Jaunākais izdevums

Palielinoties attālinātā darba popularitātei un pieaugot e-komercijas lomai, uzņēmumiem arvien aktuālāka ir IT sistēmu un datu novietošana datu centros pie IT ārpakalpojumu sniedzējiem un/vai “mākoņos’’. Arī tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Tet ir seši datu centru un mākoņpakalpojumu platforma TetCloud.

Datu centru pakalpojumu veidi un to īpašības

Uzņēmumiem pie lielāka datu apjoma vai tiem, kuri strādā IT jomā, ir nepieciešams serveris, kurā tiek glabāti dati. Ja agrāk populārākais veids bija to uzturēt pašiem, tad šobrīd arvien biežāk tiek izmantotas vēl divas opcijas datu glabāšanai - attālināti datu centri un to ievietošana virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Kādas ir šo trīs opciju īpašības un atšķirības?

Datu glabāšana uzņēmumā. Lai arī agrāk praktiski vienīgā opcija, tad šobrīd tā uzskatāma par dārgu un laikietilpīgu no apkopes viedokļa. Pārsvarā to izvēlēsies tikai trijos gadījumos - 1. ja nav daudz datu un neparedzētas situācijas neietekmēs uzņēmuma darbības procesu (piemēram, mājaslapa ir uzņēmuma vizītkarte, nevis piedāvā e-komerciju). 2. ja uzņēmums nevar izvest datus ārpus tā telpām juridisku ierobežojumu vai datu specifikas dēļ (piemēram, medicīnas iestādes vai valsts struktūras). 3. citu iemeslu dēļ kā bailes no pārmērīgām izmaksām, neuzticēšanās vai nezināšana par ārpakalpojumu, liek uzņēmumiem atteikties no datu glabāšanas pie trešās puses.

Infrastruktūras izvietošana attālinātā datu centrā. Šo var saukt par progresīvu iespēju, kura ļaus ietaupīt resursus. Īres cenā tiek iekļauti interneta pakalpojuma un elektrības maksājumi, kamēr, datu centru uzglabājot savā birojā, tie būs kā papildus maksājumi. Savukārt noslēgtajā līgumā starp pakalpojuma sniedzēju un ņēmēju tiek skaidri atrunātas abu atbildības jomas, norādīti pakalpojuma parametri un nosacījumi, kas tādējādi ļaus izpildītājam pārņemt problēmu risināšanu. Uzņēmuma īpašnieku tas atbrīvos no nevajadzīgām problēmām un ļaus vairāk koncentrēties uz saviem darba pienākumiem.

Datu glabāšana mākonī jeb virtuālajā serverī. Trešā iespēja ir glabāt datus virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Papildus izmaksu samazinājumam datu glabāšanā attālinātā datu centrā, mākonim klāt nāk elastība. Klients izvēlas visus iestatījumus, iegūst piekļuvi datiem no jebkuras vietas. Pateicoties pakalpojuma elastībai, šī iespēja būs ļoti piemērota maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpat šī opcija ir veiksmīgs risinājums īstermiņa projektiem un sezonāliem biznesiem.

Ja esi valsts iestāde, vai tāda, kam ir sensitīvi dati, tad, visticamāk, ir jādomā par sava servera uzturēšanu ar cilvēku komandu vai hibdrīda modeļiem. Tajā gadījumā daļa IT infrastruktūras paliek uzņēmumā vai iestādē un daļa - pie ārpakalpojuma sniedzēja. Ja proti uzticēties citiem un vēlies ietaupīt, tad labākā no opcijām būs datu glabāšana ārpakalpojumā pie kāda no sertificētiem pakalpojuma sniedzējiem. Savukārt, ja vēlies ne tikai ietaupīt, bet nodrošināt uzņēmumam arī elastību, tad veiksmīgākais piedāvājums būs datu glabāšana mākonī.

Ko piedāvā datu glabāšana nomātā datu centrā?

Ļoti svarīgs arguments par labu datu glabāšanai nomātā datu centrā ir garantēta drošība. Kvalitatīvi šo pakalpojumu sniedzēji ir sertificēti un saņēmuši tādus sertifikātus kā ISO, TIER, PSI DSS. Uzņēmumi, kuriem ir liels datu apjoms un kuri vēlas, lai tos uzglabātu saskaņā ar augstākajiem drošības standartiem, lemj tos glabāt sertificētos datu centros.

Uzņēmums Tet piedāvā glabāt datus Ziemeļeiropā drošākajā datu centrā Dattum. Tas ir projektēts un būvēts pēc TIER drošības prasībām, kā arī ir atbilstoši sertificēts. Dattum ir vienīgais TIERIII sertificētais datu centrs Latvijā. Tet datu centrs ir izvietots uz uzņēmuma pamattīkla infrastruktūras mezgla, kas ļauj nodrošināt rezervētus tiešos savienojumus ar lielākajiem interneta apmaiņas punktiem Eiropā un Krievijā. Dattum ir piemērots klientu kritisko IT sistēmu izvietošanai un tādiem uzņēmumiem, kuru bizness ir saistīts ar finanšu transakciju apstrādi un uzglabāšanu atbilstoši Masercard/VISA Level1 prasībām.

Kopumā Tet ir jau seši datu centru, kuri atrodas Rīgā. Katrs no tiem ir sertificēts, taču tie ir ar dažādu ietilpību, elektroenerģijas jaudu un citiem drošības sertifikātiem. Savukārt partneru datu centrs Eiropā klientiem ļaus neapstādināt savu biznesu pat ‘’force majeure’’ situācijās.

Tet Dattum centram ir tādi parametri kā:

Ietilpība līdz 100 statnēm

Elektroenerģijas jauda ir līdz 1.4 megavatiem

Infrastruktūra ir droša, jo tā ir sertificēta. Dattum centrs saņēmis TIERIII Design un TIERIII Facility sertifikātus

Tet Dattum centrs saņēmis arī divus citus sertifikātus. ISO 27001 sertifikāts saņemts procesu un personāla drošības standartiem, bet PCI DSS Level1 sertifikāts elektronisko maksājumu drošības standartiem.

Datu centra pieejamība ir 99.982 %, ko garantē TIERIII sertifikāti. Kopš datu centra atklāšanas 2013. gadā, tā pieejamība bijusi 100%.

Ja tevi šis pakalpojums ir ieinteresējis, dodies uz Tet mājaslapu, un piesaki pakalpojumu. Ar tevi sazināsies Tet darbinieki, atbildēs uz visiem interesējošiem jautājumiem un palīdzēs izvēlēties labāko datu centru pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

DEAC kopā ar Lietuvas DLC datu centriem apvienojas jaunā zīmolā

Db.lv, 20.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs (DEAC) un Lietuvas Duomenų Logistikos Centras (DLC) šogad atzīmē 25 gadus datu centru biznesā un apvienojas kopīgā zīmolā Delska.

Ar šo stratēģisko apvienošanos uzņēmumiem Baltijā un pasaulē tiek piedāvāti pilna spektra pakalpojumi IT infrastruktūras paplašināšanai vairākās datu centru lokācijās un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī jaudīgs un uzticams datu pārraides tīkls.

Jau kopš 2020. gada DEAC un DLC ir daļa no Šveices Quaero European Infrastructure Fund II piederošā uzņēmuma Baltic Rezo. Abos uzņēmumos veiktās investīcijas ļāvušas īstenot vērienīgus attīstības plānus gan datu centru infrastruktūras paplašināšanā, gan energoefektivitātes celšanā. Publiskā zīmola maiņa paredz ciešāku sadarbību uzņēmumu starpā, taču abi uzņēmumi turpina darboties kā atsevišķas juridiskas personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Dell Technologies - drošības risinājumi, kas nodrošina jūsu uzņēmuma datu aizsardzību

Sadarbības materiāls, 26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, valsts iestādēm un institūcijām ir svarīgi nodrošināt nemainīgi noturīgu darbību pret kiberdraudiem un uzbrukumiem - mazinot kritiskās infrastruktūras kiberdrošības radītos riskus un rūpējoties par kritisko datu privātumu.

Dati ir vērtība, kas var dot jaunas iespējas un arī riskus

Dati, jaunā globālās ekonomikas valūta, lielākajai daļai uzņēmumu ir kļuvuši par visvērtīgāko aktīvu. Pieaugošā iespēja gūt peļņu no datu ieguves, mudina uzņēmumus meklēt un radīt arvien jaunus veidus, kā šīs iespējas izmantot savā labā. Tas ir veicinājis ievērojamu kopējo datu pieaugumu. Iespējas gūt labumu no šiem datiem un palielināt biznesa vērtību ir šķietami bezgalīgas.

Diemžēl, dati ir kļuvuši arī par mērķi. Plaši ieviestās e-komercijas sistēmas, attālinātā darba apjoma pieaugums un kopējā cilvēku ikdienas dzīves digitalizācija, nodrošina vislielāko IT uzbrukumu mērķauditoriju vēsturē. Regulāri tiek veikti noziedzīgi nodarījumi uzņēmumiem ar mērķi gūt finansiālu labumu, vai tiem radīt citādus zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā digitalizācija, kā arī pandēmijas ietekme veicinājusi datu centru pakalpojumu izaugsmi. Datu centrs ir viens no tiem IT risinājumiem, kas ļauj paaugstināt biznesa procesu efektivitāti un drošību, kā arī būtiski samazināt tehniskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Šīs tendences ietekmē gan Latvijā gan pasaulē pieaugošā datu centru slodze, kas saistītas ar datu centru darbību un patērētās elektroenerģijas apjoma pieaugumu. Kas sagaida šo nozari turpmāk, stāsta “Tet” Datu centra biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga.

Sistēmas noturības attīstīšana

Prasības nodrošināt nepārtrauktu infrastruktūras darbību katru gadu pieaug. Sistēmu lēndarbība un dīkstāve var būtiski ietekmēt uzņēmuma veiktspēju un pakalpojumu līmeni, tādējādi samazinot ieņēmumus. Jaunu standartu piemērošana, lai panāktu pilnīgu noturību un darbības nepārtrauktību, agri vai vēlu kļūs par nozares normu.

Perifērijas risinājumu izstrāde

Datu apjoma pieaugumu veicina arī ar tīklu savienoto ierīču pieaugums. Sagaidāms, ka to apstrāde notiks nevis centrālajos datu centros, bet gan perifērijā, tas ir, vietējos datu centros. Tas novedīs pie dažāda veida datu centru izvietošanas un jaunu datu centru veidu rašanās tīkla savienojamības nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

IT nozares radītās emisijas mudina strādāt pie efektīvas programmatūras radīšanas

Pauls Barkāns, "Helmes Latvia" vadošais risinājumu arhitekts, 07.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par ietekmi uz vidi un CO2 emisijām, daudz tiek diskutēts par transportu un aviāciju, taču daudz retāk uzmanība tiek pievērsta IT nozares radītajām emisijām, jo tas nešķiet tik pašsaprotami. Vienlaikus Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija.

Atsevišķi eksperti pauž viedokli, ka līdz 2030. gadam IT nozare varētu vēl krietni augt un sasniegt līdz pat 20% no visas kopējās elektrības patēriņa, tādēļ jau šobrīd ir ļoti būtiski strādāt pie efektīvas programmatūras radīšanas.

Lai saprastu, kā mazināt IT nozares ietekmi uz vidi, pirmkārt, nepieciešams identificēt, kādas komponentes rada lielākos izmešus. Lielu daļu veido datu centri un serveri (aptuveni 19% no kopējiem IT sektora CO2 izmešiem), tomēr lauvas tiesu (30%) veido lietotāju gala iekārtas - datori, printeri, planšetdatori, portatīvie datori, viedtālruņi, gudrie pulksteņi, u.c. Šo iekārtu ir krietni vairāk nekā serveru, turklāt, to skaits un daudzveidība turpina strauji pieaugt un lietotāji šis iekārtas salīdzinoši bieži nomaina pret jaunām. Vēl ievērojamu daļu izmešu veidu IT pakalpojumi (15%) un tīkla iekārtas (15%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) sācis jauna ilgtspējīga 10 MW datu centra būvniecību Rīgā, iegādājies zemi papildu datu centru būvniecībai Lietuvā, kā arī turpina nostiprināt savas pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā. Skaitļošanas jaudu eksports tuvākajos gados varētu kļūt par straujāk augošo nozari.

Par šodienas vajadzībām un rītdienas iespējām Dienas Bizness iztaujāja DEAC un Data Logistics Center (DLC) valdes priekšsēdētāju Andri Gailīti.

Fragments no intervijas

Kas DEAC ir šodien? Vai darba specifika ir tā pati, kas bija pirms 24 gadiem?

Kopumā, protams, uzņēmuma iespējas ir gājušas vairumā, tomēr pati uzņēmuma darbības būtība gan nav mainījusies. Tā būtība visiem datu centriem vai hostinga biznesam ir viena – tā ir centralizēta datu uzturēšana, apstrāde un IT pakalpojumu sniegšana klientiem. Datu centrs ir kā saule, ap kuru viss griežas datu pasaulē. Runājot līdzībās, datu centru ir daudz, gluži kā zvaigznes tie ir visapkārt, un stari ir kā komunikāciju līnijas, kas visus savieno.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Dati nekad nav drošībā! Latvijas uzņēmumi piedzīvo arvien lielākus kiberdraudus

Sadarbības materiāls, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statiska IT infrastruktūra nevar konkurēt ar strauji mainīgajām prasībām mūsdienu biznesa vidē, kur digitālā transformācija ir ne vien vēlama, bet samērā neizbēgama. Privātajam un publiskajam sektoram ir nepieciešams mērogojams, pielāgojams un drošs IT pamats, kas ir gatavs ne vien funkcionāli uzturēt, bet arī pasargāt un atjaunot kritiski svarīgus datus. Arvien biežāk dzirdam par datu noplūdēm, datu centru avārijām un finansiāliem zaudējumiem, ko būtu iespējams novērst ar sakārtotu IT infrastruktūru un tās pārvaldību. Šī iemesla dēļ vadošais Ziemeļvalstu un Baltijas IT infrastruktūras piegādātājs Atea skaidro visbiežāk uzdotos jautājumus un tendences datu aizsardzībā.

Kur vislabāk glabāt rezerves datus un kā izvairīties no dārgām tehniskām kļūmēm?

Atea IT arhitekts Kaspars Šulcs skaidro, ka uzņēmumiem ir savlaicīgi jādomā par datu drošību, tādēļ uzņēmumos, kuros ir viens vai divi datu serveri, iespējams, var iztikt ar vienkāršākiem risinājumiem, piemēram, izkopējot datus uz kādu ārējo USB disku vai tīkla iekārtu (NAS), lai būtu rezerves kopijas. Vēlams, lai tas tiktu darīts regulāri, lai tehnisku sarežģījumu dēļ dati būtu aktuāli un lietojami. Lielākiem uzņēmumiem, savukārt, būtu jādomā par rezerves datus glabāšanu iekārtās, kuras pieslēgtas ar ātru datu pārraides kanālu un kas ir speciāli paredzētas rezerves datu glabāšanai, piemēram, Dell EMC PowerProtect. Šīm iekārtām jau automātiski ir iebūvētas dažādas funkcijas efektīvākai datu glabāšanai un apstrādei, kur jāizceļ tieši datu deduplikācija un datu kompresija. Pats svarīgākais uzņēmumam ir tas, lai rezerves kopijas varētu uztaisīt ātri un ērti, un tikpat operatīvi datus varētu arī atjaunot. Šādas rezerves datu glabāšanas iekārtas sadarbībā ar speciālu programmatūru to nodrošina pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tet izvērš Tet Cloud platformas ģeogrāfisko pārklājumu, piedāvājot klientiem iespēju savus datus izvietot arī Vācijā – partneru datu centrā Frankfurtē, papildus jau esošajiem datu centriem Rīgā un Kopenhāgenā.

Šāds stratēģisks solis veikts, ņemot vērā klientu pastiprinātu interesi par drošas un uzticamas datu glabāšanas infrastruktūras nodrošināšanu ārpus Latvijas. Tet Cloud izvietošana Frankfurtē ļaus kritiskos datus, sākot no valsts kultūras mantojuma arhīviem līdz pat uzņēmumu stratēģiski nozīmīgai informācijai, glabāt Eiropas centrā.

“Apzinoties ģeopolitiskos riskus, ir svarīgi tos izvērtēt un operatīvi reaģēt uz to radītajiem izaicinājumiem, jo viens ir skaidrs, ka klientiem drošu IT infrastruktūru vajag tagad un vajadzēs arī tuvākajos gados. Dati ir katras organizācijas “degviela”, gan valsts pārvaldē, gan uzņēmējdarbībā, tādēļ ir svarīgi, ka tie ir izvietoti ģeogrāfiski rezervētos datu centros gan Latvijā, gan ārpus tās, jo tikai tā varam klientam garantēt augstu IT infrastruktūras pieejamību un datu drošību. Piesaistot partnerus Frankfurtē, esam savu datu centra piedāvājumu pārklājumu paplašinājuši ģeogrāfiski, tuvākajos mēnešos uzsākot IT infrastruktūras izvietošanu Vācijā. Esošie un jaunie TetCloud platformas lietotāji varēs savus datus turēt gan Latvijā, gan ārpus tās, neveicot kapitālinvestīcijas infrastruktūrā, bet nepieciešamos resursus izvēršot Eiropā, veicot tikai dažus klikšķus TetCloud platformā,” uzsver Tet datu centru biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu centrus nedrīkst apturēt pat dabas stihijas

Andris Gailītis, DEAC valdes priekšsēdētājs, 17.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7. augusta vētra lieku reizi atgādināja, cik postoši spēj būt dabas spēki pat tādās šķietami mierīgās teritorijās kā Latvija, kur iznīcinošu zemestrīču, zemes nogruvumu vai plūdu draudu tikpat kā nav.

Paralēli izdemolētām ēkām, sadauzītām automašīnām, izgāztiem kokiem un līdz zemei nolīdzinātiem sējumiem, īsā laika sprīdī bez elektrības palika 40 tūkstoši mājsaimniecību. Katastrofāli postījumi, lai gan vētras epicentrs skāra galvenokārt ciematus un nelielas pilsētas. Negribas pat iedomāties, kas notiktu, ja viss stihijas spēks gāztos pār galvaspilsētu Rīgu.

Lielu kataklizmu gadījumos uzmanības centrā pamatoti nonāk cilvēku dzīvība un veselība, pēc tam pajumte un pārtika. 21. gadsimtā īpaši sargājamo lietu kompleksam pievienojušies arī digitālie īpašumi. Runa nav tikai par internetbankām un tiešsaistes servisiem, kuru darbība var tikt apdraudēta. Teju ikvienam no mums kādā mākoņpakalpojumā glabājas fotogrāfijas, dažādu dokumentu kopijas, milzīgi blāķi ar gadu gaitā uzkrātajām sarakstēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas sniegtās pašreizējās iespējas finanšu pārvaldībā līdz šim biežāk izmantojuši lielie uzņēmumi, jo tās dod iespēju strādāt efektīvāk, iegūt un analizēt datus jebkurā brīdī, kad nepieciešams, taču pilnībā to potenciāls joprojām nav izmantots, jo īpaši nelielo uzņēmumu segmentā.

Tādas atziņas skanēja biznesa vadības sistēmu izstrādes uzņēmuma Excellent Latvia sadarbībā ar LR Grāmatvežu asociāciju un Dienas Biznesu rīkotajā vebinārā Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija - klupšanas akmeņi un risinājumi.

Nenoliedzami Covid-19 pandēmija ir bijis būtisks stimuls digitalizācijai visur, kur vien tas iespējams, tomēr vēl joprojām nebūt nav izmantotas visas iespējas, ko tā varētu sniegt. Digitalizācija tiek uztverta kā konkurētspējas stiprināšanas, efektivitātes paaugstināšanas, izaugsmes un attīstības instruments. Diemžēl Latvija digitālo tehnoloģiju un to radīto iespēju izmantošanā uzņēmumos atpaliek ne tikai no Igaunijas un arī no Lietuvas, bet ir arī zem ES vidējā rādītāja tā redzams Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā datu centru un mākoņpakalpojumu tirgus straujo attīstību, tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet atklāj jaunāko, jau sesto datu centru, tā būvniecībā investējot 1,4 miljonus eiro un paplašinot datu centru jaudas par vēl 60 statnēm.

Pēdējo gadu laikā strauji pieaug datu centru pakalpojumu pieprasījums, turklāt tirgus prognozes liecina par šīs tendences saglabāšanos arī nākotnē. Vairāk nekā 20% no Latvijas uzņēmumiem, kuri šobrīd vēl neizmanto datu centru pakalpojumus, plāno to sākt darīt , savukārt saskaņā ar Gartner prognozēm pieprasītākie mākoņpakalpojumi pasaulē IaaS (Infrastructure as a Service) šogad augs par 27%.

Pašlaik Tet eksportē 75% no datu centru pakalpojumiem un tuvākajos gados plāno audzēt datu centra biznesa apgrozījumu par vidēji 15% gadā.

"Pēdējo 10 gadu laikā IKT ir kļuvusi par vienu no Latvijas TOP eksporta nozarēm, un tā arī ir viena no visstraujāk augošajām Latvijā. Tāpat nemitīgi attīstās datu centru pakalpojumu joma, par ko liecina arī mākoņpakalpojumu lietošanas pieaugums Latvijas uzņēmēju vidū – kopš 2018. gada tas ir pieaudzis divas reizes – un šobrīd jau 45% uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus," saka Tet izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

DEAC investē desmitiem miljonus eiro jauna datu centra izbūvē Rīgā

Db.lv, 18.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiski modernākais mākoņskaitļošanas un IT infrastruktūras risinājumu nodrošinātājs Ziemeļeiropā, datu centru operators DEAC ieguldīs vairākus desmitus miljonus eiro jauna un ievērojami lielāka datu centra izveidē Rīgā, kuru plāno nodot ekspluatācijā 2025. gada vidū.

Jaunajā datu centrā DC3 būs līdz pat 1000 statnēm ar kopējo jaudu 10 MW. Tā darbības nodrošināšanai tiks izmantota tikai atjaunojamā enerģija no datu centra teritorijā uzstādītajiem saules paneļiem, un pat rezerves elektrības ģeneratoros izmantots «zaļš» risinājums – MY Neste Diesel, kas ražota no 100% atjaunojamiem resursiem, tai pat laikā tās ķīmiskā formula ir identiska fosilajai dīzeļdegvielai. Jaunais datu centrs tiks sertificēts atbilstoši Tier III standarta prasībām. Šis sertifikāts nosaka ļoti augstus drošības standartus datu centru projektēšanā, izbūvē un uzturēšanā. Lai arī būvniecības darbus plānots pabeigt 2024. gada nogalē, potenciālie klienti jau tagad var rezervēt vietu jaunajā datu centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Dubults neplīst jeb 6 iemesli, kāpēc veidot rezerves kopijas uzņēmuma datiem

Sadarbības materiāls, 10.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtīgas lietas mēs parasti apdrošinām vai parūpējamies par to drošību citos veidos. Mūsdienu pasaulē, kurā vairumam uzņēmumu viens no nozīmīgākajiem resursiem ir informācija, ir ārkārtīgi būtiski gādāt par uzņēmuma datu drošību. Office 365 lietotāji nereti automātiski uzskata, ka par tajā esošā satura drošu uzglabāšanu rūpējas Microsoft. Realitātē Office 365 ir veidots, pamatojoties uz dalītās atbildības modeļa principu. Ideja ir tāda, ka veiksmīgai pakalpojuma darbībai nozīmīga loma ir visām iesaistītajām pusēm. Microsoft galvenais uzdevums ir Office 365 pakalpojumu infrastruktūras uzturēšana un aizsardzība. Piegādātājs nodrošina vienmērīgu darbību iekārtām un Office 365 pakalpojumiem, kā arī rūpējas par aktuālo pakalpojumu pārvaldību. Savukārt klientiem ir jāuzņemas atbildība par savu datu dublēšanu. Piemēram, ja kāds uzņēmuma darbinieks netīšām izdzēš failu no Teams, diemžēl nav iespējas piezvanīt uz Microsoft biroju un pieprasīt faila atjaunošanu. Tas ir klienta pienākums – savlaicīgi veidot rezerves kopijas, lai vajadzības gadījumā datus atgūtu.

Uzņēmums Primend, kas nodrošina profesionālus un efektīvus IT pakalpojumus visā Baltijā, rūpīgi seko līdzi arī tam, lai klientu vērtīgie dati būtu pastāvīgā drošībā. Vai zini, kādi ir galvenie iemesli uzņēmuma datu aizsardzībai? Lūk, 6 potenciāli riski, kurus var “apdrošināt”, ieviešot uzņēmumā kvalitatīvu satura dublēšanas risinājumu rezerves kopijām.

1. iemesls: netīša izdzēšana. Gluži cilvēcīgi jebkuram var gadīties svarīgu informāciju netīšām izdzēst vai arī kļūdas dēļ vieniem datiem uzkopēt virsū citus, attiecīgi oriģinālos datus zaudējot. Protams, ir pieejami dažādi Microsoft rīki, kas ļauj informāciju atgūt, kā piemēram, izdzēsto failu vai e-pasta ziņojumu miskastes. Tomēr ne visās situācijās tas ir risinājums, turklāt šādā formātā dati tiek glabāti tikai noteiktu laika periodu, pēc tam tos neatgriezeniski dzēšot. Tātad vienīgais drošais veids, kā tos atgūt, ir pilnvērtīgs un visaptverošs risinājums rezerves kopiju izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ir derīgs, nav derīgs – sertifikāta pieprasīšana bez papildu datu vākšanas

Ivo Krievs, Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes dekāns un personas datu aizsardzības eksperts, 15.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas laiks būtiskas izmaiņas datu aizsardzības izmantošanā nav ieviesis. Tomēr šis laiks uzņēmumiem un to darbiniekiem ir izgaismojis un aktualizējis daudzus neskaidrus jautājumus juridiskajā aspektā.

Pasākumi, kas veikti, lai apkarotu COVID-19 ir radījuši izteiktas bažas par sensitīvo personas datu, kas saistīta ar veselības datiem, izmantošanu. Jāapzinās, ka šobrīd, gadījumā, ja ir nepieciešams uzrādīt sertifikātu, jāpārbauda tikai tā derīgumu, nepieprasot detalizāciju, piemēram, kad slimojis vai vakcinējies.

Ieviešot attālināto darbu, uzņēmumos pieaug gan datu apstrādes tiesiskuma nenodrošināšanas riski, gan arī kiberdrošības draudi un datu pārkāpumu skaits, tāpēc rūpīgi jānovērtē kārtība kā nodrošināt attālināto darbu, lai no šiem riskiem izvairītos.

Neizpratne par datu aizsardzības noteikumiem saistībā ar Covid-19

Lai gan izaicinājumi, ar kuriem šobrīd saskaras vairums uzņēmumu, ir īpaši jūtīgi sabiedrībā, tomēr tie ir pārejoši. Lielākās problēmas šobrīd sagādā uzņēmumu neizpratne par datu aizsardzības noteikumiem saistībā ar Covid-19. Uzņēmumi neizprot, kā formulēt nosacījumus, lai netiktu pārkāptas personas datu aizsardzības prasības, jo no vienas puses valsts uzliek uzņēmumiem pienākumu pārbaudīt vai persona atbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, ir vakcinēts vai izslimojis, tomēr nepasaka precīzu kārtību kā to realizēt, lai nepamatoti neiejauktos personu privātumā. Jāuzteic ir Datu valsts inspekcija, kas regulāri cenšas uzņēmumus informēt par to kā pareizi veikt datu apstrādi .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēloties ārējo cieto disku, jūs esat svarīga lēmuma priekšā, kas ietekmēs jūsu datu drošību un pieejamību. Laikmetā, kad digitālie dati kļūst par ļoti svarīgu un neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, pareizas to uzglabāšanas izvēle ir sevišķi būtiska. Ārējie cietie diski piedāvā elastīgu risinājumu datu pārnēsāšanai, dublēšanai un arhivēšanai. Tomēr tirgus ir piesātināts ar dažādiem modeļiem un specifikācijām, padarot izvēles procesu samērā izaicinošu.

Iekšējie pret ārējiem diskiem

Iekšējie cietie diski parasti ir datora galvenās atmiņas nesēji. Tie ir fiziski pievienoti datora sistēmai. Ārējie cietie diski savukārt piedāvā portatīvu datu glabāšanu, kas ļauj lietotājam viegli pārvietot datus no vienas sistēmas uz otru.

Ārējie diski ir ideāli datu kopiju veidošanai vai lielu datu apjomu, piemēram, filmu un fotoattēlu, glabāšanai. Tie nodrošina elastību un papildus atmiņas iespējas.

Fiziskās īpašības

Fiziskais izmērs un svars ir būtiski faktori, izvēloties ārējo cieto disku. Mazāki un vieglāki modeļi ir ērti ceļošanai, kamēr lielāki iespējams var piedāvāt vairāk glabāšanas vietas.

Lielums ietekmē ne tikai mobilitāti, bet arī glabāšanas jaudu. Piemēram, kompakts SSD (Solid-State Drive) var būt mazs un viegls, bet tajā pašā laikā piedāvā ātru datu pārsūtīšanas ātrumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 40 miljonus eiro, Tallinā atklāts Baltijas reģionā lielākais Greenergy datu centrs, kas būtiski palielinās Baltijas valstu eksporta potenciālu datu glabāšanas jomā.

17. februārī atklāta pirmā no trim datu centra kompleksa ēkām 14,5 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Plānots, ka jaunajam datu centram būs nozīmīga turpmākā ietekme uz reģiona kopējo digitalizāciju un e-komercijas attīstību. Iedzīvotājiem tas nozīmēs labāku piekļuvi e-pakalpojumiem, kā arī mazāku ietekmi uz vidi un mazāku energoresursu patēriņu

"Greenergy datu centra izveide – no dibināšanas līdz atvēršanai –, prasīja vairāk nekā piecus gadus, un šajā procesā piedalījās speciālisti no sešām valstīm. Šodien atklātais komplekss atbilst visiem augstākajiem starptautiskajiem drošības standartiem, un tā mērķis ir panākt par 25% augstāku energoefektivitāti nekā šobrīd vidēji tirgū. Tehnoloģiski runājot, mēs esam pasaules absolūtajā virsotnē. Šodien atklātās pirmās ēkas platība ir 14 500 kvadrātmetru, bet kompleksa kopējā plānotā jauda ir 31,5 MW, kas ir apmēram tikpat, cik enerģijas patērē neliela pilsēta," saka Greenergy datu centra valdes loceklis un datu centra izveides idejas autors Kerts Everts (Kert Evert).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ST spriedums par ierobežojumiem tirdzniecības centriem – atgādinājums par brīvas konkurences nozīmi

Raivis Leimanis, ZAB Ellex Kļaviņš zvērināts advokāts, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesas (ST) šā gada 10. marta spriedums par tirdzniecības centriem noteikto ierobežojumu neatbilstību Satversmei ir viens no ļoti retiem gadījumiem, kad par antikonstitucionālu ir atzīts kāds no pandēmijas laikā noteiktajiem normatīvajiem ierobežojumiem klātienes komercdarbībai.

Šis ir unikāls spriedums, tādēļ konkrētā lieta un turpmākie ar to saistītie procesi veidos jaunu tiesu praksi Latvijas vēsturē. Spriedums dod iespēju lietas rosinātājiem pretendēt uz zaudējumu atlīdzināšanu no valsts un kļūs par vērtīgu atgādinājumu, ka brīva konkurence ir viena no mūsu pamatvērtībām.

Tirdzniecības centri vēršas Satversmes tiesā 

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais...

ST lieta tika rosināta pēc mazumtirdzniecības uzņēmuma “Jysk” un divu tirdzniecības centru (“Domina” Rīgā un “Valleta” Valmierā) pieteikumiem, kurus ST apvienoja vienā lietā. Komersantu pieteikums bija par MK noteikumu “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Satversmei.

JYSK vēršas Satversmes tiesā  

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā...

Apstrīdētie noteikumi noteica būtiskus tirdzniecības ierobežojumus tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecības platība ir lielāka par 7000 m2. Proti, lielajos tirdzniecības centros tika aizliegta visa veida veikalu darbība, izņemot atsevišķus noteikumos minētus veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces. Savukārt citiem veikaliem, kas atrodas ārpus tirdzniecības centriem, tostarp arī tiem, kuru kopējā tirdzniecības platība lielāka par 7000 m2, valdība strādāt neliedza.

Valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus 

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem...

Veikali, kas dēļ minētajiem ierobežojumiem nevarēja strādāt, neguva ieņēmumus un nevarēja samaksāt nomas maksu. Daudzi nomnieki tāpēc nespēja izpildīt savas saistības, tiem radās parādi, daži pārtrauca darbību tirdzniecības centros (izbeidza nomas līgumus), daži pat bankrotēja. Jaunus nomniekus tirdzniecības telpām nebija iespējams piesaistīt, tāpēc zaudējumus cieta gan veikali paši, gan arī tirdzniecības centri. Citiem veikaliem ārpus tirdzniecības centriem bija atļauts strādāt, kas norāda uz atšķirīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, un konkurences kropļošanu. Izpētot situāciju Eiropā, konstatējām, ka nekur citur nebija noteikti tik stingri darbības ierobežojumi tirdzniecības centriem. Vairumā gadījumu ierobežojumi attiecās uz nekontrolētu pulcēšanos, pamatā nosakot prasības telpu platībai, kā arī paredzot pienākumu valkāt sejas maskas.

Izskatot šo lietu, ST konstatēja, ka apstrīdētā MK noteikumu norma neatbilst Satversmei un atzina to par spēkā neesošu. Būtisks elements šajā lietā bija konstatēt to, ka abi tirdzniecības vietu veidi – lielajos tirdzniecības centros esošie veikali un tie lielie veikali, kas strādā ārpus tirdzniecības centriem – ir salīdzināmi. Kā noskaidroja tiesa, MK noteikumu izstrādes gaitā netika pienācīgi vērtēts un pamatots, kādēļ pandēmijas laikā vieniem tiek atļauts strādāt, bet otriem ne. Satversmes tiesa to uzskatīja par Satversmes 91. pantā nostiprinātā vienlīdzības principa pārkāpumu.

Savukārt “Jysk” sūdzība bija par to, ka noteikumi aizliedza strādāt arī lielajos tirdzniecības centros esošiem veikaliem ar ārējo piekļuvi. Proti, “Jysk” veikalos bija iespēja nodrošināt atsevišķu ārējo ieeju, kas ļautu ierobežot pandēmijas izplatību līdzīgi kā citos veikalos ārpus tirdzniecības centriem. Tiesa konstatēja, ka šāds aizliegums ir nepamatots, jo Covid‑19 infekcijas izplatības riska ziņā nav būtisku atšķirību starp lielā tirdzniecības centra veikalu, kurš ir norobežots no tirdzniecības centra koplietošanas telpām un kuram ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve, un jebkuru citu atsevišķās telpās iekārtotu veikalu, kuram ir atsevišķa ārējā piekļuve. Tāpēc par Satversmes 91. un 105. pantam neatbilstošu tika atzīta norma, kas pandēmijas ierobežošanas dēļ liedza strādāt tirdzniecības centros strādājošajiem lielajiem veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju.

Ņemot vērā, ka tirdzniecības centru ieņēmumi (nomas maksa) ir pilnībā atkarīgi no tajos esošo veikalu spējas strādāt, šajā gadījumā tika nodarīti zaudējumi gan pandēmijas ierobežojumu dēļ slēgtajiem veikaliem, gan arī tirdzniecības centriem. Likumsakarīgi ir sagaidīt, ka pēc šī sprieduma no valsts tiks prasīts kompensēt zaudējumus. To apmērs vēl ir jāprecizē, bet summas visticamāk būs mērāmas simtos tūkstošu eiro. Pieņemot, ka zaudējumus minēto ierobežojumu dēļ ir cietuši praktiski visi tirdzniecības centri Latvijā, loģiski būtu šo lietu izvērtēt plašākā kontekstā, meklējot visiem pieņemamu risinājumu, kas kaut daļēji kompensētu nevienlīdzīgo nosacījumu dēļ radušos zaudējumus. Brīva konkurence ir viens no ekonomikas attīstības pamata nosacījumiem, ko ar savu spriedumu vēlreiz ir apliecinājusi arī ST. Tāpēc šim spriedumam būtu jākļūst par atskaites punktu un atgādinājumu turpmāk, – situācijās, kad valsts kādu objektīvu iemeslu dēļ būs spiesta ierobežot vai kā citādi koriģēt komercdarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tet Datu centri audzē apgrozījumu

Db.lv, 31.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji pieaugot eksporta apjomam, Tet Datu centru biznesa daļa 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu 2022. gadā, ir pieaugusi par 44%. Straujāk palielinājusies pakalpojuma daļa tieši eksporta tirgū – par 57%, savukārt Latvijas biznesa daļa – par 20%. Ieņēmumi auguši arī Tet Cloud platformas biznesā, attiecīgi salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn, šogad tie par 27% augstāki.

“Šobrīd redzam, ka Datu centru biznesa apgrozījums gada pirmajos septiņos mēnešos pieaudzis par 44%, kas liecina, ka esam atguvušies no kara izraisītajām problēmām, kā arī tas noticis, pateicoties jauniem klientiem, kas izvēlas Datu centra piedāvātos pakalpojumus. Eksporta rezultāti ir strauji auguši, jo 2022. gadā, sākoties Krievijas izraisītajam karam Ukrainā, liela daļa Ukrainas klientu saņēma pakalpojumu ar ievērojamām atlaidēm, kas savukārt pērn samazināja uzņēmuma ieņēmumus šajā jomā,” stāsta Tet Datu centru Biznesa attīstības direktors Māris Sperga.

Pēdējā pusgada laikā būtiski audzis arī Tet Cloud platformas bizness, kura ieņēmumi, salīdzinot ar šo pašu periodu 2022. gadā ir auguši par 27%. Tas noticis, pateicoties vairākiem jaunievedumiem, kas platformu padara arvien vērtīgāku, drošāku un ērtāku tās lietotājiem. Viens no tiem ir ģeogrāfiskās rezervēšanas iespēja. Izmantojot Tet Cloud platformu, šobrīd klienti gan datu kopijas, gan rezerves infrastruktūras resursus glabā arī datu centrā Kopenhāgenā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Gudra viedierīču lietošana drošai uzņēmējdarbībai

Mārtiņš Kaļķis, LMT Kiberdrošības daļas vadītājs, 03.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedtālruņu straujā attīstība, pandēmijas sekmētā vispārēja digitālā transformācija un pāreja uz hibrīdo darba režīmu rezultējusies darba un personīgās dzīves robežu saplūšanā.

Vēl pirms dažiem gadiem liela daļa birojos strādājošo e-pastus sāka lasīt datoros tikai darbdienas rītā, bet tagad lielākā daļa informācijas dzīvo un ir viegli pieejama viedtālrunī jebkurā diennakts laikā. Tajā var izlasīt e-pastus, pieslēgties uzņēmuma sapulcēm, piekļūt iekšējām sistēmām un dokumentiem. Taču vienlaikus ar plašāku pieejamību nāk arī lielāki drošības riski. Tādēļ, ja uzņēmumam ir svarīga datu aizsardzība, būtiski izstrādāt un arī ievērot viedierīču drošības politiku.

Ērtāk darbiniekam vai drošāk uzņēmumam?

Uzņēmumi pret viedierīču pārvaldības risinājumiem izturas ar atšķirīgu pieeju. Diemžēl visai biežs pārvaldības modelis ir… tās nepārvaldīt. Taču šī izvēle rada liekus riskus uzņēmumam, jo rūpes par viedierīci un datu uzglabāšanas drošību uzņemas darbinieks, kurš, iespējams, nav pietiekami zinošs, lai izsvērtu varbūtējos datu apdraudējumus un apzinātu labākos risinājumus to novēršanai. Tāpēc saprātīgāks risinājums ir sadarbībā ar IT speciālistiem izstrādāt viedierīču drošības pārvaldības politiku, kas ietver visus aspektus no ierīces iegādes brīža līdz tās utilizācijai. Tādējādi tiek pasargāts gan pats uzņēmums, gan tā iekārtas un dati. Lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu par datu pārvaldības formātu, varam aplūkot četru veidu pārvaldības modeļus. Vienkāršākais no tiem paredz, ka uzņēmuma darbinieks izmanto personīgo viedierīci jeb t.s. Bring Your Own Device (BYOD), ar kuru ierobežotā mērogā var piekļūt darbam nepieciešamajai informācijai, piemēram, tikai izlasīt e-pastus vai pieslēgties sapulcēm tiešsaistē. Tiesa, IT atbalsta dienestam šī pieeja rada vislielākās galvassāpes – katram individuālam lietotājam būs cita iekārta, atšķirsies to veiktspēja, operētājsistēmas un atjauninājumu pieejamība, piekļuve u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu centru un mākoņpakalpojumu sniedzējs Tet vairāk nekā divas reizes paplašina mākoņu platformu Tet Cloud un sāk piedāvāt datu izvietošanu ne tikai Latvijā, bet arī Dānijā, informē uzņēmumā.

Paplašināšana saistīta gan ar stabili augošu pieprasījumu mājas un eksporta tirgos, it īpaši Ukrainā, gan ar Telia Latvija iegādāšanas darījumu, kad sešiem Tet datu centriem pievienojās arī resursi datu centrā Kopenhāgenā. Tet mākoņpakalpojumu biznesa apgrozījums Latvijā ir pieaudzis par 20%, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā.

“Pieprasījums pēc datu un IT infrastruktūras glabāšanas mākoņos turpina augt gan energoresursu cenu kāpuma, gan arī nestabilas ģeopolitiskās situācijas dēļ, ko redzam gan pēc Latvijas tirgus rezultātiem, gan mūsu lielākajā eksporta tirgū Ukrainā. Pateicoties Telia Latvija iegādāšanas darījumam, kas noticis šī gada pavasarī, mēs esam pilnībā gatavi nodrošināt papildu mākoņu resursus esošajiem un jauniem klientiem, pie tam piedāvājot glabāt datus gan Latvijā, gan Dānijā,” saka Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pārrobežu e-recepšu datu apmaiņa ar Eiropas Savienības dalībvalstīm - praktiska sistēma, kas noderēs daudziem ceļotājiem no Latvijas

Edžus Žeiris, e-recepšu datu apmaiņas sistēmas izstrādātājs un uzturētāja SIA “ZZ Dats” direktors, 27.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija uzsākusi pārrobežu e-recepšu datu apmaiņu ar noteiktām dalībvalstīm, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju iegādāties savas e-receptes zāles citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs komandējuma, tūrisma brauciena vai citas īslaicīgas uzturēšanās laikā.

Līdz šim Latvijā izrakstītas zāles ārzemēs varēja iegādāties tikai gadījumā, ja recepte bija izrakstīta uz papīra veidlapas.

E-receptes zāles jau var iegādāties Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā, un pakāpeniski šo valstu skaits palielināsies, informē Nacionālais veselības dienests (NVD). Arī noteiktu ES dalībvalstu iedzīvotāji Latvijas aptiekās var iegādāties savu e-recepšu zāles, ja mītnes valsts ir uzsākusi datu apmaiņu ar Latviju. Šobrīd Latvijas aptiekās var iegādāties zāles, kas ir izrakstītas Igaunijā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā. Atbilstoši NVD pieejamajai informācijai arī Latvijas aptiekās jau bijuši pirmie gadījumi, kad izsniegtas ārzemēs izrakstīto e-recepšu zāles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitāls automātiski nenozīmē "zaļš" – kāpēc jādomā par CO2 pēdas samazināšanu arī IT jomā?

Viesturs Bulāns, “Helmes Latvia” vadītājs, 13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par ilgtspēju, visbiežāk saprotam racionālu elektroenerģijas patēriņu, atkritumu apjoma samazināšanu un šķirošanu vai videi draudzīgu mobilitāti. Dzīvojot laikmetā, kad aizvien vairāk pakalpojumi tiek sniegti un saņemti attālināti un strauji pieaug datu apjomi, jāatceras, ka digitāls automātiski nenozīmē videi draudzīgs vai ilgtspējīgs.

Arī IT nozare rada CO2 pēdu, turklāt salīdzinoši lielu, piemēram, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija. Diskusija par to, kā padarīt aviāciju ilgtspējīgāku, aktīvi norit jau vairākus gadus, un nozares vadošie uzņēmumi uzstādījuši ļoti ambiciozus mērķus emisiju samazināšanai, tāpēc arī IT nozarei ir laiks meklēt risinājumus, piemēram, zaļajā kodēšanā (green coding) un ilgtspējīgā programmatūrā (sustainable software).

E-komercijas apjomi un augošs viedierīču skaits

Lai arī varētu šķist, ka digitalizējot noteiktus pakalpojumus vai informācijas apjomus, piemēram, datu bāzes, automātiski rīkojamies arī videi draudzīgāk, ne vienmēr viss ir tik viennozīmīgi. Arī dažādi IT nozares elementi rada CO2 nospiedumu, piemēram, IT pakalpojumi veido aptuveni 15% no kopējām nozares emisijām, datu centri – 19%, programmatūras – 18%, tīkli – 15%, bet gala lietotāju ierīces - aptuveni 30%. Pieprasījums pēc dažādiem IT pakalpojumi strauji pieaug, to būtiski ietekmēja arī pandēmija, kas veicināja e-komercijas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Atgādinājums politiķiem: pirms lemiet, apdomājiet sekas!

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet pašsaprotami, ka normatīviem jābūt tādiem, ko uztver ar sapratni un tiecas ievērot, nevis tādiem, kurus iepazīstot gribas, atvainojiet, iesaukties: “Ar kuru galu tā autori domājuši?” – un meklēt ceļus, kā pielāgoties, lai, tā teikt, likumu apietu ar līkumu, jo pretējā gadījumā var būt smagi zaudējumi.

Spilgtākais piemērs tam, ka ne viss šajā ziņā ir ideāli, šķiet, ir norma, ka daļa tirdzniecības centru, kur pārsvarā tiek tirgota pārtika un citas ikdienā primāri nepieciešamās preces, nedrīkst apkalpot apmeklētājus, kuriem nav derīgi Covid-19 sertifikāti. Un arī tas, ka nepārtikas preču tirdzniecība lielajos tirdzniecības centros brīvdienās liegta. Jau iepriekšējā mēneša beigās izskanēja ziņa par to, ka tiesībsargs Juris Jansons saņēmis sūdzības no iedzīvotājiem, kuriem nav Covid-19 sertifikāta, par ierobežotu piekļuvi lielajos tirdzniecības centros izvietotajiem bankomātiem. Tāpat izskanējis, ka cilvēki netiek aptiekās, netiek pie bankomātiem, netiek pēc maizes.

Komentāri

Pievienot komentāru