Ekonomika

Demogrāfs: Latvijā novērojams zemākais dzimstības līmenis pēdējo desmitgažu laikā

LETA, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Mežs uzsvēra, ka ir novērojama tieša korelācija starp valsts sniegto atbalstu jaunajām ģimenēm un dzimstību. Šajā ziņā Skandināvijas valstīs ir novērojama demogrāfiskās situācijas uzlabošanās, kamēr Dienvideiropā ir manāmas pretējas tendences. Eksperts norādīja, ka pēc demogrāfiskajiem rādītājiem Latviju varētu drīzāk iedalīt pie Dienvideiropas, proti, valstīm kur dzimstība sarūk un valsts dara relatīvi maz lietas labā.

Primāri valstij būtu jādomā par ģimeņu nabadzības mazināšanu, jo tas ir galvenais faktors, kas demotivē potenciālos vecākus. Turpretim, raugoties uz šī gada izmaiņām, kuras varētu ietekmēt demogrāfisko situāciju, eksperts kritizēja garantētā minimālā ienākuma celšanu, apgalvojot, ka izmaiņas praktiski neskars ģimenes ar bērniem, bet tieši pretēji - mudinās iedzīvotājus atturēties no pēcnācēju radīšanas.

Savukārt, spriežot par atbalsta pasākumiem, kuri veicinātu demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, Mežs pauda viedokli, ka pabalsta apmēra palielināšana bērna aizbildņiem, lai gan mazsvarīgs notikums uz kopējā fona, ir "solis pareizajā virzienā". Eksperts akcentēja pērn ieplānoto ieceri novirzīt 3,6 miljonus eiro grantiem daudzbērnu ģimenēm mājokļa iegādei vai būvniecībai. Mežs izcēla veiktās izmaiņas vecāku pabalsta aprēķināšanas kārtībā - ar šo gadu noteikts, ka sievietei, kurai ir tiesības uz vecāku pabalstu un kurai nākamais bērns dzimis līdz iepriekšējais bērns sasniedzis trīs gadu vecumu, vecāku pabalsta apmērs nedrīkstēs būt mazāks par vecāku pabalstu, kāds piešķirts par iepriekšējo bērnu.

Eksperta skatījumā, viens no patlaban būtiskajiem nevienlīdzības cēloņiem, kas it īpaši ietekmē pašreizējos vecākus, ir fakts, ka, sievietei esot bērna kopšanas atvaļinājumā, viņas pensijas uzkrājums nepieaug, kā rezultātā nākotnē viņai būs relatīvi mazāka pensija. Demogrāfa ieskatā, šis ir klajš dzimumu diskriminācijas piemērs. Pēc Meža vārdiem, problēmas risināšanu jau divu gadu garumā kavē Finanšu ministrija.

Vaicāts par citām demogrāfijas tendencēm, eksperts stāstīja, ka ir novērojams imigrācijas pieaugums, kas notiek gan studentu, gan strādājošo iebraukšanas dēļ.

Jau vēstīts, ka pērn Mežs iepazīstināja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputātus ar demogrāfijas un globālās migrācijas izaicinājumiem Latvijā un stāstīja, ka Latgales reģionā prognozējams viskrasākais iedzīvotāju skaita kritums. "Ja 2015.gadā šajā reģionā bija 282 000 iedzīvotāju, tad 2030.gada prognoze liecina, ka šajā reģionā būs 204 000 iedzīvotāji," stāstīja eksperts.

Viņš klāstīja, ka 2015.gadā Rīgā bija 641 000 iedzīvotāju, savukārt prognoze 2030.gadam norāda, ka Rīgas reģionā būs ap 625 000 iedzīvotāju. Savukārt Kurzemes reģionā 2015.gadā iedzīvotāju skaits bija 238 000, bet 2030.gadā prognozējami to skaits varētu sarukt līdz 201 000 iedzīvotāju.

Līdzīga tendence būšot arī Vidzemes reģionā, kur eksperts prognozē iedzīvotāju skaita samazinājumu par teju 50 000 - no 199 000 iedzīvotāju 2015.gadā uz 150 000 iedzīvotājiem 2030.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka, pandēmijas apstākļos ģimenēm vairāk laiku pavadot mājās, tas novedīs pie dzimstības pieauguma. Patiesība gan, šķiet, nevarētu būt no tā vēl tālāka. Pieejamā informācija liecina, ka dzimstība attīstītajās pasaules ekonomikās deviņus mēnešus pēc pandēmijas ievēlusies gluži vai melnajā caurumā.

Nu pamata pieņēmums ir, ka apvienotās ekonomikas un veselības krīzes neskaidrība daudziem cilvēkiem likusi pārcelt vai pat pilnībā atcelt plānus par bērna radīšanu. Valdot šādam fonam, demogrāfijas eksperti turklāt brīdina, ka dzimstības kritums – sevišķi, ja pandēmija un ekonomiskie izaicinājumi ievelkas - nebūs vien pagaidu parādība. "Visi pierādījumi liecina, ka dzimstības līmenis un dzimušo skaits attīstītajā pasaules daļā strauji sarūk. Jo ilgāk turpināsies neskaidrības periods, jo nozīmīgāka tam būs ilgtermiņa ietekme uz dzimstību," klāstījuši, piemēram, Vīnes Wittgenstein Center for Demography and Global Human Capital pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, jo ik gadu piedzimst mazāk, nekā nomirst, un joprojām emigrē vairāk, nekā iebrauc, turklāt ir jautājumi par iedzīvotāju skaita datu ticamību un arī par to, kā uzlabot demogrāfisko situāciju valstī

Tas, ka Latvijā turpinās iedzīvotāju skaita samazināšanās un faktiski daudzviet reģionos notiek depopulācija, sen nav pārsteigums, taču valsts nevar pastāvēt bez cilvēkiem. Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē rādīja diagrammu, kurā Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums notiek atbilstoši Eurostat prognozētajam un diemžēl turpināsies arī nākamajās desmitgadēs.

Saglabājoties pašreizējām tendencēm, iedzīvotāju skaits lēnām tuvosies vienam miljonam, bet šī gadsimta beigās tas var sarukt līdz pat 0,5 miljoniem. I. Mežs norādīja, ka politiķiem ir iespēja šo tendenci mainīt, bet tam ir vajadzīga attiecīga atbalsta politika (ne tikai ar naudu, bet arī ar pakalpojumiem). To, ka situāciju var mainīt, pierāda ne tikai ziemeļu kaimiņu – Igaunijas – piemērs, kur politiķi jau diskutē par to, lai palielinātu pabalstu daudzbērnu ģimenēm no 300 līdz 500 eiro. Arī Latvijā, gadsimta sākumā ieviešot māmiņu algas un citus atbalsta instrumentus, ir izdevies noturēt jaundzimušo skaitu, jo deviņdesmito gadu sākumā radītās demogrāfiskās bedres aizbēršana nav iespējama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas iedzīvotāju skaits pēdējās desmitgades laikā pieaudzis par vairāk nekā pieciem procentiem, sasniedzot 1,4 miljardus, liecina otrdien publiskotie tautas skaitīšanas rezultāti.

Ķīnas dzimstības rādītāji kopš 2017.gada pastāvīgi mazinājušies, neskatoties uz to, ka Pekina mīkstinājusi desmitgadēm ievēroto "viena bērna politiku", lai tādējādi pārvarētu draudošo demogrāfisko krīzi.

Tomēr, kā atzinusi Nacionālā statistikas pārvalde, "dati liecina, ka Ķīnas iedzīvotāju skaits pēdējās desmitgades laikā saglabājis mērenu pieauguma tendenci".

Ķīna tautas skaitīšanu veic ik pēc desmit gadiem, lai noskaidrotu iedzīvotāju skaita pieauguma un pārvietošanās tendences, un iegūtajiem datiem ir liela loma valdības politikas plānošanā.

2020.gadā veiktā tautas skaitīšana tika pabeigta decembrī, un tajā bija iesaistīti vairāk nekā septiņi miljoni brīvprātīgo tautas skaitītāju.2016.gadā Pekina, bažījoties par iedzīvotāju novecošanos un darbaspēka samazināšanos, grozīja ģimenes plānošanas noteikumus un atļāva ģimenēm uzņemties divu bērnu audzināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtgadnieku skaits Japānā pirmo reizi pārsniedzis 70 000, rekordu sasniedzot jau 49.gadu pēc kārtas, liecina valdības piektdien publiskotie dati.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu simtgadnieku skaits Japānā pieaudzis par 2% un pašlaik ir 71 238, liecina Japānas Veselības, darba un labklājības ministrijas dati. 88% vismaz 100.dzimšanas dienu nosvinējušo Japānas iedzīvotāju ir sievietes.

Pirmo reizi Japānas valdība datus par simtgadniekiem apkopoja 1963.gadā, kad tādu bija 153. 1998.gadā to skaits pārsniedza 10 000, bet 2012.gadā - 50 000.

Ginesa pasaules rekordu grāmatā par pasaulē vecāko cilvēku pašlaik atzīta 116 gadus vecā japāniete Kane Tanaka. Valsts dienvidrietumos Fukuokā dzīvojošā sieviete dzimusi 1903.gada 2.janvārī.

Japānā palielinās demogrāfijas slogs pēc tam, kad gadu desmitiem ir palielinājusies sabiedrības novecošanās un samazinājusies dzimstība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vecumdienas – lielākā dzīves ballīte!

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.

Daudziem šī tēma šķiet tik garlaicīga, ka ar to varētu aizdzīt mājās viesus no ieilgušas ballītes. Tomēr, lūkojoties dziļāk, man tā šķiet pietiekami interesanta, par to katram vajadzētu nedaudz padomāt un, visticamāk, arī rīkoties. Jā, vecumdienas šķiet kaut kas tik tāls un abstrakts, ka savlaicīgi par to domāt liekas nebūtiski. Tomēr tām ir sava līdzība ar ballīti, kuru rīkojot, jau iepriekš jāparedz, ko liksi galdā, kas jānopērk veikalā. Jo tuvāk brīdis, kad viesi klauvēs pie durvīm, jo mazāk iespēju pienācīgi sagatavoties. Vecumdienas ir tāda pamatīga ballīte, kurai katrs var sagatavoties, ja par to laicīgi sāk rūpēties. Protams, var jau paļauties uz viesiem, ka tie atnesīs līdzi visu vajadzīgo. Tas būtu līdzīgi, kā paļauties uz valsti, ka tā parūpēsies par visu nepieciešamo manām vecumdienām. Tomēr te tad der nedaudz apskatīt iespējas un esošo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: Polijas lielākajās pilsētās sācies «bēbīšu bums»

LETA--POLSKIE RADIO, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas lielākajās pilsētās sācies «bēbīšu bums», secināts jaunā pētījumā, taču sociologi skaidro, ka šī tendence esot pārejoša.

Daudziem par pārsteigumu atklājies, ka lielākajās pilsētās pēdējā laikā dzimstības rādītāji ir augstāki par vidējo Polijā.

Taču tendence esot pārejoša, skaidro socioloģijas profesors Pjotrs Šukalskis, prognozējot, ka nākotnē dzimstība palielināsies arī ārpus lielajām pilsētām.

Pēc konservatīvās partijas «Likums un taisnīgums» (PiS) nākšanas pie varas 2015.gadā Polijā ieviesti jauni pabalsti ģimenēm vismaz ar diviem bērniem, bet trūcīgajām ģimenēm pabalsti bijuši pieejami arī tad, ja tajās aug tikai viens bērns.

Saskaņā ar Polijas prezidenta maijā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem pabalstu programma «»Ģimene 500+» attiecināta arī uz visām ģimenēm ar vienu bērnu, neatkarīgi no ģimenes ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai var izdzīvot ar četras reizes mazākiem ienākumiem?

Kristīne Lomanovska, Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja, SEB Life and Pension Baltic SE valdes locekle, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecumdienas mums parasti asociējas ar divām izpausmēm – aktīvo darba gaitu beigām jeb pensijas vecuma sasniegšanu un veselības sarežģījumiem.

Abas šīs lietas ir cieši saistītas, jo vesels un aktīvs cilvēks var turpināt darba gaitas arī pensijas vecumā, vairojot savus ienākumus un paaugstinot pensiju. Tomēr var gadīties, ka darba gaitas turpināt tomēr nav iespējams un ikdienas tēriņi būs jāpakārto summai, kas veidojas no agrāk veiktajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem un uzkrājumiem 2. un 3. pensiju līmeņos. Kādam šī summa sasniegs šodienas algas līmeni, taču daudziem tā var būt vien puse, citiem – vien ceturtā daļa no šodienas algas. Tāpēc domājot par savām vecumdienām, ļoti svētīgi būtu iztēloties vienu mēnesi, kurā mums nākas iztikt ar 250 eiro ierastā tūkstoša vietā.

Jo mazāk dzims, jo ilgāk būs jāstrādā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demogrāfisko procesu dēļ nākotnē var rasties draudi pirmā pensiju līmeņa sistēmas pastāvēšanai.

Šādu viedokli pirmdien Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) rīkotajā sanāksmē par pensiju sistēmas aktualitātēm pauda "KPMG Baltics" darbinieks, ekonomikas doktors un eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis.

Voļskis skaidroja, ka pēdējo divu desmitgažu laikā ir kritusies dzimstība, kas ved pie tā, ka trūkst nodarbināto, kuri veic iemaksas pirmajā pensiju līmenī. Pēc eksperta aplēsēm, tālākai pirmā pensiju līmeņa sistēmas funkcionēšanai līdz 2023.gadam vajadzēs papildus 100 000 darbinieku, un ļoti ticams, ka šī problēma būs "risināma tikai ar imigrāciju".

Pēc Voļska paustā, pašreizējā demogrāfiskā situācija ved pie tā, ka pašreizējais strādājošo skaits pret pensionāru skaitu radīs līdzekļu nepietiekamību pirmā pensiju līmeņa sistēmas uzturēšanā. Eksperts skaidroja, ka pirmais pensiju līmenis nevarētu pastāvēt, ja iepriekš deviņdesmitajos gados nebūtu izveidots uzkrājums sociālajā budžetā. Viņaprāt, bez pēdējo desmitgažu laikā pieņemtajiem lēmumiem pensiju pirmā līmeņa uzkrājumu veicināšanai Latvija patlaban atrastos līdzīgā situācijā kā Francija, proti, valstij būtu problemātiski izmaksāt pirmā līmeņa pensiju uzkrājumus saviem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kad latviešu būs mazāk nekā igauņu

Jānis Šķupelis, 21.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Zane Bitere/LETA

Eiropas statistiķi šomēnes aplēsuši reģionā dzīvojošo cilvēku skaitu. Kopumā Eiropas Savienības (ES) populācija 2020. gadā sasniegusi gandrīz 448 miljonus, cilvēku skaits ES gada laikā sarucis par 12,8%.

Šādu kritumu lielā mērā izskaidro britu izstāšanās no kopējās Eiropas projekta. Vēl pagājušā gada sākumā tika lēsts, ka veidojumā ES kopā ar britiem iedzīvotāju skaits ir 513,5 miljoni.

Tikmēr, ja vērtē 27 ES valstis, no vienādojuma izņemot Apvienoto Karalisti, to iedzīvotāju skaits 2019. gadā palielinājies gandrīz par miljonu. "Eurostat" analītiķi šo pieaugumu skaidro ar pozitīvu neto migrāciju. Tiek izcelts, ka dabīgā populācijas izmaiņa (dzimstība mīnus mirstība) ES jau kopš 2012. gada ir negatīva. 2019. gadā reģionā mira 4,7 miljoni un piedzima vien 4,2 miljoni.

Strauji iedzīvotāju skaits palielinājies Maltā, Luksemburgā, Kiprā, Īrijā un Zviedrijā. Latvija diemžēl atrodama topa otrajā galā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija var kļūt mazāka par Rīgu

Māris Ķirsons, Monta Glumane, Žanete Hāka, Jānis Šķupelis, Kristīne Stepiņa, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju skaita sarukšana turpinās jau teju 30 gadus, un tiek prognozēta šīs tendences saglabāšanās.

"Ja valsts dzīvā spēka zaudējumi ir tādi paši kā kara laikā, bet kara tā kā nav bijis, tad jautājums – kas tas tāds ir bijis?" ar retorisku jautājumu žurnālam "Dienas Bizness" situāciju raksturo bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš atzīst, ka iedzīvotāju skaita sarukumu nevar norakstīt vienīgi uz to, ka cilvēki kļūst veci un nomirst, bet dzimstība ir maza.

"Valsts piekoptās politikas rezultāts," uz galveno secinājumu norāda A. Lasmanis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka vismaz daļu no tiem, kas devušies peļņā uz ārzemēm ar visu ģimeni, uz šādu soli pamudināja darba vietu izkušana.

Kopumā pēdējo 27 gadu laikā Latvijas teritorija ir zaudējusi aptuveni tikpat cilvēku, cik Pirmā pasaules kara laikā, – 700 000. Nav brīnums, ja pēc ANO datiem (2000. g. – 2,384 milj., bet 2017. g. – 1,95 milj.) Latvija ar 18,22% ir viena no līderēm savu iedzīvotāju pazaudēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru