Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Šobrīd situācija enerģētikas tirgū ir daudz stabilāka nekā pērn, tāpēc, visticamāk, straujš cenu pieaugums vai resursu trūkums ziemā nav gaidāms.

Šādu prognozi par gaidāmo apkures sezonu DB organizētajā konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2023 izteica gan vairāki nozares eksperti, gan politikas veidotāji, vienojoties, ka šī gada ziema noteikti nebūs tik izaicinoša kā pērn. Nozares pārstāvji norādīja, ka šobrīd lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu jau ir sagādājuši nepieciešamo kurināmo, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir noglabāts pietiekams gāzes apjoms, kas nepārprotami norāda, ka ziemai esam gatavi. Līdzīgas prognozes izsaka arī ārzemju eksperti - apkures sezona Eiropā solās būt salīdzinoši mierīga.

Paveikts daudz

Pēdējie divi gadi enerģētikas nozarē ir bijuši ļoti izaicinoši, un, manuprāt, vissarežģītāk šajā gadījumā bija kontrolēt tieši emocijas, domā Tomas Jorudas, UAB Baltpool komercdirektors. “Es vienmēr esmu uzskatījis - ja mēs tiekam galā ar emocijām, mēs spējam atrast arī risinājumu. Eiropas Savienības (ES) līmenī pēdējā gada laikā ir izdarīts ļoti daudz, lai maksimāli samazinātu ģeopolitiskās krīzes ietekmi uz energoresursu cenām un enerģētikas nozari kopumā, taču tajā pašā laikā daudz darījuši arī enerģētikas uzņēmumi. Es lepojos, ka ļoti daudzas kompānijas negaidīja ES lēmumu un pašas atteicās no Krievijas gāzes, kas noteikti nebija vienkārši. Baltijas līmenī īpaši vēlos izcelt siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums, kas bija pietiekami drosmīgi un diversificēja savus piegādes līgumus. Tajā laikā, kad emocijas bija ļoti augstā līmenī un tirgū valdīja liela neskaidrība, tas tiešām bija ļoti drosmīgi. Tagad mēs redzam, ka tas ir atmaksājies gan Rīgas siltumam, gan arī citiem uzņēmumiem, kas izlēma rīkoties līdzīgi,” teic T.Jorudas.

Eirozonas izaugsme šogad ir iespaidīga. Tās ekonomiskais spēks, kā arī politisko risku samazināšanās balsta arī eiro nostiprināšanos.

Jaunākajā Ziemeļvalstu ekonomiku apskatā SEB bankas analītiķi uzsver, ka zemie inflācijas rādītāji joprojām nesasniedz centrālo banku noteiktos mērķus, taču tās soli pa solim turpinās atkāpties no līdz šim īstenotās ārkārtīgi stimulējošās monetārās politikas.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: «Neskatoties uz to, ka 2017. gada SEB prognozes ir bijušas optimistiskas, mūsu IKP prognozēm esam veikuši nelielu augšupvērstu korekciju. Prognozes balstās patlaban dominējošajos faktoros. No vienas puses, spēcīgie darba tirgi un jaudu noslodzes pieaugums nodrošina papildu stimulus, kas veicina privāto patēriņu un kapitāla izdevumus. No otras puses, ņemot vērā zemo bezdarbu līmeni, kas daudzās valstīs ir desmitgadēs zemākajā līmenī, arvien vairāk uzmanības jāvelta jautājumiem, kas saistīti ar vājo vietu – inflācijas dinamiku un izaugsmes ilgtspējību. Ģeopolitiskie riski rada arvien vairāk bažu. Pēdējā pusgada laikā galvenā uzmanība tika pievērsta pieaugošajai spriedzei Korejas pussalā un Tuvajos Austrumos. Tajā pašā laikā redzam, ka mājsaimniecības un uzņēmumi ir pietiekami imūni pret politisko nenoteiktību.

Aviobūves korporācijas regulāri publicē prognozes par pasažieru lidmašīnu un pārvadājumu tirgiem nākamajiem 20 gadiem, un līdz ar to aviobūve ir viena no nedaudzajām industrijām, kura izsaka prognozes tik ilgam laika posmam. Prognozes gan neaptver konkrētus lidmašīnu modeļus, bet tikai to kategorijas, turklāt pētījumu autori nespēj paredzēt tādus notikumus kā, piemēram, 2007. gadā sākusies globālā finanšu krīze, tomēr kopējās tendences un tirgu apjomus tās iezīmē samērā precīzi, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Atbilstoši pēdējai Boeing prognozei līdz 2033. gadam pasaulē tiks saražots 36 770 maģistrālo aviolaineru, bet to globālais parks palielināsies no 20 910 šīs klases lidmašīnām 2013. gadā līdz 42 180 laineriem 2033. gadā. Kopējā saražoto lidmašīnu vērtība būs 5,2 triljoni ASV dolāru (4,7 triljoni eiro), kas ir gandrīz trešā daļa ASV šābrīža iekšzemes kopprodukta.

Prognozē arī teikts, ka 25 680 lidmašīnām (gandrīz 70%) būs šaurfizelāžas laineri (t. i., Boeing 737, A320, MS-21 un C919), kuru vērtība līdzināsies 48% visu jauno lidmašīnu vērtības. Reģionālo lidmašīnu šajā laika posmā tiks saražots 2490 vienību apjomā, un to daļa kopējā tirgū naudas izteiksmē būs zem 2% jeb aptuveni 100 miljardiem ASV dolāru.

Latvijas iedzīvotāji ir vieni no optimistiskākajiem jautājumā par Eiropas Savienības (ES) nākotni, taču ir diezgan negatīvi noskaņoti par to, vai ES ņem vērā viņu viedokli, liecina jaunākās Eurobarometer 79 aptaujas rezultāti.

Uz jautājumu, vai ir optimistiski vai pesimistiski par ES nākotni, 59% Latvijas iedzīvotāju atbildējuši pozitīvi, bet 39% atzinuši, ka nav optimistiski par ES nākotni, tikmēr 3% nav bijusi konkrēta atbilde uz šo jautājumu. Latvija ir viena no tām ES dalībvalstīm, kur pozitīvi noskaņoto ir vairāk nekā negatīvi noskaņoto. Vēl lielāks pozitīvi domājošo skaits ir Lietuvā un Igaunijā - attiecīgi 64% abās valstīs, turklāt Igaunija ieņem otro vietu, bet Lietuva - trešo.

Visnegatīvāk noskaņotie ir Portugāles un Kipras iedzīvotāji, kur 28% norādījuši, ka ir optimistiski par ES nākotni. Vairāk nekā puse pozitīvu atbildi snieguši arī no ES jaunpienācējas Horvātijas - šajā valstī 59% atzinuši, ka optimistiski raugās uz savienības nākotni.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Pasaules ekonomikai pēdējā laikā mesti vairāki nozīmīgi izaicinājumi – spītīgi nav vērojams gals piegāžu problēmām, strauji pieaugusi izejmateriālu cena, dažviet sevi pieteikusi enerģijas krīze un turklāt joprojām uz šī kokteiļa fona ir jāapkaro arī pandēmija.

Piemēram, zināms satraukums ir par to, ka Covid-19 lipīgais delta variants būs mutējies “delta plus” variantā, kas potenciāli var būt pat vēl lipīgāks. Rezultātā daudzas pazīmes liecina par to, ka pasaules ekonomikas temperatūra jau ir kļuvusi vēsāka un turklāt paši izaicinošākie brīži šajā ziņā var vien būt vēl priekšā.

Tāpat pie augošajām cenām centrālās bankas drīzāk var lemt par savu monetāro stimulu apmēru ierobežošanu. Šādus mājienus devusi ASV monetārās stabilitātes sargi. Arī valdībām pēc to nesenās mētāšanās ar naudu pie uzblīdušajiem budžetu deficītiem var būt grūtības balstīt ekonomiku, ja tās saguršana būs noturīgāka parādība. Šis viss var nozīmēt, ka inficēts tiek arī akciju tirgus.

Vācijas akciju tirgus raksturojošā indeksa DAX vērtība šodien pieauga līdz kārtējam jaunajam rekordam un pietuvojās 8400 punktu atzīmei.

Faktiski līdz ar katru jaunu tirdzniecības sesiju līdz jauniem rekordaugstiem līmeņiem pieaug arī ASV vadošo akciju tirgus indeksu vērtības. Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma ir pieaugusi jau par gandrīz 16%. Pagaidām finanšu tirgi uzmanību izvēlas pievērst labajām ziņām par pasaules ekonomiku, savukārt sliktās ziņas tiek ātri vien aizmirstas (tās gan pamatā nāk no Eiropas, bet pie tā jau ir pierasts).

Izaugsmei akciju tirgū ļauj turpināties centrālo banku pastāvīgās bezprecedenta rūpes par finanšu tirgu labklājību. Rekordapjomos likviditātes drukāšanas programma tiek īstenota Japānā, un līdzīga programma turpinās arī ASV (turklāt Federālo rezervju sistēmas īstenotajai kvantitatīvajai mīkstināšanai nav formāla beigu termiņa). Tāpat šomēnes eiro bāzes procentlikmi lēma samazināt Eiropas Centrālā banka (ECB) un daudzi eksperti ir pārliecināti, ka banka īstenos apjomīgus papildu pasākumus, lai palīdzētu nostutēt uz kājām eiro monetārā reģiona tautsaimniecību. Nav izslēgts, ka savu aktīvu uzpirkšanas programmu palielinās arī Anglijas Banka. Tāpat par centrālo banku aktīvu rīcību tiek ziņots arī citos pasaules reģionos.

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2022.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2023. -2025.gadam, taču norāda uz vairākiem būtiskiem riskiem, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko tautsaimniecības attīstību, informēja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Padome uzskata FM prognozes par pieņemamām šābrīža augstās nenoteiktības laikā. Kopš iepriekšējās prognožu apstiprināšanas 2022.gada augustā ekonomiskā situācija ir būtiski pasliktinājusies, kas rada nepieciešamību prognozes pārskatīt. Kopš 2022.gada sākuma FM prognozes ir novirzījušās pesimistiskā virzienā, iekšzemes kopprodukts (IKP) tiek novērtēts arvien zemāk, savukārt inflācijas prognoze - kāpināta, norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Padomes ieskatā, galvenie negatīvie faktori, kas ietekmēs tautsaimniecību, būs ģeopolitiskās spriedzes radītie ekonomiskie riski, augstā inflācija, piegāžu ķēžu traucējumi un mājsaimniecību patēriņa kritums. Šo faktoru rezultātā ar lielu varbūtību turpināsies ekonomikas lejupslīde.

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

No oktobra sākuma reģionālajās klātienes diskusijās un tīmekļa platformā «Mana Eiropa» tiek apkopotas Latvijas iedzīvotāju idejas Eiropas nākotnei. Balsošana, lai noteiktu populārākās idejas, turpināsies vēl līdz 9. novembrim, taču nozaru ekspertiem bija iespēja pirms balsošanas noslēguma iepazīties ar #ManaEiropa digitālajā platformā apkopotajiem vairāk nekā 300 iedzīvotāju ierosinājumiem un paraudzīties arī uz balsojumu tendencēm.

Eksperti atzīst, ka iesūtītās idejas un balsojumi par tām atspēko mītu par to, ka Latvijas iedzīvotāji maz interesējas par ES līmeņa jautājumiem, un savos komentāros izsaka daudz interesantu vērojumu, informēja #ManaEiropa projekta veidotāji.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers norādīja: «Līdzās klimata un dabas aizsardzības jautājumiem, salīdzinoši daudz ir ieteikumu attiecībā uz nevienlīdzības novēršanu: gan starp valsts iedzīvotājiem, gan starp dalībvalstīm, t.sk. zemniekiem. Jūtams, ka tā ir sabiedrībā saspējusi tēma.»

Savukārt, tas, ka platformā rosinātais priekšlikums par Latvijas izstāšanos no ES nav ieguvis atbalstu, viņaprāt, liecina par sabiedrības konsensu attiecībā uz Latvijas dalības ES nozīmību.

Prognozēs vari būt precīzāks par profesionāļiem

Finanšu tirgus eksperti lielākoties nekautrējas izteikt prognozes par kāda vērtspapīra cenas potenciālo dinamiku nākotnē. Realitāte gan bieži vien no šādām prognozēm mēdz atpalikt, un pieejamie dati liecina, ka vien neliela daļa tirgus profesionāļu aktīvi pārvaldīto ieguldījumu fondu spēj augt straujāk nekā kopējais tirgus (Standard & Poor’s 500 indekss). Jāsecina, ka nav tādas universālas kristāla bumbas, kurā kāds ieskatoties varētu paredzēt nākotni. Piemēram, pagājušogad faktiski visi prognozēja ASV obligāciju ienesīguma palielināšanos, kas tā arī nav materializējies. Tāpat lielākā daļa analītiķu nespēja paredzēt, piemēram, to, ka 2008. gadā naftas cena no gandrīz 150 ASV dolāriem par barelu pēc dažiem mēnešiem būs noslīdējusi līdz 38 ASV dolāriem par barelu.

Krievijas Ministru prezidentam Vladimiram Putinam šodien svinot dzimšanas dienu, par galveno Twitter tendenci (Trending Topics) pasaulē kļuvuši ziņojumi, ar kuriem Krievijas lietotāji izsaka pateicību, vai arī ironizē par valsts premjera politiku.

Twitter ziņojumos iekļauti īsi, V. Putinu slavējoši vai kritizējoši dzejoļi, kas marķēti (hashtag) ar #спасибопутинузаэто (Paldies Putinam par to). Ziņojumu publicēšana ātri pārvērtusies par cīņu starp V. Putina pretiniekiem un atbalstītājiem. Krievijas premjera atbalstītāji slavē V. Putina panākumus, bet pretinieki par tiem ironizē.

Piemēram, lietotājs @bbsody pateicas V. Putinam par to, ka Hodorkovskis neredz dienas gaismu (Не видит Ходорковский света, #спасибопутинузаэто). Savukārt @cybervantuz slavē Putinu par to, ka Dmitrijs Medvedevs vairs nebūs Krievijas prezidents (Медведев грустно плачет где-то, #спасибопутинузаэто).

Jaunākie notikumi ASV darba tirgū un inflācijas frontē likuši investoriem visā pasaulē pārskatīt savas likmju prognozes gan ASV, gan eirozonā. Kā notikumi ASV var ietekmēt kredītlikmes Eiropas Savienībā, un kādas ir jaunākās tirgus prognozes par pirmo gaidāmo likmju samazinājumu eirozonā?

Investoru prognozes par procentlikmju samazinājumu februāra sākumā sašūpojis ASV darba tirgus. Proti, redzot, ka ASV pēdējo divu mēnešu laikā radītas vairāk nekā 300 tūkstoši darba vietas un algu pieauguma temps paātrinās, tirgus dalībnieki “izcenojuši” no savām prognozēm nedaudz vairāk nekā vienu likmju pazemināšanu ASV 2024. gadā. Šonedēļ likmju prognozes ASV paspieda uz augšu arī inflācijas cipari, kas bija spēcīgāki nekā gaidīts. Jaunākās prognozes paredz, ka šogad FRS varētu samazināt likmes par vidēji 1 procenta punktu. Turklāt investori vairs nav tik droši, ka pirmā pazemināšana notiks jau šā gada maijā.

Notikumi ASV ietekmē arī likmju prognozes eirozonā. Arī šeit prognozētā likmju trajektorija pēdējās nedēļas laikā pavirzījusies uz augšu. Jaunākās prognozes liecina, ka pirmā likmju samazināšana ar lielāku varbūtību varētu notikt jūnijā, nevis, kā iepriekš gaidīts, aprīlī.

Ņemot vērā ekonomiskās situācijas attīstību Latvijas ekonomikā, Finanšu ministrija (FM) ir paaugstinājusi IKP prognozi šim gadam, paredzot, ka IKP izaugsme būs 4% līmenī. Savukārt nākamajā gadā izaugsmes prognoze nav mainīta un paliks 3,7%, pieaugot līdz 4% 2014.-2015. gadā.

Saskaņā ar apstiprināto šā gada budžeta grozījumu grafiku Ministru kabinets (MK) 3. jūlijā izskatīja aktualizētās makroekonomiskās attīstības un budžeta ieņēmumu prognozes šim gadam un 2013.-2015. gadam.

«Aktualizējot makroekonomiskās attīstības un budžeta ieņēmumu prognozes šim gadam, FM var pilnvērtīgi uzsākt budžeta grozījumu sagatavošanas procesu. Budžeta grozījumos prioritāri būtu atbalstāmi tie pasākumi, kas nerada papildu izdevumu pieprasījumu ietekmes turpmākajiem gadiem. Raugoties vairāku gadu šķērsgriezumā no 2007. gada, šie būs pirmie grozījumi, kas tiek plānoti ar pozitīvu ievirzi, neveicot izdevumu samazināšanu,» norāda Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Korna.

Pieaugošs optimisms, kas ne vienmēr ir pamatots ar adekvātu un atbilstošu rīcību, – šādi var raksturot Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu par savu finanšu stabilitāti nākotnē un gatavību kaut ko darīt savā labā.

Pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret vecumdienām un apņēmību savlaicīgi veidot uzkrājumus atklāj, ka pagājušā gada laikā cilvēki par savu nākotni kļuvuši krietni optimistiskāki. Trešdaļa aptaujāto ir pārliecināti, ka viņu vecumdienas būs sociāli aktīvas un piepildītas. Gada laikā optimisma īpatsvars ir pieaudzis par 10 procentpunktiem, kā arī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri «pensijas jautājumu» gadu no gada atliek uz vēlāku laiku. Saglabājas salīdzinoši augsta neuzticība valsts pensiju sistēmai – teju piektdaļa aptaujāto gatavojas strādāt arī vecumdienās, jo apzinās, ka būs vajadzīgi papildu ienākumi.

Pētījums atklāj savdabīgu uztveres «šķēri» – no vienas puses, cilvēki sagaida, ka pensijas vecumā varēs nodoties aktīvai un piepildītai dzīvei, taču ne vienmēr sasaista šīs ieceres ar savām finansiālajām iespējām. Optimisms aug, bet adekvātas rīcības, lai to piepildītu, nav. Uzdodot tiešus jautājumus par to, vai pensijas vecumā būs jāturpina strādāt, cilvēkiem nākas abus minētos jautājumus sasaistīt, un atklājas - jo tuvāk nāk pensijas gadi, jo vairāk sarūk optimisms par savām iespējām. Ja jaunieši vecumdienās plāno pelnīti atpūsties (tā domā vidēji trešdaļa), tad vecāka gadagājuma cilvēki turpinātu strādāt, jo būs nepieciešami papildu ienākumi.

Volstrītas analītiķi pēdējo mēnešu laikā nav kautrējušies apcirpt lielas daļas pasaules lielāko kompāniju peļņas prognozes. Tiek lēsts, ka tieši vārīgais peļņas pieaugums vai daudzos gadījumos pat tās kritums pasaules akciju tirgos ievadīs tā saucamo lāču tirgu jeb paildzinātu laika posmu, kad vērtspapīru cenām ir tendence samazināties, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau rakstīts, ka pagājušā gada rudenī tirgus dalībnieki vidēji prognozēja, ka ASV Standard & Poor’s 500 indeksa aprēķinā iekļauto kompāniju peļņa visa šā gada skatījumā pieaugs par 11,6%. Šobrīd tirgus dalībnieki vidēji lēš, ka ASV lielāko kompāniju peļņa šogad augs knapi par 2%. Daudzi izsaka arī pesimistiskākas prognozes. FactSet analītiķu aptauju rezultāti liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī ASV kompānijas būs nopelnījušas par 3,3% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Jāpiebilst, ka šā gada sākumā līdzīgā aptaujā tika prognozēts, ka ASV Standard & Poor’s 500 uzņēmumu peļņa šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā augs par veseliem 5,8%. Jāteic, ka tik krasi peļņas prognozes tirgus dalībnieki nav cirpuši kopš 2009. gada pirmās puses, kad pasaulē sevi bija pieteikusi finanšu krīze.

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Pirms viena gadsimta, atbildot uz jautājumu, ko šodien darīs akciju tirgi, leģendārs Amerikāņu finansists J.P.Morgans atbildēja, ka tie svārstīsies. Arī šodien pateikt ar lielu pārliecību, kāda būs finanšu aktīvu cena vai, vismaz, cenas izmaiņas virziens, turpmāko dienu, nedēļu vai mēnešu laikā ir ārkārtīgi grūti.

Klienti, kas lūdz padomu saviem finanšu konsultantiem, bieži uzskata, ka finanšu iestādēm ir pieejama precīza informācija par finanšu tirgus nākotni un, tātad, var precīzi pateikt īsto noteikta instrumenta pirkšanas vai pārdošanas brīdi. Kaut arī profesionālajiem finanšu tirgus dalībniekiem ir daudz plašāka pieeja daudzveidīgai finanšu informācijai un tās apstrādē tiek brīžiem izmantoti ārkārtīgi sarežģīti matemātiski modeļi, iegūtās dažādu analītiķu prognozes rezultātā var būt ārkārtīgi atšķirīgas. Lai raksturotu, piemēram, cik dažādi un pretrunīgi viedokļi par nākotni kādā konkrētā laika brīdī ir iespējami starp profesionāliem finanšu speciālistiem, ir vērts aplūkot vienu noteiktu finanšu instrumentu - EUR/USD valūtas kursu.

Uzņēmumu vadītāji deviņās Centrālās un Austrumeiropas Eiropas (CAE) valstīs uzskata, ka 2016. gadā ekonomika kopumā uzlabosies un inflācija pamatā saglabāsies zem 2% atzīmes, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas pulss 2015.

Visoptimistiskākie Baltijas valstīs ir Lietuvas uzņēmēji, bet vispesimistiskākās prognozes par ekonomikas attīstību izsaka uzņēmēji Igaunijā. Savukārt Latvijā ir novērojamas viskrasākās viedokļu atšķirības uzņēmēju vidū par ekonomikas attīstības scenārijiem 2016. gadā.

To, ka ekonomika nākamgad uzlabosies, sagaida 61% lietuviešu, 53% latviešu un tikai 29% igauņu respondentu. Ekonomikas noturēšanos aptuveni šā gada līmenī prognozē 51% igauņu, 31% latviešu un 26% lietuviešu. Savukārt no lejupslīdes baidās 21% igauņu, 17% latviešu un 13% lietuviešu uzņēmēju. Tostarp 3% latviešu uzsver, ka ekonomikas izaugsme nākamgad būs būtiski lielāka, bet 6% gluži pretēji uzsver, ka nākamgad sagaidāma būtiska ekonomikas lejupslīde. Vidēji CAE reģionā 51% respondentu uzskata, ka ekonomiskā situācija uzlabosies, savukārt 34% neparedz nekādas būtiskas izmaiņas, bet 15% sagaida vēl grūtākus laikus.

#«Jebkurš, kurš šodien izsaka prognozes, ir vai nu gaišreģis, vai šarlatāns»

«Monētai ir divas puses,» sarunā ar biznesa portālu db.lv par to, kā notiekošais finanšu sektorā, ietekmē Latvijas tēlu un reputāciju, sacīja reklāmas eksperts Ēriks Stendzenieks.

«No vienas puses var teikt, ka skandāls zāģē kantes Latvijas finanšu reputācijai, no otras puses - varbūt tieši šobrīd Latvijas finanšu sistēma sakārtojas un attīrās. Varbūt, ka tā pat ir laba ziņa. Grūti pateikt,» sprieda Ē. Stendzenieks.

«Īsā laikā ir bijuši tik blīvi notikumi un tik daudz skandālu ar tik īsu intervālu, ka droši vien paies vēl daži mēneši, kamēr tās putas noskries un mēs pa īstam redzēsim, vai noguldītāji rauj ārā naudu no citām bankām un kā tas ietekmē visu pārējo ekonomiku.

Tas, ka prognozes par kāpumu nākotnē ir piezemētas, esot labi

Ja neskaita atsevišķus posmus – pamatā janvāra otro pusi un septembra beigu, oktobra sākuma periodu –, šis gads pasaules lielākajam un ietekmīgākajam akciju tirgum (ASV) ir bijis ļoti veiksmīgs. Kopš šā gada sākuma ASV raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir palielinājusies jau gandrīz par 12%, bet ASV Dow Jones Industrial Average indeksa – par 7,5%, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tikai par 5%

Pašlaik lielas daļas tirgus dalībnieku prognozes gan liecina, ka noskaņojums attiecībā uz akciju cenu pieaugumu nākamajā gadā ir kļuvis krietni piezemētāks. Jāpiebilst ka, centrālo banku likviditātes drukāšanas laikmetā kaut kas tāds (mazāk optimistiskas prognozes par cenu pieaugumu nākotnē) nav novērots jau vairākus gadus.

Pandēmijai apstādinot daudzus procesus, arvien skaidrāks kļūst tas, ka notiekošajam būs graujoša ietekme uz pasaules ietekmīgākajām (un ne tikai) tautsaimniecībām. Tiesa gan, neskatoties uz arvien drūmāku ekonomikas datu plūsmu, kopš marta otrās daļas strauji turpina atveseļoties cenas lielākajos pasaules akciju tirgos.

Akciju tirgum vērtspapīru novērtējumos nākotni patīk ietvert ļoti laicīgi. Tādējādi, ja skatās uz to, par ko šobrīd gatava balsot nauda, tad tas jau varētu būt potenciālais ekonomikas atveseļošanās process.

Kopš sava marta beigu daļas zemākā punkta ASV akciju tirgus "Standard & Poor" 500" indeksa vērtība līdz šīs nedēļas sākumam bija palielinājusies jau par 26,5%! Tas nozīmē, ka ASV akciju kritums kopš februāra rekorda ir 16% apmērā. Savukārt kopš gada sākuma ASV akcijas kļuvušas vien par 11% lētākas. Kopumā tas nebūt nav maz, lai gan patiesībā – arī nekas ļoti briesmīgs. Līdzīga cenu dinamika, lai gan nedaudz bēdīgāka, vērojama arī Eiropā. Piemēram, Vācijas akciju tirgus DAX indeksa vērtība kopš marta izpārdošanas dziļākā punkta palēkusies jau aptuveni par ceturto daļu. Kopš februāra virsotnēm gan šī indikatora vērtība joprojām sarukusi par 23,7%.

Latvijā, Lietuvā, Spānijā, Rumānijā un Bulgārijā šogad prognozē kviešu un miežu ražas būtisku palielināšanos, liecina Eiropas Komisijas (EK) ekspertu prognozes. Tikai sausuma skartajos Grieķijas un Portugāles laukos gaidāma zemāka raža.

Graudaugu raža Eiropā šogad saglabāsies stabilā līmenī, turklāt kultūraugu raža varētu pat palielināties, neskatoties uz lielo sausumu un plūdiem, kas skāruši vairākus Eiropas reģionus, norāda eksperti Briselē.

Šā gada pirmajā pusgadā laika apstākļi satricināja Eiropu, un vairākus reģionus skāra vētras, plūdi un sausums. Eiropas Komisijas (EK) eksperti gan norāda, ka sliktos laika apstākļus atsevišķos reģionos atspēko neierasti labi laika apstākļi citviet Eiropā, kas nozīmē, ka kopumā Eiropas ražošanas sektoram nevajadzētu ciest.

Prognozes liecina, ka saražotais graudaugu daudzums no viena hektāra šogad, visticamāk, būs 5% virs pēdējo piecu gadu vidējā rādītāja un 0,7% virs 2009. gada rādītāja.