Jaunākais izdevums

Eiropas Parlamenta deputāti noteikuši ambiciozus mērķus efektīvākai enerģijas izmantošanai, nozares eksperti situācijā saskata iespējas straujākai attīstībai, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis trīs tā dēvētās Ziemas pakotnes likumprojektus – par energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu un Eiropas Enerģētikas savienības pārvaldību. Likumprojekti paredz visā Eiropā līdz 2030. gadam par 35% paaugstināt energoefektivitāti un vismaz 35% visas patērētās enerģijas iegūt no atjaunojamajiem energoresursiem (AER).

Pieņemtie lēmumi ļoti skaidri atspoguļo virzienu, kurā Eiropa vēlas doties, uzskata Latvijas Valsts prezidenta Enerģētikas drošības komisijas loceklis Edgars Vīgants, norādot, ka Latvija nav tik bagāta, lai atļautos investēt visur, tāpēc šobrīd ir būtiski saprast, kurp mēs virzāmies.

«Mēs nevaram atkal sākt trekni atbalstīt atjaunojamos energoresursus, tāpēc mums ir jāpieņem citi lēmumi – ir jāsaprot, kāda Latvija izskatīsies pēc desmit un divdesmit gadiem,» pauž E. Vīgants. Viņš atzīmē, ka šobrīd par importētajiem fosilajiem energoresursiem ik dienu neatgriezeniski ārpus valsts tiek izdoti astoņi miljoni eiro. «Tas ir viens no argumentiem, kas uz šo jautājumu liek paskatīties ne tikai no zaļās pārliecības puses,» secina E. Vīgants. Arī Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš domā, ka vietējo resursu izmantošana palīdzētu samazināt energoatkarību no citām valstīm, piemēram, Krievijas. «Ekonomika nevar attīstīties bez energoresursiem. Tie ir nepieciešami rūpnīcām, uzņēmumiem, transportam, mājsaimniecībām. Eiropā esam spiesti tos importēt, pārsvarā no Krievijas, taču šo situāciju mēs varam strauji uzlabot,» stāsta deputāts. Viņš norāda, ka jau šobrīd AER īpatsvars enerģijas gala patēriņā Latvijā ir salīdzinoši augsts, tomēr valstij ir kur tiekties. «To palielināt ir mūsu pašu interesēs – jo vairāk ražojam, jo mazāk mums jāiepērk no citām valstīm. Tā ir nauda, kuru mēs neatdodam citas valsts ekonomikai,» secina K. Kariņš.

Kopš tika pieņemta pirmā AER direktīva, aizvadīti teju desmit gadi, un šobrīd redzam, ka turpmākajiem desmit gadiem Eiropa ir iezīmējusi teju divtik augstus mērķus, atklāj Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs. Viņš uzskata, ka Latvijai šī ir unikāla iespēja mazināt energoatkarību no fosilajiem resursiem, kā arī sakārtot apkārtējo vidi un infrastruktūru.

Visu rakstu Eiropas lēmumi jāizmanto savā labā lasiet 19. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pasniedz balvas par zinātniskajiem sasniegumiem enerģētikā

Armanda Vilcāne, 14.12.2017

Galveno profesora A. Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas enerģētikā 2017. gadā saņēma Dr. sc. ing. Maija Rubīna

Foto: Edijs Pālens/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14. decembrī apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un AS «Latvenergo» rīkotā ikgadējā konkursa «Gada balva» laureāti un «Latvenergo» studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji.

Atklājot balvu pasniegšanas ceremoniju, LZA prezidents Ojārs Spārītis pauda gandarījumu par Latvijas zinātniekiem, kas nozarei veltījuši visu dzīvi, bet «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs mudināja speciālistus ar nozari iepazīstināt pēc iespējas plašāku cilvēku loku. «Pasaulē enerģētikas nozare piedzīvo un piedzīvos lielas pārmaiņas, tendencēm līdzi seko arī mūsu zinātnieki, kurus aicinu par saviem veikumiem stāstīt vienkāršā valodā – tā, lai enerģētikas nozare mūsu valstī kļūtu vispārzināma,» uzsvēra Ā. Žīgurs.

Galveno, profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto balvu par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas enerģētikā, šogad saņēma Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvās padomes priekšsēdētāja un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docente Maija Rubīna. Balva piešķirta par darbu kopu Sistēmiskā siltumapgādes kompleksa optimizācija un energoefektivitātes palielināšana, kā arī par ieguldījumu enerģētikas jomas uzņēmumos un institūcijās. Pasniedzot balvu, Ā.Žīgurs izcēla M.Rubīnas ieguldījumu Rīgas siltumapgādes rehabilitācijā. «Pateicoties šim projektam, Rīgā ir viszemākais siltumenerģijas tarifs starp visām Baltijas valstu galvaspilsētām – ar to mēs varam lepoties, jo kaimiņvalstīm šo panākumu tuvākajos gados atkārtot būs grūti,» uzsvēra Ā.Žīgurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Spēle uz publiku miljonu vērtībā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

OIK atcelšana ir kļuvusi par teju galveno aspektu jaunās valdības veidošanā. Vismaz tā to cenšas iztēlot atsevišķi politiķi. Vairāki KPV LV biedri paziņojuši, ka neatbalstīs Kariņa valdību, jo neesot redzama griba atcelt OIK, neraugoties uz to, ka Saeima nobalsoja, ka tas ir atceļams līdz 31. martam.

Ir pat izskanējuši atsevišķi paziņojumi, ka OIK atcelšana vispār esot pats būtiskākais valdības uzdevums. Tajā pašā laikā šie politiķi apzināti noklusē to, ka, OIK atceļot trīs mēnešu laikā, valsts zaudēs milzīgas summas tiesvedībās ar godīgiem uzņēmējiem un investoriem, jo ir ticis pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Un soda naudas būs maksājamas no nodokļu maksātāju kabatām. Nav dzirdēts, ka tie, kas kaismīgi metas cīņā ar OIK un līdzīgi kā savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam atsaukušais Didzis Šmits uzskata, ka nekāds atbalsts atjaunojamajai enerģijai nav vajadzīgs, būtu konsultējušies ar nozari un siltumapgādes ekspertiem. Ja būtu aprunājušies, tad būtu sapratuši, ka vairākās pilsētās, zūdot atbalstam atjaunojamajiem energoresursiem, iedzīvotājiem būtiski pieaugs maksa par siltumapgādi. Taču kāda kuram daļa par iedzīvotāju siltuma rēķiniem, ja jācīnās pret tumsas spēkiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Stūra māja un līdzīgas vietas nav piemērotas viesnīcu izveidei

Viesnīcas Pullman Riga Old Town operatīvā direktore Rimma Mateļska, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan nereti viesu vēlme pēc asākām izjūtām pārspēj vēlmi pēc komforta un viņi izvēlas naktsmītnes cietumos vai ēkās ar traģisku vēsturi, tomēr šādas vietas iemieso mūsu tautas vēstures smagākās lappuses un būtu jāsaglabā neskartas.

Jāatgādina, ka pavisam nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par plāniem veidot viesnīcu kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas ēkā jeb t.s. Stūra mājā. Tāpat jau vairākus gadus apmeklētājiem ir iespēja nakšņot Karostas cietumā, tādējādi izbaudot neierastas sajūtas.

Vēstures smagākās lappuses nav domātas biznesam

Tūristu vēlmes ir ļoti dažādas - lielai daļai ceļotāju iespēja pārnakšņot ēkās, kurās kādreiz risinājušies šausminoši notikumi, šķitīs varens piedzīvojums. Daudzi pat neaizdomājas, kā konkrēto objektu būtu iespējams izmantot citiem mērķiem. Manuprāt, nav ētiski šādās vietās veidot biznesu, tajā skaitā, ierīkojot viesnīcas. Kā lielisku piemēru varētu minēt visiem labi zināmo Stūra māju, par kuras pārbūvi šobrīd norisinās plašas diskusijas. Manuprāt, pārveidojot šo namu par viesnīcu, tiek samazināta tā nozīme Latvijas vēsturē. Mūsu valsts vēsturē bijušas arī ļoti smagas lappuses – neskaitāmas zaudētas dzīvības, sagrautas ģimenes un dzīves. Tomēr tā ir un paliek mūsu vēsture, kura jāsaglabā un jāciena. Protams, par to ir jāstāsta jaunākajām paaudzēm un mūsu valsts viesiem, taču tas jādara ar cieņu pret tiem, kuri zaudējuši savas dzīvības. Spilgts piemērs ir Aušvica jeb Osvencima - nacistiskās Vācijas lielākā koncentrācijas nometne, kas atrodas Polijā. To ir iespējams apskatīt, dodoties ekskursijā gida pavadībā un uzzināt tās vēsturi. Tā ir vēstures izziņas, nevis atpūtas vai izklaides vieta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas meklētājiem ir jārēķinās ar vairākus miljonus eiro vērtām investīcijām, kas var nevainagoties ar kārotā medus poda atrašanu

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi atklātu konkursu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas teritoriālajā jūrā. Konkursa priekšmets ir licences laukums 31,65 km2 platībā starp Papi un Būtiņģi, kas atzīta par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve. Iesniegumu pieteikšanas termiņš ir 2017. gada 11. septembris.

«To, cik pievilcīga būs iespējamā ieguve, noteiks neskaitāmi faktori,» saka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. «Primāri, protams, juridiskās formalitātes, respektīvi – vai nav kādu domstarpību ar kaimiņvalstīm, precīzi noteiktas attiecības ar valsti utt. Tāpat jārēķinās arī ar šobrīd pastāvošo situāciju naftas tirgū pasaulē un attiecīgi arī ar salīdzinoši zemo cenu, kas daudzu spēlētāju interesi varētu mazināt. Protams, tas neizslēdz iespēju, ka apstākļi varētu novest arī līdz ieguves uzsākšanai, taču visticamāk, ka ne ātrāk kā tuvāko trīs-piecu gadu laikā. Noteikti izšķirīgi parametri interesentiem būs ieguves apstākļi – naftas ieguves īpatnības, dziļums, naftas kvalitāte.» Viņš vērtē, ka naftas ikgadējais ieguvums nebūtu liels. «Tas nozīmē, ka arī ietekme uz ekonomiku būtu pozitīva, bet ne milzīga. Piemērs ir Lietuva. Reti kurš zina, ka nelielos apjomos dienvidu kaimiņš naftu jau iegūst. Tas ļautu uzlabot valsts finanses, taču būtu jārēķinās, ka atkarībā no ieguves intensitātes ieguves ilgums būtu ierobežots,» saka ekonomists. Uzņēmējam apņemoties meklēt naftu jūrā, jārēķinās ar vairāku miljonu eiro lielām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti par Latvijas ekonomiku: situācija kļūst sarežģītāka

Lelde Petrāne, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP kāpumu galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs, tajā skaitā mazumtirdzniecībā par 2,5 %.

Salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,8 %.

«Tas ir vājākais sniegums gandrīz divu gadu laikā un prognozētāju gaidu diapazona lejasdaļā,» IKP pieaugumu par 2,1% komentē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Īpaši vājš sniegums ir preču sektoros. Enerģētikā ir kritums, ko izskaidro laika apstākļi, taču arī apstrādes rūpniecības kāpums ir gandrīz apstājies,» viņš norāda.

«Tā kā mājokļu un kreditēšanas cikls Latvijā ir atpalicis no kaimiņvalstīm, bet šobrīd virzās augšup, varēja gaidīt, ka šogad Latvijas ekonomika būs straujāk augošā Baltijā, bet šobrīd ir skaidrs, ka notiek pretējais. Lai arī kaimiņu panākumi var radīt skaudību, no makroekonomiskā skatupunkta esam ieinteresēti, lai viņiem klājas labi. Latvieši un lietuvieši ne tikai ir brāļi, bet arī ļoti daudz tirgojas. Baltijas valstis arī kopā ir ļoti maza ekonomika uz pasaules fona, taču tās viena otru «silda» ar ļoti ciešajām tirdzniecības saitēm. Lietuva ir vien divtūkstošā daļa pasaules ekonomikas, bet ir Latvijas lielākais preču eksporta tirgus. Varētu vēlēties, ka kaimiņvalsti izvēlējušies Rietumeiropas ražotāji būtu būvējuši rūpnīcas Latvijā, taču labāk, lai viņi to dara Lietuvā, nevis Polijā. Lietuvas IKP pieaugums 2.ceturksnī bija gandrīz divreiz straujāks jeb 4,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas nozarē izaicinājumu netrūks arī turpmāk, nozares pārstāvji norāda uz vienotas stratēģijas trūkumu un vajadzību spēt ilgtermiņā prognozēt tirgus apstākļus

Lielākie enerģētikas nozares nākotnes izaicinājumi saistāmi ar Baltijas valstu pārvades tīkla integrāciju ar Eiropas Savienības tīklu, Baltijas reģionālā gāzes tirgus izveidi, kā arī stratēģijas izstrādi. Kā iepriekš DB norādījuši vairāki nozares eksperti, enerģētikas jomā Latvijā aizvien trūkst vienotas stratēģijas, tāpēc enerģētikas nozares attīstībai tuvākā un tālākā perspektīvā DB organizētajā forumā Enerģētikas nozare pārmaiņu un izaicinājumu priekšā tiks atvēlēta īpaša loma.

Enerģētikas nozares sekmīgai darbībai vajadzīgs ilgtermiņa redzējums, atzīmē Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. «Šajā nozarē ir nepieciešami lieli ieguldījumi, tāpēc, pieņemot lēmumu investēt, jāmēģina prognozēt tirgus apstākļi vairākas desmitgades uz priekšu,» pauž Ā. Žīgurs, uzsverot, ka, lai veiksmīgi tiktu galā ar nākotnes izaicinājumiem, riski un iespējas jāizvērtē ilgtermiņā. Arī dabasgāzes sadales sistēmas operatora Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane uzskata, ka vienota stratēģija nozarei par sliktu nenāktu. «Vienots, objektīvs, valstisks redzējums ir svarīgs jebkurā jomā. Enerģētika nav izņēmums. Jāsaprot, ka nav tikai viena virziena, katram segmentam ir jāpiemēro savi risinājumi, ņemot vērā visus kopējos apstākļus,» norāda I. Pētersone-Godmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrības cena ir konkurētspējīga

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstas intensitātes pieslēguma vietās elektroenerģijas cena Latvijā nebūt nav augsta, savukārt augstsprieguma tīkla pieslēguma gadījumā tā pat ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā.

To intervijā DB norāda Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, kurš par asociācijas vadītāju kļuva pērnā gada nogalē. Viņš stāsta, ka viens no viņa galvenajiem darba uzdevumiem ir panākt enerģētikas un būvniecības nozares pārstāvju sadarbību, kā arī izglītot sabiedrību, kliedējot mītus gan par elektroenerģiju kā produktu, gan šī resursa cenu veidošanās principiem.

Fragments no intervijas

Kādi ir jūsu mērķi jaunajā amatā?

Vēsturiski asociācija pārsvarā komunicējusi ar enerģētikas nozares pārstāvjiem un ekspertiem, aktīvi neiesaistoties publiskās diskusijās ar pārējo sabiedrības daļu, taču arvien vairāk redzam, ka šobrīd ir ļoti daudz sāpīgu un strīdīgu jautājumu, kas tomēr pieprasa to darīt. Jāsaka, ka būvniecības un enerģētikas nozares zināmā mērā atrodas pretējās nometnēs, taču, lai panāktu rezultātu, abām pusēm jādarbojas plecu pie pleca, aktīvi aizstāvot kopējās intereses. Panākt veiksmīgu šo nozaru sadarbību ir viens no maniem galvenajiem uzdevumiem izpilddirektora amatā. Ilgtermiņā vēlamies mainīt arī sabiedrības uzskatus. Pašlaik liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka enerģētika ir nozare, kurai vajadzētu kalpot gan sociāliem, gan uzņēmējdarbības atbalsta mērķiem, taču tas nav īsti korekti. Jāņem vērā, ka enerģētikā izmaksas veidojas tieši tāpat kā jebkurā citā uzņēmējdarbības nozarē – no cilvēku darba, investīcijām un ikdienā pakalpojuma sniegšanā izmantotajiem resursiem. Noteikti vēlētos kliedēt arī mītu par to, ka Latvijā ir dārga elektrība. Eurostat dati bieži vien atspoguļo slimnīcas vidējo temperatūru, kas īsti neko neraksturo – ne tarifu struktūru, ne klientu grupas. Jāsaka, ka augstas intensitātes pieslēguma vietās elektroenerģijas cena Latvijā nebūt nav augsta, savukārt augstsprieguma tīkla pieslēguma gadījumā tā pat ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā. Dialogs par izmaksu konkurētspēju noteikti būs manā prioritāšu sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Globālā transformācija enerģētikā prasa lielas investīcijas

Natālija Poriete, 18.04.2019

Tehnoloģija Allama cikls (Allam Cycle) varētu veidot nākotni elektrostacijām, stāsta britu zinātnieks Rodnejs Džons Allams.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika šobrīd stāv uz lielu pārmaiņu sliekšņa, enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» sacīja AS «Latvenergo» galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Viņš uzsvēra, ka tuvākajos 30 gados pasaules enerģijas patēriņš augs par vismaz 30% un tehnoloģijas mainīs nozarē strādājošo kompāniju biznesa modeli.

Nākotnē milzīgu iespaidu uz enerģētikas sektoru atstās trīs veidu tehnoloģiju attīstība - notiks elektroauto attīstība un būs jāveido milzīgi uzlādes tīkli; attīstīsies enerģijas uzkrājēji, siltumsūkņi mājokļu apkurei un ienāks mākslīgais intelekts, līdz ar to piedāvājumi būs jāpielāgo jaunām, netipiskām klientu grupām, uzskaita Ā. Žīgurs.

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka nozīmīgi ir pieņemt pareizos investīciju lēmumus. Energosistēmas pamatlīdzekļi kalpo vismaz 50 gadus, līdz ar to, izdarot pareizos lēmumus, valsts var kļūt efektīva, bet pieņemot nepareizu lēmumu, tieši pretēji – neefektīva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūpniecība Latvijā šogad augs lēnāk nekā ekonomika kopumā

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijs Latvijas rūpniecībai ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir mērena un ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā pieauguma.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērno gadu Latvijas rūpniecības izlaide augusi par 1,7%. Tā ir laba ziņa, jo iepriekšējos mēnešos rūpniecība atradās mīnusos, taču maijā viss uzlabojums noticis enerģētikas dēļ, kas lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem, savukārt apstrādes rūpniecības, kas ir precīzāks Latvijas ekonomikas barometrs, izaugsme ir kļuvusi lēnāka. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide maijā augusi par 1,7%, kas ir lēnākais pieaugums nozarē kopš pērnā gada vidus un ne pārāk iepriecinošā situācija pasaules ekonomikā liek būt piesardzīgam par nozares perspektīvām gada otrajā pusē. Pēc manām prognozēm, izaugsme rūpniecībā Latvijā šogad atpaliks no citām nozarē un ekonomikas pieaugums Latvijā šogad vairāk balstīsies uz iekšējo patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Steel pro virs ūdens notur stratēģija ar nozares lielajām zivīm

Daiga Laukšteina, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes uzņēmuma SIA Steel pro mērķis ir strādāt ar vidēji 6 milj. eiro apgrozījumu gadā.

Tas 3200 kvadrātmetru plašajā ražotnē Ozolnieku novadā ir iespējams un ar izveidoto personāla komandu apgūstams. Jautājums ir, kā to izdarīt pareizi, lai viss nebeidzas ar mīnus zīmi vai neveiksmi. Atbildei uz pēdām ir uzņēmuma īpašnieks un valdes loceklis Sandis Gromovs, kura lielākais apgūtais projekts ir astoņi gadi nozarē, bet stratēģiskais vadmotīvs – nesēdēt uz viena zara. Tas var būt bīstami.

Ražo un projektē

SIA Steel pro nosaukums jau norāda, ka tas profesionāli nodarbojas ar metālapstrādi. Uzņēmums projektē, izgatavo un uzstāda iekārtas elektroenerģijas un siltuma enerģijas iegūšanai no koksnes. Tātad darbības virziens pamatā saistīts ar enerģētiku un jebkāda veida enerģētikas projektu tehnoloģiskajām iekārtām. Uzņēmums tās ne vien ražo, bet arī projektē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Dividenžu aristokrāti, kuru vērtība var pieaugt

Žanete Hāka, 08.09.2017

Tanger Factory Outlet Centers

Nozare: nekustamā īpašuma investīciju trasts

Cenas izmaiņas šogad: -32%

Dividendes ienesīgums: 5,62%

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgū nepastāv investīcijas bez riska, taču dažkārt kompānijas pieredze dividenžu maksāšanā var pārspēt bažas par akcijas cenas perspektīvām, raksta MarketWatch.

Standard&Poor’s 500 Dividend Aristocrats Index veido 51 Standard&Poor’s 500 indeksā ietilpstošās kompānijas akcija, kas vismaz 25 gadus regulāri ir paaugstinājušas dividendes izmaksas. Viens veids, kā investēt visā indeksā ir 3,1 miljardu vērtais ProShares S&P Dividend Aristocrats ETF, kurā ir spoguļinvestīcijas indeksam.

2016.gadā labākos rezultātus starp Standard&Poor’s 500 akcijām uzrādīja enerģētikas sektors, ko veicināja augošās naftas cenas. Otrs labākais rezultāts bija telekomunikāciju sektoram, kas uzrādīja 23,5% ienesīgumu.

Savukārt šogad enerģētika sliktāko rezultātu uzrādīja enerģētika, kuru raksturojošais indekss saruka par 12,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB, 18.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības, daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam būtiski draud samazināties ieņēmumi.

Kopējais iztrūkums tiek lēsts 75 miljardu eiro apmērā. Lai šo robu aizpildītu, varētu palielināt dalībvalstu iemaksas no 1,07% līdz 1,3% no IKP.

Vairākas ekonomiski spēcīgākās ES dalībvalstis iestājas pret šādu risinājumu, proti, nepiekrīt iemaksu palielināšanai.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 18. februāra numurā:

  • viedokļi - ES daudzgadu budžets 2021.–2027. gada periodam
  • aktuāli - sejas atpazīšanas tehnoloģijas attīstās
  • finanses - patukšots noguldījumu garantiju fonds
  • tēma - sadārdzinās banku pakalpojumi
  • intervija - Andris Bērziņš, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs, par ceļu uzturēšanu
  • enerģētika - siltumapgādē un enerģētikā ir virzība uz klimata mērķu sasniegšanu
  • energoefektivitāte - plašas iespējas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem
  • pasākumu organizēšana - "Shine Event" radošais direktors Ņikita Viderkers
  • tirdzniecība - maza formāta veikali ir aktuāli, tā "Narvesen" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena
  • tehnoloģijas - elektroauto kļūst pieejamāki
  • izstādes/semināri/konferences - intervija ar "Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel" vadītāju Niklasu Jonsonu
  • izstādes/semināri/konferences - jaunais daudzfunkcionālais biznesa komplekss "ATTA Centre"
  • brīvdienu ceļvedis ar Pēteri Bajāru, arhitektu birojs "OUTOFBOX Architecture"

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vai valstij ir plāns?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Nacionālās attīstības plānu (NAP) runas dažādos augsta līmeņa saietos ir sākušās. Premjers Māris Kučinskis nesen notikušajā domnīcas Certus rīkotajā forumā uzsvēra plānošanas lielo nozīmi. Neapšaubāmi, plānošana ir svarīga, tāpat kā ir svarīgi plānus ik pa laikam pārskatīt un aktualizēt, taču ne mazāk svarīgi ir nospraustos plānus arī realizēt ar konkrētu personu atbildību par to. Diemžēl nu jau vairākus gadus nav bijis pārliecības, ka valstij vispār ir kāds plāns, kur nu vēl kādam atbildība!

Skaidrs, ka nav īsti jēgas skatīties atpakaļ un bārties par pagātni, toties būtu ļoti svarīgi saprast, ko valdība domā darīt, lai nodrošinātu veiksmīgu valsts ilgtspēju turpmāk. Kādi konkrēti projekti tiek atzīti par valstiski svarīgiem ne tikai vārdos un uz papīra, bet arī realitātē? Kāda ir attieksme pret nākotnes tehnoloģijām, digitalizāciju, infrastruktūru - ceļiem, dzelzceļu, aviāciju, ostām? Cik ilgi aviokompānija airBaltic turpinās dzīvot no regulārām, glābjošām nodokļu maksātāju naudas injekcijām? Un vai vismaz valsts līmenī ir skaidrs, kāpēc šo kompāniju tomēr ir vai nav vērts saglabāt nacionālā statusā? Kādi ir riski - konkrēti pa punktiem, nevis par ikgadēju tradīciju kļuvušie solījumi, ka tūlīt, tūlīt kompānijai būs investors, bet arī bez tā kompānija dodas no veiksmes uz veiksmi. Par valsts sagādātajiem miljoniem tas gan sevišķi grūti nevarētu būt. Kāda ir valsts nostāja enerģētikā? Eiropas Savienība kopumā dodas atjaunojamās enerģijas virzienā. Latvijā tradicionāli valda izpratne, ka zaļā enerģija ir slikta - visi zagļi, OIK ir slikti, gāze - arī slikti. Bet kā valsts pozicionējas šajā ļoti svarīgajā tautsaimniecības sektorā - enerģētikā? Ko grib atbalstīt, no kā atteikties? Vispārējā patiesība ir tāda, ka enerģijas sektors ir un paliek visās valstīs valdības koferu pildītājs, lai gan pretrunīgs. Tieksme un kārdinājums tēlot labdarību ar subsīdijām, mūsu gadījumā stabilizējot politisko OIK un tajā pašā laikā subsidējot izcili konkurētspējīgu valsts uzņēmumu ar jaudas maksājumu ap 100 miljoniem eiro gadā, izskatās pēc īsta ekonomiskās politikas neprāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Enerģētikas nozarei beidzot pievērsta pelnītā uzmanība

Reinis Āboltiņš, <i>Lattelecom tet</i> enerģijas tirgus eksperts, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumi obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai izpelnījušies asu nozares pārstāvju kritiku, ieceri neatbalsta ne lauksaimnieki, ne zaļās enerģijas ražotāji, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā EM priekšlikumus OIK atcelšanai, gala lēmums būs jāpieņem nākamajai valdībai. EM izstrādātais konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai paredz OIK atcelt no 2022. gada 1. janvāra, turpmāk valsts atbalstu enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem. Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver pārsubsidācijas novēršanu, atbalsta samazināšanu ekspluatācijā nenodotajām elektrostacijām, stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī citus risinājumus, kas jau tiek asi kritizēti. Izskatot minēto jautājumu Ministru kabineta komitejas sēdē, nozares viedoklis par EM piedāvājumu pagaidām gan netika uzklausīts, diskusijas paredzētas tad, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Bulduru Dārzkopības vidusskolas telpās darbu uzsākusi profesionālās izglītības iestāde - mācību centrs "Magnum" un tā praktisko nodarbību klase.

Šī izglītības iestāde pamatā specializēsies elektrotehniķu apmācībā, kā arī pasniegs elektriķu specializētos kursus automātikā un vadības sistēmās. Apmācības tiks īstenotas kā pieaugušo izglītība.

"Lepojamies, ka varam būt pirmie Latvijā, kuri realizēs elektrotehniķu apmācības neklātienes formā. Mācību centrā "Magnum" pieredzējušu pasniedzēju vadībā sniegsim kvalitatīvu pieaugušo izglītību elektrotehnikas jomā, kā arī veidosim kursus automātikā un vadības sistēmās. Mācībās liels akcents tiks likts uz praktisko iemaņu attīstīšanu, lai sagatavotu pēc iespējas labākus nozares profesionāļus. Turklāt apmācības organizēsim pēc moduļu sistēmas, kā to praktizē arī citviet Eiropā," teic mācību centra "Magnum" vadītājs, pasniedzējs:Ainars Knipšis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti

Zane Atlāce - Bistere, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei.

"Mūsdienīgu un ekonomisku daudzdzīvokļu mājokļu pieejamība Latvijā līdz šim ir bijusi neatrisināta. Dzīvojamais fonds nolietojas un neatjaunojas, vairums iedzīvotāju joprojām dzīvo ēkās, kas bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī. Kopš 1993.gada jaunuzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 4%. Piešķirtā finansējuma ietvaros esam paredzējuši izstrādāt divus tipveida būvprojektus daudzdzīvokļu ēku būvniecībai, izmantojot Latvijā ražotus vai iegūstamus būvizstrādājumus un būvkonstrukcijas, jo īpaši koka materiālus, tādējādi mazinot Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un sniedzot ieguldījumu būvniecības nozares un visas tautsaimniecības stimulēšanā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK maksājumu sistēmas atcelšanai izstrādāti 15 potenciālie instrumenti

Monta Glumane, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības izveidotā augsta līmeņa darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai intensīvi strādā, lai rastu labākos risinājumus obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk - OIK) sistēmas atcelšanai, informē Ekonomikas ministrija.

Darba grupa kopš aprīļa beigām ir diskutējusi un vairāku organizāciju vadītāji ir snieguši detalizētas prezentācijas par iespējamajiem nākotnes scenārijiem OIK sloga mazināšanai. Šobrīd ir radīts 15 potenciāli iespējamo instrumentu katalogs un uzsākta rūpīga to analīze, lai rastu labāko risinājumu obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai, vienlaikus maksimāli samazinot tiesvedību risku. Darba grupas locekļu viedokļi un aprēķini dalās – vieni atbalsta OIK maksājuma pilnīgu atcelšanu, otri – OIK maksimālu samazināšanu, lai nodrošinātu atjaunojamo energoresursu nozares tālāku attīstību un pēc iespējas mazinātu tiesvedību riskus valstij. Pēc visu instrumentu rūpīgas analīzes darba grupai būs jāpieņem lēmums, kādus priekšlikumus iesniegt Ministru kabinetam, izpildot tai doto uzdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Klimata pārmaiņas ir stimuls tehnoloģiskām inovācijām

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Nobela prēmiju ekonomikā ieguva ekonomisti Viljams Nordhauss un Pols Romērs par darbu, kas analizē ekonomisko izaugsmi klimata pārmaiņu un tehnoloģisko inovāciju kontekstā.

Vairāki ekonomisti jau ir norādījuši, ka piešķirtā balva ir tieša ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotās politikas kritika. Proti, ASV pēc D. Trampa iniciatīvas ir izstājušās no Parīzes klimata līguma, kura dalībvalstis ir apņēmušās būtiski mazināt oglekļa izmešus. Tāpat ASV prezidents vairākkārtīgi publiski ir paudis, ka runas par klimata pārmaiņām nav zinātniski pierādītas un viņš nepieļaus, ka oglekļa izmešus ierobežojoši pasākumi apdraudētu ASV rūpniecību un darba vietas. Piešķirtā balva ir apliecinājums tam, ka pasaules valstu ekonomikām ir jāattīstās ilgtspējas virzienā, aizvien vairāk domājot par to, lai tās būtu zaļas un videi draudzīgas. Latvijai šī ziņa ir svarīga, domājot gan par OIK atcelšanu, gan par atjaunojamo energoresursu atbalstu. Ir skaidrs, ka mūsu valstij arī ir jādomā par oglekļa izmešu samazināšanu un fosilo resursu ierobežošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

LU Botāniskais dārzs gaida investorus

Laura Mazbērziņa, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs gaida investorus, kuri būtu ieinteresēti saglabāt kultūras mantojumu, kā arī ieguldīt Botāniskā dārza attīstībā.

Botāniskā dārza infrastruktūra ir ļoti novecojusi, teic LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs. Pēdējie nozīmīgākie ieguldījumi ir bijuši pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam. 2013. gadā viņi kopā ar toreizējo Latvijas Universitātes rektoru, profesoru Mārci Auziņu parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem LU Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. «Viņu atbalsts sakrita ar tuvošanos Botāniskā dārza simtgadei, kura būs 2022. gadā. Ieguldītā summa bija gana liela un mums nozīmīga, lai dažādus dārza darbus varētu veikt pakāpeniski un tie neietekmētu apmeklētājus. Viņu atbalsts LU Botāniskajam dārzam paredzēja kolekciju un ekspozīciju stādījumu atjaunošanu un papildināšanu, teritorijas infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām - izveidot un atjaunot gājēju celiņus, atpūtas zonas, lai dārzs būtu vieta, kur atpūsties,» teica U. Kondratovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Dabasgāzes pieprasījums kopš 2010.gada sarucis par vairāk nekā 25%

Žanete Hāka, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2010.gada pieprasījums pēc dabasgāzes sarucis par vairāk nekā 25%, bet no 2016.gada tas ir stabilizējies, DB rīkotajā enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» stāstīja uzņēmuma «Latvijas Gāze» valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks Sebastians Grēblinghofs.

2018.gadā bijis neliels pieaugums, taču nevar runāt par faktu, ka tendence ir mainījusies. Iemesli ir plaši zināmi - daudzi ražotāji savā darbībā ievieš prasību būt energoefektīvākiem, skaidro eksperts.

«Patlaban lielais jautājums - vai pieprasījums mainīsies, vai saglabāsies krītošais lāču tirgus?» jautā Grēblinghofs. Gāzes patēriņu lielā mērā tieši virza elektrības un siltuma ražošana – 69% no kopējā dabasgāzes patēriņa. 12% izmanto industriālie uzņēmumi, 10% - uzņēmumi un 9% - mājsaimniecības.

Mājsaimniecības segmentā uzņēmums necer uz pieaugumu, pēdējo gadu laikā tirgum pievienojušās vien dažas mājsaimniecības.

«Esam situācijā, kad gāzes pieprasījums ir svārstīgs. Lielu proporciju veido atjaunojamie energoresursi, taču svārstības var ietekmēt to ražošanas apjomus. 2018.gads bija sauss un hidrostacijas nevarēja darboties tik aktīvi pirms gada; gāze šos apjomus aizstāja. Līdz ar to gāzes ražotājiem jābūt elastīgiem, jo pieprasījums var ievērojami mainīties.»

Komentāri

Pievienot komentāru