Jaunākais izdevums

Palielinoties attālinātā darba popularitātei un pieaugot e-komercijas lomai, uzņēmumiem arvien aktuālāka ir IT sistēmu un datu novietošana datu centros pie IT ārpakalpojumu sniedzējiem un/vai “mākoņos’’. Arī tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Tet ir seši datu centru un mākoņpakalpojumu platforma TetCloud.

Datu centru pakalpojumu veidi un to īpašības

Uzņēmumiem pie lielāka datu apjoma vai tiem, kuri strādā IT jomā, ir nepieciešams serveris, kurā tiek glabāti dati. Ja agrāk populārākais veids bija to uzturēt pašiem, tad šobrīd arvien biežāk tiek izmantotas vēl divas opcijas datu glabāšanai - attālināti datu centri un to ievietošana virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Kādas ir šo trīs opciju īpašības un atšķirības?

Datu glabāšana uzņēmumā. Lai arī agrāk praktiski vienīgā opcija, tad šobrīd tā uzskatāma par dārgu un laikietilpīgu no apkopes viedokļa. Pārsvarā to izvēlēsies tikai trijos gadījumos - 1. ja nav daudz datu un neparedzētas situācijas neietekmēs uzņēmuma darbības procesu (piemēram, mājaslapa ir uzņēmuma vizītkarte, nevis piedāvā e-komerciju). 2. ja uzņēmums nevar izvest datus ārpus tā telpām juridisku ierobežojumu vai datu specifikas dēļ (piemēram, medicīnas iestādes vai valsts struktūras). 3. citu iemeslu dēļ kā bailes no pārmērīgām izmaksām, neuzticēšanās vai nezināšana par ārpakalpojumu, liek uzņēmumiem atteikties no datu glabāšanas pie trešās puses.

Infrastruktūras izvietošana attālinātā datu centrā. Šo var saukt par progresīvu iespēju, kura ļaus ietaupīt resursus. Īres cenā tiek iekļauti interneta pakalpojuma un elektrības maksājumi, kamēr, datu centru uzglabājot savā birojā, tie būs kā papildus maksājumi. Savukārt noslēgtajā līgumā starp pakalpojuma sniedzēju un ņēmēju tiek skaidri atrunātas abu atbildības jomas, norādīti pakalpojuma parametri un nosacījumi, kas tādējādi ļaus izpildītājam pārņemt problēmu risināšanu. Uzņēmuma īpašnieku tas atbrīvos no nevajadzīgām problēmām un ļaus vairāk koncentrēties uz saviem darba pienākumiem.

Datu glabāšana mākonī jeb virtuālajā serverī. Trešā iespēja ir glabāt datus virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Papildus izmaksu samazinājumam datu glabāšanā attālinātā datu centrā, mākonim klāt nāk elastība. Klients izvēlas visus iestatījumus, iegūst piekļuvi datiem no jebkuras vietas. Pateicoties pakalpojuma elastībai, šī iespēja būs ļoti piemērota maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpat šī opcija ir veiksmīgs risinājums īstermiņa projektiem un sezonāliem biznesiem.

Ja esi valsts iestāde, vai tāda, kam ir sensitīvi dati, tad, visticamāk, ir jādomā par sava servera uzturēšanu ar cilvēku komandu vai hibdrīda modeļiem. Tajā gadījumā daļa IT infrastruktūras paliek uzņēmumā vai iestādē un daļa - pie ārpakalpojuma sniedzēja. Ja proti uzticēties citiem un vēlies ietaupīt, tad labākā no opcijām būs datu glabāšana ārpakalpojumā pie kāda no sertificētiem pakalpojuma sniedzējiem. Savukārt, ja vēlies ne tikai ietaupīt, bet nodrošināt uzņēmumam arī elastību, tad veiksmīgākais piedāvājums būs datu glabāšana mākonī.

Ko piedāvā datu glabāšana nomātā datu centrā?

Ļoti svarīgs arguments par labu datu glabāšanai nomātā datu centrā ir garantēta drošība. Kvalitatīvi šo pakalpojumu sniedzēji ir sertificēti un saņēmuši tādus sertifikātus kā ISO, TIER, PSI DSS. Uzņēmumi, kuriem ir liels datu apjoms un kuri vēlas, lai tos uzglabātu saskaņā ar augstākajiem drošības standartiem, lemj tos glabāt sertificētos datu centros.

Uzņēmums Tet piedāvā glabāt datus Ziemeļeiropā drošākajā datu centrā Dattum. Tas ir projektēts un būvēts pēc TIER drošības prasībām, kā arī ir atbilstoši sertificēts. Dattum ir vienīgais TIERIII sertificētais datu centrs Latvijā. Tet datu centrs ir izvietots uz uzņēmuma pamattīkla infrastruktūras mezgla, kas ļauj nodrošināt rezervētus tiešos savienojumus ar lielākajiem interneta apmaiņas punktiem Eiropā un Krievijā. Dattum ir piemērots klientu kritisko IT sistēmu izvietošanai un tādiem uzņēmumiem, kuru bizness ir saistīts ar finanšu transakciju apstrādi un uzglabāšanu atbilstoši Masercard/VISA Level1 prasībām.

Kopumā Tet ir jau seši datu centru, kuri atrodas Rīgā. Katrs no tiem ir sertificēts, taču tie ir ar dažādu ietilpību, elektroenerģijas jaudu un citiem drošības sertifikātiem. Savukārt partneru datu centrs Eiropā klientiem ļaus neapstādināt savu biznesu pat ‘’force majeure’’ situācijās.

Tet Dattum centram ir tādi parametri kā:

Ietilpība līdz 100 statnēm

Elektroenerģijas jauda ir līdz 1.4 megavatiem

Infrastruktūra ir droša, jo tā ir sertificēta. Dattum centrs saņēmis TIERIII Design un TIERIII Facility sertifikātus

Tet Dattum centrs saņēmis arī divus citus sertifikātus. ISO 27001 sertifikāts saņemts procesu un personāla drošības standartiem, bet PCI DSS Level1 sertifikāts elektronisko maksājumu drošības standartiem.

Datu centra pieejamība ir 99.982 %, ko garantē TIERIII sertifikāti. Kopš datu centra atklāšanas 2013. gadā, tā pieejamība bijusi 100%.

Ja tevi šis pakalpojums ir ieinteresējis, dodies uz Tet mājaslapu, un piesaki pakalpojumu. Ar tevi sazināsies Tet darbinieki, atbildēs uz visiem interesējošiem jautājumiem un palīdzēs izvēlēties labāko datu centru pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Dati nekad nav drošībā! Latvijas uzņēmumi piedzīvo arvien lielākus kiberdraudus

Sadarbības materiāls, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statiska IT infrastruktūra nevar konkurēt ar strauji mainīgajām prasībām mūsdienu biznesa vidē, kur digitālā transformācija ir ne vien vēlama, bet samērā neizbēgama. Privātajam un publiskajam sektoram ir nepieciešams mērogojams, pielāgojams un drošs IT pamats, kas ir gatavs ne vien funkcionāli uzturēt, bet arī pasargāt un atjaunot kritiski svarīgus datus. Arvien biežāk dzirdam par datu noplūdēm, datu centru avārijām un finansiāliem zaudējumiem, ko būtu iespējams novērst ar sakārtotu IT infrastruktūru un tās pārvaldību. Šī iemesla dēļ vadošais Ziemeļvalstu un Baltijas IT infrastruktūras piegādātājs Atea skaidro visbiežāk uzdotos jautājumus un tendences datu aizsardzībā.

Kur vislabāk glabāt rezerves datus un kā izvairīties no dārgām tehniskām kļūmēm?

Atea IT arhitekts Kaspars Šulcs skaidro, ka uzņēmumiem ir savlaicīgi jādomā par datu drošību, tādēļ uzņēmumos, kuros ir viens vai divi datu serveri, iespējams, var iztikt ar vienkāršākiem risinājumiem, piemēram, izkopējot datus uz kādu ārējo USB disku vai tīkla iekārtu (NAS), lai būtu rezerves kopijas. Vēlams, lai tas tiktu darīts regulāri, lai tehnisku sarežģījumu dēļ dati būtu aktuāli un lietojami. Lielākiem uzņēmumiem, savukārt, būtu jādomā par rezerves datus glabāšanu iekārtās, kuras pieslēgtas ar ātru datu pārraides kanālu un kas ir speciāli paredzētas rezerves datu glabāšanai, piemēram, Dell EMC PowerProtect. Šīm iekārtām jau automātiski ir iebūvētas dažādas funkcijas efektīvākai datu glabāšanai un apstrādei, kur jāizceļ tieši datu deduplikācija un datu kompresija. Pats svarīgākais uzņēmumam ir tas, lai rezerves kopijas varētu uztaisīt ātri un ērti, un tikpat operatīvi datus varētu arī atjaunot. Šādas rezerves datu glabāšanas iekārtas sadarbībā ar speciālu programmatūru to nodrošina pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā datu centru un mākoņpakalpojumu tirgus straujo attīstību, tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet atklāj jaunāko, jau sesto datu centru, tā būvniecībā investējot 1,4 miljonus eiro un paplašinot datu centru jaudas par vēl 60 statnēm.

Pēdējo gadu laikā strauji pieaug datu centru pakalpojumu pieprasījums, turklāt tirgus prognozes liecina par šīs tendences saglabāšanos arī nākotnē. Vairāk nekā 20% no Latvijas uzņēmumiem, kuri šobrīd vēl neizmanto datu centru pakalpojumus, plāno to sākt darīt , savukārt saskaņā ar Gartner prognozēm pieprasītākie mākoņpakalpojumi pasaulē IaaS (Infrastructure as a Service) šogad augs par 27%.

Pašlaik Tet eksportē 75% no datu centru pakalpojumiem un tuvākajos gados plāno audzēt datu centra biznesa apgrozījumu par vidēji 15% gadā.

"Pēdējo 10 gadu laikā IKT ir kļuvusi par vienu no Latvijas TOP eksporta nozarēm, un tā arī ir viena no visstraujāk augošajām Latvijā. Tāpat nemitīgi attīstās datu centru pakalpojumu joma, par ko liecina arī mākoņpakalpojumu lietošanas pieaugums Latvijas uzņēmēju vidū – kopš 2018. gada tas ir pieaudzis divas reizes – un šobrīd jau 45% uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus," saka Tet izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ir derīgs, nav derīgs – sertifikāta pieprasīšana bez papildu datu vākšanas

Ivo Krievs, Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes dekāns un personas datu aizsardzības eksperts, 15.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas laiks būtiskas izmaiņas datu aizsardzības izmantošanā nav ieviesis. Tomēr šis laiks uzņēmumiem un to darbiniekiem ir izgaismojis un aktualizējis daudzus neskaidrus jautājumus juridiskajā aspektā.

Pasākumi, kas veikti, lai apkarotu COVID-19 ir radījuši izteiktas bažas par sensitīvo personas datu, kas saistīta ar veselības datiem, izmantošanu. Jāapzinās, ka šobrīd, gadījumā, ja ir nepieciešams uzrādīt sertifikātu, jāpārbauda tikai tā derīgumu, nepieprasot detalizāciju, piemēram, kad slimojis vai vakcinējies.

Ieviešot attālināto darbu, uzņēmumos pieaug gan datu apstrādes tiesiskuma nenodrošināšanas riski, gan arī kiberdrošības draudi un datu pārkāpumu skaits, tāpēc rūpīgi jānovērtē kārtība kā nodrošināt attālināto darbu, lai no šiem riskiem izvairītos.

Neizpratne par datu aizsardzības noteikumiem saistībā ar Covid-19

Lai gan izaicinājumi, ar kuriem šobrīd saskaras vairums uzņēmumu, ir īpaši jūtīgi sabiedrībā, tomēr tie ir pārejoši. Lielākās problēmas šobrīd sagādā uzņēmumu neizpratne par datu aizsardzības noteikumiem saistībā ar Covid-19. Uzņēmumi neizprot, kā formulēt nosacījumus, lai netiktu pārkāptas personas datu aizsardzības prasības, jo no vienas puses valsts uzliek uzņēmumiem pienākumu pārbaudīt vai persona atbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, ir vakcinēts vai izslimojis, tomēr nepasaka precīzu kārtību kā to realizēt, lai nepamatoti neiejauktos personu privātumā. Jāuzteic ir Datu valsts inspekcija, kas regulāri cenšas uzņēmumus informēt par to kā pareizi veikt datu apstrādi .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) vadība parakstīja memorandu par sadarbību kvantu datu pārraides iespēju izpētē un testēšanā.

"Kvantu tehnoloģijas paver jaunas iespējas drošai digitālai komunikācijai un kibernoziegumu mazināšanai, tāpēc būtiski pieaug valdību un industriju interese par to izmantošanas potenciālu. LVRTC savas darbības 100 gados regulāri bijis iesaistīts inovāciju radīšanā un cieši sadarbojies ar radošiem un zinātkāriem prātiem gan nodrošinot pirmo radio pārraidi Latvijā, gan ieviešot digitālo TV apraidi, gan, vēlākajos gados – veidotu inovatīvus IKT risinājumus uzticamības, datu pārraides un kiberaizsardzības jomās. Mums tā nav bijusi tikai inženieriska ambīcija, bet gan vēlme būt soli priekšā klientu prasībām un radīt klientiem un valstij nepieciešamos risinājumus, pirms tie kļūst par plaša patēriņa ikdienu," parakstot memorandu uzsvēra LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Kopumā grozījumi veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.

Jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ēdienu piegādes ir vien cilvēku nodarbināšanas jautājums, nevis peļņa

Jānis Goldbergs, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī daudzos tirdzniecības centros ēdināšanas iestādes strādā un ir piebildes par to, ka ēdienu piegādā arī mājās, kas veido lielu daļu no ēdinātāju apgrozījuma, paralēli ir arī pavisam vienkārša matemātika.

“Kāds bizness? Ēdienu piegādes mājās ir vien cilvēku nodarbināšanas jautājums, nevis peļņa. 25% atdodam izvadātājiem no katra pasūtījuma, no atlikušā var tikai saglabāt biznesu, nevis attīstīties,” Dienas Biznesam atklāja restorānu tīkla Vairāk Saules īpašnieks un šefpavārs Endijs Bērziņš.

Kopumā, ja nejautā tirdzniecības centru īpašniekiem, bet pašiem komersantiem, riska apetīte uzsākt biznesu tirdzniecības centros nomātās telpās ir krietni sarukusi, salīdzinot ar 2020. gada sākumu, ko aptaujā izvēlējāmies par atskaites punktu. “Es pārtraucu sadarbību ar frizētavu tirdzniecības centrā. Vienkāršāk ir strādāt no mājām vai braukt pie klientiem. Pēdējā mājsēdē pateica, ka kompensēs zaudējumus, bet tie bija 30% no mūsu izpeļņas. Ar tādu naudu nevarēju par dzīvokli samaksāt,” savu stāstu Dienas Biznesam anonīmi atklāja pašnodarbinātā friziere Svetlana. Arī frizētavu un TC, kurā viņa strādājusi, nenorādām, jo pati frizētava vēl nav slēgta un, iespējams, turpinās pastāvēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvdienās, tirdzniecības centros strādājošajos pirmās nepieciešamības preču veikalos cilvēki bez Covid-19 sertifikāta iepirkties nevarēs, tādējādi tirgotājiem radīti stingrāki ierobežojumi nekā lokdauna laikā.

Tādu secinājumu, izvērtējot Ministru kabineta sēdē 9. novembrī apstiprinātos grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, paredzot epidemioloģiskās drošības prasības no 15.novembra, kad būs beidzies iepriekš noteiktais stingrais mājsēdes periods, izdara Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

No 15.novembra atcels īpaši stingros Covid-19 ierobežojumus 

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie...

Paredzēts, ka no 15.novembra visi pakalpojumi tiks sniegti tikai epidemioloģiski drošā vidē, izņemot būtiskos pakalpojumus, kas var tikt sniegti arī personām bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. Tāpat arī bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem varēs apmeklēt veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces un kuru platība nepārsniedz 1 500 m2, pārējās tirdzniecības vietas pakalpojumus sniegs tikai epidemioloģiski drošā režīmā.

"Būtiski, gandrīz uz pusi, samazināts nevakcinētajiem pieejamo pirmās nepieciešamības veikalu skaits un viņi nevarēs iepirkties arī grāmatu, ziedu un elektronisko preču veikalos. Ņemot vērā tendenci mazināties saslimstībai, loģiski gaidīt pretējo - vairāk atvērtu veikalu. Tā Lietuvā, kur slimo vairāk nekā Latvijā, atļauts strādāt visiem veikaliem "zaļajā" režīmā, Latvijā tikai darbdienās. Nerunājot par Igauniju, kur ierobežojumi ir tikai m2", skaidro LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija turpinās diskusiju ar Veselības ministriju, lai samazinātu pieļaujamo kvadrātmetru skaitu uz vienu pircēju no pašlaik spēkā esošajiem 25 m2 uz 15 m2. Latvijas Tirgotāju asociācija piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem mazākiem industrijas strādājošiem uzņēmumiem, kuru vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem ir līdz 20 000 eiro. LTA uzskata, ka atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 100 % no uzņēmumu krituma. Šī uzņēmumu grupa LTA jau iepriekš vērsa Ekonomikas ministrijas uzmanību uz nesamērīgi mazo, salīdzinoši ar Covid-19 krīzes laikā zaudējumiem, un atbalsta apmēru.

Pārējiem uzņēmumiem atbalsta apmēram LTA ieskatā jābūt 60% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 50 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 75 % no uzņēmumu krituma.

Jau vēstīts, ka no 15.novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī "nedrošajā režīmā" jeb bez Covid-19 sertifikātu uzrādīšanas turpinās darboties tikai pirmās nepieciešamības veikali, otrdien nolēma valdība.

Bez Covid-19 sertifikātiem būs pieejami tirdzniecības pakalpojumi iekštelpās, ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 kvadrātmetriem un ja ir atsevišķa ieeja, varēs darboties pārtikas veikali, medicīnas preču veikali, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali.

Šajās tirdzniecība vietās, izņemot aptiekas, jānosaka tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju. Savukārt aptiekās, kas veic vakcināciju pret Covid-19 vai izsniedz testēšanas sertifikātus, noteikta prasība vienai personai nodrošināt ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības.

Tāpat epidemioloģiski nedrošā vidē jeb "sarkanajā" drošības režīmā strādās - degvielas uzpildes stacijas, autoostas un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes maršrutiem, kā arī tirgi ārtelpās un ielu tirdzniecības vietas, tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietojot sejas maskas.

Tikmēr pretēji - "zaļajā" režīmā jeb ar Covid-19 sertifikātu - tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju, kā arī lietojot mutes un deguna aizsegus.

Tāpat tikai ar sertifikātiem no 15.novembra klientus varēs apkalpot arī telekomunikāciju preču veikalos un grāmatnīcās, kas "lokdauna" laikā ir pieejami pakalpojumi ikvienam.

Visās tirdzniecības vietās iepirkšanās līdzekļu, tai skaitā grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Ja tirdzniecības vietā tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās tirdzniecības vietā bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks noteikts no plkst.6 līdz plkst.21, izņemot pirmās nepieciešamības preču veikalus, kas drīkst darboties bez darba laika ierobežojumiem.

Tāpat uz visu ārkārtējās situācijas laiku aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, piemēram, gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tam līdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana.

Savukārt brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros, kur telpu platība ir virs 1500 kvadrātmetriem un ir vismaz piecas tirdzniecības vietas, izņemot iepriekš minētās pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietas un pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšanas vietas. Vienlaikus tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās atļauta būs arī tādu pakalpojuma sniegšanas vietu un tirdzniecības vietu darbība, kurām ir atsevišķa ieeja un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.

Vienlaikus attālināti iegādāto preču izsniegšana iekštelpās tirdzniecības vietās, kas strādā epidemioloģiski drošā vidē, jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem un ar atsevišķu ieeju, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Krāpnieki kļuvuši izsmalcinātāki, darbības – pārdomātākas. Kā pasargāt savus datus?

Db.lv, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju attīstība sniedz neiedomājamas iespējas visiem, kas tās prot izmantot, diemžēl tās arī saasina aizvien pieaugošo problēmu – personas datu izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos.

Lielākā problēma šādos gadījumos ir tā, ka krāpniekus ir ļoti sarežģīti identificēt un izkrāptos datus vai līdzekļus – atgūt. Krāpnieku izmantotās metodes kļuvušas izsmalcinātākas, pārdomātākas, tiek pielietoti daudzveidīgi un efektīvi paņēmieni, kā rezultātā vairums cilvēku iekrīt ļaundaru izliktajās lamatās.

“Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti un shēmošanas metodes, lai izkrāptu no cilvēkiem naudu, arī mēs, “4finance”, vēlamies pasargāt un informēt mūsu klientus, lai viņi nenonāktu krāpnieku nagos. Ceram, ka klienti arvien vairāk pievērsīs uzmanību brīdinājumiem un paziņojumiem, kuri tiek plaši atspoguļoti medijos, sociālajos tīklos, uzņēmumu mājas lapās. Mēs uzņēmumā esam izstrādājuši iekšējo procedūru krāpniecisku gadījumu novēršanai, kā arī veicam ikdienas monitoringu aizdevumu pieteikumiem, un, ja, izvērtējot riskus (ņemot vērā uzņēmuma iekšējos nosacījumus), klienta pieteikums nonāk statusā “aizdomīgs”, papildus veicam biometrisko datu un identifikācijas datu pārbaudi,” pieredzē dalās un ieteikumus personīgo datu pasargāšanai sniedz Agnese Masa, “4finance” klientu apkalpošanas daļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pagājušās nedēļas nogalē pēc divu savstarpēji nesaistīti avotu norādēm kādā no sociālajiem tīkliem konstatēja publikāciju ar vairāku Baltkrievijas pilsoņu personas datiem, kuri ar kāda biznesa konsultanta starpniecību izvērtēja iespēju pārcelt savu uzņēmējdarbību uz Latviju.

LIAA par šo notikumu informēja Valsts drošības dienestu un Valsts datu inspekciju, kā arī veica iekšējo izmeklēšanu, kurā tika noskaidrots, ka dati nav noplūduši no LIAA.

LIAA uzglabā vairākus simtus baltkrievu pilsoņu datu, taču šajā gadījumā publiskota vien neliela daļa no kopējā datu apjoma. Jau iepriekš bija novērots, ka Baltkrievijas dienesti izrāda pastiprinātu interesi par uzņēmumiem, kuri bija izteikuši vēlmi pārcelt savus uzņēmumus uz Latviju, Lietuvu, Poliju un citām valstīm. LIAA darbinieki ir saskārušies arī ar e-pastu uzlaušanas mēģinājumiem.

Baltkrievijas uzņēmumi, ar kuriem sadarbojās LIAA, vairījās no publicitātes, atsaucoties uz pastiprinātu interesi no Baltkrievijas dienestiem. Tika saņemti atsevišķi signāli, ka negatīvi varētu tikt ietekmēti konkrēto uzņēmēju ģimenes locekļi un uzņēmumi, kuri turpina darboties Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) Latvijas lielāko tirdzniecības centru vārdā nosūtījusi vēstuli veselības ministram Danielam Pavļutam un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, aicinot valdību gatavoties potenciālajam saslimstības ar Covid-19 pieaugumam rudenī.

Vēstules autori rosina veidot plānu, kas neparedz veikalu un tirdzniecības centru slēgšanu, lai nozare izvairītos no atgriešanās krīzes stāvoklī un nesāktos maksātnespējas vilnis. Pretējā gadījumā tirdzniecības centri uzsver skaidras kompensāciju sistēmas nepieciešamību, kā arī apliecina gatavību atkārtoti vērsties Satversmes tiesā.

Ministriem nosūtītajā vēstulē NĪAA norāda, ka jau iepriekš noteikto ierobežojumu dēļ no 2020. gada rudens līdz šī gada pavasarim lielākie tirdzniecības centri cietuši zaudējumus vairāk nekā 67 miljonu eiro apmērā, no kuriem tikai daļa tika kompensēta atbalsta programmas ietvaros.

Arī šobrīd, kad ļauts strādāt visiem tirgotājiem, tirdzniecības centru apgrozījums aizvien nav sasniedzis pirmspandēmijas līmeni, jo pircēju plūsma ir ievērojami samazinājusies. Lai ļautu nozarei turpināt atgūšanos no krīzes nevis situāciju pasliktinātu, vēstules autori aicina valdību atbalstīt Ekonomikas ministrijas iesniegtos priekšlikumus un rudenī neslēgt veikalus un tirdzniecības centrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

eParaksts – drošība gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem

DB, 27.07.2021

Droša elektroniskā paraksta lietošana būtiski uzlabo digitālās vides drošību un uzticamību attālinātiem darījumiem. eParakstīts dokuments precīzi un neapstrīdami identificē abus darījuma partnerus, tā likumiski nostiprinot darījuma leģitimitāti, izslēdzot parakstu viltojumu iespēju daudz efektīvāk nekā tas ir ar papīra formāta dokumentiem. Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs eParaksta risinājumu klāsts veiksmīgai un drošai e-komercijas attīstībai, teic Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs “Virši” uzpildes stacijā Brocēnos uzstādījis saules paneļus, kas pārvērtīs saules starojumu elektroenerģijā.

Kopējā pirmās “Virši” saules elektrostācijas jauda ir gandrīz 20 kW, tādējādi, saules paneļiem dienas vidū sasniedzot maksimālo ražību, tiks nosegts viss stacijas elektroenerģijas patēriņš.

Atbalstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, tuvākajā nākotnē “Virši” plāno ieguldīt saules enerģijas apgūšanā un pakāpeniski aprīkot ar saules paneļiem vairākas citas tīkla stacijas. Uzņēmuma aprēķini liecina, ka saules elektrostaciju uzstādīšana vismaz pusē “Virši” stacijās nodrošinās ap 0,5 MW lielu jaudu.

““Virši” degvielas uzpildes stacijas ir izcila vieta saules enerģijas izmantošanai, jo mūsu stacijās elektroenerģijas patēriņš ir stabils visu diennakti, kā arī varēsim nodrošināt tiešās piegādes sava iekšējā tīkla ietvaros no saules paneļiem līdz elektroauto lādētājiem. Tas nozīmē, ka lielu daļu no klientu elektroauto uzlādes elektroenerģijas garantēsim pilnībā no atjaunīgajiem energoresuriem. Tāpēc “Virši” Brocēnos ir pirmā, bet nebūt ne pēdējā mūsu stacija, kas spēs sevi nodrošināt ar šo atjaunojamo un ilgtspējīgo enerģijas avotu. Mums ir skaidra vīzija un plāns saules enerģijas risinājumu aktīvai ieviešanai arī 2022. gadā,” uzsver Jānis Bethers, “Virši” biznesa attīstības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot e-komercijas popularitātei iedzīvotāju vidū un būtiski palielinoties ar pakomātu starpniecību nosūtīto sūtījumu apjomam, Latvijas Pasts vienā no noslogotākajiem pakomātu tīkla punktiem Rīgā, Pļavniekos, izvietojis Latvijā pirmo automatizēto pakomātu jeb paku torni.

Tajā vienlaikus var uzglabāt ievērojami lielāku sūtījumu skaitu, un tas nozīmē, ka klienti sūtījumus varēs saņemt ātrāk nekā līdz šim. Turklāt tas ir videi draudzīgāks, jo ar ievērojami lielāku kapacitāti aizņem pavisam nelielu teritoriju.

Piecus metrus augstais tornis ir ne tikai ietilpīgs, bet arī ļoti kompakts, saudzējot vides resursus. Paku torņa izvietošanai nepieciešami vien 5,4 m2, bet tajā var uzglabāt līdz pat 500 sūtījumu vienlaikus. Klientiem lietojot paku torni, neradīsies izaicinājumi, lai saprastu kuras pakomāta durtiņas ir atvērušās, – visu sūtījumu saņemšana notiek turpat pie skārienekrāna. Klientiem paku tornis būs pieejams visu diennakti septiņas dienas nedēļā, un sākotnēji tas tiks izmantots tikai sūtījumu izsniegšanai, ar laiku aktivizējot arī nosūtīšanas funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Drukātie čeki – nozares dinozaurs izmiršanas priekšvakarā

Liene Perija, "Rimi" Digitālās attīstības direktore, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas laikmetā, no kura Covid-19 pandēmijas ietekmē izvairīties varējis vien retais, ierastos risinājumus arvien biežāk nomaina jauni inovatīvu tehnoloģiju produkti.

Tirdzniecības nozarē dabisks attīstības solis ir digitālie čeki, ko šobrīd jau ievieš Igaunijā, kamēr Latvija un Lietuva tam vēl tikai gatavojas. Vienlaikus tas ir atgādinājums – šis ir arī ilgtspējības laikmets, kurā drukātie čeki, kam vajadzīgi bezgalīgi termālā papīra ruļļi, neskaitāmi printeri un nebeidzami loģistikas resursi, lai to visu nogādātu veikaliem, apēd ievērojamus dabas resursus. Kaut arī sabiedrība Latvijā pieprasījumu pēc digitālajiem čekiem pagaidām vēl neveido, tas būtu vērtīgs ieguvums visiem.

Drukātie čeki ir daļa no milzīgas industrijas. Visvairāk datu pieejams par ASV, kur termālā papīra ražošana un tirdzniecība ik gadu ienes apmēram 4 miljardus dolāru. Drukāto čeku ietekmi uz vidi nevar vērtēt tikai papīra izteiksmē – tās ir arī loģistikas izmaksas, lai šo papīru piegādātu veikaliem, tam nepieciešamā degviela, izmeši, kas rodas šajā procesā, resursi printeru ražošanai, tintes un regulāras apkopes izmaksas utt. Apmēram 13% pasaulē nocirsto koku nonāk papīra ražošanā, taču vēl krietni vairāk iet bojā, lai saražotu degvielu, kas padara šo papīru pieejamu. Tikmēr digitālie čeki krājas attiecīgā tirgotāja mobilās lietotnes kontā vai klienta e-pastā, ievērojami samazinot nepieciešamo resursu patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lidl Latvija gruntsūdeņu sanācijā Sarkandaugavā investēs 800 000 eiro

Db.lv, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" ir noslēdzis līgumu ar Latvijas uzņēmumu "VentEko" un Lielbritānijas uzņēmumu "ATG group" par piesārņoto gruntsūdeņu sanācijas projekta veikšanu Rīgā, Sarkandaugavā, Duntes ielā 25, kur uzņēmums plāno būvēt jaunu "Lidl" veikalu.

Sanācijas darbi objektā sāksies jau nākošnedēļ, un plānots, ka tie noslēgsies šī gada novembra beigās. Kopējās "Lidl Latvija" investīcijas šajā pilsētas vides kvalitātes uzlabošanas projektā tuvosies 800 000 eiro.

Plānotā Lidl veikala vietā Sarkandaugavā konstatēts bīstams piesārņojums 

Teritorijā Rīgā, Sarkandaugavā, kuru veikala «Lidl» būvniecībai iegādājies uzņēmums «Lidl...

"Ilgtspēja un rūpes par vidi ir viena no "Lidl" pamatvērtībām, tāpēc esam priecīgi šodien paziņot par šī sanācijas projekta uzsākšanu. Esmu pārliecināts, ka visi Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji būs tikai ieguvēji no šī projekta, kas vērsts uz negatīvā industriālā piesārņojuma mantojuma likvidēšanu un būtisku apkārtējās vides stāvokļa uzlabošanu šajā apkaimē," saka Mikus Ķīsis, "Lidl Latvija" nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs.

"Mūsu centrs izstrādāja hidroģeoloģisko modeli objektam Duntes ielā 25 un tā apkārtnei. Modelī iekļauta iepriekšējās ģeoloģiskās izpētes informācija, kartogrāfiskais materiāls par apbūvi, apvidū veikto urbumu dati, digitālais reljefs, kā arī atsevišķas kartes no mūsu pašu izstrādātā Latvijas hidroģeoloģiskā modeļa LAMO. Ar šo modeli var simulēt dažādus scenārijus: piesārņojuma plūsmu uzdotā laika periodā, inženiertehnisku būvju ierīkošanu, piemēram, sprostsienas ierakšanu, atsūknēšanas urbumu izveidi, piesārņojuma ekskavāciju. Modelēšana spēj dot atbildi, cik efektīvs ir viens vai otrs iespējamais risinājums. Šajā objektā piesārņojuma plūsmas ceļā ieteicām izbūvēt reaktīvo sprostsienu, kas ūdeni netraucēti laiž cauri, to filtrējot un attīrot. Latvijā tas ir inovatīvs risinājums," stāsta RTU Vides modelēšanas centra pētnieks Kaspars Krauklis.

RTU speciālistu veiktās izpētes rezultātā secināts, ka objekta teritorijā, kas ir 150m x 90m liels laukums, gruntsūdens horizonta augšējā daļa ir piesārņota visā teritorijas platībā. Konstatēts, ka piesārņojums turpina ieskaloties gruntsūdenī un migrē uz Sarkandaugavas kanālu. Tā kā naftas ogļūdeņražu piesārņojumam ir pakļauti līdz pat 28 900 kubikmetru grunts, tās izrakšana nav praktiski iespējams risinājums, ņemot vērā grunts piesārņojuma dziļumu un apmērus, kā arī piemērotu tās tālākas utilizācijas vietu trūkumu Latvijā. Tādēļ kā visatbilstošākais tika akceptēts RTU speciālistu ieteiktais risinājums.

Valsts vides dienests norāda, ka "šobrīd Latvijā Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu sarakstā ir iekļautas vairāk nekā 3500 dažādas vietas un teritorijas. Duntes 25 ir viena no tām. Lai šādā teritorijā uzsāktu būvniecības procesu, obligāti ir jāveic priekšdarbi - teritorijas ģeoekoloģiskā izpēte un iegūto rezultātu analīze, jāanalizē dažādi iespējamie tehnoloģiskie risinājumi, lai identificētu atbilstošāko konkrētās vietas sanācijai. Sanācijas darbu veikšanai ir sagatavota un Valsts vides dienestā saskaņota sanācijas programma, kur detalizēti noradīti sanācijas rezultāti, sanācijas metodes, laika grafiks, kā arī vides monitorings un kārtība, kādā atbildīgajiem dienestiem tiks sniegta informācija par sanācijas gaitu. Atbildīgi īstenojot visus šos soļus, tiks radīts pamats, lai teritorijas sanācija sasniegtu savu mērķi un to varētu atgriezt saimnieciskajā apritē."

Sanācijas projekta gaitā "ATG group" speciālisti gar teritorijas dienvidu un rietumu robežām izveidos īpašu necaurlaidīgu sienu 128 metru garumā un 8,5 metru dziļumā. Teritorijas dienvidrietumu daļā, gar primāro gruntsūdens plūsmas ceļu, 52 metru garumā un 8,5 metru dziļumā tiks ierīkota caurlaidīga filtrējošā siena.

Ņemot vērā augsto gruntsūdens līmeni un nestabilos grunts apstākļus, sienas paredzēts uzstādīt ar īpašu "ATG group" radīto grunts sajaukšanas metodi, izmantojot spirālveida urbjus barjeras sienas veidošanai. "ATG group" speciālistu izstrādātā metode izmanto reaģentus, kas pierādāmi spēj kavēt izšķīdušo metālu migrāciju un palīdzēs samazināt piesārņojuma koncentrācijas, kas sasniedz Sarkandaugavas kanālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) izveidots mūsdienīgs virsmas un nanoobjektu spektroskopijas komplekss.

Jaunais aprīkojums ļaus studentiem gūt padziļinātas zināšanas, bet zinātniekiem izvērst starpdisciplinārus pētījumus un ciešāk sadarboties ar industriju.

«Nanotehnoloģijām, nanokompozītiem, plāniem pārklājumiem ir būtiska loma ekonomikas transformācijā uz inovatīvu tehnoloģiju un augstu pievienoto vērības produktu ražošanu. Nanotehnoloģijas ir starp Latvijas viedās specializācijas virzieniem. Industrializācija un tehnoloģiskā attīstība nav iespējama bez augsti kvalificētiem jomas speciālistiem. Uz riskiem, ko rada nepietiekams speciālistu skaits, norāda arī uzņēmēji. Jaunajā kompleksā studenti varēs iegūt ļoti nepieciešamās zināšanas nanoinženierijā, ražošanas un analīzes tehnoloģijās, nanoproduktu izstrādē. Tajā esošās iekārtas būs pieejamas arī zinātniekiem gan pētniecības projektiem, gan sadarbībai ar industriju plašā tautsaimniecības sektorā – no medicīnas un biotehnoloģijām līdz celtniecībai un mašīnbūvei,» uzsver kompleksa projekta vadītājs, RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas institūta Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūta direktors Jurijs Dehtjars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā ceremonijā Rīgas centrā, Marijas ielā, ielikts jaunā biroju centra "Novira Plaza" pamatakmens. Projektā tiks investēti vairāk nekā 55 miljoni eiro, un tas tiks pabeigts līdz 2023.gada jūnijam.

"Novira Plaza" būs ilgtspējīgs un mūsdienīgs A klases biroju centrs, kas sastāvēs no četrām dažādām ēkām, no kurām trīs atradīsies Satekles ielā, bet viena - Marijas ielā. Ēkai būs vairākas apzaļumotas zonas un attīstīta infrastruktūra, kas piemērota gan gājējiem, gan riteņbraucējiem un autovadītājiem.

Par 55 miljoniem eiro Rīgas centrā top jauna biroju ēka 

"Novira Capital" ir sācis jauna A klases biznesa centra būvniecību Rīgas centrā,...

Nākotnē šajā vietā koncentrēsies Rīgas pilsētas biznesa vide, cer "Novira Capital" projektu vadītājs Undalgs Mētra: "Šī vieta Satekles ielā, kas ietilpst lielākajā Latvijas sabiedriskā transporta krustpunktā, mums šķiet ļoti simboliska. Mēs to redzam kā vietu, kur "kopā satecēs" jeb satiksies cilvēki, idejas, uzņēmumi no Rīgas, Latvijas, Baltijas un Eiropas."

"Gan Rail Baltica, gan šis jaunais biroju centrs "Novira Plaza" manāmi izmainīs pilsētas centru. Ir nozīmīgi, ka pilsētas vide, panorāma un infrastruktūra turpina attīstīties, jo Centrālā stacija un šis centrālais laukums ir Rīgas seja jeb pilsētas vizītkarte," saka Rīgas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Sāks pāļu dzīšanu biroju centram Novira Plaza iepretī Stacijas laukumam 

Latvijas un Igaunijas īpašumu attīstītāju SIA "Regals nami" un "Novira Capital" jaunās...

Projekta īstenošanā zināšanas, pieredzi un spēkus apvieno profesionāļi no visām trim Baltijas valstīm. Arī kapsulā tika ieliktas visu trīs Baltijas valstu monētas un laikraksti, lai apzīmētu šo kopību.

65% jaunā projekta akciju pieder Lietuvas investīciju fondam "Evernord Real Estate Fund III", savukārt 35% pieder nekustamo īpašumu attīstītājam "Novira Capital".

"Evernord Asset Management" ir licencēta aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, kas pieder "Evernord" grupai un šobrīd pārvalda trīs slēgtus ieguldījumu fondus, kuri darbojas visās trīs Baltijas valstīs.

"Novira Capital" ir viens no vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Igaunijā, kas pēdējo gadu laikā ir izstrādājis vairākus jaunus projektus, tostarp 4 lielas biroju ēkas Tallinas centrā un vairāk nekā 300 augstas klases dzīvokļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EY (agrāk Ernst & Young) Eiropas investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo ekonomikas līderu viedokļus, parāda, ka investoru vērtējumā Rīga ierindojas 35. vietā pēc pievilcības ārvalstu investīcijām tuvāko trīs gadu laikā.

Investīcijām vēlamākā pilsēta Eiropā ir Londona, kurai seko Stokholma, Frankfurte, Brisele, Parīze, Amsterdama, Roterdama, Berlīne un Glāzgova, bet pirmo desmitnieku noslēdz Milāna.

Rīga 35. vietu dala ar Bratislavu, Lodzu, Porto, Marseļu un Viļņu, bet Rīgai vistuvāk priekšā ir Valensija, Hamburga un Bukareste. Tallina pievilcīgāko četrdesmit Eiropas pilsētu lokā šogad nav minēta.

“Mūsu pētījums parāda, ka Rīga ir pamanāma investoru nākotnes ieguldījumu kartē un konkurē ar citām lielām un nozīmīgām Eiropas pilsētām. Galvenais, kas mums jāņem vērā sacensībā par investīcijām, ir tehnoloģiju prasmju veicināšana, jo tieši to kā kritisku elementu investīciju vietas izvēlē pētījumā norādīja 92% investoru. Šim faktoram seko inovāciju attīstības līmenis un kopējā digitālo pakalpojumu vide un tehnoloģiju izplatība sabiedrībā,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku apvienība BERERIX sākusi dzelzceļa tilta un pārvada būvniecības darbus Lāčplēša ielā.

Pirmā dzelzceļa pārvada izbūve ir nozīmīgs brīdis Rīgas Centrālā multimodālā transporta mezgla attīstībā un vienlaikus turpmākā projekta īstenošanā. Augustā uzsāktie dzelzceļa pārvada būvniecības darbi un daļēja uzbēruma norakšana mainīs pilsētvidi un ļaus īstenot projektēšanas risinājumus, kas uzlabos satiksmes, gājēju un velobraucēju pārvietošanos drošā un ērtā veidā.

"Lai stacijas apkārtni pārveidotu par galvaspilsētas centrālo satiksmes mezglu ar modernu un pieejamu infrastruktūru, būvniecības laikā gaidāmas satiksmes organizācijas izmaiņas, bet aicinām iedzīvotājus pret tām izturēties ar izpratni,” atzīmēja Satiksmes ministrijas Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktors Kārlis Eņģelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja agrāk visi populārākie apģērbu un ēdināšanas zīmoli, bankas, apģērbu tīrīšanas pakalpojumu sniedzēji un tamlīdzīgi atradās centra galvenajās ielās, tad tagad tie pārsvarā ir izvietojušies lielajos tirdzniecības centros, kas atrodas perifērijā.

Tā pašlaik notiekošo centra tirdzniecības platībās komentē nekustamo īpašumu kompānijas Starlex Real Estate komercplatību speciālists Oskars Frīde.

Jau pirms Covid uzliesmojuma, centrā ļoti daudzas telpas kādu laiku stāvēja tukšas. Cilvēki arvien vairāk izvēlas savu dzīvesvietu ārpus centra vai Pierīgā, līdz ar to visus savus nepieciešamos pirkumus veicot lielajos tirdzniecības centros. "Vēl nemaz ne tik sen bija diezgan liels pieprasījums pēc tirdzniecības telpām no mazo zīmolu apģērbu tirgotājiem, taču Covid ierobežojumi veica savas korekcijas. Daļa neizturēja spriedzi un aizvērās pavisam. Daļa nomainīja telpas uz mazākām, bet kaut kur netālu, lai pastāvīgajiem klientiem nenāktos ilgi maldīties, meklējot iecienītā zīmola jauno atrašanās vietu," novērojis O. Frīde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tirdzniecības centros atbilstoši valdības pieņemtajiem noteikumiem strādāt atļauts tikai veikaliem, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces – tādi aizņem tikai vidēji 25% tirdzniecības centru platības. Pārējie 75% veikalu nestrādā un nemaksā nomu par telpām, radot tirdzniecības centriem Latvijā vairāk nekā 11 miljonu eiro zaudējumus katru mēnesi.

Tā liecina Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) rīcībā esošie dati. Alianses norāda, ka šādu situāciju radījusi valdības nespēja panākt sabiedrības vairākuma vakcinēšanos, lai iegūtu pūļa imunitāti Latvijā, tāpēc nozare aicina nevilcināties un lemt par nomas atbalsta piešķiršanu.

Tirdzniecības centri, kas vēl nav paguvuši atgūties no pavasarī ciestajiem zaudējumiem, šobrīd cieš no ierobežojumiem. Līdz šim Covid-19 vīrusa izplatības apturēšanas nolūkā ieviesto ierobežojumu dēļ tirdzniecības centru zaudējumi sasnieguši 65 miljonus eiro.'

Pavasarī pēc nozares lūgumiem valdība pieņēma nomas atbalsta programmu, kam tika piešķirti 20 miljoni, tomēr, kā liecina NĪAA rīcībā esošie dati, atbalstam līdz šim izmaksāti tikai aptuveni 7-8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” informē, ka uzņēmuma klientu centri visā Latvijā ir atvērti, jo uzņēmums spēj nodrošināt, ka tajos no 11. oktobra strādā vakcinēti klientu konsultanti.

Visi klientu centri strādā saskaņā ar valdības apstiprinātājiem nosacījumiem tirdzniecības organizēšanai ārkārtējās situācijas laikā un tirdzniecības centru, kuros atrodas “Tele2” klientu centri, izstrādātajiem noteikumiem.

Kā atzīst uzņēmumā, tie klientu centru darbinieki, kuri šobrīd vēl nav pabeiguši vakcinēšanās kursu, turpinās apkalpot klientus pa telefonu – līdzīgi kā 2020. gada pavasarī, kad “Tele2” pārkvalificēja aptuveni 150 darbiniekus, nodrošinot viņus ar visu nepieciešamo, lai varētu veikt darbu attālināti.

“Mums šobrīd ir vakcinēti vairāk nekā 85% mūsu klientu centru speciālistu un tuvākajā laikā šis procents augs. Lai nodrošinātu klientu centru sekmīgu darbību, pārplānojām savus resursus tā, lai visos klientu centros būtu optimāls darbinieku skaits un tie varētu apkalpot klientus arī klātienē,” stāsta “Tele2” mazumtirdzniecības vadītāja Jana Logina.

Komentāri

Pievienot komentāru