Jaunākais izdevums

Lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā “Balticovo” 10. jūnijā Iecavā iepazīstināja ar savu jaunāko starpnozaru ilgtspējas iniciatīvu – pašpatēriņa saules enerģijas parkā ielaisto 100 aitu ganāmpulku un saules ganībām (pasaulē pazīstamas kā solar grazing).

Notika arī diskusija “Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā”, kur kopā ar enerģētikas un lauksaimniecības nozares ekspertiem diskutēja par aitkopības un enerģētikas nozaru sadarbības pirmo pieredzi un iespējām Latvijā. Lai gan visā pasaulē saules ganības jau ir apliecinājušas savu efektivitāti un ilgtspēju, Latvijā šī pieredze vēl joprojām netiek plaši izmantota. Kamēr citur pasaulē aitas ganās saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles uzturēšanu un palīdzot efektīvāk izmantot zemes platību, Latvijas lauksaimnieki un enerģētikas speciālisti vēl tikai sāk apzināt šī risinājuma sniegtās iespējas un izaicinājumus.

Diskusijā piedalījās Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes (LOSP) priekšsēdētājs, Dmitrijs Bortņikovs, Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) valdes priekšsēdētājs, Egīls Rušiņš, ZS "Bitāni" īpašnieks, Edmunds Garančs, "European Energy Latvia" ietekmes uz vidi novērtējumu eksperts un asociācijas “Saules enerģija Latvijai” biedrs, Kristaps Dīriņš, SIA “PRO MC” vadītājs (“AJ Power” uzņēmumu grupa), Toms Auškāps, AS “Balticovo” Komunikācijas un attīstības vadītājs.

’’Pagājušogad uzbūvējot vairāk nekā 2 hektāru lielo saules paneļu parku, nākamais jautājums bija – ko darīt ar lielo platību, kā apkopt un izpļaut šo milzīgo teritoriju? Piedāvājumi par teritorijas izpļaušanu bija salīdzinoši dārgi un ilgtermiņā neatmaksātos. Tādēļ nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos tiek ielaistas aitas. Šī diskusija ir būtisks solis, lai apvienotu dažādu nozaru ekspertu zināšanas un kopīgi izstrādātu stratēģijas, kā šo ilgtspējīgo praksi ieviest arī mūsu valstī. Mēs ticam, ka ar laiku arī Latvijā saules ganības kļūs par ierastu un efektīvu lauksaimniecības un enerģētikas ilgtspējīgas sinerģijas metodi,’’ komentē Toms Auškāps, “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktors un valdes loceklis.

“Lopkopības sektors Latvijā diemžēl stagnē un aitu skaits sarūk - ja pagājušogad valstī bija 90 000 aitu māšu, tad šogad to ir vairs tikai ap 70 000. Saules ganības varētu būt viens no risinājumiem, kā veiksmīgi apsaimniekot un izmantot apbūvēto teritoriju, tādējādi arī pakāpeniski uzlabojot situāciju aitkopības nozarē. Pašreiz, uzstādot saules paneļus, platība vairs neskaitās lauksaimniecības zeme, tāpēc atbalsta maksājumi par to nepienākas. Tas ir aicinājums politikas veidotājiem - šādā veidā paltības noganot, Lauku Atbalsta dienesta maksājumus vajadzētu saglabāt,” atzīmē Dmitrijs Bortņikovs, Latvijas aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Egīls Rušiņš, ZS "Bitāni" īpašnieks, Latvijas aitu audzētāju asociācijas biedrs, norāda uz vairākiem pozitīviem aspektiem saules ganību iniciatīvas ieviešanā: “Aitām ne visai patīk saule, līdz ar to saules paneļi ir lieliska, noēnota vieta, kur patverties, un aitai justies ļoti labi. Pēdējo gadu laikā aitu saimniecības īpaši cietušas no vilku uzbrukumiem – ap saules parku teritoriju izveidotais žogs pasargā aitas un neļauj plēsējiem tik viegli piekļūt pie tām. Būtiskākais izaicinājums saules ganību apsaimniekošanā ir saules paneļu parku attālums no saimniecībām. Tomēr galvenais aitkopjus informēt, ka ir šādas saules ganību iespējas, un tad jau daudzas lietas ir iespējams atrisināt.”

“Mums kā saules parku attīstītājiem, objektu pārvaldniekiem un īpašniekiem ir ļoti aktuāla šādas saules ganību iniciatīvas aktualizēšana un to vērtējam ļoti pozitīvi. Mūsu pieredze liecina, ka aita nekaitē saules parka infrastruktūrai, jo konstrukcijas ir pietiekami noturīgas. Kā viena no lietām, kas nepieciešama saules ganību parkos, ir ūdens nodrošināšana. Ja šo iniciatīvu mums kopīgi izdosies aktualizēt arī Latvijā un abas nozares izveidos ilgtermiņa sadarbību, tad, plānojot saules paneļu parkus, varam uzreiz paredzēt ūdens ieguves vietas,” saka Kristaps Dīriņš, SIA “PRO MC” vadītājs un “AJ Power” uzņēmumu grupas pārstāvis.

“Tieši šobrīd politiskajā dienaskārtībā ir jautājums, ko darīt ar saules paneļu parkiem. Vai ļaut vispār lauksaimniecības zemēs, uz kuras mēs ražojam pārtiku, likt saules paneļus? Saules ganību piemērs varētu būt labs kompromiss, kura ietvaros mēs apvienojam īpašnieka vēlmi un vajadzību nopelnīt, diversificēt riskus un ražot elektrību, būt neatkarīgiem un turpināt nodarboties ar lauksaimniecību. Vides organizācijas atzīst, ka saules paneļu parkus ar aitām vajag – ja uz platības nodarbojas ar aitkopību, tad šajās teritorijās tiek saglabāta laba vides daudzveidība. Katrā ziņā, lai šī iniciatīva attīstītos, vajadzētu sakārtot arī valsts atbalsta maksājumu saules paneļu teritorijās, kur ganīsies aitas,” komentē Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs.

“Viens no galvenajiem izaicinājumiem, ar ko bieži vien Latvijā nākas saskarties, ir tas, ka nozares pārstāvjiem pietrūkst ambīciju attīstīt šo iniciatīvu tālāk, lai gan iespējas un varēšana ir. “Saules enerģija Latvijai” šobrīd strādā pie labas prakses vadlīnijām, kā attīstīt parkus jau to projektēšanas stadijā. Veidojot šīs vadlīnijas, mēs sadarbojamies ar 5–6 nevalstiskajām organizācijām, tai skaitā arī bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Kā otrs sadarbības modulis, ko mēs varētu potenciāli uzsākt, ir strādāt pie labas apsaimniekošanas prakses vadlīnijām kopā ar aitkopjiem. Katrā gadījumā mēs domājam, kā uzlabot situāciju, un esam atvērti šīs idejas aktualizēšanai arī Latvijā,’’ stāsta Edmunds Garančs, uzņēmums “European Energy Latvia” (Dāņu atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājs), asociācijas “Saules enerģija Latvijai” biedrs.

Diskusija parādīja, ka saules ganības varētu būtiski mainīt Latvijas lauksaimniecības un enerģētikas ainavu, radot sinerģiju starp atjaunojamo enerģiju un lauksaimniecību. Taču, lai to panāktu, nepieciešama rūpīga plānošana, sadarbība starp dažādām nozarēm un pats galvenais - aktīva valdības iesaiste. “Balticovo” un diskusijas dalībnieki ir apņēmības pilni turpināt darbu pie saules ganību iespēju

"Balticovo" ir viens no vadošajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem Ziemeļeiropā, kas nodarbojas ar olu un olu produktu ražošanu. Dibināts 1972. gadā, “Balticovo” ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums un viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā, ik gadu valsts budžetā iemaksājot ap 5 miljoniem eiro. 2022. gadā uzņēmums strādāja ar 101,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 63% vairāk nekā gadu iepriekš. Aptuveni 70 % “Balticovo” produkcijas tiek eksportēta uz vairāk nekā 20 pasaules valstīm, un to skaits ik gadu pieaug. “Balticovo” attīsta atbildīgu ražošanu un ik gadu investē 10-15 miljonus eiro ārpus sprosta dētu vistu olu ražošanas palielināšanā, kā arī ilgtspējīgu, aprites ekonomikā balstītu risinājumu ieviešanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzsvērtu olu, kā daudzveidīgu un veselīgu pārtikas produktu, viens no vadošajiem Ziemeļeiropas un Baltijā lielākais olu un olu produktu ražotājs AS "Balticovo" saviem klientiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā sāk piedāvāt olu makaronus.

Tas ir jaunums Balticovo olu produktu sortimentā, kas no 4. jūnija sākotnēji būs pieejams “Maxima” veikalu plauktos, bet vēlāk arī citos Latvijas veikalos.

"Uzņēmums izlēma piedāvāt olu makaronus, lai dažādotu savu produktu portfeli un atbildētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc inovatīviem un uzturvielām bagātiem pārtikas produktiem, tā nostiprinot savu pozīciju tirgū," iemeslus, kāpēc "Balticovo" iekļāvis sortimentā olu makaronus", skaidro "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

“Ola var būt kas vairāk par vienkārši olu, tāpēc, sekojot līdzi tendencēm, ir skaidrs, ka jāmeklē jaunas nišas un produkti. "Balticovo" jau piedāvā saldējumu, kurā olas izmantotas kā tā sastāvdaļa. Mēs esam gatavi spert nākamo soli un piedāvājam jaunu produktu - olu makaronus," skaidro AS ‘Balticovo” Attīstības un komunikācijas vadītājs Toms Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražotājs AS "Balticovo" vienojies par putnkopības uzņēmuma iegādi arī Igaunijā, intervijā sacīja "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Uzņēmuma nosaukumu viņš neminēja, taču norādīja, ka Igaunijā plānots ražot olas, kuras dējuši brīvos apstākļos turēti putni. Igaunijā ražošanu plānots sākt šogad.

"Tādējādi beidzot varēsim attaisnot savu uzņēmuma nosaukumu "Balticovo" - jo būsim pilntiesīgs Baltijas mēroga uzņēmums, pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs," sacīja Mhitarjans, piebilstot, ka "Balticovo" ir arī lielākais Lietuvas uzņēmuma "Litegg" īpašnieks.Mhitarjans norādīja, ka Lietuvā "Balticovo" patlaban ir miljons putnu, taču šogad putnu skaitu plānots palielināt līdz 1,5 miljoniem, savukārt Latvijā kompānijai patlaban ir trīs miljoni dējējvistu, bet kopā ar jaunputniem - 3,5 miljoni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo saražoto biometānu ievada savstarpēji savienotā gāzes sistēmā

Db.lv, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” uzsācis ražot biometānu nesen pabeigtajā biometāna rūpnīcā “Bovogas”, kurā biogāze tiek attīrīta līdz biometānam – dabasgāzes ekvivalentam. Turklāt sadarbībā ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Latvijā AS “Conexus Baltic Grid” un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru “GASO” ir izveidots pirmais pieslēgums Latvijā, pa kuru “Bovogas” saražotais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.

“Balticovo” vistu novietnēs Iecavā mīt apmēram 3,5 miljoni putnu. Ik gadus kā blakusprodukts izveidojas apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas tiek izmantoti kā izejviela biogāzes ražošanai.

“Līdz šim biogāzi pašpatēriņam ražoja “Balticovo” meitas uzņēmums “EggEnergy”, taču, ņemot vērā pieejamos apjomus, kā arī izejvielas videi draudzīgo izcelsmi, 2023. gadā tika uzsākta biometāna ražošanas rūpnīcas “Bovogas” būvniecība, kas nu ir pabeigta. Biogāze tiek saražota “EggEnergy”, tad novadīta līdz “Bovogas”, kur tiek attīrīta līdz biometānam. Iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas pārbaudītas, un attīrītais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā,” par jauno biometāna ražošanas rūpnīcu stāsta “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladmirs Mkhitarjans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Balticovo", rūpējoties par ūdens kvalitāti savā olu ražotnē Iecavā, investējis vairāk nekā 500 000 eiro. Projekta laikā tika izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija un ūdens ieguves vietas, kā arī rekonstruētas ūdens trases.

Jaunajā atdzelžošanas stacijā dienā tiek iegūts aptuveni 500 m3 liels ūdens daudzums, nodrošinot ūdeni visā uzņēmuma teritorijā. Tīro un kvalitatīvo dzeramo ūdeni izmanto darbinieki, to saņem vistas un cāļi, kā arī tas tiek lietots pārtikas ražošanas cehos šķidro un vārīto olu ražošanas procesā un visu cehu, novietņu un iekārtu mazgāšanai.

Tīram un kvalitatīvam ūdenim ir izšķiroša nozīme cāļu un vistu veselībā, labturībā un produktivitātē. Kā norāda dati, slikta ūdens kvalitāte ietekmē putnu dzīves kvalitāti un dēšanas rādītājus pat tad, ja putni ēd vislabāko barību. Ja ūdens sastāvā, piemēram, ir pārāk daudz dzelzs, tas var samazināt citu putniem svarīgo minerālvielu uzņemšanu. Parasti putni patērē 1,6 reizes vairāk ūdens nekā barību, tādēļ pastāvīga tīra ūdens piegāde putnu labturībā ir prioritāra. Ūdenim jābūt attīrītam no visām nogulsnēm, aļģēm, baktērijām, citādi tas var apdraudēt ne vien pašu vistu veselību, bet arī izdēto olu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Droša infrastruktūra un uzņēmuma rūpes par ilgtspēju – eksportam būtiski priekšnoteikumi

Db.lv, 20.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Droša datu infrastruktūra, korporatīvās ilgtspējas risinājumi un digitalizācija ļauj Latvijas uzņēmumiem iezīmēt savu vietu eksporta tirgos ar pieprasītiem un vērtīgiem pakalpojumiem, secināts Tet biznesa forumā, kas organizēts sadarbībā ar Latvijas eksportētāju asociāciju The Red Jackets.

Lai uzņēmumi spētu veiksmīgi piedāvāt savus pakalpojums ārpus Latvijas, īpaši svarīga ir atbilstošas infrastruktūras nodrošināšana, piemēram, datu pārsūtīšanai. Tāpat uzmanība tika vērsta uz to, ka šobrīd gana aktīvi netiek izmantotas pieejamās eksporta garantijas, kas varētu palīdzēt samazināt finanšu riskus un padarīt eksportu pievilcīgāku uzņēmēju acīs – Latvijā mazāk nekā 10%, kamēr ES kopējais rādītājs ir 50%.

Šogad Tet biznesa foruma vadmotīvs bija eksports, un prezentējot jaunākos provizoriskos eksporta datus, Centrālās statistikas pārvaldes prezentācijā tika izcelts, ka prognozes rāda eksportējošo uzņēmumu skaita samazināšanos par aptuveni 3% 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu (attiecīgi 6737 uzņēmumi 2023. gadā un 6942 – 2022. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru