Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministra Jurija Stroda ienākumi 2006. gadā sasnieguši 19 502,41 LVL, liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā Jurija Stroda amatpersonas deklarācija par 2006.gadu.

J. Stroda ienākumi sasummējas no viņa darba Jelgavas domē - 15 653,76 LVL, Valsts kancelejā - 3 478,74 LVL, Baltijas starptautiskā akadēmija - 127,50 LVL, VAS Privatizācijas aģentūra - 233,26 LVL un Valsts kase - 9,15 LVL

J. Strods amatpersonas deklarācijā norādījis, ka viņa parādsaistības ir 32 262,48 LVL, skaidra nauda - 3 400 LVL un 600 EUR. AS Hansabankā viņam esot uzkrāti 100 LVL, SEB Unibankā - 1 LVL, 500 LVL un 2 600 LVL, kā arī Latvijas Hipotēku un zemes bankā uzkrāti 30 LVL.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lursoft: Visbiežāk norēķinus kavē mazumtirdzniecības, ēdināšanas un būvniecības uzņēmumi

LETA, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, ēdināšana un būvniecība, liecina SIA «Lursoft» veiktais pētījums.

«Lursoft» pētījums arī apgāž pieņēmumu, ka visbiežāk maksājumu disciplīnas problēmas ir jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav nostabilizējuši savu darbību un korekti izplānojuši savu finanšu plūsmu.

Apkopotie dati atklāj, ka visbiežāk norēķinu savlaicīgu apmaksu kavē uzņēmumi, kuri sasnieguši deviņu gadu vecumu, savukārt vecumā līdz trīs gadiem ir 8,77% no visiem parādniekiem un tiem reģistrēti 9,44% no visiem kavēto maksājumu datu bāzē fiksētajiem parādiem. Tas visticamāk izskaidrojams ar faktu, ka sadarbības partneri ar jaunreģistrētajiem uzņēmumiem biežāk izvēlas sadarboties, par piegādātajām precēm un pakalpojumiem lūdzot norēķināties ar priekšapmaksu, norāda «Lursoft».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji

Lelde Petrāne, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, bet vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes maijā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi uzturlīdzekļu parādniekus vērtē 76% iedzīvotāju, kas ir nenozīmīgs samazinājums par 1% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad uzturlīdzekļu parādniekus nosodīja 77% iedzīvotāju. Lielāks nosodījums pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir sieviešu vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – 79%.

Savukārt attiecībā uz nodokļu un nodevu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, nemaksāšanu pašvaldībai iedzīvotāju attieksme salīdzinoši biežāk ir neitrāla vai pat pozitīva. Kopumā nodokļu un nodevu nemaksāšanu negatīvi vērtē tikai 54% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par 2% vairāk nekā pērn. Savukārt gandrīz katrs trešais aptaujātais jeb 29% iedzīvotāju pret nodokļu parādniekiem pauž neitrālu attieksmi. Salīdzinoši mazāks nosodījums pret nodokļu un nodevu parādniekiem ir novērojams starp Latgalē un Rīgā dzīvojošajiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kā arī ģimenēs, kurās sarunvaloda ir krievu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzturlīdzekļu parādniekiem arvien aktīvāk apgrūtina dzīvi

, 22.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007.gadā aktivizētas parādnieku mantiskā stāvokļa pārbaudes un regresā piedzīts gandrīz viens miljons latu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Ievērojami lielāks apzinātais parādnieku mantas apjoms, kuram reģistrētas piedziņas atzīmes vai visa veida aizliegumi, lai būtu iespējams uz to vērst piedziņu, un arvien vairāk ierosinātu kriminālprocesu pret uzturlīdzekļu parādniekiem par izvairīšanos no uzturlīdzekļu maksāšanas saviem bērniem. Šādus secinājumus ļauj izdarīt Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas pagājušā gada būtiskāko darbības rezultātu apkopojums.

Fonda administrācija bieži konstatē gadījumus, ka parādniekam piederošajai mantai nav reģistrēta piedziņas atzīme, kas nozīmē, ka parādnieks, neskatoties uz savām parādsaistībām, var turpināt brīvi rīkoties ar savu mantu. Šādās situācijās fonda administrācija lūdz tiesu izpildītājiem paziņot valsts reģistriem par uzturlīdzekļu piedziņu piedziņas atzīmes vai visu veidu aizliegumu reģistrācijai parādniekam piederošajai mantai un vērst uz to piedziņu, lai segtu radušos parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijas realitāte: Vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu nemaksātāji

Laura Mazbērziņa, 05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kas labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem un nesamaksā kompensāciju cietušajiem krimināllietā. Savukārt, vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījuma centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktā iedzīvotāju aptauja.

«Aptaujas dati liek secināt, ka sabiedrība daudz asāk uztver situācijas un ir nosodošāka pret parādniekiem, kuri labprātīgi nepilda savas saistības pret mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, kurām atbalsts nepieciešams visvairāk. Savukārt, gadījumos, kad piedzinējs ir valsts, novērojama salīdzinoši mazāk nosodoša attieksme pret parādniekiem. Tostarp interesantas atšķirības ir vērojamas arī dažādās vecuma grupās, piemēram, nodokļu parādu atgūšanas jomā salīdzinoši neitrālāku attieksmi pauž jaunieši, bet vecāka gadagājuma iedzīvotāji pret nodokļu parādniekiem ir noskaņoti daudz negatīvāk,» skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlija sākumā nodokļu parādnieku kopējais parāda apjoms sasniedza 583,25 milj.eiro, tostarp 59 uzņēmumiem nodokļu parāda apjoms pārsniedza miljonu eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Analizējot gan nodokļu parāda apjomu, gan arī parādnieku skaitu, redzams, ka dinamikai pēdējo deviņu mēnešu periodā bijusi mainīga tendence. Martā nodokļu parādnieku skaits sarucis, bet visaugstākais punkts pēdējo deviņu mēnešu periodā sasniegts maijā, kad reģistrēti nepilni 39 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro. Nākamajā mēnesī nodokļu parādnieku skaits sarucis, savukārt jūlijā atkal līknē iezīmējies kāpums.

Līdzīgi ir arī ar nodokļu parāda kopējo summu, kuras dinamika sasaucas ar nodokļu parādnieku kopējā skaita izmaiņām. Jūlija sākumā Latvijā bija reģistrēti 36,4 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas lielāks par 150 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēks kļūst par parādnieku jau aizdevuma saņemšanas brīdī, taču problēma rodas tad, kad aizņēmējs nevar vai atsakās nokārtot parādsaistības ar aizdevējiem, tostarp ar finanšu vai kredīta devēja uzņēmumiem. Protams, katrs aizņēmējs ir atšķirīgs, tomēr, kā uzsver parādu atgūšanas uzņēmuma SIA Legal Balance izpilddirektore Olga Pripodobna, ir konkrētas likumsakarības, kas ļauj tos kategorizēt un atrast efektīvāko veidu, kā atgūt parādu.

“Balstoties uz parādu atgūšanas teoriju un praksi, var izdalīt piecus galvenos parādnieku veidus – īslaicīgie, solītāji, klusie, ļaunprātīgie un izmisīgie parādnieki. Iepazīstot šo grupu atšķirīgās iezīmes, ir vieglāk sazināties ar parādniekiem un palīdzēt viņiem veikt parāda atmaksu,” stāsta Olga Pripodobna.

Īslaicīgie parādnieki, pēc Olgas Pripodobnas domām, ir tie, kuri uz laiku ir nonākuši finansiālās grūtībās, kas radušās darbavietas maiņas vai atvaļinājuma dēļ. Šie aizņēmēji ir labvēlīgi, ar viņiem ir iespējams panākt vienošanos, piemēram, pielāgojot ikmēneša maksājuma datumu tā, lai tas sakristu ar parādnieka ikmēneša saņemtiem ienākumiem un parādnieks nekavētu maksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija kopā ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu ilgstošajiem alimentu nemaksātājiem sākusi piemērot reālas sankcijas - liegumu vadīt transportlīdzekli. Augustā tiesības atņemtas 47 cilvēkiem, bet vēl 100 parādniekiem sākts administratīvais process un autovadītāja apliecības izmantošanas liegums stāsies spēkā šomēnes, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

«Tie parādnieki, kas nenāks un ar mums nevienosies, agrāk vai vēlāk nonāks pie tā, ka viņiem tiks piemērots šis te tiesību izmantošanas liegums,» LNT ziņām norādīja Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administratīvais direktors Edgars Līcītis.

UGF atzīst, ka kopš paziņošanas par šādu sankciju ieviešanu parādnieku skaits sācis mazināties un vairāk kā 3000 personas sākušas maksāt uzturlīdzekļus, bet vēl ap 500 noslēgušas vienošanos par parāda atmaksu. Tādējādi nepilnu divu gadu laikā valstij izdevies atgūt vairāk nekā 10 miljonus eiro. «Ja mēs skatāmies konkrētos ciparos, tad uz septembri esam atguvuši piecus miljonus, tā ka pieaugums gada laikā ir par 30%,» LNT ziņām atzina E.Līcītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā bankas no parādniekiem naudu cenšas atgūt ar parādu piedzinēju aģentūru palīdzību, savukārt parādnieki aizvien biežāk sāk aizsargāties no bankām ar pret-parādu piedzinēju aģentūru palīdzību, raksta dpmoney.ru.

Genādijs Titovs, kurš ir vienkāršs biroja darbinieks līdz šim bija spējis tikt galā ar savām kredītsaistībām, taču tagad, kad pasauli skārusi krīze, viņam radušās grūtības nomaksāt no trim bankām paņemtos kredītus par kopējo summu 10.9 tūkst. ASV dolāru.

Jau drīzumā pēc saistību nepildīšanas G. Titova dzīvoklī ieradās parādu piedzinēji, kuriem parādnieks pateicis, ka naudas viņam neesot. Taču piedzinēji ar šādām atrunām sastopas ļoti bieži, tādēļ nolēma pabiedēt G. Titova māti, kura ir sieviete pensijas vecumā un kura dzīvo kopā ar savu dēlu un trīs viņa bērniem. Ar iebiedēšanu šīs kompānijas nodarboties prot. Parādu piedzinēji ierodas pie parādniekiem mājās vai darbā, paziņo kolēģiem un kaimiņiem, ka viņu paziņa ir blēdis, pēc kura cietums jau sauc. Atsevišķos gadījumos tiek draudēts arī ar vardarbību, norāda pret-parādu piedzinēju aģentūras Only Way darbinieks Andrejs Vlass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Rīgas namu pārvaldnieks ķēries pie parādniekiem

Gunta Kursiša, 14.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn pret parādniekiem tiesā tika rosinātas 1049 prasības kopumā par 3,07 miljoniem latu, savukārt vidējā tiesā celto prasību summa ir gandrīz trīs tūkstoši latu, liecina SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) apkopotā informācija.

Šā gada sākumā RNP lietvedībā kopumā atradās 4512 civillietas ar parādniekiem, no kurām 1121 vēl bija iztiesāšanas stadijā, 2294 lietās - parāda piespiedu piedziņas stadijā, savukārt 1097 lietās piedziņa bija pabeigta vai izbeigta. Vidējā tiesā celto prasību summa 2012. gadā bijusi 2931 lats.

«Katras tiesvedības uzsākšana vienmēr iepriekš tiek rūpīgi izvērtēta, tiek analizēta parādnieka spēja segt parādu un nokavējuma sankcijas, jo katra tiesvedība prasa arī izdevumus. Piemēram, pērn valsts nodevās samaksāti 200 tūkst. Ls, bet šogad valsts nodevu apmērs esot palielināts vidēji par 30 %,» skaidro RNP pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Alimentu nemaksātāju publiskošana šogad ļāvusi atgūt jau 1,2 miljonus eiro

Dienas Bizness, 02.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pirmajos četros mēnešos kopā regresa kārtībā tika atgūti izmaksātie uzturlīdzekļi 1 268 564 eiro apmērā, kas ir par 281 461 eiro jeb 29% vairāk nekā 2015. gada pirmajos četros mēnešos, informē Tieslietu ministrijā.

Parādnieku datu publiskošana sekmējusi būtisku regresa kārtībā atgūto izmaksāto uzturlīdzekļu apjoma palielināšanos, proti, 2016. gada aprīlī regresa kārtībā tika atgūti izmaksātie uzturlīdzekļi 328 246 eiro apmērā, kas ir līdz šim lielākais vienā mēnesī atgūto izmaksāto uzturlīdzekļu apmērs šajā gadā.

No 2015. gada 1. jūlija Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija interneta vietnē http:// ugf.gov.lv publisko ziņas par Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādniekiem, lai aizsargātu bērnu tiesības un veicinātu vecāku pienākuma pildīšanu - uzturlīdzekļu maksāšanu, kā arī atbildīgu un godprātīgu saistību izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas Gāze augustā sāk atslēgt gāzes padevi patērētājiem, kuriem ir izveidojies parāds un kuri nav izmantojuši iespējas vienoties par parāda atmaksu, Db pavēstīja a/s Latvijas gāze pārstāvis Vinsents Makaris.

Kopējais mājsaimniecību parāds sasniedzis 4.6 miljonus latu, kopējais parādnieku skaits pārsniedz 113 tūkstošus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar stratēģiju, kā Eiropas Savienībā (ES) turpmāk novērst ieņēmumus nenesošu aizdevumu (INA) uzkrāšanos Covid-19 krīzes dēļ, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Stratēģijas mērķis ir nodrošināt, lai ES mājsaimniecībām un uzņēmumiem krīzes laikā joprojām būtu pieejams nepieciešamais finansējums. EK uzsvēra, ka bankām ir milzīga nozīme koronavīrusa krīzes radīto seku mazināšanā, jo tās nodrošina ekonomikas finansēšanu. Tas ir būtiski, lai ES ekonomikai palīdzētu atveseļoties.

Pēc EK ieskatiem, ņemot vērā koronavīrusa ietekmi uz ES ekonomiku, ir paredzams, ka ieņēmumus nenesošo aizdevumu apjoms visā ES palielināsies, lai gan vēl aizvien nav skaidrs, kad tieši un cik lielā mērogā tas notiks. Atkarībā no tā, cik ātri ES ekonomika atgūsies no koronavīrusa krīzes, varētu pasliktināties banku aktīvu kvalitāte - un līdz ar to arī banku aizdošanas spēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ministrus pensiju gadi īpaši nesatrauc

, 15.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā iepazīties ar ministru atbildēm uz jautājumu: "Kuru ieguldījuma plānu un līdzekļu pārvaldītāju pensiju otrajā līmenī Jūs esat izvēlējies?"

Aizsardzības ministrs Atis Slakteris - Aizsardzības ministrijas sabiedrisko attiecību departamenta pārstāve Vineta Kleine, atbildot uz Db.lv jautājumu, atsūtīja sekojošu atbildi: "Jūsu jautājums nav saistīts ar Ata Slaktera aizsardzības ministra amatu vai aizsardzības sistēmu kopumā, tāpēc atbildi Jums nevarēšu sniegt."

Ārlietu ministrs Artis Pabriks - INFORMĀCIJU NESNIEDZA.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks - INFORMĀCIJU NESNIEDZA.

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods - Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā informēja, ka ministrs kā līdzekļu pārvaldītāju ir izvēlējies SEB Unibanku, ministrs uzreiz nevarēja atcerēties, kurš ieguldījumu plāns viņam ir, bet laikam esot SEB aktīvais plāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzturlīdzekļu parādnieki sarosījušies

, 15.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007.gada pirmo divu darbības mēnešu apkopotā informācija liecina, ka Uzturlīdzekļu garantiju fondā regresā ir atgūti 14.75 procenti no izmaksātajiem uzturlīdzekļiem, Db.lv informēja fonds.

Janvārī un februārī fonda administrācija uzturlīdzekļos izmaksājusi 916 293 latus. Savukārt regresa kārtībā izdevies atgūt 135 231 latu - t.i. 14.75 procentus no izmaksātajiem uzturlīdzekļiem. Visā fonda divarpus gadu darbības laikā šie ir labākie darbības rādītāji un liecina par stabilu regresā atgūto uzturlīdzekļu apjoma pieaugumu. Salīdzinājumam jāmin, ka 2004.gadā regresa kārtībā izdevās atgūt 0.4 procentus no izmaksātajiem uzturlīdzekļiem, 2005.gadā - 4.6 procentus, bet 2006.gadā - 10.3 procentus.

Viens no būtiskākajiem iemesliem kāpēc šogad parādnieki paši sākuši intensīvāk interesēties par parāda nomaksu un savu bērnu uzturēšanas iespējām, ir saistāma ar izskanējušajām iniciatīvām par liegumu uzlikšanu parādnieku autovadītāju apliecībām. "Tas vēlreiz apliecina par minēto liegumu ieviešanas nepieciešamību, jo nav jau palielinājies to parādnieku skaits, kuriem būtu parādījušies legālie ienākumi vai manta, uz kuru varētu vērst piedziņu. Bezatbildīgie vecāki ir sākuši uztraukties, ka viņiem būs liegta iespēja izmantot transportlīdzekļus, kuri pieder trešajām personām vai arī viņi savus neoficiālos ienākumus iegulda sava transportlīdzekļa iegādei vai uzturēšanai uz kuriem to vecuma dēļ nav iespējams vērst piedziņu, jo tiesas sprieduma izpildes izdevumi varētu pārsniegt no transportlīdzekļa pārdošanas iegūstamo naudas summu," norāda bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Intervija: Maksājumu kavētāju statistika ir dramatiska

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizvien ir daudz kredīta maksājumu kavētāju, un nereti cilvēki nezina, kā krīzes gadījumā runāt ar bankas speciālistiem, lai mainītu kredīta nosacījumus, tādēļ izvairās no sarunas, stāsta SIA Ralum vadošais partneris Reinis Kučers, kurš iepriekš strādājis parādu piedziņas jomā, taču tagad izveidojis uzņēmumu, kas konsultēs parādniekus sarunās ar aizdevēju.

Fragments no intervijas:

Pirms vairākiem gadiem vadījāt Parādu piedziņas uzņēmumu asociāciju? Kādēļ pieņēmāt lēmumu mainīt pievērsties parādnieku pusei?

Iepriekšējā pieredze man ir saistīta ar parādu piedziņas jomu un ilgus gadus vadīju Latvijā vadošo parādu piedziņas uzņēmumu Lindorff (tagad Intrum), tajā pašā laikā vadīju Parādu piedziņas asociāciju. Tajā laikā valdībā sākās iniciatīva par likuma tapšanu, kas regulē piedziņas nozari. Tika izveidota darba grupa ar visām iesaistītajām ministrijām un šī brīža nozares uzraugu – PTAC, kā arī lielākajiem tirgus spēlētājiem. Tas bija gana aizraujošs projekts arī man, jo likuma tapšanā pirms tam nebiju iesaistījies. Tolaik likuma veidošana bija interesanta, sākot no histēriskiem smiekliem līdz pat vēlmei raudāt, jo tas, kā notiek komisiju tikšanās un kā tiek argumentēti aspekti likuma tapšanai, nereti sasniedz absurdu. Protams, saprotu atsevišķu ministriju nostāju, taču dažkārt iesaistīto pušu skats ir ārkārtīgi subjektīvs, un no mūsu dalības faktiski nebija nekāda pienesuma, jo tas bija politiski diktēts uzdevums ar pilnīgi skaidru mērķi – ierobežot nozari. Šobrīd gan jāsaka, ka pieņemtā likuma galarezultāts ir vairāk vai mazāk optimāls un nozares dalībnieki ir adoptējušies uzraugošo iestāžu prasībām. Tāpat palīdzēju apvienot Lindorff Baltijas valstīs vienā uzņēmumā, pārņēmām Latvijas Krājbankas portfeli, kas bija arī interesants izaicinājums, jo faktiski bija jāizveido atsevišķa struktūrvienība ar Bankas funkciju. Kad šis gana sarežģītais projekts bija pabeigts un iegājis izpildes stadijā, nolēmu paņemt pauzi pēc gandrīz 15 gadu gara posma šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: ST spriedums mazina uzturlīdzekļu piedziņas efektivitāti

Dace Indāne Zvērināta advokāte advokātu birojā Tark Grunte Sutkiene LLM, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Pieaicinātā persona Satversmes tiesas izskatītajā lietā Nr. 2015-18-01, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Satversmes tiesas spriedums var radīt bīstamu precedentu

Dace Indāne, Zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene LLM, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Pieaicinātā persona Satversmes tiesas izskatītajā lietā Nr. 2015-18-01, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzturlīdzekļu nemaksātājiem varēs liegt izmantot autovadītāja tiesības

Žanete Hāka, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecākiem – parādniekiem -, kuri nenodrošina saviem bērniem minimālo uzturlīdzekļu apjomu, varēs liegt izmantot transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesības, paredz trešdien, 16.novembrī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas trešajā lasījumā atbalstītais jaunais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums.

Uzturlīdzekļu nemaksātājam varēs piemērot visu vai tikai konkrētas kategorijas transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību aizliegumu. Liegumu varēs piemērot gadījumos, kad bērnam uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda un parādnieks nav noslēdzis vienošanos par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus. Tāpat tiesību liegumu varēs piemērot, ja parādnieks nebūs veicis maksājumus trīs secīgus mēnešus, informē komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

Izņēmums būs personas ar invaliditāti vai personas, kuras pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus gadījumos, kad darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā gadījumos, kad darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

TOP 5 nozares, kurās ir lielākie nodokļu parādi

Māris Ķirsons, 27.11.2018

5. Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana

Nodokļu parāds uz 07.11.2018 - 28.13 miljoni eiro

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram piektajam Latvijā reģistrētajam uzņēmumam ir nodokļu parāds, kas ir vismaz 150 eiro apmērā, nodokļu parādnieku vidū ir arī kompānijas ar ārvalstu kapitālu.

To rāda SIA Lursoft veiktais pētījums par nodokļu parādniekiem, balstoties uz aktuālajiem parādiem, kādi tie bija šā gada 7. novembrī. Vairāki DB aptaujātie nodokļu eksperti un arī uzņēmēji norāda, ka pētījuma dati ir skaudra statistika, bet vienlaikus esot jāsaprot, kādi juridiski «tehniskie» sīkumi ietekmējot šo atrašanos nodokļu parādnieku rindās. Proti, viena situācija esot, ja uzņēmums apzināti nemaksā nodokļus, bet cita situācija, ka uzņēmumam – nodokļu maksātājam – savlaicīgi nesamaksā par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, kā rezultātā kontā (kasē) vienkārši nav naudas, ar ko pilnībā segt visus pienākošos maksājums, ieskaitot nodokļu samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzturlīdzekļu nemaksātājiem varēs liegt izmantot autovadītāja tiesības

Zane Atlāce - Bistere, 01.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecākiem – parādniekiem -, kuri nenodrošina saviem bērniem minimālo uzturlīdzekļu apjomu, varēs liegt izmantot transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesības, paredz ceturtdien, 1.decembrī, trešajā lasījumā Saeimas atbalstītais jaunais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums.

Uzturlīdzekļu nemaksātājam varēs piemērot visu vai tikai konkrētas kategorijas transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību aizliegumu. Liegumu varēs piemērot gadījumos, kad bērnam uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda un parādnieks nav noslēdzis vienošanos par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus. Tāpat tiesību liegumu varēs piemērot, ja parādnieks nebūs veicis maksājumus trīs secīgus mēnešus, informē par likumprojekta virzību atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

Izņēmums būs personas ar invaliditāti vai personas, kuras pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus gadījumos, kad darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā gadījumos, kad darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Vienreizēja iespēja parādniekiem un valstij

Māris Ķirsons, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

120 000 nodokļu parādnieku ir iespēja divu gadu laikā samaksāt pamatparādu, tādējādi atbrīvojoties no soda un nokavējuma naudas maksāšanas

To paredz likums «Par atbalstu nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai», kas stājas spēkā šā gada 1. oktobrī, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iespējas atbrīvoties no nokavējuma un soda naudas nebūs tiem, kuri atzīti par maksātnespējīgiem, kuriem ir apturēta saimnieciskā darbība, kuri ir izslēgti no PVN maksātāju reģistra un nodokļu maksātāja amatpersonas iekļautas riska personu sarakstā vai nodokļu maksātāja adrese ir iekļauta riska adrešu sarakstā.

Trīs mēnešu laikā (līdz 2018. gada 2. janvārim) nodokļu parādniekiem ir iespēja pieteikties nokavējuma un soda naudu dzēšanas pasākumam parādiem, kas radušies līdz šā gada 1. jūnijam, kā arī tiem, kuriem VID audita uzrēķinu samaksas termiņš būs šā gada 25. decembris. «Nekādu ierobežojumu par parādu rašanās laiku (kaut vai no 1991. gada) nav, vienīgi nodokļu parādniekam jābūt dzīvam – uzņēmumi nedrīkst būt maksātnespējīgi,» stāsta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča. Viņa arī uzsver, ka šādas iespējas nav tikai tiem, kuriem ir solidaritātes, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa parādi. Likums paredz, ka šādu iespēju varēs izmantot kopumā 13 nodokļu (iedzīvotāju ienākuma, uzņēmuma ienākuma, pievienotās vērtības, akcīzes, muitas, dabas resursu, izložu un azartspēļu, elektroenerģijas, mikrouzņēmumu, transportlīdzekļa ekspluatācijas, subsidētās elektroenerģijas, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu) parādniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru