Citas ziņas

Eksperts: ar veciem zīmoliem nav jāgremdējas nostaļģijā; tie jāpārveido

NOZARE.LV, 01.08.2012

Jaunākais izdevums

Ņemot par pamatu vecos zīmolus kā kultūras kodus, būtu svarīgi ne tik daudz gremdēties nostaļģijā un apelēt pie vēsturiskā mantojuma (spilgts piemērs tam ir Dzintars), bet ļoti svarīgi ir darboties jauno laiku, jauno mediju, jaunās komunikācijas kontekstā, uzskata McCann World Group Riga vadītājs Gatis Mūrnieks.

«Ja tikai cenšamies atdarināt pagātni, tad ierobežojam sevi auditorijā, laikā un komunikācijas veidos, un pēc kāda laika šos resursus arī izsmeļam. Es ieteiktu vecos zīmolus ņemt par pamatu, bet veidot jaunus formātus,» pauda Mūrnieks.

Piemēram, mūzikas industrijā ļoti labi piemēri ir tā sauktās «remix» vai «cover» versijas, kad mākslinieks ņem zināmu autordarbu un izveido savu versiju par to. No vienas puses, tas ir tautā iemīļots skaņdarbs, bet, no otras puses, tas cilvēkiem paver iepriekš neatklātu dimensiju tajā, kā to var izpildīt un uztvert.

Pēc Mūrnieka domām, Latvijā pieredze veco zīmolu izmantošanā ir dažāda un, pieaugot maksātspējai tās auditorijas vidū, kura piedzīvojusi padomju laikus un atceras daudzus padomju laika zīmolus, pieprasījums pēc tiem tagad Latvijā un arī eksports NVS valstīs varētu būt diezgan liels.

«Zinu vairākus padomju laika zīmolus, kas vēl nav atdzimuši. Piemēram, Sarkanā zvaigzne, kas savulaik ražoja mopēdus. Domāju, ka pieprasījums pēc tiem tagad varētu būt ne mazāks kā pēc Itālijā ražotā mopēda Vespa, kas pašlaik ir kulta objekts,» teica Mūrnieks.

Piemēram, Rīgas Melnais balzams ir labs piemērs tam, kā būt inovatīviem, nebaidīties ieviest jaunas garšas, attīstīt produktus. Kopumā Latvijā tendences, izmantojot vecos zīmolus, ir labas.

McCANN WorldGroup Riga ir komunikācijas uzņēmumu grupa Latvijā, kurai pieder reklāmas aģentūras McCANN Riga un MomentumWW, filmēšanas un audio ierakstu studija McCANN Live, kā arī kapitāla daļas kompānijās Inspired Latvia, Inspired Digital un BrandBox.

McCANN WorldGroup ietilpst Interpublic Group, kas ir viena no četrām lielākajām reklāmas un mārketinga uzņēmumu grupām pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas gaļas ražotāji cīnās par zīmolu Nostaļģija

Elīna Pankovska, 24.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesa apmierinājusi gaļas ražotāja SIA Servilat prasību pret citu gaļas produktu ražotāju SIA Kuršu Zeme par preču zīmes Nostaļģija nelikumīgas izmantošanas aizliegšanu.

Tiesa aizliedza SIA Kuršu Zeme preču zīmes prettiesisku izmantošanu, tai skaitā, lietot apzīmējumu No Algia uz precēm vai to iepakojuma, piedāvāt, laist tirgū un uzglabāt attiecīgās preces šādiem nolūkiem, kā arī veikt jebkādu komercdarbību saistībā ar minēto apzīmējumu.Tāpat SIA Kuršu zeme aizliegts izmantot dažādas grafiskas zīmes - No salikumu, kas līdzīgs ar sirpja un āmura savienojumam, kas apgriezts par 180 grādiem.

Tiesa arī uzlika par pienākumu SIA Kuršu Zeme trīs mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža pilnībā izņemt no tirdzniecības un iznīcināt preces, kas marķētas ar apzīmējumu No Algia. Pilns apelācijas instances tiesas spriedums būs pieejams 10.oktobrī un pēc pilna nolēmuma pieejamības dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt Senātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Facebook algoritma maiņa – vai citu sociālo tīklu lielā iespēja?

Arnis Ozols, HTTPOOL Baltics CEO, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Uzņēmumu pārstāvjiem, kas grib virzīt savu zīmolu Facebook, jāiegaumē, ka kopienas jeb grupas būs svarīgākas nekā jebkad.

Ziņu par to, ka Facebook mainīs ziņu lentas (timeline – angļu val.) algoritmu, dažādi pasaules interneta resursi aprakstīja ar skaļiem virsrakstiem. Daži to nosauca par giljotīnu medijiem, kam Facebook ir viens no galvenajiem lietotāju «piegādātājiem». Daži savukārt metās apgalvot, ka sociālo mediju vide neatgriezeniski mainīsies un nekas neliecina, ka šīs pārmaiņas būs pozitīvas. LinkedIn un Twitter klusē un turpina ierasto praksi – pagaidām pieturēsies pie jau pārbaudītajiem algoritmiem. Vai tā būs viņu lielā iespēja?

Facebook prioritāri ziņu lentā turpmāk rādīs paziņojumus no draugiem, ģimenes locekļiem un grupām, kam pievienojies konkrētais lietotājs, pieņemot, ka šīs ziņas viņu interesē visvairāk. Sociālā tīkla vadītājs Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) uzsver, ka tā ir atgriešanās pie «saknēm», tajā pat laikā neapšaubot, ka zīmoliem savu auditoriju sasniegt būs grūtāk nekā jebkad agrāk. Eksperti norāda, ka tuvāko mēnešu laikā zīmoli pieredzēs būtisku kritumu dabīgajā sasniedzamībā jeb «organic reach» un arī kopējais sociālajā tīklā pavadītais laiks samazinās. M. Zakerbergs gan uzskata, ka šis laiks, kas tiks veltīts Facebook, būs pavadīts kvalitatīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Daļa no mainīgās modes upes

Linda Zalāne, speciāli DB, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvija var gaidīt līdzīgas cenu kāpuma tendences kā Igaunijā

Žanete Hāka, 16.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salīdzinoši straujo cenu kāpumu pēdējos mēnešos lielākoties veicināja pārtikas cenu un mājokļu izmaksu sadārdzināšanās, skaidro eksperti.

Kā liecina Eurostat dati, jūnijā Igaunijā cenu kāpums bijis 4,1%, kas ir otra straujākā inflācija Eiropas Savienībā. Šajā gadā valstī patēriņu cenu kāpums ir turējies starp augstākajiem katru mēnesi. Savukārt Latvijā jūnijā bijusi zemākā gada inflācija ES 0,2% līmenī.

Inflācijas tendences Igaunijā lielā mērā ataino ekonomikā notiekošo, skaidro SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka ekonomika turpina attīstīties, lai arī pirmajā ceturksnī izaugsme ir krietni vājinājusies. Tomēr Igaunija spēj relatīvi ātrā tempā atgūt lielu daļu krīzes zaudētās darba vietas un atsākās straujš darba samaksas kāpums. Papildus tam nāca ārējo faktoru ietekme augstākas pārtikas un degvielas cenu veidolā. Tāpat cenu līmeni ietekmēja arī netiešo nodokļu palielināšana, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja es braucu ar trolejbusu – vai es to mīlu?

Ieva Kustova, P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības biznesa attīstības direktore, 20.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši šāda doma ienāca prātā, iepazīstoties ar tikko publiskoto Latvijas (un nu jau arī Baltijas) Mīlētāko zīmolu topu. Tajā ar jūtamu pārsvaru pār citiem pirmajā vietā ir Google. Man personiski pret Google nav nekas iebilstams, tomēr – vai tad, ja es kaut ko lietoju ik dienu tāpēc, ka īsti nav citas, ērtākas un labākas alternatīvas, es to īpaši mīlu?...

Protams, līdzās Google meklētājam cilvēki lieto arī Google Docs, Google kalendāru, Google uzturētu e-pasta programmu, Google Chrome interneta pārlūku un visdažādākos citus instrumentus, kas darbojas visnotaļ pieklājīgi un veic dažādas funkcijas pietiekami ātri un efektīvi, salīdzinot ar citām līdzīgām programmām. Tam varētu piekrist. Turklāt daudz laba dzirdēts arī par Google personāla politiku un darba vidi, kas mūs Baltijā īpaši neskar, bet – jauki taču.

Tomēr turpat tālāk, topa 2.vietā Latvijā ir Inbox, bet nedaudz zemāk, saraksta otrajā desmitā – ss.lv. Vai tiešām cilvēkiem ir īpaši siltas jūtas pret visparastākajiem e-pastu un foto apmaiņas vai sludinājumu serveriem? Izklausās nedaudz jocīgi…

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Demogrāfs: Latvijā novērojams zemākais dzimstības līmenis pēdējo desmitgažu laikā

LETA, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Nesagraut sociālās apdrošināšanas sistēmu

Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas "Turība" docētāja Anna Medne, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvājums samazināt darbaspēka nodokļus, tādējādi atvieglojot uzņēmumu iespējas algot darbiniekus krīzes periodā var sagraut sociālās apdrošināšanas sistēmu. Šādā situācijā nevar "ķerties klāt" sociālajām iemaksām.

Mehāniska samazināšana var radīt citas problēmas

Nenoliedzami, darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir salīdzinoši liels, tomēr mehāniska tā samazināšana var radīt citas problēmas. Darbaspēka nodokļu slogu pamatā veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Paraugoties uz šīm komponentēm atsevišķi, ir skaidrs, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums neko īsti nedos. Piemēram, ja darbiniekam ir divi apgādājamie un 2020. gadā atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu mēnesī ir 250 eiro, kopējais atvieglojuma apmērs veido jau 500 eiro. Ja bruto darba samaksa ir nedaudz virs 500 eiro, nodokļa faktiski nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Dzintarā neviens nav dzirdējis par zīmolvedību

Renāte Cāne, biznesa augstskolas Turība docētāja, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija, kādā ir nonākusi AS Dzintars, nav pārsteigums. Faktiski būtu jābrīnās, ja uzņēmums, kurš nedarbojas pēc mūsdienu biznesa principiem, uzrādītu labus rezultātus.

Dzintars darbojas pēc principa - galvenais ir labs produkts, un tad jau noieta tirgus pats atradīsies. Taču, raugoties no uzņēmējdarbības un mārketinga viedokļa, jāatzīst, ka periods, kad galvenais bija produkts, bija pagājušā gadsimta sākums, kad valdīja uzskats, ka aizvien uzlabots produkts «pats sevi pārdos». Tātad AS Dzintars zināmā mērā dzīvo simts gadus senā pagātnē, kas turklāt vēl papildināta ar padomju laika lielummānijas paradumiem. Taču sen vairs nav tie laiki, kad patērētājs pirka vienkārši produktu, tagad pērkam stāstu, zīmolu un daudz ko citu - no uzņēmuma mājas lapas līdz veikala iekārtojumam un produkta kastītes noformējumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nost ar influenceriem! Esiet sveicināti, digitālā satura autori!

Toms Briedis, sabiedrisko attiecību aģentūras Womstar vadītājs, 07.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kāds cer, ka influenceru jeb digitālā satura autoru ēra tuvojas izskaņai, tad lai šis kāds ievelk īpaši dziļu elpu, jo 2022. gads solās būt vēl spraigāks.

Pieprasījums pēc influenceru mārketinga pakalpojumiem pieaug ar katru gadu, taču salīdzinājumā ar citiem tieši pērnajā gadā bija vērojama vislielākā izaugsme, ko rāda arī skaitļi. Influencer Marketing Benchmark Report jaunākie dati vēsta, ka 2021. gadā influenceru mārketinga kopējā vērtība, salīdzinot ar 2020. gadu, provizoriski palielinājusies par 4,1 miljardu, kopumā sasniedzot 13,8 miljardus ASV dolāru.

Aizvadītā gada noslēgums arī Baltijas valstīs bijis īpaši spraigs, ar burtisku naudas cīņu starp aģentūrām un zīmoliem, lai tikai izveidotu sadarbību ar vēlamajiem digitālā satura autoriem. Iepriekš minētais atkal apliecina digitālā satura veidotāju nozīmīgumu mārketinga un reklāmas tirgū, kā arī zīmolu attīstībā. Tostarp arvien vairāk notiek sociālo un tradicionālo mediju robežu saplūšana, kad digitālā satura autori kļūst, piemēram, par televīzijas sejām. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī tendence ne vien neplāno mazināties, bet tieši pretēji – kļūst aizvien pieprasītāka. Aizvadītais gads arī Latvijā bijis īpaši izaicinošs un interesants, un no tā ir vērts atcerēties arī dažas mācības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties rudenim, aktivitāte nekustamo īpašumu luksusa klases segmentā nav mazinājusies, pateicoties nozares pārstāvju un politiķu aktivitātēm, stāsta Trasta komercbankas Nekustamo īpašumu kreditēšanas un investīciju nodaļas vadītāja vietnieks Konstantīns Kučerjavcevs.

Viņš uzsver, ka diskusijas par iespējamām korekcijām uzturēšanās atļauju programmā, piesaistot investīcijas nekustamo īpašumu segmentam, veicinājušas, ka potenciālie investori sākuši vēl aktīvāk interesēties par nekustamo īpašumu pirkšanas iespējām.

Nekustamā īpašuma tirgus pastāvēšana un pašregulācija balstīta noteikumos, kas raksturīgi jebkurai citai nozarei, tādēļ, parādoties baumām par uzturēšanās atļauju izsniegšanas ierobežošanu, investoru interese ievērojami pieauga, saka eksperts.

Tieši dārgāko nekustamo īpašumu (sākot no 100 tūkstošiem latu) potenciālie ārvalstu pircēji sākuši aktīvāk meklēt piemērotus objektus. Pagaidām vēl pāragri spriest par to, cik īpašumu tiks pārdots pēc šī intereses uzplaiksnījuma, taču jau tagad var droši teikt, ka nerezidentu aktivitāte 2013.gada beigās un 2014.gada sākumā pārsniegs visoptimistiskākās prognozes, neskatoties uz to, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos Jūrmalas zemesgrāmatā reģistrēto darījumu skaits saglabājies pērnā gada līmeni (1308 darījumu 2013.gada pirmajos deviņos mēnešos, 1354 darījumu – 2012.gada attiecīgajā laika posmā, skaidro bankas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Vai Laima iegūs, vai zaudēs, rādīs laiks

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 28.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globalizācijas procesam žogu priekšā neuzcelsi, tomēr tas, vai Latvijas lielākā saldumu ražotāja iekļaušana starptautiskā koncernā būs veiksmes stāsts, atkarīgs no jaunā īpašnieka apsvērumiem

Pašlaik jaunā NP Foods īpašnieka – Norvēģijā bāzētā koncerna Orkla – solījumi izklausās mierinoši: par 6% ik gadu tikšot kāpināts apgrozījums un par 30% paplašināts eksporta tirgus uz Rietumeiropu un Āziju. Tomēr faktu, ka viens no visvairākmīlētajiem Latvijas zīmoliem – Laima – atkal nonācis ārzemnieku rokās, daļa sabiedrības uztver sāpīgi. Paralēli izteikumiem par latviešu gēnos it kā ierakstīto kalpu dvēseli un prātojumiem par nežēlīgo kapitālismu briest arī bažas, vai, iekļaujoties lielā koncernā, Laima nezaudēs savas garšas un kvalitātes īpašības. Lai arī vairāki eksperti uzmundrinoši norāda, ka Orkla kā īpašnieks Laimai, Staburadzei, Guttai un pārējiem šajā darījumā iekļautajiem zīmoliem būs tikai ieguvums, cilvēki atceras arī mazāk iepriecinošus stāstus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai jums kādreiz šķiet, ka nesaprotat savus bērnus, vai arī, ka jūsu vecāki ir no citas planētas? Varbūt nenākas viegli rast kopīgu valodu ar jaunākiem vai vecākiem kolēģiem? Šķiet tādā gadījumā jūs neesat vienīgais. Pētījums, ko šodien publicē Dienas Bizness, Latvijas paaudžu anatomija atklāj – atsevišķos jautājumos mūsu viedokļi un dzīves uzskati mēdz diametrāli atšķirties no to cilvēku domām, kas dzimuši vien desmit gadus pirms vai pēc mums.

Ja jūs izbrīna tas, kādēļ «vidējais latvietis» ir tik pretrunīgs un dažkārt pat mītisks tēls, reklāmas aģentūra DDB sadarbībā ar GfK veiktais pētījums izklīdina miglu ap šo mistēriju – kā arī atbild uz jautāju par to, kādēļ vecāki/bērni mūs nesaprot un kādēļ jūsu uzņēmumam ar rūpīgi izkopto, izskaitļoto un nopucēto komunikācijas stratēģiju tā īsti savu auditoriju neizdodas uzrunāt vai arī tā aiziet «neceļos».

Proti, ja Rietumu pasaulē šīs atšķirības pasaules uztverē un paradumos formulētas tādos jēdzienos kā X paaudze, Y paaudze u.c., tad Latvijai arī ir savas pavisam izteiktas un ļoti atšķirīgas paaudzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

64% iedzīvotāju pasaulē galveno uzmanību šobrīd pievērš savu finanšu plānošanai

Db.lv, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija joprojām ietekmē iedzīvotāju finanses, un gandrīz trīs ceturtdaļas iedzīvotāju apgalvo, ka tā ir jau ietekmējusi vai ietekmēs viņu ienākumus, liecina Kantar COVID-19 barometra globālā pētījuma 7. posma dati.

Tā rezultātā daudzi cilvēki ir mainījuši savas prioritātes. 64% tagad galveno uzmanību pievērš finanšu plānošanai, bet to cilvēku skaits, kas pievērš īpašu uzmanību cenām iepērkoties, ir pieaudzis no 56% aprīlī uz divām trešdaļām (67%) šobrīd.

68% šobrīd atbalsta vietējo tautsaimniecību un iegādājas vietējos produktus.

Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, kad iedzīvotāji vairāk atbalstīja pandēmijas ierobežojumu atcelšanu, šobrīd atkal parādās tendence, ka iedzīvotāji visā pasaulē aizvien mazāk atbalsta atvieglotus ierobežojošos noteikumus: uz to norāda 9% kritums vērtējot jautājumu par ierobežojumu mīkstināšanu (no 28% jūnijā uz 19% jūlija beigās), un 10% kritums atbalstam no jauna pilnībā atvērt sociālo un izklaides jomu (no 27% jūnijā uz 17% jūlija beigās).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dienas tēma: «Alus ari ira sula» jeb tirgū valda likumsakarības

Vēsma Lēvalde, 11.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katra nākamā paaudze lietas redz citādi, tāpēc jāatsvaidzina pat seni un tradīcijām bagāti zīmoli

Tā uzskata Cido grupas ģenerāldirektors Marijus Kirstuks. Biržas noteikumu dēļ viņš nekomentē nedz grupas finanšu datus, nedz tirgu, nedz šā gada plānus. Intervijas brīdī līdz Royal Unibrew 2014. gada pārskata publicēšanai Kopenhāgenas biržā jāgaida vēl nedēļa. Līdz ar to saruna raisās vairāk par principiem tirgū, nevis konkrēto situāciju Latvijas lielākajā dzērienu ražotnē.

Kāds Cido grupai bija 2014. gads?

Pagājušais gads mums bija tāds divējāds. Vislielākie izaicinājumi uzņēmumam bija eksporta sakarā. Gada pirmā puse nebija slikta, taču otrajā pusē saistībā ar Krievijas un Ukrainas krīzi mēs redzējām, kā tas ietekmē pieprasījumu. Pēdējā ceturksnī jau bija novērojams pieprasījuma kritums no Ukrainas un Krievijas, toties eksports uz rietumvalstīm palielinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināts - Stockmann un Colliers paraksta sadarbības līgumu par telpu iznomāšanu universālveikalā Rīgā

Lelde Petrāne, 04.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stockmann kompānijas nekustamā īpašuma departaments uzsācis sadarbību ar nekustamā īpašuma konsultantu kompāniju Colliers International Latvia, lai izstrādātu stratēģiju par iespējamo telpu iznomāšanu Stockmann universālveikalā Rīgā, biznesa portālu db.lv informēja Colliers.

Sadarbības mērķis ir «stiprināt Stockmann tirgus pozīcijas, attīstot centru, piesaistot spēcīgus starptautiskus zīmolus, kas papildinātu preču/pakalpojumu klāstu». Tas paverot iespējas potenciālajiem nomniekiem uzsākt sadarbību ar Stockmann. Pats Stockmann universālveikals paliks kā enkurnomnieks.

Kā skaidroja Colliers, darījuma mērķis ir atsvaidzināt universālveikala darbību ar jauniem zīmoliem. Šis process norit ne tikai Latvijas tirgū, bet arī Igaunijā, Skandināvijā un Krievijā. Stockmann esot sapratis, ka tirgus mainās un nepieciešams adaptēties tajā pastāvošajām tendencēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group uzņēmums Printful iegādājies Snow Commerce – uzņēmumu, kas nodrošina ekomercijas risinājumus daudziem tādiem pasaulē pazīstamiem zīmoliem kā Paramount, Warner Bros. Discovery, NBCUniversal un citiem.

Abi uzņēmumi apvienosies, koncentrējoties uz augstas kvalitātes starptautisku ražošanu un ātru pasūtījumu izpildi, tādējādi nostiprinot Printful pozīcijas ekomercijas nozarē.

ASV, Ohaio štatā bāzētais uzņēmums Snow Commerce piedāvā globāliem zīmoliem īpaši pielāgotus e-komercijas risinājumus. Uzņēmums izmanto tehnoloģijas, pētījumu datus un partneru tīklu, lai sniegtu saviem klientiem izcilu ekomercijas pieredzi.

Apvienojot abu uzņēmumu pieredzes, Printful vēlas turpināt lielo korporatīvo klientu segmenta izaugsmi, kas 2021. gadā sasniedza 115%. Arī Printful komanda turpinās augt un attīstīties līdzi šim segmentam, piesaistot arvien jaunus talantus, kas spējīgi sadarboties ar pasaules mēroga klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eksperti: tiešmaksājumu palielinājums lauksaimniekiem neatsvērs samazinājumu kohēzijas projektiem

LETA, 28.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta piedāvājumā paredzētais pakāpeniskais tiešmaksājumu palielinājums lauksaimniekiem pēc nozīmes valsts ekonomikai varētu arī neatsvērt paredzēto samazinājumu Kohēzijas projektu finansējumā, kas ir nozīmīgs infrastruktūras uzlabošanas projektos, sacīja aptaujātie ekonomikas eksperti.

Jau ziņots, ka ES septiņu gadu budžetā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un Ungārijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nesaskan ar Latvijas interesēm. Latvijas mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam. Šāda scenārija gadījumā kohēzijas griesti būtu jānosaka 2,9% apmērā no IKP.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis sacīja, ka, pēc pašreizējām aplēsēm, piedāvājums 2,59% apmērā no IKP būtu 4,23 miljardi eiro (2,97 miljardi latu) jeb par aptuveni 330 miljoniem latu mazāk nekā līdzšinējais kohēzijas finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intervija: Cilvēks, kurš savienojis ramadānu ar Coca-Cola lietošanu un spējis islāmticīgajiem likt iemīlēt skotu viskiju

Dāvis Landorfs, speciāli DB, 28.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Katrai sabiedrībai piemīt kāda patiesība, kas ir dziļāka par politisko vai ticības uzskatu nesaskaņām. Mūsu kā reklāmas speciālistu uzdevums ir mēģināt tai piekļūt pēc iespējas tuvāk,» pauž turku reklāmas speciālists, aģentūras Leo Burnett Istanbul radošais direktors Oktars Akins

Iespējams, ka pirmajā acu uzmetienā šī atziņa var šķist banāla un vispārīga. Taču, ja ņemam vērā, ka to pauž cilvēks, kurš savulaik radījis veidu, kā savienot svēto mēnesi ramadānu ar Coca-Cola lietošanu, un spējis valstij, kuru apdzīvo 97% islāmticīgo, likt iemīlēt skotu viskiju, tajā kļūst vērts ieklausīties. Ieguvis multiplikācijas filmu veidotāja izglītību, strādājis Tālajos Austrumos, kā žūrijas loceklis pieprasīts Eiropas lielākajos reklāmas festivālos, O. Akins sarunā ar Dienas Bizness pastāstīja par rietumu zīmolu centieniem kļūt uzticamiem, izvairīšanos no asinskāriem futbola faniem un to, kāpēc idejām pārpilnas komandas jākomplektē ar dzelzs tvērienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd atbalsta modeļi Covid-19 seku mazināšanai Latvijā ir kļuvuši ievērojami labāk un precīzāk mērķēti nekā pavasarī, bet vēl arvien atbalsta sistēmā ir vairāki neatrisināti jautājumi, uzskata sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

Leiškalns uzsvēra, ka pašlaik ir ļoti būtiski, ka atbalsts tiek sniegts arī tiem, kuri turpina darbu, tomēr, pēc viņa domām, joprojām nav izstrādāti un ieviesti skaidri un iepriekš zināmi algoritmi - kas un pie kādiem apstākļiem mainās un kā katrai no iesaistītajām personām ir jārīkojas.

"Rezultātā lēmumi ir pēkšņi, iepriekš neparedzami un gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem tie rada veselu virkni neskaidrību gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Piemēram, plkst.21 vakarā aptaujas veidā tiek pieņemts ierobežojums, kas stājas spēkā nākamajā rītā un attiecas uz simtiem darbinieku," sacīja eksperts.

Viņš teica, ka nereti pēc lēmumu pieņemšanas nav iespējams pietiekami ātri saņemt nepieciešamo informāciju, proti, pēc kārtējiem ierobežojumiem, kas skāra vairākas nozares. Kā piemēru eksperts minēja Ministru kabineta 10.novembra sēdē pieņemtos normatīvos aktus, kad "uzņēmējiem veselu nedēļu nebija pieejamas apstiprinātās noteikumu versijas, līdz ar to viņiem nebija skaidrs, vai uz viņiem attieksies jaunie noteikumi, vai arī ir jāpieņem lēmums atlaist darbiniekus". "Tāda situācija bija pilnībā attaisnojama martā, tomēr šobrīd labā prakse būtu tāda, ka ir iepriekš zināmi atbalsta nosacījumi, kas stājas spēkā vienlaikus ar konkrētajai nozarei noteiktiem ierobežojumiem," sacīja Leiškalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvia, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija 19. maijā rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2021.

Eiropa šobrīd mērķtiecīgi dodas Zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija, kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus Klimata plāna 2030 ietvaros, šobrīd aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ne mazums.

Vai ar atbalsta pasākumiem, kuri realizēti līdz šim, iecerētie mērķi ir sasniegti? To jautāsim nozares ekspertiem. Katrā ziņā, jauda auto nozares transformēšanai ir krietni jāpalielina, ja vēlamies tikt līdz pārējām Eiropas valstīm. Šajā ziņā, mums ir gan citu valstu piemēri, no kuriem paņemt labāko, gan ES atvēlētie finanšu līdzekļi dažādu programmu ietvaros, ar kuriem soli pa soli doties uz priekšu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads Latvijas nekustamā īpašuma tirgū ir bijis cenu stabilizācijas gads vairumā segmentu, norāda AS Trasta komercbanka Nekustamo īpašumu kreditēšanas un investīciju nodaļas vadītāja vietnieks Konstantīns Kučerjavcevs.

Savukārt luksusa klases īpašumu segmentā cenas pieaugušas – atsevišķu objektu cenu kāpums veido 20-30%, tajā pat laikā kopējais cenu pieaugums aptuveni 10% (pēc Eurostat datiem - 8,8%, kas ir augstākais rādītājs ES). Turklāt dārgāko īpašumu pircēju līderpozīcijas joprojām ieņem nerezidenti.

Pirmajā brīdī varētu šķist, ka skaļā investīciju apspriešana Latvijas nekustamajos īpašumos apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām atbaidīs daudzus nerezidentus, kuri pretendē uz mājokļa iegādi Latvijā. Tomēr efekts izrādījās tieši pretējs: nerezidenti sāka vēl aktīvāk interesēties par īpašumu iegādi. Šāds situācijas pavērsiens ir pilnībā loģisks, jo nekustamā īpašuma tirgus pašregulāciju ietekmē virkne noteikumu, tāpat kā jebkuru citu nozari: tiklīdz parādījās runas par iespējamo deficītu, potenciālie ārvalstu pircēji nekustamajam īpašumam vērtībā virs 100 tūkstošiem latu steidzās meklēt piemērotākos objektus, saka bankas eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru