Ražošana

FOTO: BOVO GAS biometāna rūpnīcā investēti 7 miljoni eiro

Db.lv, 04.07.2024

"Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans (no kreisās) un valdes loceklis Toms Auškāps.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Uzņēmums “Balticovo” atklājis biometāna rūpnīcu “BOVO GAS” Iecavā, kurā AS “Balticovo” investējis 7 miljonus eiro.

Jaunā rūpnīca ir unikāla, jo biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā un tajā saražotais daudzums ir pietiekams, lai pilnībā apgādātu visu Bauskas novadu.

Svinīgajā pasākumā atklāšanas uzrunu teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, zemkopības ministrs Armands Krauze, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans un valdes loceklis Toms Auškāps.

“Balticovo” ir Ziemeļeiropas lielākais olu un olu produktu ražotājs, un “Balticovo” ganāmpulkā ir vairāk nekā trīs miljoni vistu, kas aiz sevis atstāj arī lielu daudzumu – aptuveni 80 000 tonnu – kūtsmēslu. Tā kā uzņēmuma mērķis ir rūpēties par efektīvu energoresursu izmantošanu, “Balticovo” kā biometāna ražošanas izejvielu izmanto pašu putnu radītos blakusproduktus, tādā veidā rūpējoties par zaļās enerģijas apriti. Biogāzes veidošanās process sākas ar vistu mēslu transportēšanu no ‘‘Balticovo’’ kūtīm uz ‘‘Egg Energy’’ biogāzes staciju, kur notiek fermentēšanās process. Tālāk saražotā biogāze pa cauruļvadu tiek nogādāta uz jauno ‘‘BOVO GAS’’ rūpnīcu, kur tā tiek attīrīta līdz biometānam - dabas gāzes ekvivalentam, kas tiek ievadīts kopējā AS ‘‘Gaso’’ tīklā. Jau šobrīd kopš rūpnīcas darbības uzsākšanas pavasarī “BOVO GAS” rūpnīcā ir saražots un kopējā tīklā ievadīti 1,217,000 m³ jeb 12,300 MWh biometāna.

“Tehnoloģijas straujiem soļiem iet uz priekšu – ja kāds man pirms 10 gadiem teiktu, ka par valsts enerģētisko neatkarību rūpēsies 3,5 miljoni vistiņu, būtu grūti noticēt. Taču tāda ir šodienas realitāte, un lieliski, ka kādreizējais ražošanas apgrūtinājums tiek pārvērst biogāzē un lauksaimniecības mēslojumā! Saražotais biometāna apjoms ir pietiekams, lai ražotni pieslēgtu kopējai gāzes apgādes infrastruktūrai, un labs impulss, ar ko nozarei parādīt – mēs to varam! Un varam nevis kaut kur, bet tieši šeit, Latvijā. Pienesums ir liels – ne vien energodrošība un stabilitāte, bet arī gudra un pilnvērtīga resursu izmantošana. Pievienotā vērtība – darbavietas un viss, kas paliek tepat uz vietas attīstīties, – ir milzīgs pluss. Mēs lepojamies ar to, ka mums ir uzņēmumi, kam ir ambīcijas un kas savas ambīcijas nebaidās realizēt. Es ceru, ka nākotnē būs vairāk šādu projektu, vēl lielākas ambīcijas un sapņi, kurus mums nav bail īstenot,” uzsver Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs.

“Manuprāt, šis projekts ir ne tikai ieguldījums energoefektivitātē, bet arī lauksaimniecības attīstībā. Energoneatkarība ir arī saules paneļi, kas tepat uzstādīti, – tie dod enerģiju, kad to uzņēmumā visvairāk vajag. Savukārt šis objekts dos gāzi visiem Latvijas iedzīvotājiem, kam tā ir nepieciešama. Arī produkts, kas paliek pāri – kūtsmēsli – var tikt ļoti labi izmantots kā mēslojums lauksaimniecībā. Mēs vērojam, kā strādā uzņēmēji, un tieši vakar veicām grozījumus Ministru kabineta likumā, kas nosaka, ka kūtsmēslus varēs izmantot arī bioloģiskajā lauksaimniecībā, paverot tirgus iespējas visā Latvijā,” stāsta Armands Krauze, zemkopības ministrs.

“Šis ir ļoti būtisks projekts ne tikai mums kā uzņēmumam, bet arī valstij kopumā. Esam padarījuši valsti energoneatkarīgāku. Vēlos teikt lielu paldies mūsu vistiņām – 3,5 miljonus kuplajai vistu saimei, kas gadā saražo 80 000 tonnu kūtsmēslu, ko būtu žēl laist vējā. Man ir liels prieks, ka mēs ar komandu nonācām pie šāda risinājuma, un spējam saražot 100 000 MWh stundas gadā, kas ir lielāks apjoms nekā Bauskas novada patēriņš gadā,” norāda Toms Auškāps, AS “Balticovo” valdes loceklis un Komunikācijas un attīstības vadītājs.

“BOVO GAS” rūpnīcas atklāšanā viesiem bija iespēja vērot mākslinieces Kates Krolles radītu performanci, kurā mūziķes Ieva Rutentāle un Marta Lortikpanidze rūpnīcas iekārtas pārvērta mūzikas instrumentos. Demonstrējot mūzikas un tehnoloģiju sinerģiju, rūpniecības vide tika pārveidota par vietu, kur uzplaukst ne tikai biometāns, bet arī radošums. Tāpat klātesošajiem tika dota vienreizēja iespēja apskatīt rūpnīcas inovatīvās tehnoloģijas un ieskatīties dabasgāzes ražošanas procesā.

“BOVO GAS” rūpnīca plāno attīstīt un ieviest jaunākās tehnoloģijas biometāna ražošanā, kā arī turpināt meklēt draudzīgās enerģijas alternatīvas Latvijā. Tiek prognozēts, ka reģionālais biometāna tirgus tuvākajos gados strauji augs, tāpēc arī “BOVO GAS” rūpnīca tiecas uz jaunu inovāciju radīšanu biogāzes un biometāna jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzsvērtu olu, kā daudzveidīgu un veselīgu pārtikas produktu, viens no vadošajiem Ziemeļeiropas un Baltijā lielākais olu un olu produktu ražotājs AS "Balticovo" saviem klientiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā sāk piedāvāt olu makaronus.

Tas ir jaunums Balticovo olu produktu sortimentā, kas no 4. jūnija sākotnēji būs pieejams “Maxima” veikalu plauktos, bet vēlāk arī citos Latvijas veikalos.

"Uzņēmums izlēma piedāvāt olu makaronus, lai dažādotu savu produktu portfeli un atbildētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc inovatīviem un uzturvielām bagātiem pārtikas produktiem, tā nostiprinot savu pozīciju tirgū," iemeslus, kāpēc "Balticovo" iekļāvis sortimentā olu makaronus", skaidro "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

“Ola var būt kas vairāk par vienkārši olu, tāpēc, sekojot līdzi tendencēm, ir skaidrs, ka jāmeklē jaunas nišas un produkti. "Balticovo" jau piedāvā saldējumu, kurā olas izmantotas kā tā sastāvdaļa. Mēs esam gatavi spert nākamo soli un piedāvājam jaunu produktu - olu makaronus," skaidro AS ‘Balticovo” Attīstības un komunikācijas vadītājs Toms Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražotājs AS "Balticovo" vienojies par putnkopības uzņēmuma iegādi arī Igaunijā, intervijā sacīja "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Uzņēmuma nosaukumu viņš neminēja, taču norādīja, ka Igaunijā plānots ražot olas, kuras dējuši brīvos apstākļos turēti putni. Igaunijā ražošanu plānots sākt šogad.

"Tādējādi beidzot varēsim attaisnot savu uzņēmuma nosaukumu "Balticovo" - jo būsim pilntiesīgs Baltijas mēroga uzņēmums, pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs," sacīja Mhitarjans, piebilstot, ka "Balticovo" ir arī lielākais Lietuvas uzņēmuma "Litegg" īpašnieks.Mhitarjans norādīja, ka Lietuvā "Balticovo" patlaban ir miljons putnu, taču šogad putnu skaitu plānots palielināt līdz 1,5 miljoniem, savukārt Latvijā kompānijai patlaban ir trīs miljoni dējējvistu, bet kopā ar jaunputniem - 3,5 miljoni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā “Balticovo” 10. jūnijā Iecavā iepazīstināja ar savu jaunāko starpnozaru ilgtspējas iniciatīvu – pašpatēriņa saules enerģijas parkā ielaisto 100 aitu ganāmpulku un saules ganībām (pasaulē pazīstamas kā solar grazing).

Notika arī diskusija “Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā”, kur kopā ar enerģētikas un lauksaimniecības nozares ekspertiem diskutēja par aitkopības un enerģētikas nozaru sadarbības pirmo pieredzi un iespējām Latvijā. Lai gan visā pasaulē saules ganības jau ir apliecinājušas savu efektivitāti un ilgtspēju, Latvijā šī pieredze vēl joprojām netiek plaši izmantota. Kamēr citur pasaulē aitas ganās saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles uzturēšanu un palīdzot efektīvāk izmantot zemes platību, Latvijas lauksaimnieki un enerģētikas speciālisti vēl tikai sāk apzināt šī risinājuma sniegtās iespējas un izaicinājumus.

Diskusijā piedalījās Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes (LOSP) priekšsēdētājs, Dmitrijs Bortņikovs, Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) valdes priekšsēdētājs, Egīls Rušiņš, ZS "Bitāni" īpašnieks, Edmunds Garančs, "European Energy Latvia" ietekmes uz vidi novērtējumu eksperts un asociācijas “Saules enerģija Latvijai” biedrs, Kristaps Dīriņš, SIA “PRO MC” vadītājs (“AJ Power” uzņēmumu grupa), Toms Auškāps, AS “Balticovo” Komunikācijas un attīstības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo saražoto biometānu ievada savstarpēji savienotā gāzes sistēmā

Db.lv, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” uzsācis ražot biometānu nesen pabeigtajā biometāna rūpnīcā “Bovogas”, kurā biogāze tiek attīrīta līdz biometānam – dabasgāzes ekvivalentam. Turklāt sadarbībā ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Latvijā AS “Conexus Baltic Grid” un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru “GASO” ir izveidots pirmais pieslēgums Latvijā, pa kuru “Bovogas” saražotais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.

“Balticovo” vistu novietnēs Iecavā mīt apmēram 3,5 miljoni putnu. Ik gadus kā blakusprodukts izveidojas apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas tiek izmantoti kā izejviela biogāzes ražošanai.

“Līdz šim biogāzi pašpatēriņam ražoja “Balticovo” meitas uzņēmums “EggEnergy”, taču, ņemot vērā pieejamos apjomus, kā arī izejvielas videi draudzīgo izcelsmi, 2023. gadā tika uzsākta biometāna ražošanas rūpnīcas “Bovogas” būvniecība, kas nu ir pabeigta. Biogāze tiek saražota “EggEnergy”, tad novadīta līdz “Bovogas”, kur tiek attīrīta līdz biometānam. Iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas pārbaudītas, un attīrītais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā,” par jauno biometāna ražošanas rūpnīcu stāsta “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladmirs Mkhitarjans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aitas var izpļaut zāli saules paneļu parkos

Māris Ķirsons, 20.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vistu olu un to produkcijas ražotājs AS Balticovo pērn uzstādīto saules paneļu parka 2 ha platībā augošās zāles pļaušanu uzticējis aitām; šādam risinājumam varētu būt sekotāji, ko vēl vairāk varētu veicināt attiecīga valsts politika.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā. Lai arī AS Balticovo ir sava veida celmlauzis tā dēvēto saules ganību īstenošanā, taču citās valstīs aitas jau sen ganoties saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles novākšanu, vienlaikus efektīvāk var izmantot zemi, kā arī radīt cilvēku pārtikā izmantojamu produktu.

Vistkopis pērk aitas

„Pērn, īstenojot pašpatēriņa saules paneļu parka izveides ieceri ar jaudu 2,3 MW 2 ha platībā, radās jautājums par to, kā šo teritoriju apkopt, vienlaikus piedāvājumi tās appļaušanai bija salīdzinoši dārgi, tāpēc nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos ar zāles novākšanu nodarbojas aitas,” par to, kā 3,5 miljonu dējējvistu turētājs, olu lielražotājs nonāca līdz aitām saules paneļu parkā, skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš atgādināja, ka vislielākais enerģijas patēriņš ir vasarā, kad spīd saule un ir karsts, bet vistu kūtīs ir vajadzīga ventilācija. „Sākotnēji bija doma izmantot ārpakalpojumu, bet, apzinoties pašiem savas iespējas — ir pietiekami liela teritorija ar neizmantotām būvēm, kuras salīdzinoši vienkārši pielāgojamas par aitu novietnēm, ir vetārsti -, nolēmām iegādāties 77 aitas un vienu aunu, tas šobrīd jau ir pārvērties par teju 150 mājdzīvnieku ganāmpulku, un pašu darbinieki pakāpeniski apgūst aitkopības nianses,” stāsta T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Balticovo", rūpējoties par ūdens kvalitāti savā olu ražotnē Iecavā, investējis vairāk nekā 500 000 eiro. Projekta laikā tika izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija un ūdens ieguves vietas, kā arī rekonstruētas ūdens trases.

Jaunajā atdzelžošanas stacijā dienā tiek iegūts aptuveni 500 m3 liels ūdens daudzums, nodrošinot ūdeni visā uzņēmuma teritorijā. Tīro un kvalitatīvo dzeramo ūdeni izmanto darbinieki, to saņem vistas un cāļi, kā arī tas tiek lietots pārtikas ražošanas cehos šķidro un vārīto olu ražošanas procesā un visu cehu, novietņu un iekārtu mazgāšanai.

Tīram un kvalitatīvam ūdenim ir izšķiroša nozīme cāļu un vistu veselībā, labturībā un produktivitātē. Kā norāda dati, slikta ūdens kvalitāte ietekmē putnu dzīves kvalitāti un dēšanas rādītājus pat tad, ja putni ēd vislabāko barību. Ja ūdens sastāvā, piemēram, ir pārāk daudz dzelzs, tas var samazināt citu putniem svarīgo minerālvielu uzņemšanu. Parasti putni patērē 1,6 reizes vairāk ūdens nekā barību, tādēļ pastāvīga tīra ūdens piegāde putnu labturībā ir prioritāra. Ūdenim jābūt attīrītam no visām nogulsnēm, aļģēm, baktērijām, citādi tas var apdraudēt ne vien pašu vistu veselību, bet arī izdēto olu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka noslēgusi faktoringa līgumu 200 000 eiro apmērā ar Latvijas uzņēmumu “NovusVet,” kas plāno turpināt paplašināt savu darbību arī ārpus Baltijas valstīm.

“NovusVet” ir veterināro zāļu lieltirgotava un kompetenču centrs dzīvnieku labklājības, veselības un ēdināšanas jomā. Uzņēmums sadarbojas gan ar zemnieku saimniecībām, gan veterinārajām klīnikām un uzņēmumiem visā Baltijā. Izmantojot SEB bankas faktoringa pakalpojumu, uzņēmums saviem sadarbības partneriem varēs piedāvāt vēl labākus apmaksas nosacījumus, neapgrūtinot uzņēmuma paša naudas plūsmu.

“Esam lepni, ka varam sadarboties ar savas nozares čempioniem, kuri turpina augt un attīstīties. Faktoringu pēdējo gadu laikā izvēlas aizvien vairāk augošu uzņēmumu, jo šis finanšu instruments uzlabo naudas plūsmu un ļauj novirzīt uzņēmuma paša resursus biznesa attīstībai. “NovusVet” ir lielisks piemērs, kas rāda, kā dziļas zināšanas un kompetence kādā jomā var tikt pārvērsta sekmīgā biznesā ar lielu izaugsmes potenciālu,” uzsver SEB bankas faktoringa nodaļas vadītājs Jānis Moisejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Droša infrastruktūra un uzņēmuma rūpes par ilgtspēju – eksportam būtiski priekšnoteikumi

Db.lv, 20.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Droša datu infrastruktūra, korporatīvās ilgtspējas risinājumi un digitalizācija ļauj Latvijas uzņēmumiem iezīmēt savu vietu eksporta tirgos ar pieprasītiem un vērtīgiem pakalpojumiem, secināts Tet biznesa forumā, kas organizēts sadarbībā ar Latvijas eksportētāju asociāciju The Red Jackets.

Lai uzņēmumi spētu veiksmīgi piedāvāt savus pakalpojums ārpus Latvijas, īpaši svarīga ir atbilstošas infrastruktūras nodrošināšana, piemēram, datu pārsūtīšanai. Tāpat uzmanība tika vērsta uz to, ka šobrīd gana aktīvi netiek izmantotas pieejamās eksporta garantijas, kas varētu palīdzēt samazināt finanšu riskus un padarīt eksportu pievilcīgāku uzņēmēju acīs – Latvijā mazāk nekā 10%, kamēr ES kopējais rādītājs ir 50%.

Šogad Tet biznesa foruma vadmotīvs bija eksports, un prezentējot jaunākos provizoriskos eksporta datus, Centrālās statistikas pārvaldes prezentācijā tika izcelts, ka prognozes rāda eksportējošo uzņēmumu skaita samazināšanos par aptuveni 3% 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu (attiecīgi 6737 uzņēmumi 2023. gadā un 6942 – 2022. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru