ASV pornobiznesa pārstāvji apņēmušies labprātīgi maksāt nodokļus, pretī no valdības pieprasot cieņu un tiesību paplašināšanu.

Nodokļu piemērošana tā dēvētajiem grēku izplatītājiem tiek pieļauta kā budžeta glābšanas iespēja, norāda Interfax. Baraka Obamas administrācija jau trīskāršojusi federālo nodokli cigaretēm. Tagad Ilinoisas štatā demokrāti apspriež iespēju uzlikt 25 % nodokli no interneta lejupielādējamajai pornogrāfijai, kaut arī ponogrāfijas jēdziena definēšana cieta fiasko, kad 2005. gadā bija mēģinājums ieviest nacionālo nodokli pikanta satura grāmatām un DVD.

Apmaiņā pret nodokļa uzlikšanu ASV politiķi apņēmušies aizstāvēt ponobiznesu no Krievijas pirātiem un aizsargāt autortiesības uz pornofilmām, kaut gan valdība līdz šim nav spējusi no pirātiem aizsargāt pat Holivudas produkciju.

Austrālijā gadsimtiem ilgi uzskatīja, ka ķenguri ir kaitīgi zālēdāji, jo nograuž zālīti, kuru ēd arī aitas un govis. Tuvākajā laikā pasaules skatījums uz šiem dzīvniekiem izmainīsies. Ekoloģisks labums no ķenguru gaļas

Ķengura kuņģis gandrīz neizstrādā metānu, taču miljoni aitu un govju, kas rāmi grauž zālīti, Austrālijā dod 11% no visiem kaitīgajiem izmešiem atmosfērā, raksta BBC.

Zinātnieki aprēķinājuši , ka palielinot ķengura gaļas īpatsvaru Austrālijas iedzīvotāju ēdienkartē, tas sniegtu zināmu ekoloģisku labumu. Šim viedoklim piekrīt arī restorānu īpašnieki, kuri norāda, ka ķengura gaļa ir veselīga.

Paralēli pakalpojumu sniegšanai SIA Dekoru fabrika rada savus produktus, ko piedāvā vietējā un eksporta tirgos.

SIA Dekoru fabrika pamatnodarbošanās saistīta ar kokgriezumu, suvenīru, dekoru, dizaina elementu un dāvanu izgatavošanu, kā arī ar lāzergravēšanu un 3D skenēšanu. Paralēli uzņēmums izstrādā, attīsta un ražo jaunus produktus, piemēram, Duksi, ar ko uzņēmums piedalās konkursa Eksporta un inovācijas balva 2012 kategorijā Rūpnieciskais dizains, un Aroma Tree, kas startē kategorijā Inovatīvākais produkts. «

Šobrīd galvenokārt strādājam vietējā tirgū, bet sadarbībā ar partneriem produkcija tiek pārstāvēta Vācijā un Skandināvijas valstīs. Suvenīru segmenta preces pārsvarā iegādājas Latvijas un Rīgas tūristi, kuri tās aizved uz savu zemi,» norāda Aldis Ezers, SIA Dekoru fabrika projektu vadītājs.

Vietējā biznesa tuksnesī zāļu industrijai piesietie klīnisko pētījumu veicēji AmberCRO jūtas kā oāzē

Lai cik nepiedienīgi tas izklausītos, šis viņiem ir labākais mēnesis trīs gadu senā uzņēmuma vēsturē. Gada nogales prēmijas, algas, kas nav samazinātas, un plašāka biroja meklējumi. Grāvī iebraukusī pircēju maksātspēja zāļu ražotājiem likusi tikai sasparoties, meklējot jaunas medikamentu formas un sastāvus, jo ripiņas ir kārdinošākas tad, ja vienlaikus gan mazina asinsspiedienu, gan nebojā nieru darbību. Šis ir AmberCRO lauciņš - katra jauna indikācija prasa jaunus klīniskos pētījumus.

Sūrs darbs, tad oāze

Sāls puds izēsts pašos pirmsākumos, kad klīnisko pētījumu speciālisti Jūlija un Dzintars saprata, ka viņus varētu saistīt ne tikai laulība, bet arī bizness. Izsūtījuši savu piedāvājumu pasaules līmeņa zāļu ražotājiem, viņi rakstījuši e-pastus pusnaktī un arī vēlāk, jo viņu klienti atrodas visai tālās laika zonās. Amerikāņi zvanījuši melnā naktī, un AmberCRO nācies būt uz strīpas, jo tas bijis vitāli svarīgais uzticības iekarošanas laiks. Tagad rats ir labi iegriezies, pieprasījums nozarē pārsniedz piedāvājumu un pētījumu viņiem ir tik pilnas rokas, ka meklēti tiek papildspēki - farmaceiti, biologi vai mediķi, kas pāris gados uzņēmumā tiktu izmācīti par klīnisko pētījumu vadītājiem. «Tas bija sūrs darbs, lai nonāktu līdz oāzei, kurā, kā jūs sakāt, tagad atrodamies,» spriež kompānijas izpilddirektors Dzintars Sarkanbiksis. «Stresa mums tagad nav, ja nu vienīgi par to, kā atrast vislabākos speciālistus,» piebalso Dzintara sieva un biznesa partnere Jūlija Gabrusenoka. Neskatoties uz bezdarbu, pētījumu vadītāju atlase un izskološana vēl aizvien ir īsts izaicinājums. Tiem jābūt cilvēkiem, kas zināmā mērā vienlaikus ir juristi, ārsti un mediķi. Tālab viņi nav pat apsvēruši domu par atalgojuma mazināšanu. «To mēs nevaram atļauties. Kritīsies darbinieku motivācija, un tas ir pārāk liels drauds,» saka Jūlija. Viņu bizness prasa nežēlīgu precizitāti. Visi dati tiek dublēti, un drošības līmeni viņi vērtē kā augstu, jo no sīka misēkļa var sākties īsta lavīna, aizraujot zāļu ražotāju uzticēšanos līdzi aizā. Patlaban viņi strādā ar desmit starptautiskām farmācijas kompānijām, kuru sarakstu tur noslēpumā. Konkrēti nosaukumi drīkst nākt gaismā tikai pēc tam, kad noslēgušās visas pētījuma fāzes, kas prasa gadus. Patlaban viņu sarakstu neviens nav pametis, vienīgās izmaiņas rada klienti, kas nāk klāt, AmberCRO lepojas.

Keramikas ražotājs MiniClayBricks bērnu rotaļlietu tirgū ienācis ar jauna veida produktu

Bērni ir gaidu pilni. Viņiem apsolīts, ka šodien klasē būs ciemiņš. Ienāk jauna, smalka auguma meitene un izdala maisiņus ar pelēkiem māla ķieģelīšiem, koka ripiņas, niedres, akmentiņus un maisiņus ar šķidru masu. Uz pamatnēm lēnām top lielākas un mazākas būves. Darbs prasa pacietību un pirkstu veiklību. «Man patika, jo pirmo reizi strādāju ar ķieģeļiem, bet bruka viss ārā,» pēc nodarbības vērtē pirmklasniece Katrīna. Ceturtās klases skolnieks Kristaps piebilst: «Man liekas, tie ķieģeļi ir tik maziņi, ka vispār grūti paņemt rokās.» Taču tāda ir arī viena no SIA MiniClayBricks īpašnieces Aivas Kalnas gatavotā produkta funkcijām – roku sīkās motorikas attīstība. Pirkstu kustības koordinācija ir cieši saistīta ar cilvēka domāšanas un runas attīstību. Trenējot roku veiklību, vienlaikus attīstām to smadzeņu daļu, kas atbild par runu un rakstītprasmi. Tāpēc mazie māla ķieģelīši ir palīgs un laika kavēklis ne tikai bērniem, bet arī cilvēkiem pēc insulta, ja sekas ir daļēja ķermeņa paralīze. To A. Kalna zina, jo pirms sava uzņēmuma izveides strādāja Liepājas Reģionālajā slimnīcā par mediķi.

Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Lai arī kāds būtu ASV prezidenta vēlēšanu iznākums, arvien lielāka šīs valsts daļa varēs pilnībā legāli ikdienā lietot marihuānu jeb tā saucamo zālīti.

Proti, šonedēļ ASV gan Arizonas, gan Ņūdžersijas štatā nolemts legalizēt marihuānu arī ikdienas ar atpūtu saistītajam patēriņam. Citiem vārdiem sakot, to varēs patērēt līdzīgi kā alkoholu vai tabaku.

Katrā ziņā vairs, iespējams, tik tālā nākotnē varētu arī nebūt tas, ka veikalā tiek pārdotas "izklaides vai relaksācijas pakas" – piemēram, viskija pudele plus pāris marihuānas produkti. Pieejamā informācija liecina, ka zālīte legāla ir jau 11 ASV štatos, kur pirmās šo substanci legalizēja ASV Kolorado un Vašingtona. Piemēram, Ņūdžersijas varas pārstāvji lēš, ka šāda marihuānas legalizēšana štatam ļaus gūt papildu nodokļu ieņēmumus 126 miljonu ASV dolāru apmērā.

34% sieviešu un 55% vīriešu atzīst, ka vismaz reizi mūžā ir sēdušies pie stūres pirms tam izdzerot glāzi vīna vai pudeli alus. Kā liecina aptaujas rezultāti, izrādās, ka katrs piektais Latvijas vīrietis pirms braukšanas iedzer regulāri, liecina pētījums kampaņas Beigta balle ietvaros.

Tai pat laikā jāuzsver, ka pietiekami liela daļa respondentu - 64% sieviešu un 45% vīriešu – apzinās un arī ievēro, ka pirms transportlīdzekļa vadīšanas nedrīkst lietot pat nedaudz alkoholiskā dzēriena.

Viedoklis - vienu jau var! – ir lielai daļai aptaujāto iedzīvotāju. Vai tas nozīmē, ka daudzi iedomājušies sev kādu mākslīgu robežu līdz kurai drīkst dzert, lai alkohola saturs izelpā un asinīs nepārsniegtu likumā noteikto normu?! Jāņem vērā, ka viens un tas pats alkohola daudzums var atstāt pilnīgi atšķirīgu ietekmi dažādiem cilvēkiem. Nedrīkst aizmirst arī par laika apstākļiem, organisma stāvokli, nogurumu u.tt. Un galu galā, braucot reibumā, riskējam nogalināt nevainīgus cilvēkus.

Vienā no Latvijas valstij piederošo Lattelecom un LMT kapitāldaļu pārdošanas scenārijiem varētu tikt izvērtēta arī LVRTC privatizācija.

Lai arī par šādu telekomunikāciju uzņēmumu «komplekta» - Lattelecom, Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) - privatizāciju publiskajā telpā oficiālu ziņu nav, tomēr kuluāru sarunās šāda iespēja tiek uzskatīta kā viens no iespējamiem risinājuma variantiem.

«Zatleram garantētas vien 36 balsis»

Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvji pauž savu skatījumu par gaidāmajiem notikumiem saistībā ar gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām.

Ķīmijas bizness

Ķīmijas nozare stiprina pētniecības potenciālu

Eiropas krājēji drīzumā savu naudu varēs virzīt pirmā vecā kontinenta marihuānas biržā tirgotā fonda (ETF) daļu virzienā.

Pieejamā informācija liecina, ka Kanādas uzņēmums Purpose Investments Vācijā plāno sākt tirgot Medical Cannabis and Wellness ETF akcijas, kurš savukārt uzpirks reģiona publiski kotētos medicīniskās marihuānas, marihuānas eļļas un citu legālo šīs nozares uzņēmumu vērtspapīrus. Pagaidām pieejamā informācija liecina, ka šis fonds prasīs 80 centus par katriem ieguldītiem 100 eiro.

Fonda pārstāvji cer, ka interese par šādiem ieguldījumiem būs gan no privāto baņķieru, gan institucionālo investoru puses.

"Medicīniskās marihuānas industrijai ir milzīgs potenciāls, un tā saskaras ar nozīmīgu investoru interesi. Līdz šim Eiropas investoriem bijusi ierobežota pieeja šim tirgum," Financial Times skaidro HANetf pārstāvji.

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa, mākslinieku rezidences, kāzu saloni, kafejnīca. Šīs ir tikai dažas no idejām, kas nākotnē varētu atrasties fon Stricka villā Rīgā. Realitātē nams jau vairāk nekā 10 gadus gaida potenciālo investoru.

Pirms aptuveni trim gadiem villas apsaimniekošanu uzņēmās Mārtiņš Mielavs, kurš tajā laikā vēl darbojās kaimiņos esošajā bārā Piens. Viņš praktisku apsvērumu dēļ vēlējies pirms bāra Piens svētkiem sarīkot ieskaņas pasākumu fon Stricka villā. M. Mielavs atzīst, ka juridiskais ceļš, kā tikt pie villas īres tiesībām, bija diezgan sarežģīts. Bija nepieciešama apdrošināšana, jo nams ir vēsturisks un tajā atrodas vērtīgi interjera priekšmeti. Lai atvieglotu procesu, īpašnieki – Rietumu Banka – piedāvāja uzņēmējam slēgt līgumu uz gadu. M. Mielavs ar tā laika biznesa partneriem bārā Piens apspriedās un nolēma par labu koncepcijai, kas paredz villā rīkot publiskus pasākumus. Šobrīd uzņēmējam ar ēkas īpašnieku – Rietumu Banku – noslēgts beztermiņa īres līgums.

Siera ražotnes «Krišjāņi» vadītāja Iluta Straģe savā Bauskas novada Brunavas pagasta sētā otro gadu tur piena aitas, iespējams, veidojot jaunu biznesa virzienu, vēsta reģionālais portāls www.bauskasdzive.lv.

Aitu piena izmantošana siera ražošanai noskatīta no kaimiņvalstu kolēģēm, bet Iluta pati atklājusi – treknais un ļoti vērtīgais aitu piens vislabākais ir saldējuma ražošanai.

Pirmās aitumātes Iluta atvedusi no Igaunijas, un tagad aiz trušu mītnēm aplokā ganās teju divi desmiti pūkaino mājlopu. Daža ir šokolādes brūna, vairākums – ierasti gaišas. Pienu pašlaik dod gandrīz puse, dažas dzimušas šeit, vēl pārītis atvests ganāmpulka papildināšanai, stāsta saimniece.

«Viņas ir draudzīgas, labprāt nāk klāt un ļauj pakasīt aiz auss,» atklāj Iluta, apgāžot stereotipu par aitu aprobežotību, «es ar viņām runājos, kaut ko pasaka pretī, un vienmēr sagaida – cer uz kādu kārumu.» Aitu ciltstēvs, kas ir pavisam paģērīgs uz glāstiem arī no ciemiņiem, līdz ar pārīti jaunāku aitu aiz mājas «pļauj zālīti».

Lai gan šis gads ASV akciju tirgū iesācies visai nepārliecinoši, ir kompānijas, kuru akciju cenas spējušas demonstrēt straujāku pieaugumu. Turklāt, lai cik tas arī nešķistu dīvaini, pastiprināti tiek pirktas to kompāniju akcijas, kuras jau ilgstoši nespēj strādāt ar peļņu un kurām peļņas ziņā liesi gadi tiek prognozēti arī nākotnē, novērojis Bloomberg.

Pamatā tiek liktas cerības uz dažādiem ar lielāku risku saistītiem tautsaimniecības sektoriem, piemēram, interneta tehnoloģiju sektoru.

Investoru omu uzlabojuši arī vairāki milzīgi korporatīvie darījumi, kur, piemēram, farmācijas kompānija Actavis par 25 miljardiem ASV dolāru lēmusi pārņemt biotehnoloģiju kompāniju Forest Laboratories, kura savu darbību saista ar zāļu izstrādi pret Alcheimera slimību. Tāpat vēl pagājušajā nedēļā Facebook lēma par 19 miljardiem ASV dolāru iegādāties tiešsaistes uzņēmumu WhatsApp. Zināmas spekulācijas un ažiotāža saistās arī ar jauniem spēlētājiem akciju tirgū – tiek gaidīta, piemēram, King Digital Entertainment debija biržā, kas izstrādājusi šobrīd populāro spēli Candy Crush Saga.

Pašreizējam Valsts Prezidentam Valdim Zatleram izredzes tikt ievēlētam uz otru pilnvaru termiņu esot lielākas nekā nulle, bet politisko procesu eksperts Jurģis Liepnieks LNT raidījumā 900 sekundes prognozēja, ka tas nenotiks.

Viņaprāt, V. Zatleram trūkstot, ko piedāvāt sabiedrībai, viņam neesot, ko teikt. Lielu izgāšanos viņa darbā neesot bijis, bet V. Zatlers neesot ideāls prezidents, uzskata Liepnieks.

Pašlaik Latvijas prezidentam kā amatpersonai esot pietiekami lielas pilnvaras, ja vien šajā amatā ir spēcīga personība, ko pierādījusi eksprezidente Vaira Vīķe - Freiberga. «Sabiedrībai vajag jaunu cerību,» sacīja J. Liepnieks. Viņš minēja arī vairākus sabiedrībā zināmus cilvēkus – Andri Guļānu, Māru Zālīti, Mārci Auziņu, kurus varētu izvirzīt augstajam amatam un kuri būtu tam piemēroti, bet daudzi no šiem cilvēkiem atsakoties kandidēt, jo sabiedrība un prese viņus uzreiz nomelnotu.

Nākotnes zinātniece — tā ir tikai viena no starptautiskajām atzinībām, ko saņēmusi farmakoloģijas doktore Maija Dambrova.

Starptautiskajās zinātniskajās datu bāzēs ir ap 30 Maijas Dambrovas rakstu, kas devuši ieguldījumu jaunu zāļu vielu molekulāro darbības mehānismu, šūnu enerģijas metabolisma regulācijas iespēju un kardioprotektīvo zāļu farmakoloģisko efektu atklājumos pasaulē. Viņa ir arī trīs starptautisku patentu līdzautore.

Taču EFPIA atzīmējusi ne vien Maijas Dambrovas izgudrojumus medicīnas ķīmijā un farmakoloģijā, ko tālāk veiksmīgi izmanto ražotāji Latvijā, Skandināvijā, Vācijā un citur, bet arī viņas spējas izveidot un vadīt modernu pētniecisko laboratoriju, kas šobrīd ir vislabāk aprīkotais kardiovaskulāro pētījumu centrs Baltijā. Laboratoriju Maija Dambrova vada jau septiņus gadus, un pašreizējais zinātnieku mērķis ir tikt pie jaunām telpām, kas varētu tapt par farmaceitiskās izpētes centru.

Zemes platību, kurā dominē lauksaimniecībā izmantojama zeme, īpašumā varēs iegūt tikai persona, kurai tas ir nepieciešams, lai attīstītu ražošanu. Šāda norma likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» ir akceptēta valsts sekretāru sanāksmē.

Protams, ņemot vērā, ka minētais jauninājums vēl tiks vētīts gan valdībā, gan parlamentā, to sabojāt vēl ir pietiekami daudz iespēju, tomēr jāatzīst, ka doma ir pareiza.

Tā nu ir iznācis, ka Latvijas teritorijā esošajās zemes dzīlēs nav ne naftas, ne rūdas, ne citu labumu, ko iegūstot un pārdodot diezgan būtiski var uzlabot valsts budžeta ieņēmumu daļas apmērus. Tādējādi, lai cik tas patētiski arī skanētu, zeme un meži ir teju vienīgie mūsu nacionālie dārgumi, un tas nozīmē, ka arī to apsaimniekošana ir jāveic maksimāli racionāli. Bieži ir spriests, vajag vai nevajag ļaut lauksaimniecībā izmantojamo zemi Latvijā iegādāties ārzemniekiem. Taču šeit faktiski vairs nav runas par to, kāda ir pircēja nacionalitāte, izcelsme, pilsonība un dzīvesvietas adrese, bet gan par to, vai konkrētā persona spēj parādīt nopietni izstrādātu biznesa plānu turpmākajai zemes apsaimniekošanai, apliecinot, ka rēķinās ar noteiktām sankcijām, ja laika gaitā izrādītos, ka pircējs ir maldinājis valsti un neko ražot pat netaisās. Jāapzinās, ka zeme allaž ir bijis labs veids, kā naudu pelnīt ne tikai lauksaimniekiem, bet arī nekustamā īpašuma biznesmeņiem, kuri pamanās nopirkt, kad cena ir zema, un mēģina pārdot, kad tā ir palielinājusies. Protams, brīvā tirgus ekonomikas apstākļos nevar liegt zemi, tāpat kā faktiski jebkuru citu īpašumu, pirkt un pārdot. Tomēr ir totāli neracionāli pieļaut, ka noteiktas zemes platības, kas stāv neapstrādātas laikā, kad tās var izmantot lauksaimnieciskajai ražošanai, tādējādi gūstot labumu valsts tautsaimniecībai kopumā. Nereti taču ir bijušas runas par to, ka veiksmīgākie Latvijas zemnieki labprāt apstrādātu lielākas zemes platības nekā šobrīd, bet to tā īsti nav. Un tas notiek laikā, kad, nedaudz pabraukājot apkārt pa Latviju, diemžēl joprojām var ieraudzīt visnotaļ daudz neapstrādātas zemes.

Rīgas brīvostas pārvalde plāno veidot darba grupu, lai ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" palīdzību attīstītu Rīgu kā pievilcīgāku tūrisma galamērķi, sacīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš norādīja, ka "Rail Baltica" pēc būtības ir pasažieru pārvadājumu projekts, turklāt tas ir orientēts ziemeļu-dienvidu virzienā.

"Ja mēs skatāmies uz Rīgas ostu, tad mums kravu pārvadājumu ziemeļu-dienvidu virziens, kurš kaut kādā mērā varētu sasaukties ar dzelzceļu, praktiski nav. Tādēļ tiešā veidā es īsti neredzu "Rail Baltica" saikni ar Rīgas ostu kravu pārvadājumos," teica Zeltiņš, piebilstot, ka sinerģija vienīgi var būt ar Salaspils loģistikas centru, kurā varēs mainīt kravas starp Krievijas un Eiropas standarta sliežu ceļiem. Pamatā tas varētu attiekties uz konteinerkravām vai ražošanu.

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka zināmu sinerģiju ar "Rail Baltica" projektu saskata pasažieru pārvadājumos. Tādēļ Rīgas brīvostas pārvalde vēlas izveidot darba grupu, kurā potenciāli būtu pārstāvji no lidostas "Rīga", "Rail Baltica" attīstītājiem, Rīgas pilsētas, kā arī Rīgas ostas un tūrisma nozares.

Saskaņā ar Latvijas kuģniecības akcionāru ārkārtas sapulces lēmumiem, kompānijas padomē atgriežas Olga Pētersone, pret kuru un vairākiem citiem bijušajiem padomes locekļiem nolemts celt prasību par kuģniecības nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī par netaisnu iedzīvošanos.

Akcionāru sapulcē piedalījās akcionāri, kas pārstāvēja 90,08% no balsstiesīgo akciju skaita. Tie nolēma uzdot S. Bodijam sasaukt LK jaunievēlētās padomes pirmo sēdi, paziņot padomes locekļiem par padomes sēdes norises laiku un vietu, noteikt LK jaunievēlētās padomes pirmās sēdes darba kārtību, kā arī veikt citas nepieciešamās darbības, kas saistītas ar LK jaunievēlētās padomes pirmās sēdes sasaukšanu un noturēšanu. Paredzēts, ka kuģniecības padome strādās bez atlīdzības.

Tāpat kuģniecības akcionāri tomēr izskatīja kompānijas 2009.gada pārskatu un zaudējumus 17,59 miljonu latu apmērā segt no nākamo periodu peļņas.

Ekonomikas ziņu vietne Business Insider apkopojusi neparastākos indeksus, pēc kuriem tiek novērtēts valstu ekonomiskais stāvoklis un iedzīvotāju pirktspēja.

Starp neparastajiem ekonomikas novērtēšanas rīkiem iekļuvis arī Latviešu prostitūtu indekss, kuru veido tirgus pieprasījums un piedāvājums. Uzplaukuma laikā sievietes var atrast labāku darbu, tāpēc ir mazāk prostitūtu un cenas pieaug.

Valstu ekonomisko situāciju var novērtēt arī pēc Seksīgo oficianšu indeksa, saskaņā ar kuru krogos un restorānos strādājošie pievilcīgie cilvēki liecina, ka valsts ekonomikai klājas plāni. Uzplaukuma laikos skaistules var izmantot savu izskatu, lai iegūtu labāk apmaksātu darbu, piemēram, modes industrijā vai korporatīvo pasākumu organizēšanā.

Viens no dīvainajiem ekonomikas indeksiem ir mazuļu autiņu dermatīta rādītājs, kas skaidrojams ar to, ka grūtākos laikos jaunie vecāki mēģina ietaupīt un mazulim autiņus maina retāk. Līdz ar to pieaug pieaug dermatīta ārstēšanai paredzēto krēmu pārdošanas apjoms, bet samazinās autiņbiksīšu tirdzniecība.

Bauskas alus darītava, kas savu darbību aizsāka 1981.gadā, nule nosvinējusi 37.dzimšanas dienu un pašlaik ražo astoņas alus šķirnes un piecu veidu bezalkoholiskos dzērienus.

Bauskas alus darītava ekspluatācijā tika nodota 1981. gadā un sāka darbu, ražojot miežu iesalu. Drīz vien veikalu plauktos nonāca pirmās Senču alus pudeles. Gadu vēlāk darītava laida klajā divas, vēl aizvien zināmas alus šķirnes - Bauskas gaišais speciālais un Bauskas tumšais speciālais.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma, 2003. gadā tika pilnībā atjaunota bezalkoholisko dzērienu Veselība un Porteris ražošana.2005.gadā pie patērētājiem nonāca Bauskas tumšais Premium alus. Bet 2011. gadā darītava uzsāka dabīgi raudzēta kvasa ražošanu, ko pilda 1.5l PET pudelēs.

Mainoties tendencēm alus pasaulē, 2012. gadā Bauskas alus sāka ražot arī nefiltrēto Bauskas alu.

Operas soliste Inese Galante dzied visā pasaulē, taču par sava festivāla Summertime norises vietu izvēlējusies Latviju – arī šogad no 8. augusta Dubultu baznīcā un Dzintaru koncertzālē Inese kopā ar Innu Davidovu un Hermaņa Brauna fondu aicinājusi dažādu valstu māksliniekus. Šādu personību aicinājumam mūziķi atsaucas.

Inese, ierodoties Latvijā, joprojām saka pie mums, mēs, it kā Diseldorfā nodzīvotie gadi nebūtu mainījuši viņas identitātes sajūtu. Viņa patiešām ir savējā, un viņas sirds gan priecājas, gan sāp par to, kas notiek mūsu valstī ar mūsu tautu.

Latvija viņai par to pateicas ar sirsnību skatienos uz ielas, ar ziediem pēc izpārdotās zālēs dziedātiem koncertiem un operizrādēm. Inese Galante ir vienīgā māksliniece, kura Latvijā patronē apjomīgu mūzikas festivālu, un viņas vārds afišā nozīmē piedāvātās mākslas kvalitātes garantu.

Vācijas Veselības ministrija sagaida, ka plānotā marihuānas legalizācija valsts tiesībaizsardzības iestādēm, tiesām un cietumiem ļaus gadā ietaupīt vairāk nekā miljardu eiro.

Tas izriet no pārskatītā likumprojekta, ko ministrija ceturtdien izsūtīja profesionālajām apvienībām, kuras nodarbojas ar šo jautājumu, pavēstījis ministrijas pārstāvis.

Saskaņā ar likumprojektu ministrija prognozē, ka tiesībaizsardzības iestādes gadā ietaupīs 800 miljonus eiro, tiesas - 220 miljonus, bet labošanas iestādes - 35 miljonus.

Likumprojekts paredz, ka cilvēkiem, kas sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu, būs atļauts glabāt līdz 25 gramiem marihuānas. Plānots atļauta arī ne vairāk kā trīs kaņepju stādu audzēšanu personīgai lietošanai.

Tomēr "zālīte" netiks tirgota specializētajos veikalos, kā savulaik tika ierosināts. Tā vietā kaņepju audzēšana un tirgošana tiks atļauta īpašu marihuānas klubu ietvaros. Tomēr klubiem un to biedriem būs jāievēro stingri noteikumi.

Pagājušajā nedēļā policijā vērsās kāds kravas auto vadītājs, kurš pastāstīja, ka viņa automašīna ir nolaupīta. Aizdomās par šī nozieguma izdarīšanu Rīgas policisti aizturēja trīs vīriešus, taču kravas auto un vēl vienu vīrieti policija vēl meklē.

Pagājušās nedēļas sākumā policijā vērsās kāds kravas automašīnas vadītājs, ziņojot, ka viņam ir nolaupīta zaļa Volvo markas kravas automašīna ar kravu, kurā bija tukšas mucas. Par laupīšanu Rīgas policisti sāka kriminālprocesu un izmeklēšanas laikā noskaidroja, ka cietušais iepriekšējā dienā iepazinies ar vairākiem vīriešiem, kuri vēlāk viņu aplaupījuši.

Cietušais vīrietis pēc darba dienas beigām kravas auto bija novietojis Ķengaraga mikrorajonā netālu no kādas kafejnīcas un devies uz šo kafejnīcu iedzert. Kafejnīcā šoferis iepazinās ar vairākiem vīriešiem un kopīgās iedzeršanas laikā viens no jauniegūtajiem paziņām ierosināja turpināt pasēdēšanu viņa dzīvesvietā.

Latvijā uz vienu iedzīvotāju gadā vidēji tiek izdzerti 67 litri alus, bet Eiropas alus lielvalstī Čehijā tie ir vidēji 160 litri uz vienu iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā dubults apjoms, salīdzinot ar Latviju.

Par to liecina Lāčplēša alus darītavas veiktā aptauja.

Lāčplēša alus darītavas vadības pārstāvis Juris Mucenieks atzīst, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju maldīgi uzskata, ka esam vieni no lielākajiem alus dzērājiem Eiropā. Patiesībā pēc alus patēriņa uz vienu iedzīvotāju esam vieni no mazākajiem alus dzērājiem Eiropā, turklāt alus dzeršanas daudzumā atpaliekam arī no kaimiņvalstu iedzīvotājiem. Baltijā lielākie alus dzērāji ir lietuvieši.

Viedoklis par latvieti kā lielāko vai vienu no lielākajiem alus dzērājiem Eiropā reģionos atšķiras: tā uzskata teju puse jeb 47% zemgaliešu, bet, piemēram, Latgalē tā domā divreiz mazāk aptaujāto - tikai 24%. Uzskats, ka esam lielākie vai vieni no lielākajiem Eiropā alus dzērājiem, visbiežāk izplatīts ir jauniešu (18-24 gadi) vidū – tā domā 54% respondentu minētajā vecuma grupā. Pētījums arī atklāj, ka sievietes biežāk (43%) nekā vīrieši (36%) latviešus uzskata par lielākajiem alus dzērājiem Eiropā. Savukārt starp Latvijā dzīvojošajiem vīriešiem kopumā divreiz izplatītāks ir uzskats (17%), ka neesam lieli alus dzērāji, nekā sieviešu vidū (8%).

Alkohola un marihuānas nozarei sākot saplūst, investori metas uzpirkt «zālītes» nozares vērtspapīrus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Volstrītu ik pa laikam pārņem pa kādai mānijai, un šobrīd tā, šķiet, ir saistīta ar «zālīti». Ziemeļamerikā esot aktuālam marihuānas legalizēšanas bumam, tiek spriests par to, kā šo pasākumu padarīt pēc iespējas pelnošāku. Rezultātā daudzi investori uzpērk dažādu ar šo nosacīti perspektīvo biznesu saistīto kompāniju akcijas. Problēma gan ir tā, ka daudzi šādi uzņēmumi nav diez ko lieli un arī to vēsture ir pārāk īsa, lai varētu spriest par to vadības spēju noturēt daudzmaz ieguldītājiem pieņemamu kursu. Līdz ar to tas nozīmē papildu risku. Daži eksperti notiekošo raksturo kā pārspīlētu un neracionālu investoru rīcību, kur atsevišķu nelielu un ne tik finansiāli stabilu kompāniju akciju vērtības tiek dzītas debesīs. Nomanāmi salīdzinājumi, piemēram, ar virtuālo valūtu tirgu.