Enerģētika

EM: Ar līdzšinējo atbalsta politiku līdz 2020.gadam vidējā elektroenerģijas cena varētu pieaugt par 63%

Nozare.lv, 17.12.2012

Jaunākais izdevums

Pastāvot līdzšinējai elektroenerģijas ražošanas atbalsta politikai, laika posmā līdz 2020.gadam vidējā elektroenerģijas cena Latvijā varētu pieaugt par 63%, tai skaitā mājsaimniecībām par 53% un lieliem ražojošiem uzņēmumiem - par 73%, pie šāda secinājuma nonākusi Ekonomikas ministrija (EM).

Ņemot vērā, ka vēsturiski īstenotās politikas rezultātā tuvākajos gados sagaidāms būtisks elektroenerģijas kopējās cenas kāpums, ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par cenu pieauguma riskiem un to ierobežošanu. Patlaban tas tiek saskaņots ar citām iesaistītajām pusēm.

Ziņojuma nolūks ir informēt valdību un rosināt nekavējoties izstrādāt risinājumu cenu pieauguma mazināšanai, sadarbojoties vairākām ministrijām.

EM norāda, ka nākotnē visbūtiskāko daļu elektroenerģijas kopējās cenas struktūrā aizņems obligātā iepirkuma kvotu maksājumi, kurus patlaban proporcionāli maksā gan mājsaimniecības, gan mazie un vidējie uzņēmumi, gan lielie energoietilpīgie ražotāji. Obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas cenas ir atkarīgas no izmantotā energoresursa veida, uzstādītās jaudas, stacijas nostrādāto stundu skaita, kā arī dabasgāzes tirdzniecības cenas.

Ministrija norāda, ka, piemēram, gāzes cenas pieauguma dēļ nākamā gada 1.aprīlī obligātā iepirkuma komponente (OIK) palielināsies līdz 1,93 santīmiem par katru kilovatstundu (kWh). Šogad OIK ir 1,23 santīmi par kWh.

Biznesa portāla Nozare.lv rīcībā esošā dokumenta versija pirms saskaņošanas ar iesaistītajām pusēm liecina, ka, ņemot vērā elektrības vairumtirdzniecības cenas, sistēmas pakalpojumu maksas, OIK prognozes, vidējais elektrības cenas pieaugums 2015.gadā pret 2012.gadu tika lēsts 30% apmērā. Sākotnējā ziņojuma versijā vidējās cenas pieaugums 2020.gadā tika vērtēts zemāks - 50% apmērā.

Tika arī prognozēts, ka 2015.gadā pret 2012.gadu OIK pieaug 2,3 reizes, bet 2020.gadā - 3,6 reizes, sasniedzot 4,5 santīmus par kWh. Sistēmas pakalpojumu maksai tika prognozēts pakāpenisks pieaugums, būtiskākās izmaiņas paredzot 2014.gadā, kad tā varētu pieaugt par aptuveni 10%, un 2017. un 2019.gadā, kad pieaugums varētu būt vidēji par 5%.

Saskaņā ar EM prognozēm sagaidāms, ka 2019.gadā OIK veidos 4,7 santīmus par kWh, bet pēc tam pakāpeniski samazināsies.

Dokumentā vēstīts, ka, ieviešot visas patlaban obligātajā iepirkumā izdotās atļaujas, saistības pret elektroenerģijas ražotājiem laika posmam līdz 2033.gadam sasniedz 12,5 miljardus latu. Tomēr pieņemot, ka ne visi projekti tiks realizēti, kopējās saistības varētu būt mazākas - aptuveni 7,2 miljardi latu. Papildus izmaksas radīs arī garantētā maksa par jaudu, kas provizoriski no 2014.gada 15 gadu periodam sastāda 54 miljonus latu.

Ziņojuma projektā tika norādīts, ka pārvades sistēmas tarifs varētu pieaugt, ja neizdosies piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu lielajiem projektiem, piemēram, Kurzemes loka 3.posmam un Latvijas-Igaunijas trešajam starpsavienojumam. Pārvades tarifu nākotnē ietekmēs arī patlaban Jelgavā topošā 23 megavatu biomasas koģenerācijas stacija, kas ieguvusi tiesības saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Šī maksa tiek iekļauta pārvades tarifos, līdz ar to stacija, pēc provizoriskām aplēsēm, veidos 7% no lietotāju pārvades gala tarifa. Sagaidāms, ka ik gadu 15 gadu garumā AS Augstsprieguma tīkls par jaudu maksās 3,6 miljonus latu.

Savukārt sadales tīklos investīcijas būs nepieciešamas, lai uzlabotu piegādes kvalitāti, kā arī rekonstrukcijas darbiem. Ziņojumā tiek atzīts, ka viena no iespējām iegūt līdzekļus sadales tīkla darbības uzlabošanai būtu tarifa paaugstināšana, taču, paaugstinot to līdz nepieciešamo ieņēmumu apjomam, rastos būtisks izmaksu pieaugums visiem lietotājiem. Turklāt tas nerisinātu problēmas, kad izmaksas rada nevajadzīgi pieslēgumi objektos, kas elektroenerģiju nepatērē. Tāpēc par piemērotu risinājumu tiek uzskatīta abonēšanas maksas ieviešana mājsaimniecības lietotājiem, kā rezultātā samazinātos to klientu skaits, kas praktiski nepatērē elektroenerģiju. Maksas lielums būtu atkarīgs no pieslēguma jaudas.

EM ziņojumā norāda, ka, vērtējot cenu pieaugumu, it īpaši OIK izmaksu pieauguma rezultātā, pastāv risks, ka tas tuvākos gados augs straujāk nekā citās ES valstīs, padarot rūpniecību nekonkurētspējīgu. Savukārt mājsaimniecību sektorā, lai gan elektroenerģijas tarifs ir zems, šo maksājumu īpatsvars budžetā ir liels, radot enerģētiskās nabadzības draudus.

Komentējot Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izteiktos iebildumus, ka dokuments neparedz skaidru rīcības plānu OIK atlaižu mehānisma ieviešanai lielajiem elektroenerģijas patērētājiem Latvijā un ka nav ņemti vērā auditorkompānijas KPMGpētījuma secinājumi, EM atzīst: lielo uzņēmumu maksājumu struktūrā elektroenerģijas izmaksas ieņem būtisku daļu, tādēļ ir saprotami, ka šiem uzņēmumiem ir steidzami nepieciešams risinājums.

«Nevienam nav noslēpums, ka elektroenerģijas cenām ir tendence palielināties visā pasaulē. Taču Latvijas gadījumā elektrības cenu palielinājuma riski ir nesamērīgi, ko nosaka elektrības izmaksu sasaiste ar gāzes cenu, par ko maksā ikviens elektrības patērētājs Latvijā. Mūsu valstī gandrīz trešdaļa elektroenerģijas tiek saražota gāzes koģenerācijā, un tās atbalstam jau patlaban patērētāji maksā klāt gandrīz vienu santīmu pie elektroenerģijas tirgus cenas. Arī atbalsta formula daudziem «zaļās enerģijas» ražotājiem ir saistīta ar gāzes cenu,» komentē ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

EM vērtē, ka problēmai nav vienkāršu risinājumu. EM augstu vērtējot asociācijas pasūtīto pētījumu, kuru veica KPMG un kurā sniegta detalizēta problēmas analīze. Pētījums rekomendē pārdalīt OIK maksājumus atkarībā no pieslēguma grupas, ņemot vērā sprieguma līmeni. Ja vienai grupai OIK maksājumus samazina, tad citai tie būtu jāpalielina, un KPMG ierosinātajā risinājumā tie būtu mazie un vidējie uzņēmumi, slimnīcas, pārtikas pārstrādes uzņēmumi, viesnīcas u.c. Turklāt OIK maksājumu slogs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu atkarīgs no tā, vai arī mājsaimniecībām tiktu uzlikts papildu OIK maksājumu slogs, taču šādā gadījumā valstī aizvien saasinātos tā saucamās «enerģētiskās nabadzības» problēma.

Ministrija uzskata, ka problēma ir jārisina plašāk, kā primāro izvirzot nevis OIK maksājumu pārdali, bet gan OIK maksājumu samazināšanu kopumā, vienlaikus domājot par atbalsta sniegšanu maznodrošinātākajiem elektroenerģijas patērētājiem.

Ziņojuma projektā aprakstīti vairāki iespējamās rīcības varianti, tai skaitā atbalsta līmeņa pārskatīšana, formulu pārskatīšana, mazinot dabasgāzes cenas ietekmi, garantētā obligātā iepirkuma aizstāšana ar garantēto maksu par jaudu, iespēja labprātīgi atteikties no obligātā iepirkuma tiesībām, saņemot kompensāciju. Secināts, ka Latvijā varētu izmantot Austrijas modeli, pārdalot OIK starp lietotāju grupām. Vienlaikus tiktu veikti arī OIK mazināšanas pasākumi. Piemērojot Austrijas modeli, tiktu iegūtas 12 grupas. Daļai no tām izmaksas tiktu pazeminātas, daļai - palielinātas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumus, kas paredz, ka līdz ar elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu no 2014.gada 1.aprīļa apmēram 850 000 mājsaimniecībām būs iespēja kļūt par aktīviem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un pirkt elektrību brīvajā tirgū, izvēloties sev izdevīgāko piedāvājumu.

Savukārt tiem lietotājiem, kuri nevēlēsies mainīt tirgotāju vai izskatīt citus piedāvājumus, esošie līgumi nebūs jāpārslēdz.

Ekonomikas ministrija (EM) uzsver, ka elektroenerģijas tirgus atvēršanas galvenie ieguvumi ir lielāka konkurence tirgotāju sektorā un lielāka tirdzniecības piedāvājumu izvēle, iespējas lietotājiem saņemt vajadzībām atbilstošāko piedāvājumu un tirgotājam sagatavot piedāvājumu atbilstoši katra lietotāja elektroenerģijas patēriņa raksturam.

Atvērta tirgus apstākļos vairs nepastāvēs regulēti elektroenerģijas tarifi, bet tirgotāji piedāvās lietotājiem dažādus elektroenerģijas tirdzniecības piedāvājumus, no kuriem lietotājs varēs izvēlēties sev izdevīgāko, vienojoties ar tirgotāju par elektroenerģijas cenu un citiem tirdzniecības nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrum klientiem nākamgad elektroenerģijas rēķini pieaugs līdz 15%

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu obligātās iepirkuma komponentes pieaugumu elektroenerģijas kopējā cenā, Ministru kabineta sēdē otrdien atbalstīts Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājums līdz 2014.gada 1.aprīlim izveidot Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fondu, informēja EM.

No fonda elektroenerģijas ražotājiem tiktu kompensēta starpība starp elektroenerģijas obligātā iepirkuma pārdošanas cenu un tirgus cenu. EM rosina sākotnēji fondā ieguldīt 29 miljonus latu, taču sarunas par fonda finansējuma apmēru tiks turpinātas 2014.gada valsts budžeta diskusiju ietvaros.

«Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda izveide ir obligāts priekšnoteikums, lai patērētājiem jau no nākamā gada nebūtu jāmaksā vēl augstāka cena par vēsturiski pieņemtajiem lēmumiem subsidētās enerģijas ražošanā,» skaidro ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Līdz šim izveidotā elektroenerģijas ražošanas sistēma Latvijā ir ņēmusi no patērētājiem, bet šobrīd, lai saglabātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju, ir pienācis laiks dot arī atpakaļ. Mūsu piedāvājums paredz, ka daļa Latvenergo peļņas, kas tiek ieskaitīta valsts budžetā, tiek novirzīta īpašā fondā, kas kompensē subsidētās elektroenerģijas ražotājiem starpību starp paaugstināto tarifu un elektrības cenu tirgū. Līdz ar to tiktu OIK tiktu saglabāta esošajā līmenī. Bez fonda izveides reāla OIK pieauguma ierobežošana jau no 2014.gada praktiski nebūs iespējama, jo tiesiskā paļāvība pret subsidētās elektrības ražotājiem nereti kļūst svarīgāka par tiesisko paļāvību pret citiem Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem,» uzsver ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Koalīcijas padomes sēdē nolemts atlikt jautājumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju skatīšanu valdībā. Jautājuma izskatīšana atlikta pēc nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ierosinājuma.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi kompleksus risinājumus elektroenerģijas tirgus pilnīgai liberalizācijai.

Valdībā izskatīšanai tika iesniegts informatīvais ziņojums, kurā ietvertas vairākas tēmas - obligātā iepirkuma komponentes (OIK) attīstība, elektroenerģijas tirgus liberalizācija, sociālais atbalsts trūcīgajiem elektroenerģijas izmaksu segšanai, Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds (ELAF), subsidētās enerģijas nodoklis (SEN), kā arī rīcības plāna elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanai ieviešana.

EM norāda, ka, ņemot vērā subsidētās elektroenerģijas (OIK) izmaksu pieaugumu, kā arī to, ka elektroenerģijas kopējā cenā neatspoguļojas faktiskā elektroenerģijas cena, paredzams, ka elektroenerģijas kopējā cena mājsaimniecībām 2014.gadā pieaugs no 8,18 santīmiem par kilovatstundu (starta tarifs) vai 10,65 santīmiem par kilovatstundu (pamata tarifs) līdz 11,68 santīmiem par kilovatstundu, bet, ja tiek veikti OIK pieauguma ierobežošanas pasākumi, tad elektroenerģijas kopējā cena būs aptuveni 11,3 santīmi par kilovatstundu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena bijusi par piektdaļu zemāka nekā pērn

Žanete Hāka, 04.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena šī gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgu periodu pagājušajā gadā, ir bijusi gandrīz par piektdaļu zemāka, atsaucoties uz elektroenerģijas vairumtirgus biržas Nord Pool Spot statistiku, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Šī brīža tirgus tendences liecina, ka arī nākamajos četros mēnešos elektroenerģijas biržas cenas saglabās pirmajā pusgadā iezīmēto tendenci un nepārsniegs pagājušā gada vairumtirdzniecības cenas.

Augustā elektroenerģijas cena vairumtirgus biržas Nord Pool Spot Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 46,4 EUR/MWh. Lai arī kopš šī gada marta, kad elektroenerģijas cena sasniedza vēsturiski zemāko vērtību kopš biržas darbības uzsākšanas Latvijā un bija 32,22 EUR/MWh, ir novērots pakāpenisks vairumtirdzniecības cenu kāpums, elektroenerģijas cenas joprojām saglabājas zemākas, salīdzinot ar pagājušo gadu. Augustā elektroenerģijas cena ir par 16,1% zemāka par iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem. Ja gada sākumā cenu kritumu ietekmēja siltais laiks un fakts, ka pali sākās martā, tad vasarā cenas pieaugumu noteica zemā ūdens pietece Daugavā, samazinot HES saražotās elektroenerģijas apjomu un palielinot citu – dārgāku elektroenerģijas avotu īpatsvaru, kā rezultātā vairumtirgū cenas vasaras mēnešos pieauga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināts - Elektroenerģiju mājsaimniecībām piedāvās trīs tirgotāji; cenas pieaugs par 15-30%

Dienas Bizness, 23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zviedrijas-Lietuvas kabeļa NordBalt darba sākšana veicinājusi elektroenerģijas cenu kritumu Latvijā

Žanete Hāka, 03.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus februārī, Valters Kalme, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs, secina, ka Zviedrijas-Lietuvas kabelis NordBalt atstājis ietekmi uz elektroenerģijas cenām Latvijā – februārī elektroenerģijas biržas nākamās dienas ik-stundas cenas bija ievērojami zemākas nekā tās bija janvārī, informē SPRK.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas.

Latvijā un Lietuvā 2016.gada februārī vidējā (aritmētiskā) cena bija 29,65 EUR/MWh, kas ir ievērojami zemāka cena nekā janvārī (Latvijā janvārī - 50,01 EUR/MWh). Kā viens no iemesliem ir jāatzīmē lētākas elektroenerģijas plūsma pa NordBalt kabeli no Zviedrijas uz Lietuvu – jaunais 700MW līdzstrāvas kabelis, kas savieno Zviedriju un Lietuvu ir darbā no 18.februāra, norāda Valters Kalme, piebilstot, ka kabelis tika testēts 2015.gada decembrī, taču šogad janvārī bija slēgts avārijas remonta dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Mūsu mērķi - drošums, efektivitāte un kvalitāte

Sandris Točs, speciāli DB, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs gadu laikā, kopš visi Latvijas uzņēmumi iegādājas elektrību atvērtajā tirgū, elektroenerģijas cenas ir ievērojami kritušās.

Dažādu elektroenerģijas ražošanas un piegādes faktoru pozitīvas attīstības rezultātā Baltijā un Skandināvijā vidējā Nord Pool Spot biržas cena Latvijas reģionā šogad ir samazinājusies par 18,6%, liecina elektroenerģijas tirgotāja Enefit apkopotā tirgus informācija. Kopš gada sākuma par aptuveni 10% samazinātas arī elektroenerģijas nākotnes līgumu cenu prognozes, kas ir spēcīgs signāls patērētājiem - pievērst uzmanību cenu līmenim, slēdzot jaunu līgumu viena vai vairāku gadu periodam.

Elektroenerģijas tirgus uzņēmumiem Latvijā ir pilnībā atvērts kopš 2012. gada 1. novembra, kad biržas cenas svārstījās ap 50 eiro par megavatstundu. Visu šo gadu laikā elektroenerģijas tirgus situācija Baltijā un Skandināvijā ir uzlabojusies, un cenas pastāvīgi samazinās. Pērnā gada nogalē vidējā elektroenerģijas cena 2015. gadam tika prognozēta 44-45 eiro/MWh robežās, bet šī gada pirmajos astoņos mēnešos vidējā elektroenerģijas cena biržā ir ievērojami zemāka un sasniedz 39,7 eiro/MWh. Tas ir 18.6% kritums salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn, kad vidējā biržas cena bija 48,8 EUR/MWh. Tāpēc šobrīd visizdevīgākajā situācijā ir uzņēmumi, kuri izvēlējušies biržas cenām piesaistītos līgumus, jo tie šo cenu kritumu izjūt vislabāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka pieejamības un prasmju attīstībai, industriālajai infrastruktūrai, inovācijas veicināšanai, finanšu pieejamībai un energoresursu izmaksu samazināšanai - tās ir galvenās nozares, kurām periodā līdz 2020. gadam sola novirzīt pusmiljardu latu.

Nacionālās industriālās politikas īstenošanai un modernas rūpniecības un pakalpojumu industrijas attīstībai Latvijā plānots piešķirt vismaz 540 miljoni latu, no kuriem būtiskāko daļu veidos Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Nacionālās industriālās politikas ietvaros Ekonomikas ministrijas īstenotajām aktivitātēm plānots novirzīt aptuveni 370 miljonus latu.

Tāpat caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotajām aktivitātēm vismaz 170 miljonus latu plānots investēt industriālo zonu izveidē un atjaunošanā Latvijas reģionos, sacīja D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KP: Cenu pieaugums vasarā skaidrojams ar elektroenerģijas deficītu Latvijā un Lietuvā

Žanete Hāka, 06.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cenu svārstības nav bijušas tieši saistītas ar Latvijas tirgus pilnīgu liberalizāciju, bet gan ar elektroenerģijas piedāvājuma un infrastruktūras nepietiekamību, skaidro Konkurences padome (KP).

Šovasar novērotais cenu pieaugums skaidrojams ar elektroenerģijas deficītu Latvijā un Lietuvā, ko vasaras periodā būtiski palielināja ražošanas jaudu samazināšana visās Baltijas valstīs apkopes un remontu vajadzībām, norāda KP. Deficīts Latvijā daļēji skaidrojams arī ar to, ka importa (tirgus) elektroenerģijas cena ir zemāka nekā Latvijā saražotās elektroenerģijas cena, tāpēc to ir izdevīgāk iepirkt nevis ražot uz vietas. Tāpat elektroenerģijas cenu pieaugumu ietekmēja elektroenerģijas starpsavienojumu nepietiekamā pārvades jauda starp Igauniju un Latviju, kā arī nepietiekama kopējā Baltijas tirgus integrācija ES (nepietiekami starpsavienojumi ar Poliju un Skandināvijas valstīm), uzsver padomes pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Grib jaunu nodokli elektroenerģijas ražotājiem, kas saņem no valsts subsidēto atbalstu

Gunta Kursiša, 18.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) plāno ieviest jaunu Subsidētās enerģijas nodokli tiem elektroenerģijas ražotājiem, kas saņem no valsts subsidēto atbalstu. Tāpat ministrija piedāvā izveidot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, no kura patērētājiem kompensēs OIK pieaugumu.

[17.42] Papildināta ar Latvenergo komentāru pēdējās divās rindkopās

Pašlaik tie ir vēl tikai ierosināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, un EM iesniegs visu minēto grozījumu projektus valdībā un Saeimā tuvākajo mēnešu laikā.

Saskaņā ar EM prognozēm, ja netiek īstenoti obligātās iepirkumu komponentes (OIK) samazinoši pasākumi, 2014. gadā subsīdiju apjoms pieaugtu no pašreizējiem 1,89 santīmiem par kilovatstundu (sant./kWh) līdz 2,33 sant./kWh.

EM jau ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos «Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā», kas paredz būtiski samazināt subsīdiju atbalstu lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām, kurās vienlaikus tiek ražots siltums un elektrība un kurām uzstādītā elektriskā jauda ir virs četriem megavatiem. Saskaņā ar EM aplēsēm atbalsts lielajām koģenerācijas stacijām tādējādi tiks samazināts un no 2014. gada izdosies ietaupīt vismaz 20 miljonus latu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltijā apstājies elektroenerģijas cenu kāpums

Žanete Hāka, 15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā Latvijas un Lietuvas Nord Pool spot biržas reģionos elektroenerģijas cenas samazinājās par 3,5%, salīdzinot ar jūliju. Savukārt Igaunijā cenas kritums sasniedza pat 11,5%.

Tādējādi ir apstājies kopš šī gada marta visā Baltijā novērotais elektroenerģijas cenu kāpums - liecina elektroenerģijas tirgotāja SIA Enefit sagatavotais Baltijas tirgus apskats.

Latvijā un Lietuvā augusta mēneša vidējā elektroenerģijas cena bija 55,31 eiro par megavatstundu, bet Igaunijā tā sasniedza 38,38 eiro. Iepriekš Latvijā zemākā elektroenerģijas cena šogad tika fiksēta martā, kad tā bija 41,61 eiro par megavatstundu.

«Elektroenerģijas cenu kritumu galvenokārt izraisīja apkopes darbu pabeigšana Latvijas un Lietuvas elektrostacijās un elektroenerģijas importa pieaugums abās valstīs. Tomēr fakts, ka gan Latvijai, gan Lietuvai nav pietiekami jaudīgu starpsavienopjumu ar Skandināvijas valstīm, joprojām liek vietējiem patērētājiem par elektroenerģiju maksāt ievērojami augstāku cenu nekā Igaunijā, Somijā, Norvēģijā vai Zviedrijā,» skaidro Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome šodien apstiprināja elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK), informē SPRK.

Kopējā OIK vērtība no 2016. gada 1. aprīļa saglabāsies šobrīd spēkā esošajā apmērā un būs 0,02679 eiro par kilovatstundu (kWh). Samazinās OIK, ko veido obligātais iepirkums no koģenerācijas stacijām, savukārt OIK, ko veido obligātais iepirkums no elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus – pieaug.

Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014. gada 1. aprīļa pilda AS Enerģijas publiskais tirgotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Audzēs efektivitāti un ražos vairāk

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijā atvērti aizvari, lai regulēti ūdens līmeni Daugavas baseinā un lai ledus masa neveidotu sastrēgumus ūdnes gultnēs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Izstrādās elektroenerģijas cenu pieauguma risku ierobežošanas plānu

Lelde Petrāne, 08.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka vēsturiski īstenotās politikas rezultātā tuvākajos gados ir sagaidāms būtisks elektroenerģijas kopējās cenas kāpums, Ministru kabinetā (MK) šodien tika skatīts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvais ziņojums par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to potenciālo ierobežošanu.

Valdība atbalstīja EM ierosinājumu kopīgi ar Finanšu, Tieslietu un Labklājības ministrijām izstrādāt un līdz š.g. 1.aprīlim iesniegt MK elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanas rīcības plānu.

Ziņojumā norādīts, ka, pastāvot līdzšinējai elektroenerģijas ražošanas atbalsta politikai Latvijā, laika posmā līdz 2020.gadam, salīdzinot ar 2012.gadu, vidējā elektroenerģijas cena varētu pieaugt par 63%, t.sk. mājsaimniecībām par 53%, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par 63% un lieliem ražojošiem uzņēmumiem par 73%. Nākotnē visbūtiskāko daļu elektroenerģijas kopējās cenas struktūrā aizņems obligātā iepirkuma kvotu (OIK) maksājumi. Pašlaik tos proporcionāli maksā visi lietotāji - gan mājsaimniecības, gan mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), gan lielie energoietilpīgie ražotāji, tostarp AS Liepājas metalurgs, AS Latvijas Finieris, AS Valmieras stikla šķiedra, SIA CEMEX un tml..

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ieceri par OIK diferencēšanu atliek līdz 2018.gadam

LETA, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, lemjot uz 2018.gadu atlikt ieceri par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) diferencēšu.

Likuma izmaiņas atbalstīja 57 deputāti, bet pret to balsoja 35 parlamentārieši.

Sākotnēji likumprojekts paredzēja šo ieceri īstenot 2017.gada pirmajā pusē, bet vēlāk koalīcija vienojās reformu pārcelt uz 2018.gadu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA iepriekš teica, ka jautājumā par reformas atlikšanu liela loma bija partiju «ultimātiem». Proti, Vienotībai esot bijis svarīgi, lai šis likumprojekts tiktu skatīts kopā ar budžeta jautājumiem, bet ZZS un nacionālajai apvienībai - lai nākamgad nepieaugtu elektroenerģijas cenas, skaidroja politiķis. Viņš uzsvēra, ka nākamgad būs jāizstrādā mehānismi, lai aizsargātu konkrētas iedzīvotāju grupas, kas varētu ciest no iespējamā elektroenerģijas cenu pieauguma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nedēļas griezumā zemākā elektroenerģijas cena Baltijā bijusi Latvijā

Žanete Hāka, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsā laika un relatīvā sausuma ietekmē aizvadītās nedēļas pirmajā pusē elektroenerģijas cenas paaugstinājās, savukārt nedēļas otrajā pusē bija vērojams cenu pakāpenisks samazinājums līdz ar mērenāku laikapstākļu atgriešanos, informē AS Latvenergo.

Nedēļas griezumā zemāko elektroenerģijas cenu uzrādīja Latvija, kur vidējā nedēļas cena bija 33,73 EUR/MWh, pieaugot par 7 % pret iepriekšējās nedēļas līmeni. Igaunijā savukārt cena sasniegusi 33,84 EUR/MWh, kas ir par 8 % vairāk nekā nedēļu iepriekš, bet Lietuvā cena pieaugusi par 12 % un sasniegusi 35,2 EUR/MWh.

Zemo cenu Latvijā galvenokārt veicināja straujais izstrādātās elektroenerģijas pieaugums – Rīgas TEC izstrāde pieauga vairāk nekā divas reizes pret iepriekšējās nedēļas apjomu, sasniedzot 42 GWh, un būtiskais ūdens līmeņa un ūdens pieteces kāpums Daugavā nodrošināja ievērojamu Daugavas HES darbības pieaugumu – saražotas 154 GWh elektroenerģijas, kas ir par 80% vairāk nekā nedēļu iepriekš, kā arī pārsniedz kopējo Latvijas elektroenerģijas patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Enerģētikas tirgotāji: Problēmas Latvijas elektroenerģijas tirgū apdraud tā funkcionēšanu

Žanete Hāka, 18.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen izskanējušie paziņojumi par elektroenerģijas pārvades izmaksu uz Igaunijas-Latvijas robežas radītajām problēmām un to izraisīto Enefit lēmumu pārtraukt elektroenerģijas pārdošanu ir nopietns signāls samilzušajām problēmām Latvijas elektroenerģijas tirgū, norāda Baltic Energy Services rīkotājdirektors Kaido Veldemans.

Esošā situācija apdraud tālāku Latvijas atvērtā tirgus funkcionēšanu un konkurences attīstību tajā, liedzot jauniem tirgotājiem piedāvāt savus pakalpojumus vietējiem patērētājiem.

«Mēs kā elektroenerģijas tirgotāja 220 Energia pārstāvis Latvijas elektroenerģijas tirgus attīstībā saskatam vairākus satraucošus signālus, kas var rezultēties zemā mazumtirdzniecības konkurences līmenī. Jau pirms gada SIA Baltic Energy Services (iepriekš SIA Enerģijas Avots) nolēma pārtraukt piedāvāt līgumus ar fiksētu elektroenerģijas cenu. Arī mūsu lēmuma pamatā bija finanšu instrumentu trūkums cenu risku kontrolei, kas saistīti ar Igaunijas un Latvijas pārrobežas starpsavienojuma izmantošanu, lai piekļūtu Ziemeļvalstu tirgum,» saka K. Veldemans. Viņš uzsver, ka pastāvošā situācija atspoguļojas paaugstinātās elektroenerģijas cenās Latvijas patērētājiem. Pašlaik ir kritiski svarīgi ieviest finanšu instrumentus, kas ļautu prognozēt elektroenerģijas pārvades izmaksas līdz vienu gadu ilgam periodam, jo tieši šāds ir populārākais elektroenerģijas iegādes līgumu periods.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz no 2014.gada 1.janvāra ieviest subsidētās enerģijas nodokli.

Tāpat valdība atbalstīja EM izstrādāto Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumu.

EM piedāvā papildināt likumu Par nodokļiem un nodevām ar subsidētās enerģijas nodokli, par tā administrēšanas iestādi izvirzot Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Subsidētās enerģijas nodokļa ieturēšanu obligātā iepirkuma maksājumu un garantētās maksas par uzstādīto jaudu izmaksu ražotājiem un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veiks Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds.

Subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanā tiek piedāvātas trīs diferencētas likmes - 15% dabasgāzes stacijām, 10% atjaunojamo energoresursu stacijām un 5% stacijām, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās sistēmas un kuru subsidētās enerģijas nodokļa likmei ir tieša ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu lietotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Veidos Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu; finansēšanai ieviesīs subsidētās enerģijas nodokli

Žanete Hāka, 13.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos priekšlikumus elektrības cenu pieauguma ierobežošanai, izveidojot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, no kura Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām kompensēs patērētājiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu.

Kā skaidro EM, priekšlikumi paredz kompleksu risinājumu gan OIK izmaksu pieauguma apturēšanai, apliekot ar īpašu nodokli atbalstu, ko saņem subsidētās enerģijas ražotāji, gan sociāla atbalsta instrumenta izveidi, lai palīdzētu segt elektrības izmaksas mājsaimniecībām ar zemu maksātspēju.

«Valdībā šodien atbalstītie priekšlikumi ir reāls un izlēmīgs risinājums, lai patērētājiem nebūtu jāmaksā vēl augstāka cena par vēsturiski izveidoto atbalsta shēmu subsidētās enerģijas ražotājiem, kas sniedz ieguvumus elektrostaciju īpašniekiem, bet rada būtiskus riskus visas Latvijas ekonomikas attīstībai,» skaidro ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvenergo samazinājušies ieņēmumi un peļņa

Žanete Hāka, 27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā AS Latvenergo EBITDA sasniegusi 240,3 miljonus eiro, bet ieņēmumi pārsniedz vienu miljardu eiro, informē uzņēmums.

EBITDA un ieņēmumi ir samazinājušies par attiecīgi 3% un 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Latvenergo koncerna peļņa sasniegusi 29,7 miljonus eiro (2013. gadā - 46,1 miljons eiro). Latvenergo koncerna ieņēmumu samazinājumu noteica izmaiņas finanšu rezultātu uzskaites principos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu no 2014.gada 1. aprīļa, un tādēļ koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā vairs nav atspoguļojami norēķini par obligāto iepirkumu. Savukārt peļņas rādītāju kritumu noteica ievērojami mazāka Daugavas HES izstrāde, turklāt Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulēto tarifu Latvijā 2014. gadā novērtēti 48,2 miljonu eiro apmērā, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru