Pretēji gaidītajam, eirozonas līderu samitā 28.-29. jūnijā tomēr izdevās pieņemt dažus svarīgus lēmumus. Viens no šiem lēmumiem attiecas uz banku sektoru - tagad eirozonas perifērijas valstu bankas varēs saņemt atbalstu no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) tiešā veidā, uzskata Hipo Fondi valdes loceklis Aleksejs Marčenko.
«Tas atvieglos ekonomisko situāciju valstī, kuras bankas pieteiksies pēc palīdzības. Tagad līdzekļi, kas tiks ieguldīti banku rekapitalizācijā, nepalielinās attiecīgas valsts budžeta deficītu. Līdz ar to perifērijas valstīm būs vieglāk plānot budžeta deficīta samazināšanu, jo teorētiski nebūs iespējama situācija, ka banku sektora glābšanas izdevumu dēļ pēkšņi pieaugošie valsts izdevumu pārsvītros visus centienus samazināt budžeta deficītu. Tas arī ļaus perifērijas valstīm (pirmkārt, Spānijai un Itālijai) nodrošināt savu valsts obligāciju zemākus ienesīgumus, jo situācijā, kad budžeta tēriņu līmenis būs stabils, investoriem būs vairāk uzticības attiecīgās valsts kredītspējai. Agrāk bija iespējama situācija, ka, sniedzot valstij finanšu palīdzību ar nosacījumu, ka oficiāliem kreditoriem valsts parāda restrukturizācijas gadījumā būtu priekšrocība salīdzinājumā ar privātiem kreditoriem, glābjamā valsts uzreiz zaudēja pieeju parāda tirgiem. Jo restrukturizācijas gadījumā privāto kreditoru zaudējumi būtu jo lielāki, jo vairāk attiecīgā valsts pirms tam saņēma palīdzības no oficiāliem kreditoriem. Jaunā shēma ļaus izvairīties no tādas situācijas,» uzskata A. Marčenko.
Tāpat eirozonas valstis vienojās par kopēja banku regulatora izveidošanu līdz gada beigām – šis regulators darbosies Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā un, acīmredzot, varēs paaugstināt tirgus uzticību banku sektora datiem atsevišķās eirozonas valstīs. «ESM saistības kopīgi garantē visas eiro zonas valstis – līdz ar to, pat ciešot zaudējumus gadījumā, ja kāda banka, kurai tika sniegta palīdzība, bankrotē, ESM varētu garantēt savu maksātspēju un attiecīgi nodrošināt līdzekļu piesaistīšanu ar zemām izmaksām. Tomēr šeit ir viena problēma – ja vēl kādas perifērijas valstis lūgs palīdzību un attiecīgi nevarēs piedalīties fonda saistību garantēšanā, atlikušo maksātspējīgo eirozonas dalībvalstu daļa ESM garantijās pieaugs. Tomēr samitā panāktais ir tikai pirmais solis eirozonas kopīga finanšu uzraudzības un banku sektora stabilizācijas mehānisma izveidošanā. Nav skaidrs, cik tālu dalībvalstis ir gatavas iet, lai nodrošinātu šī mehānisma efektivitāti, kā arī nav skaidrs, kad reāli šis mehānisms sāks darboties. Lai gan 28. - 29. jūnija samits ir solis pareizajā virzienā, pāragri spriest, vai tas varēs radikāli mainīt situāciju,» piebilst Hipo Fondi eksperts.
Arī citi analītiķi uzver samita nozīmīgumu. «Eiropas Savienības vadītāju samitā jūnija beigās tika pieņemti divi tik tiešām svarīgi lēmumi visai eirozonai un savienībai. Pirmais no šiem lēmumiem piešķir ES stabilizācijas fondiem (pagaidu EFSF un pastāvīgais ESM, kurš darbu uzsāks jūlijā) tiesības sniegt tiešu finansiālu palīdzību Eiropas bankām, tai skaitā arī tiesības tieši kapitalizēt bankas no fondu līdzekļiem. Praktiski tas ir pirmais solis pretī banku savienības izveidošanai – virsnacionālai iestādei, kura kontrolēs bankas, garantēs depozītu atgriešanu un nepieciešamības gadījumā veiks krīzes skarto banku rekapitalizācijas operācijas. Saskaņā ar samitā paziņoto, priekšlikumi vienotas banku uzraudzīšanas sistēmas izveidei tiks izstrādāti jau vistuvākajā laikā (un tie saturēs diezgan stingrus nosacījumus). Tas, savukārt, kļūs par pirmo lielo soli pretī daudz ciešākas finanšu savienības izveidei eirozonā, līdz pat kopējas finanšu ministrijas izveidei. Tik «netradicionāli» strauji pieņemt lēmumu Eiropas valstu līderus piespieda situācija ar Spānijas bankām. Paredzēts, ka palīdzība tām tiks sniegta jau pēc jaunā mehānisma līdz šī gada beigām. Turklāt nauda, piešķirtā spāņu bankām, formāli nepalielinās Spānijas kopējo valsts parādu - tā nepalielinās nevienas ES valsts parādu. Parāds nepalielinās pat neskatoties uz ES valstu sniegtajām fondu obligāciju garantijām par summu 100 miljardi eiro (kas pēc būtības ir līdzīgs ES valsts izdevumu un parādu pieaugumam izrakstīto garantiju apmērā). Šis lēmums jau 29. jūnijā ir izsaucis ievērojumu cenu pieaugumu eirozonas problēmvalstu parāda vērtspapīriem, it īpaši Spānijas un Itālijas. Jo, ja smagā situācijā esošās Eiropas banku sistēmas glābšana nepalielina valsts parādu apjomus, tad šo parādu pirkšana kļūst mazāk riskanta. Apzināti vai neapzināti, bet ar šādu soli ES vadība praktiski mēģina «piemānīt» parādu tirgu. Vai šis pasākums nomierinās Eiropas valsts parādu tirgu, to rādīs laiks. Tomēr šāds gājiens var arī nenostrādāt. Ja pieaug aizņēmumu apjoms caur EFSF un ESM, šo fondu vērtspapīru ienesīgums var strauji virzīties uz augšu, ieraujot parādu krīzē jau visu eirozonas un ES sistēmu,» skaidro ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.
Otrs būtiskais samita lēmums bija pakta par izaugsmi un nodarbinātību parakstīšana, kurš paredz piešķirt 120 miljardus eiro Eiropas infrastruktūras izveidei un modernizācijai. Pakta mērķis – uzturēt ekonomisko izaugsmi Eiropā un samazināt protestu viļņus, dodot darbu tiem, kuri ir to zaudējuši fiskālās disciplinētības politikas ieviešanas rezultātā. Projekta summa veido aptuveni 1% no savienības IKP un jaunais pakts veicinās valsts izdevumu pieaugumu, kas gan ir pretrunā ar marta sākumā parakstīto stabilizācijas paktu. Tā ir nozīmīga novirzīšanās no līdzšinējo savienības līderu Merkeles un Sarkozī īstenotās politikas virzienā uz amerikāņu vadītāju deklarētajiem principiem, piebilst L. Aļšanskis.
