Ražošana

EP: Klimata sarunās Parīzē jāpanāk apņemšanās līdz 2030.gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus

Dienas Bizness, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ANO klimata sarunās Parīzē ir jāpanāk apņemšanās līdz 2030.gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus, un palielināt finansējumu klimatam, EP norāda trešdien vakarā pieņemtajā rezolūcijā.

EP deputāti iesaka novirzīt EU oglekļa dioksīda tirgus ienākumus klimata finansēšanai, savukārt aviācijas un kuģniecības nozarēm līdz 2016.gada beigām sākt pasākumus izmešu samazināšanai, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

«Mūsu priekšā ir gadsimta cīņa. Ja neizdosies noturēt globālo sasilšanu 2 grādu robežās, mēs pieredzēsim arvien vairāk sausuma, plūdu, kūstošu ledāju un lauksaimniecībai piemērotu platību izzušanu. Turklāt klimata pārmaiņas būs vēl viens faktors migrācijas problēmu saasināšanā,» pēc balsojuma teica EP deputāts Gilles Pargneaux (S&D, Francija), kurš izstrādāja rezolūciju.

Rezolūcijā, ko Eiropas Parlaments pieņēma ar 434 balsīm par, 96 pret un 52 atturoties, EP deputāti izvirza uzdevumus decembra ANO klimata sarunām Parīzē. Viņi pieprasa ES panākt pušu apņemšanos vismaz par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus; mērķi par 40% palielināt energoefektivitāti; pušu apņemšanos līdz 2030.gadam nodrošināt, ka vismaz 30% no izmantotās enerģijas ir atjaunojama.

EP prasa ES klimata politiku padarīt stingrāku un tiekties uz atbilstību ES klimata saistību maksimālajai robežai, proti, līdz 2050.gadam siltumnīcefekta gāzu izmešus samazināt līdz pat 80-95% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.

EP deputāti izvirza šādas prasības par 2015.gada protokolu (COP21 rezultātiem): tam jābūt juridiski saistošam; jāizvirza mērķis izbeigt globālos oglekļa izmešus līdz 2050. gadam vai ļoti drīz pēc tam, lai globālo sasilšanu noturētu 2°C robežās; jāparedz jau 2016.gadā sākt darbu, lai nozīmētu papildus samazināšanas pasākumus; jānosaka piecu gadu saistību periodi, lai nepieļautu iestrēgšanu nepietiekami vērienīgos mērķos.

Eiropas Parlaments aicina ES un dalībvalstis vienoties par plānu paredzama, jauna un papildu finansējuma palielināšanai saskaņā ar pašreizējām saistībām, lai ES varētu sniegt taisnīgu ieguldījuma daļu no paredzētajiem 100 USD miljardiem gadā laikposmā līdz 2020.gadam. Tas piedāvā daļu no ieņēmumiem, kas gūti no ES izmešu kvotu tirdzniecības, paredzēt klimata pasākumu finansēšanai, kā arī no ES un starptautiskiem nodokļiem par aviācijas un kuģniecības izmešiem.

EP deputāti pauž bažas par pašreizējo izmešu samazināšanas mērķu agrīnās analīzes rezultātiem, kas paredz vidējās pasaules temperatūras paaugstināšanos par 2,7–3,5°C. Viņi aicina puses to 21.konferencē Parīzē vienoties par pašreizējo mērķu pārskatīšanu pirms 2020.gada, lai tos pielāgotu jaunākajām zinātnes atziņām un 2°C mērķa sasniegšanai.

EP atgādina, ka transports ir otrā lielākā nozare, kas rada siltumnīcefekta gāzes, un aicina COP21 dalībniekus ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas un Starptautisko Jūrniecības organizācijas starpniecību līdz 2016.gada beigām noteikt mērķus nepieciešamā izmešu samazinājuma nodrošināšanai, ņemot vērā 2°C mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā attīsta vides aizsardzībai svarīgus infrastruktūras uzlabošanas projektus. Aktuāli kļūst tā dēvētie zaļie lidojumi, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Pašlaik visā pasaulē par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem tiek uzskatīta oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazināšana. Transports ir atbildīgs apmēram par ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām.

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka aviācijas radītais gaisa piesārņojums veido 3% no kopējā ES radītā piesārņojuma. Biedējošs šķiet fakts, ka, piemēram, uz vienu pasažieri reisā no Londonas uz Ņujorku un atpakaļ tiek radīts tik daudz izmešu, cik vienas privātmājas apkure gada laikā. Tomēr aptaujātie Latvijas aviācijas nozares eksperti šādu salīdzinājumu uzskata par nekorektu un norāda, ka pasaulē reģistrēto lidaparātu skaits ir nesalīdzināmi mazāks par privātmāju skaitu, tāpēc gaisakuģu radīto izmešu apjomu, kam jau lidaparātu dzinēju ražošanas procesā noteiktas striktas prasības, nevar salīdzināt ar autotransporta izraisīto gāzu emisiju apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EP apstiprina CO2 emisijas kvotu tirgus stabilitātes rezerves izveidi

Žanete Hāka, 08.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments trešdienas balsojumā apstiprināja ar ES ministriem panākto vienošanos par ES siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) reformu, informē EP pārstāvniecība Latvijā.

Reformas mērķis ir samazināt oglekļa dioksīda izmešu kredītpunktu pārpalikumu ETS sistēmā, lai paaugstinātu cenu par piesārņošanas tiesībām. Jaunā ETS tirgus stabilitātes rezerves sistēma darbu sāks 2019. gadā.

Jaunie noteikumi izveido ETS tirgus stabilitātes rezerves sistēmu, kas, kvotu pārpalikumam sasniedzot noteiktu slieksni, automātiski izņem no tirgus noteiktu daļu ETS kvotu un pārvieto tās rezervē. Ja tirgū rastos kvotu iztrūkums, tās varētu atgriezties apritē. Pašlaik ETS kopš 2009.gada veidojies siltumnīcefekta gāzu izmešu kvotu pārpalikums, kura apjomu lēš uz vairāk nekā diviem miljardiem kvotu punktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: VARAM līdzekļi klimata pārmaiņu mazināšanai tiek ieguldīti arvien neefektīvākos projektos

Žanete Hāka, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav izstrādājusi kvalitatīvu rīcībpolitiku klimata pārmaiņu samazināšanai, informē VARAM.

Šim nolūkam pieejamie līdzekļi tiek tērēti citām vajadzībām, kā arī ieguldīti arvien neefektīvākos projektos, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā Vai klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētie līdzekļi tiek plānoti un izlietoti efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām?.

Cilvēku darbības dēļ atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāzes, kas izraisa globālo sasilšanu un var atstāt postošas sekas sabiedrībā, ekonomikā un vidē. Lai samazinātu gāzu emisijas, Latvija ir iesaistījusies divās gāzu emisijas tirdzniecības sistēmās, kurās tai ir iespēja pārdot liekās emisiju kvotas vai vienības. Starptautiski uzņemtās saistības un likumā noteiktā kārtība liek Latvijai šādi iegūtos līdzekļus novirzīt klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai, un par to atbildīga ir VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru