Jaunākais izdevums

Saistībā ar Covid-19 radītajiem apstākļiem un Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu Vācijā Eiropas Savienībā (ES) ir sākusies cūkkopības nozares krīze, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece.

Viņa skaidroja, ka cenu kritums vērojams kopš 2020. gada aprīļa, kad sākās Covid-19 pandēmija un tai sekojošā dīkstāve, darbības ierobežojumi tūrisma nozarē, ēdināšanā.

"Arī ĀCM Vācijā ir papildinājis šo cenu kritumu, jo visa Vācijas saražotā cūkgaļa paliek ES iekšējā tirgū. Rezultātā tirgū piedāvājums pret pieprasījumu ir 185% no nepieciešamā apjoma cūkgaļai. Cenas strauji krīt, rezultātā cūkas netiek realizētas paredzētajā laikā un zaudē tirgus kondīciju. Cenu haoss, kas ir radies Vācijas cūkgaļas tirgū, pārnests uz pārējām ES dalībvalstīm," sacīja Lejniece.

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle atzīmēja, ka lielākais iespaids Eiropas kopējā nozares krīzē atstāts tieši uz mazajām valstīm, tostarp Latviju, jo pārdošanas izmaksas pašlaik nespēj segt ražošanas izdevumus. Papildus tam pieaug arī barības izejvielu, graudu un sojas, cenas. "Faktiski katra pārdotā nobarojamā cūka tiek pārdota ar zaudējumiem. Jā, nozarei bija laba cena sešus mēnešus, bet pie tik krasām cenu izmaiņām tuvāko mēnešu laikā visas uzkrātās finanšu rezerves būs izsmeltas," teica Lejniece.

Tāpat Latvijas Cūku audzētāju asociācijas pārstāve pauda, ka sagaida maksimāli aktīvu rīcību no Latvijas puses ES mērogā.

Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis norādīja, ka arī piena lopkopības saimniecības Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma periodā bija un joprojām ir neapskaužamā situācijā, jo piena iepirkuma cenas strauji samazinājās, kas lika izdzīvot uz iespējamās situācijas stabilizēšanās rēķina nākotnē.

"Šajā plānošanas periodā saimniecības ir veikušas investīcijas, ņēmušas kredītus, modernizējušās, kas prasa stabilu finanšu plūsmu, kas apmierinātu esošo kredītiestāžu normatīvus, taču pašreizējā brīdī saimniecības uz to nevar paļauties, jo piena iepirkuma cena par oktobra mēnesi bija ap 0,278 eiro par svaigpiena litru, kas ne tuvu nav tāda, kāda tā bija vēl šī gada martā - vidēji 0,307 eiro. Liela daļa saimniecību joprojām ir spiestas pārdod saražoto pienu zem pašizmaksas. Papildus spiedienu uz nozari rada strauji kāpušās barības izejvielu cenas, kas turpina kāpt," sacīja Melnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Cūkkopības nozares pastāvēšana ir apdraudēta

Jānis Goldbergs, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) apstiprināts saimniecībā ar 48 mājas cūkām Krāslavas novada Robežnieku pagastā, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Slimības skartajā novietnē sākti slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumi.

Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās 48 cūkas tiks likvidētas.

Ap ĀCM skarto novietni noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Cūku novietnēm, kas atrodas karantīnas zonā, aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus šīs zonas.

PVD atzīmē, ka šis šogad ir ceturtais ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnēs Latvijā. Tostarp pirmais uzliesmojums tika konstatēts 27.jūnijā Gulbenes novadā, bet pārējie divi pagājušajā nedēļā - 14. un 15.jūlijā - Madonas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija ir sniegusi informāciju par ieņēmumu samazinājuma apmēriem noteiktās lopkopības nozarēs, tādēļ šīs nozares saņems atbalsta maksājumus, liecina Lauku atbalsta dienesta informācija.

Nozares ražotāju kopējie ieņēmumi 2020. gadā no aprīļa līdz jūnijam samazinājās.

Piena ražošanā tie samazinājušies par 9,1% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laikposmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados; liellopu audzēšanā tie samazinājušies par 26,8% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laika posmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados.

Savukārt cūkkopībā ienākumi šajā periodā bija samazinājušies par 11,2% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem 2019. gadā no aprīļa līdz jūnijam.

Līdz ar to Lauku atbalsta dienests sācis izvērtēt informāciju par tiem piena ražotājiem un liellopu audzētājiem, kuri var saņemt vienreizēju valsts atbalstu ienākumu stabilizēšanai. Tiklīdz tiks saņemti dati no Lauksaimniecības datu centra, dienests pārskatīs, vai atbalsta pretendenti atbilst saņemšanas statusam – vai uz 2019.gada 31. decembri saimniecības vai uzņēmumi nav nonākuši grūtībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas PVN samazināšana visai pārtikai, kas stimulētu vietējās pārtikas nozares konkurētspēju un atvieglotu algas samazinājumu piedzīvojušo vai bez darba palikušo iedzīvotāju ikdienu, uz valdības sarunu galda ir viena no Zemkopības ministrijas virzītajām prioritātēm, kuru neatbalsta citas koalīcijas partijas.

Tā trešdien ministrijas tiešsaistes preses konferencē atklāja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK").

“Samazinātā PVN pārtikai ieviešana ir ierakstīta valdības deklarācijā un ir viena no mūsu partijas prioritātēm, tomēr valdību veido piecas koalīcijas partijas un ne visas piekrīt uzreiz ieviest samazināto PVN vairākām pārtikas grupām,” norādīja K. Gerhards, cita starpā uzsverot, ka samazinātā PVN likme augļiem, ogām un dārzeņiem pagarināta un tiks pielietota arī nākamgad un līdz 2023. gadam.

Tajā pašā laikā šis pagarinājums arī nozīmē ieviestās samazinātās likmes terminēto nozīmi, kas paredz jaunus strīdus par šādas normas nepieciešamību. Jau likmes piemērošanas laikā, kas tika uzskatīts par eksperimentu, sekoja visnotaļ dažāda vienu un to pašu VID sniegto skaitļu interpretācija no Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas, kā arī Nevalstiskajām organizācijām. No vienas puses Finanšu ministrija norādīja uz nodokļu ieņēmumu kritumu, savukārt Zemkopības ministrija un NVO uz dažādiem ieguvumiem – uzņēmēju konkurētspējas pieaugumu, darbaspēka algu pieaugumu nozarē, PVN shēmu samazināšanos un citiem pozitīviem efektiem, kuru tieša un nepārprotama summēšanu eiro izteiksmē ir iespējams apšaubīt, jo daudzi no labumiem iekļaujas citās nodokļu grupās un nav skaidri izdalāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skats nākotnē ir cerīgs, un potenciāls ir – tā bioloģiskās cūkkopības izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu Latvijā vērtē Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) ekonomisti.

Bioloģiskajai cūkkopībai kā uz tirgu orientētai nozarei ir vieta Latvijas cūkkopībā. To var secināt pēc gadu ilgušajiem eksperimentiem cūkkopības uzņēmumos, nobarojot cūkas ar bioloģiski sertificētu barību gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā sistēmā Eiropas Inovāciju partnerības projekta "Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem" ietvaros.

Patērētāju aptauja liecina, ka 26% iedzīvotāju vēlas iegādāties biocūkgaļu, bet 44% to nelieto uzturā tāpēc, ka bioloģiski sertificēta cūkgaļa tirgū nav plaši pieejama. Līdz ar to tirgus potenciāls bioloģiskajai cūkgaļai Latvijā ir, vērtē AREI ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ķirurgi ir veiksmīgi pārstādījuši ģenētiski modificētas cūkas sirdi 57 gadus vecam vīrietim, kas ir pirmā šāda veida operācija un kādreiz varētu atrisināt ziedotu orgānu hroniskā trūkuma problēmu.

Mērilendas Universitātes Medicīnas skola pirmdien savā paziņojumā informēja, ka šī procedūra notikusi piektdien, un nosauca to par vēsturisku.

Lai gan pacienta prognoze ne tuvu nav droša, šī procedūra ir svarīgs pavērsiens dzīvnieku orgānu transplantācijā cilvēkiem.

Pacients Deivids Benets bija atzīts par nepiemērotu cilvēka orgānu pārstādīšanai. Šāds lēmums bieži tiek pieņemts, ja potenciālajam saņēmējam ir ļoti slikta veselība.

Pacients tagad atveseļojas, bet tiek uzmanīgi novērots, lai noskaidrotu, kā jaunais orgāns darbojas.

"Bija jāizvēlas starp nāvi un šo transplantāciju. Es gribu dzīvot. Es zinu, ka tas ir šāviens tumsā, bet tā ir mana pēdējā izvēle," dienu pirms operācijas sacīja Benets, kurš ir Mērilendas štata iedzīvotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropa spiedīs lauksaimniekus mainīties

Māris Ķirsons, 19.04.2021

“Nozares lielākais ikdienas izaicinātājs ir daba – laika apstākļi, kam seko politika, kura var būt gan lauksaimniekus saudzējoša, gan dramatiski nedraudzīga,” vērtē Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No zemniekiem un pārtikas ražotājiem rezervētā Covid-19 krīzes atbalsta izmaksāti 12,54 miljoni eiro

LETA, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No zemniekiem un pārtikas ražotājiem rezervētajiem 45,5 miljoniem eiro atbalstam saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi līdz šim izmaksāti 12,54 miljoni eiro, informēja Lauku atbalsta dienesta (LAD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Viņa norādīja, ka lielākā daļa summas patlaban izsniegta pasākumā par vienreizēju atbalstu ienākumu stabilizēšanai atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu. Kopumā 6541 lopkopim izmaksāti pabalsti 11,4 miljonu eiro vērtībā. Cūkkopībā atbalsts gan vēl nav izmaksāts.

Atbalsta pasākumā gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus, patlaban izmaksāts 1,1 miljons eiro kopumā 25 pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem. Pārsvarā atbalsts ticis piena pārstrādes uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas pārtikas ražotāju un lauksaimniecības jomas organizācijas atklātā vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam aicina izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē.

Organizācijas apgalvo, ka cūkkopība, piena pārstrāde, putnkopība un citas nozares ir nonākušas dziļas krīzes situācijā, jo barības izejvielu piegādes ķēdes no Ukrainas ir pārtrauktas, kviešu un citu izejvielu cenas būtiski pieaugušas, bet atliktos maksājumus ir nomainījusi priekšapmaksa. Atklātā vēstulē organizāciju pārstāvji arī pauž, ka "ir izveidojies katastrofāls apgrozāmo līdzekļu deficīts", saražotā produkcija tiek realizēta zem tās pašizmaksas, bet energoresursu cenas astronomiski pieaugušas.

Pēc ražotāju paustā, ir arī loģistikas un iepakojuma materiālu sadārdzinājums un deficīts. Tāpēc daudzi uzņēmumi plāno sašaurināt ražošanu, vai pat pārtraukt to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Alūksnes putnu ferma, kas ir AS APF Holdings uzņēmumu grupas uzņēmums, ir parakstījusi līgumu ar lauksaimniecības iekārtu ražotāju Big Dutchman un investēs 4 miljonus eiro divu jaunu dējējvistu novietņu aprīkošanā ar modernu un automatizētu putnu turēšanas iekārtu.

Big Dutchman, kas sākotnēji tika dibināts ASV, šobrīd ir Vācijas uzņēmums ar gandrīz 100 gadu pieredzi lauksaimniecības iekārtu ražošanā ar specializāciju putnkopībā un cūkkopībā.

Jaunās iekārtas tiks uzstādītas līdztekus divu jaunu dējējvistu novietņu būvniecībai par kuru izveidi pavisam nesen, 22. maijā, tika noslēgts līgums ar būvniecības uzņēmumu SIA Aimasa. Big Dutchman APF piegādās vistu ārpus sprostu turēšanas iekārtas (aviary), kūtsmēslu savākšanas iekārtas, automātisku olu skaitīšanas risinājumu un automātisku klimata kontroles tehnoloģiju dējējvistu labturībai. Tāpat APF būs pirmie Baltijā, kas aprīkos savas dējējvistu novietnes ar izplūdes emisiju samazinošu risinājumu, kas būtiski samazinās ietekmi uz apkārtējo vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kažokzvēru audzētāji: Latvija kļūst par nelabvēlīgu valsti ieguldītājiem

Db.lv, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka šodien Latvijas Republikas Saeima 2. lasījumā pieņems likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kurā paredzēts aizliegt Latvijā audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei. Latvijas Zvēraudzētāju asociācija un lielākais kažokādu ražotājs Latvijā Baltic Devon Mink iebilst pret likumprojektu šādā redakcijā, ņemot vērā tā nesamērīgumu, jo tas neparedz slēdzamo uzņēmumu vērtības kompensāciju un pārejas periods paredzēts ļoti īss.

Abu ieskatā šī ir nozares iznīcināšana, kas liecina par Latviju kā ieguldījumiem nelabvēlīgu valsti un kas novedīs pie starptautiskām tiesvedībām.

"Kad ieradāmies Latvijā un atjaunojām bankrotējušu, bankas īpašumā esošu fermu, mēs nedomājām, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem tas beigsies tik bēdīgi. Ja Latvijai nepatīk kažokzvēru audzēšanas nozare, to es saprotu. Tas ko es nesaprotu, ir dialoga neesamība ar nozari un nekādu kompensāciju neparedzēšana par biznesa aizliegšanu. Baltic Devon Mink gadījumā tas būs darba zaudējums vairāk nekā 100 cilvēkiem un 40 miljonu EUR ieguldījumu zaudējums mums kā ieguldītājiem. Tieši šī attieksme nevis domas par nozari parāda, ka Latvija ir ieguldījumiem nelabvēlīga zeme. Kura nozare sekos nākamā? Azartspēles vai cūkkopība? Protams, ka mēs savas intereses aizstāvēsim,” komentē Baltic Devon Mink īpašnieku Van Ansem ģimenes pārstāvis Twan Van Ansem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cūkgaļas cena Latvijā maijā bija vidēji par 43,8% lielāka nekā pirms gada

LETA, 24.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā cūkgaļas cena šogad maijā bija vidēji par 43,8% lielāka nekā 2022.gada attiecīgajā mēnesī, bet par 0,2% zemāka nekā aprīlī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Vienlaikus Eiropas Savienībā (ES) cūkgaļas cena 2023.gada maijā bija vidēji par 28,3% lielāka nekā 2022.gada maijā. Tostarp Vācijā cūkgaļas cena gada laikā pieaugusi par 28,8%, Lietuvā - par 40,5%, Dānijā - par 22,5%, Polijā - par 36,7%, bet Igaunijā - par 22,6%.

Publiskotie dati arī liecina, ka cūkgaļa maijā Latvijā bija par 9% dārgāka nekā vidēji ES, proti, ES cūkas liemeņa tirgus cena maijā bija vidēji 239,05 eiro par 100 kilogramiem, savukārt Latvijā - 260,56 eiro par 100 kilogramiem.

Tajā pašā laikā Igaunijā cūkas liemeņa tirgus cena maijā bija 215,82 eiro par 100 kilogramiem, Vācijā - 244,42 eiro, Dānijā - 206,18 eiro, Polijā - 252,55 eiro, bet Lietuvā - 249,64 eiro par 100 kilogramiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023.gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati.

Pagājušajā gadā Latvijā bija 57 400 lauku saimniecību, kas ir par 11 600 jeb 17% mazāk nekā saskaitīts 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanā.

Pērn lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni hektāri, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski pieaug, un pērn tas sasniedzis 34,8 hektārus lauksaimniecības zemes un 7,7 lauksaimniecības dzīvniekus (nosacītās mājlopu vienībās).

Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu par 8200 samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz 10 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Lielo saimniecību skaits ar apsaimniekotās zemes platību virs 100 hektāriem palielinājies par 200. Pērn tajās apsaimniekoja 68,9% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 8% vairāk nekā 2020.gadā, un audzēja 54% no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4% vairāk nekā 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrēts šogad pirmais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Slimība konstatēta cūku novietnē Ventspils novada Vārves pagastā, saimniecībā “Oši” 1 762 cūku novietnē.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā ir uzsācis Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus.

Noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana, kā arī cūku veselības stāvoklis. Īpaša uzmanība būs pievērsta cūku, kā arī cūkgaļas un cūkgaļas produkcijas pārvadāšanai un izplatīšanai.

PVD uzsver, ka visām karantīnas zonā esošajam cūku novietnēm ir noteikts cūku pārvietošanas aizliegums - aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības un uzraudzības zonām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanā nonākusi cūkkopības saimniecība SIA "Kunturi" Valmieras novada Jeru pagastā, liecina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas publiskotais komercpiedāvājums.

Saimniecība tiek pārdota saimnieku prioritāšu maiņas dēļ, teikts sludinājumā.

Patlaban saimniecībā tiek turētas 300 sivēnmātes, bet kopā ir ap 5000 cūku - no tikko dzimušiem sivēniem līdz kaujamiem bekoniem. Mēnesī vidēji tiek nokauti 650 bekoni, saražojot vidēji 58 tonnas cūkgaļas.

Cūkas izvietotas 4 fermās, kuras rekonstruētas 2010.-2012.gadā, ieviešot sauso barošanu, zemgrīdas mēslu izvākšanas sistēmas, zemgrīdas ventilācijas sistēmas. Lopbarību saimniecībā gatavo uz vietas. Šķidrmēslu uzglabāšanai ir lagūnas tipa mēslu krātuve. Visa saimniecības teritorija ir iežogota un aprīkota ar dezobedri un transportlīdzekļu dezinfikatoru.

Šobrīd saimniecībā tiek uzstādīts jauns, jaudīgs apkures katls fermu apsildei un karstā ūdens nodrošināšanai ražošanai. 2021.gadā ierīkots jauns dzīlurbums ūdens ieguvei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cūkgaļas cena Latvijā oktobrī bijusi vidēji par 93,7% augstāka nekā gadu iepriekš

LETA, 29.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā cūkgaļas cena šogad oktobrī bijusi vidēji par 93,7% augstāka nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, bet par 8,8% mazāka nekā šogad septembrī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Vienlaikus Eiropas Savienībā (ES) cūkgaļas cena 2022.gada oktobrī bija vidēji par 55,3% augstāka nekā 2021.gada oktobrī. Tostarp Vācijā cūkgaļas cena gada laikā pieaugusi par 59,9%, Lietuvā - par 77,6%, Dānijā - par 39,2%, Polijā - 67%, bet Igaunijā - par 39,7%.

Publiskotie dati arī liecina, ka cūkgaļa oktobrī Latvijā bija dārgāka nekā vidēji ES, proti, ES cūkas liemeņa tirgus cena oktobrī bija vidēji 202,74 eiro par 100 kilogramiem, savukārt Latvijā - 206,90 eiro par 100 kilogramiem.

Tajā pašā laikā Igaunijā cūkas liemeņa tirgus cena šogad oktobrī bija 192,52 eiro par 100 kilogramiem, Vācijā - 205,24 eiro, Dānijā - 183,53 eiro, Polijā - 197,28 eiro, bet Lietuvā - 193,72 eiro par 100 kilogramiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinoties un attīstot ilgtspējīgu cūkgaļas ražošanu Allažu un Lauberes pagastos izvietotajos kompleksos, Baltic Pork piesaistījis finansējumu no bankas Citadele 9,5 miljonu eiro apmērā.

Baltic Pork ir viens no lielākajiem cūkgaļas ražotājiem Latvijā, kas ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību modernos cūku audzēšanas kompleksos īsteno gāzu emisijas samazinošu pilna cikla saimniekošanu. Attīstot ilgtspējīgu ražošanu, uzņēmums investējis biogāzes ražošanas un koģenerācijas staciju būvniecībā pie ražošanas kompleksiem. Cūku kompleksā tiek ražota arī barība cūku audzēšanai, no vietējiem zemniekiem iepērkot graudus, kā arī ieviesta augsta līmeņa biodrošība.

Ņemot vērā, ka šobrīd kompleksos tiek uzturētas 2500 sivēnmātes, gada laikā tiek saražotas apmēram 78000 cūkas. Nākotnē uzņēmums plāno 75 – 100 % ražošanas pieaugumu. Baltic Pork pastāvīgi nodarbina 45 darbiniekus no vietējiem pagastiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns trešdien paziņoja, ka noteiks cenu griestus sešām pārtikas pamatprecēm, lai cīnītos ar pieaugošo inflāciju.

"Šodien mēs nolēmām iejaukties sešu produktu cenās - granulētā cukura, kviešu miltu, saulespuķu cepamās eļļas, cūkas cisku, vistas krūtiņu un govs piena ar samazinātu tauku saturu," videopaziņojumā sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja premjers.

Šo preču cenām jābūt tādām, kādas tās bija pērn 15.oktobrī.

Cenu griesti stāsies spēkā "visos veikalos" no 1.februāra, viņš sacīja.

Premjers ar paziņojumu nāca klajā pēc valdības sēdes, kurā tika spriests par "cenu pieaugumu visā Eiropā enerģijas izmaksu kāpuma dēļ".

Inflācija novembrī, salīdzinot ar mēneša rādītājiem pirms gada, sasniedza 7,4%, kas ir augstākais rādītājs 15 gadu laikā.

Ungārijā 3.aprīlī gaidāmas parlamenta vēlēšanas, kas Orbāna partijai "Fidesz" būs nopietnākā spēku pārbaude kopš nākšanas pie varas 2010.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Covid-19 martā veicināja Kunturu cūkgaļas patēriņu

Monta Glumane, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā viens no vidējiem Latvijas cūkaudzētājiem, SIA "Kunturi", piedzīvojis vēsturiski lielāko pieprasījumu pēc cūkgaļas, taču nestabilitātes sajūtu par nākotni rada bažas par Covid-19 turpmāko ietekmi uz ekonomiku, un arī Āfrikas cūku mēris nekur nav pazudis.

Saimniecība Rūjienas novada Jeru pagastā darbojas jau kopš 1993. gada, pašreizējie īpašnieki saimnieko kopš 2006. gada, kad sākotnēji audzēja aptuveni 1300 cūkas. Šobrīd dzīvnieku skaits "Kunturos" ir no 4500 līdz 5000.

"Strādājam esošajās fermās uz pilnu jaudu, jaunas fermas celt neplānojam," žurnālam "Dienas Bizness" teic uzņēmuma projektu vadītāja Gunta Bole.

Tirdzniecību "Kunturi" pirms vairāk nekā desmit gadiem uzsāka tikai ar svaigo gaļu. Šobrīd uzņēmums attīstījies jau līdz cūkgaļas pārstrādei un realizācijai. Gadu gaitā soli pa solim atvērti veikali un izstrādāti dažādi cūkgaļas produkti.

"Kunturu" nākamais izaicinājums būs, kā uzrunāt pircēju lielveikalā, kad acis ir raibas no piedāvājuma. Lai startētu lielveikalu ķēžu virzienā, izveidots jauns produktu iepakojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss izdarīs spiedienu uz liellopu gaļas tirgu, tajā skaitā pārvadājumiem, norāda biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Pērn decembrī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstīts priekšlikums grozījumiem dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos, kas paredz, ka teļus līdz mēneša vecumam pārvadāt nedrīkstēs, bet pēc tam pārvadāšanas ilgums nedrīkstēs pārsniegt divas stundas. Tāpat tiks aizliegts pārvadāt dzīvniekus, kas ir pēdējā grūsnības trimestrī, bet kaušanai paredzētie mājdzīvnieki būs jāpārved astoņu stundu laikā.

Saskaņā ar EP publiskoto informāciju, EP deputāti 2.decembrī ar 557 balsīm par, 55 pret un 78 atturoties pieņēma ieteikumu, kurā aicina Eiropas Komisiju (EK) un ES dalībvalstis pastiprināt centienus nodrošināt dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, atjaunināt ES noteikumus un atbildību par dzīvnieku labturību, kā arī norādīt atbildību par šo jautājumu attiecīgā ES komisāra amata nosaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā radītais koncepts gaļas cienītājiem “Divi Naži” paplašinājis savu sniegto pakalpojumu klāstu, izveidojot internetveikalu un nodrošinot produkcijas piegādi visā Latvijā.

Zīmols “Divi Naži” ir pirmais gaļas pārstrādes uzņēmums, kas piedāvā liellopa gaļu, cūkas gaļu (ar zaļās karotītes simbolu) un jēra gaļu. “Divi Naži” paši veic gaļas sadali un ražo arī dažādus pusfabrikātus.

Liepājnieki izveido jaunu konceptu Divi naži 

Šonedēļ Liepājas Pētertirgus paviljonā darbu uzsāks jauns konceptstends "Divi naži", kurā varēs...

“Nepilnu gadu mums ir pašiem savs ganāmpulks Rucavā, kur pēc mūsu norādījumiem un prasībām tiek audzēti Šarolē šķirnes liellopi. Pārējo produkciju iegādājamies no vietējām saimniecībām Latvijā. Mēs sadarbojamies ar saimniecībām, kuras ieklausās mūsu prasībās par dzīvnieku audzēšanu un kuras kā prioritāti izvirza produkta kvalitāti,” pastāsta uzņēmuma “Divi Naži” līdzīpašnieks Elviss Sproģis.

“Pasūtot produkciju internetveikalā, izvēlētie produkti tiks iepakoti vakuumā, pēc tam tos ievietos aukstuma kastē, kurā papildus tiks pievienoti aukstuma elementi. Šādā veidā varēsim nodrošināt kvalitāti mūsu produkcijai. Būtībā šāds biznesa attīstības solis ir veiksmīgi pārņemta ārvalstu prakse, jo daudzviet pasaulē šāds pakalpojums jau tiek sniegts. Vēlamies arī Latvijas tirgū ienest jaunas vēsmas,” ar biznesa attīstības ieceri iepazīstina E.Sproģis.

Šāds solis pieņemts, reaģējot uz arvien pieaugošo pieprasījumu no klientiem ārpus Liepājas teritorijas. “Lēmums par internetveikala izveidi ir pārdomāts, ilgi lolots, un šobrīd ir piemērotākais brīdis, lai ideja kļūtu par realitāti. Mēs strādājam, lai “Divu Nažu” produkcija kļūtu vēl plašāk pieejama,” papildina šefpavārs un uzņēmuma līdzīpašnieks Dāvis Veilands.

Produkcijas piegādi visā Latvijā piecerēts nodrošināt sadarbībā ar DPD kurjeru.

““Divi Naži” ir Liepājas biznesa inkubatora komersants. Ja man uzņēmums ir jāraksturo vienā vārdā, tas noteikti ir vārds - kvalitāte. Komanda strādā kvalitātes zīmē, kas ietverta ikkatrā komersanta darbībā un ar to es domāju, ka tas nav tikai skaists mērķis uz papīra, tā ir kvalitāte sadarbībā, komunikācijā, uzņēmējdarbības izpratnē un izpildē,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Liepājas biznesa inkubatora vadītāja Vita Liepiņa.

“Divi Naži” idejas autori un īpašnieki ir šefpavārs Dāvis Veilands un pavārs/miesnieks Elviss Sproģis. Uzņēmums pastāv kopš 2019. gada nogales.

E.Sproģis pavāra kvalifikāciju ir ieguvis Latvijā, bet pēc tam zināšanas papildinājis Anglijā un ieguvis miesnieka aroda kvalifikāciju, savukārt Beļģijā vairāku mēnešu garumā papildinājis zināšanas pie viena no Eiropā izcilākā miesnieka Hendrika Dīrendonka (Hendrik Dierendonck). Savukārt Dāvis Veilands Liepājā ir labi zināms šefpavārs, kurš pavāra kvalifikāciju ir ieguvis Latvijā, bet pēc tam strādājis labākajos Liepājas restorānos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

TOP500 Nacionālā kapitāla nozīmīgākais lauksaimnieks

Jānis Goldbergs, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Pampāļi ir pilna cikla lauksaimniecības uzņēmums, kas pēdējo sešu gadu laikā dubultojis apgrozījumu līdz 11,78 miljoniem eiro 2022. gadā, par to saņemot arī Dienas Biznesa TOP500 apbalvojumu nominācijā Nacionālā kapitāla nozīmīgākais lauksaimnieks. No tēva pārņēmis uzņēmuma vadību, Mārtiņš Vaļko stūrē to pretī jaunām virsotnēm.

Kāds ir Pampāļu saimniecības vēsturiskais stāsts, kad ir tās pirmsākumi?

Akciju sabiedrība Pampāļi ir pēctecis padomju laika saimniecībai – kolhozam Pampāļi, kura pirmsākumi ir meklējami tālajā 1948. gadā. Sabrūkot PSRS un Latvijai atgūstot neatkarību, pārstāja eksistēt kolhozi un sovhozi. Tobrīd tika dalīta kolhozu manta, katram saņemot kādu daļu. Kāds dabūja govi, kāds - traktoru, atbilstoši nostrādātajam laikam kolhozā. Mans tēvs Jānis Vaļko pirms vairāk nekā 30 gadiem, būdams kolhoza vadītājs, vērsās pie cilvēkiem, sakot, ka nav vērts iznīcināt to, ko visi kopā ar savu darbu radījuši. Viņam izdevās cilvēkus pārliecināt par nepieciešamību dibināt paju sabiedrību Pampāļi, tas notika 1992. gada 18. martā. Pagāja laiks, un Latvija iestājās Eiropas Savienībā, kur atkal bija jāmaina komercdarbības forma, jo paju sabiedrības kā komercdarbības veids nebija iespējams. 2004. gadā paju sabiedrība Pampāļi transformējās par SIA Pampāļi. Savukārt šā gada pavasarī SIA tika pārveidots par akciju sabiedrību Pampāļi.

Komentāri

Pievienot komentāru