Ražošana

Eco Baltia vide iegulda 2,3 miljonus eiro būvgružu šķirošanas un pārstrādes infrastruktūrā

Db.lv, 12.02.2024

Jaunākais izdevums

Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” iegulda 2,3 miljonus eiro divu būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukumu būvniecībā un aprīkošanā.

Šie laukumi atradīsies Pierīgā (Rumbula) un Liepājā, un tos plānots atklāt šī gada pavasarī. Investīciju mērķis ir nostiprināt uzņēmuma ieņemto kursu aprites ekonomikas veicināšanā, samazinot radīto būvniecības atkritumu apjomu un nodrošinot to atkārtotu izmantošanu.

Būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukuma Pierīgā plānotā platība ir 3 ha no kopējās 4 ha zemes teritorijas. Tā kapacitāte ļaus dienā pieņemt ap 50 tonnām dažāda veida celtniecības un lielgabarīta būvniecības atkritumu (betonu, cementu, dzelzsbetona konstrukcijas, flīzes, keramikas un ģipša materiālus, ķieģeļus, kokmateriālus u.c.) primāri no “Eco Baltia vide” apsaimniekotajiem reģioniem. Pirmajā gadā prognozētais apsaimniekojamais būvgružu apjoms sasniegs vairāk nekā 12600 tonnas.

Viena no šī laukuma priekšrocībām ir būvgružu daudzpakāpju pārstrādes tehnoloģija. Priekšškirošanu paredzēts veikt divos līmeņos – lielāka izmēra priekšmetus (virs 50 cm diametrā) atšķiros ar traktortehniku, bet mazākus – manuāli, novirzot uz automatizētām iekārtām tālākai sasmalcināšanai. Sasmalcinātos priekšmetus atsijās un pēc tam novirzīs uz divām kabīnēm. Katrā kabīnē 4 - 6 cilvēki sašķiros pārstrādāto materiālu dažādās frakcijās, piemēram, koksnes, ģipškartona, metāla, kartona, stikla, cietās plastmasas u.c. un veiks noslēdzošo kvalitātes kontroli, lai tādā veidā nodrošinātu pēc iespējas vairāk augstvērtīga materiāla. Iegūtos materiālus, piemēram, kartonu vai plastmasu plānots novirzīt uz pārstrādi, bet sasmalcinātos būvmateriālus – ceļu būvei un būvdarbu veikšanai. Kopā laukumā paredzēts nodarbināt 16 cilvēkus.

“Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts informē: “Līdz ar būvniecības nozares uzplaukumu pieaug, arī attiecīgo atkritumu daudzums. Savukārt iedzīvotāju gatavība būvgružus šķirot būtiski nepalielinās, tāpēc abpusējs ieguldījums kļūst par izšķirošu faktoru. Iedzīvotāju ziņā ir atbildīgi nodot visa veida būvniecības atkritumus, bet nozarei meklēt arvien jaunus un modernus risinājumus, lai veicinātu efektīvu resursu atkārtotu izmantošanu un otrreizējo pārstrādi. Viens no veidiem, kā to panākt, ir procesu automatizācija. Mūsu prognozes liecina – ap 85% no iegūtajiem materiāliem, kas faktiski veido teju visu Mendeļejeva tabulu, pārtapt par vērtīgiem resursiem pretēji riskam tikt apglabātiem poligonos, radot būtisku kaitējumu videi un mums pašiem.”

Liepājas būvgružu šķirošanas laukums Ezermalas ielā aizņems 140m2 plašu teritoriju. Visa veida būvniecības un celtniecības atkritumi tiks atvesti no “Eco Baltia vide” apsaimnekošanas reģioniem Dienvidkurzemē, piemēram, Liepājas, Grobiņas u.c pilsētām. Pieņemšanas kapacitāti pakāpeniski plānots audzēt uz 2400 tonnām gadā. Būvgružu priekšķirošana tiks veikta gan ar traktortehniku, gan manuāli, kopā nodarbinot 3-4 cilvēkus. Pēc pieprasījuma būvgružu pieņemšanu paredzēts paplašināt arī no citiem klientiem, mērķtiecīgi attīstot būvgružu apsaimniekošanu kā nozīmīgu biznesa virzienu.

Eiropas Savienības prasība tās dalībvalstīm ir līdz 2035. gadam samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu uz 10%. Pašreiz Latvijā no ik gadu radītā sadzīves atkritumu daudzuma tiek noglabāta aptuveni puse. Eiropā šis rādītājs 2020. gadā bija uz pusi mazāks – 23%, kas norāda uz nepieciešamību straujāk īstenot Zaļā kursa politiku, gan stiprinot pārstrādes iespējas, gan maksimāli nodrošinot šķirošanas pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam atkritumu rašanās vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukuma izveidē investē 2 miljonus eiro

Db.lv, 29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgā atklāts un darbu uzsācis Baltijas vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukums ar šķirošanas jaudu vairāku desmitu tūkstošu tonnu gadā. Laukuma izveidē un aprīkošanā investēti vairāk nekā 2 miljoni eiro.

Jaunatklātais laukums nodrošinās dažādu materiālu automatizētu un manuālu šķirošanu un novirzīšanu tālākai pārstrādei, tādējādi sekmējot apglabāšanai poligonos novirzīto atkritumu apjoma samazināšanos, veicinot ilgtspējīgu resursu izmantošanu, kā arī būvniecības atkritumu apsaimniekošanas tirgus sakārtošanu.

“Šis projekts ir nozīmīgs solis SIA “Eco Baltia vide” attīstībā un tas stiprinās uzņēmuma pienesumu aprites ekonomikā, veicinot efektīvu atkritumu pārstrādi un resursu atkārtotu izmantošanu. Nav noslēpums, ka izplatīta problēma būvgružu dalītās vākšanas jomā ir pelēkā tirgus zona, kurā darbojas daļa būvgružu savācēji, kas nenodrošina atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, izgāžot tos nepiemērotās vietās. Mūsu kā apsaimniekotāja mērķis ir nodrošināt ikvienam ērti pieejamu pakalpojumu un šķirošanas infrastruktūru, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu skaidra izvēle un zināšanās, kā ir jārīkojas ar būvniecības atkritumiem,” pauž SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot uzņēmuma darbību un vides pakalpojumu klāstu, Baltijā lielākais vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmums AS “Eco Baltia” šogad plāno iegādāties Latvijas vadošo videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA “Eko Osta”.

Pušu noslēgtais pirkuma līgums, kura izpildei nepieciešama Latvijas Konkurences padomes (KP) apvienošanās atļauja, paredz 100% SIA “Eko Osta” kapitāla daļu iegādi.

Līdz ar darījuma noslēgšanu, SIA “Eko Osta” kļūs par vienu no “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumiem, kas specializējas bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Vienlaikus jāuzsver, ka abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējo gadu laikā esam būtiski paplašinājuši “Eco Baltia” darbības sfēras, nostiprinot savas tirgus pozīcijas starptautiskā mērogā kā pilna cikla vides resursu apsaimniekotājs. Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir būtisks solis ceļā mūsu attīstības stratēģijas realizācijai, soli pa solim aptverot to atkritumu plūsmu, ko iespējams pārstrādāt. Šis darījums nodrošinās veiksmīgāku atkritumu savākšanu un apriti segmentos, kur valstī noteikto normu izpilde līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas būs ieguvums gan grupas uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” klientiem attiecībā uz videi kaitīgo atkritumu savākšana apjomu izpildi, gan valstij kopumā, nodrošinot atkritumu pārstrādes mērķu izpildi.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

NVL Baltic Sea Growth Fund un Eco Baltia iegādājas Polijas lielāko PVC logu pārstrādātāju

Db.lv, 17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” kopā ar sava portfeļa uzņēmumu “Eco Baltia”, lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupu Baltijā, noslēdzis darījumu par Polijas lielākā PVC logu un durvju profilu pārstrādātāja “Metal-Plast” 70% akciju iegādi.

Darījuma rezultātā “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 70% “Metal Plast” akciju (attiecīgi 38,5% un 31,5%). Ģimenes fonds SIDN saglabā 30% uzņēmuma akciju. “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 52,81% “Eco Baltia” akciju, savukārt 30,51% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Pārējās akcijas pieder Mārim Simanovičam.

“Metal-Plast” dibinātājs Sebastians Fedorovičs: “Šogad atzīmējam “Metal Plast” darbības trešo desmitgadi, kas ir ievērojams periods uzņēmuma attīstībā. Šo gadu laikā esam nostiprinājuši savas pozīcijas kā lielākais PVC logu un durvju profilu pārstrādātājs Polijā, ar mūsu produkciju un pakalpojumiem aptverot Čehiju, Vāciju, Ungāriju, Slovākiju, Austriju un citas valstis. Esam gatavi spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībā starptautiskā mērogā, kur turpmāk virzīsimies ciešā partnerībā ar “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund”.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eco Baltia iegādājas 40,4 % akciju Latvijas ceļu uzturēšanas uzņēmumā Daugavpilī

Db.lv, 18.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa AS "Eco Baltia" iegādājusies 40,4% akciju Latvijas ceļu uzturēšanas uzņēmumā AS "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums" (“Daugavpils Spec. ATU”).

Daugavpils pilsētas domei un Latvijas valstij piederošās akcijas privatizācijas procesā iegādājās “Eco Baltia” grupas meitasuzņēmums “Eco Baltia vide”.

Atlikušie 59,6 % akciju pieder privātpersonām.

"Pēc mazākuma akciju iegādes mēs lūgsim atļauju iegādāties līdz pat 100 procentiem “Daugavpils Spec. ATU” akciju. Tas ir svarīgs solis, lai paplašinātu “Eco Baltia vide” pakalpojumus reģionālā mērogā, jo Daugavpils ir otrā lielākā pilsēta Latvijā. Šis ir jau otrais “Eco Baltia vide” uzņēmumu iegādes darījums ielu un ceļu uzturēšanas biznesā - 2023. gadā tā iegādājās “Pilsētas Eko Serviss”, kas nodrošina pilsētvides apsaimniekošanu Latvijas galvaspilsētā Rīgā," komentē Jānis Aizbalts, “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu atkritumu šķirošanu Latvijā, tādējādi virzot arī straujāku Eiropas Savienības 2025.gadam noteikto mērķrādītāju sasniegšanu, Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS "Eco Baltia" uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" investēs 11,7 miljonus eiro nešķirotu sadzīves un dalīti vāktu atkritumu šķirošanas rūpnīcas izveidē Salaspils novada Aconē ar tās kopējo jaudu 45 000 tonnu gadā.

Jaunajā rūpnīcā ik gadu varēs sašķirot 20 000 tonnu sadzīves atkritumu un 25 000 tonnu šķiroto atkritumu (salīdzinājumam - pašreizējā otrreizējo materiālu šķirošanas jauda "Eco Baltia vide" rūpnīcā Getliņu ielā 5 sasniedz aptuveni 18 000 tonnu gadā). Plānots, ka rūpnīca aizņems 4000 kvadrātmetru plašu teritoriju, t. sk. ēku 3385 kvadrātmetru un nojumes 700 kvadrātmetru platībā. Jaunajā rūpnīcā strādās ap 70 darbinieku. Rūpnīcu paredzēts atklāt 2024.gada rudenī.

Jaunajā rūpnīcā būs daudzpakāpju optiskā šķirošanas iekārta ar iespēju šķirošanas procesā mainīt gan šķirojamo materiālu veidus, gan kvalitātes kontroli, atlasīt piejaukumus no optiski atdalītās plūsmas, vai, ja plūsma ir pārāk netīra, izlasīt tikai derīgo materiālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspils novada Aconē nosvinēti vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia vide” topošās atkritumu šķirošanas rūpnīcas spāru svētki, atzīmējot nesošās jumta konstrukcijas pabeigšanu.

Jaunajā rūpnīcā, kuru paredzēts atklāt šī gada rudenī, darbosies vismodernākās šķirošanas iekārtas, kas ļaus būtiski uzlabot Eiropas Savienības noteiktos atkritumu pārstrādes rezultātus.

Spāru svētkos atzīmēts līdz šim paveiktais darbs – izbūvētas nesošās jumta konstrukcijas un galvenās sijas, izveidots inženierkomunikāciju tīkls utt. Šobrīd būve tiek gatavota turpmākajiem darbiem, tostarp jumta izbūvei un grīdu liešanai. Rūpnīcas kopējā platība būs vairāk nekā 4000 kvadrātmetru, t. sk. ēka aptuveni 3300 kvadrātmetru un nojumes 700 kvadrātmetru. Projekta būvniecību veic būvniecības uzņēmums SIA “Aimasa”.

“Šī projekta īstenošanā liekam lietā pieredzi, kas gūta septiņu gadu laikā “Eco Baltia vide” rūpnīcā Liepājā un vairāk nekā desmit gadu laikā grupas uzņēmumā “Ecoservice” Viļņā, kā arī no citiem līdzīgiem projektiem Polijā, Igaunijā un Lietuvā. Te darbosies daudzpakāpju optiskā šķirošanas iekārta ar iespēju šķirošanas procesā mainīt gan šķirojamo materiālu veidus, gan kvalitātes kontroli un atlasīt piejaukumus no optiski atdalītās plūsmas vai izlasīt tikai derīgo materiālu. Tas ļaus ietaupīt enerģiju un atgūt maksimāli daudz otrreizējo izejvielu,” stāsta “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas grupas AS "Eco Baltia" uzņēmums AS "PET Baltija" mainījis nosaukumu uz "Iterum", kā arī ieviesis jaunu vizuālo identitāti, informē uzņēmumā.

Pārmaiņas īstenotas ar mērķi stiprināt uzņēmuma tirgus pozīcijas polimēru pārstrādes nozarē un veicināt starptautisko izaugsmi.

Nosaukuma maiņa neietekmēs klientus un partnerus - visi līgumi un darījumi būs spēkā esoši.

Vienlaikus paziņojumā teikts, ka uzņēmums turpina paplašināt darbību, attīstot jauno ražotni Olainē. Ražotnes būvniecība tiek realizēta vairākos posmos, un to plānots pabeigt šogad rudenī.

“Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidro, ka otrreizējo izejvielu pārstrādes attīstībai ir būtiska loma aprites ekonomikā: “Gandrīz 20 gadus esam bijuši PET pudeļu pārstrādes līderi Latvijā, piedzīvojot ievērojamu izaugsmi gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. No neliela Latvijas ražotāja esam kļuvuši par vienu no lielākajiem tirgus spēlētājiem Ziemeļeiropā, un līdz ar Eiropas Savienības prasībām par pārstrādātu materiālu izmantošanu mēs paredzam būtisku izaugsmi arī turpmāk. Mūsu jaunā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Olainē apvienojumā ar uzņēmuma vērienīgo stratēģiju iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu mūsu darbības ceļā. Jaunas korporatīvās identitātes ieviešana ir dabisks nākamais solis tās stratēģiskajā attīstībā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu pārtapšana par resursiem pieņemas spēkā

Māris Ķirsons, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas laikā aizsākušies pārmaiņu laiki turpinājās arī 2023. gadā, un tie nekur nepazudīs arī 2024. gadā, tomēr tas ir laiks, kurā, sekmīgi darbojoties, var sasniegt tādus rezultātus, kādus būtu grūti panākt mierīgākos laikos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atzīst, ka būtībā visi jau ir pieraduši pie nemitīgo pārmaiņu laika, kad lēmumu pieņemšanai nav iespējams atvēlēt mēnešiem garu diskusiju un analīzes laiku.

Kāds bija 2023. gads?

Interesants, pārmaiņām bagāts laiks, kaut arī nemitīgu izmaiņu apstākļos būtībā visi dzīvo jau kopš 2020. gada marta, kad ieradās Covid-19 pandēmija un visus mierīgās dzīves plānus izjauca, jo visiem nācās pārkārtoties, piemēroties. Pēc straujajiem cenu pieauguma lēcieniem 2022. gadā pērnais gads vairāk iezīmējās ar recesiju, jo īpaši ekonomiski spēcīgāko, bet vecāko ES dalībvalstu tirgos. To izjuta arī Eco Baltia, realizējot otrreizējās polimēru izejvielas. Proti, ja 2022. gadā šīs izejvielas pircēji burtiski rāva ārā no rokām, tad 2023. gadā ir sarucis pieprasījums un potenciālie pircēji — plēves un būvmateriālu ražotāji — nemitīgi meklē iespējami lētākos risinājumus. Bez tam pēc Krievijas invāzijas Ukrainā ir noteiktas sankcijas šīs valsts naftai un tās produktiem realizācijai ES, tomēr ir vairākas pazīmes, kuras liecina, ka šie produkti, tomēr nonāk Eiropas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CleanR Grupa pēc obligāciju emisijas uzņem apgriezienus

Jānis Goldbergs, 24.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākās vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” Lietuvā bāzētais vides apsaimniekošanas uzņēmums UAB “Ecoservice” ieguldīs 18 miljonus eiro pērn uguns nelaimē skartā atkritumu šķirošanas centra Viļņā atjaunošanā.

Tāpat investīcijas tiks novirzītas šķirošanas centra infrastruktūras uzlabojumos, kā arī modernizācijā, tādējādi sniedzot lielāku pienesumu aprites ekonomikā. Paredzamais projekta pabeigšanas termiņš ir šā gada beigas.

"Mēs esam pieņēmuši lēmumus, kas bija nepieciešami, lai turpinātu straujāk virzīties uz turpmākajiem uzņēmuma izaugsmes mērķiem. Pēc pagājušā gada augustā notikušā ugunsgrēka mēs nekavējoties veicām pasākumus, kas palīdzēja turpināt darbību bez pārtraukumiem, tādējādi izpildot visas saistības pret klientiem un partneriem. Tagad pienācis laiks spert nākamos soļus, proti, ne tikai atjaunot ugunsgrēkā cietušo, bet arī strādāt efektīvāk, ieviešot jaunākās tehnoloģijas un uzlabojot ugunsdrošību," sacīja Jurgita Nacevičiene, Ecoservice izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnveidojot industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR Verso” korporatīvās pārvaldības modeli un stiprinot tā efektivitāti, uzņēmuma valdē iecelts ilggadējs nozares profesionālis Guntars Levics.

Levics turpinās pildīt arī AS “CleanR Grupa” un SIA “Zaļā josta” valdes locekļa pienākumus.

“Ņemot vērā, ka “CleanR Verso” šogad ir ambiciozi plāni gan attiecībā uz industriālo atkritumu pārstrādes apjoma kāpināšanu, gan šķirošanas infrastruktūras un tehnikas modernizāciju, gan “pelēkās zonas” mazināšanu būvgružu apsaimniekošanas jomā, Guntara Levica ilggadējā un plašā pieredze atkritumu apsaimniekošanas nozarē uzņēmumam būs liels pienesums,” teica AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš piebilda, ka “CleanR Verso” strādā pie vērienīgiem modernizācijas darbiem šķirošanas laukumā “Nomales”, kā rezultātā tas būs modernākais šāda tipa laukums Baltijā, kas ļaus dubultot atkritumu pārstrādes apjomus un ātrumu. Turklāt uzņēmums sadarbībā ar valsts sektoru un būvniekiem turpina darbu pie pētījuma par būvniecības atkritumu izvešanas problemātiku, lai mazinātu “pelēko sektoru” šajā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Jānis Goldbergs, 15.04.2024

Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidente Klaudija Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretārs Paolo Kampanella (Paolo Campanella).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.jūlijā stāsies spēkā izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, paredzot atbildību tekstilizstrādājumu ražotājiem un tirgotājiem, nosakot dabas resursu nodokļa likmi 0,50 eiro apmērā par vienu tirgū laisto tekstilizstrādājumu, t.sk. apģērbu un apavu kilogramu.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai "Latvijas Zaļais punkts" ir sācis līgumu slēgšanu ar tekstila izstrādājumu ražotājiem un tirgotājiem, tādējādi nodrošinot dabas resursa nodokļa 100% atbrīvojumu, kā arī nodrošinās tekstila izstrādājumu atkritumu savākšanu, atkārtotu lietošanu, pārstrādi un reģenerāciju.

"Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis: "Lai arī tekstilizstrādājumu apsaimniekošana ražotāju atbildības sistēmas ietvaros stāsies spēkā tikai šogad no 1.jūlija, jau kopš pērnā gada novembra esam mērķtiecīgi strādājuši pie tā, lai ražotāji un tirgotāji varētu iesaistīties tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā. Ņemot vērā īso laika sprīdi starp normatīvā regulējuma pieņemšanu un tā spēkā stāšanās termiņu, jau šobrīd esam gatavi saviem klientiem garantēt pilnvērtīgu iesaistīti tekstila atkritumu apsaimniekošanā, kas paredz mūsu klientiem 100% atbrīvojumu no DRN nodokļa. Lai arī 1.jūlijs šķiet gana tālu, mūsu pieredze rāda, ka itin bieži līgumu slēgšana un citu formalitāšu sakārtošana tiek atstāta uz pēdējo brīdi, kā rezultātā netiek saņemts atbrīvojums un nākas maksāt pilnu dabas resursu nodokli 100% apmērā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) izstrādājusi vadlīnijas būvniecības atkritumu apritīgai apsaimniekošanai būvlaukumā, informē LBA pārstāvji.

Lai gan būvdarbu posmā pieņemtie lēmumi apriti ietekmē nedaudz, jo lielākais darbs jāpaveic, izsverot un pieņemot lēmumu par projekta īstenošanu, veicot priekšizpēti un projektējot, tomēr otrreizēji izmantojamu resursu atpazīšana, uzskaite un atdalīšana no būvgružiem var norisināties tieši būvlaukumā.

Vadlīnijas būvniecības atkritumu šķirošanai būvlaukumā komercobjektos un publisko būvdarbu projektos LBA izstrādājusi Eiropas Komisijas "LIFE" Vides programmas integrētā projekta "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" ietvaros. Dokumenta sagatavošanā piedalījās virkne būvniecības un vides jautājumos ieinteresētu uzņēmumu un organizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik maksāsim par apģērbu, apaviem un mājas tekstilu pēc 1.jūlija?

Kaspars Zakulis “Latvijas Zaļā punkta” direktors, 10.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. jūlija Latvijā stāsies spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, paredzot dabas resursu nodokli (DRN) 0,50 eiro apmērā par vienu kilogramu tirgū laisto tekstilizstrādājumu - apģērbiem, apaviem un mājas tekstilam. Atbildīgie šajā gadījumā ir tekstila ražotāji un tirgotāji Latvijā. Tādejādi tiks īstenots ražotāju atbildības princips - piesārņotājs maksā.

Tomēr jāņem vērā, ka DRN tiek piemērots tikai gadījumā, ja tekstilizstrādājumu ražotājs un tirgotājs nepiedalās ražotāju paplašinātajā atbildības sistēmā, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta šo nolietoto tekstila izstrādājumu atbilstoša apsaimniekošana.

Cik daudz tekstila tiek izmests atkritumos?

Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 27 000 tonnu jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju. Turklāt liela daļa ir lietotais apģērbs, kas kalpo daudz īsāku laiku un jau drīz draud nonākt atkritumos. Kā liecina dati, atkritumu poligonos patlaban gadā tiek apglabātas aptuveni 25 000 tonnas nevajadzīgo tekstilizstrādājumu. Attīstot pilnvērtīgu tekstila apsaimniekošanas sistēmu, lielu daļu šī apjoma varēs novirzīt atkārtotai lietošanai, labdarībai un pārstrādei. Tomēr, tuvojoties 1.jūlijam, izskan bažas, ka tekstila DRN vai apsaimniekošanas izmaksas var būtiski palielināt preces cenu tirgū. Jāatzīst, ka tas ir tikai mīts, ko varam kliedēt ar vienkāršiem piemēriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā atpazīt zaļos un sarkanos karogus, meklējot darbavietu?

Jolanta Jansone, vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia” Personāla nodaļas vadītāja, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbavietas meklējumi var izvērsties par veselu piedzīvojumu, un ne velti, jo darbā pavadām vairāk nekā 50% no sava nomoda laika un kolēģus mēdzam dēvēt arī par savu otro ģimeni, tāpēc arī izvēlei jābūt pārdomātai.

Jo dziļāka izpēte, jo labāks lēmums

Lai noskaidrotu par darba devēja aktivitātēm labbūtības jomā un citiem jautājumiem, jāveic rūpīga izpēte, it sevišķi gadījumos, kad uzņēmums nav plaši pazīstams. Pirmā roka parasti ir Google meklētājam un sociālajiem medijiem, bet lietderīgi ir arī apjautāties draugiem un paziņām par saskarsmi un pieredzi ar uzņēmumu, kura vakance ir uzrunājusi. Veicot izpēti, jāpievērš uzmanība uzņēmuma iekšējam klimatam un vērtībām, ko demonstrē gan esošo darbinieku, gan uzņēmuma komunikācija. Vērts arī apmeklēt tādus portālus kā Sūdzības.lv, lai izsvērtu, cik veiksmīgi uzņēmums dzēš reputācijas ugunsgrēkus un vada saskarsmi ar saviem klientiem. Veiksmīga krīzes komunikācijas vadība ir vēl viens veids, kā pārliecināties, ka uzņēmums nopietni uztver savu ārējo tēlu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekstila ražotāju atbildības sistēma – stimuls inovācijām tekstila pārstrādē un biznesa iespējas

Jānis Lapsa, "Zaļa josta" valdes priekšsēdētājs, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila jeb gadā viens cilvēks izmet vidēji ap 15 kilogramiem. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports.

Pašreizējā realitāte liecina, ka 1% apģērba tiek pārstrādāts izmantošanai atkal.

ES līmenī atbilde minētajai tendencei ir tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā no šā gada 1. jūlija. Tas ir loģisks solis, jo pēc burta direktīvas mērķis ir mazināt šos atkritumus, pēc gara – stimulēt tekstila pārstrādes inovācijas, jo līdz šim šajā nozarē tās ir bijušas kūtras. Savukārt no 2025. gada tekstila atkritumu dalītā šķirošana būs obligāta visiem un visām ES dalībvalstīm.

Taču tekstila atkritumu mazināšanai šķirošana un tekstila atkārtota izmantošana, nevis izmešana sadzīves atkritumos, ir tikai viens no veidiem, kā samazināt šo atkritumu daudzumu. Otrs veids, ilgtermiņā daudz efektīvāks un apritīgāks, ir tā dēvētā pārstrāde “no šķiedras līdz šķiedrai”. Šī pieeja iemieso aprites ekonomikas būtību – nevis iegūt pirmreizējos resursus, bet izmantot to, kas jau ir. Šajā tehnoloģiju jomā ir redzamas iestrādnes, taču arvien tiek meklēti veidi, kā kāpināt jaudu un apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Nordic Plast” plāno investēt 1,7 miljonus eiro uzņēmuma attīstībā.

Investīciju mērķis ir palielināt pārstrādāto granulu ražošanas jaudu un nodrošināt nepieciešamos apstākļus uzņēmuma turpmākai izaugsmei. Papildus tam kā daļa no kopējā investīciju un attīstības plāna uzņēmums sāk ieviest jaunu vizuālo identitāti.

2023. gadā “Nordic Plast” ieguldīja 2,8 miljonus eiro jaunas automatizētas plastmasas šķirošanas un pārstrādes līnijas izveidē, lai kāpinātu ražošanas jaudas par aptuveni trešdaļu. Šogad plānots turpināt pērn uzsāktās iniciatīvas uzņēmuma attīstības veicināšanai, kā vienu no virzieniem nosakot uzņēmuma efektivitātes kāpināšanu. Šī gada pavasarī uzsākta uzņēmuma darbības pārcelšana no Olaines, kurā “Nordic Plast” uzturējās vairāk nekā 20 gadus, uz jaunām telpām Jelgavā, Aviācijas ielā. Tāpat plānots paplašināt ražošanas aprīkojumu ar jaunām iekārtām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

E-atkritumu slogā – kā no tā izbēgt?

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu pasaulē elektroiekārtas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Taču straujais tehnoloģiju progress un “ātrās modes” diktētā tendence rada jaunus izaicinājumus – elektroiekārtu patēriņš un atkritumu apjoms pieaug ar zibens ātrumu. Šī tendence apdraud vides aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, radot milzu atkritumu kalnus.

Iespējams, tikai retais aizdomājas, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt mūsu neaizstājamo dabas resursu izsīkuma tempu, ir lietotas tehnikas labošana un tās atkārtota izmantošana.

Kā apsaimniekojam atkritumus Latvijā?

Tāpat kā pret daudziem citiem atkritumu veidiem Eiropas Savienība nosaka prasības arī nolietotas elektrotehnikas apsaimniekošanai. Tā nosaka, ka labākā sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – īpaši izveidota un finansēta sistēma, kas nodrošina elektropreču un citu produktu atpakaļ savākšanu, pārstrādi un utilizāciju. Katru gadu Latvijas tirgū nonāk 30 000 tonnas jaunas elektrotehnikas, kas ir ievērojami vairāk nekā visas Vidzemes iedzīvotāju saražotais atkritumu apjoms, 25 000 tonnas, gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru