Jaunākais izdevums

Palielinoties attālinātā darba popularitātei un pieaugot e-komercijas lomai, uzņēmumiem arvien aktuālāka ir IT sistēmu un datu novietošana datu centros pie IT ārpakalpojumu sniedzējiem un/vai “mākoņos’’. Arī tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Tet ir seši datu centru un mākoņpakalpojumu platforma TetCloud.

Datu centru pakalpojumu veidi un to īpašības

Uzņēmumiem pie lielāka datu apjoma vai tiem, kuri strādā IT jomā, ir nepieciešams serveris, kurā tiek glabāti dati. Ja agrāk populārākais veids bija to uzturēt pašiem, tad šobrīd arvien biežāk tiek izmantotas vēl divas opcijas datu glabāšanai - attālināti datu centri un to ievietošana virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Kādas ir šo trīs opciju īpašības un atšķirības?

Datu glabāšana uzņēmumā. Lai arī agrāk praktiski vienīgā opcija, tad šobrīd tā uzskatāma par dārgu un laikietilpīgu no apkopes viedokļa. Pārsvarā to izvēlēsies tikai trijos gadījumos - 1. ja nav daudz datu un neparedzētas situācijas neietekmēs uzņēmuma darbības procesu (piemēram, mājaslapa ir uzņēmuma vizītkarte, nevis piedāvā e-komerciju). 2. ja uzņēmums nevar izvest datus ārpus tā telpām juridisku ierobežojumu vai datu specifikas dēļ (piemēram, medicīnas iestādes vai valsts struktūras). 3. citu iemeslu dēļ kā bailes no pārmērīgām izmaksām, neuzticēšanās vai nezināšana par ārpakalpojumu, liek uzņēmumiem atteikties no datu glabāšanas pie trešās puses.

Infrastruktūras izvietošana attālinātā datu centrā. Šo var saukt par progresīvu iespēju, kura ļaus ietaupīt resursus. Īres cenā tiek iekļauti interneta pakalpojuma un elektrības maksājumi, kamēr, datu centru uzglabājot savā birojā, tie būs kā papildus maksājumi. Savukārt noslēgtajā līgumā starp pakalpojuma sniedzēju un ņēmēju tiek skaidri atrunātas abu atbildības jomas, norādīti pakalpojuma parametri un nosacījumi, kas tādējādi ļaus izpildītājam pārņemt problēmu risināšanu. Uzņēmuma īpašnieku tas atbrīvos no nevajadzīgām problēmām un ļaus vairāk koncentrēties uz saviem darba pienākumiem.

Datu glabāšana mākonī jeb virtuālajā serverī. Trešā iespēja ir glabāt datus virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Papildus izmaksu samazinājumam datu glabāšanā attālinātā datu centrā, mākonim klāt nāk elastība. Klients izvēlas visus iestatījumus, iegūst piekļuvi datiem no jebkuras vietas. Pateicoties pakalpojuma elastībai, šī iespēja būs ļoti piemērota maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpat šī opcija ir veiksmīgs risinājums īstermiņa projektiem un sezonāliem biznesiem.

Ja esi valsts iestāde, vai tāda, kam ir sensitīvi dati, tad, visticamāk, ir jādomā par sava servera uzturēšanu ar cilvēku komandu vai hibdrīda modeļiem. Tajā gadījumā daļa IT infrastruktūras paliek uzņēmumā vai iestādē un daļa - pie ārpakalpojuma sniedzēja. Ja proti uzticēties citiem un vēlies ietaupīt, tad labākā no opcijām būs datu glabāšana ārpakalpojumā pie kāda no sertificētiem pakalpojuma sniedzējiem. Savukārt, ja vēlies ne tikai ietaupīt, bet nodrošināt uzņēmumam arī elastību, tad veiksmīgākais piedāvājums būs datu glabāšana mākonī.

Ko piedāvā datu glabāšana nomātā datu centrā?

Ļoti svarīgs arguments par labu datu glabāšanai nomātā datu centrā ir garantēta drošība. Kvalitatīvi šo pakalpojumu sniedzēji ir sertificēti un saņēmuši tādus sertifikātus kā ISO, TIER, PSI DSS. Uzņēmumi, kuriem ir liels datu apjoms un kuri vēlas, lai tos uzglabātu saskaņā ar augstākajiem drošības standartiem, lemj tos glabāt sertificētos datu centros.

Uzņēmums Tet piedāvā glabāt datus Ziemeļeiropā drošākajā datu centrā Dattum. Tas ir projektēts un būvēts pēc TIER drošības prasībām, kā arī ir atbilstoši sertificēts. Dattum ir vienīgais TIERIII sertificētais datu centrs Latvijā. Tet datu centrs ir izvietots uz uzņēmuma pamattīkla infrastruktūras mezgla, kas ļauj nodrošināt rezervētus tiešos savienojumus ar lielākajiem interneta apmaiņas punktiem Eiropā un Krievijā. Dattum ir piemērots klientu kritisko IT sistēmu izvietošanai un tādiem uzņēmumiem, kuru bizness ir saistīts ar finanšu transakciju apstrādi un uzglabāšanu atbilstoši Masercard/VISA Level1 prasībām.

Kopumā Tet ir jau seši datu centru, kuri atrodas Rīgā. Katrs no tiem ir sertificēts, taču tie ir ar dažādu ietilpību, elektroenerģijas jaudu un citiem drošības sertifikātiem. Savukārt partneru datu centrs Eiropā klientiem ļaus neapstādināt savu biznesu pat ‘’force majeure’’ situācijās.

Tet Dattum centram ir tādi parametri kā:

Ietilpība līdz 100 statnēm

Elektroenerģijas jauda ir līdz 1.4 megavatiem

Infrastruktūra ir droša, jo tā ir sertificēta. Dattum centrs saņēmis TIERIII Design un TIERIII Facility sertifikātus

Tet Dattum centrs saņēmis arī divus citus sertifikātus. ISO 27001 sertifikāts saņemts procesu un personāla drošības standartiem, bet PCI DSS Level1 sertifikāts elektronisko maksājumu drošības standartiem.

Datu centra pieejamība ir 99.982 %, ko garantē TIERIII sertifikāti. Kopš datu centra atklāšanas 2013. gadā, tā pieejamība bijusi 100%.

Ja tevi šis pakalpojums ir ieinteresējis, dodies uz Tet mājaslapu, un piesaki pakalpojumu. Ar tevi sazināsies Tet darbinieki, atbildēs uz visiem interesējošiem jautājumiem un palīdzēs izvēlēties labāko datu centru pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā digitalizācija, kā arī pandēmijas ietekme veicinājusi datu centru pakalpojumu izaugsmi. Datu centrs ir viens no tiem IT risinājumiem, kas ļauj paaugstināt biznesa procesu efektivitāti un drošību, kā arī būtiski samazināt tehniskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Šīs tendences ietekmē gan Latvijā gan pasaulē pieaugošā datu centru slodze, kas saistītas ar datu centru darbību un patērētās elektroenerģijas apjoma pieaugumu. Kas sagaida šo nozari turpmāk, stāsta “Tet” Datu centra biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga.

Sistēmas noturības attīstīšana

Prasības nodrošināt nepārtrauktu infrastruktūras darbību katru gadu pieaug. Sistēmu lēndarbība un dīkstāve var būtiski ietekmēt uzņēmuma veiktspēju un pakalpojumu līmeni, tādējādi samazinot ieņēmumus. Jaunu standartu piemērošana, lai panāktu pilnīgu noturību un darbības nepārtrauktību, agri vai vēlu kļūs par nozares normu.

Perifērijas risinājumu izstrāde

Datu apjoma pieaugumu veicina arī ar tīklu savienoto ierīču pieaugums. Sagaidāms, ka to apstrāde notiks nevis centrālajos datu centros, bet gan perifērijā, tas ir, vietējos datu centros. Tas novedīs pie dažāda veida datu centru izvietošanas un jaunu datu centru veidu rašanās tīkla savienojamības nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Dati nekad nav drošībā! Latvijas uzņēmumi piedzīvo arvien lielākus kiberdraudus

Sadarbības materiāls, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statiska IT infrastruktūra nevar konkurēt ar strauji mainīgajām prasībām mūsdienu biznesa vidē, kur digitālā transformācija ir ne vien vēlama, bet samērā neizbēgama. Privātajam un publiskajam sektoram ir nepieciešams mērogojams, pielāgojams un drošs IT pamats, kas ir gatavs ne vien funkcionāli uzturēt, bet arī pasargāt un atjaunot kritiski svarīgus datus. Arvien biežāk dzirdam par datu noplūdēm, datu centru avārijām un finansiāliem zaudējumiem, ko būtu iespējams novērst ar sakārtotu IT infrastruktūru un tās pārvaldību. Šī iemesla dēļ vadošais Ziemeļvalstu un Baltijas IT infrastruktūras piegādātājs Atea skaidro visbiežāk uzdotos jautājumus un tendences datu aizsardzībā.

Kur vislabāk glabāt rezerves datus un kā izvairīties no dārgām tehniskām kļūmēm?

Atea IT arhitekts Kaspars Šulcs skaidro, ka uzņēmumiem ir savlaicīgi jādomā par datu drošību, tādēļ uzņēmumos, kuros ir viens vai divi datu serveri, iespējams, var iztikt ar vienkāršākiem risinājumiem, piemēram, izkopējot datus uz kādu ārējo USB disku vai tīkla iekārtu (NAS), lai būtu rezerves kopijas. Vēlams, lai tas tiktu darīts regulāri, lai tehnisku sarežģījumu dēļ dati būtu aktuāli un lietojami. Lielākiem uzņēmumiem, savukārt, būtu jādomā par rezerves datus glabāšanu iekārtās, kuras pieslēgtas ar ātru datu pārraides kanālu un kas ir speciāli paredzētas rezerves datu glabāšanai, piemēram, Dell EMC PowerProtect. Šīm iekārtām jau automātiski ir iebūvētas dažādas funkcijas efektīvākai datu glabāšanai un apstrādei, kur jāizceļ tieši datu deduplikācija un datu kompresija. Pats svarīgākais uzņēmumam ir tas, lai rezerves kopijas varētu uztaisīt ātri un ērti, un tikpat operatīvi datus varētu arī atjaunot. Šādas rezerves datu glabāšanas iekārtas sadarbībā ar speciālu programmatūru to nodrošina pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā datu centru un mākoņpakalpojumu tirgus straujo attīstību, tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet atklāj jaunāko, jau sesto datu centru, tā būvniecībā investējot 1,4 miljonus eiro un paplašinot datu centru jaudas par vēl 60 statnēm.

Pēdējo gadu laikā strauji pieaug datu centru pakalpojumu pieprasījums, turklāt tirgus prognozes liecina par šīs tendences saglabāšanos arī nākotnē. Vairāk nekā 20% no Latvijas uzņēmumiem, kuri šobrīd vēl neizmanto datu centru pakalpojumus, plāno to sākt darīt , savukārt saskaņā ar Gartner prognozēm pieprasītākie mākoņpakalpojumi pasaulē IaaS (Infrastructure as a Service) šogad augs par 27%.

Pašlaik Tet eksportē 75% no datu centru pakalpojumiem un tuvākajos gados plāno audzēt datu centra biznesa apgrozījumu par vidēji 15% gadā.

"Pēdējo 10 gadu laikā IKT ir kļuvusi par vienu no Latvijas TOP eksporta nozarēm, un tā arī ir viena no visstraujāk augošajām Latvijā. Tāpat nemitīgi attīstās datu centru pakalpojumu joma, par ko liecina arī mākoņpakalpojumu lietošanas pieaugums Latvijas uzņēmēju vidū – kopš 2018. gada tas ir pieaudzis divas reizes – un šobrīd jau 45% uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus," saka Tet izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ir derīgs, nav derīgs – sertifikāta pieprasīšana bez papildu datu vākšanas

Ivo Krievs, Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes dekāns un personas datu aizsardzības eksperts, 15.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas laiks būtiskas izmaiņas datu aizsardzības izmantošanā nav ieviesis. Tomēr šis laiks uzņēmumiem un to darbiniekiem ir izgaismojis un aktualizējis daudzus neskaidrus jautājumus juridiskajā aspektā.

Pasākumi, kas veikti, lai apkarotu COVID-19 ir radījuši izteiktas bažas par sensitīvo personas datu, kas saistīta ar veselības datiem, izmantošanu. Jāapzinās, ka šobrīd, gadījumā, ja ir nepieciešams uzrādīt sertifikātu, jāpārbauda tikai tā derīgumu, nepieprasot detalizāciju, piemēram, kad slimojis vai vakcinējies.

Ieviešot attālināto darbu, uzņēmumos pieaug gan datu apstrādes tiesiskuma nenodrošināšanas riski, gan arī kiberdrošības draudi un datu pārkāpumu skaits, tāpēc rūpīgi jānovērtē kārtība kā nodrošināt attālināto darbu, lai no šiem riskiem izvairītos.

Neizpratne par datu aizsardzības noteikumiem saistībā ar Covid-19

Lai gan izaicinājumi, ar kuriem šobrīd saskaras vairums uzņēmumu, ir īpaši jūtīgi sabiedrībā, tomēr tie ir pārejoši. Lielākās problēmas šobrīd sagādā uzņēmumu neizpratne par datu aizsardzības noteikumiem saistībā ar Covid-19. Uzņēmumi neizprot, kā formulēt nosacījumus, lai netiktu pārkāptas personas datu aizsardzības prasības, jo no vienas puses valsts uzliek uzņēmumiem pienākumu pārbaudīt vai persona atbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, ir vakcinēts vai izslimojis, tomēr nepasaka precīzu kārtību kā to realizēt, lai nepamatoti neiejauktos personu privātumā. Jāuzteic ir Datu valsts inspekcija, kas regulāri cenšas uzņēmumus informēt par to kā pareizi veikt datu apstrādi .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 40 miljonus eiro, Tallinā atklāts Baltijas reģionā lielākais Greenergy datu centrs, kas būtiski palielinās Baltijas valstu eksporta potenciālu datu glabāšanas jomā.

17. februārī atklāta pirmā no trim datu centra kompleksa ēkām 14,5 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Plānots, ka jaunajam datu centram būs nozīmīga turpmākā ietekme uz reģiona kopējo digitalizāciju un e-komercijas attīstību. Iedzīvotājiem tas nozīmēs labāku piekļuvi e-pakalpojumiem, kā arī mazāku ietekmi uz vidi un mazāku energoresursu patēriņu

"Greenergy datu centra izveide – no dibināšanas līdz atvēršanai –, prasīja vairāk nekā piecus gadus, un šajā procesā piedalījās speciālisti no sešām valstīm. Šodien atklātais komplekss atbilst visiem augstākajiem starptautiskajiem drošības standartiem, un tā mērķis ir panākt par 25% augstāku energoefektivitāti nekā šobrīd vidēji tirgū. Tehnoloģiski runājot, mēs esam pasaules absolūtajā virsotnē. Šodien atklātās pirmās ēkas platība ir 14 500 kvadrātmetru, bet kompleksa kopējā plānotā jauda ir 31,5 MW, kas ir apmēram tikpat, cik enerģijas patērē neliela pilsēta," saka Greenergy datu centra valdes loceklis un datu centra izveides idejas autors Kerts Everts (Kert Evert).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ST spriedums par ierobežojumiem tirdzniecības centriem – atgādinājums par brīvas konkurences nozīmi

Raivis Leimanis, ZAB Ellex Kļaviņš zvērināts advokāts, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesas (ST) šā gada 10. marta spriedums par tirdzniecības centriem noteikto ierobežojumu neatbilstību Satversmei ir viens no ļoti retiem gadījumiem, kad par antikonstitucionālu ir atzīts kāds no pandēmijas laikā noteiktajiem normatīvajiem ierobežojumiem klātienes komercdarbībai.

Šis ir unikāls spriedums, tādēļ konkrētā lieta un turpmākie ar to saistītie procesi veidos jaunu tiesu praksi Latvijas vēsturē. Spriedums dod iespēju lietas rosinātājiem pretendēt uz zaudējumu atlīdzināšanu no valsts un kļūs par vērtīgu atgādinājumu, ka brīva konkurence ir viena no mūsu pamatvērtībām.

Tirdzniecības centri vēršas Satversmes tiesā 

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais...

ST lieta tika rosināta pēc mazumtirdzniecības uzņēmuma “Jysk” un divu tirdzniecības centru (“Domina” Rīgā un “Valleta” Valmierā) pieteikumiem, kurus ST apvienoja vienā lietā. Komersantu pieteikums bija par MK noteikumu “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Satversmei.

JYSK vēršas Satversmes tiesā  

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā...

Apstrīdētie noteikumi noteica būtiskus tirdzniecības ierobežojumus tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecības platība ir lielāka par 7000 m2. Proti, lielajos tirdzniecības centros tika aizliegta visa veida veikalu darbība, izņemot atsevišķus noteikumos minētus veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces. Savukārt citiem veikaliem, kas atrodas ārpus tirdzniecības centriem, tostarp arī tiem, kuru kopējā tirdzniecības platība lielāka par 7000 m2, valdība strādāt neliedza.

Valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus 

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem...

Veikali, kas dēļ minētajiem ierobežojumiem nevarēja strādāt, neguva ieņēmumus un nevarēja samaksāt nomas maksu. Daudzi nomnieki tāpēc nespēja izpildīt savas saistības, tiem radās parādi, daži pārtrauca darbību tirdzniecības centros (izbeidza nomas līgumus), daži pat bankrotēja. Jaunus nomniekus tirdzniecības telpām nebija iespējams piesaistīt, tāpēc zaudējumus cieta gan veikali paši, gan arī tirdzniecības centri. Citiem veikaliem ārpus tirdzniecības centriem bija atļauts strādāt, kas norāda uz atšķirīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, un konkurences kropļošanu. Izpētot situāciju Eiropā, konstatējām, ka nekur citur nebija noteikti tik stingri darbības ierobežojumi tirdzniecības centriem. Vairumā gadījumu ierobežojumi attiecās uz nekontrolētu pulcēšanos, pamatā nosakot prasības telpu platībai, kā arī paredzot pienākumu valkāt sejas maskas.

Izskatot šo lietu, ST konstatēja, ka apstrīdētā MK noteikumu norma neatbilst Satversmei un atzina to par spēkā neesošu. Būtisks elements šajā lietā bija konstatēt to, ka abi tirdzniecības vietu veidi – lielajos tirdzniecības centros esošie veikali un tie lielie veikali, kas strādā ārpus tirdzniecības centriem – ir salīdzināmi. Kā noskaidroja tiesa, MK noteikumu izstrādes gaitā netika pienācīgi vērtēts un pamatots, kādēļ pandēmijas laikā vieniem tiek atļauts strādāt, bet otriem ne. Satversmes tiesa to uzskatīja par Satversmes 91. pantā nostiprinātā vienlīdzības principa pārkāpumu.

Savukārt “Jysk” sūdzība bija par to, ka noteikumi aizliedza strādāt arī lielajos tirdzniecības centros esošiem veikaliem ar ārējo piekļuvi. Proti, “Jysk” veikalos bija iespēja nodrošināt atsevišķu ārējo ieeju, kas ļautu ierobežot pandēmijas izplatību līdzīgi kā citos veikalos ārpus tirdzniecības centriem. Tiesa konstatēja, ka šāds aizliegums ir nepamatots, jo Covid‑19 infekcijas izplatības riska ziņā nav būtisku atšķirību starp lielā tirdzniecības centra veikalu, kurš ir norobežots no tirdzniecības centra koplietošanas telpām un kuram ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve, un jebkuru citu atsevišķās telpās iekārtotu veikalu, kuram ir atsevišķa ārējā piekļuve. Tāpēc par Satversmes 91. un 105. pantam neatbilstošu tika atzīta norma, kas pandēmijas ierobežošanas dēļ liedza strādāt tirdzniecības centros strādājošajiem lielajiem veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju.

Ņemot vērā, ka tirdzniecības centru ieņēmumi (nomas maksa) ir pilnībā atkarīgi no tajos esošo veikalu spējas strādāt, šajā gadījumā tika nodarīti zaudējumi gan pandēmijas ierobežojumu dēļ slēgtajiem veikaliem, gan arī tirdzniecības centriem. Likumsakarīgi ir sagaidīt, ka pēc šī sprieduma no valsts tiks prasīts kompensēt zaudējumus. To apmērs vēl ir jāprecizē, bet summas visticamāk būs mērāmas simtos tūkstošu eiro. Pieņemot, ka zaudējumus minēto ierobežojumu dēļ ir cietuši praktiski visi tirdzniecības centri Latvijā, loģiski būtu šo lietu izvērtēt plašākā kontekstā, meklējot visiem pieņemamu risinājumu, kas kaut daļēji kompensētu nevienlīdzīgo nosacījumu dēļ radušos zaudējumus. Brīva konkurence ir viens no ekonomikas attīstības pamata nosacījumiem, ko ar savu spriedumu vēlreiz ir apliecinājusi arī ST. Tāpēc šim spriedumam būtu jākļūst par atskaites punktu un atgādinājumu turpmāk, – situācijās, kad valsts kādu objektīvu iemeslu dēļ būs spiesta ierobežot vai kā citādi koriģēt komercdarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pandēmijas laikā pieaug e-pakalpojumu loma uzņēmējdarbībā

Armanda Vilciņa, 23.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri strādā attālināti, tāpēc viens no galvenajiem VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) uzdevumiem pašlaik ir nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību.

To intervijā DB norāda LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols. Viņš atzīmē, ka šobrīd pieaug datu pārraides apjomi un ir izmainījušās slodzes mobilajos tīklos – no pilsētu centriem tās pārcēlušās uz mikrorajoniem un lauku teritorijām. Līdz ar attālinātā darba aktualizēšanos augusi arī eParaksta lietošana un nozīmība, kā arī drošas datu glabāšanas un kiberdrošības jautājumi.

Novembra beigās jūs kļuvāt par LVRTC valdes priekšsēdētāju. Kas būs jūsu galvenās prioritātes, pie kurām plānojat strādāt?

LVRTC nodrošina nozīmīgu datu pārraides daļu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Ņemot vērā to, ka pandēmijas laikā ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri strādā attālināti, viena no manām galvenajām prioritātēm noteikti būs saistīta ar pakalpojumu pieejamību, kas ļautu nodrošināt efektīvu darbu gan valsts pārvaldei, gan citiem uzņēmējiem. Lielu uzmanību plānoju arī pievērst LVRTC komandas stiprināšanai un papildināšanai, tostarp jaunu talantu piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Atgādinājums politiķiem: pirms lemiet, apdomājiet sekas!

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet pašsaprotami, ka normatīviem jābūt tādiem, ko uztver ar sapratni un tiecas ievērot, nevis tādiem, kurus iepazīstot gribas, atvainojiet, iesaukties: “Ar kuru galu tā autori domājuši?” – un meklēt ceļus, kā pielāgoties, lai, tā teikt, likumu apietu ar līkumu, jo pretējā gadījumā var būt smagi zaudējumi.

Spilgtākais piemērs tam, ka ne viss šajā ziņā ir ideāli, šķiet, ir norma, ka daļa tirdzniecības centru, kur pārsvarā tiek tirgota pārtika un citas ikdienā primāri nepieciešamās preces, nedrīkst apkalpot apmeklētājus, kuriem nav derīgi Covid-19 sertifikāti. Un arī tas, ka nepārtikas preču tirdzniecība lielajos tirdzniecības centros brīvdienās liegta. Jau iepriekšējā mēneša beigās izskanēja ziņa par to, ka tiesībsargs Juris Jansons saņēmis sūdzības no iedzīvotājiem, kuriem nav Covid-19 sertifikāta, par ierobežotu piekļuvi lielajos tirdzniecības centros izvietotajiem bankomātiem. Tāpat izskanējis, ka cilvēki netiek aptiekās, netiek pie bankomātiem, netiek pēc maizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Mākslīgā intelekta iespēju izmantošana komercēku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā

Caverion Latvija SIA, 02.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma pārvaldīšana un mākslīgais intelekts. Kā tās strādā?

Aizvien biežāk, runājot par modernu, kvalitatīvi un droši apsaimniekotu ēku, tiek lietots apzīmējums – gudrā māja. Komerciālu ēku segmentā šis apzīmējums pieņem plašāku nozīmi, kas prasa to papildus skaidrojumu. Līdz ar sabiedrības un tehnoloģiju aizvien straujāku attīstību apzīmējums gudrība nedzīvam priekšmetam ir cieši saistīts ar informācijas tehnoloģijām un tām piedēvēto aizvien lielāko saistību ar mākslīgo intelektu.

Caverion Latvija SIA kopš 2003. gada , strādājot Latvijas tirgū, vēl vairāk un vairāk izmanto tehnoloģiskos paņēmienus nekustamo īpašumu tehniskā apsaimniekošanā un uzturēšanā, realizējot risinājumus no idejas līdz sekmīgam rezultātam, veicot projekta izstrādes, būvniecības darbus un tālāk nodrošinot ēkas tehnisko apsaimniekošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par to, kā uzņēmumi darbojas šobrīd, kļūst skaidrs, ka digitālā drošība ir izvirzījusies priekšplānā visās nozarēs, arī tajās, kuras līdz šim IT pakalpojumiem un risinājumiem ir pievērsušas mazāku uzmanību. Palielinātās datu plūsmas ir atklājušas dažādas nepilnības sistēmās, kas kibernoziedzniekiem paver iespējas ļaunprātīgi iegūt vērtīgus un sensitīvus datus. Kā pasargāt sevi, lai justos pārliecināti gan par datu drošību, gan par spēju reaģēt jebkurā ārkārtas situācijā?

Kiberapdraudējumi var skart jebkuru uzņēmumu

Covid-19 pandēmijas rezultātā kibernoziegumu skaits ir dramatiski audzis, spiežot organizācijas ievērojami palielināt kiberdrošībā ieguldītos līdzekļus. Tā kā jaunā koronavīrusa uzliesmojuma rezultātā pilnīgi visu nozaru pārstāvjiem nācās pāriet uz attālinātu darba režīmu, arī veidi, kādos uzņēmējdarbība tiek organizēta, neizbēgami piedzīvoja paliekošas pārmaiņas. Pirms pandēmijas daudzos uzņēmumos atsevišķs IT speciālista amats nebija nepieciešams, savukārt šodien to klātbūtne un uzraudzība ir kļuvusi par neatliekamu vajadzību visās nozarēs.

Diemžēl steiga, ar kādu uzņēmumi ir ieviesuši jaunas, ne vienmēr atbilstošas tehnoloģijas, ir radījusi vairākas būtiskas nepilnības, kuru rezultātā hakeri var gūt pieeju to iekšējām sistēmām un tādējādi apdraudēt uzņēmumu ikdienas darbību vai pat pastāvēšanu kopumā. Tieši šī iemesla dēļ šobrīd galvenās prioritātes ir kiberdrošības apmācību nodrošināšana darbiniekiem, dalītas atbildības ieviešana par drošības uzturēšanas pasākumiem un nulles uzticības politikas īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā nenovērstos iebildumus un nesaderību ar Eiropas Savienības (ES) tiesībām, Valsts prezidents Egils Levits otrreizējai caurlūkošanai nodevis jauno Elektronisko sakaru likumu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Levits norāda, ka likuma izstrādes gaitā likumdevējs izvēlējās izstrādāt jaunu likumu, vienlaikus tajā bez būtiskām izmaiņām un atbilstoša izvērtējuma pārņemot vairākas tiesību normas no spēkā esošā likuma.

"Nepastarpināti uzklausot Satiksmes ministrijas, Datu valsts inspekcijas un Saeimas Juridiskā biroja viedokli, esmu pārliecinājies, ka nevienam nav šaubu, ka jau šobrīd attiecīgais spēkā esošais regulējums nav saderīgs ar ES tiesībām un ES Tiesas judikatūru," savā pamatojumā norāda prezidents.

Amatpersona arī pauž, ka labas likumdošanas princips pieprasa likumprojekta sagatavotājam un pašam likumdevējam likumdošanas procesā pienācīgi izvērtēt arī tādu tiesību normu, kas likumprojektā tiek pārņemtas no jau spēkā esoša likuma, atbilstību ES. Tāpat likumprojekta iesniedzējam un likumdevējam pašam jāizvērtē, vai spēkā esošais regulējums un tā iecerētās izmaiņas ir atbilstošas aktuālajai nacionālajai un pārnacionālajai tiesību realitātei un neprasa pilnveidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labāka datu pārvaldība un aizsardzība ar Cohesity moderno platformu

"Arrow Electronics" ir kļuvis par datu pārvaldības līdera Cohesity izplatītāju, piedāvājot pievienoto vērtību Cohesity datu pārvaldības un aizsardzības produktu izplatīšanas partneriem Baltijā.

Cohesity nākamās paaudzes datu pārvaldības platforma nodrošina vienkāršu risinājumu datu pārvaldei un aizsardzībai, izmantojot vienu viegli lietojamu vadības paneli, neatkarīgi no tā, vai dati tiek glabāti uz vietas, privātajos un/vai publiskajos mākoņos vai hibrīdvidē.

