Jaunākais izdevums

Eiropas Komisija (EK) ierosinās izveidot Eiropas Savienībā (ES) mehānismu sankciju piemērošanai par cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē, trešdien paziņojusi EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Viņa sacīja, ka ES nepieciešams papildināt savu instrumentu klāstu, bet plašāk to nepaskaidroja.

Domājams, ka EK nāks klajā ar priekšlikumu, kas līdzināsies tā dēvētajam Magņitska likumam, kas tika pieņemts ASV, lai piemērotu sankcijas personām, kas pastrādājušas cilvēktiesību pārkāpumus ārpus ASV.

Eiropas Parlaments (EP) jau sen aicinājis izstrādāt jaunu sankciju mehānismu.

Pagājušā gada decembrī ES līderi vienojās sākt darbu pie šāda mehānisma.

Saskaņā ar pašreizējām tiesību normām ES var piemērot sankcijas valstīm un caur to arī atsevišķām personām, taču jaunais mehānisms ļautu tiešā veidā vērsties pret privātpersonām.

ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žozeps Borreljs otrdien ierosināja nodēvēt jauno mehānismu Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija vārdā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES pagarinās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju par sešiem mēnešiem

LETA--DPA, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi piektdien nolēmuši vēlreiz pagarināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kas noteiktas pēc Maskavas militārā iebrukuma Ukrainā, pēc videokonferences paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Sankcijas saistībā ar Krievijas lomu bruņotajā konfliktā Ukrainā pirmoreiz tika pieņemtas 2014.gadā pēc Malaizijas aviosabiedrības "Malaysian Airlines" lidmašīnas notriekšanas virs promaskavisko kaujinieku ieņemtās Ukrainas austrumu teritorijas. Tās regulāri tiek pagarinātas par sešiem mēnešiem.

Oficiāls lēmums pagarināt sankcijas, kas pašreiz ir spēkā līdz 31.jūlijam, tiks pieņemts tuvākajās nedēļās.

ES ir sasaistījusi šo sankciju atvieglošanu ar progresu Minskas vienošanos īstenošanā.

Tā saukto Minskas vienošanos mērķis ir karadarbības izbeigšana un politiska risinājuma atrašana kaujinieku ieņemtajām teritorijām.

Pirms videokonferences Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons informēja pārējās ES dalībvalstis par pašreizējo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Par Lībijas ieroču embargo pārkāpšanu ES nosaka sankcijas trim uzņēmumiem

LETA--AFP, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par ANO Lībijas ieroču embargo pārkāpšanu Eiropas Savienība (ES) pirmdien noteikusi sankcijas trim uzņēmumiem - pa vienam no Turcijas, Kazahstānas un Jordānijas.

Uzņēmumiem iesaldēti ES aktīvi, tie izslēgti no ES finanšu tirgus un tiem aizliegts veikt darījumus ar uzņēmumiem un personām ES, sanāksmē Briselē nolēma ES ārlietu ministri.

Lībijas piekrastes ūdeņos darbojas ES flotes misija. Tās uzdevums ir uzraudzīt embargo ievērošanu un vākt operatīvo informāciju par pārkāpējiem.

Diviem cilvēkiem noteiktas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem Lībijā.

Lībijas konkurējošās valdības nule kā tikušās miera sarunās Marokā, paziņojušas par uguns pārtraukšanu un sola sarīkot vēlēšanas visā valstī.

"Pēc daudziem mēnešiem mums ir iemesls piesardzīgam optimismam. Ir pozitīva virzība, ir uguns pārtraukšana, un mums tas ir jāizmanto," ierodoties ES ārlietu ministru sanāksmē, sacīja bloka augstais ārlietu pārstāvis Žozefs Borreljs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ministrs: Baltkrievija sagatavojusi "asimetriskas sankcijas" Baltijas valstīm

LETA, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs trešdien paziņojis, ka Minska sagatavojusi "asimetriskas sankcijas" Baltijas valstīm, reaģējot uz iebraukšanas aizliegumu, ko Latvija, Lietuva un Igaunija šīs nedēļas sākumā noteica par prezidenta vēlēšanu falsificēšanu un vardarbību atbildīgajām Baltkrievijas amatpersonām.

Kā viņš norādījis preses konferencē Maskavā pēc tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, šāds Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņu saraksts jau sagatavots, bet to publiskot Baltkrievija neplāno.

Pēc Makeja teiktā, sarakstā nonākuši "tie, kuri tiešām atklāti iejaukušies Baltkrievijas lietās, nākuši klajā ar nepieņemamiem paziņojumiem, tostarp politiskiem, un, vēl vairāk, izvirzījuši konkrētus priekšlikumus attiecībā uz finansiālu atbalstu varas oponentiem".

"Ja sankcijas noteiks vēl citas valstis, mēs arī pieņemsim attiecīgus lēmumus un dosim adekvātu atbildi," viņš piebildis.

Ministrs norādījis, ka Baltkrievijas sankcijas darbosies arī Krievijas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES līderi vienojas par sankcijām pret Baltkrievijas amatpersonām

LETA--AFP, 02.10.2020

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels un Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Foto: AP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji piektdienas rītā vienojās par sankcijām pret Baltkrievijas amatpersonām saistībā ar politisko krīzi šajā valstī, paziņoja diplomāti ES aprindās.

Vienošanās tika panākta, kad Kipra atsauca savu veto pēc ES paziņojuma, ka tā var nākotnē noteikt sankcijas pret Turciju.

Vienošanās dod iespēju noteikt ceļošanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu apmēram 40 Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma amatpersonām, kas ir atbildīgas par 9.augustā rīkoto prezidenta vēlēšanu falsifikāciju un pēcvēlēšanu protestu brutālu apspiešanu.

Pats Lukašenko nav iekļauts sankcijām pakļauto amatpersonu sarakstā, apstiprināja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Nē, Lukašenko nav pašreizējā sarakstā, bet mēs, protams, sekosim situācijai, sekosim notikumu attīstībai," sacīja Mišels pēc tikšanās ar ES līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lembergs ASV tiesā pārsūdzējis pērn OFAC noteiktās sankcijas pret viņu

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ASV tiesā pārsūdzējis ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas, kas viņam piemērotas balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu par korupciju, šodien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" apstiprināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns apstiprināja, ka Lembergs 11.augustā iesniedzis prasību ASV Kolumbijas štata tiesā, kurā lūgts atcelt pret viņu OFAC piemērotās sankcijas.

"Tieslietu ministrija saņēmusi apliecinājumu, ka šāda prasība ir iesniegta, bet jocīgs ir fakts, ka šajā pārsūdzībā vaina par sankciju piemērošanu tiek attiecināta uz tieslietu ministru Jāni Bordānu un Jauno konservatīvo partiju, kuri mēģina šādi izrēķināties ar Lembergu," piebilda Bordāns.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis ASV detalizētu informāciju par OFAC paziņojumu, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ietekmējis un korumpējis amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētniece: Saraksts ar Latvijai nevēlamiem Baltkrievijas pilsoņiem ir rūpīgi izsvērts un izskatīts

LETA, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko dēla Viktora Lukašenko iekļaušana Latvijai nevēlamo personu sarakstā liecina, ka saraksts ir rūpīgi izsvērts un izskatīts, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska.

Livdanskas ieskatā, saraksts veidots, ņemot vērā amatpersonu atbildību par represijām, kas tiek vērstas pret civiliedzīvotājiem, gan arī par dalību neleģitīmajās prezidenta vēlēšanās.

Tāpat pētniece akcentēja, ka saraksts dod skaidru signālu, ka Latvija, līdzās Lietuvai un Igaunijai neatbalsta situāciju, kāda pēc prezidenta vēlēšanām 9.augustā ir izveidojusies Baltkrievijā. Tas ir simbolisks un politisks žests, lai parādītu, kāda ir Latvijas nostāja un, ka tā neatbalsta Lukašenko režīmu, neleģitīmās vēlēšanas un politieslodzīto aizturēšanu, norādīja pētniece.

To, kādas varētu būt Latvijas un Baltkrievijas turpmākās ekonomiskās attiecības, rādīs laiks un Baltkrievijas valdības turpmākā rīcība, norādīja pētniece, uzsverot, ka tad, kad tika paziņoti oficiālie rezultāti un situācija Baltkrievijā attīstījās, Latvija bija piesardzīga savā nostājā, bet atvērta politiskā dialoga veidošanai arī pa diplomātiskajiem kanāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Merkele: Vācija apņēmusies pabeigt Nord Stream 2 būvi

LETA--DPA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien no jauna apstiprināja Vācijas valdības apņemšanos pabeigt Krievijas-Vācijas gāzes vada "Nord Stream 2" būvi, neraugoties uz ASV centieniem kavēt projekta īstenošanu.

Merkele apmeklēja savu vēlēšanu apgabalu Vācijas ziemeļos, kur viņa runāja par sankcijām, ko Vašingtona noteikusi ar Baltijas jūras cauruļvadu saistītajiem uzņēmumiem.

"Mēs neuzskatām, ka šīs ekstrateritoriālās sankcijas - tas ir tās, kas noteiktas ārpus Savienoto Valstu teritorijas - ir likumīgas," Štrālzundē sacīja Merkele.

ASV apgalvo, ka cauruļvads palielinās Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.

Kritiķi savukārt pārmet ASV, ka tās cenšas piespiest Vāciju pirkt dabasgāzi no ASV, maksājot augstāku cenu nekā Krievijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostā vēl aizvien 50% uzņēmumu ir problēmas veikt norēķinus, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis.

"Vēl aizvien 50% uzņēmumu, kuri strādā Ventspils ostā, ir problēmas pilnībā norēķināties ar bankām, jo bankas prasa nesamērīgi stingras prasības šiem uzņēmumiem, kas traucē uzņēmējdarbību," sacīja Purmalis.

Vienlaikus viņš arī norādīja, ka jebkuras krīzes laikā cilvēki stiprinās, un tā ir arī ar Ventspils ostu, kas pēdējā laikā piedzīvojusi vairākus "cunami".

Purmalis atzīmēja, ka Ventspils ostā pārkrauto kravu apmēra samazinājums šajā gadā jau bija plānots iepriekš, jo politisku apsvērumu dēļ ostā būtiski sarukušas akmeņogļu kravas.

Tajā pašā laikā viņš minēja, ka ro-ro kravu apmērs ostā ir saglabājies pagājušā gada attiecīgā perioda līmenī, kā arī pārkrauto naftas produktu apmērs saglabājies pagājušā gada attiecīgā perioda līmenī. Vienlaikus samazinājušās pārkrauto metāla un lauksaimniecības produktu kravas, bet pieaugums bijis pārkrautajai koksnei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesībsargājošās iestādēs plāno pieņemt desmitiem darbinieku cīņai pret naudas atmazgāšanu

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsargājošās iestādes tuvākajos gados plāno pieņemt darbā desmitiem darbinieku, lai nodrošinātu sekmīgāku Latvijas cīņu pret naudas atmazgāšanu. Valdība 2019.gadā apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto "Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam".

Ņemot vērā Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) šogad paziņotos secinājumus par Latviju, plāns ir aktualizēts un to šodien apstiprināja valdība.

Plānā ir iekļauti vairāki grozījumi. Plānots, ka uzraudzības un kontroles institūcijas, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un izmeklēšanas iestādes varēs ātri, konstruktīvi un efektīvi nodrošināt visplašāko starptautisko sadarbību attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītiem sākotnējiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tāpat grozījumi paredz, ka nākamgad Rīgā tiks organizēta starptautiska līmeņa finanšu izlūkošanas vienību organizācijas "Egmont grupa" plenārsēde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijā situācijai pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja ilggadējais šīs valsts līderis Aleksands Lukašenko, esot saspīlētai, pār šo valsti arvien lielāku ēnu sākusi mest finanšu tirgus uzticība. Proti, zemāk klejo Baltkrievijas emitēto ASV dolāru obligāciju cena un attiecīgi – aug to ienesīgums (kopsolī ar risku).

Valdot šādam fonam, "Financial Times" ziņo, ka Baltkrievijas dolāru obligāciju, kurām termiņš iztek 2026. gadā, vērtība nu noslīdējusi līdz 93 ASV dolāra centiem, kur tās savukārt tikušas emitētas pie 99 centiem. Šo obligāciju ienesīgums nedēļas laikā palēcies aptuveni par procentpunktu un sasniedzis 7,4%, liecina pieejamā informācija.

Šobrīd tiek gaidīts tas, kādas būs Rietumvalstu sankcijas pret Baltkrieviju. Pagaidām bāzes scenārijs ir sankcijas pret konkrētām Baltkrievijas amatpersonām. Tomēr, ja situācija šajā valstī un ap to tomēr eskalējas, nav izslēgts, ka Eiropas investoriem kādā brīdī var tikt liegts iegādāties un tirgot Baltkrievijas parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Alekseja Navaļnija saindēšanu, vairāk nekā simts Eiropas Parlamenta (EP) deputātu aicina ieviest sankcijas pret tiem, kas Krievijā vainojami uzbrukumos opozīcijas aktīvistiem un žurnālistiem.

Eiropas Savienības (ES) augstākajam pārstāvim ārlietās un drošības jautājumos Žozepam Borreljam adresētajā atklātajā vēstulē, kas publicēta piektdien, deputāti, kuri pārstāv dažādas EP frakcijas, aicina nodrošināt "pilnīgu un caurskatāmu" Navaļnija lietas izmeklēšanu.

"Tomēr mēs joprojām ar ārkārtīgu skepsi izturamies pret Krievijas varasiestāžu spēju un vēlmi noskaidrot patiesos šī nozieguma apstākļus," atzīst deputāti, norādot uz virkni iepriekš pastrādāto Kremļa kritiķu slepkavību neapmierinošo izmeklēšanu.

Navaļnijs 20.augustā ar saindēšanās pazīmēm nesamaņā tika nogādāts Omskas slimnīcā, Krievijas Sibīrijas reģionā, bet divas dienas vēlāk pārvests uz Vāciju, kur viņa ārstēšanu uzņēmusies Berlīnes Universitātes klīnika "Charite".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība šomēnes pieņems lēmumu par Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja "Huawei" produktu izslēgšanu no 5G mobilo sakaru tīkla infrastruktūras valstī, pirmdien, atsaucoties uz avotiem valdībā, vēstīja laikraksts "Financial Times".

Izmeklēšana, kuras rezultāti vēl nav publiskoti, raisījusi "ļoti, ļoti nopietnus" jautājumus par "Huawei" ierobežoto lomu 5G tīklā Lielbritānijā, ziņoja laikraksts, norādot, ka pastāv bažas par spiegošanu. Janvāri Lielbritānijas valdība nolēma ierobežot "Huawei" iesaisti 5G tīklā līdz ne vairāk kā 35% no tīkla nesensitīvo daļu izveides.

Lielbritānijas kultūras ministrs Olivers Daudens pirmdien apstiprināja, ka saņēmis Nacionālā kiberdrošības centra izmeklēšanas ziņojumu, un piebilda, ka tam būs nozīmīga ietekme uz "Huawei" lomu 5G tīklā Lielbritānijā.

ASV izdara spiedienu uz Lielbritāniju, lai tā sarautu saites ar "Huawei".

Vašingtona norāda, ka "Huawei" ir cieši sakari ar Ķīnas komunistu valdību, un brīdina, ka šī ražotāja tehnoloģijas varētu tikt izmantotas spiegošanai Pekinas vajadzībām. Amerikāņu amatpersonas apgalvo, ka pēc Pekinas rīkojuma "Huawei" varētu vienkārši noslēgt Lielbritānijas 5G tīklu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pašreiz akcijas biržā plāno kotēt 2022.gada beigās vai 2023.gada sākumā, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka brīdī, kad "airBaltic" devās pie valdības prasīt atbalstu, bija skaidrs, ka uzņēmuma akcijas tiks kotētas biržā un tiks rīkots akciju sākotnējais piedāvājums (IPO).

"Valdība paziņoja, ka vēlas mūsu piedāvājumu sešu mēnešu laikā, bet pašai valdībai Eiropas Komisijai risinājums ir jāiesniedz 12 mēnešu laikā. Pašlaik mūsu biznesa plāns paredz, ka mums ir jāsasniedz noteikti finanšu rezultāti, kas tālāk noved pie akciju kotācijas biržā," pauda Gauss, skaidrojot, ka tad valsts varēs pārdot daļu akciju, lai saņemtu vismaz 250 miljonus eiro.

Savukārt IPO laiks ir atkarīgs no labvēlīgākas situācijas tirgos. "Mēs paši plānojam, ka 2021.gada beigās varētu rīkot konkursu, lai piesaistītu investīciju bankas IPO sarīkošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Merkele neizslēdz Navaļnija lietas ietekmi uz Nord Stream 2 projektu

LETA--AFP, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele neizslēgs iespējamību, ka Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšanas lieta var atstāt ietekmi uz Krievijas un Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" projektu, pirmdien paziņojis valdības preses sekretārs Štefens Zeiberts.

Jautāts, vai Merkele aizsargās šo projektu, ja Vācija izlems piemērot sankcijas Krievijai Navaļnija lietā, Zeiberts sacīja: "Kanclere uzskata, ka būtu nepareizi jau no sākuma kaut ko izslēgt".

44 gadus vecais Navaļnijs 20.augustā ar saindēšanās pazīmēm nesamaņā tika nogādāts Omskas slimnīcā, bet divas dienas vēlāk tika pārvests uz Vāciju, kur viņa ārstēšanu uzņēmusies Berlīnes Universitātes klīnika "Charite".

Vācijas valdība 2.septembrī paziņoja, ka iegūti neapgāžami pierādījumi, ka Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder "Novičok" grupai.

Krievijas valsts ir kategoriski noliegusi apgalvojumu par tās līdzdalību incidentā ar Navaļniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piedāvā anulēt uzturēšanās atļaujas vai vīzas pašizolācijas režīma pārkāpējiem

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbraucējiem no ārpus Eiropas Savienības esošajām jeb trešajām valstīm, ja tie pārkāpj 14 dienu pašizolācijas režīmu, būtu jāanulē termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai vīzas, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ierakstos sociālajos tīklos ministrs arī pauž viedokli, ka jānosaka moratorijs TUA noformēšanai vai pagarināšanai klātienē līdz brīdim, kad saslimstība ar Covid-19 attiecīgajā trešajā valstī ir atbilstoša ES kritērijiem, proti, 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Iebraucējiem no trešajām valstīm arī obligāti jāprasa apliecinājums par visu epidemioloģisko noteikumu ievērošanu, norāda Rinkēvičs, uzsverot, ka 14 dienu pašizolācijas režīma pārkāpuma gadījumā seko naudas sods un TUA vai vīzas anulēšana.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šie priekšlikumi ir samērīgi. Viņš aicinās ministrus par tiem diskutēt otrdien valdībā, savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji šīs idejas piedāvās Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupai, kuras uzdevums ir nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma īstenošanu, koordinējot visu institūciju darbību, kas saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad jūnijā atguvuši aktīvus 5,433 miljonu eiro apmērā, kas ir par 38,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2020.gada jūnijā atgūti 5,192 miljoni eiro, no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 235 000 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 6000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos sešos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 49,28 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 798,54 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad jūnijā veidoja 4,71 miljonu eiro, tostarp naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi bija 1,002 miljoni eiro, darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 994 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 213 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 112 000 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 2,389 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baltkrievija slēgusi robežu ar Poliju un Lietuvu

LETA--INTERFAX/TUT.BY, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija slēgusi robežu ar Poliju un Lietuvu un pastiprina Ukrainas robežas apsardzi, paziņojis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

"Mēs esam spiesti atvilkt spēkus no ielām. Kā jau es teicu - pusi armijas nolikt zem ieročiem un slēgt valsts robežu ar Rietumiem, vispirms ar Lietuvu un Baltkrieviju. Ar lielu nožēlu, mēs esam spiesti nostiprināt valsts robežu ar mūsu brālīgo Ukrainu," sieviešu forumā "Par Baltkrieviju" paziņoja Lukašenko.

Viņš pavēstīja, ka viņš nav agresors, audzis laukos, kur visi viens otru aizstāvējuši un palīdzējuši cits citam.

"Es negribu, lai mūsu valsts karotu. Turklāt es negribu, lai Baltkrievija un Polija un Lietuva pārvērstos par karadarbības zonu, kur tiks risināti mūsu jautājumi," sacīja Lukašenko.

Viņš piebilda, ka vēlas vērsties pie Lietuvas, Polijas un Ukrainas tautām: "Apturiet savus trakos politiķus, neļaujiet izcelties karam."

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Konceptuāli atbalsta 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu Ventspils brīvostas pārvaldei

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas dos brīvostai iespēju saņemt 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu.

Ja šodien tiks nolemts sasaukt vēl vienu parlamenta ārkārtas sēdi, tad Saeima, iespējams, šodien varētu lemt par likumprojektu galīgajā lasījumā. Lai gan atsevišķi opozīcijas deputāti rosināja noteikt mēnesi garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tomēr Saeimas vairākums to neatbalstīja.

Paredzēts valsts aizdevumu izsniegt pret vairākām ķīlām - par labu valstij tiks ieķīlāti četri Ventspils pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi un Ventspils sauskravu termināls un ir identificētas arī citas iespējamas ķīlas nākotnē, šodien Saeimas atbildīgās komisijas sēdē norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valdība jūnijā atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas nosaka, ka Finanšu ministrs valsts vārdā izsniegs aizdevumu brīvostas pārvaldei kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai un sākto būvniecības projektu kreditēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savienotās Valstis pastiprinājušas sankcijas pret Kubu, ierobežojumus attiecinot arī uz uzņēmumu, kas nodrošina naudas pārskaitījumus uz komunistu pārvaldīto salu, pirmdien paziņojis ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.

Kubas armijas kontrolētais uzņēmums Amerikas Starptautiskie pakalpojumi (AIS) nodarbojas ar naudas pārskaitījumiem no ārvalstīm uz Kubu, un saskaņā ar jaunajiem noteikumiem neviens, kas atrodas ASV jurisdikcijā, no otrdienas nedrīkst ar to sadarboties.

2017.gadā ASV Valsts departaments publicēja sarakstu ar 180 uzņēmumiem, kas saskaņā ar Vašingtonas ieskatiem apkalpo Kubas armiju, slepenos dienestus un citas drošības iestādes un ar kuriem aizliegta sadarbība.

"Ļaudīm jābūt iespējai saņemt naudu no viņu ģimenes locekļiem ārvalstīs, nepiepildot savu apspiedēju kabatas," norādīja Pompeo, skaidrojot AIS iekļaušanu "melnajā sarakstā".

"Kubas tauta pelnījusi dzīvot brīvībā un ar pašcieņu, izvēlēties savus vadītājus un uzturēt sevi un savus tuviniekus," uzsvēra valsts sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) lēmums, kas ļauj valstij ieguldīt Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālā 250 miljonus eiro, paredz Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījumu atgūt, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valdība 14.jūlijā pēc atļaujas saņemšanas no EK atbalstīja 250 miljonu eiro ieguldīšanu "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%. Linkaits skaidroja, ka EK lēmums ir "ļoti biezs dokuments", bet pamata doma paredz, ka piecu līdz septiņu gadu laikā valstij ir jāatgūst "airBaltic" ieguldītie līdzekļi.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu "airBaltic"," teica ministrs. Jautāts, vai jau ir domas, kā valsts varētu šo naudu atgūt, Linkaits norādīja, ka jau pirms Covid-19 izraisītās krīzes "airBaltic" vadība strādāja pie akciju starptautiskā publiskā piedāvājuma jeb IPO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitāls palielināts līdz 506,473 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Lidsabiedrības pamatkapitālā otrdien, 4.augustā, reģistrēta iemaksa 250 miljonu eiro apmērā no Latvijas valsts budžeta, valstij līdzdalību aviokompānijas kapitālā palielinot no 80,05% līdz 91%.

Iepriekš "airBaltic" pamatkapitāls bija 256,473 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt līdz 250 miljoniem eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

EK priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kuras pārziņā ir konkurences politika, norādīja, ka "airBaltic" rekapitalizācija palīdzēs uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi, kas ir īpaši smagi skārusi aviācijas sektoru. ""airBaltic" ieguldījums Latvijas iekšzemes un starptautiskās savienojamības nodrošināšanā ir ļoti būtisks. Ņemot vērā valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, no šiem pakalpojumiem ir atkarīga tautsaimniecība, daudzas darba vietas un ārējās tirdzniecības attīstība," viņa uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad globālā pandēmija otrajā plānā aizbīdījusi lielvalstu tirdzniecības kariņus. Nupat gan Pasaules Tirdzniecības organizācija lēmusi, ka Eiropas Savienība (ES) ASV varēs noteikt papildu tarifus attiecībā uz tās eksportu četru miljardu ASV dolāru vērtībā, Reuters ziņojušas šim darījumam pietuvinātas personas.

Katrā ziņā, neskatoties uz milzīgajiem izaicinājumiem ekonomikai, izskatās, ka ASV un Eiropa tirdzniecības ziņā ir gatavas viena otrai likt papildu barjeras.

Dots pret dotu

Abu reģionu tirdzniecības strīds saasinājās pēc tam, kad 2018. gadā ASV lēma noteikt tarifus ES alumīnijam un tēraudam. Eiropa uz to savukārt atbildēja ar tarifiem vairākiem ASV ražojumiem, piemēram, skarti tika Harley-Davidson motocikli un Levi Strauss & Co džinsi.Tāpat pirms laika (2019. gada rudenī) ASV sankcijas skāra Eiropas preces 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā (gadā). ES šāds “sods” tika noteikts kā adekvāts saistībā ar reģiona nelegālo finansiālo palīdzību Francijas lidaparātu ražotājam Airbus. Eiropa ASV atbildi parādā nepalika un norādīja, ka gluži “tīras” nav arī ASV nodokļu atvieglojumu iniciatīvas Boeing. Attiecīgi nu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas svētību sperta minētā atbilde agrākajiem ASV tarifiem saistībā ar Airbus-Boeing “sāgu”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Māss: ES varētu piemērot sankcijas Baltkrievijai

LETA--DPA, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) varētu pastiprināt sankcijas pret Baltkrieviju pēc tās prezidenta vēlēšanām, ko raksturojusi vardarbība un aizdomas par krāpšanos, pirmdien paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss.

Cerības uz demokrātisku progresu Baltkrievijā ir "cietušas vairāk nekā rūgtu sakāvi", Berlīnē paziņoja Māss, piebilstot, ka absolūti nekas neliecina, ka svētdien aizvadītās Baltkrievijas vēlēšanas būtu bijušas brīvas un godīgas.

"Tā vietā mēs esam kļuvuši par lieciniekiem vardarbībai, iebiedēšanai un ieslodzīšanai," sacīja Māss.

Viņš aicināja nekavējoties atbrīvot visus miermīlīgos protestētājus, kurus aizturējusi Baltkrievijas policija.

Reaģējot uz reformām, pēdējos gados ES atcēlusi vairumu sankciju, kas bija piemērotas Baltkrievijai, taču Māss aicināja pārvērtēt situāciju, ņemot vērā pēdējo nedēļu un dienu notikumus.

Lasi arī:

Oficiālie rezultāti: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās Lukašenko 80%, Tihanovskai 9,9% 

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās svētdien līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko...

Komentāri

Pievienot komentāru