Eksperti

Eksportam pagaidām pietrūkst kapacitātes

Dāvis Linde, alus darītavas "Ziemeļu Enkurs" īpašnieks un vadītājs, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Lai gan Latvijā ir plaša alus izvēle un vairākas mazās alus darītavas, mums joprojām ir, uz ko tiekties. Šobrīd nelielo craft alus darītavu produkcija, lielākoties, paliek Latvijas tirgū.

“Ziemeļu enkuram” vasarās nākas pat atteikt pasūtījumiem, jo ražošanas kapacitāte tik tikko spēj apmierināt pieprasījumu. Lai iekarotu ārvalstu tirgus, pagaidām nav pietiekami lielu ražošanas apjomu.

Pie mums ir ļoti daudz alus darītavu, tomēr aizvien ir vieta attīstībai. Raugoties nākamo piecu gadu griezumā, varam prognozēt, ka konkurence paplašināsies un klāt nāks jauni ražotāji, bet, protams, kāds arī neizturēs konkurenci un beigs darbību. Viss atkarīgs gan no ražošanas apjomiem, gan kvalitātes.

Arī produktu kvalitātes ziņā mums ir vieta izaugsmei – vienlaikus tirgū ir gan pasaules kvalitātes craft darītavas, gan vidēja līmeņa kvalitātes produkti.

Lielākais izaicinājums ir darīšanā

Konkurss “Mežpils prove” lieliski palīdz jaunām alus darītavām spert pirmos soļus – tieši ar šo konkursu sākās “Ziemeļu enkura” stāsts. Piedalījos vienu reizi un tiku finālā, piedaloties nākamajā reizē, jau apsolīju, ka uzvaras gadījumā tiks atvērts brūzis. Un tā arī notika. Alus ražošana lielā mērā neatšķiras no citiem biznesa veidiem – sākums nevienam nav viegls, tomēr, ja ir degsme, viss izdosies. Alus darīšana nav NASA zinātne – protams, ražošanā ir konkrētas formulas un nedaudz radošā aspekta, atkarībā no alus veida, bet lielākais izaicinājums ir darīšanā. Ja ir vēlme darīt, nāks arī viss pārējais. Galvenais ir izbaudīt procesu, kad gaisā jūtama iesala smarža un telpā kļūst silti.

Augstāka cena ne vienmēr nozīmē arī izcilu kvalitāti

Neraugoties uz plašo piedāvājumu, jāsaka, ka patērēji aizvien vēlas lielāku izvēli. Turklāt, Latvijas alus baudītājs ir gatavs maksāt arī vairāk, ja pretī saņem augstas kvalitātes produktu. Arī es pats ik pa laikam iegādājos dārgākas cenu kategorijas alu, lai atrastu jaunas garšas un idejas. Šeit gan jāatceras, ka, runājot par alu, līdzīgi kā par daudziem produktiem, kvalitāte var atšķirties no ekspektācijām. Augstāka cena ne vienmēr nozīmē arī izcilu kvalitāti – etiķetes var būt daudz un dažādas, bet, baudot alu, daudz ko izšķir gaume. Katram alum ir savs stils, katrai darītavai – savas firmas zīmes.

Piemēram, IPA galvenā iezīme ir rūgtums, ko rada lielais apiņu daudzums. Pagaršojot pirmo reizi, tas var šķist pārāk rūgts, tomēr, ar katru nākamo reizi atklājas jaunas garšu nianses, apiņu aromāts ievelk un alus vairs nešķiet tik rūgta. Vasarā – augļu ali, ziemā – stiprāki Alus ir dzēriens, kam var būt daudz un dažādas garšas, kā arī garšu papildinājumi. Esam novērojuši, ka vasarā cilvēkiem patīk arī augļu ali ar dažādām garšām – mango, melleņu, aveņu, marakujas u.tml.

Ziemā priekšroka tiek dota stiprākiem aliem, IPA u.c. Esam eksperimentējuši ar dažādām piedevām, radot pat ķirbju alu, kas ir ļoti populārs ASV, bet Latvijā nebija tik ļoti pieprasīts. Jāpiezīmē, ka “Ziemeļu enkura” ražotais alus paliek Latvijā. Lai gan nenoliedzami gribētos iekarot arī eksporta tirgus, pagaidām trūkst ražošanas jaudas.

Mazie ražotāji savas receptes neslēpj

Lai radītu jaunas garšas, idejas nereti aizgūstam no citām valstīm. Pats alu brūvēju jau desmit gadus. Ja kāda garša iepatīkas, mēģinu to atkārtot, vismaz radīt kaut ko līdzīgu. Tas ir interesants produkts, jo nevar uztaisīt divus identiskus alus, pat neraugoties uz to, ka mazie ražotāji savas receptes neslēpj un labprāt dalās. Lai gan no vienas puses visi esam konkurenti, tajā pašā laikā palīdzam un atbalstam viens otru. Tāpat apmaināmies ar informāciju par labākajām izejvielām – “Ziemeļu enkurā” tiek izmantots angļu vai vācu iesals, raugs no Francijas vai Beļģijas, vietējās ogas, eksotiskākos augļus, protams, importējam. Apiņi gan nāk no visas pasaules – ASV, Austrālijas u.c.

Ja runājam par pieprasījumu pēc craft alus, tad prognozēju, ka interese par to nezudīs arī nākotnē. Tā nav tikai īslaicīga modes tendence. Lai saprastu, kas nākotnē gaidāms Latvijā, atliek ielūkoties ASV tendencēs – craft alus kultūrā viņi aptuveni par desmit gadiem apsteidz mūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka trūkuma dēļ nākamgad prognozējamas daudz lielākas problēmas informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, nekā būvniecībā, šodien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa norādīja, ka viss, kas saistīts ar iepirkumiem IT jomā, liecina, ka izpildītājiem nav kapacitātes, un reizēm nemaz nav šo izpildītāju. No tā izrietoša problēma ir strauji augošās izmaksas IT speciālistu strauji augošās darba samaksas dēļ.

Jaunzeme prognozē daudz lielākas problēmas IT sektorā 2022.gadā, kā arī būtisku cenu lēcienu.

VID ģenerāldirektore stāstīja, ka viņas ikdiena ir saistīta ar IT, jo no tā ir atkarīga efektivitāte.

"Laiks mūsu kolektīvam aiziet, lai vienotos ar izstrādātāju un viņš darītu savu darbu, bet izstrādātājs apliecina, ka viņam nav komandas, kas to varētu darīt," pauda Jaunzeme.

Šodien komisijas sēdē deputāti diskutēja par Finanšu ministrijas (FM) budžetu nākamajam gadam, kurā vairāk nekā seši miljoni eiro atvēlēti FM kapacitātes stiprināšanai. Par to sašutumu pauda deputāts Reinis Znotiņš (JKP), vaicājot, ko tieši ar šiem līdzekļiem plānots darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Galvenie jautājumi – kurp ejam, kur gribam nonākt

Romāns Meļņiks, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mēs skatāmies kopumā, varai pietrūkst profesionālas menedžmenta kapacitātes to uzdevumu lielumam, kas jārisina. Tas ir, kā kad mopēda kvalifikācijas braucējs apsēžas pie traktora stūres – skaidrs, ka viņš nemāk to vadīt, nesaprot tā vadības rīku jēgu.

Tā intervijā Dienas Biznesam atzīst Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Fragments no intervijas

Kopš gada sākumā kļuvu par Dienas Biznesa galveno redaktoru, vairākkārt centos panākt interviju ar jums, un tikai tagad, septembrī, jūs tai piekritāt. Kāpēc tāda piesardzība?

Tam ir savi iemesli. Man nav nekas pret Dienas Biznesa radošo kolektīvu. Bet mani iepriekš ļoti sarūgtināja Dienas Biznesa īpašnieku rīcība pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām, nodrošinot Sandrim Točam redakcionālas varas pārņemšanu un savās slejās slavinot Gobzemu, nomelnojot visus pārējos. Man liekas, ka tā bija demokrātijas profanācija. Redakcionālā neatkarība ir ļoti būtisks jautājums. Tā nedrīkst darīt. Īpašnieki nedrīkst iejaukties redakcijas profesionālajā darbā. Tas būtu, kā ja es iejauktos inženiertehniskajos aprēķinos savā kompānijā. Katram ir savas atbildības un kompetences. Šāda priekšvēlēšanu laika rīcība man lika novērsties no Dienas Biznesa un domāju, ka ne tikai man.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mazākais ļaunums var izrādīties lielākais ļaunums

Romāns Meļņiks, 10.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mazākais ļaunums var izrādīties lielākais ļaunums, kā mēs tagad redzam. Vājas koalīcijas sastiķēšana kopā, kur visiem ir viena cerība – pārvarēt 5% barjeru, nozīmē pēc būtības pilnīgi citu interešu kopu nākotnē nekā lielākai apvienībai, kura, lai sasniegtu mērogu, integrē, balansējot, disciplinējot nišu strāvojumus".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Fragments no intervijas

Lielā apvienībā svarīga arī prioritāšu izvēle – tu nevari būt tikai urbāns vai tikai reģionāls, vai tikai zaļš, vai tikai par minoritātēm domājošs, nevari būt tikai lielpilsētas politiķis vai tikai mazpilsētas politiķis – tā ir atbildība par nāciju daudz, daudz plašākā līmenī. Un es neesmu zaudējis ticību tam, ka jebkurš revolucionārs izaicinājums pretī sev jau definitīvi rada pretstāvēšanas idejas, jebkurai aktīvai rīcībai ir pretrīcība. Mēs šobrīd esam pārspīlēti grāvja vienā pusē ar populismu, bet tas ļoti īsā laikā, man liekas, stabilizēs arī otru pusi. Beidzamais brīdis ir apdomāties, beidzamais brīdis ir savākt spēkus kopā tādā veidā, lai mēs varētu noturēties uz galvenā ceļa, lai mēs varētu būt sabiedrības attīstību virzoši uz daudz labākiem, jēgpilniem rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Investēt svešvalodas prasmju attīstīšanā ir labākais, ko jūs varat izdarīt savas karjeras labā

Sadarbības materiāls, 23.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svešvalodu mācīšanās ne tikai sagādā prieku un to zināšana ne tikai atvieglo komunikāciju ārzemēs atvaļinājuma laikā, bet, brīvi pārvaldot otru valodu, ir vieglāk spert pirmo soli veiksmīgas karjeras virzienā. Pašlaik darba devēji par vienu no būtiskākajām iemaņām uzskata otrās vai trešās svešvalodas zināšanas. Valodas ne tikai palīdz nodrošināt veiksmīgu sadarbību un komunikāciju ar ārvalstu klientiem un partneriem, bet arī veicina personīgo un profesionālo izaugsmi.

Prast un saprast vēl vienu valodu nozīmē iegūt daudz jaunu iespēju. Prasme komunicēt vairākās valodās ļauj labāk orientēties globālajā tirgū, apzināt un saprast starptautisko klientu, piegādātāju un partneru vēlmes un vajadzības. Iespēja komunicēt tieši, bez tulka vai tulkošanas biroja starpniecības, novērš iespējamos pārpratumus un ar informācijas apmaiņu saistītos konfliktus, kā arī ļauj būtiski ietaupīt. Tieši svešvalodas zināšanas darba devēji vērtē visaugstāk, tādēļ, ja esat jaunu karjeras iespēju meklējumos, pārliecinieties par to, ka jūsu zināšanas ir pietiekamas.

Speciālisti bieži vien saskaras ar problēmu atrast savai svešvalodu kompetences uzlabošanai pietiekami kvalitatīvus kursus vai seminārus, jo lielākā daļa tiešsaistes kursu tiek piedāvāta svešvalodā. Vēlme uzzināt vairāk un uzlabot savu profesionālo kvalifikāciju ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēki izvēlas svešvalodu kursus. Protot svešvalodu, jūs varēsiet ne tikai efektīvāk komunicēt ar ārvalstu partneriem, bet arī, izmantojot dažādas tiešsaistes mācību platformas, iemācīties jebko – no zīmēšanas un programmēšanas pamatiem līdz pat datu analīzei. Svešvalodu zināšanas ļauj apgūt plašu iemaņu spektru, pat neizejot no mājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes infrastruktūras risināšanā Rīgā pietrūkst saimnieka pieejas

Guntars Gūte, Diena, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Manā skatījumā Rīgā šobrīd pietrūkst saimnieka pieejas, kad ar rūpību un ilgtermiņa skatījumu pievērstos satiksmes infrastruktūras risinājumiem," intervijā laikrakstam Diena saka Ceļu satiksmes drošības direkcijas Ceļu drošības audita departamenta vadītāja Beāta Dambīte.

"Ātrie risinājumi līdzinās īrnieka taktikai – no paletēm saskrūvē krēslus, ieliek spilvenus, istabā saliek telpaugus un tagad mēs te skaisti dzīvosim. Uz brīdi tas palīdz, bet brūkošo balkonu tas nesaglābs. Tādēļ ļoti pietrūkst fundamentālu risinājumu, kas argumentēti ar konkrētiem mērķiem un vērsti uz pilsētas infrastruktūras attīstību plānveidīgi un ilgtermiņā. Un tas pats ir par A. Čaka ielu – kāds īsti bija eksperimenta mērķis, tas laikam nevienam nav skaidrs..," secina B.Dambīte.

Vai liela daļa vainas dažādu satiksmes dalībnieku aizvien pieaugošajās nesaskaņās nebūtu jāuzņemas politiķiem? Man šķiet, ka politiķu pašreizējā attieksme ir bezatbildīga, ļaujot eskalēties šiem konfliktiem, tajā pašā laikā nemēģinot iet un runāt ar visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze var būt platforma klimata neitralitātes sasniegšanai

Māris Ķirsons, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība "Kurland Honey" iesniegusi prasību tiesā pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par neatmaksāto priekšnodokli medus eksportā, informē Administratīvā rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesas pārstāvji norādīja, ka kooperatīva pieteikums saņemts 12.maijā un pašlaik tiek gaidīts paskaidrojums no atbildētāja. Tiesas sēdes datums patlaban nav noteikts.

Kooperatīva "Kurland Honey" valdes priekšsēdētājs un zemnieku saimniecības "Lielvaicēni" saimnieks Arturs Grudovskis skaidroja, ka tiesāšanās ar VID sākta, apzinoties, ka tas būs garš un dārgs process. "Neesam gatavi padoties, jo uzskatām, ka kooperatīva attīstībai šī nauda ir ļoti nepieciešama," uzsvēra kooperatīva valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka biškopības attīstībai eksporta tirgi ir ļoti nepieciešami.

Viņš arī pauda, ka, lai gan kooperatīvs turpina strādāt un jau šosezon sagatavojis medu eksportam, biedru uzticība kooperatīvu idejai VID dēļ ir samazinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

EXPO 2020 varam pārsteigt ar savu inovācijām labvēlīgo vidi

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pavisam drīz, 1. oktobrī, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta izstāde EXPO 2020 – notikums, kam Dubaija ir gatavojusies desmit gadus.

Tas būs viens no šī gada lielākajiem notikumiem pasaulē: kaut arī Covid-19 dēļ izstāde sāksies gadu vēlāk, nekā bija plānots sākotnēji, tās rīkotāji plāno uzņemt 25 miljonus apmeklētāju.

Arī Latvija dalīsies ar pārējo pasauli inovācijās un iespējās, kādas varam sniegt tikai mēs. Investīcijas, jauni sadarbības partneri, plašākas iespējas, pateicoties digitalizācijai, un Latvija kā augsne inovatīviem, ilgtspējīgiem risinājumiem – uz Dubaiju dodamies ar lieliem mērķiem, lielām cerībām un spēcīgu pieteikumu. Un es gribētu apgalvot, ka Tuvo Austrumu tirgus, kaut arī sarežģīts un nepazīstams, nebūt nav Latvijai nepieejams.

Šis EXPO no visiem iepriekšējiem atšķirsies ar to, ka tas būs pirmais lielais klātienes pasākums uzņēmējiem kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, līdz ar to uzņēmēju interese par šo notikumu ir milzīga. Latviju dažādos formātos pārstāvēs ap 200 dalībnieku: 120 uzņēmēju dosies uz Dubaiju, lai piedalītos pasaules izstādē klātienē, 80 to darīs neklātienē, un vēl daudz vairāk piedalīsies pastarpināti. Sešu mēnešu laikā īstenosim 13 tirdzniecības misijas, un mums būs astoņi nacionālie stendi EXPO prioritārajās nozarēs. Līdz ar to jaunu tirgu atrašana Tuvo Austrumu reģionā, kas līdz šim ir salīdzinoši maz apgūts, un vēl tālāk no vēlmes ir kļuvusi par reālu iespēju un vienu no Latvijas lielajiem mērķiem šajā pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu Par valsts budžetu 2022.gadam, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Karavela" pagājušajā gadā strādāja ar 66,347 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 28,4% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 45,1% un bija 7,367 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "Karavela" pagājušajā gadā pārsniedza plānotos apgrozījuma un peļņas rādītājus.

Pēc vadības ziņojumā skaidrotā, uzņēmums minētos finanšu rezultātus sasniedzis, pateicoties iepriekš veiktajām investīcijām produktu portfeļa diversifikācijā un ražošanas kapacitātes palielināšanā, kā arī saistībā ar pieprasījuma pieaugumu pēc produkcijas eksporta tirgos Covid-19 pandēmijas dēļ.

2020.gadā eksports veidoja 88% no "Karavela" kopējiem ieņēmumiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) valstīs kompānija guva ieņēmumus 47,3 miljonu eiro apmērā jeb 71%, kamēr pārējos eksporta tirgos kompānija guva ieņēmumus 11,3 miljonu eiro apmērā jeb 17% no kopējā apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, Maskava ielā 30 starp 6 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Eltex" piedāvājums, ar kuru noslēgts līgums par 282 051,54 eiro un drīzumā tiks uzsākti būvdarbi.

Topošais komplekss nodrošinās kinologiem atbilstošus darba apstākļus, un tajā notiks muitas darba suņu apmācība, kas veicinās drošību un kontrabandas apkarošanu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

"Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF apstiprina vēsturiski lielāko aizdevumu izsniegšanas kapacitātes palielināšanu

LETA--AP, 03.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Pilnvaroto padome pirmdien apstiprināja institūcijas aizdevumu izsniegšanas kapacitātes palielināšanu par 650 miljardiem dolāru (546,8 miljardiem eiro), lai atbalstītu neaizsargāto valstu cīņu ar koronavīrusa pandēmiju un tās izraisīto ekonomisko lejupslīdi.

SVF norāda, ka tās Pilnvaroto padome apstiprinājusi speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) paplašināšanu, un šis palielinājums ir lielākais institūcijas vēsturē.

"Šis ir vēsturisks lēmums... un stimuls globālajai ekonomikai šīs bezprecedenta krīzes laikā," pavēstīja SVF izpilddirektore Kristalina Georgijeva. "Tas jo sevišķi palīdzēs mūsu neaizsargātākajām valstīm, kas cīnās ar Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi."

SDR sadale tiks īstenota no 23.augusta. Fonds skaidro, ka jaunie finanšu līdzekļi tiks piešķirti SVF dalībvalstīm atbilstoši to esošajām kvotām. Aptuveni 275 miljardi dolāru nonāks pasaules nabadzīgākajām valstīm.

SVF vienlaikus arī aplūko iespējas, kā turīgākas valstis var brīvprātīgi novirzīt SDR nabadzīgākām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais Covid-19 vilnis bija liels pārsteigums visiem, tomēr katrs nākamais vilnis ekonomikai nodara arvien mazāku skādi, izriet no Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes sacītā Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

Viņš stāstīja, ka Covid-19 krīze būtiski atšķīrās no visām citām krīzēm, ko Latvija jebkad ir piedzīvojusi. Pēc viņa paustā, pandēmijas viļņveidīgā ietekme ir radījusi ekonomikā tādus kā "amerikāņu kalniņus", jo krīzes radītais sākotnējais ekonomikas kritums bijis ļoti straujš.

Konfidences rādītāji, kas raksturo vispārējo konjunktūras situāciju tautsaimniecībā, esot būtiski nokritušies, un sekojot saslimstības un ierobežojumu gaitai, ekonomikas attīstība bijusi viļņveidīga.

"Ekonomika svārstās, bet fundamentālas problēmas ekonomikā nav," secinājis eksperts. Viņaprāt, tas nozīmē, ka jāpalīdz ekonomikai pārdzīvot krasās svārstības, neradot paliekošas negatīvas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) iestājas par vakcināciju kā pašlaik drošāko un efektīvāko Covid-19 pandēmijas ierobežošanas līdzekli, bet ir kategoriski pret vakcinācijas loterijas rīkošanu.

Fiskālu stimulu izmantošana sabiedrības veselības veicināšanā LĀB ieskatā ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. Biedrība aicina pārtraukt nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu neefektīvām reklāmas kampaņām un naudu novirzīt Latvijas veselības aprūpes stiprināšanai.

LĀB valde uzsver, ka vakcinācijas loterija un viena saukļa reklāmas kampaņas nav labākais veids, kā izglītot un uzrunāt sabiedrību, lai veicinātu vakcināciju pret Covid-19. Vēl vairāk - biedrība uzskata, ka šādas akcijas devalvē cilvēka dzīvības vērtību, jo veselība un vakcinācija nav laimes spēle.

Vakcinācijas loterijas izlozes varētu sākties augusta beigās 

Vakcinācijas pret Covid-19 loterijas izlozes varētu sākties augusta beigās vai septembra sākumā,...

LĀB neesot arī saprotama plānotās vakcinācijas loterijas izmaksu lietderība un finansiālais pamatojums, jo gandrīz pusi no kopējā budžeta (aptuveni 520 000 eiro) ir plānots atvēlēt reklāmai, nevis laimestiem. Loterijai atvēlēto naudu, biedrības vērtējumā, būtu lietderīgāk izmantot Covid-19 pacientu ārstēšanai un veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanai.

LĀB aicina valdību, atbildīgās ministrijas un Saeimu sabiedrības informēšanai un izglītošanai algot veselības nozares profesionāļus, kā arī vairāk sadarboties ar pašvaldībām un uzņēmējiem, kas spēj daudz tiešāk un efektīvāk uzrunāt konkrētas cilvēku grupas.

Vienlaikus LĀB atzīst, ka Latvija nav unikāla un šādas loterijas tiek rīkotas arī citviet pasaulē. "Diemžēl vairumā gadījumu šī pieeja sevi nav attaisnojusi, jo nav vērsta uz konkrētu mērķauditoriju vajadzību uzrunāšanu," skaidro LĀB.

Tādējādi biedrība rosina vakcinācijas aptveres palielināšanai un atsevišķu sabiedrības grupu mērķtiecīgam atbalstam pārdomāt, piemēram, bezmaksas transporta biļešu vai pusdienu, vai pārtikas produktu talonu piešķiršanas stratēģiju.

LĀB atkārtoti aicina Latvijas iedzīvotājus veikt vakcināciju, bet neskaidros jautājumu par vakcinācijas procesu pārrunāt ar saviem ģimenes ārstiem vai citiem ārstiem speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai klientiem atvieglotu sūtījumu atmuitošanas un saņemšanas procesu, kas būtiski mainīsies no 2021.gada 1.jūlija, kā arī padarītu to ērtāku un ātrāku, Latvijas Pasts radījis jaunu digitālu risinājumu – lietotni atmuito.pasts.lv, informē uzņēmums.

Tā dažos soļos ļaus izvēlēties atmuitošanas veidu un ar Latvijas Pasta starpniecību vienkārši atmuitot no trešajām valstīm saņemtos sūtījumus, kas saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos turpmāk būs jādeklarē muitā un kam bez izņēmuma tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis.

Jau ziņots, ka ar 1.jūliju jaunā nodokļu piemērošanas sistēma pasta sūtījumiem no trešajām valstīm attieksies uz pasta nozari visā ES, tostarp uz pilnīgi visiem pasta komersantiem Latvijā un to klientiem. Tādējādi izmaiņas skars faktiski katru Latvijas iedzīvotāju, kurš iepērkas trešo valstu interneta veikalos vai saņem sūtījumus no ārpus ES dzīvojošiem draugiem vai radiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) 4.oktobrī plānotājā koalīcijas sanāksmē aicina skatīt jautājumu par daudz stingrāku drošības pasākumu ieviešanu, liecina viņa ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

D.Pavļuts raksta, ka Covid-19 situācija Latvijā turpinājusi strauji pasliktināties arī nedēļas nogalē. Piektdien hospitalizēto skaits pārsniedza 500, bet šodien tas ir jau 588: "Esmu saziņā ar premjeru, lūdzu šodien koalīcijas sanāksmē skatīt jautājumu par daudz stingrāku drošības pasākumu ieviešanu".

Ministra ieskatā ir jāaptur nevakcinēto saslimšana, ar ekspertiem un Krīzes vadības padomes sekretariātu sagatavojot pasākumu kopumu lēmuma pieņemšanai, tostarp, jāvērtē ārkārtas situācijas nepieciešamība. Tāpat maksimāli esot jādomā par darbu attālināti un pakalpojumu nodrošināšanu klātienē tikai "zaļajā" režīmā.

"Jāpastiprina drošības prasības izglītībā un citās jomās, kamēr slimnīcas gatavojas drūmākajiem scenārijiem. Prasību ieviešanu vairs nevar atlikt, tā ir novēlota politiskas neizlēmības, baiļu no protestiem un nozaru interešu dēļ," uzskata D.Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šodien sasauktajā Krīzes vadības padomē rosinās noteikt Latvijā stingrus drošības pasākumus, kuri nekavējoties samazina kontaktu skaitu sabiedrībā par vismaz 40%, informēja ministra komunikācijas padomniece Lāsma Bindere.

Saskaņā ar analīzi, kuru aizvadītajās dienās veikuši Veselības ministrija un speciālisti, kontaktu skaits sabiedrībā ir samazinājies tikai par 5% līdz 10%. Līdz ar to infekcija aizvien izplatās nekontrolēti, turklāt slimnīcās ir jau vairāk nekā 1100 Covid-19 pacientu.

Zinātnieku modelētās prognozes liecinot, ka pie nemainīgas attīstības slimnīcu pārslodze, plānveida pakalpojumu apturēšana ilgs trīs mēnešus, kuru laikā Covid-19 "prasīs tūkstošiem cilvēku veselību un dzīvību".

Veselības ministrs rosinās ieviest drošības pasākumu kopumu ārkārtējās situācijas ietvaros, pamatojoties uz tā dēvēto "D+ konceptu", kas pēc ministrijas iniciatīvas tika izstrādāts Krīzes vadības padomes sekretariātā jau šā gada martā alfa koronavīrusa paveida uzliesmojuma gadījumam. "Nekavējoties jānosaka stingrs "lokdauns". Mums jāsakopo visi spēki un uz brīdi jāapstājas, lai apstādinātu vīrusu," tviterī vēsta D.Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas un Krievijas biznesa attiecības: ogļūdeņražu vietā graudi un produkti

Jeļena Šaldajeva, 05.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Philip Morris International (PMI) (NYSE: PM) ir izsludinājis jau trešo PMI IMPACT projektu konkursu – globālo iniciatīvu, kas vērsta pret nelegālo tirdzniecību un tās radītajām sekām sabiedrībā.

Trešajā finansēšanas kārtā tiks atbalstīts plašs projektu loks, kuru mērķi ir vērsti uz nelegālās tirdzniecības apkarošanu gan lokālā, gan starpvalstu līmenī – no nelegāliem tabakas izstrādājumiem un citām plaša patēriņa precēm, līdz farmaceitisko izstrādājumu un elektronikas viltošanai.

Kopējais pieejamais finansējums PMI IMPACT programmā pārsniedz 50 miljonus eiro, un projektus var pieteikt gan privātas organizācijas, gan valsts un pašvaldību iestādes un institūcijas arī no Latvijas, piemēram, muita, robežsardze, Valsts policija.

"Nelegālajai tirdzniecībai nav robežu, un ir vajadzīgi efektīvi pasākumi, lai cīnītos pret šiem starptautiskajiem draudiem, kas ir arī viena no PMI prioritātēm. Nelegālā tirdzniecība negatīvi ietekmē legālo biznesu, valstu budžeta ieņēmumus, un arī grauj PMI centienus uzņēmuma transformācijas procesā virzībā uz nākotni, kas brīva no cigarešu dūmiem," norāda Alviss Žustiniani, PMI Nelegālās tirdzniecības novēršanas viceprezidents. "Pandēmija ir ietekmējusi arī piegādes ķēdes, robežkontroli un pārrobežu sadarbību, un tagad vairāk nekā jebkad agrāk mums ir vajadzīgas tādas programmas kā PMI IMPACT, kas nodrošina pieredzes apmaiņu, apvieno organizācijas, idejas un risinājumus nelegālās tirdzniecības izskaušanai," akcenta A.Žustiniani.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārveidotos noteikumus Covid-19 ierobežošanai paredzēts skatīt nākamnedēļ

LETA, 21.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārveidotos noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai valdībā paredzēts skatīt nākamajā nedēļā, otrdien valdības sēdē pauda Daniels Pavļuts (AP).

Valdība otrdien paredzētās izmaiņas atbalstīja konceptuāli.

Veselības ministrs norādīja, ka ar jauno regulējumu paredzēts paplašināt drošajā un daļēji drošajā līmenī sniegto pakalpojumu skaitu, proti, tos varēs saņemt tikai personas ar Covid-19 sertifikātiem vai citos gadījumos - arī personas ar negatīviem Covid-19 testu rezultātiem.

Pārveidoto noteikumu mērķis būs samazināt inficēšanās un Covid-19 pacientu skaita slimnīcās pieauguma tendenci, pirms ir notikusi slimnīcu pārslodze.

Vienlaikus Pavļuts minēja, ka pēc iespējas ir jāsaglabā ekonomiskā un sociālā aktivitāte.

Veselības ministrs pauda, ka, ja regulējumu 28.septembrī apstiprinātu Ministru kabinetā, jaunās prasības varētu stāties spēkā 11.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunā ražošanas iekārtā Kvadro investē 200 000 eiro

Armanda Vilciņa, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 200 000 eiro, vietējais sadzīves ķīmijas ražotājs SIA Kvadro iegādājies jaunu ražošanas iekārtu, kas ļaus ievērojami palielināt efektivitāti un saražotās produkcijas apjomu, norāda uzņēmuma direktors, ķīmijas doktors Andris Madelis.

Iekārtas iegādei izmantoti SIA Kvadro līdzekļi un nav ņemts aizdevums. A.Madelis uzsver, ka tāds ir uzņēmuma princips - pirkt tikai to, ko var atļauties.

“Šī ražošanas līnija atvieglos mūsu mehāniski smidzināmo produktu ražošanu un palielinās darba ražīgumu. Šobrīd mūsu ražotie tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļi ir populāri un pieprasīti, dienā saražojam apmēram trīs tūkstošus pudeļu tīrīšanas līdzekļu ar mehāniskajiem smidzinātājiem. Jaunā iekārta ļaus apjomu ievērojami palielināt. Galvenais, lai būtu pieprasījums,” skaidro A.Madelis.

"Līdz šim mums bija tikai aerosolu pildīšanas līnija, pārējos produktus ražojām uz daļēji automātiskās līnijas," atklāj SIA Kvadro mārketinga un pārdošanas daļas vadītāja Laine Zariņa.

Komentāri

Pievienot komentāru