Eiropas lēmumi jāizmanto savā labā

2018. gada 19. janvāris plkst. 10:41
Sadaļa: Enerģētika
Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti noteikuši ambiciozus mērķus efektīvākai enerģijas izmantošanai, nozares eksperti situācijā saskata iespējas straujākai attīstībai, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis trīs tā dēvētās Ziemas pakotnes likumprojektus – par energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu un Eiropas Enerģētikas savienības pārvaldību. Likumprojekti paredz visā Eiropā līdz 2030. gadam par 35% paaugstināt energoefektivitāti un vismaz 35% visas patērētās enerģijas iegūt no atjaunojamajiem energoresursiem (AER).

Pieņemtie lēmumi ļoti skaidri atspoguļo virzienu, kurā Eiropa vēlas doties, uzskata Latvijas Valsts prezidenta Enerģētikas drošības komisijas loceklis Edgars Vīgants, norādot, ka Latvija nav tik bagāta, lai atļautos investēt visur, tāpēc šobrīd ir būtiski saprast, kurp mēs virzāmies.

«Mēs nevaram atkal sākt trekni atbalstīt atjaunojamos energoresursus, tāpēc mums ir jāpieņem citi lēmumi – ir jāsaprot, kāda Latvija izskatīsies pēc desmit un divdesmit gadiem,» pauž E. Vīgants. Viņš atzīmē, ka šobrīd par importētajiem fosilajiem energoresursiem ik dienu neatgriezeniski ārpus valsts tiek izdoti astoņi miljoni eiro. «Tas ir viens no argumentiem, kas uz šo jautājumu liek paskatīties ne tikai no zaļās pārliecības puses,» secina E. Vīgants. Arī Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš domā, ka vietējo resursu izmantošana palīdzētu samazināt energoatkarību no citām valstīm, piemēram, Krievijas. «Ekonomika nevar attīstīties bez energoresursiem. Tie ir nepieciešami rūpnīcām, uzņēmumiem, transportam, mājsaimniecībām. Eiropā esam spiesti tos importēt, pārsvarā no Krievijas, taču šo situāciju mēs varam strauji uzlabot,» stāsta deputāts. Viņš norāda, ka jau šobrīd AER īpatsvars enerģijas gala patēriņā Latvijā ir salīdzinoši augsts, tomēr valstij ir kur tiekties. «To palielināt ir mūsu pašu interesēs – jo vairāk ražojam, jo mazāk mums jāiepērk no citām valstīm. Tā ir nauda, kuru mēs neatdodam citas valsts ekonomikai,» secina K. Kariņš.

Kopš tika pieņemta pirmā AER direktīva, aizvadīti teju desmit gadi, un šobrīd redzam, ka turpmākajiem desmit gadiem Eiropa ir iezīmējusi teju divtik augstus mērķus, atklāj Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs. Viņš uzskata, ka Latvijai šī ir unikāla iespēja mazināt energoatkarību no fosilajiem resursiem, kā arī sakārtot apkārtējo vidi un infrastruktūru.

Visu rakstu Eiropas lēmumi jāizmanto savā labā lasiet 19. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu