Jaunākais izdevums

Ja paskatāmies uz mūsu valsts novietojumu kartē un papētām, kādi resursi mums ir pieejami, jāsecina, ka Latvijai ir milzīgs potenciāls vēja enerģijas izmantošanā, spriež Alnis Bāliņš, European Energy Latvijas biroja vadītājs.

Dominējošais vēja virziens pārsvarā ir no dienvidrietumiem, kas nozīmē, ka visi vēji gāžas pāri Latvijai, jautājums tikai - kā to vēju noķert, domā A.Bāliņš, piebilstot, ka mūsu valstī ir arī pietiekami daudz saules. Teorētiski Latvijā saules resurss ir pat pieejamāks un ražīgāks nekā Dānijā vai Ziemeļvācijā, kur saules parki ir ļoti attīstīti, atzīmē European Energy Latvijas biroja vadītājs, norādot, ka šobrīd elektroenerģijas cenu mūsu reģionā galvenokārt nosaka gāzes cenas, taču, palielinot saules un vēja jaudas, būtu iespējams izvairīties no fosilo energonesēju cenu iespaidojošajiem aspektiem.

Fragments no intervijas

Jūnijā apritēja gads kopš European Energy atklāšanas pasākuma Latvijā. Kā jums šī gada laikā ir gājis - kas ir paveikts?

Gads ir bijis gana ražīgs, un jāsaka, ka kopš pērnā gada jūnija mēs esam krietni pavirzījušies uz priekšu. Šobrīd jau esam saņēmuši nepieciešamās atļaujas par gandrīz 1000 megavatu (MW) saules un vēja projektu attīstību un paralēli strādājam pie tā, lai nākotnē varētu attīstīt projektus ar kopējo jaudu vismaz vēl 1500 MW apjomā. Papildus tam aktīvi esam arī pieslēgušies diskusijai par atkrastes vēja parku projektu attīstību Latvijā un esam gatavi sākt darboties arī šajā jomā.

Cik saprotu, jūsu pirmais projekts ir Tārgales saules parks. Kādā stadijā tas pašlaik ir?

Esam saņēmuši visas vajadzīgās atļaujas no Ekonomikas ministrijas, kā arī noslēguši līgumu ar pārvades sistēmas operatoru un uzsākuši projektēšanas darbus gan pašam parkam un elektrostacijai, gan kabeļu pievienojumiem un pieslēgumam. Pašlaik paredzēts, ka kopējā pieslēguma jauda būs 110 MW, bet pašas elektrostacijas jauda - vairāk nekā 130 MW. Paredzams, ka gada laikā parks varēs saražot aptuveni 110 gigavatstundas (GWh), kas ir pielīdzināms apmēram 50 tūkstošu mājsaimniecību apgādei ar elektroenerģiju. Tajā pašā laikā vajadzētu saprast, ka saules un vēja elektrostacijas strādā tikai tad, kad ir pieejami attiecīgie resursi jeb - laikā, kad spīd saule un pūš vējš. Tas, protams, nenotiek 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā, taču kopējais saražotais enerģijas apjoms plānots aptuveni šāds.

Kā šī parka pievienošana tīklam ietekmēs elektroenerģijas cenas?

Lai runātu par būtisku ietekmi uz cenām, šis apjoms pagaidām ir krietni par mazu. Jāsaprot, ka Latvija ir Baltijas elektroenerģijas tirgus sastāvdaļa, kas savukārt iekļaujas Ziemeļeiropas tirgū. Ja mēs paskatāmies proporcionāli, Baltija, salīdzinot, piemēram, ar Somiju, patērē vien aptuveni vienu trešdaļu elektroenerģijas. Līdz ar to mēs esam vien neliela daļa no kopējā tirgus, un šādi projekti neatstāj nekādu fenomenālu iespaidu uz cenām šobrīd.

Minējāt, ka atjaunojamo energoresursu (AER) parki gan būtiski stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību. Kāds ir jūsu viedoklis - kur mēs esam šobrīd, un cik energoneatkarīgi varam kļūt tuvākajos gados?

Patiesību sakot, ja paskatāmies uz mūsu valsts novietojumu kartē un papētām, kādi resursi mums ir pieejami, jāsecina, ka Latvija ir vēja karaļvalsts. Dominējošais vēja virziens pārsvarā ir vērsts no dienvidrietumiem, kas nozīmē, ka šie visi vēji gāžas pāri Latvijai, jautājums tikai - kā to vēju noķert? Tāpat mums ir arī ļoti daudz saules, lai gan stereotipiski pieņemts, ka tā nav patiesība. Teorētiski Latvijā saules resurss ir pat pieejamāks un ražīgāks nekā Dānijā vai Ziemeļvācijā, kur saules parki ir ļoti attīstīti. Zinām, ka Latvijas energosistēma šobrīd ir balstīta uz diviem vaļiem - hidroelektrostacijām, kas faktiski strādā tikai pavasara un rudens sezonā, kā arī uz fosilajiem energoresursiem, galvenokārt gāzi. Principā jāsaka, ka elektrības cenu mūsu reģionā nosaka tieši gāzes cena. Izmantojot vairāk vēja un saules, mēs varētu izvairīties no fosilo energonesēju cenu iespaidojošajiem aspektiem.

Visu interviju lasiet 25.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

European Energy kopā ar Vargronn plāno attīstīt atkrastes vēja parku projektus Baltijā

Db.lv, 15.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas attīstītājs "European Energy" vienojies par ilgtermiņa stratēģisko partnerību ar Norvēģijā bāzēto atkrastes vēja enerģijas uzņēmumu "Vargronn", lai kopīgi attīstītu atkrastes vēja enerģijas projektus Baltijas valstīs, informē "European Energy" pārstāvji.

Baltijas valstīm ir ievērojams atkrastes vēja projektu potenciāls 15,4 gigavatu (GW) apmērā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopā ņemot. Visās valstīs šobrīd arī ir paziņots par dažādu piejūras un jūras teritoriju atvēršanu vēja parku attīstīšanai.

"European Energy Latvia" Rīgas biroja vadītājs Alnis Bāliņš norāda, ka atkrastes vēja enerģijas projektu apgūšana ir nozīmīgs solis "European Energy" attīstības plāniem Latvijā un Baltijas valstīs. Uzņēmums turpina sākto darbu pie uzņēmuma misijas īstenošanas - izmantot dabas sniegtos atjaunīgos resursus apvienojumā ar jaunākajām tehnoloģijām un mūsu pieredzi nozarē, lai radītu vērtību mūsu partneriem un, galvenokārt, vietējai sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas attīstītājs European Energy paziņo, ka plānotais saules enerģijas parks Brocēnos, Saldus novadā, ir nonācis projektēšanas stadijā.

Šī saules enerģijas projekta uzstādītā jauda būs 115 MW, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem saules enerģijas parkiem Latvijā. Saules paneļu parku Latvijas elektrotīklam plānots pievienot līdz 2025. gadam.

Paredzams, ka pēc tā uzbūves un nodošanas ekspluatācijā, saules enerģijas parks Brocēnos ik gadu saražos aptuveni 120 000 MWh tīras atjaunīgās elektroenerģijas, kas pielīdzināma ~ 57 000 mājsaimniecību ikgadējam elektroenerģijas patēriņam.

Alnis Bāliņš, European Energy Latvijas biroja vadītājs saka: “Brocēnos saražotā zaļā elektroenerģija būs vērtīgs pienesums mūsu valsts kopējam energotīklam, tā balstot Latvijas pāreju uz zaļo ekonomiku un pozitīvi ietekmējot elektroenerģijas tirgu ilgtermiņā. Turpinot paplašināt atjaunīgo energoresursu infrastruktūru, arvien vairāk redzēsim pozitīvu ietekmi uz mūsu valsts ekonomiku un enerģētisko drošību, kas sniegs labumu arī iedzīvotājiem, samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB, 25.07.2023

Dalies ar šo rakstu

Daudzus potenciālos pircējus šokējošās augstās un joprojām īsti nesarūkošās produktu cenas veikalos nav tirgotāju uzskrūvētas ar pārmērīgu uzcenojumu, bet gan valsts politiķu pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas komplektā ar produktu ražotāju un importētāju paaugstinātajām piegādes cenām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Elvi Latvija izpilddirektore Laila Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka tirgotāju piecenojums ir ekonomiski pamatots, tas netiek noteikts voluntāri un tā apmēri nebūt nav tādi (300%), kādus tos mēdz nosaukt cilvēki savā sašutumā, ko izraisa pircēja maka biezuma neatbilstība visa kārotā iegādei. To apliecinot arī tirgotāju rentabilitāte, ko skaudri rāda gada pārskati, kuros no daudzu desmitu vai simtu miljonu peļņas nav ne vēsts.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.jūlija numurā lasi:

Paēdusi sabiedrība-stabila valsts

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ventspilī norisināsies atjaunīgās enerģijas jautājumiem veltīts pasākums

Db.lv, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Valstspilsētas pašvaldība un Ventspils Brīvostas pārvalde sadarbībā ar biedrību “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris” 10. novembrī no pl. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās īsteno viziumināru “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai.

Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”. Lai piedalītos pasākumā, jāaizpilda reģistrēšanās anketa šeit.

“Ventspils Latvijas mērogā ir unikāls piemērs – pilsēta pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi iespaidīgu industriālo izaugsmi un pierādījusi savu ekonomisko potenciālu. Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide ir pieaugusi 50 reizes! Šādu rezultātu esam sasnieguši ar mērķtiecīgu industrializācijas programmu, ko pašvaldība aizsāka 2002. gadā. Savukārt 2022. gadā Ventspils ir uzsākusi jaunu industrializācijas programmu, izstrādāts projekts jaunam, vairākus simtus hektārus plašam industriālajam parkam investoru un rūpniecības vajadzībām. Tādējādi nākamo 20 gadu laikā Ventspils kļūs par Eiropas zaļo un digitālo tehnoloģiju izstrādes un ražošanas centru. Pašvaldība turpina realizēt investīciju piesaistes stratēģiju, attīsta pielāgotu industriālo infrastruktūru, atbalsta jaunos talantus un ievieš biznesa atbalsta pasākumus. Ventspils ir īstā vieta jūsu investīcijām!” uzsver Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10. novembrī no plkst. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās notika viziuminārs “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai. Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”, kas pulcēs uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai meklētu risinājumus enerģētikas nozares transformācijai un tās ietekmei uz Latvijas ekonomiku.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar dažādu nozaru ekspertu viedokļiem, piedalīties diskusijā par atjaunīgās enerģijas izmantošanu Latvijā, kā arī tīkloties un neformāli tikties ar uzņēmējdarbības līderiem un enerģētikas nozares ekspertiem.

NORISES LAIKS: 2023. gada 10. novembris, plkst.: 10:00 – 16:00

PASĀKUMA VIETA: Zinātnes centrs “VIZIUM” (Rūpniecības iela 2, Ventspils)

Pasākumu organizē Ventspils valstspilsētas pašvaldība, sadarbībā ar Ventspils brīvostu un Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteri.

PROGRAMMA

1. daļa

Latvijas energosistēmas attīstība atjaunīgās enerģijas kontekstā

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektrotīkls jābalansē pēc fizikas, nevis politikas likumiem

Alnis Bāliņš, European Energy Rīgas biroja vadītājs, 19.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas jautājumi turpina būt Eiropas valstu valdību dienaskārtības augšgalā – attīstīt arvien vairāk saules un vēja parku ir ne tikai vēlme, bet arī nepieciešamība.

Centienus apliecina gan valstu plāni, gan attīstītāju paziņojumi par jaunu parku būvniecību. Tomēr viens ir gatavība parkus būvēt, bet pavisam kas cits – spēja tos pievienot tīklam. Latvijas elektrotīkls tikai daļēji var nodrošināt jaunu elektrostaciju pieslēgšanu. Viens no ierobežojošajiem faktoriem ir un būs mainīgo energoavotu balansēšanas izaicinājums. Kopā ar atjaunīgās enerģijas jaudām jāaudzē arī elektrotīkla elastība.

Atjaunīgā enerģija gan spēcinās, gan sašūpos nozari

Saules un vēja parki gan būtiski uzlabos Eiropas energoapgādes drošību, gan mazinās enerģijas ilgtermiņa cenu. Taču tie ir no laikapstākļiem atkarīgi enerģijas avoti, kuru mainīgums ir milzīgs izaicinājums ikvienai Eiropas valstij – jo vairāk tirgū ienāks atjaunīgie elektroenerģijas ražotāji, jo sarežģītāks kļūs pārvades sistēmas operatoru un paša elektrotīkla darbs. Elektrotīkla elastība ir sarežģīta, dinamiska un daudzdimensionāla sistēma – līdzsvars starp ražošanu un patēriņu, tostarp, ņemot vērā arī tranzīta plūsmu jeb jaudu importu un eksportu. Kopējā sistēma fiziski ir jāizbalansē tā, lai nodrošinātu noteiktu frekvenci, proti, 50 Hz, kas ir vispārpieņemtais standarts Eiropā. Pēc būtības tīkls ir paredzēts patstāvīgai, viegli prognozētai, centralizētai elektroenerģijas ražošanai, tāpēc, lai enerģijas piegāde kļūtu stabila, steidzami jādomā par elektrotīkla elastību un pielāgojamību jaunajiem spēles dalībniekiem. Elektrotīkla elastības spējas garanti Ir dažādi veidi, kā mēģināt sabalansēt atjaunīgos energoresursus. Piemēram, tos iekļaujot diversificētā ģenerējošo jaudu portfelī. Tāpat modernizēt tīklu, iespējams, izmantojot viedās tīkla tehnoloģijas un sistēmas, kas prognozē ražošanas apjomu un palīdz pielāgot jaudu. Vēl viena iespēja ir attīstīt enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, piemēram, baterijas, kuras var operatīvi pieslēgt un atslēgt. Noteikti jāpiemin arī Power-to-X energoiekārtas kā ievērojams balansēšanas instruments patēriņa pusē. European Energy šobrīd aktīvi attīsta Power-to-X projektus Dānijā, un, iespējams, skatīsies arī Latvijas virzienā. Power-to-X tehnoloģija enerģiju pārvērš un ļauj uzglabāt zaļā ūdeņraža un tālāk e-metanola formā. Protams, balansēšanas vienādojumam ir arī otra puse – pieprasījums pēc šiem produktiem. Tomēr, ņemot vērā augošās vajadzības pēc elektrības, prātīgāk ir domāt par piedāvājuma palielināšanas iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot apkārtējai videi draudzīgu risinājumu ieviešanu pārtikas ražošanā, SIA "Orkla Latvija" pilnībā pārgājusi uz 100% atjaunojamās enerģijas izmantošanu tās konservējumu, mērču un ēdienu piedevu ražotnē "Spilva".

Tas nozīmē, ka 1802 MWh elektroenerģijas ražošanā un piegādē radītās 545,7 tCO2 tiek samazinātas uz nulli. Šis solis ir daļa no "Orkla Latvija" Ilgtspējas stratēģijas īstenošanas attiecībā uz apkārtējās vides aizsardzību, paredzot līdz 2024.gadam ieviest ražošanā atjaunojamo enerģiju līdz 60% no kopējā patēriņa, par 65% samazināt siltumnīcgāzu emisijas pašu darbībā un par 30% - vērtību ķēdē ārpus pašu darbības.

SIA "Orkla Latvija" turpina pāreju uz elektroenerģiju no atjaunojamiem resursiem arī citās ražotnēs, uz šo brīdi iegādājoties "zaļo" elektroenerģiju "Ādažu" čipšu ražotnei 51% apmērā no kopējā patēriņa, "Laimas" saldumu ražotnei un "Orkla Latvija" loģistikas centram katram 50% apmērā, "Staburadzes" ražotnei 47% apmērā, "Orkla Latvija" administrācijas ēkai Rīgā, Miera ielā – 47% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva izsludina konkursu par tiesībām būvēt otro vēja parku Baltijas jūrā

LETA/BNS, 15.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) pirmdien izsludināja konkursu par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, kura jauda būs 700 megavatu (MW) un vērtība sasniegs 2,4 miljardus eiro.

Atšķirībā no pērn notikušā konkursa par Lietuvas pirmo vēja parku Baltijas jūrā, otrā vēja parka attīstītājiem būs iespēja pieteikties valsts atbalstam uz 15 gadiem.

Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem pasaules atkrastes vēja enerģijas tirgū, gan Lietuvas Enerģētikas ministrija, gan tirgus dalībnieki sagaida, ka konkursā būs lielāka interese nekā pērn, kad uz tiesībām būvēt vēja parku pieteicās tikai divi pretendenti, kas ir minimālais skaits, lai konkurss notiktu.

Līdz šim tikai Dānijas atjaunīgās enerģijas kompānija "European Energy" publiski ir apstiprinājusi interesi par dalību konkursā kopā ar Norvēģijas atkrastes vēja enerģijas uzņēmumu "Vargronn".

Komentāri

Pievienot komentāru