Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

2025. gadā Lietuvā ir vislielākā minimālā darba alga Baltijā, tomēr darba devējiem šajā valstī ir zemākās darbaspēka nodokļu izmaksas, savukārt darba ņēmējiem visvairāk makā iekrīt Igaunijā.

Tā liecina a/s BDO Latvija pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie bruto algas 2000 eiro mēnesī, kā arī tas, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

Lietuva interesantāka darba devējiem

Ja raugās tikai uz minimālas algas izmaiņu dinamiku, tad 10 gadu laikā Lietuva no Baltijas arjergarda ir kļuvusi par līderi, jo 2025. gadā tieši Lietuvā ir vislielākā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas. Lai arī lielās algas var vērtēt kā šķērsli ekonomiskai attīstībai un konkurētspējai, jāpiebilst, ka šajā valstī strādājošajiem darba devējiem darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu algu maksājošajiem darba devējiem Igaunijā vai Latvijā. Proti, tāda ir nodokļu politika – salīdzinoši liela minimālā alga, bet faktiski zems nodokļu slogs darba devējam. Tieši šis paradokss varētu būt viens no iemesliem dienvidu kaimiņvalsts pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai attīstībai.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

SIA Lursoft IT pētījums liecina, ka biznesa demogrāfija, proti, jaundibinātie uzņēmumi, gadu no gada Latvijā ir teju vienā un tajā pašā līmenī, turpretī Lietuvā un Igaunijā aug.

Igaunijā, lai gan pēdējos gados tur tiek paaugstinātas nodokļu likmes, biznesa demogrāfija ir izcila. Pēc iedzīvotāju skaita Igaunija ir mazākā no Baltijas valstīm, toties jaunus uzņēmumus pēdējo deviņu gadu laikā tajā reģistrē 1,5–3 reizes biežāk nekā ar cilvēkiem bagātākajās Lietuvā un Latvijā. To parāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu reģistru datiem.

Faktiski Igaunijā pēdējos gados dzimst visvairāk jauno potenciālo nodokļu maksātāju, kuri nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu ekonomikas dzinējspēku.2024. gads parāda skarbāku ainu. Igaunijā reģistrēti 23 503 jauni uzņēmumi, kamēr Lietuvā – 16 078, bet Latvijā – tikai 9320, kas gan ir nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš, bet mazāk nekā 2022. gadā. Kopumā jaundibināto uzņēmumu skaits Latvijā rūk.

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Igaunijas e-rezidenti pērn nodibinājuši 4818 jaunas kompānijas, kas ir vairāk nekā jebkad iepriekš.

Gada laikā e-rezidenti un viņu kompānijas Igaunijas valsts budžetā iemaksāja 66,8 miljonus eiro darbaspēka nodokļos, dividenžu ienākuma nodoklī, kā arī valsts nodevās par pieteikšanos Igaunijas digitālajai identifikācijas kartei un kompānijas dibināšanu.

Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo sacīja, ka tuvāko gadu laikā nepieciešams būtiski attīstīt elektroniskās rezidentūras sistēmu, lai tā varētu īstenot savu potenciālu Igaunijas ekonomikas veicināšanai.

"No katra eiro, kas ieguldīts veiksmīgā e-rezidentūras ieviešanā, jau tagad Igaunija atgūst vismaz astoņus eiro. Desmit gadu laikā e-rezidentūra ir padarījusi Igauniju pazīstamu kā digitālu valsti. Turpmāk mums ir jāstiprina mūsu kā Eiropas labākās uzņēmējdarbības vides konkurētspēja, lai piesaistītu Igaunijai jaunus nodokļus maksājošus e-rezidentus," paziņoja Keldo.

Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Baltijā, kurā ir ieviests akcīzes nodoklis saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, atstājot bez nodokļa sloga saldās bulciņas un konfektes. Igaunija pēc detalizētas izvērtēšanas no šāda nodokļa ieviešanas atteicās, atzīstot, ka tas nesasniegtu izvirzītos mērķus un radītu nevēlamu ekonomisku ietekmi. Lietuvā akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem paredzēts ieviest tikai 2026. gadā.

Tagad Latvijā tiek lemts par akcīzes nodokļa palielināšanu saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2028. gada, piesaucot sabiedrības veselības mērķus. Tomēr jautājums paliek - vai šāds solis patiešām veicinās sabiedrības veselību, vai tikai palielinās cilvēku ikdienas izmaksas un vājinās vietējo uzņēmēju konkurētspēju?

Vai bezalkoholiskie dzērieni tiešām ir lielākais cukura avots?

Latvijā ar bezalkoholiskajiem dzērieniem cilvēki uzņem vien aptuveni 5 - 8% no kopējā dienā patērētā cukura daudzuma. Pētījumi Eiropas valstīs rāda, ka galvenais pievienotā cukura avots ir saldumi (kūkas, cepumi, konditorejas izstrādājumi, konfektes u.c.). Interesants ir arī fakts, ka globālās ātrās ēdināšanas ķēdēs un citās tirdzniecības vietās, kurās ir lejamie bezalkoholiskie dzērieni, akcīzes nodoklis šobrīd vispār netiek piemērots.

Latvijā arvien ir augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā, neskatoties uz nodokļu reformām, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju reģionā, norādīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas Finanšu institūta veikto Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumu.

Kopējais darbaspēka nodokļu slogs, ko samaksā gan darba ņēmējs, gan devējs, visaugstākais joprojām ir Latvijā.

"Swedbank" aprēķini rāda, ka nodokļu reformas rezultātā lielākā daļa darba ņēmēju Latvijā šogad saņems vairāk un nodokļu sistēma pret strādājošajiem kļuvusi labvēlīgāka. Savukārt uzņēmēju ietaupītie līdzekļi no mazākiem darbaspēka nodokļu maksājumiem paredzēti kā iespēja tos novirzīt investīcijām un ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Ņemot vērā, ka arī pārējās Baltijas valstīs pēdējos gados notikušas nodokļu sistēmas izmaiņas, joprojām aktuāla ir Latvijas konkurētspējas veicināšana.

Kā norāda "Swedbank", Lietuvā nodokļu reformas bijušas mērenākas, pakāpeniski palielinot diferencēto neapliekamo minimumu līdz 747 eiro un minimālo algu līdz 1038 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt Igaunijā reformas bijušas visaptverošākas - no 20% uz 22% palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, atcelts atvieglojums par apgādājamo (ko reizi gadā varēja saņemt kā pārmaksāto nodokli pēc deklarācijas iesniegšanas), līdz 654 eiro palielināts diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga līdz 886 eiro pirms nodokļu nomaksas.

No šī gada noteikts fiksēts neapliekamais minimums un paaugstināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, paredz grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Finanšu ministrija (FM) skaidrojusi, ka likums vērsts uz darbaspēka konkurētspējas palielināšanu un darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī IIN piemērošanas vienkāršošanu.

Kopā šīs visas izmaiņas valsts un pašvaldību budžetiem 2025.gadā radīs 191,1 miljona eiro zaudējumus, 2026.gadā - 254 miljonu eiro zaudējumus, 2027.gadā - 287,5 miljonu eiro zaudējumus, bet 2028.gadā - 293,2 miljonu eiro zaudējumus.

FM norāda, ka izmaiņu rezultātā darba ņēmējiem, kuriem bruto atalgojums ir līdz 4000 eiro mēnesī, samazināsies maksājamais nodokļa apmērs un līdz ar to palielināsies neto atalgojums. Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas pozitīvi ietekmēšot 95% strādājošo.

Ekonomika atkopjas lēni, patēriņš ir vājš, iedzīvotāji – piesardzīgi, bet valdība jau pievelk jostu. Lai arī centieni stiprināt valsts drošību šajā ģeopolitiskajā situācijā ir pamatoti, Igaunijas piemērs liek domāt par pieņemto lēmumu patieso cenu ilgtermiņā.

Saskaņā ar ekonomikas teoriju nodokļu celšana ir pamatota gadījumos, kad tautsaimniecība virzās augšup. Precīzāk – kad tā aug pārlieku strauji jeb “pārkarst”. Šādās situācijās nodokļi tiek izmantoti, lai ekonomiku atdzesētu.

Savukārt recesijas vai stagnācijas periodos nodokļu palielināšana parasti kavē atveseļošanos, bet lejupslīdes laikā – vēl vairāk padziļina krīzi. Ekonomisko plūsmu modelis parāda, kā preces, pakalpojumi, resursi un nauda plūst starp galvenajiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, mājsaimniecībām un uzņēmumiem. No šī modeļa skatupunkta raugoties, nodokļi “izvelk” naudu no tautsaimniecības, īpaši, ja runājam par importētu preču un pakalpojumu iegādi, tostarp par aizsardzības izdevumiem.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Lauksaimniecības uzņēmums AS „Linas Agro”, kas ir daļa AS „Akola group” un darbojas arī Latvijā, aizvadītajā finanšu gadā Baltijas valstīs saglabājis līdzīgu apgrozījumu kā pērn un palielinājis peļņu.

To ietekmēja izrāviens Latvijā, kur uzņēmums no zaudējumiem pārgāja uz peļņu. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem konsolidētais apgrozījums Baltijas valstīs aizvadītajā finanšu gadā bija 805 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, kad ieņēmumi sasniedza 826 miljonus eiro, tie samazinājušies par 3%. Tīrā peļņa Baltijas valstīs pieauga 2,7 reizes, sasniedzot 19,4 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) veidoja 31,7 miljonus eiro – par 58% vairāk, nekā 2023./2024. finanšu gadā. Uzņēmuma finanšu gads sākas jūlijā un beidzas nākamā gada jūnijā.

„Uzlabotos rezultātus lielā mērā nodrošināja darbība Latvijā un Igaunijā: apgrozījums Igaunijā pieauga par 17%, bet Latvijā – par 16%. Turklāt Latvijā no zaudējumiem pārgājām uz peļņu, savukārt Igaunijā vairāk nekā 3,6 miljonu eiro zaudējumi iepriekšējā finanšu gadā tika samazināti līdz minimumam. Aizvadītajā finanšu gadā iepirkām nedaudz vairāk graudu nekā iepriekš, bet rapsi – 20% mazāk. Tomēr to kvalitāte un eļļas saturs bija ļoti augsts. Lielākā daļa iepirkto un pārdoto kviešu bija otrās un trešās kvalitātes klases, savukārt augstākās kvalitātes kviešu piedāvājums bija ierobežots. Problēmas sagādāja arī kviešu tilpummasa, kas nozīmēja mazākus graudus,“ stāsta AS „Linas Agro” vadītājs Jonas Bakšis (Jonas Bakšys).

Svinīgā apbalvošanas ceremonijā katrā Baltijas biržā Nasdaq (NDAQ) godinājis Nasdaq Baltic Awards 2025 uzvarētājus.

Balvas tiek pasniegtas par Nasdaq Baltic biržās kotēto uzņēmumu izciliem sasniegumiem investoru attiecību jomā, kā arī tiek izcelti kapitāla tirgus dalībnieki un notikumi, kas ir devuši vislielāko ieguldījumu Baltijas un vietējā kapitāla tirgus attīstībā.

"Pēdējo 20 gadu laikā kopējā investoru attiecību kvalitāte Baltijā ir sasniegusi ievērojamu progresu. Būt par patiesi caurskatāmu uzņēmumu un rūpīgi kopt attiecības ar investoriem šobrīd lielākā daļa biržas sarakstā iekļauto uzņēmumu uzskata par standarta praksi," sacīja Nasdaq Baltijas biržu vadītājs Kaarel Ots. "Mērķtiecīgi plānotas un labi īstenotas investoru attiecības ir būtiskas, lai uzturētu un vairotu investoru uzticību. Svinot šī gada sasniegumus, mēs godinām mūsu biržas uzņēmumu ietekmi uz Baltijas kapitāla tirgu. Katrs no tiem var kalpot par izcilības piemēru pārējiem".

Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni, liecina bankas Citadele dati.

Vienlaikus vidējā hipotekārā aizdevuma summa Latvijā gada laikā pieaugusi par aptuveni 10 000 eiro, jo EURIBOR likmes kritums par 2 % padarījis mājokļa aizdevumu tirgu pieejamāku un izdevīgāku patērētājiem, ļaujot iedzīvotājiem atļauties dārgākus īpašumus.

Bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa norāda, ka Rīgā saglabājas pieejamākas mājokļu cenas, kamēr Tallinā un Viļņā mājokļu dārdzība palielina ikmēneša kredītu summas. Iemesls kāpēc Igaunijā un Lietuvā ir augstākas hipotekārā aizdevuma summas ir cieši saistīts ar augstāku īpašumu cenu, kas visizteiktāk vērojama Igaunijā, īpaši Tallinā. Tur līdzvērtīga īpašuma cena galvaspilsētas centrā var būt pat par 60 % augstāka nekā Rīgā, tādēļ arī hipotekārie kredīti tiek izsniegti lielākās summās.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Latvijā augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, bet vismazākais ar šo nodokli neapliekamais minimums Baltijā.

To rāda ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos Jāņa Taukača bloga dati. Grozi kā gribi, bet Latvijā darba ņēmējam ir salīdzinoši lielāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) slogs nekā ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstī. Ar IIN neapliekamais minimums 2025. gadā Latvijā ir 510 eiro visiem, ko arī uzskata par lielāko sasniegumu pērn īstenotajā nodokļu reformā, jo līdz tam tas bija diferencēts – jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums. Tajā pašā laikā ar IIN nepaliekamais minimums Igaunijā ir 654 eiro, bet Lietuvā pat 750 eiro, kas salīdzinājumā ar Latvijā esošo ir būtiski augstāks. Vai tā ir Latvijā strādājošo kompāniju konkurētspēju vairojoša situācija? Šķiet, ka nē. Skaidrs, ka tā ir kaimiņvalstīs strādājošo konkurētspējas vecināšana. Tādējādi Lietuvā vai Igaunijā strādājošam uzņēmumam būtībā ir labāk atalgots un, iespējams, tāpēc motivētāks darbaspēks, bet mūsu zemē strādājošajiem uzņēmumiem atliek cerēt, ka darbinieki nebrauks piepelnīties tepat aiz robežas un ik pa brīdim nenāksies sūdzēties par darbaspēka deficītu un to risināt ar lēta darbaspēka ievešanu.

Straujais izmaksu pieaugums Baltijā liecina, ka lētā darbaspēka priekšrocība izsīkst – tas atspoguļojas pakalpojumu cenu kāpumā un eksporta nozares konkurētspējā, norāda “Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss.

Septembrī statistikas birojs “Eurostat” publicēja darbaspēka izmaksu indeksa rādītājus par 2025. gada otro ceturksni. Tas būtībā ir algu pārskats, kam pievienotas citas ar darbaspēku saistītās izmaksas – nodokļi, subsīdijas, pabalsti. Šī indeksa dinamika parāda, cik ātri Eiropas Savienībā augušas darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Jāatzīst, pieaugums ir iespaidīgs. Igaunija ar 10,3 % un Lietuva ar 9,4 % kāpumu ir starp valstīm, kurās darbaspēka izmaksas augušas visstraujāk. Igaunija piekāpusies vien Bulgārijai, Ungārijai un Rumānijai. Arī Latvijā vidējās stundas darbaspēka izmaksas kļuvušas par 8,7 % augstākas. Baltijas valstīs novērotais pieaugums bijis straujāks nekā Eiropas Savienībā vidēji, kur redzam 4 % kāpumu, vai eirozonā, kur izmaksas palielinājušās par 3,6 %.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Cik daudz patiesībā tērē Baltijas iedzīvotāji apģērbam? Pētījumā, ko veica Elyndi.com, noskaidrots, ka vidējais latvietis apģērbam un aksesuāriem tērē aptuveni 350 eiro gadā, kas veido aptuveni 16% no gada kopējiem tēriņiem. Igaunijā vidējie tēriņi ir nedaudz augstāki – 390 eiro jeb 18%, savukārt Lietuvā – ap 310 eiro jeb 14%. Salīdzinot ar pasaules tendencēm, Eiropas iedzīvotājs apģērbam vidēji tērē 12 – 15% no gada budžeta, kamēr ASV šis rādītājs pārsniedz 20%.

Tēriņus būtiski ietekmē arī dzimums. Latvijā sievietes apģērbam vidēji tērē ap 380 eiro gadā, vīrieši – 300 eiro. Igaunijā attiecīgi 420 pret 350 eiro, bet Lietuvā – 340 pret 280 eiro. Kā arī būtisku lomu spēlē iepirkšanās paradumi. Aptuveni 25% Baltijas iedzīvotāju apģērbu iegādājas tiešsaistē, Latvijā – 51%, Igaunijā – 54%, Lietuvā – 48%.

Sievietes ir izteikti aktīvākas iepērkoties tiešsaistē: Latvijā 64% sieviešu regulāri izmanto apģērbu interneta veikalus, salīdzinot ar 54% vīriešu; Igaunijā attiecīgi 68% pret 58%, Lietuvā – 60% pret 50%. Kā komentē Elyndi: “Mēs redzam, ka sievietes ir īpaši aktīvas, meklējot gan aktuālos modes jaunumus, gan kvalitatīvus apģērbus. Tiešsaistes veikali ļauj gudri papildināt garderobi, patērējot mazāk laika un naudas, kā arī piedāvājot plašākas izvēles iespējas – viss vienuviet, neizejot no mājām.”

Tuvāko gadu laikā nepieciešamība pēc papildu bāzes jaudām Baltijas reģionā, visticamāk, pieaugs, Igaunijā kā stratēģisku alternatīvu aplūko kodolenerģijas izmantošanu.

Igaunijas uzņēmums Fermi Energia jau vairākus gadus nopietni pēta atomelektrostacijas (AES) būvniecības iespējas, norādot, ka šobrīd mazo modulāro reaktoru tehnoloģijas ir sasniegušas tādu attīstības līmeni, kas ļauj uzsākt to praktisku pielietošanu enerģijas ražošanā. Sākotnēji kaimiņi plāno Igaunijā būvēt AES ar diviem reaktoru blokiem, kuru kopējā jauda varētu sasniegt 600 megavatus (MW), taču nākotnē nepieciešamības gadījumā staciju varētu papildināt ar vēl diviem papildu blokiem. Pašreizējās aplēses liecina, ka AES būvniecība varētu izmaksāt aptuveni 3,3 miljardus eiro.

Jāpielāgojas situācijai

Katrai Baltijas valstij šobrīd ir savs risinājums, lai nodrošinātu bāzes jaudas, atzīmē Kalevs Kallemets (Kalev Kallemets), Fermi Energia vadītājs. “Igaunijā tiek izmantots degslāneklis, Latvijā - hidroenerģija un dabasgāze, bet Lietuvā - tikai dabasgāze. Jau šobrīd ir skaidrs, ka mums ir nepieciešamas papildu elektroenerģijas ražošanas jaudas, jo fosilo resursu izmantošana kļūst arvien dārgāka un investoriem neizdevīgāka vides apsvērumu dēļ. Līdz ar to bāzes jaudas, īpaši Igaunijā un Lietuvā, strauji sarūk. Platformā Electricity Maps, kur iespējams apskatīt reāllaika datus par elektroenerģijas ražošanu, importu un CO2 intensitāti, Igaunija un arī Polija bieži iezīmējas melnā krāsā, kas liecina par augstu emisiju līmeni. Augsta CO2 intensitāte ietekmē arī elektrības cenu, un tieši tāpēc gan Igaunija, gan Polija arvien nopietnāk sākušas vērtēt kodolenerģijas izmantošanu,” norāda K.Kallemets.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija 16-18 reižu pārsniedz Lietuvas un Igaunijas rādītājus.

Kā liecina Eurostat iekļautie dati par reģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tad 2022. gadā Latvijā bija reģistrēti 24,7 noziedzīgi nodarījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā Lietuvā bija reģistrēti 1,35 noziedzīgi nodarījumi, bet Igaunijā - 1,5 noziedzīgi nodarījumi. 2022. gadā Latvijā reģistrēto naudas atmazgāšanas noziedzīgo nodarījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju 16,5 reizes pārsniedza Igaunijas līmeni un 18,3 reizes apsteidza Lietuvas līmeni.

Eurostat iekļautie dati rada pamatu bažām, ka starp Baltijas valstīm ievērojami atšķiras noziedzība. Latvija izskatās kā viens no lielākajiem noziedzības midzeņiem Baltijas valstīs, kad Latvijas drošības iestādes un struktūras vienkārši nespēj tikt galā ar masveidīgu noziedzīgu līdzekļu legalizācijas epidēmiju, kas ir pārņēmusi visu Latviju. Vai arī ir tieši pretēji! Latvijā kā noziedzīgi naudas atmazgāšanas nodarījumi masveidā tiek reģistrētas ekonomiskas darbības, kuras nekādā gadījumā Igaunijā vai Lietuvā netiktu reģistrētas kā noziedzīgi nodarījumi.

Igaunijā lietotu automobiļu tirdzniecība pērn sasniegusi rekordu un salīdzinājumā ar 2023.gadu pieaugusi par 23,3%, liecina Igaunijas Transporta administrācijas dati.

Jaunākās lietotās automašīnas reģistrētas Tallinā un Harju apriņķī, kur vidējais lietotās automašīnas vecums bija 6,4 gadi, kamēr vecākās automašīnas reģistrētas Pelvas apriņķī, kuru īpašnieka maiņa pērn reģistrēta vidēji 11,7 gadus veciem spēkratiem. Pērn Igaunijā reģistrēto lietoto automobiļu vidējai vecums bija 7,5 gadi.

2024.gadā Igaunijā īpašnieka maiņa reģistrēta gandrīz 185 000 lietotu automobiļu, kas ir par 23,3% vairāk nekā 2023.gadā.

Visvairāk darījumu veikti ar BMW, "Volvo" un "Mercedes-Benz" automobiļiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visstraujāk pieaugusi lietotu hibrīdautomobiļu reģistrācija. Automobiļu ar dīzeļdzinēju reģistrācijas īpatsvars sarucis par 17 procentpunktiem, taču šāda veida spēkrati joprojām bija visbiežāk pārdotie lietotie automobiļi Igaunijā, klāstīja autotirdzniecības sludinājumu portāl "Autoportaal.ee" vadītājs Andro Rahu.