Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Daudzi zināmi ekonomisti ir vienisprātis par to, ka eiro ieviešana pirms 13 gadiem eirozonā, kur tagad ir jau 17 valstis ar 331 miljoniem iedzīvotājiem, izrādījies neizdevies vēsturisks eksperiments. Tiesa, daudzi arī tic eiro, tomēr tas nevar saglabāties tādā Eiropas valūtas savienības sastāvā, kā ir tagad.

Uz to DB norāda Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. Apkopojot datus un ekspertu teikto medijiem Vācijā, profesors uzskaita vairākus iemeslus šādiem secinājumiem.

Pēc J.Ofmaņa teiktā, galvenais avots eksperimenta neveiksmēm, pirmkārt, saistīts ar konjunktūras atbalsta un valūtas bāzes atšķirībām. Proti, visām vadošo industriālo pasaules valstu valūtām ir drošs vairāk vai mazāk vienpakāpes konjunktūras atbalsts un valūtas bāze. Piemēram, ASV dolārs stingri balstās uz Amerikas 50 štatu vienpakāpes konjunktūras atbalstu, vai mārcņa - uz 18 Lielbritānijas grāfistēm. Savukārt tas, ko var redzēt šodien eirozonā, ir : svarīgu konjunktūras datu atšķirīgs daudzpakāpju līmenis, kas nav varējis kļūt par tādu pašu uzticamu balstu un bāzi vienotajai valūtai eiro. Pie Māstrihtas normatīva 3%, piemēram, Vācijā valsts budžeta deficīts 2005.gadā bija 3,3% no IKP, tāds pats bija arī 2011.gadā. Tikmēr Grieķijā attiecīgi 4,5% no IKP un 10,5% no IKP. 2005.gadā lielākais deficīts 6% apjomā bija Portugālē, bet budžeta pārpalikums 2,6% apjomā bija Somijai. Tāpat starp valstīm ievērojami atšķiras bezdarba līmenis, vidējais ienākumu līmenis un citi rādītaji, turklāt tie spēcīgi atšķiras no vidējiem eirozonas rādītājiem.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Jau trešo gadu pēc kārtas eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā notiek ekonomikas atlabšana. Tā turpināsies arī nākamgad – tikpat pieticīgā intensitātē kā šogad – lai arī stāvoklis pasaules ekonomikā kļūs arvien sarežģītāks, jaunākajā prognožu pārskatā informē Eiropas Komisija (EK).

Šogad naftas cenu samazināšanās, atbalstošas monetārās politikas un relatīvi zemas eiro ārējās vērtības ietekmē ekonomikas atlabšana ir bijusi noturīga un aptvērusi plašu dalībvalstu loku. Tomēr tā joprojām norit lēni, uzsver eksperti.

Pozitīvo faktoru ietekme mazinās, un vienlaikus rodas jauni sarežģījumi, piemēram, izaugsmes palēnināšanās jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs un pasaules tirdzniecībā, kā arī joprojām pastāvošā ģeopolitiskā spriedze. Ir sagaidāms, ka 2016. un 2017. gadā citu faktoru, piemēram, pieaugošas nodarbinātības un līdz ar to augstāku reālo izmantojamo (pēcnodokļu) ienākumu, labvēlīgāku kreditēšanas noteikumu, parādsaistību apjoma samazinājuma un ieguldījumu apjoma pieauguma ietekmē ekonomikas izaugsme būs pietiekama, lai atsvērtu minētos sarežģījumus. Dažās valstīs izaugsmi papildus balstīs strukturālo reformu pozitīvā ietekme.

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Ja eirozonā smagākais periods būs pāri, tad iestāsimies tajā, savukārt ja smagākais periods nebūs pāri, tad neiestāsimies, sacīja finanšu ministrs Andris Vilks.

«Galvenais ir saprast, ka Latvija nekad nestāsies monetārā savienībā, kurā ir neskaidri spēles noteikumi,» šorīt intervijā raidījumam Dienas rīts sacīja Vilks.

Viņa vērtējumā, Latvijai jābūt gatavai iestājai eirozonā, bet «tad redzēsim situāciju».

«Ja eirozonā būs pāri smagākais periods, iestājamies, ja smagākais periods nav pāri, tad neiestājamies,» sacīja finanšu ministrs, atzīmējot, ka tiks vērtēta eirozonas kondīcija un mūsu iespējamās izmaksas.

«Varam neiestāties, ja mums izmaksas ir pārāk lielas vai ir neskaidra situācija,» sacīja finanšu ministrs.

Ministrs atzina, ka, Latvijai esot eirozonā, mūsu valsts reitingos būs krietni labāk novērtēta un mums būtu iespēja lētāk aizņemties. «Redzam Igaunijas likmes un mūsu,» Igaunijas priekšrocības, atrodoties eirozonā, raksturoja Vilks.

«Arī citās valstīs ir diskusija par eiro nākotni, bet praktisku apsvērumu dēļ viņiem nav iespējas patlaban lemt par iestāšanos eirozonā. Neviena cita valsts vienkārši neizpilda Māstrihtas kritērijus,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, atbildot uz iebildi, ka neviena cita valsts pašlaik nepiesakās dalībai eirozonā, kāpēc Latvija ir vienīgā, sacījis Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.

«Citām valstīm iestāties eirozonā tīri tehniski nemaz nav iespējams. Un viņu situācijā spriest par viņu iespējamo dalību eirozonā jau ar 2014. gadu ir tāpat, kā kādam teikt, ka Audi es nepirkšu, izliekoties, ka tā nepatīk, bet patiesībā šīs markas auto nemaz nevar atļauties, jo naudiņa ir tikai priekš žigulīša,» skaidrojis ekonomists.

«Manuprāt, interesanta lieta ir šī: prasām iedzīvotājiem - viņi eiro negrib, prasām uzņēmējiem - lielākā daļa saka, ka vajag. Un tad ir jautājums - kurš zina labāk, kā radīt jaunas darba vietas, palielināt algas utt. Iespējams, ka tie ir uzņēmumu vadītāji. Iedzīvotājiem vajadzētu saviem vadītājiem uzticēties. Protams, jautāt un pārliecināties, bet arī ticēt. Pāreja uz eiro daudzos gadījumos ir speciālistu kompetences jautājums,» uzskata M. Kazāks.

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

«Zinu, ka Latvija kopumā droši dodas virzienā, lai 2014. gadā iestātos eirozonā. Par to esmu nobažījies, jo domāju, ka eirozonā tomēr nevajadzētu stāties,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.

«Mums tajā iestāties ir bīstami, jo redzu, ka visas tās valstis, kuras bijušas nabadzīgas, līdz iestājās eirozonā, no sākuma piedzīvo tādu kā strauju uzplaukumu, kas bāzēts patēriņa kāpumā. Ieplūst nauda, cilvēki priecīgi, ka var vairāk tērēt, bet šis «uzplaukums» agrāk vai vēlāk beidzas ar krīzi. Cenas pieaug, uzņēmumi zaudē konkurētspēju, un valsts ilgtermiņā ir zaudētāja. Tā ir noticis ar visām nabadzīgajām valstīm, kas ir iestājušās eirozonā. Šobrīd neredzu skaidras atbildes, kā novērst to, ka arī Latvija nebankrotē pēc iestāšanās eirozonā,» skaidrojis ekonomists.

«Es nepiekrītu idejai, ka, tikai ievērojot fiskālo disciplīnu, var saņemt laimes smaidu. Gluži otrādi. Redzu, ka tās valstis, kuras nabadzīgas iestājās eirozonā un ievēroja fiskālo disciplīnu, atrodas dziļā krīzē. Piemēram, Spānija pēc iestāšanās eirozonā samazināja kopējo parādu no 60% līdz 40% no IKP, kas ir būtisks samazinājums. Viņiem bija ļoti minimāli budžeta deficīti un atsevišķos gados budžeti tika veidoti pat ar pārpalikumu, bet tas neglāba viņus no krīzes.

Eiro nepalīdz Latvijai, bet var tai kaitēt, jaunākajā blogā norāda Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel institūta eksperti. Tāpat Latvija, iestājoties eirozonā, nepalīdz tai, bet var radīt jaunas problēmas.

Labākais scenārijs ir situācija, kad nevienas valsts stāvoklis nepasliktinās, bet pēc Latvijas iestāšanās eirozonā valstīs saglabājas esošā situācija. Tādā gadījumā - kāpēc steigties, lai Latvija kļūtu par 18. eirozonas valsti?, jautā Bruegel.

«Latvija tikko ir tikusi ārā no sarežģītas situācijas. Dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, 2007. gadā tekošā konta deficīts sasniedza gandrīz 25% no IKP, un krīze bija neizbēgama. Rezultātā IKP no sava augstākā līmeņa 2007. gadā nogāzās par 20% līdz zemākajam līmenim 2010. gadā, un bezdarba līmenis sasniedza gandrīz 20%. Šī krituma laikā Latvijas amatpersonas stingri turējās, lai noturētu lata kursu noteiktajā līmenī. Tomēr šis lēmums bija strīdīgs,» norāda Bruegel. Daudzi sacīja, ka lata kursam ļaut vājināties būtu labākais no diviem ļaunumiem, tomēr Latvijas amatpersonām turēšanās pie valūtas kursa saistībām bija svarīgāka. Spēcīgākais ekonomiskais iemesls, lai uzturētu šo kursu, bija bailes no tā, ka aizņēmējiem varētu kļūt pārmērīgi liels eiro kredītu slogs. Lai arī vēl nepieciešami vairāki gadi, lai ražošanas apjomi un nodarbinātība sasniegtu pirmskrīzes līmeņus, sliktākais jau ir garām, un investori labprāt iegādājas Latvijas parādzīmes par augstām cenām.

Eiropas Savienībā šogad ir vērojami ekonomikas izaugsmei labvēlīgi apstākļi. Kā liecina Eiropas Komisijas sagatavotais pētījums Ekonomikas prognoze – 2015. gada pavasaris (Spring 2015 Economic Forecast), šādi īstermiņa faktori stimulē vēl vājo ES ciklisko augšupeju.

Eiropas valstīs vienlaikus var konstatēt vairākus ekonomikai labvēlīgus faktorus. Naftas cenas joprojām ir relatīvi zemas, pasaulē ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, turpinās eiro kursa kritums, un Eiropas Savienībā tiek īstenota labvēlīga ekonomikas politika, liecina šodien medijiem izplatīts paziņojums.

Monetārajā jomā finanšu tirgus ievērojami ietekmē Eiropas Centrālās bankas īstenotā kvantitatīvās stimulēšanas politika, un līdz ar to pazeminās procentu likmes un tiek sagaidītas labākas iespējas saņemt kredītus. Tā kā fiskālajā jomā kopumā ES tiek īstenota neitrāla pieeja – nedz stingra, nedz arī pavisam brīva – arī fiskālā politika būs piemērota izaugsmes vajadzībām. Laika gaitā ir sagaidāmi arī rezultāti no īstenotajām strukturālajām reformām un Investīciju plāna Eiropai.

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Fragments no intervijas:

Ko Latvija ir ieguvusi, iestājoties eirozonā?

Latvijas iestāšanās eirozonā ir bijis trešais būtiskākais notikums pēc iestāšanās ES un kļūšanas par NATO dalībvalsti. Nav piepildījies neviens no Armagedona scenārijiem, par kuriem brīdināja un ar kuriem baidīja Latvijas iedzīvotājus pirms iestāšanās eirozonā gan atsevišķi ekonomisti, gan arī politiķi. It īpaši ekonomiskās recesijas laikā redzējām, ka Latvijai pietrūkst vienas lielas starptautiskas institūcijas, kas stāvētu mums aiz muguras un pie kuras varētu vērsties un saņemt nepieciešamo naudu īstermiņa problēmu risināšanai.

Latvijai ir jāvirzās uz pievienošanos eirozonai un uz to, lai būtu tuvāk tām stiprajām Eiropas valstīm, kas ir mūsu galvenie tirdzniecības partneri, uzskata Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

«Ir jāmēģina izpildīt pievienošanās kritērijus, jāparāda, ka mēs to spējam, ka Latvijas ekonomika ir stipra,» sacīja ekonomiste.

Visticamāk, eirozonā būs recesija atlikušajos šā gada ceturkšņos, prognozēja ekonomiste. Tomēr viņa atzīmēja, ka eirozonu veido gan stiprās valstis, kā Vācija, kuras turpinās augt, gan vājās valstis, kurās tiešām būs dziļa ekonomikas lejupslīde.

Taujāta, kādā gadījumā Latvijai, izpildot Māstrihtas kritērijus, tomēr vajadzētu atteikties no iestāšanās eirozonā, Strašuna sacīja, ka eirozonai varam nepievienoties, ja notiek kas ļoti slikts - ja eirozonā institucionālā ietvara sakārtošana pavisam apstājas, līderi nevar ne par ko vienoties vai ja kāda valsts izstājas. «Tomēr kopumā mums ir jāvirzās uz iestāšanos eirozonā. Redzam, ka eirozonā tomēr notiek institucionālās sistēmas sakārtošana. Tas gan notiek ļoti lēni, tik daudz valstīm ir politiski grūti vienoties, bet pa mazam solim virzība uz priekšu notiek, piemēram, tiek risināts jautājums par vienota banku regulatora izveidi, par palīdzības fondu sakārtošanu,» sacīja eksperte.

Somijas prezidents Saule Nīnisto atzinīgi novērtējis Latvijas plānus šogad pievienoties Ziemeļvalstu energobiržai Nord Pool spot, kas nozīmē atvērtu elektroenerģijas tirgu, pēc Latvijas prezidenta Andra Bērziņa vizītes Somijā informē Prezidenta preses dienests.

Latvijas pievienošanās Nord Pool spot biržai nozīmē atvērtu elektroenerģijas tirgu, proti, apmēram 70% no Latvijā patērētās elektroenerģijas tiek pirkta elektroenerģijas tirgū par vienošanās cenu, savukārt par regulētu cenu elektroenerģiju var saņemt mājsaimniecības.

Tāpat abu valstu prezidenti tikšanās laikā apsprieda jautājumu par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, par kuru joprojām tiek gaidīti neatkarīgā Eiropas komisijas pētījuma rezultāti.

Jautājums par šī termināļa vietu joprojām paliek atvērts, tai pašā laikā Latvijai ir iespējas un Latvija var piedāvāt iespējas gāzes uzglabāšanai Inčukalna gāzes krātuvē, uzsvēra A. Bērziņš. Ar šīm iespējām Somijas pusei tiks piedāvāts iepazīties nākotnē gaidāmā Somijas prezidenta vizītes laikā Latvijā.

Pretēji gaidītajam, eirozonas līderu samitā 28.-29. jūnijā tomēr izdevās pieņemt dažus svarīgus lēmumus. Viens no šiem lēmumiem attiecas uz banku sektoru - tagad eirozonas perifērijas valstu bankas varēs saņemt atbalstu no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) tiešā veidā, uzskata Hipo Fondi valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

«Tas atvieglos ekonomisko situāciju valstī, kuras bankas pieteiksies pēc palīdzības. Tagad līdzekļi, kas tiks ieguldīti banku rekapitalizācijā, nepalielinās attiecīgas valsts budžeta deficītu. Līdz ar to perifērijas valstīm būs vieglāk plānot budžeta deficīta samazināšanu, jo teorētiski nebūs iespējama situācija, ka banku sektora glābšanas izdevumu dēļ pēkšņi pieaugošie valsts izdevumu pārsvītros visus centienus samazināt budžeta deficītu. Tas arī ļaus perifērijas valstīm (pirmkārt, Spānijai un Itālijai) nodrošināt savu valsts obligāciju zemākus ienesīgumus, jo situācijā, kad budžeta tēriņu līmenis būs stabils, investoriem būs vairāk uzticības attiecīgās valsts kredītspējai. Agrāk bija iespējama situācija, ka, sniedzot valstij finanšu palīdzību ar nosacījumu, ka oficiāliem kreditoriem valsts parāda restrukturizācijas gadījumā būtu priekšrocība salīdzinājumā ar privātiem kreditoriem, glābjamā valsts uzreiz zaudēja pieeju parāda tirgiem. Jo restrukturizācijas gadījumā privāto kreditoru zaudējumi būtu jo lielāki, jo vairāk attiecīgā valsts pirms tam saņēma palīdzības no oficiāliem kreditoriem. Jaunā shēma ļaus izvairīties no tādas situācijas,» uzskata A. Marčenko.

Jautājums kas patlaban bažīgus dara visus, sākot no pasaules vadošo Centrālo banku vadītajiem līdz patērētājiem – kad norims patēriņa cenu kāpums? Septembrī inflācijas cipari ASV un eirozonā kārtējo reizi izrādījās augstāki, nekā daudzi bija prognozējuši.

Ja ASV inflācijas dinamikā vismaz var saskatīt pirmās stabilizācijas pazīmes, eirozonas inflācija turpina “pārsist” rekordus. Rudens sakumā patēriņa cenas eirozonā palielinājās par 10 % gada griezumā, turklāt valstu līmenī cenu kāpumu patērētāji izjuta dažādi – cenas pieauga no 6.2 % Francijā līdz vairāk kā 20 % Baltijas valstīs.

Spēcīgāks nekā prognozēts patēriņa cenu kāpums lika arī Centrālajam bankām pēdējo mēnešu laikā pastiprināt pūles cīņā pret inflāciju. Pirms dažiem mēnešiem tika sagaidīts, ka Centrālo banku noteiktās procentu likmes nekāps augstāk par 1.5 – 2.0 % eirozonā un 3.5 % ASV. Spriežot pēc pēdējām finanšu tirgus indikācijām, bāzes procentu likmju augstāko līmeni eirozonā patlaban redz tuvāk 3 %, savukārt ASV 4.75 - 5.0 % diapazonā. Tas nozīmē, ka arī valdībām, uzņēmumiem un patērētājiem aizņemties kļūs vēl dārgāk, un sistēmisku negadījumu riski finanšu tirgos palielināsies.

Interesanti, ka saistībā ar Latvijas pievienošanos eirozonai iepriekš bija bažas par inflāciju, bet eirozonā satraukumu patlaban rada tieši pretējs efekts jeb cenu kritums, saka EY partneris Baltijā Guntars Krols.

Eiropas Centrālajai bankai šobrīd ir īpaši svarīgi nepieļaut deflācijas iestāšanos, kas visdrīzāk bija pamatā novembra negaidītajam lēmumam, samazināt refinansēšanas likmi līdz 0,25%. Arī Latvijai deflācija eirozonā nebūtu izdevīga, jo parādu nasta, kas reālā izteiksmē būs kļuvusi lielāka, un ieņēmumu kritums var bremzēt Latvijas preču importētāju pieprasījumu, skaidro G. Krols.

Jaunākais EY pētījums Eurozone Economic Forecast, kas pirmo reizi eirozonas analīzē ietver arī Latviju, paredz, ka eirozonas ekonomika nākamgad augs par 0,9%, kam sekos aptuveni 1,6% izaugsme nākamajos trīs gados. Šogad eirozona noslēgs ar aptuveni 0,5% iekšzemes kopprodukta samazinājumu, lai arī gada vidū un trešajā ceturksnī vienotās valūtas zona uzrādīja nelielu atgūšanos 0,1 – 0,2% līmenī.

Arvien vairāk tuvojoties brīdim, kad Latvijai būtu jāizsaka oficiāls lūgums mūs uzņemt eirozonā, jau sākot no 2014. gada, situācija šajā sakarā un dažādu veidu notikumi kļūst visnotaļ interesantāki.

Proti, atsevišķas valstis jau ir paziņojušas, ka vismaz pagaidām eiro neieviesīs, saglabājot savu nacionālo valūtu, vietējie, kā arī starptautiskie eksperti prognozē, ka ekonomiskā krīze Eiropas valstīs tuvākajos gados nebūt nebeigsies, bet Latvijas Banka paštaisni apgalvo, ka mūsu valstij eiro ieviešana esot vienīgais pareizais variants. Realitāte, kā zināms, ir tāda, ka daļa savulaik eiro ieviesušo valstu ir ievērojami lielākā parādu jūgā nekā mēs.

Dibinot dažādus klubus, parasti tiek paredzēts, ka gadījumā, ja viens tā biedrs nonāk grūtībās, pārējie viņam palīdz. Tieši šis princips attiecas arī uz eirozonas valstīm, un tas nozīmē, ka eirozonas valstu pienākums ir palīdzēt krīzē grimstošajai Dienvideiropai. Visai naivi būtu uzskatīt, ka jau tuvākā pusotra gada laikā Eiropas dienvidu likstas būs atrisinātas, tādējādi Latvija, iestājoties eirozonā, būtu spiesta piedalīties noteiktos glābšanas pasākumos, katru gadu no sava budžeta tam atvēlot vairākus miljonus latu. Ņemot vērā šo aspektu, nekādi nav skaidra Latvijas Bankas darbības taisnā līnija attiecībā uz 2014. gada 1. janvāri kā vienīgo optimālo datumu eiro ieviešanai. Turklāt šajā kontekstā nevajag jaukt eiro ieviešanu ar Māstrihtas kritēriju ievērošanu. Šie savulaik izstrādātie kritēriji principā ir ļoti labs, disciplinējošs valsts makroekonomiskās darbības rāmis, kurā iekļauties valstij nenāk par ļaunu neatkarīgi no tās nākotnes plāniem monetārās politikas jomā. Latvijas valstij ir un būs svarīgi ievērot Māstrihtas kritērijus, lai tādējādi turpinātu atveseļot savu ekonomiku, bet tas nenozīmē automātisku iestāju eirozonā.

Iestājoties eirozonā, Latvijai pastāv risks ne tikai iesaldēt vairākus miljardus eiro, bet dramatiskākajā scenārijā daļu no šīs summas pazaudēt, šodien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pēc eiro ieviešanas no 2014.gada 1. janvāra Latvijai, līdzīgi, kā tas pienākas citām eirozonas valstīm, būs jāsāk veikt iemaksas 2012.gadā izveidotajā un dažkārt kritizētajā Eiropas stabilizācijas mehānismā (ESM). Šis finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm aizstāj īslaicīgo Eiropas finanšu stabilitātes fondu un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu, no kuriem 2010. – 2012.gadā tika izmaksāta simtiem miljardu eiro palīdzība parādu krīzē cietušajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Grieķijai, Spānijai. Ja ES dalībvalstis ir disciplinētas un nenokļūst jaunās finanšu nepatikšanās, Latvijas izmaksas, līdzīgi kā prēmija par valsts finanšu veselības apdrošināšanu, būs salīdzinoši nelielas – virs 300 milj. eiro. Proti, tā ir maksa par pārliecību, ka negatīva ekonomiskā scenārija gadījumā paši saņemsim palīdzību, līdzīgi, kā tas bija 2009.gadā, kad no aizdevējiem varējām saņemti 7,5 mljrd. eiro. Bet problēmu gadījumā ESM no Latvijas var pieprasīt papildus teju piecas reizes lielāka apjoma finanšu līdzekļus. Turklāt pastāv risks ja ne visu, tad daļu naudas pazaudēt, skaidro laikraksts.

Notikumi ap Grieķiju mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, tāpēc visādi pārsteigumi vēl ir iespējami

Dažādas politiskās spēlītes un strauji mainīga, pretrunīga informācija jau kādu brīdi ir publiskās komunikācijas sastāvdaļa, ja runa ir par krīzē nonākušo ES un eirozonas dalībvalsti Grieķiju. Pašlaik it kā aizdevēju sarunas ar Grieķiju ir apstājušās līdz 5. jūlija referendumam, kad grieķu tautai, citējot EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, ir jāpauž sava attieksme «par vai pret Eiropu» jeb Grieķijas aizdevēju pieprasītajām reformām. Taču, ņemot vērā augstāk minētās straujās izmaiņas notikumu gaitā, kas lai zina, kādi atgadījumi līdz 5. jūlijam vēl var notikt. No eirozonas viedokļa laikam labākais būtu, ja grieķi nobalsotu par reformām, kā rezultātā, visticamāk, kristu Alekša Cipras vadītā valdība un līdz ar to eirozona, nezaudējot seju, varētu turpināt sarunas ar, iespējams, no viņu viedokļa konstruktīvāku Grieķijas valdības vadītāju.

Diskusijas saistībā ar Eiropas politiku ievirzās «ļoti bīstamā» gultnē un reģiona līderiem ir ļoti uzmanīgi jāseko līdzi saviem izteikumiem par eirozonas nākotni, pavēstījis Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle.

Eirozonas parādu krīze izraisījusi asas diskusijas starp bloka dienvidu un ziemeļu valstu politiķiem. Vienu pusi pārstāv Spānija un Itālija, kurām ievērojami pieaugušas aizņemšanās izmaksas, un kuras vēlas daudz apņēmīgāku eirozonas rīcību, lai atrisinātu parādu krīzi. Savukārt otru pusi pārstāv ekonomiski daudz stabilākas valstis – kā, piemēram, Vācija, Nīderlande un Somija, kuras ir skeptiski noskaņotas pret bezierunu atbalstu dienvidiem.

Lai gan Vācijas ārlietu ministrs nekonkretizēja, uz ko attiecas brīdinājums par bīstamajām diskusijām, viņš nācis klajā ar saviem izteikumiem tikai dažas dienas pēc tam, kad Bavārijas finanšu ministrs norādīja, ka Grieķijai eirozona jāpamet līdz gada beigām, bet Itālijas premjers pavēstīja, ka ir iespējama Eiropas Savienības psiholoģiska šķelšanās, vēsta AP. «Diskusiju tonis ir kļuvis ļoti bīstams. Mums ir jānodrošinās pret to, ka ar runām tiek pasliktināta situācija Eiropā,» sacīja G. Vestervelle.

Eirozonas iekšzemes kopprodukts nākamajā gadā augs par 1,1%, nevis 1,2%, kā iepriekš lēsts, liecina jaunākās Eiropas Komisijas prognozes.

Tāpat paaugstināta bezdarba prognoze – nākamgad bezdarba līmenis būs 12,2%, nevis 12,1%, kā tika prognozēts pirms sešiem mēnešiem.

EK prognozes pārskatījusi, ņemot vērā, ka eirozonas ekonomika patlaban nav uzņēmusi atveseļošanās tempu un parādu krīze turpinās jau piekto gadu pēc kārtas, savukārt bezdarba līmenis saglabājas rekordaugsts, raksta Bloomberg.

«Fiskālā konsolidācija un strukturālās reformas, kas ir veiktas Eiropā, ir izveidojušas pamatu, lai ekonomika atveseļotos,» sacījis ES monetāro lietu komisārs Olli Rēns, tomēr piebilstot, ka ir pāragri to saukt par uzvaru. Viņš norāda, ka bezdarba līmenis saglabājas nepieņemami augsts, tādēļ ir jāturpina strādāt, lai uzlabotu Eiropas ekonomiku.