērojam – Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau divas reizes pēc kārtas procentu likmes atstājusi negrozītas, radot pamatotas cerības, ka jau drīzumā hipotekāro kredītu procentu likmju mainīgā daļa jeb Euribor varētu samazināties. Vienlaikus cerību mākoņi var izrādīties arī ar ne tik gaišu maliņu.

Kad daudz nemaz nav tik daudz

Kā rāda nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati, pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami aptuveni 1000 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļu, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl aptuveni 1500 pieejamo segmentu dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā. No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Patiesībā tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piegādājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas.

Likvidējamā "ABLV Bank" Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasa piedzīt 414,691 miljona eiro zaudējumus no Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV), liecina informācija ES Oficiālajā vēstnesī.

"ABLV Bank" prasa atzīt, ka ECB un VNV ir solidāri atbildīgas par kaitējumu, kas bankai radies, izbeidzot tās uzņēmējdarbību un arī Luksemburgas meitasuzņēmuma darbību, un piespriest atbildētājām solidāri atlīdzināt šo kaitējumu.

Tāpat "ABLV Bank" prasa ES Tiesu noteikt, ka mantiskais kaitējums ir vismaz 414 691 000 eiro, šai summai pieskaitot nokavējuma procentus par laikposmu no sprieduma pasludināšanas dienas līdz pilnīgai samaksai, kā arī piespriest atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

ECB pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka ECB nekomentēs šo prasību.

"ABLV Bank" skaidro, ka prasība par zaudējumu kompensāciju saistīta ar ECB un VNV rīcību pēc ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") paziņojuma projekta 2018.gada februārī, kad minētās iestādes bez jebkāda juridiskā pamata uzdeva "ABLV Bank" un tās Luksemburgas meitas bankai likvidēties. Tā rezultātā "ABLV Bank" un vēlāk tās Luksemburgas meitas bankas bija spiesti izbeigt savu darbību.

Ja nepatraucēs nekas negaidīts, 6. jūnijā ECB varētu “nogriezt” nelielu daļiņu no eiro procentu likmēm nost. Tas būtu pirmais eiro procentu likmju pazeminājums kopš 2019. gada rudens. 2019. gada septembrī ECB pazemināja eiro depozīta procentu likmi no -0,40% uz -0,50%, bet pēc tam no 2022. gada jūlija sekoja 10 likmes paaugstinājumi kopumā par 450 bāzes punktiem.

Kas atbalsta likmju pazemināšanas ideju? Pēc ECB vārdiem: “Nākamajos mēnešos gaidāms, ka inflācija svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī un pēc tam samazināsies līdz mūsu mērķa līmenim nākamajā gadā. To noteiks vājāks darbaspēka izmaksu kāpums, mūsu ierobežojošās monetārās politikas seku izpausme, kā arī enerģijas krīzes un pandēmijas ietekmes mazināšanās.”

Bet pie horizonta ir arī negaisa mākoņi – piegādes ķēžu izaicinājumi, kari un energoresursu cenu kāpums (naftas cena aprīlī pakāpās virs 90 dolāriem par barelu), kaut arī mērenāks, tomēr algu kāpums un joprojām augstais pakalpojumu cenu kāpums (martā šajā segmentā gada inflācija 4%).

Tirgus dalībniekus bažīgus dara arī ASV inflācijas rādītāji, pēc kuru publicēšanas 10. martā pakāpās gan dolāra vērtība, gan ilgtermiņa procentu likmes abās okeāna pusēs. Lai arī ECB pieņem lēmumus neatkarīgi, rūpējoties par eiro zonas monetāro politiku, notikumi ASV ar laiku var veicināt inflācijas importu, ja turpināsies dolāra vērtības kāpums (sadārdzinot izejvielu un citu lietu, kurām pasaulē cenas nosaka dolāros, importa vērtību).

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda trešdien brīdināja par riskiem, ko varētu radīt novēlota procentlikmju samazināšana, un šie viņas izteikumi apstiprina iepriekš izskanējušās prognozes, ka pirmais procentlikmju samazinājums varētu tikt īstenots jūnijā.

"Mēs nevaram gaidīt, līdz iegūsim visu nepieciešamo informāciju. Tādējādi varētu tikt radīti riski saistībā ar novēlotām monetārās politikas izmaiņām," konferencē Frankfurtē sacīja Lagarda.

Viņa norādīja, ka tāpēc ECB attiecībā uz turpmāko rīcību koncentrējas uz diviem galvenajiem faktoriem, proti, algu izaugsmes tempu eirozonā un ECB ekonomikas prognozēm.

Vairākos nozīmīgos sektoros joprojām norisinās sarunas par algu palielināšanu, arodbiedrībām Eiropā pieprasot palielināt atalgojumu, lai kompensētu dzīves dārdzības kāpumu. ECB sagaida, ka skaidrāka aina par šo sarunu iznākumu tiks iegūta maija beigās, norādīja Lagarda.

Savukārt nākamās ECB prognozes par eirozonas ekonomikas izaugsmi un inflāciju tiks publiskotas jūnijā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.