Eksperti

Elektrotīkls jābalansē pēc fizikas, nevis politikas likumiem

Alnis Bāliņš, European Energy Rīgas biroja vadītājs, 19.04.2023

Jaunākais izdevums

Enerģētikas jautājumi turpina būt Eiropas valstu valdību dienaskārtības augšgalā – attīstīt arvien vairāk saules un vēja parku ir ne tikai vēlme, bet arī nepieciešamība.

Centienus apliecina gan valstu plāni, gan attīstītāju paziņojumi par jaunu parku būvniecību. Tomēr viens ir gatavība parkus būvēt, bet pavisam kas cits – spēja tos pievienot tīklam. Latvijas elektrotīkls tikai daļēji var nodrošināt jaunu elektrostaciju pieslēgšanu. Viens no ierobežojošajiem faktoriem ir un būs mainīgo energoavotu balansēšanas izaicinājums. Kopā ar atjaunīgās enerģijas jaudām jāaudzē arī elektrotīkla elastība.

Atjaunīgā enerģija gan spēcinās, gan sašūpos nozari

Saules un vēja parki gan būtiski uzlabos Eiropas energoapgādes drošību, gan mazinās enerģijas ilgtermiņa cenu. Taču tie ir no laikapstākļiem atkarīgi enerģijas avoti, kuru mainīgums ir milzīgs izaicinājums ikvienai Eiropas valstij – jo vairāk tirgū ienāks atjaunīgie elektroenerģijas ražotāji, jo sarežģītāks kļūs pārvades sistēmas operatoru un paša elektrotīkla darbs. Elektrotīkla elastība ir sarežģīta, dinamiska un daudzdimensionāla sistēma – līdzsvars starp ražošanu un patēriņu, tostarp, ņemot vērā arī tranzīta plūsmu jeb jaudu importu un eksportu. Kopējā sistēma fiziski ir jāizbalansē tā, lai nodrošinātu noteiktu frekvenci, proti, 50 Hz, kas ir vispārpieņemtais standarts Eiropā. Pēc būtības tīkls ir paredzēts patstāvīgai, viegli prognozētai, centralizētai elektroenerģijas ražošanai, tāpēc, lai enerģijas piegāde kļūtu stabila, steidzami jādomā par elektrotīkla elastību un pielāgojamību jaunajiem spēles dalībniekiem. Elektrotīkla elastības spējas garanti Ir dažādi veidi, kā mēģināt sabalansēt atjaunīgos energoresursus. Piemēram, tos iekļaujot diversificētā ģenerējošo jaudu portfelī. Tāpat modernizēt tīklu, iespējams, izmantojot viedās tīkla tehnoloģijas un sistēmas, kas prognozē ražošanas apjomu un palīdz pielāgot jaudu. Vēl viena iespēja ir attīstīt enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, piemēram, baterijas, kuras var operatīvi pieslēgt un atslēgt. Noteikti jāpiemin arī Power-to-X energoiekārtas kā ievērojams balansēšanas instruments patēriņa pusē. European Energy šobrīd aktīvi attīsta Power-to-X projektus Dānijā, un, iespējams, skatīsies arī Latvijas virzienā. Power-to-X tehnoloģija enerģiju pārvērš un ļauj uzglabāt zaļā ūdeņraža un tālāk e-metanola formā. Protams, balansēšanas vienādojumam ir arī otra puse – pieprasījums pēc šiem produktiem. Tomēr, ņemot vērā augošās vajadzības pēc elektrības, prātīgāk ir domāt par piedāvājuma palielināšanas iespējām.

Katram sava artava elektrotīkla elastībā

Par kopējās energosistēmas balansēšanu ir atbildīgs Augstsprieguma tīkls, bet balansēšanas izmaksas rezultējoši kompensē katrs energoražotājs kā maksu par tā radīto nebalansu. Augstsprieguma tīkla darbs ir liels izaicinājums – izveidot un attīstīt likvīda un efektīvi strādājoša balansēšanas tirgus darbību, kurā svarīga loma ir visiem energosistēmas dalībniekiem. Gan ražotājiem, gan arī patērētajiem, vienlaicīgi neiejaucoties tieši paša elektroenerģijas tirgus darbībā. Iespējams, kādā brīdī nebalansa novēršanas izmaksas kaut kādā mērā tiks pārnestas uz pašiem atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem. Tas noteikti novedīs pie paaugstinātām to izbūves kapitālizmaksām un rezultēsies paaugstinātā elektroenerģijas cenā.

Tomēr energosistēmas stabilitātes un elektrotīkla elastības problēma nav tikai Augstsprieguma Tīkla rūpe, bet gan visu energosistēmā iekļauto dalībnieku kopīgais uzdevums. Katram jāpiedalās ar savu devumu – Augstsprieguma tīkli ar likvīda, funkcionējoša tirgus mehānisma radīšanu un uzturēšanu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ar caurspīdīgu šī tirgus mehānisma apstiprināšanu un uzraudzību, bet tirgus dalībnieki – ar savu ģenerējošo un patērējošo resursu piedāvāšanu. Tikai kopīgiem spēkiem varam energosistēmu uzlabot, nesēžot kā suņi uz siena kaudzes, risinot individuālas problēmas.

Pēc Oma un Kirhofa, nevis politikas likumiem

Šobrīd vēl atrodamies vēsturiskā mantojuma BRELL loka sistēmā, kur deviācijas tīklā kontrolē energosistēmas operators Krievijā. Ne vēlāk kā 2025. gadā būs jāatslēdzas no šīs sistēmas, kas ir gana spējīga noturēt nepieciešamo frekvenci uz sistēmu, kas ir vēl lielāka un tiek vadīta ievērojami decentralizētāk. Viena no kontinentālās Eiropas sistēmas prasībām ir spēja avārijas gadījumos strādāt autonomi. Tātad, ja atslēdzamies no BRELL, jāspēj sev nodrošināt avārijas rezerves.

Enerģētika pēc būtības ir globāla, tajā darbojas vieni fizikas likumi, pēc kuriem arī jāvadās. Ņemot vērā to, cik lielas tuvākajā nākotnē būs proporcijas atkrastes vēja parku enerģijai vien attiecībā pret Baltijas kopīgo enerģiju, mums principā būs jāspēj nodrošināt vēl viena energosistēma, lai to pirmo spētu nobalansēt. Latvijā vien runājam par 1500 MW atkrastes VES atjaunīgās elektroenerģijas. Bažīgu gan dara pārvades sistēmas uzstādījums, ka visiem atjaunīgas enerģijas ražotājiem pastāv risks tikt atslēgtiem no energosistēmas tās darbības stabilitātes apdraudējuma situācijā. Šāda uzstādījuma situācijā attīstītājiem jau pirms lēmuma par miljonu investīcijām projektos būtu svarīgi saprast potenciālos scenārijus – kādā kārtībā notiks atslēgumi, kā tiks kompensēti zaudējumi par tīklos nenodoto atjaunīgo elektroenerģiju. Ja fiziski nebūs iespējas saražoto enerģiju pievienot kopējai sistēmai, ar tādu investīciju neviens neriskēs. Skaidrs, ka ar investīcijām projektos vien nepietiek – nepieciešamas arī zināšanas, lai efektīvi un pareizi vadītu energosistēmu ar lielu atjaunīgo energoresursu jaudu tajā. Šobrīd vēl mācāmies un lūkojamies pēc kompetences, jo ir daudz risināmu jautājumu.

Ilgtspējīga energosistēma jāliek kopā kā puzle

Tagad ir pēdējais laiks būvēt metodiku darbības scenārijiem. Kontinentālajā Eiropā, kurai drīzumā grasāmies pieslēgties, šis ir akūts jautājums, bet tur esošie spēles noteikumi ir skaidri. Savukārt mums tos ir nepieciešams vēl izstrādāt – pēc iespējas ātrāk pie tādiem jānonāk, jāveic publiskās konsultācijas un jānosūta uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju apstiprināšanai. Tāpēc nepieciešams ir daudzpusējs dialogs starp attīstītājiem, esošajiem tirgus dalībniekiem, sistēmas operatoriem un regulatīvajām iestādēm. Tikai, veidojoties pozitīvai diskusijai un domājot par sistēmu kopumā, mēs būsim spējīgi absorbēt un integrēt gana lielus atjaunīgās enerģijas avotus Latvijā un Baltijā.

Atjaunīgajiem energoresursiem ir sava loma energosistēmā ne tikai no politiskā viedokļa, bet arī no ekonomiskā, vides un kopējās sistēmas drošības. Ja ir saulaina diena, mums šī enerģija jāizmanto – nedrīkstam pieļaut, ka mums nav kur šo enerģiju likt, un tā nenonāk tīklā. Tieši tāpēc arī mēs, European Energy, darbojamies pie liela mēroga saules un vēja enerģijas projektu attīstīšanas visā pasaulē, lai dabas sniegtos resursus pārvērstu visiem kopējā labumā. Skaidrs, ka vēl šobrīd pastāv atjaunīgo resursu dabas radītais izaicinājums, tomēr attiecīgi sakārtojot sistēmu, nav šaubu, ka inženieri ar to tiks galā. Un ir pat labi, ka atjaunīgās enerģijas jaudas un energosistēmu stiprinām pakāpeniski. Viss nav nepieciešams uzreiz. Audzēsim drosmi un ļausim inženieru prātiem strādāt. Un, protams, atbalstīsim tādu politisko programmu, kurā nav nedz pārlieku liela stimulācija, nedz arī nepamatoti ierobežojumi. Visam ir jābūt balansā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

European Energy kopā ar Vargronn plāno attīstīt atkrastes vēja parku projektus Baltijā

Db.lv, 15.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas attīstītājs "European Energy" vienojies par ilgtermiņa stratēģisko partnerību ar Norvēģijā bāzēto atkrastes vēja enerģijas uzņēmumu "Vargronn", lai kopīgi attīstītu atkrastes vēja enerģijas projektus Baltijas valstīs, informē "European Energy" pārstāvji.

Baltijas valstīm ir ievērojams atkrastes vēja projektu potenciāls 15,4 gigavatu (GW) apmērā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopā ņemot. Visās valstīs šobrīd arī ir paziņots par dažādu piejūras un jūras teritoriju atvēršanu vēja parku attīstīšanai.

"European Energy Latvia" Rīgas biroja vadītājs Alnis Bāliņš norāda, ka atkrastes vēja enerģijas projektu apgūšana ir nozīmīgs solis "European Energy" attīstības plāniem Latvijā un Baltijas valstīs. Uzņēmums turpina sākto darbu pie uzņēmuma misijas īstenošanas - izmantot dabas sniegtos atjaunīgos resursus apvienojumā ar jaunākajām tehnoloģijām un mūsu pieredzi nozarē, lai radītu vērtību mūsu partneriem un, galvenokārt, vietējai sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt vienotas atjaunīgās elektroenerģijas nozares stratēģijas un nepārtrauktas energoapgādes ekosistēmas izveidi desmit saules enerģijas parku attīstītāji un industrijas pārstāvji nodibinājuši asociāciju "Saules enerģija Latvijai", informē asociācijas izpilddirektors Gatis Macāns.

Asociācijas dalībnieki ir apņēmušies veicināt sabiedrības izpratni par nozari, kā arī aktualizēt un risināt dažādus tās problēmjautājumus, par virsmērķi izvirzot iesaistīšanos Nacionālā enerģētikas un klimata plāna aktualizēšanas procesā.

Tāpat saules enerģijas industrijas uzņēmumi ir apņēmušies veidot vienotu nozares redzējumu un pārstāvēt to valsts un pašvaldību institūcijās, darbā ar sistēmas operatoriem un sabiedriskajām organizācijām.

Asociācijas valdes priekšsēdētājs un "European Energy Latvia" Rīgas biroja vadītājs Alnis Bāliņš norāda, ka šī brīža Latvijas politikas veidotāji saredz saules enerģijas potenciālu enerģētikas problēmu risināšanā, tomēr iztrūkst vienotas attīstības stratēģijas nacionālā līmenī. Tās izveidē īpaši nozīmīgs ir arī pašu saules enerģijas parku attīstītāju viedoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas attīstītājs European Energy paziņo, ka plānotais saules enerģijas parks Brocēnos, Saldus novadā, ir nonācis projektēšanas stadijā.

Šī saules enerģijas projekta uzstādītā jauda būs 115 MW, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem saules enerģijas parkiem Latvijā. Saules paneļu parku Latvijas elektrotīklam plānots pievienot līdz 2025. gadam.

Paredzams, ka pēc tā uzbūves un nodošanas ekspluatācijā, saules enerģijas parks Brocēnos ik gadu saražos aptuveni 120 000 MWh tīras atjaunīgās elektroenerģijas, kas pielīdzināma ~ 57 000 mājsaimniecību ikgadējam elektroenerģijas patēriņam.

Alnis Bāliņš, European Energy Latvijas biroja vadītājs saka: “Brocēnos saražotā zaļā elektroenerģija būs vērtīgs pienesums mūsu valsts kopējam energotīklam, tā balstot Latvijas pāreju uz zaļo ekonomiku un pozitīvi ietekmējot elektroenerģijas tirgu ilgtermiņā. Turpinot paplašināt atjaunīgo energoresursu infrastruktūru, arvien vairāk redzēsim pozitīvu ietekmi uz mūsu valsts ekonomiku un enerģētisko drošību, kas sniegs labumu arī iedzīvotājiem, samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja paskatāmies uz mūsu valsts novietojumu kartē un papētām, kādi resursi mums ir pieejami, jāsecina, ka Latvijai ir milzīgs potenciāls vēja enerģijas izmantošanā, spriež Alnis Bāliņš, European Energy Latvijas biroja vadītājs.

Dominējošais vēja virziens pārsvarā ir no dienvidrietumiem, kas nozīmē, ka visi vēji gāžas pāri Latvijai, jautājums tikai - kā to vēju noķert, domā A.Bāliņš, piebilstot, ka mūsu valstī ir arī pietiekami daudz saules. Teorētiski Latvijā saules resurss ir pat pieejamāks un ražīgāks nekā Dānijā vai Ziemeļvācijā, kur saules parki ir ļoti attīstīti, atzīmē European Energy Latvijas biroja vadītājs, norādot, ka šobrīd elektroenerģijas cenu mūsu reģionā galvenokārt nosaka gāzes cenas, taču, palielinot saules un vēja jaudas, būtu iespējams izvairīties no fosilo energonesēju cenu iespaidojošajiem aspektiem.

Fragments no intervijas

Jūnijā apritēja gads kopš European Energy atklāšanas pasākuma Latvijā. Kā jums šī gada laikā ir gājis - kas ir paveikts?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10. novembrī no plkst. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās notika viziuminārs “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai. Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”, kas pulcēs uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai meklētu risinājumus enerģētikas nozares transformācijai un tās ietekmei uz Latvijas ekonomiku.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar dažādu nozaru ekspertu viedokļiem, piedalīties diskusijā par atjaunīgās enerģijas izmantošanu Latvijā, kā arī tīkloties un neformāli tikties ar uzņēmējdarbības līderiem un enerģētikas nozares ekspertiem.

NORISES LAIKS: 2023. gada 10. novembris, plkst.: 10:00 – 16:00

PASĀKUMA VIETA: Zinātnes centrs “VIZIUM” (Rūpniecības iela 2, Ventspils)

Pasākumu organizē Ventspils valstspilsētas pašvaldība, sadarbībā ar Ventspils brīvostu un Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteri.

PROGRAMMA

1. daļa

Latvijas energosistēmas attīstība atjaunīgās enerģijas kontekstā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB, 25.07.2023

Dalies ar šo rakstu

Daudzus potenciālos pircējus šokējošās augstās un joprojām īsti nesarūkošās produktu cenas veikalos nav tirgotāju uzskrūvētas ar pārmērīgu uzcenojumu, bet gan valsts politiķu pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas komplektā ar produktu ražotāju un importētāju paaugstinātajām piegādes cenām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Elvi Latvija izpilddirektore Laila Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka tirgotāju piecenojums ir ekonomiski pamatots, tas netiek noteikts voluntāri un tā apmēri nebūt nav tādi (300%), kādus tos mēdz nosaukt cilvēki savā sašutumā, ko izraisa pircēja maka biezuma neatbilstība visa kārotā iegādei. To apliecinot arī tirgotāju rentabilitāte, ko skaudri rāda gada pārskati, kuros no daudzu desmitu vai simtu miljonu peļņas nav ne vēsts.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.jūlija numurā lasi:

Paēdusi sabiedrība-stabila valsts

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ventspilī norisināsies atjaunīgās enerģijas jautājumiem veltīts pasākums

Db.lv, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Valstspilsētas pašvaldība un Ventspils Brīvostas pārvalde sadarbībā ar biedrību “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris” 10. novembrī no pl. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās īsteno viziumināru “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai.

Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”. Lai piedalītos pasākumā, jāaizpilda reģistrēšanās anketa šeit.

“Ventspils Latvijas mērogā ir unikāls piemērs – pilsēta pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi iespaidīgu industriālo izaugsmi un pierādījusi savu ekonomisko potenciālu. Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide ir pieaugusi 50 reizes! Šādu rezultātu esam sasnieguši ar mērķtiecīgu industrializācijas programmu, ko pašvaldība aizsāka 2002. gadā. Savukārt 2022. gadā Ventspils ir uzsākusi jaunu industrializācijas programmu, izstrādāts projekts jaunam, vairākus simtus hektārus plašam industriālajam parkam investoru un rūpniecības vajadzībām. Tādējādi nākamo 20 gadu laikā Ventspils kļūs par Eiropas zaļo un digitālo tehnoloģiju izstrādes un ražošanas centru. Pašvaldība turpina realizēt investīciju piesaistes stratēģiju, attīsta pielāgotu industriālo infrastruktūru, atbalsta jaunos talantus un ievieš biznesa atbalsta pasākumus. Ventspils ir īstā vieta jūsu investīcijām!” uzsver Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva izsludina konkursu par tiesībām būvēt otro vēja parku Baltijas jūrā

LETA/BNS, 15.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) pirmdien izsludināja konkursu par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, kura jauda būs 700 megavatu (MW) un vērtība sasniegs 2,4 miljardus eiro.

Atšķirībā no pērn notikušā konkursa par Lietuvas pirmo vēja parku Baltijas jūrā, otrā vēja parka attīstītājiem būs iespēja pieteikties valsts atbalstam uz 15 gadiem.

Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem pasaules atkrastes vēja enerģijas tirgū, gan Lietuvas Enerģētikas ministrija, gan tirgus dalībnieki sagaida, ka konkursā būs lielāka interese nekā pērn, kad uz tiesībām būvēt vēja parku pieteicās tikai divi pretendenti, kas ir minimālais skaits, lai konkurss notiktu.

Līdz šim tikai Dānijas atjaunīgās enerģijas kompānija "European Energy" publiski ir apstiprinājusi interesi par dalību konkursā kopā ar Norvēģijas atkrastes vēja enerģijas uzņēmumu "Vargronn".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot apkārtējai videi draudzīgu risinājumu ieviešanu pārtikas ražošanā, SIA "Orkla Latvija" pilnībā pārgājusi uz 100% atjaunojamās enerģijas izmantošanu tās konservējumu, mērču un ēdienu piedevu ražotnē "Spilva".

Tas nozīmē, ka 1802 MWh elektroenerģijas ražošanā un piegādē radītās 545,7 tCO2 tiek samazinātas uz nulli. Šis solis ir daļa no "Orkla Latvija" Ilgtspējas stratēģijas īstenošanas attiecībā uz apkārtējās vides aizsardzību, paredzot līdz 2024.gadam ieviest ražošanā atjaunojamo enerģiju līdz 60% no kopējā patēriņa, par 65% samazināt siltumnīcgāzu emisijas pašu darbībā un par 30% - vērtību ķēdē ārpus pašu darbības.

SIA "Orkla Latvija" turpina pāreju uz elektroenerģiju no atjaunojamiem resursiem arī citās ražotnēs, uz šo brīdi iegādājoties "zaļo" elektroenerģiju "Ādažu" čipšu ražotnei 51% apmērā no kopējā patēriņa, "Laimas" saldumu ražotnei un "Orkla Latvija" loģistikas centram katram 50% apmērā, "Staburadzes" ražotnei 47% apmērā, "Orkla Latvija" administrācijas ēkai Rīgā, Miera ielā – 47% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru