Elkor mērķis, piedāvājot klientiem 11% atlaidi pirkumam, bija piesaistīt jaunus klientus no ārvalstu tūristu vidus un parādīt Latviju kā ārzemniekiem draudzīgu un izdevīgu iepirkšanās vietu, tā pārmetumus par vietējo pircēju diskrimināciju skaidro Elkor.

Mūsu piedāvājumā nekur nebija teikts par priekšrocībām vai īpašu pretimnākšanu kādai konkrētai valsts iedzīvotāju grupai.

«Ar šādu akciju Elkor vēlējās pievērst Rīgas viesu uzmanību saviem veikaliem un preču piedāvājumam. Ņemot vērā, ka tuvojas aktīvākie tūrisma sezonas mēneši, uzņēmums izveidoja akciju, kas piedāvātu ārvalstu tūristiem iespēju iegādāties preces par pēc iespējas izdevīgākām cenām. Šādi tika plānots veicināt tūristu iztērēto līdzekļu ieplūšanu Latvijas ekonomikā, kā arī veidot pozitīvu tēlu ārzemnieku acīs, lai tie arī nākamajā Rīgas apmeklējuma reizē izvēlētos iepirkties Elkor veikalos. Domājot par atlaidēm, ņēmām vērā citu Rietumeiropas un ASV veikalu pieredzi, kas arī rīkojas līdzīgi un nesaņem par to pārmetumus,» norāda Elkor valdes loceklis Ronalds Feldmanis.

Sākts tirgotāja SIA "Elkor Food & Wine" maksātnespējas process, liecina Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa uzņēmuma maksātnespējas procesu pasludinājusi 15.februārī, par procesa administratoru ieceļot Jāni Ābiku.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Elkor Food & Wine" 2022.gadā strādāja ar 606 362 eiro apgrozījumu un 123 157 eiro zaudējumiem. Uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2018.gada.

Patlaban "Elkor Food & Wine" ir reģistrēta viena aktīva struktūrvienība-veikals.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Elkor Food & Wine" kopš pagājušā gada oktobra ir pati savu kapitāldaļu turētāja. Pirms tam uzņēmums piederēja Andrejam Vlasovam, bet vēl pirms tam - Ilzei Laurānei (iepriekš Popova). "Elkor Food & Wine" pamatkapitāls ir 31 240 eiro.

Tirgotāja SIA "Elkor centrs" pasludināts par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa uzņēmumu par maksātnespējīgu pasludinājusi trešdien, 21.februārī. Par "Elkor centra" maksātnespējas procesa administratoru iecelta Kristīne Kļaviņa.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratorei līdz 2024.gada 22.martam.

Šogad 21.februārī "Elkor centram" bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 73 435 eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka VID pērn novembrī "Elkor centram" piemēroja aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kā arī kapitāldaļu atsavināšanai un pārreģistrācijai.

2022.gadā "Elkor centrs" strādāja ar 3,058 miljonu eiro apgrozījumu un 25 273 eiro peļņu, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmums reģistrēts 2003.gadā, un tā pamatkapitāls ir 17 066 eiro. "Elkor centra" vienīgā īpašniece kopš pagājušā gada novembra ir pati kompānija.

Pārdošanā nonācis vienam no Elkor grupas līdzdibinātājiem un vairāku vērtīgu nekustamo īpašumu saimniekam Andrejam Vlasovam piederošs tirdzniecības centrs pretī Brīvības piemineklim – Brīvības ielā 19.

Elkor grupas līdzdibinātājs A. Vlasovs savā īpašumā Valsts a/s VEF uzņēmumu VEF veikals Brīvības ielā 19 iegādājās 2000. gada februārī. Šī pirkuma maksa bija viens lats, bet tāpat arī tika dzēsti VEF nodokļu parādi 530 tūkst. Ls apmērā, iepirkš vēstīja portāls pietiek.com.

Komercplatība tiek pārdota par 4,389 tūkst eiro kvadrātmetrā (aptuveni 3,080 tūkst. Ls), un kopumā tiek pārdotas 369 kvadrātmetru telpas pagrabstāvā un 286 kvadrātmetru telpas pirmajā stāvā, liecina portālā nordhaus.lv ievietotais sludinājums.

Kopējā cena komecplatības, kurā patlaban atrodas Elkor Fashion Podium Outlet, cena ir 2,950 milj. eiro (aptuveni 2,070 mil. Ls). Sludinājumā minēts, ka renovētās ķieģelu ēka un tās iekšējā apdare ir ļoti labā stāvoklī, un tajā ir visas ērtības, turklāt ēka atrodas pilsētas centra aktīvajā kvartālā.

Veikalu "Elkor" īpašnieces Ilzes Laurānes (agrāk Popovas) parāda dēļ piemērots zvērināta tiesu izpildītāja aizliegums atsavināt kapitāldaļas visās viņai piederošās kompānijās un reģistrēt jaunas komercķīlas.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, aizliegums atsavināt kapitāla daļas un reģistrēt komercķīlas piemērots attiecībā uz SIA "ETG", SIA "Elkor grupa", SIA "Elkor Gift Shop", SIA "Elkor Food & Wine", SIA "HSP Solution" un SIA "Elektrodrošība". Laurāne piecos no šiem uzņēmumiem ir vienīgā īpašniece, bet "ETG" viņai pieder 99% kapitāldaļu, kamēr atlikušais 1% pieder SIA "Plus īpašums".

Visi minētie uzņēmumi Laurānes īpašumā nonāca pērn laikā no augusta līdz decembrim, nepilnu gadu pēc tam, kad nomira "Elkor" izveidotājs un kompāniju iepriekšējais īpašnieks Aleksandrs Popovs.

Vienlaikus pagājušā gada nogalē, īsi pirms Ziemassvētkiem, pārjaunotas četras komercķīlas, kuru devēja ir Laurāne, bet ņēmēja - "Rietumu banka". Viņa par labu bankai ieķīlājusi visas sev piederošās "ETG" kapitāldaļas. Kopējā ķīlu maksimālā prasījumu summa ir 31,44 miljoni eiro. Kā trīs ķīlu parādniece minēta "ETG", bet kā vienas - "Elkor grupai" piederošais SIA "Elkor centrs".

Paplašinot veikalu tīklu, Elkor decembrī plāno atvērt jaunu bērnu preču veikalu Elkor Kids, informēja SIA Elkor Centrs valdes loceklis Gunārs Vizulis.

Veikala izveidē plānots investēt vairāk nekā 125 000 eiro.

«Lai īstenotu šo ieceri, uzņēmums saņēma aizdevumu no AS Rietumu banka, reģistrējot komercķīlu,» norāda Vizulis, sīkāku informāciju neatklājot.

Jaunais Elkor Kids atradīsies tirdzniecības centra Rīga Plaza telpās, tā platībai būs 1059 kvadrātmetri.

SIA Elkor Centrs dibināta 2003.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 17 074 eiro. Pērn Elkor Centrs divkāršoja apgrozījumu, sasniedzot 12,36 miljonus eiro, 2012.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 5,9 miljoni eiro. Elkor Centrs pērn nopelnīja 11 216 eiro, bet 2012.gadā - 10 998 eiro, liecina Firmas.lv dati.

Lielveikalu ķēdes Elkor skandalozo akciju izmantojuši vairāki simti cilvēku, no kuriem lielākā daļa bijuši Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņi, pavēstīja Elkor valdes loceklis un mārketinga direktors Ronalds Freimanis.

Runājot raidījumā Dienas rīts, viņš tomēr norādīja, ka pašlaik uzņēmums vēl neesot apkopojis galīgos datus. «Mēs uzskatām, ka esam piesaistījuši jaunu klientu grupu,» sacīja R. Freimanis, piebilstot, ka uzņēmums radījis tūristiem draudzīgu iespaidu.

Elkor pārstāvis skaidroja, ka uzņēmums savas akcijas plāno ilgāku laiku uz priekšu. Tāpēc jaunākā akcija, kuras ietvaros Latvijas iedzīvotājiem tiek piedāvāta 11% atlaide, nav uzskatāma par sava veida atvainošanos. R. Freimanis arī uzsvēra, ka Elkor pastāvīgi organizē dažādas akcijas, kuras ir nozīmīgākas nekā minētā.

Db.lv jau vēstīja, ka no piektdienas, 27. aprīļa, Elkor plāno «apsveikt» Latvijas iedzīvotājus Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienā, 4. maijā, un vienu nedēļu piedāvās atlaides pirkumiem 11% apmērā. Šis, pēc Elkor teiktā, ir nākamais uzņēmuma atlaižu politikas solis.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre noliedz, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas būtu sazinājušās ar Latviju, kas it kā saņēmusi lielu Krievijas noguldījumu apjomu. Aģentūra Reuters, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, iepriekš vēstīja, ka ECB it kā brīdinājusi Latvijas varasiestādes nepieņemt Krievijas naudu, kas aizplūst no Kipras.

^{(Papildināta visa ziņa)}

Finanšu ministrija līdz šim nav saņēmusi nekādus ECB brīdinājumus par to, ka Latvijas bankām vajadzētu atturēties pieņemt no Kipras bankām aizplūdušos Krievijas pilsoņiem piederošos noguldījumus.

To Db.lv uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, norādot: «Es pat nesaprotu, no kurienes šādas runas par ECB brīdinājumu nākušas.»

Viņa uzsver, ka Latvijā strādājošās komercbankas jau ilgstoši – kopš 1990. gadu vidus - specializējas nerezidentu noguldījumu apkalpošanā. « Nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās ir augsts jau ilgstoši, tāpēc ir izstrādāti arī attiecīgi kontroles mehānismi, ko realizē Finanšu un kapitāla tirgus komisija gan caur likviditātes, gan caur kapitāla pietiekamības prasībām,» pauda S. Bajāre, piebilstot, ka pastāvošo sistēmu atzinīgi novērtējuši arī starptautiskie eksperti.

Lielveikala Elkor klienti piefiksējuši kādu atlaižu akciju, kas diskriminē Latvijas rezidentus, proti, pārdevēji Elkor veikalā Rīgā, Brīvības gatvē esot šķirojuši pircējus pēc valodas - ja tikusi uzrādīta Latvijas nepilsoņa vai nerezidenta pase, tad pirktajai precei tikusi piemērota 11% atlaide, savukārt Latvijas rezidentiem šāda atlaide tikusi liegta.

Tiesībsargs šādu praksi uzskata par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu, vēsta LNT raidījums Degpunktā.

Raidījums bija devies uz attiecīgo veikalu Rīgā, kā «pircēju» sev līdzi ņemot krieviski runājošo Aleksandru. Ierakstā ar slēpto kameru raidījums guvis apstiprinājumu no veikala pārdevēja puses, ka Aleksandrs, uzrādot pasi, varēs saņemt atlaidi par pirkumu.

Uzzinot par šādu Elkor realizētu atlaižu akciju, Tiesībsarga biroja darbinieki pauduši par to sašutumu un paši sazinājušies ar veikala vadību, lūdzot iesniegt precīzāku informāciju un paskaidrojumus par to, kādēļ veikalā ieviesta tieši šāda atlaižu sistēma.

Tieši banku sektors, kas ir nesamērojami liels salīdzinājumā ar valsts ekonomiku un kurā riski netiek pienācīgi pārvaldīti, nevis nerezidentu apkalpošanas biznesa modelis, ir fundamentāls Kipras problēmu cēlonis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Deniss Titarenko.

Kipras banku sektora specifiku salīdzinājumā ar pārējām eiro zonas valstīm nosaka arī liela atkarība no finansējuma tieši noguldījumu veidā, norāda D. Titarenko, uzsverot, ka noguldījumu pieaugums banku sektorā bija īpaši straujš pirmskrīzes posmā un palēninājās tikai pēdējo divu gadu laikā. Rezultātā piesaistīto noguldījumu apjoms 2012.gada beigās, kā liecina Kipras centrālās bankas dati, sasniedza 70,2 miljardus eiro jeb aptuveni 390% no IKP. Būtisks noguldījumu apjoma pieaugums sācies daudz agrāk par valsts pievienošanos eiro zonai 2008. gadā. Tādējādi nepamatots ir apgalvojums par to, ka tieši dalība eiro zonā ir vainojama Kipras bankas problēmās, un ka Latvija, iestājoties eiro zonā, kļūs par nākamo Kipru, norāda D.Titarenko.

Elkor plāno vairāk pievērsties apģērbu un apavu segmentam, kā arī rudenī atvērt tirdzniecības centru Krasta ielā.

Šā gada pavasarī plašu rezonansi ieguva mazumtirdzniecības veikalu Elkor atlaižu kampaņa, kuras laikā, uzrādot Latvijas ārvalstu pilsoņa pasi, bija iespējams saņemt 11% atlaidi pirkumiem. Toreiz daļa sabiedrības izteica sašutumu, ka tiek diskriminēti Latvijas pilsoņi. Uzņēmuma mārketinga direktors un valdes loceklis Ronalds Feldmanis norāda, ka kampaņa izraisījusi patiesu lielu ažiotāžu un publicitāti, taču uz tirdzniecības rezultātiem tā iespaidu nav atstājusi, jo pusgada rezultāti ir ar pozitīvu tendenci. SIA Elkor grupa apgrozījums šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, audzis aptuveni par 10%. Pieaugums vērojams visos preču segmentos, tomēr tas ir samērā atšķirīgs. Viņš atzīmē, ka viens no lielākajiem pieaugumiem ir tieši apģērbu segmentā, kur apgrozījums, salīdzinot ar pērno gadu, audzis par 30%. Savukārt elektronikas preču segmentā, kas visu laiku bijis Elkor vadošais virziens, pieaugums vērojams 10% apmērā. Apgrozījuma pieaugums skaidrojams ar kopējo ekonomikas stabilizāciju, ko parādot arī valsts statistikas dati. Savukārt pircēji saprot, ko var un ko nevar atļauties, un daudz mierīgāk var plānot savus izdevumus.

Paplašinot savu darbību un veikalu tīklu, Elkor atvēris jaunu bērnu preču veikalu ELKOR KIDS, kas atrodas tirdzniecības centra Rīga Plaza telpās.

«Šī 1059 m2 lielā veikala izveidē ir ieguldīti EUR 660 000, kas investēti veikala izbūvē, labiekārtošanā un preču nodrošināšanā. Savukārt ELKOR KIDS vieta izvēlēta, domājot par mūsu pieejamību Elkor klientiem dažādos Rīgas rajonos,» norāda Elkor valdes loceklis Gunārs Vizulis.

Elkor ir 100% Latvijas uzņēmums, kas dibināts 1989.gadā Rīgā. Elkor mazumtirdzniecības tīkla veikali piedāvā elektronikas preces, apģērbus un apavus sievietēm, vīriešiem un bērniem, preces sportam un tūrismam, bērnu preces, pārtiku, interjera priekšmetus. Tāpat uzņēmums sniedz tehnikas servisa un apkopes pakalpojumus. 2013. gadā Elkor apgrozījums sasniedza 55 miljonus latu, savukārt nodokļu maksājumi pārsniedza 10 miljonus latu, informēja G. Vizulis.

Trim Latvijas bankām ir filiāles Kiprā - AS Expobank, AS Trasta komercbanka un AS Baltikums Bank.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs (FKTK) Kristaps Zakulis biznesa portālam Nozare.lv sacīja, ka tās ir uz Kipras banku fona ļoti, ļoti mazas bankas un «absolūti nav iesaistītas» tajā, kas problēmas radīja Kipras bankām, šīs filiāles nav saistītas ar ieguldījumiem Grieķijā.

FKTK aplūkojuši šo trīs banku filiāļu Kiprā situāciju, secinot, ka «tur nav tie apjomi tik būtiski «. Turklāt Kipras glābšanas programmā paredzētais risinājums, pirmkārt, skars klientus, nevis banku un filiāļu spēju darboties. «Arī no savstarpējām banku attiecībām neredzam nekādu ietekmi, « žurnālistiem sacīja Zakulis. Viņa skatījumā, izvēlētais Kipras finanšu stabilizācijas mehānisms vairāk ietekmēs reputāciju, izpratni un būtiski būs tas, kas mainīsies noguldījumiem līdz 100 000 eiro (70 000 latu). Jautājums ir par to, par ko noguldītāji var būt droši. «Tie būs jautājumi, kas tiks risināti, balstoties uz šo konkrēto Kipras banku gadījumu,» sacīja Zakulis.

Kipras parlamentā piektdien paredzēts balsojums par starptautiskā aizdevuma saņemšanai nepieciešamā finansējuma iegūšanas likumprojektiem – tā saukto Plānu B.

Vienošanās ar aizdevējiem Kiprai jāpanāk līdz pirmdienai, jo Eiropas Centrālā banka (ECB) iepriekš pavēstījusi, ka ārkārtas finansējumu salas bankām nodrošinās tikai līdz 25. martam. Gadījumā, ja ECB pārtrauks Kipras banku finansēšanu, tās var bankrotēt. Kipras Centrālā banka brīdinājusi, ka valsts ekonomika atrodas uz sabrukuma sliekšņa un nākamais solis var būt gan tās glābšana, gan arī iznīcība. No ECB palīdzības ir atkarīgas Kipras lielākās bankas – Bank of Cyprus un Laiki.

Saskaņā ar alternatīvo plānu, paredzēta investīciju fonda radīšana, kurā tiks apvienoti ienākumi no valsts un privāto pensiju fondu nacionalizēšanas, kā arī no parādzīmēm, kas izsniegtas apmaiņā pret iespējamiem ienākumiem no dabasgāzes atradnēm. Tāpat, kā iespējami risinājumi, Plāna B ietvaros tiek nosaukta Kipras banku rekonstrukcija un palīdzība no ietekmīgās Kipras pareizticīgo baznīcas. Kipras banku sistēmas rekonstrukciju atbalsta arī eirozonas finanšu ministri, vēsta Bloomberg. Saskaņā ar eirozonas plānu – Cyprus Popular Bank un Bank of Cyprus varētu tikt sadalītas, lai izveidotu «slikto banku». Garantētie noguldījumi 100 tūkstošu eiro apmērā varētu tikt pārvesti uz «labo banku», savukārt summas virs 100 tūkstošiem tiktu iesaldētas, līdz brīdim, kad sāktos kredītiestāžu īpašumu pārdošana.

Starptautiskā aizdevuma piešķiršana Kiprai, saskaņā ar kuru noguldījumiem bankās tiek piemērota vienreizēja nodeva, valsts iedzīvotāju vidū izsaukusi plašu neapmierinātību. Iedzīvotāji sākuši no bankām izņemt savus noguldījumus, savukārt Kipras prezidents paziņojis, ka mēģinās grozīt aizdevuma nosacījumus, vēsta AP.

Eirozonas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji vienojušies piešķirt Kiprai 13 miljardus eiro lielu aizdevumu, kas paredzēts valsts ekonomikas glābšanai pēc tam, kad tās bankas zaudēja ievērojamus līdzekļus Grieķijas parādu krīzē.

Saskaņā ar aizdevuma nosacījumiem, noguldījumiem Kipras bankās, kas zemāki par 100 tūkstošiem eiro, tiks piemērots vienreizēja nodeva 6,75% apmērā. Savukārt depozītiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro – 9,9% apmērā. Šādā ceļā iecerēts iegūt 5,8 miljardus eiro. Tādējādi Kipra kļuvusi par piekto eirozonas valsti, kas saņēmusi starptautisko palīdzību. Pirms Kipras starptautiskais aizdevums bija nepieciešams Grieķijai, Portugālei, Īrijai un Spānijai.

Lai gan šobrīd ir skaidrs, ka Kipra dabūs 10 miljardus vērto starptautisko aizdevumu, joprojām tiek precizēti starptautiskās palīdzības nosacījumi.

Šobrīd Kipras pārstāvjiem sarunas ar aizdevējiem izdevies izcīnīt, ka valstij 4% lielam budžeta proficītam būs jābūt 2017. gadā, lai gan valsts pārstāvji ziņo, ka jauno sarunu rezultātā šāda budžeta pieņemšana varētu tikt atlikta līdz 2018. gadam. Starptautiskie aizdevēji Kipras budžeta deficītu šim gadam paredz pie 2,4% atzīmes.

Jāatgādina, ka starptautiskais aizdevums Kiprai bija pirmais Eiropas Savienībā, kas paredz punktu par noguldītāju naudas aizskaršanu. Kipras lielākās bankas Bank of Cyprus noguldītājiem, kuru depozītu apjoms šajā bankā pārsniedz 100 tūkst. EUR, jārēķinās ar aptuveni 60% lieliem zaudējumiem no noguldījuma (virs 100 tūkst. EUR) pamatsummas. Savukārt atlikušos 40% nevarēs izņemt līdz bankai klāsies «labāk», liecina Kipras varas iestāžu paziņojumi.

Sabiedrības sašutums par Elkor piemēroto atlaižu politiku nav ietekmējis uzņēmumu, norāda pati kompānija.

Mārketinga speciālisti gan atzīst, ka Elkor komunikācijā ar sabiedrību par 11 % atlaižu piemērošanu nerezidentiem var atsaukties uz uzņēmuma finansēm. Reklāmas aģentūras DDB Latvija izpilddirektors Andris Rubīns norāda, ka Elkor ar savām aktivitātēm līdzīgi kā referendums par otru valsts valodu piesaistīja sabiedrības uzmanību. Iespējams, tas vairoja to pircēju skaitu, kas mīl šo veikalu, bet mazināja otru daļu. «No vienas puses, tas bija drosmīgi, no otras – tuvredzīgi,» vērtē A. Rubīns, piebilstot, ka pastāv jautājums – vai pirkumu pieauguma apjoms ir lielāks par zaudētajiem apjomiem.

Patlaban nav vērojama kampaņas negatīvā ietekme, veicam monitoringu, stāsta Elkor valdes loceklis, mārketinga direktors Ronalds Feldmanis. Martā notikušā kampaņas mērķis bijis piesaistīt ārvalstu tūristus, informācija par to tika izvietota specializētajos izdevumos, viņš skaidro. No vairākiem simtiem aizpildīto akcijas kuponu 70% aizpildījuši Eiropas valstu iedzīvotāji. Viņš arī atvainojās, ja kādam tikušas sagādātas neērtības saistībā ar notikušo. Elkor vēl vērtēšot, vai turpināt 11 % atlaižu piemērošanu ārvalstu tūristiem, taču ilgtermiņa mārketinga stratēģijas rezultātā no 27.aprīļa visiem Latvijas iedzīvotājiem tiks piedāvāta 11% atlaide pirkumiem. Nekādi dokumenti no iedzīvotājiem netikšot prasīti.

Gada nogalē negaidīti miris mazumtirdzniecību veikalu tīkla "Elkor" dibinātājs un īpašnieks Aleksandrs Popovs, informē SIA "Elkor grupa" valdes loceklis Ronalds Feldmanis.

A. Popovs mūžībā aizgāja 2020.gada 26.decembrī, 52 gadu vecumā.

Uzņēmējdarbību A.Popovs uzsāka 1989.gadā ar apģērbu ražošanu un tirdzniecību un gadu gaitā "Elkor" attīstīja līdz vienam no lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā.

"Elkor" 32 gadu pastāvēšanas vēsturē ir strādājuši vairāk nekā 10 000 darbinieku.

"Elkor" veikalu tīklu pārvalda SIA "ETG". Kompānijas kapitālā 99% piederēja A.Popovam. Viņš bija arī vienīgais "Elkor grupas" īpašnieks.

Elkor, paplašinot savu darbības klāstu, uzsāk jaunu darbības virzienu, un oktobra sākumā vērs durvis jaunam food&wine koncepta bistro, kura izveidē investēti vairāk nekā 800 000 eiro un radītas 60 jaunas darba vietas, informē Elkor valdes loceklis Gunārs Vizulis.

Bistro atradīsies Brīvības bulvāra 19 ēkā, ar skatu uz Brīvības pieminekli un Elkor food&wine piedāvās arī vīna veikalu ar vairāk nekā 2500 vīna veidiem.

Uzņēmumā informē, ka telpu interjeru veidojis vācu dizaina uzņēmums Aichinger, savukārt ēdienkarti konsultējis Vācijas gastronomijas konsultants Helmuts Šullers (Helmut Schüller).

2013. gadā Elkor apgrozījums sasniedza 55 miljonus latu, savukārt nodokļu maksājumi pārsniedza 10 miljonus latu. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 750 darbinieku.

Elkor ir 100% Latvijas uzņēmums, kas dibināts 1989.gadā Rīgā. Elkor mazumtirdzniecības tīkla veikali piedāvā elektronikas preces, apģērbus un apavus sievietēm, vīriešiem un bērniem, preces sportam un tūrismam, bērnu preces, pārtiku, interjera priekšmetus. Tāpat uzņēmums sniedz tehnikas servisa un apkopes pakalpojumus.

Parādu krīzes plosītā Kipra pieliekot «pārcilvēciskas» pūles, lai nodrošinātu to, ka valsts bankas ceturtdien spēs atsākt darbu, pavēstījusi Kipras Centrālā banka.

Bankas Kiprā ir slēgtas jau ilgāk par nedēļu, kas saistīts ar bažām, ka pēc starptautiskā aizdevuma saņemšanas no kredītiestādēm aizplūdīs ievērojams daudzums kapitāla. Kipras Centrālā banka norāda, ka būs jāpieliek lielas pūles, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos kredītiestādēm.

Pēc banku atvēršanas paredzēts noteikt nedēļas limitu naudas izņemšanai no tām, vēsta BBC. Tomēr pagaidām nav zināms, cik liels šis limits tiks noteikts, kā arī cik ilgi tas būs spēkā. Paredzēts, ka par naudas plūsmas kontroli Kipras varasiestādes vienosies līdz ceturtdienai. Tikmēr Kipras finanšu ministrs Mihails Saris norādījis, ka ierobežojumi palīdzēs izvairīties no ievērojamas kapitāla aizplūšanas un «pēc relatīvi īsa laika perioda» tiks atcelti. «Es domāju, ka katra dienu, kamēr bankas ir slēgtas, rada papildus nedrošību un sarežģījumus, tāpēc mēs vēlamies darīt visu, kas mūsu spēkos, lai mūsu nospraustie mērķi būtu sasniedzami,» klāstījis M. Saris.

Kipras starptautiskais aizdevums kārtējo reizi saskāries ar nenoteiktību, kad atklājies, ka valsts parlaments balsos par tā apstiprināšanu.

Patlaban gandrīz puse no Kipras parlamenta 56 deputātiem varētu balsot pret aizdevuma, kura ietvaros valsts saņems desmit miljardus ASV dolārus un veic dažādus papildus finansējuma iegūšanas pasākumus, tostarp piemēros nodevu noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro, apstiprināšanu, vēsta Reuters.

Balsot pret starptautisko aizdevumu varētu Kipras Zaļā partija, komunistu partija AKEL un sociālistiskā EDEK. Kipras parlaments jau martā nobalsoja pret starptautisko aizdevumu, tādējādi izraisot jaunu satricinājumu parādu krīzes skartajā eirozonā.

Aizdevumu atbalsta Kipras valdības partijas – Demokrātiskā partija un Demokrātiskās sanāksmes partija. Tomēr abām partijām parlamentā nav vairākuma, tāpēc balsojuma likteni, visticamāk, izšķirs mazie Kirpas parlamenta politiskie spēki.

Kipras valdība parlamentam izskatīšanai piektdien, lai saņemtu starptautisko aizdevumu, plāno iesniegt jaunu likumprojektu par nodevu piemērošanu noguldījumiem. Paredzēts, ka nodeva neattieksies uz noguldījumiem, kas mazāki par 100 tūkstošiem eiro, vēsta The Guardian.

[Papildinājums 1. - 3. rindkopa]

Tādējādi Kipra atgriezusies no jauna pie nodevu piemērošanas noguldījumiem, lai saņemtu starptautisko aizdevumu. Nedēļas sākumā starptautisko aizdevumu noraidīja Kipras parlaments, kurš iebilda pret šādām nodevām. Sākotnēji nodevas bija plānots piemērot arī noguldījumiem, kas ir zemāki par 100 tūkstošiem eiro. Kipras TV vēsta, ka noguldījumiem, kas ir lielāki par 100 tūkstošiem eiro, varētu tikt piemērota nodeva 15% apmērā. Par likumprojektu vēl jālemj Kipras parlamentam.

Tiek pieļauts, ka atgriešanās pie nodevām noguldījumiem notikusi pateicoties ievērojamajam eirozoanas un starptautisko aizdevēju spiedienam, ar kuru pēdējo dienu laikā saskaras Kipra. Iepriekš izskanēja, ka Kipras starptautiskie aizdevēji plāno atteikties atbalstīt valsts izstrādāto Plānu B aizdevuma saņemšanai, kura ietvaros paredzēts papildus finansējumu iegūt sociālajos fondos.

Noguldījumi no Kipras uz Latviju jau sāka plūst pirms diviem, trim gadiem, kad kļuva skaidri nojaušams, ka Grieķijas maksātnespēja radīs Kipras bankās lielu «caurumu». Tātad «gudrākā» nauda no Kipras jau sen ir aizbēgusi, atzīst DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Tomēr ļoti iespējams, ka pēc pēdējiem notikumiem Kiprā nauda uz mūsu pusi plūdīs pastiprināti, vērtēja eksperts.

«Kiprai izvirzītie nosacījumi ir skaidrs signāls no Vācijas un citām eirozonas kreditorvalstīm, ka tās neuzņemsies zaudējumus, kurus rada neveiksmīgs finanšu pakalpojumu eksporta bizness. Tātad Latvijai būs īpaši jāparūpējas, lai šis bizness mūsu valstī strādājošu banku izpildījumā būtu veiksmīgs vai vismaz skaidri nodalīts no pārējās valsts ekonomikas,» komentēja eksperts.

Vienlaikus viņš atzina, ka citu valstu iedzīvotāju naudas ieplūde Kiprā nebija krīzes galvenais cēlonis, tas bija vairāk nekā 100% Kipras iekšzemes kopproduktam atbilstošas summas aizdošana Grieķijai.