Enerģētika

Eesti Energia: Vienošanās par kopīgu sašķidrinātās dabasgāzes tirgu vajadzīga visām Baltijas valstīm

LETA--BNS, 01.09.2017

Jaunākais izdevums

Lai gan Baltijas valstīm neizdodas panākt vienošanos attiecībā uz kopīgu sašķidrinātās dabasgāzes tirgu, kas ļautu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) atbalstu gāzes infrastruktūrai visās trijās valstīs, Igaunijas valsts energokompānijas Eesti Energia vadītājs Hando Suters uzskata, ka vienošanās tomēr ir iespējama.

«Šī vienošanās tiks panākta, jo tā vajadzīga visiem, un mēs to uztveram kā procesu,» viņš sacījis intervijā ziņu aģentūrai BNS, viesojoties Viļņā.

Pēc Sutera teiktā, Eesti Energia meitsabiedrība Enefit, kas jau sākusi tirgot gāzi Latvijā, pašlaik izvērtē iespējas to darīt arī Lietuvā, ienākot mazo un vidējo uzņēmumu tirgū. Vaicāts, kad tas varētu notikt viņš atbildējis: «Kolīdz vien būs iespējams.»

«Domāju, mums ir labas iespējas, jo nu mums ir piegāžu izvēle, divi avoti. Lietuva nopirkusi sašķidrināto dabasgāzi no ASV, mums ir daudzi citi piegādātāji, un arī paši esam pirkuši sašķidrināto dabasgāzi saviem klientiem, tātad vairumtirgus aug. Manuprāt, regulatori un lēmumu pieņēmēji strādā labi, veidojot Baltijas valstu gāzes tirgu un nosakot skaidrus tarifus. Tas viss palīdz sākt tirdzniecību Baltijas valstīs. Uzskatu, ka Latvijā tirgus atvēršana notikusi sekmīgi, tagad tur stingri ieņemam otro vietu, mums ir aptuveni 250 līgumi ar uzņēmumiem. Kolīdz būs iespējams, sāksim raudzīties uz Lietuvas tirgu,» viņš sacījis.

Jautāts, ko Igaunijas energokompānija Latvijā šobrīd pārdod vairāk - sašķidrināto dabasgāzi no Lietuvas Klaipēdas termināļa vai Krievijas koncerna Gazprom gāzi, Suters atbildējis, ka tiek tirgotas abas - atkarībā no esošajiem līgumiem.

Lūgts komentēt Latvijas un Lietuvas nespēju panākt vienošanos par sašķidrinātās dabasgāzes tirgu un infrastruktūru, Suters norādījis, ka domstarpības uzskata par sarunu procesa daļu.

Kā ziņots, Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) šonedēļ paziņoja, ka ministrija Baltijas valstu kolēģiem prasīs papildu informāciju par reģionālā sašķidrinātās gāzes risinājuma izmaksām un ieguvumiem, norādīdams, ka saskaņā ar grafiku eksperti šo jautājumu izvērtēs nākamā gada pirmajā ceturksnī.

Savukārt Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis šo Latvijas lēmumu novērtēja kā laika novilcināšanu. Pēc viņa teiktā, Lietuvas valdība šai situācijā secinājusi, ka vienoties nav izdevies, un ķersies pie alternatīva plāna, lai samazinātu termināļa uzturēšanas izdevumus saviem lietotājiem. Viņš pieļāva iespēju vēl runāt ar Igauniju, norādot, ka pirmā saruna varētu notikt nākamajā otrdienā, kad triju Baltijas valstu premjeri tiksies Varšavā.

«Enerģētikas biznesā, īpaši jau runājot par ražošanu, bet arī par tirdzniecību, jo arī tajā jāpieņem ilglaicīgi lēmumi, nepieciešama skaidrība un prognozējamība. Ja skaidrības nav, tas būtībā nozīmē augstākus riskus tirgus dalībniekiem, un tas atspoguļosies cenās gala lietotājiem,» izteicies Eesti Energia vadītājs. «Ja gribam piedāvāt labākas cenas, mums pēc iespējas jāsamazina riski, un tieši to mēs vēlamies. Protams, neesam naivi un saprotam, ka tie ir svarīgi lēmumi, kas saistīti ar lielām investīcijām infrastruktūrā, pastāv politiskā darba kārtība, un atrast kopīgu risinājumu Baltijas valstīs nav viegli. Taču mūsu vēstījums visu laiku ir bijis tāds - jo vairāk skaidrības, caurskatāmības, jo prognozējamāki lēmumi, jo labāk gala patērētājiem, jo tirgus dalībnieki var sniegt labākus piedāvājumus. (..) Mēs arī Lietuvas enerģētikas ministram esam teikuši - lai arī kāda būtu vienošanās, mēs gribam, lai tā tiktu panākta pēc iespējas drīzāk, lai tirgus dalībniekiem būtu laiks pielāgoties un pieņemt savus lēmumus.»

Atbildot uz jautājumu par iespējamajām problēmām, ja vienošanās netiktu panākta, viņš paudis pārliecību, ka tā tiks panākta, jo ir vajadzīga visām pusēm.

«Es gribētu teikt, ka mēs fundamentāli ticam tirgum. Politiķi ir gatavi atstāt to tirgus konkurencei vai pēc iespējas samazināt iejaukšanos ar nodokļu maksātāju naudu, tas būs labākais risinājums visiem. Ja tas būs galīgais risinājums, tam būtu jāatstāj vienādi konkurences nosacījumi tiem, kuri vēlas būvēt infrastruktūru Lietuvā, Igaunijā, Somijā. Uzskatu - ja šis risinājums radīs konkurenci starp dažādiem projektiem, tas būs vislabākais rezultāts,» spriedis Suters.

Komentēdams bažas, ka šie dažādie projekti var viens otru «apēst», ņemot vērā, ka gāzes patēriņš Baltijas valstīs samazinās, viņš prognozējis, ka sekmīgas vienošanās gadījumā, ja gāzes tirgus atkal kļūs prognozējams, gāze varētu kļūt par nākotnes kurināmo un patēriņš atkal sāktu pieaugt.

«Saskatu gāzei vietu transporta nozarē, kas vēl nav pienācīgi attīstīta, un arī enerģijas ražošanā,» piebildis Eesti Energia vadītājs.

Vaicāts, kā Enefit sokas Polijas tirgū, Suters atbildējis, ka tur ir «lieliska komanda, kas ir panākumu garants». «Esam saņēmuši visas licences darbībai elektroenerģijas un gāzes jomā, mums ir vienošanās ar vietējo sistēmas operatoru, esam gatavi sākt darbu, un mums jau ir pirmie gāzes klienti. Gatavojamies pirmajām piegādēm, kuras sāksies pēc Jaunā gada,» viņš stāstījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Igaunijas energokompānija Enefit Green iegādājas uzņēmumu Nelja Energia

Monta Glumane, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Eesti Energia» atjaunojamās enerģijas uzņēmums «Enefit Green» iegādāsies uzņēmuma «Nelja Energia» kapitāldaļas 100% apmērā. Kopējā šī darījuma summa sasniegs 289 miljonus eiro. Papildus tam «Enefit Green» pārņems «Nelja Energia» aizņēmumus, kas pašlaik veido 204 miljonus eiro. Pēc «Nelja Energia» iegādes, «Enefit Green» turpinās investīcijas atjaunojamās enerģijas ražošanas paplašināšanā Baltijas jūras reģiona valstīs, liecina medijiem sniegtā informācija.

««Eesti Energia» stratēģiskais mērķis ir līdz 2022.gadam palielināt no atjaunojamajiem un alternatīvajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru līdz 40% no grupas kopējā ražošanas portfeļa. Līdzās jaunu ražošanas vienību būvniecībai, vēl viens risinājums šī mērķa sasniegšanai ir atbilstošu uzņēmumu iegāde. Kad gada sākumā parādījās informācija, ka Vardar grupa vēlas pārdot «Nelja Energia» mēs bijām ieinteresēti šajā iespējā, jo tas palīdzētu īstenot mūsu stratēģiju,» skaidro «Eesti Energia» valdes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter).

Viņš papildina, ka, pateicoties Igaunijas valdības mandātam piedāvāt uzņēmuma «Enefit Green» mazākuma akcijas Tallinas biržā, visām ieinteresētajām pusēm būs iespēja iesaistīties uzņēmuma nākotnes izaugsmē. Plašāku informāciju par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu «Eesti Energia» sniegs tiklīdz tiks noslēgti atbilstošie sagatavošanās darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts enerģētikas holdinga Lietuvos energija gāzes piegādes un tirdzniecības kompānija Lietuvos duju tiekimas parakstījusi sadarbības līgumu ar ASV sašķidrinātās dabasgāzes piegādātāju un Teksasas štatā topošā gāzes termināļa operatori Freeport LNG.

Kā uzsvēris kompānijas vadītājs Mants Mikalajūns, šī vienošanās paplašina potenciālo gāzes piegādātāju loku.

«Pieaugošais ASV sašķidrinātās dabasgāzes eksportētāju skaits ne tikai veicina piegāžu diversificēšanu, bet palīdz nodrošināt izdevīgas cenas lietotājiem,» viņš norādījis paziņojumā presei.

Freeport LNG drīz pabeigs celt sašķidrinātās dabasgāzes termināli Teksasas štata Kintanas salā.

Pērn Lietuvos duju tiekimas no ASV ieveda divas sašķidrinātās gāzes kravas un līdz ar to ASV sašķidrinātās dabasgāzes importa apjomu ziņā ieņēma trešo vietu Eiropā pēc Spānijas un Portugāles.

Pirmo kravu, kas Baltijas jūru sasniedza pagājušā gada augustā, Lietuva iegādājās no kompānijas Cheniere Energy, kam pieder terminālis Sabine Pass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#AS «Gaso» vērsies SPRK, iesniedzot jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu.

AS «Latvijas gāze» meitasuzņēmums AS «Gaso» vērsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), iesniedzot jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz samazināt dabasgāzes sadales cenu par 18-46% vairāk nekā 95% no dabasgāzes lietotājiem, aģentūru LETA informēja «Gaso» pārstāvji.

Projektā vienlaikus paredzēts ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma.

«Mūsu piedāvātais sadales sistēmas pakalpojuma tarifu projekts ir rūpīgi izsvērts un pārdomāts solis, kas jāveic, lai pielāgotos jaunajai situācijai dabasgāzes tirgū un varētu nodrošināt noteikto dabasgāzes tīkla drošības standartu ievērošanu. Gāzes infrastruktūras drošība skar visus patērētājus, tāpēc nepieciešams atjaunot un uzturēt gāzes sadales tīklu, lai līdz minimumam samazinātu bīstamu situāciju rašanās iespējas,» uzsvēra «Gaso» valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvos duju tiekimas iegādāsies otro sašķidrinātās dabasgāzes kravu no ASV

LETA--BNS, 13.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts enerģētikas holdingkompānijā Lietuvos energija ietilpstošā dabasgāzes piegādes un tirdzniecības kompānija Lietuvos duju tiekimas iegādāsies otro sašķidrinātās dabasgāzes kravu no ASV.

Kompānija parakstījusi līgumu ar sašķidrinātās dabasgāzes tirgotāju Natural Gas Fenosa, kas paredz, ka septembra vidū Lietuvai būtu jāsaņem 140 000-150 000 kubikmetru sašķidrinātās gāzes no ASV Sabīnpasas termināļa.

Tā būs otrā sašķidrinātās gāzes krava, ko Lietuva iegādājas no ASV, un ceturtā krava, ko šogad iegādājusies kompānija Lietuvos duju tiekimas.

«Papildu gāzes apjoms iegādāts, ņemot vērā klientu vajadzības Lietuvā un pārējās Baltijas valstīs. Pasaulē augošās sašķidrinātās gāzes ražošanas jaudas palielina tirgus likviditāti un tūlītējo darījumu piedāvājumu. Tāda situācija paver iespējas iegādāties gāzi par konkurētspējīgām cenām,» norādījis Lietuvos energija vadītājs Daļus Misjūns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas energokompānija Eesti Energia uzsākusi elektroenerģijas tirdzniecību Somijas mājsaimniecībām, izmantojot Enefit zīmolu.

Līdz ar to Somija kļuvusi par piekto tirgu, kurā uzņēmums tirgo elektroenerģiju. Enefit piedāvājums Somijas patērētājiem būs balstīts aktīvā mobilo pakalpojumu izmantošanā un iezīmē pirmo soli virzienā uz aktīvāku mājsaimniecību tirgus apgūšanu, kas paredz arī piedāvājuma izstrādi Latvijas patērētājiem.Saskaņā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāja Hando Sutera teikto, vienots elektroenerģijas tirgus Skandināvijā un Baltijā sniedz iespēju piedāvāt uzņēmuma pakalpojumus arī Somijā.

«Elektroenerģijas tirgus Somijā jau ilgstoši uzrāda ļoti augstus darbības rezultātus un ir kļuvis par piemēru, uz ko tiekties citām valstīm, atverot savus enerģijas tirgus. Neskaitot Igauniju, Somija būs viena no pirmajām valstīm pasaulē, kurā tiks izmantota vienota informācijas aprites sistēma, kas ietvers visus enerģijas pārdošanas un piegādes līgumus, kā arī klientu patēriņa datus. Tas ievērojami paātrinās un atvieglos tirdzniecības procesus visiem tirgus dalībniekiem, kā arī nodrošinās vienlīdzīgas iespējas pakalpojumu piedāvājumu sniegšanai klientiem. Tāpat arī somi ir vieni no Eiropā aktīvākajiem patērētājiem attiecībā uz tirgotāju maiņas biežumu. Somijas patērētāju interese par jauniem elektroenerģijas tirgotājiem ir ļoti augsta, un viņi ir atvērti izmēģināt dažādus inovatīvus risinājumus,» skaidro H. Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes infrastruktūras uzņēmumiem jāpielāgojas patēriņa izmaiņām

Armanda Vilcāne, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos desmit gados Baltijas valstu un Somijas patēriņš samazinājies par aptuveni četriem miljardiem kubikmetru, radot lielus izaicinājumus dabasgāzes infrastruktūras uzņēmumiem.

To DB norāda Eesti Gaas valdes loceklis Rauls Kotovs, uzsverot, ka infrastruktūras uzņēmumiem joprojām jāspēj sabalansēt pieaugošās uzturēšanas izmaksas, tajā pašā laikā nodrošinot arī nepieciešamās investīcijas un nepalielinot pakalpojumu cenu. Eesti Gaas ir viens no lielākajiem un senākajiem enerģētikas uzņēmumiem Igaunijā, kurš Baltijas gāzes tirgū darbojas jau kopš 1865. gada. Šā gada janvārī Latvijā darbību sāka Eesti Gaas meitas uzņēmums EG Energija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Laika gaitā dabasgāzes tirgus Baltijā ir krietni mainījies, atzīst R. Kotovs. «2008. gadā būtībā eksistēja tikai trīs dabasgāzes uzņēmumi, taču šobrīd Baltijas tirgū darbojas aptuveni simts dažādu ar gāzes industriju saistītu uzņēmumu, tostarp tirgotāji, importētāji, sistēmas pakalpojumu operatori, biogāzes ražotāji un citi. Tāpat jāpiebilst, ka pēdējos desmit gados būtiski samazinājies arī dabasgāzes patēriņa apjoms, tāpēc darbošanās šajā sfērā kļūst arvien izaicinošāka,» norāda Eesti Gaas valdes loceklis, piebilstot, ka šobrīd dabasgāzes tirgū konkurence ir ļoti aktīva, tāpēc visu laiku jādomā, kā uzlabot savus sniegtos pakalpojumus, lai klients joprojām izvēlētos Eesti Gaas kā savu primāro enerģijas piegādātāju. R. Kotovs uzskata, ka līdz ar Polijas–Lietuvas starpsavienojuma izbūvi būtiskas izmaiņas tirgu sagaida arī turpmāk. «Jaunais savienojums visiem dabasgāzes nozarē iesaistītajiem uzņēmumiem dos reālu pieeju pārējās Eiropas gāzes tirgiem. Daļēji jau šobrīd to nodrošina arī Lietuvā esošais Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālis, kas kalpo kā alternatīvs dabasgāzes piegādes avots, taču pagaidām piegāde un tirdzniecība pa caurļvadiem ir krietni elastīgāka,» domā R. Kotovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas konkurences padome ir devusi piekrišanu Igaunijas energokompānijas Eesti Energia atjaunojamās enerģijas uzņēmumam Enefit Green pabeigt Nelja Energia iegādes darījumu.

Šis ir noslēdzošais solis šajā uzņēmuma iegādes darījumā, jo Latvijas Konkurences padome savu apstiprinājumu sniedza jau šī gada jūlijā, bet Lietuvas Konkurences padomes piekrišana tika saņemta augustā.

Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter) norāda, ka Nelja Energia iegāde atbalsta kompānijas stratēģisko mērķi palielināt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas apjomu. «Mūsu mērķis ir līdz 2022.gadam palielināt no atjaunojamajiem un alternatīvajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru līdz 40% no grupas kopējā ražošanas portfeļa. Salīdzinot ar šodienas situāciju, tas ir daudzkārtējs pieaugums un pietiekami ambiciozs mērķis. Tajā pašā laikā, visas Baltijas jūras reģiona valstis attīsta atjaunojamo energoresursu izmantošanu, ir gaidāmas vairākas izsoles jaunu enerģijas ražošanas projektu attīstītājiem un mums ir labas izredzes iesaistīties jaunos attīstības projektos,» skaidro H. Suters. «Nākotnē mēs ceram piedāvāt iespēju ikvienam interesentam būt par daļu no mūsu kompānijas attīstības veiksmes stāsta ar akciju publiskā piedāvājuma starpniecību,» papildina H. Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānija Eesti Energia no nākamā gada ar Enefit zīmolu plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību patērētājiem Somijā un Zviedrijā, informē uzņēmumā.

Šādi kompānija turpina īstenot savu izaugsmes stratēģiju Baltijas jūras reģionā, kuras pirmais solis bija šogad sāktā elektroenerģijas un gāzes tirdzniecība Polijā.

Pašlaik abās Skandināvijas valstīs izveidotas pieredzējušas vietējās vadības komandas. Vienlaikus turpinās darbs pie formalitāšu un tehnisko jautājumu sakārtošanas, kas nepieciešams biznesa uzsākšanai Somijā un Zviedrijā. Elektroenerģijas tirdzniecība mājsaimniecībām abās valstīs tiks sākta 2018. gada pirmajā pusē, kamēr Zviedrijā elektroenerģija tiks piedāvāta arī biznesa klientiem.

«Somijā un Zviedrijā patērētāju gatavība mainīt elektroenerģijas tirgotāju ir augstāka nekā vidēji Eiropā. Šajās valstīs elektroenerģijas tirgus ir atvērts jaunu tirgotāju ienākšanai un mēs ticam, ka šo valstu paterētāji arī ir gatavi apgūt mūsu piedāvātos digitālos risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībā. Šie ir galvenie iemesli kādēļ izvēlamies Somiju un Zviedriju, kā jaunus tirgus, lai paplašinātu savu darbību starptautiskā mērogā un meklētu jaunu vietu izaugsmei. Mūsu mērķis ir ieņemt stabilas tirgus pozīcijas visos kaimiņvalstu tirgos,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas dabasgāzes un elektroenerģijas pārdošanas uzņēmuma «Eesti Gaas» pirmais sašķidrinātās dabasgāzes bunkurētājkuģis izmaksās aptuveni 36 miljonus eiro, liecina Eiropas Komisijas (EK) provizoriskās aplēses.

7,2 miljonus eiro jeb piekto daļu jeb šā kuģa būvniecības izmaksu segs Eiropas Savienības (ES) finansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzekļiem.

Kā ziņots, «Eesti Gaas» šonedēļ pavēstīja, ka pasūtījis savu pirmo sašķidrinātās dabasgāzes bunkurētājkuģi, kas nodrošinās sašķidrinātās gāzes bunkurēšanu Baltijas jūras ziemeļaustrumu daļā un piekrastē kursējošajiem ar sašķidrināto dabasgāzi darbināmajiem kuģiem.

Kuģi būvēs Nīderlandes kuģu būvētava «Damen Group», un to piegādās 2020.gada septembrī.

Aptuveni 100 metrus garajam kuģim būs divi degvielas dzinēji, dzenskrūves, kas ļaus veikt tādus manevrus kā nostāšanos tuvu līdzās, un 1A ledus klase atbilstoši Somijas-Zviedrijas ledus klases noteikumiem, kas kuģim ļaus darboties visu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas premjera padomnieks: Ar Latviju nav izdevies vienoties par sašķidrinātās gāzes tirgu; mēģināsim runāt ar Igauniju

LETA, 30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvai nav izdevies ar Latviju panākt vienošanos jautājumā par sašķidrinātās gāzes tirgu, bet tā vēl mēģinās runāt ar Igauniju, ziņu aģentūrai BNS trešdien sacījis Lietuvas premjerministra Sauļus Skverneļa padomnieks Deivids Matuļonis, reaģējot uz informāciju, ka Latvijas Ekonomikas ministrija (EM) Baltijas valstu kolēģiem prasīs papildu informāciju par reģionālā sašķidrinātās gāzes risinājuma izmaksām un ieguvumiem.

«Iedrošinos apgalvot, ka mums diemžēl nav izdevies panākt vienošanos. Ja tas būs vajadzīgs, mēs informāciju varam sniegt, bet šobrīd attiecībā uz šo projektu Latvija ir piesardzīga, un varbūt mums jādomā ar igauņiem, ko darīt tālāk,» viņš atzinis.

Pēc Matuļoņa teiktā, tiks meklēti ceļi, kā nodrošināt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa izpirkšanai, runājot par to tikai ar Igauniju, taču pagaidām vēl grūti spriest, vai Eiropas Komisija atzītu tikai divu Baltijas valstu pieteikumu par reģionālu, kas nepieciešams, lai tas varētu pretendēt uz atbalstu gāzes infrastruktūrai.

«Grūti pateikt, nekur nav sacīts, vai tā ir divu, triju vai četru valstu darīšana. Vai divu valstu projektus nevarētu traktēt kā reģionālos?» retoriski vaicājis Lietuvas premjera padomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pēc nesaskaņām ar māteskompāniju amatu atstāj Enefit valdes priekšsēdētājs Bethers

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespējot vienoties par tālāku sadarbību ar mātessabiedrību "Eesti Energia", elektroenerģijas tirgotāja "Enefit " valdes priekšsēdētāja amatu ceturtdien, 21.novembrī, atstājis Jānis Bethers.

""Enefit" īpašnieka "Eesti Energia" un mans redzējums par biznesa attīstību un uzņēmuma pārvaldību krasi atšķīrās un nespējām rast vienotu izpratni par tālāko sadarbību," paskaidro Bethers.

Savukārt "Eesti Energia" pārstāvji norādīja, ka darba attiecību pārtraukšanas iemesls ir uzticības zaudēšana, ko izraisījuši "Eesti Energia" iekšējo noteikumu un darījumu noteikumu pārkāpumi.

"Enefit" akcionārs un "Eesti Energia" valdes priekšsēdētāja Hando Sutera norādīja, ka turpmāka sadarbība ar Betheru nav iespējama.

""Enefit" ir atpazīstams uzņēmums, kurš Latvijā piedāvā dažādus energorisinājumus un kam mūsu klienti ļoti uzticas. Lai saglabātu šo ar darbu nopelnīto uzticību, mums ir arī jābūt nevainojamai vadībai. Mēs necietīsim apšaubāmu rīcību un tāpēc esam izlēmuši pārtraukt darba attiecības ar Betheru," skaidroja Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. gada spēkā būs jauni dabasgāzes sadales tarifi, kas šī produkta patērētājiem liks pārvērtēt savas dabasgāzes pieslēguma jaudas, savukārt gāzes apgādes sistēmas operatoram - pārliecību par spēju īstenot uzticētās funkcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane. Viņa atzīst, ka spēkā esošais tarifs, kas apstiprināts pirms 10 gadiem, ir balstīts tikai uz patērētās gāzes apjomu, ņemot vērā citu gāzes patēriņa līmeni. Līdz ar to Gaso ar sadales pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas pilnībā netiek segtas.

Fragments no intervijas

Kāpēc bija nepieciešams pārskatīt dabasgāzes sadales tarifus?

Divi iemesli. Iepriekšējie tarifi tika noteikti pirms 10 gadiem, turklāt šajā laikā ir notikušas dažādas izmaiņas. Proti, savulaik bija viens uzņēmums AS Latvijas Gāze, pašlaik tā vietā ir trīs. Bez tam vienotā uzņēmumā bija iespējas īstenot šķērssubsīdijas vienas vai otras patērētāju grupas atbalstam bez tarifu pārskatīšanas. Šobrīd gāzes sadales sistēmas operators ir Gaso, kuram ir savs peļņas zaudējumu aprēķins un kuram nav nekādu šķērssubsīdiju iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Augstsprieguma tīkls kļūst par Conexus Baltic Grid akcionāru

Armanda Vilcāne, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstsprieguma tīkls (AST) noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid.

Par to 19.decembrī preses konferencē paziņoja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš uzsvēra, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā AST īpašo pieredzi enerģijas pārvades aktīvu pārvaldībā un infrastruktūras ekspluatācijā.

Ziņa papildināta no 5. rindkopas

AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks norādīja, ka, ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, amatu varētu pamest līdzšinējais Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Darījuma summa joprojām netiek atklāta.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka saskaņā ar valdības lēmumu AST ir noslēdzis darījumu ar Uniper par tam piederošo 18,31% akciju iegādi Conexus. AST un Uniper darījuma cena un citi tā nosacījumi ir konfidenciāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikapstākļi būtiski ietekmē enerģētikas nozari - tā kā šī gada ziema gan Latvijā, gan visā Eiropā bijusi netipiski silta, energoresursu cenas šobrīd kritušās līdz rekordzemām atzīmēm.

Situācija ir izdevīga Latvijas enerģijas patērētājiem, jo sniedz iespēju fiksēt labvēlīgos cenu līmeņus, ļaujot ietaupīt līdz pat 30% no enerģijas izmaksām 2020. un arī tālākos gados, norāda uzņēmumu grupas "AJ Power" pārstāve Gita Deniškāne .

Relatīvi augsts nokrišņu līmenis, ārgaisa temperatūras rekordi un arvien aktīvāka tirdzniecība ar trešajām valstīm ir faktori, kas izraisījuši elektroenerģijas cenu zemo līmeni Latvijā. Siltās temperatūras nodrošina to, ka, sasnieguši zemi, nokrišņi neveido biezas sniega un ledus segas, bet uzreiz uzsāk savu ceļu lejup pa upju baseiniem. Tas, savukārt, nodrošina augstus ūdens pieteces līmeņus visā Eiropas ziemeļu daļā, piepildot ietilpīgos Skandināvijas hidrorezervuārus vai, Latvijas gadījumā, nodrošinot augstu izstrādi Daugavas HES kaskādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva izvērtēs sašķidrinātās dabasgāzes importa alternatīvas pēc 2024.gada

LETA--BNS, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīm nespējot panākt vienprātību jautājumā par reģionālo sašķidrinātās dabasgāzes temināli, Lietuvas valdība zaudējusi iespēju lūgt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Klaipēdas termināļa kuģa «Independence» izpirkšanai un sākusi meklēt alternatīvus risinājumus, ziņu aģentūrai BNS pastāstījis enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.

Termināļa operatorkompānija «Klaipedos nafta» nesen izsludinājusi starptautisku konkursu ilglaicīgu sašķidrinātās dabasgāzes importa alternatīvu izvērtēšanai.

«Tas vēl noteikti nenozīmē, ka mēs [kuģi] neizpirksim. Mūsu mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgāku gāzes cenu šobrīd un nākotnē, tādēļ, izvērtējot reģiona situāciju un vajadzību pēc piegāžu drošības, mēs gribam meklēt alternatīvas. Mums jāpārliecinās, vai šāds objekts [termināļa kuģis] būtu vajadzīgs pēc 2024.gada, un tad jāspriež par tiem vai citiem scenārijiem,» norādījis ministrs.

2024.gadā Lietuvai beidzas termināļa kuģa jeb peldošās gāzes glabātavas nomas līgums, kas ar Norvēģijas kompāniju «Hoegh LNG» tika noslēgts uz desmit gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) atkal varētu sasniegt 100% piepildījumu.

To intervijā DB norāda AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne, piebilstot, ka šādu mērķi izdosies sasniegt, ja tiks nodrošināts pakāpeniski pieaugošs pieprasījums pēc dabasgāzes uzglabāšanas. Z. Kotāne atzīmē, ka 2019./2020. gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna PGK rezervēts par 24,4% vairāk jaudas, nekā sākotnēji prognozēts, tādējādi sasniedzot maksimālo šīs sezonas krātuves piepildījumu. Šajā sezonā paredzēts iesūknēt vēl par 25% vairāk dabasgāzes nekā iepriekšējā gadā.

Fragments no intervijas

Kas veicināja interesi par iespējām glabāt gāzi Inčukalnā?

Šis gads vēlreiz apliecina, ka dabasgāze ir globāls resurss un tās cenu ietekmē globāli faktori. Šis ir pirmais gads, kad dabasgāzes tirgū ir sašķidrinātās dabasgāzes pārprodukcija – dabasgāzes pieprasījums ir mazāks, nekā ražotāji var piedāvāt. Tā rezultātā strauji kritās dabasgāzes cenas, sasniedzot 8,9 EUR/MWh, kas ir zemākā cena pēdējo gadu laikā. Līdz ar to tirgotāju interese par iespējām izveidot dabasgāzes uzkrājumus, reaģējot uz cenu izmaiņām globālajā tirgū, auga. Vienlaicīgi cenu prognozes 2019./2020. gada ziemai saglabājas iepriekšējā līmenī, radot interesi par krātuvju izmantošanu. Šobrīd Eiropā vidēji krātuvju piepildījums jau sasniedzis 80%, kas ir netipiski augsts. Ja salīdzinām piepildījumu augusta sākumā ar situāciju pirms gada, tad šogad krātuves ir piepildītas par aptuveni 20% vairāk. Arī Latvijas tirgotāji darbojas līdzīgi kā citviet Eiropā. Lai gan sezonas sākumā veiktās tirgus dalībnieku aptaujas liecināja, ka interese par krātuvi būs līdzīga iepriekšējo gadu rādītājiem, kam arī bijām gatavi, dabasgāzes cenas samazinājuma dēļ tā būtiski pieauga, turklāt salīdzinoši vēlu iesūknēšanas sezonā. Proti, krātuves produktu rezervācija tika uzsākta jau gada pirmajos divos mēnešos, sasniedzot 4,15 TWh, taču lielākais rezervāciju apjoms tika sasniegts maijā – 10,2 TWh, kam sekoja rezervētas 1,36 TWh jūnijā un 2,78 TWh jūlijā. Diemžēl lielākajām krātuves rezervācijām nesekoja atbilstoša apjoma piegādes iesūknēšanai, atliekot tās uz vēlāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AS Gaso, reaģējot uz iedzīvotāju lielo interesi, ieviesis tālruni par jaunajiem dabasgāzes sadales tarifiem

Db.lv, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz iedzīvotāju lielo interesi par jaunajiem dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem un to piemērošanas kārtību, dabasgāzes sadales operators AS «Gaso» atklājis jaunu informatīvo tālruni – 67369938.

Patērētājiem aktuālākie ir jautājumi par jaunajiem dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem, to piemērošanas kārtību un skaitītāju rādījumu nodošanu.

Informatīvo dabasgāzes sadales tarifu salīdzināšanas kalkulatoru mājsaimniecībām un juridiskajiem klientiem, ko izstrādājis AS «Gaso» un kas arī pieejams uzņēmuma mājaslapā, izmantojuši jau vairāk nekā 44 tūkstoši klientu.

Aktivitāte pieaugusi tieši pēdējo divu nedēļu laikā, kad iespēju ātri un vienkārši modelēt tarifu radītās izmaiņas, kalkulatorā norādot dabasgāzes patēriņu un skaitītāja atļauto maksimālo slodzi, izmantojuši ap 10 tūkstošiem klientu.

Iedzīvotāju lielās intereses dēļ AS «Gaso» Klientu apkalpošanas centra informatīvā tālruņa 155 jaudas ir pārslogotas, tādēļ klientiem savienojums ir ilgi jāgaida. Maksu par zvanu uz tālruni 155 nosaka klienta izvēlētais sakaru operators un GASO šīs klienta izmaksas ietekmēt nevar. Lai samazinātu neērtības telefoniski noskaidrot aktuālos jautājumus par dabasgāzes sadales tarifiem, atklāts jauns informatīvais tālrunis 67369938, kas izmaksu ziņā atbilst parastam analogās sistēmas tālrunim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Plāno attīstīt dabasgāzes izmantošanu transporta sektorā

Armanda Vilcāne, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotājs EG Energija plāno paplašināt savu pakalpojumu portfeli, piedāvājot dabasgāzi arī sauszemes un jūras transportam

EG Energija mātes kompānija Eesti Gaas ir viens no retajiem uzņēmumiem Baltijā, kuram ir pašam savas uzpildes stacijas, stāsta EG Energija izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte, norādot, ka līdzīgu attīstības stratēģiju Latvijā izvēlējusies arī meitas kompānija, kas dabasgāzi un elektroenerģiju uzņēmumiem Latvijā piedāvā kopš šā gada janvāra. D. Skulte atklāj, ka attiecībā uz dabasgāzes tirgu EG Energija plāni ir ambiciozi – tuvāko gadu laikā plānots iekarot 20% jeb piekto daļu Latvijas dabasgāzes tirgus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc lemts par labu iesaistei Latvijas tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izstrādātais dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumu projekts tā pašreizējā redakcijā nav atbalstāms, jo varētu veicināt būtisku tarifu pieaugumu, uzskata nozares pārstāvji.

Šobrīd spēkā ir 2008. gada 16. jūlija noteikumu redakcija, norāda SPRK, uzsverot, ka ar jauno noteikumu projektu paredzēts pilnveidot dabasgāzes sistēmas pieslēgumu ierīkošanas tiesisko regulējumu, nosakot gan kārtību, kādā potenciālais pārvades sistēmas lietotājs iesniedz pieteikumu, lai ierīkotu pieslēgumu, gan atļautās maksimālās slodzes maiņu un citas nianses. Atsevišķi tirgus pārstāvji gan domā, ka iecerētās izmaiņas dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumos biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes lietotājiem varētu mazināt konkurenci un radīt papildu finansiālo slogu.

Nepieciešams izvērtējums

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Mainīsies atbalsta aprēķināšana mazām dabasgāzes koģenerācijas stacijām

Zane Atlāce-Bistere, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 20. jūnijā atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr.221 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, atbalsta aprēķināšanas formulu koģenerācijā saražotajai elektroenerģijai piemērojot situācijai pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas.

Izmaiņas aprēķinos attieksies uz 95 dabasgāzes koģenerācijas stacijām ar elektrisko jaudu līdz 4 MW, kurām piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā 2017. gada 1. jūlijā.

Ar izmaiņām aprēķina formulā dabasgāzes koģenerācijas stacijām tiek saglabāts pašreizējais elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas noteikšanas princips un netiek palielināts esošais atbalsta līmenis.

Pašreizējā iepirkuma cenas aprēķina formulā esošais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs sastāv no dabasgāzes tirdzniecības cenas un tirdzniecības, pārvades, uzglabāšanas un sadales pakalpojuma tarifa. Taču, kā zināms, līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu no 2017. gada 3. aprīļa vairs nav SPRK apstiprināts dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs (izņemot saistītajiem lietotājiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu ar dabasgāzes apgādi saistītus riskus un izvairītos no enerģētiskās krīzes, šajā apkures sezonā Inčukalnā paredzēts uzglabāt vismaz 300 miljonus kubikmetru aktīvās dabasgāzes.

Šā gada maijā Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus noteikumos Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātās enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā. Tie nosaka: lai enerģētiskās krīzes laikā nodrošinātu nepieciešamo dabasgāzes izņemšanas jaudu no Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK), laika periodā no konkrētā krātuves cikla dabasgāzes iesūknēšanas sezonas beigām līdz nākošā kalendārā gada 1. martam tajā jāatrodas konkrētam dabasgāzes daudzumam, kas paredzēts Latvijas dabasgāzes apgādes nodrošināšanai. Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne atklāj, ka, pateicoties tirgotāju iesaistei krātuves operatora rīkotajās izsolēs, šobrīd nepieciešamās rezerves jau ir uzkrātas gandrīz pilnā apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 2017.gada 19.decembra sēdē pieņēma lēmumu, ka valsts iegādāsies arī no SIA «ITERA Latvija» tai piederošās Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora 16,05% akcijas. Saskaņā ar šo lēmumu Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šodien ir noslēdzis darījumu ar SIA «ITERA Latvija» par tam piederošo 16,05% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā «Conexus Baltic Grid» (Conexus).

AST un SIA «ITERA Latvija» darījuma cena un citi tā nosacījumi ir konfidenciāli.

Tādējādi Latvijas valstij kopumā piederēs Conexus 34,36% akciju.

Balstoties uz atbildīgo institūciju un piesaistīto neatkarīgo konsultantu veikto vērtējumu un atzinumiem, valdība ir secinājusi, ka Conexus akciju iegāde ir svarīgs valsts enerģētiskās neatkarības un drošības jautājums. Vienlaikus, iegādājoties Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora akcijas, valsts mērķis ir turpināt virzību uz Baltijas valstu un Somijas reģionālā gāzes tirgus izveidošanu līdz 2020. gadam.

Valdības definēto mērķi pilnībā būs iespējams sasniegt, nodrošinot arī attiecīgas infrastruktūras attīstību (Igaunijas-Somijas starpsavienojumu - Balticconnector un Lietuvas-Polijas starpsavienojumu - GIPL), sasniedzot augstu tirgus efektivitāti un vienlīdzīgu konkurenci, kā arī nodrošinot dabasgāzes cenu izlīdzināšanos ar centrālo Eiropu. Vienlaikus Conexus akciju iegāde ir Latvijas valstij ekonomiski izdevīgs darījums, balstoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstoši starptautiski atzītām novērtējuma metodēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad martā vidējā svērtā vairumtirgus cena, ko maksā Latvijas dabasgāzes tirgotāji par dabasgāzes iegādi, sasniedza zemāko līmeni kopš tirgus atvēršanas - 11,50 EUR/MWh, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Salīdzinājumā ar cenu 2019.gada martā tā ir aptuveni divas reizes mazāka. Pateicoties dabasgāzes vairumtirgus cenu lejupslīdei samazinājās arī cenas mazumtirgū. Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotajiem datiem šogad 1. ceturksnī vidējā svērtā dabasgāzes cena mājsaimniecībām samazinājās līdz 16,76 EUR/MWh, bet juridiskajiem lietotājiem līdz 19,17 EUR/MWh. Salīdzinot ar 2019.gada 1. ceturksni, cena mājsaimniecībām ir par 40,63% zemāka, bet juridiskajiem lietotājiem par 26,24%.

Sagaidāms, ka mājsaimniecību saistītajiem lietotājiem šogad 2. pusgadā tarifs būs par 6,7% līdz 10,8% zemāks. Dabasgāzes iegādes cenas galvenokārt ir piesaistītas cenu izmaiņām Eiropas dabasgāzes tirdzniecības biržā, piemēram, Vācijas Gaspool, Nīderlandes TTF, Beļģijas ZTP. Straujais biržas cenu kritums sekmēja zemāko cenu līmenī pēdējo 10 gadu laikā, kas bija vērojams šogad aprīlī un maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena Latvijā bija par 2,60 EUR/MWh augstāka nekā 2016. gadā, eksperti prognozē, ka cena turpinās kāpt

Lai gan laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam dabasgāze Latvijā un Eiropā kļuva lētāka, no 2017. gada atkal vērojams cenu kāpums, liecina Enefit apokopotā informācija. Vācijas Gaspool biržā dabasgāzes cena šā gada augustā bija par 5,20 EUR/MWh augstāka nekā 2017. gada janvārī, savukārt Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF) biržā cena pieaugusi par 4,73 EUR/MWh. Tiek prognozēts, ka cenas Gaspool un TTF biržās turpinās kāpt, rudenī sasniedzot 25 EUR/MWh atzīmi, liecina Powernext 23. augusta cenu prognozes. Attiecīgi dabasgāze varētu kļūt dārgāka arī Latvijā.

Nākotnē dabasgāzes cenas ietekmēs daudzi savstarpēji saistīti faktori, tostarp dabasgāzes cenu svārstības biržās un ģeopolitiskie notikumi pasaulē, uzsver Geton Energy izpilddirektors Kristaps Muzikants. «Raugoties uz šā brīža situāciju pasaulē un Eiropā, jāsecina, ka dabasgāzes cenām nav pamata samazināties, līdz ar to tās, visticamāk, varētu pieaugt, bet pēc tam – stabilizēties,» prognozē K. Muzikants, uzsverot, ka Geton Energy regulāri seko līdzi dabasgāzes cenu izmaiņām un ar to saistītajiem procesiem, līdz ar to ir gatavi operatīvi pielāgoties tirgus situācijai. Arī enerģētikas eksperts Edgars Vīgants uzskata, ka šoruden gaidāms dabasgāzes cenu pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru