Transporta nozare Latvijā ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, un tai ir būtiska loma valsts klimata mērķu sasniegšanā. Kravu pārvadājumi rada būtisku emisiju daudzumu, bet vienlaikus tie piedāvā plašas iespējas ieviest videi draudzīgas inovācijas.

Eiropa līdz 2050. gadam paredz būtisku emisiju samazinājumu, un pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportu, tostarp stingrākas prasības attiecībā uz kravas transportlīdzekļu radītajām emisijām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz nāksies no runām pāriet pie reālām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi gan transporta parka modernizācijā, gan piegādes ķēdes efektivizācijā. Un to paveikt var tikai un vienīgi kompleksi raugoties uz ilgtspējīgas loģistikas ieviešanas izaicinājumiem, proti sadarbojoties valstij un uzņēmējiem. Vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas veicinātu emisiju samazināšanu pašreizējās Latvijas infrastruktūras kontekstā un soļiem, kas jāsper, lai no vārdiem pārietu pie darbiem.

Novembris un decembris ir gada intensīvākais periods – Melnās piektdienas izpārdošanu un Ziemassvētku laikā “Venipak” sūtījumu apjoms Baltijā pieaug par vairāk nekā 40 %. Tāpēc uzņēmums ir veicis būtiskus uzlabojumus, lai nodrošinātu ātru sūtījumu piegādi bez aizķeršanās – pakomātu tīkls pieaudzis par 38 %, bet loģistikas komanda paplašināta par 30 %, informē uzņēmums.

Uzņēmuma prognozes liecina, ka šogad sūtījumu apjoms Baltijā pieaugs par vairāk nekā 40 %, bet kopējais apgrozījuma pieaugums tiek prognozēts 10–15 % apmērā, salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

“Viens no lielākajiem izaicinājumiem svētku sezonas laikā ir sabalansēt kurjeru noslodzi un labbūtību. Intensīvākais piegāžu periods sakrīt ar gripas sezonu, tāpēc rūpes par kurjeru veselību un izdegšanas novēršana ir būtiska prioritāte. Šajā laikā katrs kurjers ir ļoti svarīgs,” uzsver Sanita Bērziņa, “Venipak Latvija” vadītāja.

Pirms aktīvākās sezonas “Venipak” piesaistījis papildu darbiniekus – gan kurjerus, gan noliktavas darbiniekus, lai sekotu līdzi pieprasījumam un sagatavotu svarīgākos loģistikas ķēdes posmus paaugstinātai noslodzei. Loģistikas komanda paplašināta par 30 %, un lielāka kļuvusi arī klientu apkalpošanas komanda, lai efektīvi apstrādātu pieaugošo pieprasījumu apjomu.

Veicot 6 miljonus eiro vērtas investīcijas Epson Europe savu operatīvo centru izvietos Rīgā un tajā strādās 150 cilvēku. Rīga uzvarējusi 28 pilsētu no 18 Eiropas valstīm konkurencē, intervijā DB.lv atklāja Epson Europe operatīvais direktors Robs Klarks (Rob Clark).

Rīga kļūs par galveno centru Epson biznesa operāciju atbalstam visā Eiropā. Tajā strādās darbinieki atbalsta un iekšējo funkciju amatos, kas nav vērsti uz tiešu klientu apkalpošanu, padarot šo centru par būtisku mezglu Epson biznesa darbībai visā Eiropā.

Epson izvēlējās Rīgu - vai varētu raksturot plānotā ieguldījuma galvenos mērķus, ko cerat sasniegt šeit?

Epson lēmums izveidot darbību Rīgā ir ilgtermiņa, ilgtspējīgs attīstības solis, kas stiprinās mūsu klātbūtni Eiropā un veicinās prasmju, darbavietu un jaunu iespēju radīšanu Rīgā un Latvijas ekonomikā kopumā. Papildus finansiālajām investīcijām Epson plāno ieguldīt Latvijas cilvēkos, nodrošinot darbiniekiem veselības apdrošināšanu, kas iekļauj arī zobārstniecības pakalpojumus, arī skaidras karjeras attīstības iespējas dinamiskā, inovatīvā un globālā uzņēmumā.

Ik pa laikam publisko telpu satricina Latvijas Bankas ekspertu apkopotās pārtikas cenu atšķirības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielveikalos. Pavasarī zem lupas nonāca kafija, tagad – rīsi.

Skrupulozi analizējot cenas internetveikalu lapās, acīmredzot nav atlicis laika iedziļināties mazumtirdzniecības darbības pamatos: izraujot no konteksta pāris faktus, sanāk labi mediju virsraksti, taču pēc būtības izplatītā informācija ir aplama.

Sāksim ar to, kas tirgotājiem visās Baltijas valstīs un visā pasaulē ir kopīgs: lielveikalu bizness ir sarežģīta un visaptveroša sistēma, kuras centrā ir plašs sortiments, pārdomāts veikala iekārtojums, izcila klientu apkalpošana, gudra piegādes ķēdes pārvaldība, mārketings un sabiedriskās aktivitātes, kā arī adekvāta cenu politika. Efektīvi pārvaldot šīs sastāvdaļas, lielveikali var attīstīties konkurētspējīgā mazumtirdzniecības vidē un nodrošināt klientiem ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi.

Šā gada 24. jūnijā Hāgā, Nīderlandē, dienu pirms NATO samita, norisinājās NATO Industrijas forums, kas iezīmēja būtiskas pārmaiņas – kā alianse raugās uz sadarbību ar industriju, lai stiprinātu drošību un aizsardzību.

Ja agrāk NATO ietvaros uzmanība tika pievērsta galvenokārt militāro spēju pilnveidei, tad tagad skaidri redzams – investīcijas aizsardzībā nozīmē arī ieguvumus tautsaimniecībā, tehnoloģiju attīstību un sabiedrības kopējo spēju pielāgoties un vadīt ārkārtas situācijas. Tas ir svarīgi arī Latvijai, kas jau kopš 2019. gada strādā pie visaptverošas valsts aizsardzības principu iedzīvināšanas, paverot jaunas iespējas un vienlaikus izaicinājumus mūsu aizsardzības un drošības industrijai, kā arī pastiprinot rīcību kibertelpā, kosmosā un civilmilitārajā sadarbībā.

Runa nav tikai par ieročiem, sakariem un tankiem, bet arī par kritisko izejvielu pieejamību, piegādes drošības ķēžu pārskatīšanu un ražošanas kapacitātes kāpināšanu. Kā savulaik uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs NATO Industrijas forumā Stokholmā 2023. gadā – “Nav aizsardzības bez industrijas.”

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Inovatīvs barības un izejvielu tirdzniecības uzņēmums Linen veiksmīgi noslēdzis 2024. gadu, demonstrējot ievērojamu izaugsmi un nostiprinot savas pozīcijas globālajā tirgū. Uzņēmuma neto apgrozījums pieaudzis par 11,6 miljoniem eiro, sasniedzot 46,94 miljonus eiro, savukārt neto peļņa sasniegusi 2,42 miljonus eiro, kas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar 2023. gadu.

Aizvadītajā gadā Linen (SIA “L.J. Linen”) pārdeva rekordlielu apjomu produkcijas – 132 tūkstošus tonnu, kas veido 10 % no kopējā konkrētās produkta grupas eksporta no Eiropas Savienības. Tāpat uzņēmums paplašināja savu darbību, izveidojot trīs jaunas meitas sabiedrības Āzijā un Latīņamerikā, kas kalpos par pamatu turpmākai attīstībai šajos reģionos.

“2024. gada rezultāti apstiprina, ka mūsu stratēģija – fokusēšanās uz ilgtspējīgu izaugsmi un jaunu tirgu apgūšanu – ir nesusi panākumus. Mēs esam spējuši kāpināt pārdošanas apjomus, vienlaikus saglabājot stabilitāti mainīgajos globālajos tirgus apstākļos. Šie sasniegumi ir iespējami, pateicoties mūsu profesionālajai komandai, kas neatlaidīgi strādā, lai nodrošinātu klientiem uzticamu un efektīvu piegādes procesu inovatīvā un mūsdienu biznesa videi atbilstošā manierē. Mēs mērķtiecīgi paplašināmies dažādos reģionos un galvenokārt ārpus Eiropas Savienības, kas palielina mūsu noturību pret globālo nenoteiktību, līdz ar to neesam atkarīgi no vienas valsts vai reģiona. Tikpat būtiski ir arī tas, ka mēs starptautiskajā tirgū piedāvājam preces, kas ir pārtikas ķēdes pats sākums – pieprasījums pēc tām ir stabilāks salīdzinājumā ar citiem svārstīgiem produktiem, kā, piemēram, naftas produktiem, kas, savukārt, nepārtraukti ietekmē globālo tirgu,” uzsver Jānis Kuļikovskis, Linen valdes priekšsēdētājs.

ASV administrācijas tarifu politika joprojām ir analītiķu uzmanības centrā. Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par atbildes tarifu piemērošanas pauzi līdz 8. jūlijam, nenoteiktība uzņēmējdarbības vidē joprojām saglabājas augsta. Tas tieši ietekmē gan eirozonas, gan Baltijas reģiona ekonomiku.

Joprojām nav skaidrības par to, kāds būs galīgais tirdzniecības nolīgums starp ASV un ES. Tomēr – vai gaidāmās pārmaiņas patiešām apdraud rūpniecību vai arī uzņēmumi spēj laikus pielāgoties?

Tarifu skarto uzņēmumu optimismam augstākais līmenis pēdējo 7 mēnešu laikā

Tarifi ietekmē ķīmijas, farmācijas, plastmasas un gumijas, metālapstrādes, elektronikas, mašīnbūves un iekārtu, transportlīdzekļu ražošanas uzņēmumus. Bankas Citadele izstrādātais tarifiem jutīgo nozaru gaidu indekss liecina, ka maijā eirozonas uzņēmumu optimisma līmenis šajās nozarēs salīdzinājumā ar aprīli nepieauga, taču joprojām bija augstākais pēdējo 7 mēnešu laikā.Pēc ASV paziņojuma par atbildes tarifu piemērošanas pauzi eirozonas uzņēmumi turpina īstenot tā saukto avansa eksportu uz ASV — preces tiek eksportētas un uzkrātas noliktavās ASV. Šāda stratēģija ļautu uz kādu laiku saglabāt preču cenas nemainīgas ASV tirgū pat tad, ja ASV administrācija galu galā izlemtu paaugstināt tarifus importam no Eiropas Savienības.

Vācija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem – 2024. gadā tā ieņem 2. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumā ar vairāk nekā 5 miljardu eiro apjomu. Neskatoties uz nelielu eksporta un importa apjomu kritumu (attiecīgi par 0,3 % un 2 % salīdzinājumā ar 2023. gadu), Vācija joprojām ir būtisks Latvijas preču un pakalpojumu noieta tirgus, kā arī svarīgs investīciju avots.

Tomēr, balstoties uz globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” 2025. gada Vācijas uzņēmumu maksājumu uzvedības pētījumu, Latvijas uzņēmumiem, kas sadarbojas vai plāno sadarboties ar Vācijas partneriem, jāņem vērā vairāki būtiski riski.

Saskaņā ar “Coface” pētījuma datiem, 2025. gadā 81% Vācijas uzņēmumu ziņo par maksājumu kavējumiem – šis rādītājs ir tuvu 2019. gada rekordam (85 %). Vidējais kavējumu ilgums ir pieaudzis līdz 31,8 dienām. Lai arī šis rādītājs joprojām ir zemāks par pirms-pandēmijas līmeni, tas pasliktinās jau ceturto gadu pēc kārtas.

Īpašu satraukumu rada ilgstoši kavētie maksājumi (no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem), kas skar 12% uzņēmumu un pārsniedz 2% no to gada apgrozījuma. Būvniecības nozare ir vissmagāk skartā – 24% uzņēmumu pētījuma ietvaros norāda uz šādiem kavējumiem, turklāt 80 % šo maksājumu netiek atgūti vispār.

Pasaules Bankas (PB) institūcija – Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūra (MIGA), izsniegusi 9 miljonu ASV dolāru politisko un finanšu risku apdrošināšanas garantiju Latvijas uzņēmuma SIA “L.J. Linen” investīciju projekta īstenošanai Kenijā.

Šis ir vēsturiski pirmais gadījums, kad Latvijas uzņēmumam tiek piešķirta MIGA garantija investīcijām attīstības valstīs, tostarp nodrošinot aizsardzību pret investīciju ekspropriāciju (īpašuma atsavināšanu), valūtas ierobežojumiem, civilajiem nemieriem un to radītajām sekām.

Šī garantija ir nozīmīgs apliecinājums uzņēmuma kompetencei un ilgtspējīgai attīstības stratēģijai, kā arī būtisks signāls Latvijas ekonomikas starptautiskajai konkurētspējai un eksportspējai.

MIGA atbalsts tiks izmantots, lai īstenotu 9 miljonus ASV dolāru vērtu LIONPRO Group investīciju projektu Kenijā, paplašinot uzņēmuma darbību dzīvnieku barības izejvielu loģistikas un apstrādes jomā vienā no nozīmīgākajām Āfrikas valstīm. Projekts paredz izveidot modernu un ilgtspējīgu infrastruktūru, kas nodrošinās piegādes ķēdes efektivitāti, kvalitāti un atbilstību augstākajiem starptautiskajiem standartiem, vienlaikus padarot lopbarību pieejamāku attālākajos reģionos par iespējami zemāko cenu. Šī ir Latvijas investīcija globālajā pārtikas drošībā – nozīmīgs solis, kas ar Pasaules Bankas atbalstu veido reālu ieguldījumu pārtikas pieejamības uzlabošanā un lauksaimniecības izaugsmes stiprināšanā Āfrikā.

Šonedēļ (2025. gada jūnijā) spēkā stājās Eiropas Komisijas maijā noteiktās pagaidu antidempinga muitas nodokļa likmes cieto lapu koku saplākšņiem no Ķīnas, tostarp bērza saplākšņu izstrādājumiem. Tās būs spēkā uz atlikušo izmeklēšanas laiku līdz šī gada novembrim.

Pagaidu antidempinga muitas likme – 25,1 % Ķīnas uzņēmumam “Pizhou Jiangshan Wood Co., Ltd.” un 62,4 % – visām pārējām Ķīnas kompānijām – atspoguļo būtiskos dempinga apjomus un radīto negatīvo seku mērogu. Piedāvātie tarifi ir pamatoti, jo Ķīnā ražotā saplākšņa cenas pēc šo tarifu piemērošanas pietuvosies ES ražotāju pašreizējā izmaksu un cenu līmenim. Šī nodrošinājuma pakāpe ļaus saglabāt līdzvērtīgas konkurences iespējas mūsu ražotājiem, vienlaikus radot drošus un paredzamus piegādes apstākļus.

Iepriekš minētā izmeklēšana sākta 2024. gada oktobrī, reaģējot uz vairāku ES valstu ražotāju sūdzībām par Ķīnas cietkoksnes saplākšņa importu. Pētījumā organizācija “Greenwood Consortium” atklāja ievērojamu dempingu, kas sasniedza pat 144,3 % un 192,7 % un kas rada negatīvu ietekmi Eiropas ražotājiem.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kā valsts politika var ietekmēt elektroenerģijas tirgus attīstību, kā arī uzzināsim, kā globālie procesi attīsta elektromateriālu tirgu.

Kā pēdējos gados valsts politika ir ietekmējusi elektroenerģijas nozari un tās attīstību? Vai bijuši kādi lēmumi, kas kavējuši vai tieši pretēji sekmējuši?

Tāds spilgtākais piemērs ir pirms trīs gadiem valsts uzsāktais atbalsts saules paneļiem privātmājām. Sākotnēji tas radīja lielu iedzīvotāju interesi, bet pēc valsts lēmuma mainīt sistēmu no neto uzskaites uz neto norēķinu, tad, redzams, ka interese būtiski noplaka. Vienlaikus pozitīvi, ka šī maiņa sekmēja interesi par elektroenerģijas uzkrāšanas iespējām jeb uzkrājošajām baterijām, jo elektrību vairāk saražo vasarā, bet lielāks patēriņš ir rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Valsts arī tam uzsāka atbalsta programmu.

Mēneša izskaņā, 30. jūnijā, Briselē norisinājās augsta līmeņa forums “Eiropas aizsardzības industrijas stiprināšana: ekonomiskā perspektīva”, ko organizēja LTRK sadarbībā ar Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociāciju (Eurochambres).

Tas bija pirmais šāda veida uzņēmēju vadīts forums Eiropas līmenī ar fokusu uz aizsardzības industrijas izaugsmi un tās sasaisti ar ekonomisko noturību.

Aizsardzība kā viena no ES top prioritātēm

Forumā skaidri tika pausta doma, ka šobrīd aizsardzības industrijas stiprināšana ir viena no centrālajām Eiropas Savienības (ES) prioritātēm. ES institūcijas aktīvi strādā pie jauniem politikas ietvariem un finanšu instrumentiem, piemēram, EDF (Eiropas Aizsardzības fonds), EDIP (Eiropas Aizsardzības industrijas programma) un REARM iniciatīva, kas paredz grozījumus ES fondu regulās, ļaujot izmantot esošā plānošanas perioda līdzekļus (2021–2027) arī aizsardzībai un citām stratēģiskām vajadzībām.

Latvijā sabiedriskajā ēdināšanā izejvielu izmaksas kopš Covid-19 pandēmijas ir pieaugušas kopumā par aptuveni 30%, tostarp atsevišķām produktu grupām par 50%, intervijā aģentūrai LETA norādīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa norādīja, ka visvairāk ir sadārdzinājušās tādas preces kā šokolāde, kafija, saldinātie dzērieni, piena produkti - īpaši sviests un saldais krējums. Arī gaļai ir būtisks cenu kāpums, turklāt līdztekus sadārdzinājumam ir novērojamas problēmas arī ar tās pieejamību. Līdzīga situācija nesen bija arī ar olām - īpaši augstas kvalitātes.

Auziņa minēja, ka olu deficīts ne vienmēr ir skaidrojams tikai ar putnu gripas izplatību. Olu tirgus ir tik ļoti starptautisks un, ja Latvijas olu ražotāji olas var pārdot citur par augstāku cenu, vietējā tirgū to trūkst. Lieliem uzņēmumiem ar ilggadēju sadarbību izdodas noturēt piegādes ķēdes, taču mazie spēlētāji tirgū ir daudz ievainojamāki.

Konkurences padome (KP) par konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija" soda naudu 1,873 miljonu eiro apmērā un uzlikusi vairākus tiesiskos pienākumus, liecina KP publiskotais lēmums.

KP lēmumā teikts, ka "Maxima Latvija" attiecībā uz sadarbību ar piegādātājiem ir piemērojusi negodīgu tirdzniecības praksi gan pirms, gan pēc Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma spēkā stāšanās, kas norāda uz šādas rīcības ilgstošu raksturu.

Tāpat KP konstatējusi, ka "Maxima Latvija" īstenotā negodprātīgā rīcība bija vērsta uz savas konkurētspējas veicināšanu, to panākot uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju rēķina.

Saistībā ar konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem "Maxima Latvija" darbībās kompānijai ir uzlikts tiesiskais pienākums attiecībās ar piegādātājiem īstenot nediskriminējošu un godprātīgu attieksmi, tostarp nodrošinot efektīvu, caurskatāmu un izsekojamu sarunu procesu par preču iepirkumu cenām.

Neplānotās nodokļu izmaiņas budžetā grauj Latvijas starptautisko tēlu investoru acīs un būtiski palielinās ēnu ekonomiku Latvijā, teikts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) vēstulē Finanšu ministrijai (FM).

FICIL nosoda valdības plānus, veidojot jauno budžeta projektu, ignorēt iepriekš panākto vienošanos ar nozari un apstiprināto plānu par akcīzes nodokļa paaugstināšanas kārtību. FICIL uzskata, ka šāda pēkšņa atkāpšanās no likumā apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna starptautiskā mērogā grauj investoru uzticību stabilai un prognozējamai tiesiskai videi Latvijā.

FICIL vēstulē norāda, ka ir izprotami valdības mērķi un nepieciešamība nodrošināt papildu valsts budžeta ieņēmumus, lai stiprinātu drošības un aizsardzības spējas un īstenotu citas neatliekamas prioritātes.

Vēstulē atgādināts, ka, sagatavojot 2025. gada budžetu, ar likumu tika nostiprināts akcīzes nodokļa pieaugums tabakas un pielīdzināmiem produktiem trīs gadu periodam, paredzot 10% nodokļa pieaugumu ik gadu līdz 2027. gadam ieskaitot, tomēr trīs mēnešus pirms jauno normu spēkā stāšanās FM budžeta likumu paketē virza papildu pieaugumus, kas atstās negatīvu ietekmi uz legālo industriju un samazinās kopējos valsts budžeta ieņēmumus. Priekšlikums paredz palielināt akcīzes nodokli par 15% no 2026. gada 1. janvāra, nevis par 10%, kā plānots. FM tādējādi neņem vērā industrijas ieteikumus un aprēķinus par neplānota akcīzes nodokļa pieauguma negatīvo ietekmi uz legālo tirdzniecību 2026.-2028. gadā, skaidro FICIL.

Drošai pārtikas ražošanai svarīga ir ne tikai kvalitatīva izejvielu izvēle un precīzi pārvaldīts ražošanas process, bet arī pasākumi darbinieku darba apģērbu higiēnas nodrošināšanai. Fakts, ka darba apģērbs ir izmazgāts, vēl nenozīmē, ka tas ir higiēniski tīrs. Turklāt, mazgājot darba apģērbu mājas apstākļos, būtiski pieaug piesārņojuma pārnešanas risks, jo apģērbs var nonākt saskarē ar sadzīves baktērijām, alergēniem vai citiem svešķermeņiem, kas nedrīkst nonākt pārtikā. Par to, kādi faktori tekstila apritē ir īpaši svarīgi pārtikas industrijā, skaidro tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom eksperti.

Pētījums atklāj higiēnas riskus darba apģērbu lietošanā pārtikas industrijā

Kamēr apģērba higiēna ir neatņemama pārtikas drošības sastāvdaļa un standarti šajā jomā ir skaidri definēti, praksē darbinieku pieejā joprojām vērojamas atšķirības. Tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom un pētījumu kompānijas Norstat veiktajā starptautiskajā pētījumā, kurā piedalījušies 940 pārtikas nozarē strādājošie no 11 valstīm, tostarp Latvijas, tika analizēti darba apģērbu lietošanas un kopšanas paradumi. Lai gan lielākā daļa pārtikas industrijas darbinieku ikdienā ievēro starptautiskos un nacionālos standartus tekstila izmantošanā un ikdienas kopšanā, pastāv arī izņēmumi. Proti, pētījuma dati liecina, ka 73 % respondentu darba apģērbu ir mazgājuši mājās, savukārt 64 % no tiem to darījuši temperatūrā zem 70 °C, kas ir pārāk zema, lai efektīvi iznīcinātu kaitīgās baktērijas.

Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotāju patēriņu.

Neraugoties uz to, ka inflācija joprojām ir augstāka nekā vidēji Eiropā, algu kāpums Latvijā bijis straujāks, un iedzīvotāju pirktspēja ir uzlabojusies. Tomēr līdzās pozitīvajām tendencēm saglabājas arī izaicinājumi, kas var ietekmēt turpmāko attīstības tempu.

Ekonomikas izaugsme pēc ilgstošas stagnācijas

Pēc ilgstošas lejupslīdes un stagnācijas, kas sākās 2021. gadā, šī gada pirmajos divos ce-turkšņos Latvijas ekonomika sāka uzrādīt izaugsmi. Analizējot datus pa sektoriem, redzams, ka pieaugumu kopš 2024. gada sākuma pret šī gada vidu uzrādījuši gandrīz visi sektori. Atguvusies ražošana un to lielā mērā ietekmējis gan eksporta, gan vietējā tirgus pieprasījums. Iz-augsme vērojama arī finanšu un citu pakalpojumu sektoros, kā arī vienā no svarīgākajām Latvijas nozarēm – mežsaimniecībā. Turpretī ievērojams kritums bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, nedaudz arī nekustamo īpašumu nozarē, mazāk tirdzniecībā, transportā un tūrismā.

Globālais sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) tirgus 2025. gada pirmajā pusgadā izturēja ģeopolitisku notikumu izraisītas ekonomiskās svārstības, un lielākajos tirgos – ASV, Ķīnā un Eiropā – ir iezīmējušās skaidras šī gada tendences.

Saskaņā ar profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY datiem, sešu mēnešu laikā visā pasaulē notika 539 IPO, kuru ietvaros piesaistīti kopumā 61,4 miljardi ASV dolāru (aptuveni 53 miljardi eiro). Salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, kopējais piesaistītā kapitāla apjoms pieaudzis par 17%.

Iedvesmojoši piemēri no Zviedrijas un Polijas

Šogad vislielāko investoru interesi Eiropā izpelnījušies tehnoloģiju, veselības aprūpes un mobilitātes pakalpojumu nozares uzņēmumi. Par līderi Eiropas IPO tirgū kļuva veselības aprūpes un dzīvības zinātņu uzņēmums Asker Healthcare Group AB, kas martā veiksmīgi debitēja NASDAQ OMX Stokholmas biržā, piesaistot investīcijās vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru. Starp pieciem lielākajiem IPO Eiropā šajā pusgadā ierindojās vēl divi Zviedrijas uzņēmumi – aktīvu un investīciju pārvaldības uzņēmums Roko AB un spēļu industrijas uzņēmums Hacksaw AB. Tieši Hacksaw AB jūnijā īstenoja lielāko IPO Eiropā 2025. gada otrajā ceturksnī, piesaistot gandrīz 352 miljonus ASV dolāru.Eiropas piecu lielāko IPO vidū bija arī Spānijas ceļojumu tehnoloģiju uzņēmums HBX Group, kas piesaistīja vairāk nekā 774 miljonus ASV dolāru, un Polijas veselības testēšanas pakalpojumu uzņēmums Diagnostyka SA, kas nodrošināja 418 miljonus ASV dolāru. Šie notikumi Polijas un Ziemeļeiropas biržās skaidri norāda uz augstu IPO aktivitāti Baltijas reģiona kaimiņvalstīs.

Pielāgojoties strauji mainīgajiem patērētāju iepirkšanās paradumiem, Rimi ir atvēris pirmos jaunā koncepta hipermārketus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmuma trīs miljonu eiro investīcija koncepta izstrādē un pirmajos trīs pilotprojektos ļāvusi izveidot jaunu veikala modeli ar vienkāršotu veikala izkārtojumu, skaidrākām cenu norādēm.

Pirmie jaunā koncepta hipermārketi durvis vēra novembrī Rīgā, Palangā un Tallinā.

Jaunajā veikala izkārtojumā īpaša uzmanība pievērsta augošajai interesei par veselīgu dzīvesveidu un pieprasījumam pēc svaigiem augļiem un dārzeņiem. Sadarbībā ar iepirkumu un piegādes ķēdes komandām tiek nodrošināts augstākās kvalitātes sortiments, īpaši izceļot sezonālos produktus. Jaunā koncepta veikalos svaigo produktu, maizes un gatavo ēdienu nodaļas kļuvušas par centrālajiem elementiem, savukārt nepārtikas preču zonas pārkārtotas tā, lai klientiem būtu vieglāk orientēties un atrast nepieciešamo.

Arī digitālie risinājumi jaunā koncepta veikalos ir daudz pieejamāki – pašapkalpošanās kases, digitālie svari un moderni ekrāni, kuros redzami izdevīgākie piedāvājumi un informācija par akcijām. Veikala izkārtojums ir kļuvis vienkāršāks un vizuāli sakārtotāks – samazināts liekais vizuālais troksnis, norādes kļuvušas skaidrākas un praktiskāk izvietotas, savukārt akciju piedāvājumi ir vieglāk pamanāmi.

Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā pārtikas produktu ražotājs "Orkla Latvija" bažījas par graudu un kartupeļu ražas kvalitāti, atzina uzņēmuma komunikācijas un ilgtspējas vadītāja Laura Bagātā.

Viņa norādīja, ka "Orkla Latvija" regulāri seko līdzi faktoriem, kas var ietekmēt produktu ražošanu, tostarp izmaiņām un aktualitātēm piegādes ķēdēs un izejvielu tirgū.

Bagātā uzsvēra, ka saistībā ar graudu ražas kvalitāti patlaban notiek regulāra saziņa ar piegādātājiem, kā arī regulārs cenu un graudu kvalitātes monitorings. Pēc viņas teiktā, liela daļa lauksaimnieku vēl cer uz labiem laikapstākļiem augustā, kas varētu būt izšķiroši, lai novērtētu ražas apmērus un kvalitāti.

Viņa informēja, ka līdzīgi novērojumi ir vietējiem kartupeļu audzētājiem, kuri nodrošina kartupeļus "Ādažu" čipsu ražošanai. Lai gan daudzviet stādījumi ir izslīkuši vai notiek intensīva cīņa pret slimībām, saimniecībās, kur kartupeļi turpina augt, ir cerības uz labu ražu. Arī kartupeļu audzētāji esot norādījuši, ka ražas lielums un kvalitāte būs atkarīga no laikapstākļiem ražas vākšanas laikā.

Eiropas ekonomikā arvien lielāku lomu ieņem zināšanas, augsta līmeņa prasmes un inovācijas, uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV), pirmdien atklājot Rīgas Tehniskās universitātes Talantu programmas jauno sezonu.

Viņš uzsvēra, ka, lai radītu ekonomikas izaugsmi, ir vai nu jāpalielina nostrādāto stundu skaits, vai arī jārada lielāka pievienotā vērtība katrā nostrādātajā stundā. Eirokomisārs atzīmēja, ka, ņemot vērā negatīvās demogrāfiskās tendences Eiropas Savienībā (ES), ir jāfokusējas uz produktivitātes jeb darba ražīguma veicināšanu. Savukārt inovācijas ir galvenais veids, kā produktivitāti ilgtermiņā kāpināt - tautsaimniecībā ieviešot jaunus vai būtiski uzlabotus produktus, procesus un modernas tehnoloģijas.

Runājot par ilgtermiņa plāniem, kas maina Eiropas ekonomiku, viņš izcēla tautsaimniecības zaļo un digitālo transformāciju. Dombrovskis skaidroja, ka ar zaļā kursa stratēģiju ES ir apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt klimata neitralitāti, proti, pakāpeniski pārorientēt enerģētiku, rūpniecību, transportu un citus sektorus uz ilgtspējīgiem, videi draudzīgiem risinājumiem.

Septembra izskaņā mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" veikalos būs pieejami pirmie uzņēmuma jaunās īpašnieces "Salling Group" privātās preču zīmes produkti, savukārt pilns sortiments ar 123 produktiem tiks ieviests līdz oktobra beigām, informē "Rimi Latvia".

Līdz 2026.gada beigām visas iepriekšējā "Rimi" īpašnieka "ICA Gruppen" privātās preču zīmes, tostarp "ICA", "ICA Basic", "I love eco" un "Apotek Hjärtat", tiks pilnībā izņemtas no "Rimi" veikalu sortimenta.

Pirmie "Salling" privātās preču zīmes produkti, kas parādīsies "Rimi", būs iepakotā pārtika, mājsaimniecības un personīgās higiēnas preces.

"Rimi Latvia" kategoriju departamenta direktore Inese Pētersone informē, ka daļa "Salling" privātās preču zīmes sortimenta tiks ražota Baltijas valstīs, saīsinot piegādes ķēdes un atbalstot vietējos uzņēmumus.

Jau ziņots, ka šovasar tika pabeigts darījums starp Zviedrijas mazumtirdzniecības uzņēmumu "ICA Gruppen" un Dānijas kompāniju "Salling Group" par "Rimi Baltic" pārdošanu. Tādējādi "Salling Group" īpašumā ir nonācis viss Baltijas veikalu tīkls, tostarp e-komercijas platforma un centralizētā loģistikas sistēma. Darījuma summa bija 1,3 miljardi eiro.