Izmantojot Cohesity, klientiem ir pieejama uzticama datu pārvaldības un aizsardzības platforma, kas ļauj pārvaldīt, arhivēt, testēt, dublēt un atjaunot datus. Svarīgi ir arī tas, ka Cohesity modernā datu pārvaldība ir tieši pielāgota nulles uzticamības drošības principiem, nodrošina mākslīgā intelekta radītus brīdinājumus par netipiskām un ļaunprātīgām datu izmaiņām, kā arī tā ir paplašināma ar dažādiem trešo pušu drošības risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) vadība parakstīja memorandu par sadarbību kvantu datu pārraides iespēju izpētē un testēšanā.

"Kvantu tehnoloģijas paver jaunas iespējas drošai digitālai komunikācijai un kibernoziegumu mazināšanai, tāpēc būtiski pieaug valdību un industriju interese par to izmantošanas potenciālu. LVRTC savas darbības 100 gados regulāri bijis iesaistīts inovāciju radīšanā un cieši sadarbojies ar radošiem un zinātkāriem prātiem gan nodrošinot pirmo radio pārraidi Latvijā, gan ieviešot digitālo TV apraidi, gan, vēlākajos gados – veidotu inovatīvus IKT risinājumus uzticamības, datu pārraides un kiberaizsardzības jomās. Mums tā nav bijusi tikai inženieriska ambīcija, bet gan vēlme būt soli priekšā klientu prasībām un radīt klientiem un valstij nepieciešamos risinājumus, pirms tie kļūst par plaša patēriņa ikdienu," parakstot memorandu uzsvēra LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Interjera dizainere dalās padomos, kā iekārtot telpu, kas piemērota gan produktu radīšanai, gan klientu uzņemšanai

Sadarbības materiāls, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasaris ir laiks, kad ne tikai mājokļus, bet arī darba vietas daudzi izvēlas atsvaidzināt, veicot lielos kārtības un tīrīšanas darbus, kā arī ilgi atliktos telpu atjaunošanas darbus. IKEA interjera dizainere dalās ar padomiem, kā pēc iespējas veiksmīgāk atjaunot telpu, ja tajā vienlīdz norisinās gan radošais un ražošanas process, gan jāuzņem klienti.

Neliels ģimenes uzņēmums, kas ražo un pārdod apģērbu, kas rotāts ar tautiskiem simboliem, ir iekārtots kādas mājas pagrabā pilsētas dzīvojamajā rajonā. Šajā studijā notiek tikšanās ar klientiem, radošais process un apģērbu apdrukāšana, kā arī jau gatavo apģērbu izvietošana, lai klienti pirms iegādes var tos apskatīt. Diemžēl telpas nemaz neradīja mājīgas studijas iespaidu.

“Studijas telpas nebija reprezentatīvas, tomēr tā nebija lielākā problēma. Vienā telpā notiek ražošana, plānošana, administratīvais darbs, kā arī tikšanās ar klientiem, turklāt tajā trūka gaismas, kārtības un tā nebija funkcionāla,” saka IKEA interjera dizainere Auce Graudiņa. Auce stāsta par būtiskākajiem posmiem telpu atjaunošanas procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centri Covid-19 apkarošanai noteikto ierobežojumu dēļ cieš sešu miljonu eiro zaudējumus ik mēnesi, informē Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) pārstāvji.

Jau no 15. novembra tirdzniecības nozare sadzīvo ar kārtējo ierobežojumu periodu. Šobrīd tirdzniecības vietas virs 1500 m2 pieejamas tikai pircējiem ar vakcinācijas sertifikātiem, savukārt brīvdienās tirdzniecības centros darbojas tikai pirmās nepieciešamības preču veikali, bet ārpus tiem var darboties visi veikali. Iedalot tirdzniecības vietas pēc to platības, valstī atkal tiek kropļota konkurence tirgotāju vidū un radīti ievērojami zaudējumi, tāpēc nozare aicina valdību nekavējoties apstiprināt atbalsta programmu tirdzniecības centriem.

“Spēkā esošo ierobežojumu dēļ kārtējo reizi tirdzniecības nozarē tiek ierobežota atsevišķu uzņēmumu darbība, liedzot tiem ielaist visus apmeklētājus vai darboties brīvdienās. Tikmēr ārpus tirdzniecības centriem brīvdienās var darboties visi veikali. Tā rezultātā tirdzniecības centri cieš vidēji 6 miljonus eiro lielus zaudējumus ik mēnesi un ar bažām skatās uz tuvojošos svētku periodu, kurā zaudējumi var vēl ievērojami palielināties. Lai neradītu uzņēmējiem vēl smagākas finansiālas grūtības, nozare aicina valdību iedziļināties tirdzniecības centru skaudrajā situācijā un lemt par atbalsta programmu, piešķirot kompensāciju par kvadrātmetru šī brīža ierobežojumu periodam. Tas ļautu izlīdzināt radītos un sagaidāmos zaudējumus, kā arī dotu cerību par iespēju tirdzniecības centriem izdzīvot sarežģīto pandēmijas laiku,” norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot spēkā esošās prasības, kas noteiktas tirdzniecības nozarei, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) secina, ka Ministru kabineta noteiktais darbības ierobežojums aizliegt tirdzniecības pakalpojumu sniegšanu tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās nesasniedz rīkojumā noteikto mērķi - mazināt cilvēku savstarpējos kontaktus.

Tāpēc LTRK aicina Ministru kabinetu atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par grozījumiem rīkojumā, kas paredz no 2021.gada 10.decembra atļaut strādāt tirdzniecības centriem zaļajā režīmā arī brīvdienās un svētku dienās.

LTRK ieskatā ir jāņem vērā jau gūtā pieredze ar situācju pavasarī, kad ierobežojot lielāku tirdzniecības vietu darbību, tika veicināta cilvēku mobilitāte uz tām tirdzniecības vietām, kas attiecīgajā brīdī varēja strādāt, veidojot nesamērīgas proporcijas starp cilvēku skaitu veikalā un rindām pie veikaliem ārpusē.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komentējot esošo situāciju norāda: “Grozījumi rīkojumā ir īpaši aktuāli pirmssvētku laikā, kad cilvēki meklēs un pirks dāvanas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Tas ir neizbēgami, ka šāds pieprasījums būs, bet pie esošajiem ierobežojumiem, tas notiks nelielās tirdzniecības vietās, veidojot rindas un drūzmu, kur arī kovids rodas. Faktiski, vienīgā alternatīva, kas valdībai ir, neveicot grozījumus - atcelt Ziemassvētkus un Jauno gadu”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ēdienu piegādes ir vien cilvēku nodarbināšanas jautājums, nevis peļņa

Jānis Goldbergs, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī daudzos tirdzniecības centros ēdināšanas iestādes strādā un ir piebildes par to, ka ēdienu piegādā arī mājās, kas veido lielu daļu no ēdinātāju apgrozījuma, paralēli ir arī pavisam vienkārša matemātika.

“Kāds bizness? Ēdienu piegādes mājās ir vien cilvēku nodarbināšanas jautājums, nevis peļņa. 25% atdodam izvadātājiem no katra pasūtījuma, no atlikušā var tikai saglabāt biznesu, nevis attīstīties,” Dienas Biznesam atklāja restorānu tīkla Vairāk Saules īpašnieks un šefpavārs Endijs Bērziņš.

Kopumā, ja nejautā tirdzniecības centru īpašniekiem, bet pašiem komersantiem, riska apetīte uzsākt biznesu tirdzniecības centros nomātās telpās ir krietni sarukusi, salīdzinot ar 2020. gada sākumu, ko aptaujā izvēlējāmies par atskaites punktu. “Es pārtraucu sadarbību ar frizētavu tirdzniecības centrā. Vienkāršāk ir strādāt no mājām vai braukt pie klientiem. Pēdējā mājsēdē pateica, ka kompensēs zaudējumus, bet tie bija 30% no mūsu izpeļņas. Ar tādu naudu nevarēju par dzīvokli samaksāt,” savu stāstu Dienas Biznesam anonīmi atklāja pašnodarbinātā friziere Svetlana. Arī frizētavu un TC, kurā viņa strādājusi, nenorādām, jo pati frizētava vēl nav slēgta un, iespējams, turpinās pastāvēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Kopumā grozījumi veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.

Jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašumu attīstītājs “Galio Group” kopā ar sadarbības partneriem – būvkompāniju “Merks”, “SEB Global Services” biznesa pakalpojumu centru un arhitektu biroju “Vilnis Mičulis”, atzīmējuši spāru svētkus topošajam Gustavs Biznesa centram VEF teritorijā, Rīgā.

Plānots, ka biznesa centra būvniecība tiks pabeigta jau 2023. gada pavasarī.

Merks par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru Gustavs Rīgā 

Būvkompānija SIA "Merks" par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru "Gustavs" Rīgā,...

Jaunais biznesa centrs ir pirmā ēka "Gustava biznesa centrs" projektā, kuru kopumā veidos trīs ilgtspējīgas ēkas.

Biznesa centra projekts paredz izveidot sešstāvu biroju ēku ar divu līmeņu pazemes autostāvvietu, ātriju ar koka jumta logu konstrukciju, jumta terasēm, konferenču zālēm, restorānu zonu, elektrisko automašīnu uzlādes iespējām, dušas telpām un ģērbtuvēm.

Ēka projektēta un tiek būvēta atbilstoši augstākajām BREEAM New Construction Excellent sertifikāta prasībām ilgtspējas jomā un tajā izmitināsies SEB Grupas pakalpojumu centra darbinieki. Plānots, ka SEB Global Services nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetru platības, lai nodrošinātu vietu vairāk nekā 1000 darbiniekiem.

“Šobrīd esam izgājuši būvniecības finiša taisnē, lai jau nākamā gada sākumā dinamisko VEF apkaimi papildinātu jauns mūsdienīgs biznesa komplekss – Gustavs Biznesa centrs. Saskaņā ar projekta konceptu, lielu uzmanību pievēršam estētiskas, labiekārtotas un motivējošas publiskās telpas izveidei, kas būs piemērota kā intensīvam darbam, tā arī kultūras notikumiem un atpūtai,” ar redzējumu dalās Kaspars Beitiņš, “GALIO Development” valdes loceklis Latvijā.

“Visu mūsu vairāk nekā 1000 darbinieku vārdā varu sacīt, ka esam priecīgi par to, ka mūsu jaunās biroju ēkas būvniecība strauji virzās uz priekšu. Mēs ar nepacietību gaidām nākamo gadu, kad no trīs dažādām ēkām varēsim pārcelties uz Gustavu un kopā strādāt zem viena jumta. Jaunā ēka kļūs par platformu, kas ļaus turpināt mūsu organizācijas izaugsmi, vienlaikus veltot lielu uzmanību mūsu darbinieku labbūtībai,” stāsta Aļesja Kirčenko, “SEB Global Services” vadītājas vietniece Rīgā.

“Esam sasnieguši biznesa centra “Gustavs” augstāko punktu un varam aplūkot ēkas pilno apmēru. Patreiz aktīvi strādājam pie stiklotās virsgaismas izbūves darbiem, kā arī līdz oktobra beigām ir plānots pabeigt fasādes stiklojuma darbus, kas ļaus pilnībā noslēgt ēkas karkasu,” saka Andris Bišmeistars, SIA “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors. Ēkas būvniecībā tiek izmantoti dabai draudzīgi materiāli un pievērsta īpaša uzmanība energoefektīviem risinājumiem, kā, piemēram, saules paneļu izvietošana uz biznesa centra jumta.

Gustavs Biznesa centra arhitekti un projektu autori ir SIA „Vilnis Mičulis”. Būvuzraudzību nodrošina SIA „Būvuzraugi LV”.

Nosaukums izvēlēts par godu otrajam Latvijas Valsts prezidentam (1927–1930) Gustavam Zemgalam. Šovasar Latvijā tika atzīmēta Latvijas otrā Valsts prezidenta 150. gadadiena.

Ar būvkompāniju Merks noslēgtā būvniecības līguma vērtība ir aptuveni 22 miljoni eiro (plus pievienotās vērtības nodoklis).

“Galio Group” ir Lietuvā dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar ilgtspējīgu nekustamā īpašuma attīstību. Uzņēmumam Rīgā pieder vairāki zemes gabali – Brīvības ielā, Daugavgrīvas ielā un Gustava Zemgala gatvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

IT nevar pirkt kā mēbeles: ko valsts var mācīties no uzņēmumiem

Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs, 13.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar jauno gadu, Latvijai, tāpat kā citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, būs pieejami Eiropas Atveseļošanās fonda līdzekļi, un 365 miljoni – digitālajai attīstībai. Finansējums var dot spēcīgu atspērienu gan valsts e-pakalpojumu attīstīšanai, gan uzņēmumu digitalizācijai, taču svarīgi, lai nauda tiktu iztērēta patiešām efektīvi.

Latvijai salīdzinoši labi sekmējas digitālo publisko pakalpojumu sniegšanā – e-pakalpojumu klāsts un lietotāju skaits turpina palielināties. Šī gada ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības (DESI) indeksā digitālo publisko pakalpojumu ziņā esam 10. vietā – virs ES vidējā līmeņa – tomēr jautājums, cik šie risinājumi ir klientam draudzīgi, kādos termiņos tiek ieviesti un cik tas valstij izmaksā?

Jā, valsts sektorā, iespējams, ir mazāk vietas eksperimentiem, tomēr ir vairākas lietas, ko varētu aizņemties no biznesa vides, lai sasniegtu labākus rezultātus par zemāku cenu. Ja valsti uzlūkojam kā lielu uzņēmumu ar daudziem departamentiem, tad šobrīd katram no tiem ir savas IT sistēmas, kas ir dārgi, ne vienmēr ir savstarpēji integrētas, pieprasa lielu daudzumu IT speciālistu, kuriem nevar samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu, un gala rezultātā trūkst vienotas pārvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis šogad janvārī, salīdzinot ar 2021.gada janvāri, pieaudzis par 27%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis gada laikā ir audzis par 34,6%, savukārt eksportētajai produkcijai ražotājcenu līmenis palielinājies par 20,5%.

Eksportam uz eirozonas valstīm ražotājcenas salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri ir pieaugušas par 23,9%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 17,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražotājcenu līmeni attiecīgajā periodā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā, pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā “SK ID Solutions” klajā laistais starptautiskais elektroniskās autentifikācijas rīks “Smart-ID” šogad svin savu piekto gadadienu, sasniedzot vairāk nekā 3 miljonu aktīvu lietotāju pasaulē atzīmi.

Latvijā pakalpojumu lieto 1 064 477 lietotāju, un ik mēnesi ar rīka starpniecību tiek veiktas vairāk nekā 20 000 000 transakcijas. Piecgade uzņēmuma attīstībā iezīmē ambiciozus attīstības plānus, kas uzlabos kā lietotāju ikdienu, tā paplašinās iespējas uzņēmējiem.

“SK ID Solutions” elektroniskās autentifikācijas un digitālās parakstīšanās risinājums “Smart-ID” uzsācis piekto darbības gadu, nodrošinot pakalpojumu iedzīvotājiem vairāk nekā 40 valstīs. Šo gadu laikā risinājums Baltijas valstīs ieguvis lietotāju, tostarp juridisko personu, uzticību – 2019. gadā “Smart-ID” bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. Pērn uzņēmuma veiktajā aptaujā secināts, ka “Smart-ID” Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Tāpat pēc uzņēmuma veiktās aptaujas Latvijā pēdējo trīs gadu laikā rīka popularitāte pieaugusi par 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

VK: Latvijā ar kavēšanos veido nepārdomātu un dārgu bio atkritumu apsaimniekošanas sistēmu

Db.lv, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm.

VK uzskata - ja sistēma tiks ieviesta tikai formāli, iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros bioloģisko atkritumus tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām. Tāpat iedzīvotāji pārmaksās par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, kā arī iespējamas sankcijas - zaudējumi Latvijas valstij, ja termiņā netiks sasniegti Eiropas Savienības (ES) noteiktie vides mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieku Covid sertifikātu datu apstrāde un drošība – klupšanas akmens darba devējiem

Jānis Kāršenieks, advokātu biroja “TGS Baltic” jurists, datu aizsardzības speciālists, 28.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieilgusī cīņa ar Covid-19 pandēmiju piespiedusi veikt korekcijas nevienā vien dzīves jomā, tostarp ikdienas darbu organizēšanā uzņēmumos un institūcijās.

Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām darba devējam šobrīd ir jāpārliecinās par faktu, ka darbinieki ir vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19, pieprasot uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu.

Kas ir būtiskākās darba devēju kļūdas, pildot noteiktās prasības un veicot personas un veselības datu apstrādi, un kā no tām izvairīties?

Vispirms jāteic, ka veicot jebkāda veida personas un veselības datu apstrādi, piemēram, apstrādājot vakcinācijas sertifikātu un izpildot normatīvajos aktos noteiktās prasības, ir jānodrošina tā atbilstība datu aizsardzības prasībām. Tiesa, praksē atsevišķi darba devēji normatīvajos aktos noteikto prasību pārbaudīt attiecīgā sertifikāta esamību pārprot un, nolūkā atvieglot šo pārbaudes procesu un padarīt to ātrāku, veic sertifikātu kopiju iegūšanu un glabāšanu turpmākai izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru