Jaunākais izdevums

Rīgā turpmāk atradīsies apvienotais Baltijas valstu centrālais vērtspapīru depozitārijs jeb Nasdaq CSD, kas ir pirmais šāds depozitārijs Eiropā ar Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulai atbilstīgu licenci.

Starp citām lietām tas nozīmē, ka Nasdaq Baltijas valstīs ir panācis efektivitātes kāpumu, komentārā laikrakstam Dienas Bizness trešdien raksta Eiropas Centrālās bankas Tirgus infrastruktūras un maksājumu ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Marks Beils de Žesē (Marc Bayle de Jessé).

Baltijas centrālo vērtspapīru depozitāriju apvienošanās, izveidojot Nasdaq CSD, un pievienošanās Eiropas TARGET2 vērtspapīriem (T2S) norēķinu platformai jeb Eiropas vienoto platformu vērtspapīru norēķiniem līdz ar to ir jau veiksmīgs fakts, lai gan šis ceļš nebija bez šķēršļiem, saka M. Beils de Žesē.

«Aptuveni 20 CVD, kas pārstāv 20 Eiropas tirgus, tagad ir savienoti ar T2S un var izmantot šīs platformas piedāvātos mūsdienu prasībām atbilstošos pakalpojumus. Turklāt, apvienojot infrastruktūras Nasdaq, Baltijas valstis varēs panākt efektivitātes kāpumu.

T2S ir būtiska loma integrēta vērtspapīru norēķinu tirgus izveidē Eiropā, palielinot pēctirdzniecības pakalpojumu efektivitāti un drošību. Pirms T2S uzsāka darbību, finanšu tirgus infrastruktūras Eiropā galvenokārt bija vērstas uz iekšzemes tirgiem, sniedzot pēctirdzniecības pakalpojumus, kas bija pielāgoti iekšzemes darījumu veikšanai. Tāpēc tirgi visā Eiropā bija ļoti sadrumstaloti, pārrobežu vērtspapīru norēķini bija sarežģīti, un tie nekādā gadījumā nebija piemēroti ērtai izmantošanai vienotās valūtas zonā.

Pārrobežu un iekšzemes vērtspapīru norēķini T2S ir gan efektīvi, gan droši. Tie ir droši, jo norēķini tiek veikti, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus, un tie ir efektīvi, jo vērtspapīrus un likviditāti var izmantot tieši to atrašanās vietā – T2S tirgū turētos aktīvus var uzlūkot kā vienotu pūlu. Tā kā ir šāds vienots nodrošinājuma un likviditātes pūls, bankām savos tirgos vairs nav nepieciešamības turēt pietiekamas nodrošinājuma rezerves. Īsās un garās pozīcijas iespējams izlīdzināt, nodrošinot būtiskus nodrošinājuma un likviditātes ietaupījumus. Turklāt tā dēvētā T2S automatizētā nodrošinājuma funkcionalitāte ļauj samazināt lietotāju likviditātes vajadzības, jo vērtspapīrus, par kuriem veikti norēķini, uzreiz var izmantot, lai iegūtu iegādei nepieciešamo likviditāti. Tāpēc vairs nav nepieciešams turēt likviditātes pārpalikumu.»

Visu rakstu Eirosistēmas nākamā paaudze jau ir Rīgā lasiet 28. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Latvijas ieguldījumi ECB un ESM – divi riski

Gatis Eglītis, ekonomists, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank 2017. gada deviņos mēnešos nopelnīja 40,8 miljonus eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Bankas ieņēmumi no pamatdarbības 2017. gada deviņos mēnešos bija 84,5 miljoni eiro.

2017. gada 30. septembrī noguldījumu apjoms bankā bija 2,67 miljardi eiro, bet bankas aktīvu apjoms — 3,63 miljardi eiro.

Bankas kredītportfelis bija 1,01 miljards eiro, tai skaitā komerckredītu apjoms uz 2017. gada 30. septembri pieauga līdz 638,4 miljoniem eiro.

Bankas kapitāls un rezerves — 341,2 miljoni eiro.

Bankas kapitāla pietiekamības līmenis 2017. gada 30. septembrī bija 22,94%, bet likviditātes līmenis — 75,87%.

Kapitāla atdeves rādītājs (ROE) bija 16,68%, savukārt aktīvu atdeves rādītājs (ROA) — 1,44%.

Kopējais vērtspapīru portfeļa apjoms 2017. gada 30. septembrī bija 1,66 miljardi eiro. Gandrīz visu bankas vērtspapīru portfeli veido parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu. Vērtspapīri ar kredītreitingu AA- vai augstāku veido 66,2% no visa vērtspapīru portfeļa. Investīciju sadalījums pa valstīm ir šāds: ASV — 32,6%, Vācija — 14,3%, Latvija — 13,3%, Krievija — 10,9%, Zviedrija — 6,2%, Kanāda — 4,6%, Somija – 3,6%, Austrija – 2,2%, Ķīna – 1,7%, Norvēģija – 1,2%, Polija – 1,1%. Papildus 1,8% veido starptautisko institūciju emitētie vērtspapīri. Vērtspapīru portfeļa gada ienesīgums pārskata periodā bija 2,46%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alternatīvais finansējums kļūs pieejamāks - startējusi valsts atbalsta programma kapitāla piesaistei biržā

Anna Mišņeva - ZAB "Ellex Kļaviņš" zvērināta advokāte, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar FKTK publicētajiem bankas sektora datiem 2019. gadā uzņēmumu kreditēšana konsekventi turpināja sarukt.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfeļa atlikums bankās 2019. gada 3. ceturksnī samazinājās vēl par 0,2%. Banku finansējums Latvijas uzņēmumiem kļūst mazāk pieejams, kā arī uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kļuvis piesardzīgs, atzīmē FKTK. Faktiski banku smagnējais regulējums un pelēkā ekonomika padarīja šo bankas pakalpojumu par nepievilcīgu bankām un uzņēmējiem.

Šādā situācijā kļūst vien aktuāls jautājums par citiem kapitāla piesaistīšanas veidiem. Viena no alternatīvām ir finansējuma piesaiste biržā. Atbilstoši pētījuma datiem 25% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Ir vairāki plusi kotēšanai biržā. Ieguvumu vidū var minēt spēcīgu korporatīvo tēlu un uzņēmuma reputāciju, kas ir svarīga, iekarojot jaunus tirgus un piesaistot stratēģiskos investorus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV 20 gadu veiksmīgākā akcija saistīta ar enerģijas dzērienu ražošanu

Ilgākā termiņā vienas no pašām labākajām ieguldījumu iespējām sagādā akciju tirgus. Vēsture rāda, ka šie vērtspapīri ir tendēti uz cenu izaugsmi, un turklāt likviditāte lielākajos šajos tirgos ir ievērojama. Tas nozīmē, ka pirkt un pārdot vērtspapīrus var gandrīz katru dienu bez būtiskas to cenas ietekmēšanas.

Var arī atskatīties uz to, kuru lielo kompāniju akcijām iepriekšējo 20 gadu laikā klājies vislabāk. Pirmie prātā nāk pašreizējie tehnoloģiju milži, un patiesībā daudz melots arī nebūtu, ja teiktu, ka tieši to vērtspapīri pēdējos gados ir bijis simbols cenu palielināšanās stāstam. Piemēram, Amazon.com akcijas cena kopš šīs tūkstošgades sākuma ir palēkusies par 2,3 tūkst. procentiem (faktiski par visu šo pieaugumu atbildīgi ir tieši 10 iepriekšējie gadi). Savukārt Apple akcija kopš 2000. gada palēkusies vēl straujāk – par 5,3 tūkst. procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iemaksas privātajos pensiju plānos sasniegušas vēsturisko maksimumu

Lelde Petrāne, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā arī 2017. gadā, saglabājoties augstai iedzīvotāju interesei par pensijas uzkrājumu veidošanu, turpinājās dalībnieku skaita pieauguma tendence un tika sasniegts jauns vēsturiskais maksimums dalībnieku veiktajām iemaksām, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

2017.gadā pensiju plānos iemaksāti 77.6 miljoni eiro, t.i. par 8.1% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Dalībnieku iemaksas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 8.9%, savukārt darba devēju iemaksas par 4.8%. Gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedzis 434.5 miljonus eiro, gada laikā pieaugot kopumā par 14.1%.

No pensiju plānu kapitāla gada laikā tika izmaksāti 35.2 miljoni eiro jeb par 14% vairāk nekā 2016. gadā, t.sk. 97% tika izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2017. gadā bija 3.1% un individuāliem plāniem tas bija robežās no -7.5% līdz 8.6%. Gada ienesīgums bija negatīvs tikai diviem plāniem, kuru ieguldījumu valūta ir ASV dolārs, tā vērtība attiecībā pret eiro gada laikā saruka par 12.4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tehnoloģiju akcijas sasniedz rekordu; šim piemēram var sekot arī kopējais tirgus

Investoru riska apetītei sitot augstu vilni, atsevišķu sektoru akciju cena spējusi aizsniegties līdz jaunam rekordam. Šajā ziņā priekšzīmi rāda ASV tehnoloģiju uzņēmumu vērtspapīri - S&P 500 Information Technology akciju indeksā ietverto kompāniju vērtība šonedēļ pārsniegusi savu pagājušā gada oktobra vēsturisko maksimumu. Līdz ar to var teikt, ka akciju tirgum bija nepieciešami aptuveni pieci mēneši atelpošanās, un pašlaik jau atkal var sākt runāt par arvien jaunu cenu virsotņu iekarošanu. Daudz līdz vēsturisko maksimumu sasniegšanai nav palicis arī kopējam ASV Standard & Poor’s 500 indeksam un ASV Nasdaq Composite indeksam.

Daļai investoru vairāk uztverot pozitīvo un spriežot, ka pagājušā gada beigu izpārdošana tomēr bijusi pārspīlēta, topā ir riskantāki ieguldījumi. S&P 500 tehnoloģiju akciju indeksa (to veido 68 uzņēmumu cenu izmaiņa) vērtība kopš janvāra sākuma palēkusies jau par 23%. Rezultātā šim sektoram padevies labākais gada starts vēsturē, liecina Dow Jones Market Data informācija. Tas ir straujāk nekā S&P 500 pieaugums gandrīz par 16%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank ir iestājusies noguldījumu nepieejamība; ABLV Bank: var tikt uzsākts bankas likvidācijas process

LETA, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) naktī uz sestdienu pieņēmusi lēmumu, ka «ABLV Bank» ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. «ABLV Bank» uzskata, ka FKTK padomes lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process.

Komercbankai «ABLV Bank» izsniegtā Latvijas Bankas aizdevuma atgūšana neradīs sarežģījumus - ja būs nepieciešams pārdot šīs bankas ieķīlātos vērtspapīrus, to izdarīt būs salīdzinoši vienkārši, jo kā ķīla ņemti ļoti droši, augstākā reitinga vērtspapīri, tajā skaitā, ASV valdības obligācijas, skaidro Latvijas Bankā.

Ķīlas vērtība aptuveni divas reizes pārsniedz aizdotās naudas apjomu, līdz ar to pēc ķīlas pārdošanas centrālā banka gan atgūs aizdevuma pamatsummu un procentus, gan vēl paliks pāri līdzekļi, ko aizskaitīt atpakaļ komercbankai, apstiprināja Latvijas Bankā.

«Šis ir ļoti drošs darījums mums kā centrālajai bankai,» sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns, atgādinot, ka darījumā nav izmantota nodokļu maksātāju nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finanšu ministre: Situācija pārējā banku sektorā ir stabila

Dienas Bizness, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) deva laiku ABLV Bank pierādīt, ka tā spēj darboties, taču, kā izskatās, banka, neskatoties, ka ir intensīvi strādājusi, nav pārliecinājusi ECB, sestdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No šī brīža 8 darbdienu laikā kļūs pieejama garantētā noguldījumu izmaksa. Šos garantētos noguldījumus izmaksā ne vairāk kā 100 tūkstošu eiro apmērā, banka varēs izmaksāt no saviem līdzekļiem, tādēļ nebūs nepieciešams NGF vai valsts finansējums, viņa informē.

Visu laiku ar FKTK veicam nepārtrauktu noguldījumu situācijas novērošanu Latvijā, tā ir stabila un depozīti turas apmēram 20 miljardu eiro apmērā, maksājumu plūsmas nav būtiski palielinājušās.

ABLV Bank nav sistēmiska banka, kas nozīmē, ka valsts no savas puses neiegulda līdzekļus, bankai nav būtiskas nozīmes ekonomikā, kaut arī tā ir trešā lielākā banka.

«Komunicējam ar FKTK, reitingu aģentūrām, un domāju - par to, ka situācija ir stabila, liecina tas, ka Standard&Poor’s pārapstiprinājusi reitingu,» viņa piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krājējiem bieži piedāvātais aktīvu izvietojums vairs var nestrādāt

Investoram ļoti svarīgi ir izlemt par savu ieguldījumu sadali jeb - kādu daļu naudas pludināt riskanto akciju un kādu – drošo obligāciju virzienā. Bieži vien ierasts, ka tradicionāls ieguldījumu portfelis krājējiem tiek veidots no aptuveni 60% akcijām un 40% obligācijām.

Pamatā nav kāda ļoti pārliecinoša veida, kā pasargāt investīcijas no cenu svārstībām. Tiek spriests, ka šāds diversificēts 60/40 portfelis daudzmaz der visiem laika apstākļiem. Tas vienmēr nenodrošinās to pašu labāko atdevi, bet tas var mīkstināt sitienu lejupslīdes brīžos. Proti, laikam ejot, tā rezultāti būs spēcīgi. Savukārt, ja ieguldījumi izteikti pozicionēti straujas izaugsmes ekonomikai, tad samērā labi guvumi gaidāmi, ja investoram par šo izaugsmi ir bijusi taisnība. Tiesa gan, dārgi nākas samaksāt, ja tā tomēr nav. Tāpat, ja konstanti tiek gaidīta recesija un portfelis ir pārlieku konservatīvs, tad investors riskē negūt pietiekamu peļņu no akciju izaugsmes, ja lejupslīde tomēr spītīgi neatnāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka atguvusi ABLV Bank izsniegtos ārkārtas likviditātes aizdevumus 297,2 miljonu eiro

Dienas Bizness, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir atguvusi «ABLV Bank» pagājušajā nedēļā izsniegtos ārkārtas likviditātes aizdevumus 297,2 miljonu eiro kopapjomā, informē LB.

Aizdevuma līgumi izbeigti pirms termiņa pēc Latvijas Bankas iniciatīvas, ņemot vērā «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesa ierosināšanu, kā rezultātā ir zudusi ārkārtas likviditātes aizdevuma sākotnējā jēga.

Latvijas Banka par aizdevuma izmantošanas laiku ir saņēmusi procentu maksājumus, papildinot savus ienākumus. Savukārt visi «ABLV Bank» ieķīlātie vērtspapīri tiks atdoti šai bankai.

«Ceram, ka veiksmīgie aizdevumu darījumi vairos sabiedrības uzticību Latvijas Bankas darbam un spējai atbildīgi rīkoties ar valsts līdzekļiem. Tā arī bija laba iespēja plašākam cilvēku lokam uzzināt par vēl vienu nacionālās bankas funkciju – monetārajām operācijām un likviditātes nodrošināšanu banku sektorā,» uzsvēra Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko finanšu dati var pastāstīt par dabisko procentu likmi?

Latvijas Bankas ekonomists Viktors Ajevskis, 14.01.2019

1 .attēls. ASV valdības viena gada un 10 gadu obligāciju peļņas likme (%)

Avots: ASV Federālo rezervju sistēmas valde

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa tendence ir bijusi tikai uz leju.

Šāda tendence vērojama gan Eiropā, gan ASV. Japānā ilgtermiņa procentu likmes jau ilgāku laiku atrodas tuvu pie nulles līmeņa.

Katrā krīzē centrālās bankas samazina likmes, taču, ekonomikai atkopjoties, tās neatgriežas iepriekšējā līmenī. Kas ir likmju samazinājuma iemesls, un par ko tas liecina?

Pētnieki apgalvoja, ka no 1980. līdz 2000. gadam zemākas inflācijas gaidas bija galvenais faktors, kā dēļ procentu likmes samazinājās. Taču pēdējā laikā faktiskā inflācija, kā arī uz apsekojumu balstītas inflācijas gaidas ir stabilizējušās tuvu 2%. Tomēr procentu likmju samazināšanās kopš 2000. gada atspoguļo dažādus noturīgus ekonomiskos faktorus (par to sīkāk iepriekšējā rakstā [1]). Šie ilgtermiņa reālie faktori, piemēram, lēnāks produktivitātes pieaugums un iedzīvotāju novecošana ietekmē globālo ietaupījumu apjomu un ieguldījumus un var samazināt ienesīgumu, samazinot īstermiņa inflācijas koriģētās procentu likmes stabilo līmeni (Laubach un Williams (2016), Gagnon et al. (2016)). Šo reālo likmi bieži sauc par dabisku vai neitrālu procentu likmi vai vienkārši «r-zvaigzne», vai r*. Tomēr citi pētnieki noraida pierādījumus par jaunu, zemāku līdzsvara reālo likmi un piešķir mazāku nozīmi noturīgajiem faktoriem (Kiley (2015), Lo un Rogoff (2015), Taylor un Wieland (2016)). Viņi apgalvo, ka pēdējā desmitgadē procentu likmes samazinājās tādēļ, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes seko īslaicīgi faktori, piemēram, kredītu tirgus atsvirošanās (deleveraging). Beidzoties šim pārejas periodam, likmēm vajadzētu atgriezties vēsturiskajos līmeņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šis gads investoriem varētu būt labs

Luminor ekonomikas eksperts Gints Belēvičs, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads akciju tirgos aizvadīts ar treknu plus zīmi – ieguldījumi šajā aktīvu klasē nodrošināja daudz augstāku atdevi nekā vidēji tas novērots pēdējās trīs desmitgadēs.

Arī šis gads solās būt labs investoriem, jo globālā ekonomika aug un uzņēmumu peļņa ir ar augšupejošu tendenci.

Jāatceras gan, ka ekonomika attīstās cikliski un pēc vairāku gadu kāpuma var sekot kritums. Šobrīd gan fundamentālie faktori neliecina, ka kritumu varētu sagaidīt tuvākā gada laikā, taču daudz var ietekmēt ģeopolitiskā situācija pasaulē. Savukārt pieaugošās izejvielu cenas varētu bremzēt ekonomisko attīstību, it sevišķi Eiropā, kas aizvadītajā gadā attīstījās straujāk nekā tika gaidīts.

2017. gadā daudz runāts par kriptovalūtu attīstību un to cenu kāpums veicināja sabiedrības interesi par šo ieguldīšanas veidu. Jāatceras gan, ka ieguldījumi kriptovalūtās nav nekādā veidā regulēti, tāpēc pastāv zināmi drošības riski. Tāpat arī cenu veidošanas mehānismi ir tik neskaidri, ka cenu svārstības pat vienas dienas laikā var būt milzīgas. Nevar gan izslēgt, ka nākotnē kāda no šīm kriptovalūtām varētu nostabilizēties kā uzticamāks norēķinu un uzkrāšanas veids. Arī blokķēdes tehnoloģija, kas ir pamatā, piemēram, Bitcoin, varētu tikt arvien vairāk izmantota arī ārpus kriptovalūtu pasaules.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien Nasdaq Riga un Pārresoru koordinācijas centra diskusijā par kapitāla tirgus attīstību tika pārrunāti ieguvumi no daļējas valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanas biržā. Tas veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, jauna finansējuma piesaistes iespējas un labu pārvaldības principu nostiprināšanu uzņēmumos un būtu ieguvums nākotnes pensionāru labklājībai, informē biržas pārstāvji.

Finanšu sektora attīstības plāns (FSAP 2017. - 2019. gadam) paredz palielināt uzņēmumu skaitu, kas izmanto kapitāla instrumentus finansējuma piesaistei, kā arī veicināt investoru aktīvāku iesaisti vērtspapīru tirgū. Arī Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītās valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm norādīta - finanšu un kapitāla tirgus sektora mērķtiecīga aktivizēšana, kur minēts arī plāns aktivizēt vērtspapīru tirgus izmantošanu alternatīvu finanšu resursu piesaistei valsts kapitālsabiedrībām.

Valsts uzņēmumu kotācija biržā, jauna attīstības kapitāla piesaiste un papildu finanšu resursu ieplūšana uzņēmumā, valstij saglabājot kontroli, bet vienlaikus, dalot uzņēmējdarbības risku ar privāto sektoru, veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi. Šāda prakse tiek plaši pielietota attīstītajās valstīs ekonomikas izaugsmes veicināšanai, tādējādi nodrošinot jauna attīstības kapitāla ieplūšanu valstij piederošajos uzņēmumos un vienlaikus radot papildu stimulu un iekustinot privātā sektora uzņēmumus, izmantot alternatīvas kapitāla piesaistes iespējas, samazinot savu atkarību no banku finansējuma un veicinot inovatīvu produktu un pakalpojumu, kā arī darba vietu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu. Kotējot valsts uzņēmumu akcijas biržā, kontrolpaketi iespējams saglabāt valsts īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Pieliek kāju priekšā izaugsmei

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir nolēmusi neskatīt jautājumu par valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā, tādējādi noraujot stopkrānu uzņēmumu izaugsmei un kapitāla tirgus attīstībai Latvijā.

Pamatojums priekšvēlēsanu laikam gana tipisks – lai tikai kāds nepadomā, ka tā ir slepena valsts uzņēmumu privatizācija. Lai gan šādām bažām vispār nav nekāda pamata, jo priekšlikumā bija skaidri noteikts, ka valsts saglabā kontrolpaketi.

Izskanējušas runas, ka valsts uzņēmumiem no tā nebūs nekāda labuma, jo nauda par akciju pārdošanu nonāks valsts budžetā. Taču tā nav taisnība. Ja uzņēmuma padome nolemj laist pārdošanā akcijas izaugsmes un investīciju piesaistei, tad no akciju pārdošanas iegūtā nauda paliek uzņēmuma rīcībā investīciju veikšanai. Ja tā ir vienkārši kapitāldaļu pārdošana, tad nauda aiziet valstij. Tā ka atslēgas vārds ir uzņēmuma izaugsmes un investīciju plāni, par kuriem tiešā veidā atbildīga ir uzņēmuma padome, kurā piedalās arī valsts pārstāvji. Faktiski pašlaik valsts uzņēmumiem vienīgā iespēja veikt vērienīgus investīciju projektus ir ņemt kredītu bankā, ieķīlājot savus aktīvus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā ļāvusi Lietuvas un Igaunijas vērtspapīru tirgiem aizsteigties priekšā Latvijai, taču mūsu valsts izceļas korporatīvo parāda vērtspapīru aktivitātes ziņā

Rīgas birža oficiāli reģistrēta 1993. gada 7. decembrī, tādējādi tā nākamajā gadā svinēs 25 gadu jubileju. Tiesa gan, pirmā tirdzniecības sesija toreizējā Rīgas Fondu biržā, kuras nosaukums tagad ir Nasdaq Riga, notika pēc diviem gadiem – 1995. gadā, kad investoriem tika piedāvāti vien daži uzņēmumi. Kopš tā laika būtiski ir mainījušās gan tehnoloģiskās iespējas, piedāvājot daudz raitāku un ērtāku tirdzniecību, gan daļa no šiem uzņēmumiem, kuri tolaik tika iekļauti biržā, savu darbību beiguši. Tiesa gan, būtiski nav audzis to uzņēmumu skaits, kuru akcijas tiek tirgotas mūsu vērtspapīru biržā, kā arī Rīgas birža neizmanto visas savas tehnoloģiskās iespējas, uzskata eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākušas personas, kuras, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā AS «Nasdaq Riga» tirgoto uzņēmumu akciju īpašniekiem, informē FKTK.

Akcijas tiek izkrāptas no īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas «Nasdaq CSD SE» (iepriekšējais nosaukums – Latvijas Centrālais depozitārijs) Sākotnējā reģistrā, piedāvājot no šādiem īpašniekiem atpirkt akcijas pat par vairākas reizes zemāku cenu nekā to patiesā tirgus vērtība.

FKTK rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību un finanšu instrumentu tirgus uzticamību, brīdina par iespējamu krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Šā gada 6. jūlijā laikā no 5.00-6.00 rītā elektroenerģijas cena Nord Pool biržā Latvijas cenu zonā bija -0,09 EUR/MWh. Šāda netipiska situācija ir novērota pirmo reizi.

Sākot jau no 6. jūlija pusnakts tika novērots pakāpenisks elektroenerģijas cenu samazinājums. Naktī plkst. 3.00 - 4.00 elektroenerģijas cena bija 0 EUR/MWh, sasniedzot tās rekordzemo līmeni plkst. 5.00 rītā.

"Tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas biržas cenas līgumus, nulles cena un negatīva elektroenerģijas cena biržā sniedz būtiskus ieguvumus. Nulles cenas gadījumā minētie lietotāji nemaksā par elektroenerģijas ražošanu. Tomēr šī cena biržā neatstāj iespaidu uz tirdzniecības uzcenojumu un sistēmas pakalpojumu izmaksām. Tas nozīmē, ka lietotājam par šiem minētajiem pakalpojumiem joprojām ir jānorēķinās. Vislielāko ieguvumu lietotājs jūt, ja cena biržā ir negatīva. Ražotājiem, kompensējot elektroenerģijas patēriņu, lietotāji to izjūt kā sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju, vēl jo vairāk samazinot lietotāju elektroenerģijas rēķinu," skaidro SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tev šķiet, ka kaut ko vari pārdot vai pirkt, tad Ķīnā šim nolūkam jau, visticamāk, ir birža

Ķīnas iedzīvotājiem paveroties kapitālismam un finanšu spekulāciju pasaulei, šajā valstī tiek dibinātas jaunas lielākas un mazākas biržas, kurās tiek tirgotas ne tikai kādas izejvielas, bet pat ēzeļi, ziņo Bloomberg. Tāpat nesen Ķīnā atvērusies, piemēram, orhideju birža.

Ēzeļu gadījums

Tiek norādīts, ka Ķīnā ēzeļi biržā tiek tirgoti līdzīgi kā tas Rietumvalstīs ir ar liellopiem vai cūkām. Patiesībā interese lielā mērā esot par ēzeļu ādām, kuru novārījums želatīna veidā (e’jiao) Ķīnas tradicionālajā medicīnā tiek izmantots mazasinības ārstēšanai.

Ķīnas bagātībai augot, pieprasījums pēc šādiem produktiem ir lielāks, kas nozīmējis, ka ēzeļu cena 10 gadu laikā ir četrkāršojusies (līdz aptuveni 1160 ASV dolāriem par šī dzīvnieka galvu). Tiek norādīts, kā fundamentālā situācija cenu kāpumam ir visai laba, jo ēzeļu ganāmpulkus ir grūti atjaunot (lai izaudzētu ēzeli paejot visai ilgs laiks – šai dzīvnieku sugai grūtniecības periods vien ir aptuveni 14 mēneši). Bloomberg arī ziņo, ka Ķīnas medicīnas pieprasījumu pēc ēzeļu ādām nespēj remdēt šīs valsts vietējais piedāvājums. Rezultātā, lai saglabātu savu ēzeļu tirgu kā tādu (un ierobežotu vietējo cenu pieaugumu), šo dzīvnieku eksportu bijušas spiestas aizliegt vairākas Āfrikas valstis, piemēram, Nigēra un Burkina Faso, kur šis dzīvnieks joprojām pilda svarīgas saimnieciskas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq Riga no 2017. gada 16. oktobra līdz 3. novembrim notiks AS Madara Cosmetics akciju izsole sākotnējā publiskā piedāvājuma ietvaros Latvijā un Igaunijā, liecina paziņojums biržā.

Pārdošanai piedāvāto akciju skaits ir 482 220 akcijas ar iespēju palielināt šo skaitu par 48 222 akcijām, sasniedzot kopēju apjomu 530 442 akciju apmērā. Vērtspapīri tiek izsolīti eiro valūtā un vienas AS Madara Cosmetics akcijas cena ir fiksēta -6,25 eiro.

Izsolē var piedalīties licencēta banka vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir ieguvusi Nasdaq Riga un/vai Nasdaq Tallinn biržas Biedra statusu. Biržu biedri var piedalīties izsolē, iesniedzot izsoļu uzdevumus savā vai savu klientu vārdā.

Izsoles periods, kura laikā tiks pieņemti izsoļu uzdevumi: 2017. gada 16. oktobris līdz 2. novembris no 09:00 līdz 16:00; 2017. gada 3. novembris no 09:00 līdz 15:30.

Komentāri

Pievienot komentāru