Eiropas Savienībā stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula 

Var celt paniku par Vispārīgo datu aizsardzības regulu, bet var ar vēsu prātu novērtēt situāciju un dažu dienu laikā veikt pirmos sagatavošanās darbus

Anita Kantāne, 25.5.2018

Avots: freeimages.com

Valsts nav izpildījusi savu «mājasuzdevumu» Vispārīgo datu aizsardzības regulas jautājumā, tādēļ uzņēmējiem ir pašiem jāsaprot un jānovērtē, vai ir viss izdarīts, lai klientu dati būtu drošībā, norāda Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas dibinātājs un valdes loceklis Ivo Krievs.

25. maijā Eiropas Savienībā stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, un Latvijā tā atceļ Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Latvijā nav ieviesti nacionāli skaidrojumi vai precizējumi Vispārīgajā datu aizsardzības regulā. Tos meklē Saeimas juridiskā komisija, kas sagatavo priekšlikumus Saeimai.

Aprēķina izmaksas Eiropā

Par situāciju var celt paniku, bet «nomierinošā» vēsts – uzņēmumiem nav jāpārtrauc savu darbība, pat ja risks par datu aizsardzību nav novērtēts, skaidro I. Krievs. Pārsvarā panika rodas, domājot par sodiem, ko varēs noteikt Datu valsts inspekcija. Ja klientu dati būs drošībā, tie nenoplūdīs, un nav pamata uztraukumam, mierina I. Krievs.

Vēl pie neizpildītiem mājasdarbiem pieskaitāms datu aizsardzības speciālistu apmācības un sertifikācijas trūkums. Latvijā ir ap 400 datu aizsardzības spaciālistu, un jauni nerodas, jo valsts nav pateikusi, kā to izdarīt. Regula nosaka uzņēmumus, kuros obligāti ir jābūt datu aizsardzības speciālistam, vairumā gadījumu tās ir iestādes, kurās ievāc no klienta sensitīvus datus, piemēram, slimnīcas.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Aprēķinātas arī izmaksas, kas nepieciešamas, lai ieviestu Datu regulas prasības Eiropā. Maziem un vidējiem uzņēmumiem tie ir 8 tūkstoši eiro, bet lielajām korporācijām jārēķinās ar līdz pat 65 tūkstošu eiro lielām investīcijām, ziņo SIA Intrum. 26 miljoniem Eiropas Savienības uzņēmumu tas varētu izmaksāt 198 miljardus eiro.

Nav viena rīcības modeļa

Līdzīga neziņa kā Latvijā par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt pēc 25. maija, ir arī citās Eiropas valstīs. Pētījumā European Payment Report 2018 noskaidrots, ka daļa uzņēmēju nav informēti par Regulu, tātad nav tai sagatavojušies. «Regula liek būt atbildīgiem. Var darīt jebko, ja ir pamatojums. Nav viena rīcības modeļa,» norāda I. Krievs. Vienīgais modelis – atbildīgi izturēties pret klientu datiem un nepieļaut, ka notiek tādas situācijas kā ar sociālo tīklu Facebok, kad tika konstatēta vairāk nekā 80 miljonu klientu datu noplūde.

Ir uzņēmumi, kuri arī līdz šim ir atbildīgi izturējušies pret personas datu aizsardzību un parūpējušies, lai tos nevarētu nopludināt vai izmantot ļaunprātīgi. Viņiem 25. maijs paniku neizraisa. To varētu teikt par bankām. Viņu rīcībā ir personas dati, bet bez tiem viņu darbs nav iespējams, jo bez personas indentifikācijas kontu atvērt nav iespējams. «Ļeģitīma interese,» jēdzienu, kāpēc firmas drīkstēs arī turpmāk izmantot personas datus, nosauc I. Krievs.

Visu rakstu Var celt paniku, var nākt ar nomierinošu vēsti lasiet 25. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Tevi varētu interesēt

Kredītu menedžmenta pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma «Intrum» apkopotie dati «European Payment...

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Datu regula Var celt paniku par Vispārīgo datu aizsardzības regulu, bet var...

Trešo valstu studentiem legāli strādāt neliegs, kvotas neieviesīs un arī studiju termiņa...

Kredītu menedžmenta pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma «Intrum» apkopotie dati «European Payment...

Grāmatvežiem, juristiem, nodokļu konsultantiem un visiem pārējiem, kuriem ir jāziņo par aizdomīgu...

TIESISKUMS Latvijai būtu jāpievērš uzmanība tiesiskās un juridiskās bāzes modernizācijai, kā...

Īsāks termiņš kreditoru prasījumu atzīšanas tiesvedībā, stingrāki groži ģimenes maksātnespējas...

Parlaments izbrāķē pērn valdības iesniegto Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektu, tālāk...

Šā gada pirmajos četros mēnešos ir sākti vienpadsmit kriminālprocesi par vajāšanu, viens...

Atklājot forumu «Godīga konkurence Latvijas būvniecībā», kurā tiks uzsākta ģenerālvienošanās...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis interešu konfliktu zemkopības...