Globālā transformācija enerģētikā prasa lielas investīcijas 

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Natālija Poriete, 2019. gada 18. aprīlis plkst. 10:57

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Ražot bez emisijas

Britu zinātnieks, inženieris, Nobela prēmijas (2007.g.) un «Globālas enerģijas» (2012.g.) laureāts Rodnejs Džons Allams (Rodney John Allam) uzskata, ka nākotnē cilvēcei tāpat nāksies izmantot fosilo kurināmo, un par reālāku izaicinājumu kļūs elektrības ražošana bez CO2 emisijas. Tehnoloģija «Allama cikls» (Allam Cycle) varētu veidot nākotni elektrostacijām, kas strādā uz fosilā kurināmā: tā sadedzina dabasgāzi un pārtver visu saražoto oglekli, kas tiek uzkarsēts un atgriezts procesā. Tālākai izmantošanai ogleklis tiek sašķidrināts un to var sūknēt naftas akās vai transportēt, stāsta Allams. Tehnoloģijas galvenā īpašība ir tāda, ka tā ražo elektrību tikpat lēti, kā citas mūsdienu gāzes turbīnas, un tas notiek bezemisijas vidē – tātad tā palīdz īstenot Parīzes klimata vienošanos. Pirmā elektrostacija pasaulē, kas strādā pēc šīs inovācijas, tiek būvēta ASV, Teksasa štatā.

Atbildot uz DB jautājumu par izaicinājumiem, kas stāv priekšā inovācijas izmantošanai, zinātnieks min CO2 transportēšanu un glabāšanu, kam nepieciešamas investīcijas. Pēc viņa teiktā, sašķidrināta CO2 transportēšana no ASV uz citām valstīm ir diezgan lēta un tai var būt nozīmīgā loma. «Tas varētu būt ļoti noderīgi konkrētiem reģioniem, piemēram, Tuvajiem Austrumiem, kur ir daudz naftas. Ja jums ir 2-3 tādas elektrostacijas, tad jūs varat droši eksportēt CO2 lielā apjomā,» teica R.Allams, pieminot, ka CO2 ieplūšana naftas akās izspiež naftu uz āru, kas atvieglo tai piekļuvi.Runājot par pirmo elektrostaciju ASV, kas strādā ar Allama ciklu, zinātnieks uzsver, ka tā darbu varētu sākt 2023.gadā un Amerika ir ļoti piemērota šādam projektam. «Enerģija Amerikā ir ļoti lēta – jūs varat nopirkt dabasgāzi Hjūstonas reģionā par 2,50 dolāriem par miljonu BTU un, piemēram, Dallasā jūs varat izmantot elektrību par brīvu no 9 vakarā līdz 6 no rīta – tur ražo ļoti daudz vēja enerģijas, vējš tur nekad neapstājas. Tāpat ASV ražo ārkārtīgi lielu dabasgāzes apjomu». Tajā pašā laikā R.Allams cer, ka rūpnīca, kas ražos un eksportēs CO2, 2020. gados tiks uzbūvēta arī Lielbritānijā – viņa dzimtenē.

Par CO2 satura pieauguma rādītājiem atmosfērā runāja arī Starptautiskā enerģētikas foruma direktors Sjaņšens Suņs (Sun Xiansheng) no Ķīnas. Pēc viņa teiktā, 2017.gadā CO2 emisija sasniedza 36,2 gigatonnas, kas par 1,6% vairāk nekā gadu iepriekš, un prognozes par 2018.gadu iezīmēja pieaugumu par 2,7% - līdz rekordlielam rādītājam - 37,1 gigatonnai, teica Suņs. Šādā situācijā investīcijas enerģētikas jomas attīstībai no 2018. līdz 2040. gadam nepieciešamas 60-68 triljonu ASV dolāru apmērā, teica S.Suņs. Viņš uzsvēra, ka tas nozīmē, ka minimālais investīciju līmenis, kas jau tagad ir vajadzīgs, ir vismaz 2,2 triljonu dolāru apmērā, bet tajā pašā laikā 2017.gadā investīcijas enerģētikai bija tikai 1,8 triljoni dolāru, kas nav pietiekams apjoms un rada problēmu pārejai uz jauno tehnoloģisko ciklu. Vēl viena problēma, ko minēja S.Suņs, ir tas, ka pasaulē ir reģioni, piemēram, Āfrikā, kur cilvēkiem nav pieejami elektrības avoti vispār, taču tajā pašā laikā daudzviet pasaulē elektrības patēriņš strauji aug ik gadu un turpinās augt. Ir vajadzīgi tehnoloģiski risinājumi energoefektivitātes un enerģijas pieejamībai, saka S.Suņs, bet tie, pēc viņa teiktā, ir nopietni politiski jautājumi, kas jārisina starptautiskā līmenī. Jautājumu par enerģijas pieejamību samita paneļa diskusijas laikā aktualizēja arī Nobela miera prēmijas laureāts (2007.g) un Starptautiskās komitejas prēmijas «Globālā enerģija» komitejas priekšsēdētājs Rae Kvons Čungs (Rae Kwon Chung) no Dienvidkorejas, kas arī ir ANO ģenerāla sekretāra augsta līmeņa eksperts. R.Čungs pastāstīja, ka pašlaik mēģina panākt vienošanas starp Dienvidkoreju un Kazahstānu, lai Kazahstāna varētu eksportēt vēja enerģiju caur Mongoliju uz Ķīnu, Koreju un Japānu. Viņš ir pārliecināts, ka valdībām jāgatavojas inovācijām, lai dzīvotu beznaftas laikmetā, tāpēc ļoti nozīmīga loma būs atjaunojamās enerģiju avotiem. Ceļš uz zaļo ekonomiku prasa inovatīvu politiku un lielas investīcijas, uzskata zinātnieks. Princips, pie kura pieturas R.Čungs, ir ekonomiskā izaugsme, saglabājot ekoloģisko bilanci, un viņš uzskata, ka parēja pie zaļajām investīcijām ir tieši atkarīga no politiskās gribas, un tai jāizdara izvēle par labu zaļās ekonomikas ceļam.

Atoma enerģija

Koncepts zaļa ekonomika vai ekonomika ar zemu oglekļa emisiju līmeni saistīts ar divām jomām: klimata izmaiņām un enerģētisko drošību. Eiropas Savienība orientējas uz zaļo ekonomiku kā uz jauno rūpniecisko revolūciju, kuras rezultātā rūpniecība ar augstu CO2 emisiju apjomu tiks pamazām izspiesta, un tās attīstība palēnināsies. Starptautiskās komitejas prēmijas «Globālā enerģija» un Zinātniskās padomes «Globālās iniciatīvas» (Global Initiatives) loceklis no ASV Toms Bliss uzskata, ka atjaunojamo enerģiju avoti var nodrošināt tikai daļu elektroenerģijas pieprasījuma un jebkurā gadījumā vajadzēs veidot rezerves jaudas, kas spēs ražot vairāk enerģijas. «Saules un vēja enerģijas mums nepietiks!» pārliecināts eksperts.

Atjaunojamās enerģijas avotiem pastāvēt ļauj subsīdijas, un tās vajadzīgas aizvien vairāk, uzsver eksperts. Pēc viņa teiktā, atoma enerģētika atgriež savas pozīcijas un, piemēram, Dienvidkoreja un Ķīna cer uz to kā uz eksporta jomu. T.Bliss domā, ka tieši atoma enerģija var kļūt par galveno enerģijas avotu pasaulē un atjaunojamās enerģijas avoti ar to nevarēs konkurēt, taču varēs to papildināt. Drošības soļi atoma enerģētikas attīstībā varētu būt tehnoloģiskie risinājumi, kas ļaus konstruēt reaktorus ar augstu drošības pakāpi. Tajā pašā laikā samita eksperti atzina, ka fenomenāla vēja un saules enerģijas izaugsme turpināsies un tās būs gan jaunas iespējas, gan arī jauni izaicinājumos visām enerģētikas sistēmām. Atbildot uz jautājumu, kādas valstis gūs labumus no gaidāmajām pārmaiņām 10 gadu laikā, samita eksperti ar lielāko optimismu skatās uz Ķīnu, Indiju un Āziju. Uz jautājumu, kad cilvēce pārstās izmantot fosilo kurināmo, eksperti bija vienprātīgi – nekad!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā par mīlētāko auto zīmolu ir uzlēkusi jauna zvaigzne –...

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām...

No šīs sadaļas
2019. gada 10. aprīlis plkst. 17:08

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 344,9 miljonus eiro,...

2019. gada 08. aprīlis plkst. 16:50

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas cena pieauga par 4 % līdz 39.42...

2019. gada 02. aprīlis plkst. 14:21

Latvijas Republikas Senāts 2019.gada 29.martā noraidījis vēja parku attīstītāja SIA «Winergy»...

2019. gada 01. aprīlis plkst. 16:18

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 6 % līdz 37.9...

2019. gada 29. marts plkst. 7:47

Zemes stundas akcija praktiski neietekmē Latvijas elektroenerģijas kopējo patēriņu, tāpēc elektrotīkla...

2019. gada 28. marts plkst. 7:42

Ministru kabinets (MK) noraidījis Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto likumprojektu obligātā iepirkuma...

2019. gada 27. marts plkst. 11:44

Ventspilī jaunus siltumtīklus būvēs SIA Ostas celtnieks. Kopumā plānots ieguldīt 1,3 miljonus...

2019. gada 27. marts plkst. 8:34

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik neprognozē, kad tieši varētu tikt likvidēta elektrības...

2019. gada 26. marts plkst. 15:38

Obligātā iepirkuma komponente (OIK) netiks atcelta no šā gada 31.marta, otrdien pēc...

2019. gada 25. marts plkst. 14:00

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 4 % līdz 40.22...