Jaunākais izdevums

Gan Latvijas četri, gan Igaunijas 1000 elektromobiļi pagaidām vēl ir tikai eksperiments, nozares attīstībai . To DB Biznesa prognožu 2013 konferencē diskusijā par alternatīvām degvielas tirgū secināja pieaicinātie eksperti.

Kamēr kaimiņvalstij Igaunijai par CO2 izmešu vienībām saņemtos līdzekļus veiksmīgi izdevies novirzīt 1000 elektromobiļu un vairāk nekā 120 elektrouzlādes punktu iegādei un ierīkošanai, Latvijā pagaidām vēl ir tikai četri elektromobiļi, no kuriem divi pieder a/s Latvenergo.

«Mūsu divi elektromobiļi ļāva mums gadā uz degvielas izmaksām ietaupīt 500 latu, taču, tā kā elektromobilis ir apmēram trīs reizes dārgāks nekā tradicionālā degvielas dzinēja automašīna, par šī projekta atmaksāšanos vēl nevar būt ne runas,» sacīja a/s Latvenergo Izpētes un attīstības direktors Māris Balodis.

Tik minimālu ieguvumu no elektromobiļiem apšaubīja Kurzemes Biznesa inkubatora Zaļo tehnoloģiju klastera elektromobilitātes virziena koordinators Boriss Strausovs, kuram elektromobiļa izmantošana iznāk piecas reizes lētāka nekā degvielas dzinēja mašīna. «Mēs esam bagāta valsts, varam policijas autoparka uzturēšanā investēt ap 20 milj. Ls, bet, kaut daļu no šiem miljoniem novirzot elektromobilitātei, ilglaicīgi valsts būtu ieguvēja,» tā B. Strausovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā elektroauto uzlādes tīklu izveidošana Latvijā piedzīvos strauju izaugsmi, tomēr soli pa solim šajā jomā nepieciešama revolūcija.

Nākotne būs daudz «zaļāka», nekā šobrīd var šķist. Elektroniskās, sociālās un vides vajadzības būtiski pieprasa oglekļa mazietilpīgu attīstību. Pārmaiņas ir sākušās un notiks vēl straujāk un apjomīgāk, pauž Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.

Kļūst pieejamāki

Saskaņā ar CSDD datiem, līdz 2019. gada 1. janvārim Latvijā kopumā reģistrēti 442 vieglie elektroautomobiļi, kas ir par 130 automobiļiem vairāk nekā 2018. gada janvārī. Šie rezultāti liecina, ka, lai arī pamazām, tomēr mērķtiecīgi elektroautomobiļi Latvijā kļūst arvien populārāki. Nozares eksperti norāda, ka viens no iemesliem, kādēļ cilvēki arvien vairāk izvēlas braukt tieši ar elektroautomobili, ir fakts, ka tie kļūst cilvēkiem arvien pieejamāki. LR Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns skaidro, ka viens no svarīgākajiem mērķiem tuvākajā nākotnē ir emisiju samazinājums autotransporta sektorā, – līdz 2030. gadam tās samazināt par 9%. Tomēr jāņem vērā, ka, lai izpildītu izvirzītos klimata pārmaiņu ierobežošanas mērķus līdz 2030. gadam un uzlabotu vides kvalitāti, Latvijas ceļos ir nepieciešams krietni lielāks elektroautomobiļu īpatsvars – vismaz 6000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

FOTO, VIDEO: Audi prezentē savu pirmo pilnībā elektrisko apvidus auto

Laura Mazbērziņa, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto zīmols Audi šodien Rīgā prezentēja jauno e-tron - savu pirmo pilnībā elektrisko apvidus automašīnu.

«Audi šis ir jauns sākums. Šā gada nogalē tiks prezentēta vēl viena elektriskā automašīna un nākamajā gadā - vēl divas. Līdz 2025. gadam aptuveni 35%, kas atbilst vienam miljonam automobiļu, būs aprīkoti ar elektriskās piedziņas tehnoloģijām,» norādīja Elīna Egle, Audi pārdošanas vadītāja Latvijā un Lietuvā.

Elektriskā pilnpiedziņa nodrošina to, ka ir iespējams vadīt automašīnu jebkuros ceļa apstākļos un visos laikapstākļos. E-tron būvēts uz Audi Q5 bāzes, kas ir viens no populārākajiem šā segmenta modeļiem, kura tiešo konkurentu vidū ir Bmw X3 un Volvo XC60. «Dzinējs ir automašīnas sirds. Audi e-tron ir aprīkots ar diviem elektromotoriem, un 100 km/h ātrumu spēj sasniegt nepilnās 6 sekundēs,» stāstīja E. Egle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā pie galvenajiem autoceļiem Latvijā ir plānots izveidot 70 uzlādes stacijas, bet līdz 2021.gadam – vēl 80, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Projektu kūrē VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), īstenojot Eiropas Savienības fonda projektu «Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidošana». Uzlādes staciju uzstādīšanas vietas un izvietojums tiek noteikts, ņemot vērā vairākus kritērijus – attālumu starp stacijām, publisko vietu tuvumu, pieejamās elektropieslēguma jaudas u.c. Šogad iecerēts uzstādīt 70 uzlādes stacijas uz TEN-T ceļiem vai tiešā to tuvumā un lielākajās apdzīvotajās vietās.

DB uzrunātie eksperti atzīst, ka šis ir nozīmīgs infrastruktūras attīstības solis, bet tas nav pietiekams. «Līdz ar šādu punktu izveidi ar elektroautomobiļiem varēs ērti pārvietoties pa Latviju. Protams, tehnoloģijām attīstoties, būs jāiet laikam līdzi, šī brīža 50kw lādēšanas stacijas jāmaina pret jaudīgākām, jo tehnoloģijas arī attīstās un spēj elektromobili arvien īsākā laikā uzlādēt,» spiež Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien nolēma ierosināt administratīvo lietu pret AS Latvijas Gāze (LG).

SPRK informēja, ka šā gada 11.janvārī LG saņēma AS Latvenergo vēstuli, kurā Latvenergo izteica lūgumu LG nodrošināt dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu Rīgas otrajai termoelektrocentrālei (TEC2). 29.janvārī arī SPRK lūdza LG nodrošināt Latvenergo pieeju attiecīgajām dabasgāzes sistēmām vai atteikuma gadījumā pamatot - kāpēc atteikts.

Savukārt 2.martā SPRK un Latvenergo saņēma LG vēstuli, kurā gāzes koncerns norāda, ka, ja gadījumā šogad pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā paredz gāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada aprīļa, tiek pārkāpti LG izsniegtajā dabasgāzes tirdzniecības licencē noteiktie principi. SPRK ieskatā, LG vēstule būtībā ir atteikums Latvenergo lūgumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo emitētās «zaļās» obligācijas 100 miljonu eiro apmērā ieguldīs videi draudzīgos projektos

LETA, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizņemtā kapitāla piesaistes plānā AS Latvenergo šogad iecerējusi veikt obligāciju emisiju līdz 100 miljonu eiro apmērā, ieguldot līdzekļus videi draudzīgu projektu īstenošanā Latvenergo kapitālieguldījumu programmas gaitā, pirmdien medijus informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs stāstīja, ka uzņēmuma kapitālieguldījumu programmas gaitā ir paredzēta vairāku «zaļai» domāšanai atbilstošu projektu īstenošana, kā arī vērtspapīru tirgū ir novērojams investoru pieprasījums pēc ieguldījumiem šādos projektos, tāpēc Latvenergo pieņēma lēmumu emitēt «zaļās» obligācijas. «Zaļo» obligāciju pamata prasība ir emisijas procesā iegūtos līdzekļus izmantot vienīgi «zaļajai» domāšanai atbilstošos projektos, kas saistīti ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, enerģijas efektivitātes uzlabošanu, ilgtspējīgu vidi utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim - 679,2 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 4 % un ir 299 milj. eiro.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegūtu papildu līdzfinansējumu Latvenergo koncerna ilgtermiņa kapitālieguldījumu programmas finansēšanai, kā arī spertu būtisku soli uzņēmuma tēla, atpazīstamības un konkurētspējas uzlabošanā, uzņēmums šā gada nogalē aizņemšanās programmas ietvaros plāno veikt publisku obligāciju emisiju.

Labvēlīgas situācijas gadījumā kapitāla tirgos Latvenergo šā gada nogalē plāno veikt obligāciju publisku emisiju latos un eiro valūtā. Obligācijas tiks iekļautas Nasdaq OMX Baltijas biržas parāda vērtspapīru sarakstā. Kopējā vērtspapīru emisijas nominālvērtība plānota līdz 50 miljoniem latu vai ekvivalentu apmēru eiro valūtā. Konkrēti emisijas parametri tiks definēti emisijas dokumentu sagatavošanas laikā. Obligācijas nav paredzēts konvertēt par akcijām, kas nozīmē, ka Latvenergo ir un paliks valstij pilnībā piederošs uzņēmums, akcentēts medijiem izplatītajā informācijā.

Latvenergo veiktās aptaujas rezultātā vērtspapīru emisijas organizēšana uzticēta SEB grupai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušajā AS Latvenergo akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemts lēmums samazināt uzņēmuma vadības atalgojumu, līdz ar ko turpmāk atalgojums par AS Latvenergo valdes priekšsēdētāja un izpilddirektora pienākumu pildīšanu nepārsniegs 4 640 latus.

Līdz ar šodienas lēmumu izdarīti grozījumui akcionāru sapulces 2012.gada 19.decembra lēmumā.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā pagājušajā nedēļā Saeimā 1.lasījumā akceptētos grozījumus likumā «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām», šonedēļ veiktos grozījumus MK noteikumos par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu, vienlaikus samērojot to ar vidējo atalgojumu nozarē un līdzīga izmēra (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrību valdes locekļu vidējo atalgojuma līmeni, informē Latvenergo.

Šodienas akcionāra sapulcē nolemts, ka AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs par AS Latvenergo galvenā izpilddirektora amata pienākumu izpildi saņem mēnešalgu Ls 1 856, AS Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss par AS Latvenergo komercdirektora amata pienākumu izpildi saņem mēnešalgu Ls 1670 , AS Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis par AS Latvenergo ražošanas direktora amata pienākumu izpildi ar 2013. gada 1. janvāri saņem mēnešalgu Ls 1 670, AS Latvenergo valdes locekle Zane Kotāne par AS Latvenergo Finanšu direktores amata pienākumu izpildi saņem mēnešalgu Ls 1670, AS Latvenergo valdes loceklis Arnis Kurgs par AS Latvenergo Administratīvā direktora amata pienākumu saņem mēnešalgu Ls 1670 apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar tīklu aktīvu ieguldīšanu meitasuzņēmumos a/s Latvenergo grāmatvediskā peļņa pieaugusi par 578 milj. Ls, liecina a/s Latvenergo gada pārskats.

Latvenergo vadība, DB jau iepriekš skaidrojot šo ļoti augsto rādītāju, uzsvēra, ka šī summa nav radījusi Latvenergo rīcībā esošās naudas plūsmas palielinājumu un tīklu aktīvu ieguldīšanas darījums meitasuzņēmumos a/s Sadales tīkls un a/s Latvijas elektriskie tīkli saistīts ar ES direktīvu par pārvades un sadales sistēmas operatora nodalīšanu.

Neietverot šo faktoru, a/s Latvenergo peļņa 2011. gada bijusi 52,2 milj. Ls, kas ir teju par 8 milj. Ls lielāka nekā pērn.

Tiesa, drīz pēc tam, kad tiesa paziņoja, ka Latvenergo izveidotā tarifu piemērošanas metodika ir atceļama, Latvenergo paziņoja, ka uzņēmuma ieņēmumi kopš 2011. gada tarifu piemērošanas, kas paredz lētāku tarifu par pirmajām 1200 kWh, samazinājušies par 20 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesa ir lēmusi, ka pašreiz spēkā esošie elektroenerģijas tarifi saistītajiem lietotājiem ir par zemu, komentējot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu par a/s Latvenergo tarifiem, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

«Spriedums ir radījis maldīgu priekšstatu gan prasības pieteicējiem, gan plašākai sabiedrībai, ka, apmierinot pieteicēju prasību, ir panākta tarifu iespējama samazināšana - tiesas secinājumi ir pilnīgi pretēji,» norāda SPRK pārstāvji, kas sola tiesas spriedumu pārsūdzēt. «Apgabaltiesas spriedums ir nepamatots un pretrunīgs. Turklāt daļa tajā izdarīto secinājumu neatbilst faktiskajai situācijai,» teikts komisijas paziņojumā.

SPRK norādījusi - tā nepiekrīt tiesas secinājumam, ka tirdzniecības pakalpojuma komponentē ietverto izmaksu prognoze nav pietiekami izvērtēta. «Tirdzniecības pakalpojuma absolūtās izmaksas ir samazinātas - pašreiz spēkā esošajos tarifos tās ir par 10,8% jeb 654 tūkst. Ls mazākas nekā 2008. gadā apstiprinātajā tarifu aprēķinā,» norāda komisijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināts - Regulators brīdina Latvijas Gāzi par liegumu Latvenergo piekļūt gāzes infrastruktūrai

LETA, 21.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - OIK saistību atpirkšanai Latvenergo pamatkapitālu samazinās par 454,4 miljoniem eiro

Rūta Lapiņa, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM), kā AS «Latvenergo» kapitāla daļu turētājai, divu nedēļu laikā sasaukt akcionāru kopsapulci un lemt par «Latvenergo» pamatkapitāla samazināšanu 454,4 miljonu eiro apmērā, tādējādi īstenojot valsts saistību samazināšanu par Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Pievienots «Latvenergo» komentārs 7.-10. rindkopās

MK otrdienas sēdē nolēma par 75% samazināt atbalstu «Latvenergo» TEC, nodrošinot elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) izmaksu samazināšanu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ar 2018. gada 1. janvāri, kā arī valsts budžeta līdzekļu ekonomiju 70 miljonu eiro apmērā un novirzīšanu citām vajadzībām. Atpērkot lielāko daļu saistību, sagaidāmais OIK izmaksu samazinājums sabiedrībai jau nākamgad būs 29% apjomā.

Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,06 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716,47 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīst: «Valdības īstenotie soļi OIK ierobežošanai, t.sk. šobrīd veiktā valsts atbalsta samazināšana «Latvenergo», būtiski samazinās ražotāju, jo īpaši energoietilpīgās apstrādes rūpniecības uzņēmumu, elektroenerģijas izmaksas. Tādā veidā tiks stiprināta tautsaimniecības konkurētspēja un radīti pozitīvi signāli jaunām ilgtermiņa investīcijām. Vienlaikus mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozot atbalsta metodiku elektrības ražotājiem, Ekonomikas ministrija solīja 28 milj. eiro ietaupījumu; rezultāts gan var izrādīties pretējs

Jau kopš 2012. gada Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM) viens no galvenajiem publiskās retorikas elementiem ir bijusi cīņa ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kā iemeslu steidzamai OIK reformu veikšanai minēja pat Liepājas metalurga krahu – tas liecinot, ka trauksme par subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu un potenciālajām sekām uz visu Latvijas ekonomiku esot nopietna un pamatota.

«Šīs izmaksas jau drīzumā var apdraudēt ne tikai mūsu uzņēmumu konkurētspēju, bet arī atsevišķos gadījumos dzīvotspēju,» tā D. Pavļuts. Rezultātā 2013. gada vasarā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 221. noteikumos par atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām. Šo grozījumu rezultātā EM solīja, ka tiks ietaupīti vismaz 28 milj. eiro gadā. Jau tobrīd DB, atsaucoties uz bijušā EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles informāciju, rakstīja, ka faktiski a/s Latvenergo dabasgāzes stacijām šo reformu rezultātā atbalsts tikai pieaugs, nevis samazināsies. Tagad, kad ir pieejami pilni 2013. gada dati, šis apgalvojums pierādīts arī skaitļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

IUB aizliedz Latvenergo slēgt līgumu par Pļaviņu un Ķeguma HES rekonstrukcijas darbiem

Nozare.lv, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis AS Latvenergo slēgt līgumu par Pļaviņu un Ķeguma HES rekonstrukcijas darbiem, liecina IUB informācija.

Pēc uzņēmuma Alstom Hydro France (Alstom) iesniegtās sūdzības izskatīšanas par Latvenergo rīkoto Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostaciju (HES) hidroagregātu rekonstrukcijas darbu iepirkumu IUB aizliedzis Latvenergo slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrās.

IUB iesnieguma izskatīšanas komisijas lēmumā teikts, ka Alstom 2012.gada 10.decembrī IUB iesniedza iesniegumu par Latvenergo rīkotajām sarunu procedūrām, apstrīdot sarunu procedūru kandidātu atlases rezultātus. Alstom norādīja, ka uzņēmums tika izslēgts no turpmākās dalības abās sarunu procedūrās. Lēmumā Latvenergo norādījis, ka Alstom nav iesniedzis pilnīgu informāciju vai slēpis daļu no svarīgas informācijas, tāpēc Alstom esot centies maldināt Latvenergo un līdz ar to ir pārkāpis kandidātu atlases nolikumā noteikto obligāto prasību, ka kandidāts ir sniedzis visu prasīto informāciju tā kvalifikācijas novērtēšanai un sniegtā informācija ir patiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Līdz ar otra TEC-2 energobloka atklāšanu Latvija no elektroenerģijas ražošanas viedokļa kļūst pašpietiekama

Līva Melbārzde, 12.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāli atklāts 225 miljonu latu vērtais a/s Latvenergo piederošais TEC-2 otrais energobloks.

Ar krāšņu gaismu šovu tika atklāts valsts uzņēmumam a/s Latvenergo piederošais lielākais enerģētikas objekts atjaunotās Latvijas vēsturē – TEC-2 otrais energobloks. Kopā ar jau iepriekš veiktajām rekonstrukcijām TEC-2 tagad šī spēkstacija, izmantojot dabasgāzi, spēj saražot 832 megavatus (MW) elektrības – aptuveni par 200 MW vairāk nekā pirms rekonstrukcijas. Par 225 milj. Ls šo staciju aptuveni trīs gadus būvēja Turcijas uzņēmums GAMA, bet spēkstacijai specifiskas iekārtas piegādāja arī Siemens un General Electric.

«Ar TEC-2 otrās kārtas pabeigšanu Latvija pirmo reizi vēsturē no elektroenerģijas ražošanas viedokļa ir kļuvusi pašpietiekama. Tas nav pasaulē pašsaprotams fakts. Ar rekonstruēto TEC-2 mēs varam arī ļoti elastīgi reaģēt uz gāzes cenu – ražot elektrību, kad tas ir komerciāli izdevīgi, vai arī to importēt. TEC-2 ir Latvijas enerģētikas un tautsaimniecības zelta rezerve un drošības garants,» atklāšanā sacīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Zīmīgi, ka tik liela objekta atklāšanā nebija manāmi a/s Latvenergo akciju turētāji jeb vadošie Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Arī a/s Latvijas gāze vadībai acīmredzot bija citas prioritātes, nevis sava lielākā klienta a/s Latvenergo publiska sveikšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvenergo atkārtoti nosūtījusi oficiālu vēstuli AS Latvijas Gāze (LG) ar lūgumu piekļūt gāzes infrastruktūrai, aģentūru LETA informēja Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis.

Siksnis stāstīja, ka Latvenergo ir atsākusi sarunas ar Lietuvas gāzes tirgotāju Litgas par gāzes piegādi energokompānijai, lūdzot atjaunot pērn izteikto piedāvājumu.

Latvenergo arī vērsusies LG ar lūgumu atļaut piekļūt gāzes koncerna infrastruktūrai. Tiesa, LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka gāzes koncerns šo lūgumu noraidīs.

Savukārt Siksnis norādīja, ka pagaidām LG atteikums nav saņemts, bet, kad tāds tiks saņemts, Latvenergo iepazīsies ar LG atbildi un lems, kā racionāli panākt iespēju izmantot gāzes transporta sistēmu papildu gāzes apjoma iegādei no Lietuvas.

Latvenergo arī apsver iespēju vērsties ar iesniegumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), lūdzot skaidrot piekļuves normatīvos aktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvenergo vairāku miljonu kukuļu lietā apsūdzētie vainu noliedz

LETA, 21.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesā šodien prokurors Māris Leja nolasīja apsūdzību vienā no Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietām, kurā trim personām celtas apsūdzības saistībā ar kukuļiem no starptautiskās enerģētikas kompānijas Alstom Zviedrijas atzara. Apsūdzētie savu vainu neatzina.

Tiesā šodien uz apsūdzēto sola sēdās Latvenergo bijušais viceprezidents Aigars Meļko, bijušais uzņēmuma ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un uzņēmuma Energy Consulting vadītājs Andrejs Livanovičs.

Tiesa šodien ilgi risināja procesuālos jautājumus, skatot Meļko pārstāvju - Vara Klotiņa un Agra Bitāna - lūgumu šodien nesākt lietas izmeklēšanu, jo 10. oktobrī otrajā no Latvenergo amatpersonu pamata kriminālprocesa izdalītajā lietā pret Meļko, kādreizējo a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu tā tika nosūtīta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai piekritības noteikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai vērienīgo uzņēmuma Latvenergo korupcijas pamatlietu, kurā apsūdzētas 12 personas, tostarp arī bijušais Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons un divi ārvalstu pilsoņi.

Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka šajā kriminālprocesā apsūdzības celtas par dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu saistībā ar laika periodā no 2004.gada 8.jūnija līdz 2010.gada 3.martam Rīgas otrās Termoelektrocentrāles (TEC) abās kārtās notikušo iepirkumu procedūru rezultātā noslēgtajiem līgumiem, proti "Latvenergo" un Šveices uzņēmuma starpā noslēgtajiem kopskaitā sešu konsultāciju līgumiem par kopējo summu 8 349 376 eiro.

Tāpat lietā figurē Latvenergo un Spānijas uzņēmuma starpā noslēgts Rīgas otrās TEC pirmās kārtas būvniecības līgums par 177 863 607 eiro un apkopes un uzturēšanas līgums par 95 000 000 eiro, kā arī "Latvenergo" un Turcijas uzņēmuma starpā noslēgts Rīgas otrās TEC otrās kārtas būvniecības līgums par 289 596 131 eiro un 57 892 156 ASV dolāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā ir 543,1 miljons eiro, savukārt peļņa – 42,3 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Pērn 1. pusgadā Latvenergo peļņa bija 28,7 miljoni eiro. Peļņas izmaiņas nodrošināja saskaņota obligātā iepirkuma ieņēmumu un izmaksu atzīšana pretstatā 26,3 miljonu eiro lieliem zaudējumiem no obligātā iepirkuma darbības 2013. gada 1. pusgadā. Ja saskaņota obligātā iepirkuma darbības ieņēmumu un izmaksu atzīšana tiktu uzsākta ar 2013. gada sākumu, tad Latvenergo koncerna peļņa 1. pusgadā būtu samazinājusies.

Rezultātus negatīvi ietekmēja par 35% mazāka Daugavas HES izstrāde un izmaksu pieaugums 7,7 miljonu eiro apmērā līdz ar subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešanu no šā gada sākuma. Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulētu tarifu Latvijā 1. pusgadā bija 21 miljons eiro (2013. gadā – 44,2 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 19.jūnijā atlaista AS «Latvenergo» padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Latvenergo» ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija (EM). Akcionāra intereses pārstāv EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais «DNB bankas» vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, nacionālās aviokompānijas «airBaltic» valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, EM bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas «Rīga» bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Latvijas Komercbanku asociācijas bijušais prezidents un AS «Valsts nekustamie īpašumi» padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī «RB Rail» valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras sastāvā ir ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS «Rigensis Bank» valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pavļuts: miljards Visaginas AES projektam atradīsies tikai, ja projekts būs izdevīgs; Latvija spiedienam nepakļausies

Gunta Kursiša, 19.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Runas par «brīvi pieejamo miljardu» Visaginas AES projektam ir jāaizmirst. Tāda nav, un tas «radīsies» tikai tad, ja projekts būs komerciāli izdevīgs un šādu finansējumu projekta īstenotāji spēs piesaistīt,» Latvijas Vēstneša portālā norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, uzsverot, ka Latvija nepakļausies spiedienam parakstīt kādus saistošus dokumentus, kamēr no Lietuvas puses nebūs saņemtas atbildes uz neskaidriem jautājumiem par Visaginas AES.

«Miljards eiro, ko daudzos un dažādos veidos mīl piesaukt kā ieguldījumu Lietuvas ekonomikā, «ko taču varētu izmantot tepat Latvijā», patlaban nestāv valsts budžetā vai Latvenergo kasē un «negaida», kad liksim to lietā. Tā ir summa, kas būtu pieejama, turklāt ne no valsts budžeta līdzekļiem, tikai šim konkrētajam projektam, Latvenergo piesaistot finansējumu no starptautiskām eksportkredītu aģentūrām un finanšu institūcijām,» norāda ekonomikas ministrs.

Viņš pauž, ka nevar izslēgt iespēju, ka Latvenergo investīcijas Visaginas AES būvniecības laikā varētu samazināt Latvenergo peļņas dividendes valstij, bet, īstenojot komerciāli izdevīgu projektu, stacijas darbības laikā, kas būs 60 gadi, Latvenergo peļņa potenciāli var pieaugt un attiecīgi – arī izmaksātās dividendes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijai "Latvenergo" ir jābūt aktīvākai eksporta tirgos un jāveicina enerģijas ražošana no alternatīviem avotiem, intervijā pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Vērtējot jauniecelto "Latvenergo" padomi, ministrs norādīja, ka visi amatos ieceltie ir labi profesionāļi, bez redzamām reputācijas problēmām. Vitenbergs norādīja, ka viņš plāno sadarboties ar "Latvenergo" padomi, turklāt ministram ir arī savs redzējums un ieteikumi "Latvenergo".

"Domāju, "Latvenergo" ir jābūt aktīvākam eksporta tirgos. Es gribētu, lai "Latvenergo" kā galvenā enerģētikas struktūra valstī kļūst arī aktīvāka enerģijas ražošanā no alternatīviem avotiem. Piemēram, tiek runāts par kopīga vēja parka izveidi ar Igauniju, bet līdz šim nekas vēl nav noticis," klāstīja ministrs. Viņš piebilda, ka ministram drīzumā ir plānota tikšanās ar Igaunijas ekonomikas ministru, lai pārrunātu kopīga vēja parka izveidi Baltijas jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Līdz 2030.gadam Latvijā būs 36 tūkstoši elektroautomašīnu

Žanete Hāka, 20.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā tendences tirgū, Latvijā līdz 2030. gadam būs vairāk nekā 36 000 elektroautomobiļu, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" prognozēja AS "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Lai arī joprojām elektroautomobiļu skaits Latvijā nav liels, tomēr tas palielinās arvien straujāk. Atbilstoši CSDD datiem 2019. gada sākumā bija reģistrēti 442 vieglie elektroautomobiļi, savukārt 2020. gada sākumā – jau 658, kas ir par 49% vairāk. Tas gan ir maz, salīdzinot ar kopējo reģistrēto automašīnu skaitu gadā, kas sasniedz 700 tūkstošus, taču vērojams pieaugums.

Iemesli ir vairāki – lejupejošas cenas, automašīnu plašāks piedāvājums un arī iespējamais nobraucamais attālums - pirms pāris gadiem elektroauto varēja bez uzlādes nobraukt vien 100-150 kilometru, bet tagad vairāki modeļi ar vienu uzlādi var veikt 400-500 kilometrus, kas Latvijas mērogos vairums lietotājiem ir vairāk nekā pietiekams attālums, norāda K. Cikmačs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Elektrum uzsāk elektromobiļu uzlādes iekārtu tirdzniecību

Zane Atlāce - Bistere, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot elektromobilitātes pakalpojumu ieviešanu, AS "Latvenergo" ar tirdzniecības zīmolu "Elektrum" ir uzsācis elektromobiļu uzlādes iekārtu mājsaimniecībām tirdzniecību.

Uzlādes iekārtas ražotas Vācijas uzņēmumā ABL, un tās ir piemērotas lietošanai jebkurā mājsaimniecībā. Iegādei pieejami arī uzlādes kabeļi, strāvas stipruma regulators, ar kura palīdzību autouzlādei var efektīvi izmantot mājas pieslēguma brīvo jaudu.

"Viens bez otra neiztiek - Latvijā vienlaikus aug gan elektroautomobiļu, gan uzlādes iespēju skaits, un prognozes liecina, ka paralēlā attīstība notiks straujāk nekā domājam. Pieprasījums ir augošs - klientu interese aug, un esam gandarīti, ka varam paplašināt savus elektromobilitātes produktus. Lai arī gada sākumā Latvijā atbilstoši CSDD datiem bija reģistrēti 658 vieglie elektroautomobiļi, kāpums pret iepriekšējo gadu ir ļoti straujš - 49 %. Tas ļauj ticēt prognozēm, ka pēc desmit gadiem elektroautomobiļu skaits Latvijā jau tuvosies 40 000, un daudziem no tiem būs sava mājas uzlādes iekārta," saka Kaspars Cikmačs, AS "Latvenergo" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru