Transporta nozare Latvijā ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, un tai ir būtiska loma valsts klimata mērķu sasniegšanā. Kravu pārvadājumi rada būtisku emisiju daudzumu, bet vienlaikus tie piedāvā plašas iespējas ieviest videi draudzīgas inovācijas.

Eiropa līdz 2050. gadam paredz būtisku emisiju samazinājumu, un pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportu, tostarp stingrākas prasības attiecībā uz kravas transportlīdzekļu radītajām emisijām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz nāksies no runām pāriet pie reālām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi gan transporta parka modernizācijā, gan piegādes ķēdes efektivizācijā. Un to paveikt var tikai un vienīgi kompleksi raugoties uz ilgtspējīgas loģistikas ieviešanas izaicinājumiem, proti sadarbojoties valstij un uzņēmējiem. Vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas veicinātu emisiju samazināšanu pašreizējās Latvijas infrastruktūras kontekstā un soļiem, kas jāsper, lai no vārdiem pārietu pie darbiem.

Ilgtspējas jautājumi pēdējos gados ir kļuvuši par neatņemamu daļu daudzu uzņēmumu dienaskārtībā, un tā ir pozitīva tendence. Tomēr jāņem vērā, ka ilgtspējīgs uzņēmums nedzīvo uz vientuļas salas. Tāpēc visā pasaulē aktualizējas jautājums, kur koncentrējas lielākā uz vidi atstātā ietekme, un atbilde ir viena – vērtības ķēdē, kur liela loma ir piegādātāju ķēdei.

Lai arī sākotnēji šķiet, ka piegādes ķēdes ir ārpus uzņēmuma tiešās kontroles, patiesībā tā ir svarīga ilgtspējas dimensija, kuras ievērošanai ir jābūt biznesa dienaskārtībā neatkarīgi no uzņēmuma lieluma.

Ir jāņem vērā, ka ilgtspēja ir kā savienojošs trauks, un šis skatījums ietekmē gan regulējumu, gan konkurētspēju. Eiropas virziens ir skaidrs – ilgtspējas iniciatīvām ir jākļūst ne vien deklarētām, bet arī pierādāmām un izsekojamām. Jau šobrīd šo virzienu nostiprina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), kas nosaka, ka lielajiem uzņēmumiem ik gadu savas ilgtspējas apņemšanās jāatklāj, balstoties pierādāmos datos pēc Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (ESRS).

Latvijas kapitāla ģimenes uzņēmums LIONPRO, kas nodarbojas ar dzīvnieku barības piedevu tirdzniecību visā pasaulē, turpina īstenot ilgtermiņa stratēģiju Āfrikas tirgos, attīstot reģionāla piegādes centra ieceri Rietumāfrikā.

Mērķis ir stiprināt piegādes ķēžu efektivitāti un nodrošināt ciešāku sadarbību ar gan esošajiem, gan potenciālajiem partneriem reģionā.

Latvijas uzņēmumam jau šobrīd ir piegādes centrs Temas ostā Ganā, kas kalpo kā bāze ikdienas loģistikas operācijām un sadarbībai ar vietējiem partneriem. Plānotais loģistikas centrs paredzēts kā nākamais attīstības solis, paplašinot esošo klātbūtni un nodrošinot preču piegādes gan Ganas tirgum, gan tālāk uz Ziemeļiem, aptverot plašāku Rietumāfrikas reģionu.

Centru iecerēts attīstīt pakāpeniski, to aprīkojot ar iekārtām preču apstrādei un ražošanai, tādējādi palielinot pievienoto vērtību uz vietas un nodrošinot elastīgākas un ātrākas piegādes reģionā. Gana kā stratēģiska atrašanās vieta izvēlēta, ņemot vērā valsts politisko stabilitāti, attīstīto ostu infrastruktūru un tās nozīmīgo lomu kā reģionālam tirdzniecības un loģistikas mezglam Rietumāfrikā. Šī iniciatīva ir daļa no LIONPRO ilgtermiņa redzējuma veidot ilgtspējīgas piegādes struktūras Āfrikā, vienlaikus veicinot reģiona lauksaimniecības un pārtikas sektora izaugsmi.

Mazumtirdzniecības tīkls SIA Rimi Baltic ir parakstījis pirkšanas līgumu, lai iegādātos 100% SIA HAVI Logistics akcijas visās Baltijas valstīs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tas ir nozīmīgs solis Rimi attīstībā, lai stiprinātu savas piegādes ķēdes konkurētspēju reģionā.

Darījumam vēl nepieciešams saņemt apstiprinājumu no Konkurences padomēm visās Baltijas valstīs. Darījuma summa netiek atklāta.

Darījumā SIA Rimi Baltic iegādājas SIA Havi Logistics, kam pieder Havi Logistics UAB un Havi Logistics OU akcijas visās trīs Baltijas valstīs, tostarp aptuveni 800 darbinieki, kuri pievienosies Rimi Baltic Group. SIA Havi Logistics Latvijā un tā meitasuzņēmumi Igaunijā un Lietuvā sniedz noliktavu pakalpojumus, kas aptver plašu darbību klāstu, tostarp preču apstrādi, komplektēšanu, marķēšanu, šķirošanu, atgriešanas loģistiku un citus pakalpojumus, kas nodrošina efektīvu un precīzu pasūtījumu izpildi.

"Šis darījums stiprina Rimi Baltic konkurētspēju, integrējot noliktavu darbības uzņēmuma iekšienē un pielāgojoties pasaules praksei, kur mazumtirgotāji paši pārvalda savas piegādes ķēdes. Tas nodrošina lielāku izmaksu kontroli, uzlabo elastību un ļauj pieņemt lēmumus ātrāk, veicinot inovatīvus risinājumus un stiprinot pozīcijas Baltijas mazumtirdzniecības tirgū. Mūsu tūlītējā prioritāte ir vienota procesu integrācija un pakalpojumu kvalitātes uzturēšana, bet mūsu ilgtermiņa mērķis ir veicināt inovācijas un stiprināt mūsu konkurētspēju,” saka Giedrius Bandzevičius, Rimi Baltic izpilddirektors.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Tuvo Austrumu kara dēļ samazinās globālās ekonomikas izaugsmes prognozes, paziņoja SVF vadītāja Kristalīna Georgijeva, brīdinot par konflikta ietekmi, lai gan ir noslēgts trausls pamiers.

Viņa norādīja, ka pat vislabākajā scenārijā atgriešanās iepriekšējā situācijā nenotiks.

Georgijeva sacīja, ka pat fonda "viscerīgākajā scenārijā" ekonomikas izaugsme būs mazāka, nekā bija gaidīts iepriekš, jo pieaug enerģijas cenas, ir bojāta infrastruktūra, kavētas piegādes un zaudēta tirgus pārliecība.

SVF arī sagaida, ka fondam būs jāsniedz tūlītēja finansiāla palīdzība kara skartajām valstīm 50 miljardu ASV dolāru (42,8 miljardi eiro) apmērā, jo vismaz 45 miljoniem cilvēku pārtikas pieejamība nav droša.

"Ņemot vērā kara izraisītās sekas, mēs prognozējam, ka tuvākajā laikā pieprasījums pēc SVF maksājumu bilances atbalsta pieaugs par 20-50 miljardiem ASV dolāru, turklāt zemākā robežvērtība būs spēkā, ja tiks ievērots pamiers," teica Georgijeva.

Karš Irānā ir būtiski ietekmējis starptautisko aviāciju un atstājis tūkstošiem cilvēku bez iespējas izceļot no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataras un citām Tuvo Austrumu reģiona valstīm. Lai gan konflikta smagākās sekas skar cilvēkus, tā ietekme atspoguļojas arī starptautiskajā loģistikā un globālajās piegādes ķēdēs.

Stratēģiski nozīmīgajā Hormuza šaurumā, kas ir viens no pasaules svarīgākajiem jūras tranzīta mezgliem, kuģošana ir apstājusies, un traucēta arī aviopārvadājumu plūsma. Šīs sekas tiešā veidā izjutīs arī uzņēmēji Latvijā un pārējās Baltijas valstīs.Hormuza šaurums ir šaurs jūras ceļš starp Irānu un Omānu, kas savieno Persijas līci ar atklāto jūru. Caur to tiek pārvadāta aptuveni piektā daļa pasaules naftas tirdzniecības apjoma un ievērojama daļa sašķidrinātās dabasgāzes.

Bez energoresursiem pa šo koridoru tiek pārvadātas arī izejvielas, rūpniecības un patēriņa preces, kas nonāk no Āzijas un Tuvo Austrumu valstīm Eiropā un otrādi.Pēc pēdējo dienu militārajiem uzbrukumiem un atbildes triecieniem reģionā kuģošana šaurumā faktiski ir apstājusies. Vairāki starptautiskie pārvadātāji savus kuģus no reģiona ir izveduši vai mainījuši to maršrutus. Vienlaikus gaisa telpas slēgšana ir ietekmējusi arī aviotransportu. Tas nozīmē, ka viens no pasaules svarīgākajiem tirdzniecības ceļiem pēkšņi ir kļuvis par augsta riska zonu.

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Novembris un decembris ir gada intensīvākais periods – Melnās piektdienas izpārdošanu un Ziemassvētku laikā “Venipak” sūtījumu apjoms Baltijā pieaug par vairāk nekā 40 %. Tāpēc uzņēmums ir veicis būtiskus uzlabojumus, lai nodrošinātu ātru sūtījumu piegādi bez aizķeršanās – pakomātu tīkls pieaudzis par 38 %, bet loģistikas komanda paplašināta par 30 %, informē uzņēmums.

Uzņēmuma prognozes liecina, ka šogad sūtījumu apjoms Baltijā pieaugs par vairāk nekā 40 %, bet kopējais apgrozījuma pieaugums tiek prognozēts 10–15 % apmērā, salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

“Viens no lielākajiem izaicinājumiem svētku sezonas laikā ir sabalansēt kurjeru noslodzi un labbūtību. Intensīvākais piegāžu periods sakrīt ar gripas sezonu, tāpēc rūpes par kurjeru veselību un izdegšanas novēršana ir būtiska prioritāte. Šajā laikā katrs kurjers ir ļoti svarīgs,” uzsver Sanita Bērziņa, “Venipak Latvija” vadītāja.

Pirms aktīvākās sezonas “Venipak” piesaistījis papildu darbiniekus – gan kurjerus, gan noliktavas darbiniekus, lai sekotu līdzi pieprasījumam un sagatavotu svarīgākos loģistikas ķēdes posmus paaugstinātai noslodzei. Loģistikas komanda paplašināta par 30 %, un lielāka kļuvusi arī klientu apkalpošanas komanda, lai efektīvi apstrādātu pieaugošo pieprasījumu apjomu.

Pirms trīspadsmit gadiem Kafijas Banka dibinātāji uzsāka ceļu ar vienkāršu, bet ambiciozu mērķi – piedāvāt vairāk nekā tikai dzērienu. Viņu vēlme bija radīt patiesu kafijas pieredzi. Šodien Kafijas Banka ir viens no modernākajiem un attīstītākajiem kafijas ražotājiem Baltijas reģionā, gadā apgrauzdējot vairāk nekā 3 miljonus kilogramu kafijas. Taču, neraugoties uz industriālo mērogu, uzņēmums joprojām balstās uz tām pašām vērtībām, ar kurām viss sākās – kvalitāti, precizitāti un fokusu uz ideālu garšu.

Kā mīlestība pret garšu pārtapa Baltijas mēroga grauzdētavā

Kafijas Banka stāsts sākās ar padziļinātām zināšanām par kafijas tirgu un vēlmi ieviest inovācijas. Veidojot tiešas attiecības ar kafijas audzētājiem un investējot modernākajās grauzdēšanas tehnoloģijās, kopīga aizraušanās pārtapa jaudīgā ražošanas uzņēmumā.

“Kafijas Banka radās kā vieta, kur satiekas kvalitāte un inovācijas. Mēs vēlējāmies nodrošināt, lai katra kafijas tase sniedz iespējami labāko pieredzi,” saka Artis Grigo, Kafijas banka dibinātājs.

“Mēs ne tikai iegādājamies kafijas pupiņas – mēs tās izvēlamies, balstoties uz ilgtspēju, uzticamību un ētisku ražošanu. Katra partija tiek rūpīgi testēta un degustēta, lai tā atbilstu mūsu standartiem.”

Konflikts Tuvajos Austrumos var veicināt minerālmēslu cenu kāpumu, kā arī radīt papildu riskus piegāžu ķēdēm, kas savukārt var palielināt pārtikas ražošanas izmaksas un ietekmēt pārtikas cenas, atzina aptaujātie lauksaimnieki un eksperti.

Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamentā skaidroja, ka Latvija tieši nepaļaujas uz Persijas līča valstu mēslojuma eksportu, taču globālā tirgus saspringums, energoresursu cenu kāpums un loģistikas traucējumi var izraisīt negatīvu ietekmi uz importētā mēslojuma cenu un pieejamību.

Latvija minerālmēslus importē no dažādām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādēļ patlaban nav iespējams prognozēt būtiskus pieejamības traucējumus. Tomēr ilgstoši loģistikas traucējumi globālajos tirgos var ietekmēt cenu dinamiku arī Eiropā. Ilgstoša konflikta gadījumā tā ietekme uz pasaules tirgiem un piegādes ķēdēm tikai pieaugs, radot arvien būtiskākus traucējumus, minēja ZM.

Ik pa laikam publisko telpu satricina Latvijas Bankas ekspertu apkopotās pārtikas cenu atšķirības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielveikalos. Pavasarī zem lupas nonāca kafija, tagad – rīsi.

Skrupulozi analizējot cenas internetveikalu lapās, acīmredzot nav atlicis laika iedziļināties mazumtirdzniecības darbības pamatos: izraujot no konteksta pāris faktus, sanāk labi mediju virsraksti, taču pēc būtības izplatītā informācija ir aplama.

Sāksim ar to, kas tirgotājiem visās Baltijas valstīs un visā pasaulē ir kopīgs: lielveikalu bizness ir sarežģīta un visaptveroša sistēma, kuras centrā ir plašs sortiments, pārdomāts veikala iekārtojums, izcila klientu apkalpošana, gudra piegādes ķēdes pārvaldība, mārketings un sabiedriskās aktivitātes, kā arī adekvāta cenu politika. Efektīvi pārvaldot šīs sastāvdaļas, lielveikali var attīstīties konkurētspējīgā mazumtirdzniecības vidē un nodrošināt klientiem ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi.

Šā gada 24. jūnijā Hāgā, Nīderlandē, dienu pirms NATO samita, norisinājās NATO Industrijas forums, kas iezīmēja būtiskas pārmaiņas – kā alianse raugās uz sadarbību ar industriju, lai stiprinātu drošību un aizsardzību.

Ja agrāk NATO ietvaros uzmanība tika pievērsta galvenokārt militāro spēju pilnveidei, tad tagad skaidri redzams – investīcijas aizsardzībā nozīmē arī ieguvumus tautsaimniecībā, tehnoloģiju attīstību un sabiedrības kopējo spēju pielāgoties un vadīt ārkārtas situācijas. Tas ir svarīgi arī Latvijai, kas jau kopš 2019. gada strādā pie visaptverošas valsts aizsardzības principu iedzīvināšanas, paverot jaunas iespējas un vienlaikus izaicinājumus mūsu aizsardzības un drošības industrijai, kā arī pastiprinot rīcību kibertelpā, kosmosā un civilmilitārajā sadarbībā.

Runa nav tikai par ieročiem, sakariem un tankiem, bet arī par kritisko izejvielu pieejamību, piegādes drošības ķēžu pārskatīšanu un ražošanas kapacitātes kāpināšanu. Kā savulaik uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs NATO Industrijas forumā Stokholmā 2023. gadā – “Nav aizsardzības bez industrijas.”

Veicot 6 miljonus eiro vērtas investīcijas Epson Europe savu operatīvo centru izvietos Rīgā un tajā strādās 150 cilvēku. Rīga uzvarējusi 28 pilsētu no 18 Eiropas valstīm konkurencē, intervijā DB.lv atklāja Epson Europe operatīvais direktors Robs Klarks (Rob Clark).

Rīga kļūs par galveno centru Epson biznesa operāciju atbalstam visā Eiropā. Tajā strādās darbinieki atbalsta un iekšējo funkciju amatos, kas nav vērsti uz tiešu klientu apkalpošanu, padarot šo centru par būtisku mezglu Epson biznesa darbībai visā Eiropā.

Epson izvēlējās Rīgu - vai varētu raksturot plānotā ieguldījuma galvenos mērķus, ko cerat sasniegt šeit?

Epson lēmums izveidot darbību Rīgā ir ilgtermiņa, ilgtspējīgs attīstības solis, kas stiprinās mūsu klātbūtni Eiropā un veicinās prasmju, darbavietu un jaunu iespēju radīšanu Rīgā un Latvijas ekonomikā kopumā. Papildus finansiālajām investīcijām Epson plāno ieguldīt Latvijas cilvēkos, nodrošinot darbiniekiem veselības apdrošināšanu, kas iekļauj arī zobārstniecības pakalpojumus, arī skaidras karjeras attīstības iespējas dinamiskā, inovatīvā un globālā uzņēmumā.

Saeima 26. martā pieņēma Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumu, kuru otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja visi 94 uz Saeimas sēdi ieradušies deputāti. Likums nosaka akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai uz trīs mēnešiem (no 2026. gada aprīļa līdz jūnijam) – no 46.7 uz 39.6 centiem par litru.

Šajā rakstā analizēsim nodokļa īslaicīgā samazinājuma pozitīvās un negatīvās iezīmes.

Pirmajā acumirklī varētu šķist, ka vislabākā valdības rīcība situācijā, kad degvielas cena strauji pieaug, ir mēģināt atgriezt cenas pirmskrīzes līmenī. Lai ekonomika turpinātu funkcionēt, kā ierasts (iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi nekristu), bet autobraucēji neizjustu diskomfortu un nemainītu savus ikdienas paradumus.

Pēc šīs loģikas zemāka akcīze dīzeļdegvielai šķiet "pārāk mazs" pasākums.

• Tas paredz dīzeļdegvielas cenu samazinājumu par 8.6 centiem litrā (tostarp 7.1 cents no akcīzes samazinājuma un 1.5 centi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN)); kas varētu kompensēt ap sestdaļu no dīzeļdegvielas cenas pieauguma Irānas notikumu dēļ, turklāt tikai uz trīs mēnešiem.

Vidējais uzcenojums zemo cenu grozā iekļautajām precēm ir 4,25%, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), monitorējot memorandu par pārtikas cenu samazināšanu, Ekonomikas ministrijai (EM) ir sniedzis datus, ka zemo cenu groza piedāvājuma ieviešanas sākumposmā atsevišķās tirdzniecības ķēdēs tika konstatētas problēmas ar norādēm uz zemo cenu groza produktiem. Patlaban situācija esot būtiski uzlabojusies, un norāžu esamība tirdzniecības vietās sasniedz 76%. Zemākais rādītājs memoranda monitoringa laikā bija 30%, kas tika fiksēts ieviešanas sākumposmā, savukārt augstākais sasniegtais rādītājs bija 95%.

PTAC monitorē arī zemo cenu grozā iekļauto produktu pieejamību patērētājiem tirdzniecības vietās. No mazumtirgotāju sniegtās informācijas izriet, ka pēc produktu iekļaušanas zemo cenu grozā pieprasījums pēc tiem pieaug, tādēļ mazumtirgotāji cenšas nodrošināt to savlaicīgu sagādi. Dati liecina, ka produktu pieejamība uzlabojas - ja pirmajās nedēļās zemākais fiksētais rādītājs bija 70%, tad pašlaik vidēji tas sasniedz 90%. Šajā aspektā situācija visiem mazumtirgotājiem esot līdzīga. Visbiežāk produktu iztrūkums fiksēts sieram, biezpienam, vistu olām un jogurtam.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Inovatīvs barības un izejvielu tirdzniecības uzņēmums Linen veiksmīgi noslēdzis 2024. gadu, demonstrējot ievērojamu izaugsmi un nostiprinot savas pozīcijas globālajā tirgū. Uzņēmuma neto apgrozījums pieaudzis par 11,6 miljoniem eiro, sasniedzot 46,94 miljonus eiro, savukārt neto peļņa sasniegusi 2,42 miljonus eiro, kas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar 2023. gadu.

Aizvadītajā gadā Linen (SIA “L.J. Linen”) pārdeva rekordlielu apjomu produkcijas – 132 tūkstošus tonnu, kas veido 10 % no kopējā konkrētās produkta grupas eksporta no Eiropas Savienības. Tāpat uzņēmums paplašināja savu darbību, izveidojot trīs jaunas meitas sabiedrības Āzijā un Latīņamerikā, kas kalpos par pamatu turpmākai attīstībai šajos reģionos.

“2024. gada rezultāti apstiprina, ka mūsu stratēģija – fokusēšanās uz ilgtspējīgu izaugsmi un jaunu tirgu apgūšanu – ir nesusi panākumus. Mēs esam spējuši kāpināt pārdošanas apjomus, vienlaikus saglabājot stabilitāti mainīgajos globālajos tirgus apstākļos. Šie sasniegumi ir iespējami, pateicoties mūsu profesionālajai komandai, kas neatlaidīgi strādā, lai nodrošinātu klientiem uzticamu un efektīvu piegādes procesu inovatīvā un mūsdienu biznesa videi atbilstošā manierē. Mēs mērķtiecīgi paplašināmies dažādos reģionos un galvenokārt ārpus Eiropas Savienības, kas palielina mūsu noturību pret globālo nenoteiktību, līdz ar to neesam atkarīgi no vienas valsts vai reģiona. Tikpat būtiski ir arī tas, ka mēs starptautiskajā tirgū piedāvājam preces, kas ir pārtikas ķēdes pats sākums – pieprasījums pēc tām ir stabilāks salīdzinājumā ar citiem svārstīgiem produktiem, kā, piemēram, naftas produktiem, kas, savukārt, nepārtraukti ietekmē globālo tirgu,” uzsver Jānis Kuļikovskis, Linen valdes priekšsēdētājs.

Tektoniskas pārmaiņas loģistikas sektors piedzīvo visā pasaulē, Eiropā un Baltijā. Globālo piegādes ķēžu pārkārtošanās un reģionalizācija, jaunu ekonomiskās attīstības centru veidošanās, Eiropas aizsardzības nozares renesanse, kā arī nepieciešamība modernizēt novecojušo loģistikas infrastruktūru nepieciešamība rada jaunas iespējas un izaicinājumus Baltijas valstīm.

Kamēr diskusijas Latvijā koncentrējas uz tādiem politiski jutīgiem jautājumiem kā airBaltic un Rail Baltica nākotne un citu starptautisko sadarbības projektu ģeopolitisko jutīgumu, paralēli notiek klusāka, bet daudz nozīmīgāka transformācija. Loģistika no fona nozares pamazām pārtop par vienu no valsts ekonomiskās politikas stūrakmeņiem.

Eiropā pieaug rūpniecības nearshoring jeb tendence uzņēmumiem pakāpeniski pārcelt ražošanu un pakalpojumu sniegšanu uz tuvākām reģiona valstīm. Mainoties piegādes ķēdēm, mainās arī Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu stratēģiskā loma. Valstis, kas izveidos atbilstošu ražošanas un loģistikas infrastruktūra, varēs veiksmīgi izmantot šīs jaunās tendences, piesaistot “mājup atgriezušās” rūpnīcas un uzņēmumus, kas tos apkalpo. Tiks būvētas jaunas un modernas rūpnīcas, kurām būs nepieciešama atbilstoša loģistikas infrastruktūra, kas var nodrošināt ātru un uzticamu izplatīšanu.

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

Militārā konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos, īpaši Irānā, pagaidām nav radījusi būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības cenām Latvijā. Tomēr nozares pārstāvji norāda – ja karadarbība ieilgs, tās sekas varētu kļūt jūtamas arī vietējā tirgū, galvenokārt energoresursu un transporta izmaksu pieauguma dēļ.

SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” (“LaTS”) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidro, ka galvenais faktors šajā situācijā ir konflikta ilgums. Ja spriedze reģionā samazinātos salīdzinoši ātri, tirgus spētu stabilizēties un patērētāji cenu kāpumu ikdienas precēm, visticamāk, nejustu.

“Ja militārā konflikta eskalācija ilgtu relatīvi īsu laiku, degvielas cenu svārstības būtu īslaicīgas un mazumtirdzniecībā tās praktiski neizjustu. Tirgus spēj diezgan ātri pielāgoties šādiem satricinājumiem, ja tie nav ilgstoši,” norāda R. Okmanis.

Savukārt gadījumā, ja konflikts ieilgtu un turpinātos vairāk nekā mēnesi, iespējama arī plašāka ietekme uz ekonomiku. Energoresursu cenas šādās situācijās mēdz pieaugt, un tas pakāpeniski ietekmē arī transporta un loģistikas izmaksas. Savukārt mazumtirdzniecībā šādas izmaiņas parasti parādās ar laika nobīdi.

ASV administrācijas tarifu politika joprojām ir analītiķu uzmanības centrā. Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par atbildes tarifu piemērošanas pauzi līdz 8. jūlijam, nenoteiktība uzņēmējdarbības vidē joprojām saglabājas augsta. Tas tieši ietekmē gan eirozonas, gan Baltijas reģiona ekonomiku.

Joprojām nav skaidrības par to, kāds būs galīgais tirdzniecības nolīgums starp ASV un ES. Tomēr – vai gaidāmās pārmaiņas patiešām apdraud rūpniecību vai arī uzņēmumi spēj laikus pielāgoties?

Tarifu skarto uzņēmumu optimismam augstākais līmenis pēdējo 7 mēnešu laikā

Tarifi ietekmē ķīmijas, farmācijas, plastmasas un gumijas, metālapstrādes, elektronikas, mašīnbūves un iekārtu, transportlīdzekļu ražošanas uzņēmumus. Bankas Citadele izstrādātais tarifiem jutīgo nozaru gaidu indekss liecina, ka maijā eirozonas uzņēmumu optimisma līmenis šajās nozarēs salīdzinājumā ar aprīli nepieauga, taču joprojām bija augstākais pēdējo 7 mēnešu laikā.Pēc ASV paziņojuma par atbildes tarifu piemērošanas pauzi eirozonas uzņēmumi turpina īstenot tā saukto avansa eksportu uz ASV — preces tiek eksportētas un uzkrātas noliktavās ASV. Šāda stratēģija ļautu uz kādu laiku saglabāt preču cenas nemainīgas ASV tirgū pat tad, ja ASV administrācija galu galā izlemtu paaugstināt tarifus importam no Eiropas Savienības.

ASV dolārs 2026. gadu uzsācis ar izteiktu vērtības kritumu, kas arvien skaidrāk liecina par tendences maiņu, nevis īslaicīgām tirgus svārstībām. Dolāra vērtība pret galveno tirdzniecības partneru valūtām īsā laika posmā ir noslīdējusi līdz zemākajiem līmeņiem vairāku gadu laikā, savukārt tirgus noskaņojumu pastiprina arī politiskie signāli no Vašingtonas.

ASV prezidents publiski ir paudis atbalstu vājāka dolāra virzībai, un investori to uztver kā nepārprotamu signālu, ka spiediens uz valūtu var saglabāties ilgtermiņā.

Tas nav svarīgi tikai valūtu tirgiem. Vājāks dolārs tieši ietekmē eksporta konkurētspēju, cenu veidošanu un peļņas maržas, tādēļ tā ietekmi neizbēgami izjutīs gan Vācijas, gan Baltijas valstu eksportētāji. Tiesa, šī ietekme nebūs vienāda – atsevišķās nozarēs tā būs jūtamāka, citās mazāk izteikta. Tāpēc šobrīd galvenais jautājums ir, kuriem Baltijas reģiona uzņēmumiem dolāra vērtības samazināšanās rada vislielākos riskus un kur būtu nepieciešams saglabāt īpašu modrību.

Vislielākā ietekme augstas pievienotās vērtības nozarēm

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) paziņojusi par Slovēnijā bāzētā enerģētikas uzņēmuma NGEN grupa ienākšanu Latvijā.

Saskaņā ar investoru sniegto informāciju noslēgts darījums ar kuru NGEN grupa kļuvusi par 100% SIA “Liepāja ESS” īpašnieku, lai Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, pie Grobiņas apakšstacijas, īstenotu stacionāru tīklam pieslēgtu bateriju enerģijas uzkrāšanas projektu ar 100 MW jaudu un līdz 200 MWh uzkrāšanas ietilpību. Plānots, ka būvniecības darbi noslēgsies šogad.

“Šādu projektu attīstība ir nozīmīgs solis Latvijas energoinfrastruktūras attīstībā. Tā būs Baltijā pirmā enerģijas uzkrāšanas stacija, kurā izmantotas Tesla tehnoloģijas. Tas ir apliecinājums starptautiskajiem investoriem, ka Latvija ir investīcijām droša valsts un spēj īstenot nozīmīgus enerģētikas projektus, balstoties uz atklātu un prognozējamu procesu,” uzsvēra Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Lai arī militārais konflikts Tuvajos Austrumos var ieilgt – 28. martā apritēs jau mēnesis kopš ASV un Izraēlas pirmajiem triecieniem Irānai – tas pagaidām būtiski nav ietekmējis mazumtirdzniecības cenas Latvijā. Tomēr ilgtermiņā šāda ietekme ir iespējama.

Ja karadarbība ievērojami pārsniegs vienu mēnesi, tās sekas varētu kļūt jūtamas arī vietējā tirgū, galvenokārt energoresursu un transporta izmaksu pieauguma dēļ. Kā jau to izjūtam šobrīd, energoresursu cenas šādās situācijās mēdz pieaugt, un tas pakāpeniski ietekmē arī transporta un loģistikas izmaksas. Savukārt mazumtirdzniecībā šādas izmaiņas parasti parādās ar laika nobīdi.

Ietekme uz cenām Latvijā varētu parādīties ar aptuveni trīs mēnešu nobīdi. Tas nozīmē, ka potenciālo sadārdzinājumu patērētāji varētu izjust uz vasaras beigās vai rudenī, kad piegādes ķēdēs jau būtu pilnībā atspoguļojušās pieaugošās izmaksas. Savukārt, ja militārā konflikta eskalācija drīzumā tiktu noregulēta, degvielas cenu svārstības būtu īslaicīgas un mazumtirdzniecībā tās praktiski neizjustu. Tirgus spēj diezgan ātri pielāgoties šādiem satricinājumiem, ja tie nav ilgstoši.