Foto

Līdz ar otra TEC-2 energobloka atklāšanu Latvija no elektroenerģijas ražošanas viedokļa kļūst pašpietiekama

Līva Melbārzde, 12.12.2013

Jaunākais izdevums

Oficiāli atklāts 225 miljonu latu vērtais a/s Latvenergo piederošais TEC-2 otrais energobloks.

Ar krāšņu gaismu šovu tika atklāts valsts uzņēmumam a/s Latvenergo piederošais lielākais enerģētikas objekts atjaunotās Latvijas vēsturē – TEC-2 otrais energobloks. Kopā ar jau iepriekš veiktajām rekonstrukcijām TEC-2 tagad šī spēkstacija, izmantojot dabasgāzi, spēj saražot 832 megavatus (MW) elektrības – aptuveni par 200 MW vairāk nekā pirms rekonstrukcijas. Par 225 milj. Ls šo staciju aptuveni trīs gadus būvēja Turcijas uzņēmums GAMA, bet spēkstacijai specifiskas iekārtas piegādāja arī Siemens un General Electric.

«Ar TEC-2 otrās kārtas pabeigšanu Latvija pirmo reizi vēsturē no elektroenerģijas ražošanas viedokļa ir kļuvusi pašpietiekama. Tas nav pasaulē pašsaprotams fakts. Ar rekonstruēto TEC-2 mēs varam arī ļoti elastīgi reaģēt uz gāzes cenu – ražot elektrību, kad tas ir komerciāli izdevīgi, vai arī to importēt. TEC-2 ir Latvijas enerģētikas un tautsaimniecības zelta rezerve un drošības garants,» atklāšanā sacīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Zīmīgi, ka tik liela objekta atklāšanā nebija manāmi a/s Latvenergo akciju turētāji jeb vadošie Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Arī a/s Latvijas gāze vadībai acīmredzot bija citas prioritātes, nevis sava lielākā klienta a/s Latvenergo publiska sveikšana.

Drošībai, ne biznesam

«Stacija, kuras būvniecības izmaksas ir zem 800 eiro par uzstādīto kilovatu, ir ar ļoti labiem rādītājiem. Tagad valdībai jābūt konsekventai un jāļauj Latvenergo šo aktīvu atpelnīt. Šajā sakarā gāzes tirgus liberalizācija ir nākamais speramais solis,» norāda enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, pašreizējo situāciju Ekonomikas ministrijā ar amatpersonu maiņām vērtējot kā «drausmīgu apjukumu». «Lai kādi strīdi ir bijuši, nevar taču tagad, kad tāds objekts ir uzbūvēts, vienkārši aiziet no atbildības,» uzskata J. Ozoliņš.

«15 gadus par TEC-2 saņemsim jaudas maksājumus. Spēkā esošie noteikumi liek mums strādāt vismaz 1200 stundu gadā. Domājam, ka 15 gados arī spēsim atpelnīt ieguldītās investīcijas, bet pat ja ne, šādas stacijas darbības laiks ir vismaz 25 gadi jeb 200 tūkst. stundu,» DB sacīja a/s Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis, piebil- stot, ka darbības intensitāte un ieņēmumi no TEC lielā mērā atkarīgi no gāzes cenas. «Taču svarīgi, ka tirgus cenas pīķa brīžos mēs varam ieslēgt savus TEC un tādējādi cenas pieaugumu apturēt. To mēs darījām jau šā gada oktobrī, ieslēdzot abus TEC uz pilnu 800 MW jaudu,» skaidro M. Kuņickis. «Gāzes tirgus liberalizācija mums ir ļoti svarīga, jo šobrīd mēs tā vietā, lai elektrības un siltuma ražošanai patērētu 1 miljardu m3 dabasgāzes, 2014. gadā gāzes cenas dēļ patērēsim tikai vienu trešdaļu no šī apjoma. Pilnu apjomu mēs varētu patērēt, ja gāze būtu divreiz lētāka nekā pašlaik,» uzsver Ā. Žīgurs. Saeimas Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalstījusi Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju, no 2015. gada paredzot trešo personu piekļuvi dabasgāzes sistēmai, kā arī grāmatvedības nodalīšanu dabasgāzes uzņēmumos. Pret to asi iebilst a/s Latvijas gāze, norādot uz uzņēmuma privatizācijas līgumu, kas līdz 2017. gadam Latvijas tirgū paredz ekskluzīvas tiesības a/s Latvijas gāze. Rekonstruēt sev piederošos TEC a/s Latvenergo sāka 2003. gadā, kopumā investējot vairāk nekā 600 milj. eiro. Īpaši TEC-2 otrās kārtas rekonstrukciju pavadīja dažādi vētraini notikumi.

Grūtais ceļš

Projektu vairākas reizes ar sūdzībām Eiropas Komisijā mēģināja torpedēt atjaunojamo energoresursu lobiji. Pārmetumi izskanēja gan par piešķirtajām subsīdijām, gan izvēlētajām tehnoloģijām, kas vietējo un zaļo energoresursu vietā paredz izmantot importēto dabasgāzi. Arī pašlaik joprojām izskan dažādas pretenzijas par to, ka a/s Latvenergo par savās gāzes stacijās uzstādīto jaudu saņem subsīdijas (2012. gadā TEC-1 par uzstādīto jaudu saņēma 14,7 milj. Ls, bet TEC-2 37,4 milj. Ls). Šogad Ekonomikas ministrija pamainīja TEC atbalsta formulu, norādot, ka pēc jaunās formulas a/s Latv- energo saņems par 20 milj. Ls mazāk, nekā tas būtu bijis pēc vecās formulas, tomēr summāri subsīdiju apjoms sakarā ar TEC-2 otrā bloka nodošanu ekspluatācijā, visticamāk, nebūs mazāks.

«Ir jāsaprot, ka šobrīd visas valstis atklāti vai slēpti subsidē savas elektroenerģijas ražošanas stacijas, jo pie pašreizējās elektrības cenas tās nespēj rentabli strādāt,» uzsver Ā. Žīgurs. Ar TEC-2 rekonstrukciju daļēji saistīts arī kāds nepatīkams skandāls – 2010. gada vasarā KNAB aizdomās par korupciju dažādos a/s Latvenergo realizētos projektos, ieskaitot TEC-2, apcietināja bijušo a/s Latvenergo valdes priekšsēdētāju Kārli Miķelsonu un viņa vietnieku Aigaru Meļko. Amatus zaudēja vēl vairāki a/s Latvenergo darbinieki, taču līdz šim brīdim neviens vēl nav ticis notiesāts. Tā kā a/s Latvenergo naudu TEC-2 rekonstrukcijai bija aizdevušas starptautiskas bankas, tādas kā ERAB un EIB, sekoja ļoti nopietnas uzņēmuma pārbaudes un garas pārrunas, pirms aizdevēji bija gatavi turpināt a/s Latvenergo projekta kreditēšanu. «Pēc 2010. gada notikumiem mēs ieviesām ētikas kodeksu, izvērtējām korupcijas riskus, nostiprinājām uzņēmuma korporatīvo pārvaldību. Nomainījām vairākus atbildīgos vadītājus, kā arī sākām emitēt obligācijas, tādējādi demonstrējot, ka esam atvērti un caurspīdīgi pret tirgu,» stāsta M. Kuņickis.

Pārrunu rezultātā ar GAMA projekta izmaksas pēc skandāla izdevies samazināt par 11 miljoniem eiro, tomēr M. Kuņickis nekomentēja, uz kā rēķina šis izmaksu samazinājums ticis panākts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas termoelektrostaciju (TEC) darbība tirgū Latvijai garantē ne tikai būtiskas elektroenerģijas bāzes jaudas un elektroapgādes drošumu, bet arī nodrošina zemāku gada vidējo elektroenerģijas cenu

To intervijā DB norāda Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas loceklis un Latvenergo Izpētes un attīstības daļas eksperts Ilmārs Stuklis. Viņš atklāj, ka Lietuvā pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas izveidojies efektīvu un lētu elektrības jaudu deficīts, kas elektroenerģijas cenu paaugstina arī Latvijas reģionā, tāpēc efektīva TEC darbība ir viens no būtiskākajiem faktoriem cenu ierobežošanai Latvijā un Lietuvā.

Ieguldījumi atmaksājas

Ja Rīgā nebūtu izveidotas jaunas TEC jaudas un nerealizētos citi agrāk iecerētie jaudu projekti, Latvija un Lietuva bieži piedzīvotu ļoti augstas elektrības cenas, uzsver I. Stuklis.

«Par to varējām pārliecināties arī aizvadītajā nedēļā, kad TEC-2 tehnisku iemeslu dēļ nedarbojās otrais energobloks. Līdz ar to cenas Latvijas un Lietuvas cenu apgabalos pieauga,» skaidro eksperts. Latvenergo skaidro, ka pagājušajā nedēļā TEC-2 tika konstatēts bojājums katla utilizatora tvaika caurulēs, kas nodrošina bloka dzesēšanu. «Lai to pilnvērtīgi labotu, ir nepieciešamas vairākas dienas, šobrīd defekts ir fiksēts, tiek labots un tuvākajā laikā bloks atsāks darbu. Lai gan reģionā ir ļoti daudz spēlētāju, šis atslēgums un sekojošais cenu pieaugums liek domāt, ka mūsu TEC ražotnes šādos brīžos spēj garantēt stabilitāti Latvijas un Lietuvas cenu zonā,» uzskata Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jura Savicka vadīta kompānija uzbūvē un palaiž Taškentas TEC jauno bloku Uzbekistānā

rus.db.lv, 12.12.2017

Attēlā (centrā no labās) Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijevs un «Synecta Central Asia» prezidents Juris Savickis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijevs 2.decembrī nospieda simbolisko Taškentas TEC jaunā bloka palaišanas pogu, kura jauda ir 370 MW, savukārt šī projekta ģenerāluzņēmējs ir starptautiskā kompānija «SynectaCentralAsia», kuru vada Latvijas uzņēmējs Juris Savickis. Kompānijas vadībā ir arī ekonomikas zinātņu doktors Mihails Kuzņecovs, kurš ir nācis no Latvijas. Par jaunā TEC bloka atklāšanu plaši ziņoja Uzbekistānas mediji, informācija par to ir atrodama arī Uzbekistānas prezidenta oficiālajā mājas lapā.

«Mēs īstenojam šīs reformas, lai palielinātu mūsu valsts ekonomisko potenciālu,» svinīgajā Taškentas TEC jaunā energobloka iedarbināšanas pasākumā teica Uzbekistānas prezidents Š.Mirzijevs, uzsverot, ka «savs vārds te ir sakāms jaunajai speciālistu paaudzei, kuri pārvalda modernas mūsdienu tehnoloģijas.»

Tieši Š.Mirzijevs,esot vēl Uzbekistānas premjerministra amatā, uzsāka vērienīgo valsts enerģētikas attīstības programmu 2016.-2022.gadam, kurā ir paredzētas vairāk nekā 5 miljardus ASV dolāru lielas investīcijas. Taškentas TEC projektam šajā programmā ir atvēlētas 512 miljonus dolāru lielas investīcijas, no kurām 410 miljoni dolāru bija paredzēti tieši jaunā energobloka iekārtu un celtniecības izmaksu segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pakāpeniski noslēdzas Rīgas TEC-1 vecās ražotnes demontāža un teritorijas labiekārtošana

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Secīgi noritot vairākus gadus nepārtraukti ilgušiem darbiem, šobrīd noslēgumam tuvojas Rīgas TEC-1 veco ražošanas ēku kompleksa demontāžas pēdējais posms, informē AS Latvenergo.

Pēdējā gada laikā ir veikta kopš 2005. gada ekspluatācijā neizmantoto un kritiskā stāvoklī esošo ēku un tajās esošo iekārtu demontāža, kā arī bīstamo atkritumu savākšana un utilizēšana atbilstoši iepriekš izstrādātajam un saskaņotajam tehniskajam projektam. Projekta ietvaros jau kopš 2012. gada AS «Latvenergo» īsteno pakāpenisku Rīgas TEC-1 teritorijas un vides sakārtošanu, noslēdzot to ar vecās ražotnes demontāžu.

Pārtraucot Rīgas TEC-1 vecās ražotnes ekspluatāciju un mainoties ražošanas tehnoloģijai, Rīgas TEC-1 teritorijā norit saimniecībā neizmantojamo ēku un būvju (kopskaitā vairāk nekā 50), kā arī teritorijas sakārtošanas darbi. Līdz šim kopš 2012. gada pakāpeniski un plānveidīgi, atbilstoši saskaņotiem projektiem ir nojaukti vairāki desmiti teritorijā esošo saimnieciski neizmantoto celtņu – dūmeņi, noliktavas, izkraušanas ēkas, sargu māja, cehi, ventilatoru ēka, dažādi rezervuāri, ūdens ķīmiskā tīrītava, dzelzceļa kantoris, u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bijušais EM valsts sekretāra vietnieks: Liepājas metalurgam līdzīgā situācijā ir daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi

Nozare.lv, 05.07.2013

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos, neatkarīgs enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas metalurgam līdzīgā situācijā, kad pieaugošais maksājums par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) apdraud ražošanu un konkurētspēju, ir daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi, uzskata bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos, neatkarīgs enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Ābele norādīja, ka augošās elektrības cenas ir liela problēma ne tikai mazturīgajiem patērētājiem, bet arī rūpniecības uzņēmumiem, kas, pēc viņa teiktā, par elektrību maksā divreiz lielāku cenu nekā Vācijas vai citu Rietumeiropas valstu uzņēmumi.

«Vairāki uzņēmumi ir apturējuši investīcijas tālākai attīstībai un drīz varētu sašaurināt darba vietas,» brīdināja eksperts.

Vaicāts, vai līdzīgā situācijā kā Liepājas metalurgs, kuru OIK maksājums novedis līdz bankrotam, varētu būt arī citi Latvijas rūpnieki, bijušais EM valsts sekretāra vietnieks norādīja, ka līdzīgā situācijā ir daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - OIK saistību atpirkšanai Latvenergo pamatkapitālu samazinās par 454,4 miljoniem eiro

Rūta Lapiņa, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM), kā AS «Latvenergo» kapitāla daļu turētājai, divu nedēļu laikā sasaukt akcionāru kopsapulci un lemt par «Latvenergo» pamatkapitāla samazināšanu 454,4 miljonu eiro apmērā, tādējādi īstenojot valsts saistību samazināšanu par Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Pievienots «Latvenergo» komentārs 7.-10. rindkopās

MK otrdienas sēdē nolēma par 75% samazināt atbalstu «Latvenergo» TEC, nodrošinot elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) izmaksu samazināšanu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ar 2018. gada 1. janvāri, kā arī valsts budžeta līdzekļu ekonomiju 70 miljonu eiro apmērā un novirzīšanu citām vajadzībām. Atpērkot lielāko daļu saistību, sagaidāmais OIK izmaksu samazinājums sabiedrībai jau nākamgad būs 29% apjomā.

Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,06 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716,47 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīst: «Valdības īstenotie soļi OIK ierobežošanai, t.sk. šobrīd veiktā valsts atbalsta samazināšana «Latvenergo», būtiski samazinās ražotāju, jo īpaši energoietilpīgās apstrādes rūpniecības uzņēmumu, elektroenerģijas izmaksas. Tādā veidā tiks stiprināta tautsaimniecības konkurētspēja un radīti pozitīvi signāli jaunām ilgtermiņa investīcijām. Vienlaikus mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozot atbalsta metodiku elektrības ražotājiem, Ekonomikas ministrija solīja 28 milj. eiro ietaupījumu; rezultāts gan var izrādīties pretējs

Jau kopš 2012. gada Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM) viens no galvenajiem publiskās retorikas elementiem ir bijusi cīņa ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kā iemeslu steidzamai OIK reformu veikšanai minēja pat Liepājas metalurga krahu – tas liecinot, ka trauksme par subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu un potenciālajām sekām uz visu Latvijas ekonomiku esot nopietna un pamatota.

«Šīs izmaksas jau drīzumā var apdraudēt ne tikai mūsu uzņēmumu konkurētspēju, bet arī atsevišķos gadījumos dzīvotspēju,» tā D. Pavļuts. Rezultātā 2013. gada vasarā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 221. noteikumos par atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām. Šo grozījumu rezultātā EM solīja, ka tiks ietaupīti vismaz 28 milj. eiro gadā. Jau tobrīd DB, atsaucoties uz bijušā EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles informāciju, rakstīja, ka faktiski a/s Latvenergo dabasgāzes stacijām šo reformu rezultātā atbalsts tikai pieaugs, nevis samazināsies. Tagad, kad ir pieejami pilni 2013. gada dati, šis apgalvojums pierādīts arī skaitļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Šobrīd Latvija ir lielākā elektroenerģijas eksportētāja Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pašlaik ir lielākā elektroenerģijas eksportētāja Baltijā, informē AS Latvenergo peses sekretāre Ivita Bidere.

Atbildot uz augsto tirgus pieprasījumu, Latvija turpina veiksmīgi eksportēt saražoto elektroenerģiju - šorīt, 22.janvārī plkst. 10:00 tie bija 832 MW. Īpaši intensīva izstrāde ir gan Daugavas hidroelektrostacijās, gan Rīgas termoelektrostacijās. Savukārt lielākais imports ir Lietuvā, kur tiek importēts tikpat, cik Latvija patērē.

Šorīt pl.10.00 Latvijā patēriņš bija aptuveni 1188 MW, savukārt saražotās elektroenerģijas bilancē teju visu šo apjomu nosedz termoelektrostacijās saražotais - 968 MW, no kā daudz neatpaliek arī hidroelektrostacijas ar 890 MW. Savukārt Igaunija ar kopējo patēriņu 1373 MW eksportē 153 MW, bet Lietuva, lai nodrošinātu savu patēriņu - 1894 MW, importē 1187 MW.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

TEC-2 avārijas kurināmā saimniecības rekonstrukcijā iegulda 4 miljonus eiro

Dienas Bizness, 28.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Latvijas energokompānijas Latvenergo TEC-2 avārijas kurināmā saimniecības rekonstrukcija, kas kopumā izmaksāja 4,142 miljonus eiro, informē AS Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Rekonstrukcijas laikā tika veikta divu no četrām esošajām mazuta uzglabāšanas rezervuāru pārbūve dīzeļdegvielas uzglabāšanai, pārbūvēta esošā dzelzceļa cisternu noliešanas estakāde dīzeļdegvielas pieņemšanai, izbūvēta jauna dīzeļdegvielas sūkņu stacija, pārbūvēta esošā ugunsdzēsības sistēma, kā arī izbūvēti jaunie tehnoloģiskie cauruļvadi no dzelzceļa estakādes līdz uzglabāšanas rezervuāriem un no rezervuāriem līdz esošai ūdens sildīšanas katlu mājai.

Kompānijā skaidro, ka iekārtu modernizācija Latvenergo koncernā ir aktuāla gan no efektivitātes, gan vides aizsardzības viedokļa. Ņemot vērā tehniskos, ekonomiskos un vides aizsardzības aspektus, Latvenergo koncerns rekonstruēja Rīgas TEC-2 avārijas kurināmā saimniecību un mazuta (rezerves kurināmā) izmantošanu aizvietoja ar videi draudzīgāku kurināmo - dīzeļdegvielu. Rekonstrukcijas būtiskākie ieguvumi - mazāka Rīgas TEC-2 piesārņojošo vielu emisija gaisā rezerves kurināmā izmantošanas laikā, kā arī resursu patēriņš kurināmā saimniecības uzturēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai vērienīgo uzņēmuma Latvenergo korupcijas pamatlietu, kurā apsūdzētas 12 personas, tostarp arī bijušais Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons un divi ārvalstu pilsoņi.

Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka šajā kriminālprocesā apsūdzības celtas par dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu saistībā ar laika periodā no 2004.gada 8.jūnija līdz 2010.gada 3.martam Rīgas otrās Termoelektrocentrāles (TEC) abās kārtās notikušo iepirkumu procedūru rezultātā noslēgtajiem līgumiem, proti "Latvenergo" un Šveices uzņēmuma starpā noslēgtajiem kopskaitā sešu konsultāciju līgumiem par kopējo summu 8 349 376 eiro.

Tāpat lietā figurē Latvenergo un Spānijas uzņēmuma starpā noslēgts Rīgas otrās TEC pirmās kārtas būvniecības līgums par 177 863 607 eiro un apkopes un uzturēšanas līgums par 95 000 000 eiro, kā arī "Latvenergo" un Turcijas uzņēmuma starpā noslēgts Rīgas otrās TEC otrās kārtas būvniecības līgums par 289 596 131 eiro un 57 892 156 ASV dolāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo gatavs piecos gados investēt miljardu latu


Līva Melbārzde,
 Ieva Mārtiņa, 31.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Ekonomikas ministrija sākusi apšaubīt investīciju TEC-2 komerciālo izdevīgumu, Latvenergo plāno ikgadējo investīciju apjomu dubultot.

Laikā no 2007.gada līdz 2012.gadam kopējie Latvenergo kapitālieguldījumi sasniedza 1,036 mljrd. Ls, tostarp lielākās investīcijas ap 370 milj. Ls apjomā – TEC-2 rekonstrukcijā. Neskaitot šo vienreizējo projektu, kura kopējie ieguldījumi šogad sasniegs 420 milj. Ls, Latv energo ikgadējo ieguldījumu apjoms bijis vidēji 110 milj. Ls gadā, liecina DB apkopotā informācija. Latvenergo valdes locekle Zane Kotāne DB intervijā stāsta par Latvenergo nākotnes plāniem un skandāliem apvītā TEC-2 projekta ietekmi uz uzņēmuma darbību.

Vai Latvenergo iepriekš veiktie, iespējams, koruptīvie darījumi ir atstājuši sekas uz uzņēmuma darbības rādītājiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo kukuļošanas lietā liecinieki noliedz, ka Meļko būtu ietekmējis lēmumus iepirkumos

LETA, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tā dēvētajā «Latvenergo» kukuļņemšanas pamata krimināllietā pirmdien uzklausītie liecinieki noliedza, ka apsūdzētais «Latvenergo» prezidenta vietnieks Aigars Meļko būtu kādā veidā ietekmējis «TEC 2» rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas iepirkumus.

Tiesa pirmdien uzklausīja bijušo «Latvenergo» ražošanas un plānošanas direktoru Aivaru Kresko un bijušo AS «Augstsprieguma tīkls» valdes priekšsēdētāju (tagad - valdes loceklis) Imantu Zviedri.

Abi liecinieki stāstīja, ka piedalījušies «Latvenergo» projektu vadības komitejas un valdes sēdēs, kurās pieņemti lēmumi par «TEC 2» rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas iepirkumu rezultātiem. Abi liecinieki norādīja, ka trešo personu piekļuve pie pretendentu iesniegtās dokumentācijas nebija iespējama. Tāpat abi liecinieki noliedza, ka Meļko būtu ietekmējis jebkādus pieņemtos lēmumus.

Liecinieki tiesai arī norādīja, ka viņiem neradās aizdomas par to, ka pretendentu piedāvājumos varētu būt paslēptas kādas summas, kuras būtu paredzēts maksāt kādām amatpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Maģiskā matemātika jeb pazudušie 28 miljoni eiro

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 24.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā ekonomikas ministra Pavļuta solījumi samazināt elektrības OIK par 28 miljoniem eiro gadā noveduši pie paradoksa, jo formulu «uzlabojumi» dažam tirgus spēlētājam atbalstu palielina, nevis samazina

Konkrēti runa ir par valstij piederošo energokompāniju Latvenergo. Analizējot 2013. gada datus un pieņemot, ka Latvenergo būtu ne tikai gada nogali, bet visu 2013. gadu strādājis pēc jaunās TEC atbalsta shēmas, sanāk, ka uzņēmums būtu saņēmis 28 miljonus eiro vairāk, nekā tas būtu bijis pēc iepriekšējām atbalsta formulām.

Ja reiz pēc jaunās formulas tikai vienam un lielākajam atbalsta saņēmējam subsīdiju sanāk vairāk, rodas pamatots jautājums – kur palika 28 miljonu eiro ietaupījums, ko bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pagājušajā vasarā solīja pēc tam, kad mēnešiem bija publiski cīnījies ar OIK komponenti gluži kā ar daudzgalvainu pūķi? Vairāki eksperti ir rēķinājuši Latvenergo atbalstu pēc vecās un jaunās aprēķina metodikas, izmantojot 2012. gada datus, pēc tam 2013. gada datus – secinājums visiem viens: jaunā atbalsta formula Latvenergo neko neatņem, bet vēl iedod klāt. Ekonomikas ministrija un Latvenergo sūta DB skaidrojumus, kas šo paradoksu gan īsti neizskaidro toties mudina cerēt, ka īstais samazinājumsjau tikai 2014. gadā gaidāms. Zināmu gaismu visā šajā stāstā ievieš Ekonomikas ministrijas bijušais valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele. Īstenībā viss ir vienkārši – Latvenergo par TEC rekonstrukcijām ir saņēmis lielus kredītus, un kredītdevēji pastāv uz to, lai solītā naudas plūsma arī atbalsta veidā tiktu saglabāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo stacijām samazinās jaudas komponenti, izmetot tās mainīgo daļu; Latvijas energoflagmanim elektrība būs jāpārdod tirgū.

Par to DB informēja a/s Latvenergo akciju turētājs Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce. Minētos grozījumus valdībā varētu skatīt 23. jūlijā kopā ar citiem elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšanas pasākumiem. OIK jau pašlaik rada vismaz 20% lielu slogu elektrības patērētāju gala maksājumos, turklāt uzrāda tendenci tuvākajos gados vēl būtiski pieaugt – tajā skaitā uz ekspluatācijā nododamā Latvenergo TEC-2 otrā bloka rēķina. «Minētie 20 milj. Ls nav pēdējie, ko OIK ietvaros nocirpsim. Mums vēl ir idejas gan par Latvenergo, gan citām spēkstacijām,» uzsver J. Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo interesējas par nākotnes iespējām iepirkt gāzi no Lietuvas

Līva Melbārzde, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums kā patērētājam ir izdevīgi gāzi iepirkt no dažādiem piegādātājiem par iespējami zemāku cenu.»

To intervijā DB saka a/s Latvenergo valdes loceklis un ražošanas direktors Māris Kuņickis. Viņš ir viens no DB 25.02.2015. rīkotā Enerģētikas foruma Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi dalībniekiem.

Ņemot vērā to, ka pēdējā laikā elektroenerģijas cena tirgū turas diezgan zemu, cik veiksmīgi Latvenergo izdodas savus aktīvus noslogot? Un kā situācija varētu mainīties tajā brīdī, kad būs izbūvēti visi plānotie starpvalstu savienojumi?

Tiešām šoziem elektrības cena ir ļoti zema, jo laiks ir silts un siltumslodze ir maza. Taču ir arī otra puse, jo lielā salā ir mazāk ūdens Daugavā, bet šobrīd pietece ir normas robežās, kas ļauj mums labi balansēt starp TEC un HES. Jau no pērnā gada savos TEC esam ieviesuši jaunu praksi, kas agrāk vispār būtu likusies neiedomājama. Tā kā rekonstruētie TEC mums ir ļoti fleksibli, mēs pa nakti tos vispār atslēdzam, bet pa dienu ražojam koģenerācijas režīmā. Tādējādi mēs gūstam maksimālo labumu no šī aktīva, jo naktī elektrības cena nokrītas līdz 30 eiro/ MWh, kas ir krietni zem mūsu mainīgajām izmaksām, kuras mums TEC gadījumā ir konkurētspējīgas dienas laikā maksimuma stundās. Līdz ar to mēs esam iemācījušies, kā tehniski šādu darba režīmu uzturēt, lai būtu maksimāli efektīvi. Esam paredzējuši vēl papildu investīcijas TEC, uzlabojot gāzes turbīnu. Tiks uzlabots turbīnas ieslēgšanās un izslēgšanās režīms un samazināta turbīnas jauda. Tāpat turbīna tiks pielāgota arī gāzes sastāva izmaiņām, kas ir aktuāli saistībā ar potenciālo sašķidrinātās dabasgāzes ienākšanu tirgū. Visi elektroenerģijas ražošanas procesā iesaistītie atrodas nemitīgā attīstības procesā un visu laiku parādās jauni risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā ceturksnī Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 259,7 milj. eiro, kas ir par 2 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt koncerna EBITDA ir 109,7 milj. eiro, kas ir par 4 % mazāk nekā pagājušajā gadā.

Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, par 4 % pieaudzis koncernā saražotās elektroenerģijas apjoms, sasniedzot 1 929 GWh (gigavatstundas).

Latvenergo koncernā 2018. gada pirmajā ceturksnī saražotās elektroenerģijas apjoms sasniedzis 1 929 GWh, kas ir par 4 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Efektīvi izmantojot diversificēto ražošanas portfeli, koncernā izstrādātās elektroenerģijas apjoms par 9 % pārsniedz mazumtirdzniecības lietotājiem pārdoto (1 766 GWh).

Par 31 % lielāka ir elektroenerģijas izstrāde Rīgas TEC, sasniedzot 904 GWh. Šo apjoma pieaugumu noteica spēja efektīvi reaģēt uz tirgus situāciju reģionā, produktīvi plānojot darba režīmus un kurināmā izmantošanu un piedāvājot tirgū konkurētspējīgu elektroenerģiju un siltumenerģiju. Savukārt ja pērn pirmo ceturksni raksturoja izteikts palu periods, kas veicināja izstrādes kāpumu Daugavas HES (hidroelektrostacijās), tad šogad līdz ar mazāku ūdens pieteci Daugavā HES saražotās elektroenerģijas apjoms ir samazinājies par 12 % un ir 1 010 GWh. Saražotās siltumenerģijas apjoms 2018. gada pirmajā ceturksnī aukstāku laikapstākļu dēļ ir par 6 % lielāks, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, un sasniedz 1 204 GWh. Pieaugošās konkurences apstākļos ir izdevies realizēt ievērojami vairāk siltumenerģijas nekā bija plānots. Tādējādi Latvenergo koncerns ir bijis lielākais siltuma ražotājs Latvijā, apliecinot augstu konkurētspēju mainīga tirgus apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvenergo TEC-2 četru miljonu kumoss tiek Energoremonts Rīga

Gunta Kursiša, 18.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvenergo noslēgusi iepirkumu konkursu par Rīgas TEC-2 avārijas kurināmā saimniecības rekonstrukciju, pārejot no mazuta uz dīzeļdegvielu, par uzvarētāju pasludinot SIA Energoremonts Rīga, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Ar uzvarējušo uzņēmumu a/s Latvenergo plāno slēgt 4,142 miljonus latu vērtu līgumu.

TEC-2 avārijas kurināmā saimniecība ir nepieciešama, lai gadījumos, kad notiek neplānoti dabasgāzes piegādes traucējumi, TEC-2 varētu turpināt nodrošināt nepārtrauktu siltumenerģijas piegādi lietotājiem Daugavas labajā krastā Rīgā, iepriekš skaidroja Latvenergo pārstāve Ivita Bidere.

Jau ziņots, ka Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas projekts tuvojas noslēgumam – 2013. gada pirmajā ceturksnī ir uzsākti stacijas ieregulēšanas darbi, iepriekš informēja kompānijas pārstāvji.

2013. gada pirmajā ceturksnī a/s Latvenergo veiktas investīcijas 25,4 miljonu Ls apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna neto peļņa pērn sasniegusi 42,3 miljoni eiro, kas ir mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad tā pārsniedza 50 miljonus eiro, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Kā skaidro uzņēmums, pozitīvi rezultātus ietekmēja obligātā iepirkuma komponentes ieņēmumu pieaugums, gan arī atzītie obligātā iepirkuma ieņēmumi, savukārt negatīvi – zaudējumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulētu tarifu Latvijā, mazāka ūdens pietece Daugavas HES, augstākas elektroenerģijas iepirkuma izmaksas, kā arī elektroenerģijas patēriņa samazinājums rūpniecības sektorā Latvijā.

2013. gadā Latvenergo mazumtirdzniecības klientiem pārdevis 7954 gigavatstundu (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 4% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Pārdotās elektroenerģijas apjoma kritumu nosaka mazāks elektroenerģijas patēriņš Latvijas rūpniecības sektorā. Savukārt mērķtiecīgu elektroenerģijas pārdošanas aktivitāšu rezultātā 2013. gadā par 32% ir palielināts pārdotās elektroenerģijas apjoms Igaunijā un Lietuvā, kas veido vairāk nekā 1/4 no kopējā mazumtirdzniecībā pārdotā elektroenerģija apjoma Baltijā. Savukārt mazumtirdzniecības klientu skaits ārpus Latvijas pārsniedz 20 tūkstošus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jaunā enerģijas nodokļa ieviešanas ietekme uz patērētāju vēl tiek kalkulēta

Līva Melbārzde, Māris Ķirsons, 19.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunā subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanu OIK arī nākamgad un, iespējams, citos gados saglabātos pašreizējā līmenī – 1,89 sant./kWh, skaidro EM valsts sekretārs Juris Pūce. Viņš neslēpj, ka nepatīkamu efektu šīs izmaiņas nesīs centralizētās siltumapgādes klientiem vismaz 17 Latvijas pilsētās – apkures tarifi pieaugs vidēji 10–15% robežās.

Cīņā ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK), no kuras galvenie ieguvēji ir dabasgāzes un atjaunojamo energoresursu (AER) īpašnieki, Ekonomikas ministrija (EM) nākusi klajā ar jaunu risinājumu, ar kuru nākotnē, iespējams, varētu iegrožot šīs komponentes straujo kāpumu. Tas ir subsidētās enerģijas nodoklis, kas būs jāmaksā elektrības ražotājiem no sava OIK ietvaros saņemtā bruto atbalsta. Pašlaik izrēķinātās nodokļa likmes ir 14% dabasgāzes koģenerācijas stacijām un 10% AER stacijām.

Savukārt problēmas var būt arī vairāku AER staciju īpašniekiem, kurus papildu nodoklis var novest pie maksātnespējas. DB jau rakstījis, ka sākotnēji OIK izmaksu pieaugumu bija iecerēts kompensēt uz a/s Latvenergo valstij maksājamo dividenžu rēķina, taču ķeršanos klāt valsts budžeta ieņēmumiem noraidīja premjers Valdis Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim - 679,2 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 4 % un ir 299 milj. eiro.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētas izmaiņas AS «Latvenergo» pamatkapitālā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2017. gada 31. decembrī Latvenergo koncerna pašu kapitāls bija 2,8 miljardi eiro, no tiem 1,3 miljardus eiro veidoja AS Latvenergo pamatkapitāls, kas šobrīd ir 834 302 243 eiro.

Izmaiņas pamatkapitālā tika veiktas, ņemot vērā 2017.gada 29.augusta Ministru kabineta atbalstīto risinājumu, kas paredzēja 75 procentu valsts nākotnes saistību atpirkšanu no AS «Latvenergo» attiecībā uz Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2, samaksājot vienreizēju kompensāciju 454 milj. eiro apmērā, kas atbilst Rīgas TEC aktīvu vērtībai. Kompensācija tiek finansēta, izmantojot līdzekļus, kas iegūti AS «Latvenergo» pamatkapitāla samazināšanas rezultātā. Šo darbību rezultātā samazināta obligātā iepirkuma komponente – no 2018.gada 1. janvāra tā ir 25,79 eiro/MWh līdzšinējās 26,79 eiro/MWh vietā jeb mazāka par 1 eiro / MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

OIK mājsaimniecību elektroenerģijas maksājumu sadārdzinās par 7-11%

Žanete Hāka, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvenergo aprēķinājusi un iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) apstiprināšanai jaunās elektroenerģijas obligāto iepirkumu komponentes (OI) izmaksas, kas stāsies spēkā 2014.gada 1.aprīlī, informē uzņēmuma pārstāve Sandra Vējiņa.

Jauno OIK aprēķinā AS Latvenergo ir ņēmusi vērā likumā «Par valsts budžetu 2014.gadam» noteikto mērķdotāciju OIK samazināšanai 29,3 miljonu eiro apmērā. Kopējā obligātā iepirkuma komponente ar 2014.gada 1.aprīli ir 2,679 centi/kWh, kas pret iepriekšējo gadu samazināsies par 0,4%.

Atbilstoši OIK aprēķinam koģenerācijas komponente no 1. aprīļa samazināsies par 8% no 1,89 centiem/kWh līdz 1,737 centiem/kWh, savukārt atjaunīgo energoresursu komponente pieaugs par 18% no 0,8 centiem/kWh līdz 0,942 centiem/kWh. Atjaunīgo energoresursu komponentes pieaugumu galvenokārt nosaka no ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās enerģijas apjoma pieaugums (par 136 GWh jeb 36%) un attiecīgi kompensējamo izmaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas pieaugums, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, ir pieaugušas par 32% un ko galvenokārt veido biomasas un biogāzes elektrostacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 263,5 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā iepriekšējā gada pirmajos trīs mēnešos, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 6 % līdz 100,1 miljonam eiro. Gan ieņēmumi, gan EBITDA ir palielinājušies visos koncerna darbības segmentos.

Savukārt koncerna peļņa 2016. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 38,6 miljonus eiro, kas ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Peļņu galvenokārt pozitīvi ietekmēja zemākas dabasgāzes cenas, savukārt negatīvi – Daugavas HES izstrādes apjoma samazināšanās. 2016. gada pirmajā ceturksnī EBITDA rentabilitātes rādītājs ir pieaudzis līdz 33%, pērn attiecīgajā periodā tas bija 26%.

Ievērojami pieaudzis koncernā saražotās elektroenerģijas apjoms, sasniedzot 1 236 GWh, kas ir par 20 % vairāk nekā attiecīgi pērn. Rīgas TEC efektīvā un operatīvā darbība elektroenerģijas tirgū novērš elektroenerģijas cenas pieauguma risku reģionā. 2016. gada pirmajos trīs mēnešos investīcijās ir ieguldīti 34,7 milj. eiro, kas ir par 40 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru