Enerģētika

ES plāno visaptverošu elektroenerģijas tirgus reformu

LETA--AFP, 14.09.2022

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienība (ES) plāno padziļinātas un visaptverošas elektroenerģijas tirgus reformas, lai pārciestu Krievijas Ukrainā sāktā kara radīto enerģētikas krīzi, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Starp šiem pasākumiem paredzēti griesti elektroenerģijas ražotāju ienākumiem, kas nodrošinātu 140 miljardus eiro apdraudētāko patērētāju atbalstam un pasargātu patērētājus no augstām cenām, Eiropas Parlamentā Strasbūrā sakot ikgadējo runu par stāvokli ES, norādīja Leiena.

Tāpat šie pasākumi ietvers enerģijas izmantošanas normēšanu, pagaidu valsts palīdzību un gāzes un elektroenerģijas cenu nošķiršanu.

Leiena arī paziņoja par jaunas bankas izveidi, lai veicinātu investīcijas līdz pat trīs miljardu eiro apmērā ūdeņraža projektos.

Lai daļēji sagatavotos smagajai ziemai, ES aktīvi veidojusi gāzes rezerves, kas sasniegušas 84% līmeni krietni pirms oktobrī noteiktā gala termiņa, sacīja Leiena. Taču iztrūkums, ko rada Krievijas dabasgāzes piegāžu samazināšanās, joprojām būs jūtams.

Ierosinājums ar nodokli aplikt to elektroenerģijas ražotāju, kas elektrības ražošanā neizmanto gāzi, ienākumus paredzēts, lai naudu novirzītu mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

"Šie uzņēmumi gūst ienākumus, ar kuriem viņi nav rēķinājušies, par kuriem nav sapņojuši. Šajā laikā ir nepareizi gūt rekordlielus ienākumus, gūstot labumu no kara un uz patērētāju rēķina," uzsvēra Leiena.

Viņa sacīja, ka arī lielajām naftas, gāzes un ogļu kompānijām nāksies sniegt ieguldījumu krīzes pārvarēšanā.

Vienlaikus Leiena norādīja, ka ES pievēršas uzticamiem piegādātājiem, starp kuriem ir ASV, Norvēģija un Alžīrija.

Tāpat Leiena pavēstīja par plānotām tiesību normām, lai ES nodrošinātu svarīgus izejmateriālus, blokam pievēršoties aizvien plašākam elektrisko automobiļu un citu videi draudzīgāku tehnoloģiju izmantošanai.

Tikmēr attiecībā uz Krieviju Leiena sacīja, ka ES turpinās izdarīt spiedienu uz Krieviju ar sankcijām tik ilgi, kamēr Ukrainā norisināsies karš.

Leiena arī paziņoja, ka dosies uz Kijivu, lai ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pārrunātu Ukrainas integrāciju ES vienotajā tirgū un ES palīdzību Ukrainai.

Eiropas Parlamenta zālē Strasbūrā Leienas runu noklausījās arī Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK vēlas ierobežot energouzņēmumu pārmērīgos ienākumus no augstajām elektrības cenām

LETA--DPA, 07.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) vēlas ierobežot energouzņēmumu pārmērīgos ienākumus, kurus tie gūst, pateicoties strauji pieaugušajām elektrības cenām, trešdien paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem, šobrīd gūst "milzīgus ienākumus, ar kuriem viņi nav rēķinājušies, par kuriem nav sapņojuši un kurus tie nevar reinvestēt", sacīja Leiena.

"Šobrīd ir pienācis laiks, lai patērētāji gūtu labumu no zemu oglekļa dioksīda emisiju avotiem ar zemām izmaksām, piemēram, atjaunīgajiem energoavotiem," skaidroja Leiena.

"Tāpēc mēs ierosināsim pārvirzīt šo negaidīto peļņu, lai atbalstītu apdraudētos cilvēkus un uzņēmumus," teica EK prezidente.

Elektroenerģijas cenu ES nosaka dārgākais tās ražošanai nepieciešamais enerģijas avots, proti, elektroenerģijas cenu kāpumu nosaka elektrostacijas, kas elektroenerģijas ražošanai sadedzina dārgu gāzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien ierosinājusi vērst pret Krieviju jaunas sankcijas, cita starpā nosakot arī naftas cenu griestus.

"Mēs esam apņēmības pilni likt Kremlim samaksāt par tālāko [situācijas] eskalāciju," izsludinot mobilizāciju un sarīkojot fiktīvus referendumus par okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju, preses konferencē paziņoja Leiena.

Jaunā sankciju pakete saturēs tiesisko pamatu naftas cenu griestu noteikšanai, par ko vienojušās G7 valstis, kā arī jaunus importa ierobežojumus 7 miljardu eiro apmērā, piebilda EK prezidente.

Eiropas Savienība (ES) par jaunām sankcijām pret Krieviju paziņoja jau pagājušajā nedēļā, reaģējot uz pseidoreferendumiem okupētajās Ukrainas teritorijās, ko Krievija sarīkojusi, pārkāpjot jebkādas starptautiskās tiesības.

Taču EK priekšlikumi vēl jāsaskaņo ar visām ES dalībvalstīm, lai panāktu vienprātīgu jauno sankciju akceptu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES un Japāna sadarbosies Krievijas un Ķīnas radīto draudu novēršanā

LETA--AFP/REUTERS, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES un Japāna vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret agresorvalsts Krievijas radītajiem draudiem un arvien pieaugošo Ķīnas ietekmi.

Krievija, kas uzsākusi agresīvu karu pret Ukrainu, ir "vistiešākais drauds" starptautiskajai kārtībai, viesojoties Tokijā, paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Urzula fon der Leiena, bet Japānas premjerministrs Fumio Kisida informējis, ka augstāko ES amatpersonu vizītes laikā puses vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret Krieviju, piemēram, enerģētikas jomā.

Krievija "ar savu barbarisko karu pret Ukrainu un satraucošo līgumu ar Ķīnu pašlaik ir vistiešākais drauds pasaules kārtībai", kopīgās preses konference laikā ar Kisidu un Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu, uzsvēra Leiena.

ES augstākās amatpersonas Tokijā piedalījās ikgadējās sarunās ar Japānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien nolēmusi ieteikt piešķirt Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Ukraina un Moldova pieteikumus par uzņemšanu ES iesniedza drīz pēc tam, kad Krievijas karaspēks 24.februāri atkārtoti iebruka Ukrainā.

"Jā, Ukraina ir jāpieņem kā kandidātvalsts. Tas ir balstīts izpratnē, ka labs darbs ir padarīts, bet svarīgs darbs vēl veicams," sacīja EK prezidente.

"Mēs visi zinām, ka ukraiņi ir gatavi mirt par Eiropas perspektīvu. Mēs gribam, lai viņi dzīvo kopā ar mums par šo Eiropas sapni," viņa uzsvēra.

ES 27 dalībvalstīm vēl jādod zaļā gaisma, lai Ukrainai tiktu piešķirts kandidātvalsts statuss, un bloka līderi par to diskutēs samitā Briselē jaunnedēļ.

Tomēr gaidāms, ka arī tad, ja Ukraina un Moldova tiks atzītas par kandidātvalstīm, to ceļš uz dalību ES būs diezgan ilgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valstīm, kas nav atkarīgas no Krievijas gāzes, ir jāizrāda solidaritāte ar tām, kas spiestas īstenot resursu saglabāšanas pasākumus draudošā gāzes piegāžu samazinājuma dēļ, sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Pat dalībvalstis, kas tikpat kā nemaz neiegādājas Krievijas gāzi, nevarēs izvairīties no sekām, kādas tās mūsu iekšējam tirgum būs līdz ar piegāžu apturēšanu," pirms otrdien gaidāmās Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru sanāksmes ziņu aģentūrai DPA sacīja EK prezidente.

ES tautsaimniecības ir cieši savītas, viņa atgādināja, uzsverot, ka gāzes krīze vienā vai citā formā ietekmēs katru dalībvalsti.

"Tāpēc ir svarīgi, lai visas dalībvalstis samazina patēriņu, ka lai glabā vairāk un dalās ar tām dalībvalstīm, kas cieš lielākā mērā," skaidroja Leiena.

Neraugoties uz iebildumiem, kas no dažiem sektoriem izskanējuši pret EK aicinājumu dalībvalstīm brīvprātīgi samazināt gāzes patēriņu par 15%, Leiena pauda pārliecību, ka priekšlikums galu galā tiks atbalstīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pirmdien brīdinājusi, ka enerģētikas krīze var kļūt vēl lielāka.

"Tā kā Krievija jau ir pilnībā vai daļēji atslēgusi gāzes piegādes 12 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, mums visiem ir jāsagatavojas sliktākai situācijai," intervijā Spānijas laikrakstam "El Mundo" sacīja Leiena.

Krievija nesen apturēja gāzes piegādes vairākām ES valstīm, tai skaitā Polijai, Bulgārijai un sestdien arī Latvijai.

Krievijas prezidents 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos.

Krievija pieprasījusi ārvalstu partneriem maksāt par gāzes piegādēm rubļos, šādi Rietumu sankciju apstākļos cenšoties stimulēt savu nacionālu valūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK ierosina 300 miljardu eiro vērtu plānu, lai atteiktos no Krievijas enerģijas importa

LETA--DPA, 18.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) līdz 2030.gadam būs jāinvestē līdz pat 300 miljardiem eiro, lai kļūtu neatkarīga no Krievijas enerģijas importa, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mums tagad pēc iespējas ārtāk jāsamazina mūsu atkarība no Krievijas fosilajiem kurināmajiem," uzrunā Briselē sacīja Leiena, prezentējot ES stratēģiju, lai līdz desmitgades beigām spētu atteikties no Krievijas enerģijas importa.

Šis plāns palīdzēs taupīt enerģiju, diversificēt enerģijas importu un paātrināt atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, sacīja EK prezidente.

Plāns paredz, ka līdz 2030.gadam 45% no ES enerģijas vajadzībām tiks iegūti no atjaunīgajiem resursiem, nevis 40%, kā tika plānots iepriekš. Savukārt enerģijas patēriņš varētu samazināties par vismaz 13%, nevis 9%.

Lai šos rādītājus sasniegtu, EK vēlas saīsināt apstriprināšanas procedūru laiku atjaunīgās enerģijas projektiem, noteikt prasību uz atsevišķām ēkām uzstādīt saules paneļus un importēt videi draudzīgāku ūdeņradi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Briseles signāliem, ka tā joprojām nav apmierināta ar Polijas tiesu sistēmas reformām, Varšava brīdinājusi, ka varētu vērsties pret Eiropas Savienību (ES), ja poļi nesaņems savu daļu no līdzekļiem, kas atvēlēti atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas.

Polijai grantos un aizdevumos no ES tautsaimniecības atveseļošanas fondiem pienākas 35 miljardi eiro, taču līdzekļu piešķiršana ir apturēta Varšavas domstarpību dēļ ar Briseli par tiesu sistēmas reformām, kas, kā apgalvo Eiropas Komisija (EK), esot pretrunā ar demokrātijas standartiem.

Lai gan jūnijā EK apstiprināja šo līdzekļu piešķiršanu, EK prezidente Urzula fon der Leiena, apmeklējot Varšavu, Polijas premjerministram Mateušam Moraveckim norādīja, ka vēl daudz veicam likuma varas stiprināšanai.

Taču Polijas valdošā konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS) atkārtoti norādījusi, ka tiesu sistēmas reformas nepieciešamas, lai tā sāktu strādāt efektīvāk, un noliedz, ka notiktu politiska tiesu ietekmēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enerģētikas komisāre: ES naftas embargo Krievijai būs sāpīgāks nekā dalībvalstīm

LETA, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju, kas varētu ietvert naftas embargo, agresorvalsti ietekmēs vairāk nekā ES ekonomiku un ļaus bloka dalībvalstīm atrast alternatīvus piegādātājus, Lietuvā paziņojusi ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone.

Igauņu politiķe paskaidroja, ka trešdien Eiropas Komisijas (EK) prezentētais sankciju projekts paredz pilnīgu embargo gan Krievijas jēlnaftai, gan naftas pārstrādes produktiem, kurus piegādā pa jūru vai cauruļvadiem.

"Tomēr mūsu ierosinājuma mērķis ir embargo, kas Krieviju ietekmē vairāk nekā mūsu pašu ekonomikas. Mēs visu izdarīsim pienācīgi, lai visām mūsu dalībvalstīm būtu iespēja atrast alternatīvus piegādātājus," Simsone sacīja ceturtdien Viļņas pievārtē, kur piedalījās Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojuma (GIPL) atklāšanā.

Komisāre atzina, ka "lielāki izaicinājumi" ir valstīm, kurām nav izejas uz jūru vai naftas termināļu.

"Tomēr visas mūsu dalībvalstis var atteikties no Krievijas naftas, un tas ir sestās sankciju paketes pamatā," Simsone sacīja, atgādinot, ka ES pirmajā sankciju paketē vērsās pret Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES samitā vienojas aizliegt divas trešdaļas Krievijas naftas importa

LETA--AFP/DPA, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi pirmdienas vakarā samitā Briselē vienojušies aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Vienošanās aizliegt eksportēt Krievijas naftu uz ES. Tas tieši attiecas uz vairāk nekā divām trešdaļām importa no Krievijas, atņemot milzīgu finansējuma avotu tās kara mašīnai. Maksimāls spiediens uz Krieviju, lai panāktu kara izbeigšanu," tviterī ierakstījis Mišels.

Avoti diplomātiskajās aprindās ziņu aģentūrai DPA teica, ka līdz gada beigām paredzēts pakāpeniski pārtraukt naftas importu no Krievijas ar tankkuģiem pa jūru.

Savukārt Vācija un Polija solījušas pakāpeniski atteikties no naftas importa pa cauruļvadiem.

"Tas līdz gada beigām faktiski pārtrauks apmēram 90% ES naftas importa no Krievijas," tviterī norādījusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

G7 organizēs 600 miljardu dolāru investīcijas infrastruktūras projektos nabadzīgajās valstīs

LETA--AFP, 27.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

G7 valstis organizēs 600 miljardu ASV dolāru vērtas investīcijas infrastruktūras projektos trūcīgajās valstīs, cenšoties radīt pretsvaru Ķīnas projektam "Viena josta, viens ceļš", svētdien nolemts Vācijā notiekošajā G7 samitā.

Iecerēts, ka iniciatīvā "Partnerība globālajai infrastruktūrai un investīcijām " līdz 2027.gadam ASV mobilizēs 200 miljardus dolāru, bet pārējās G7 valstis - 400 miljardus dolāru.

G7 valstīm tā būs "iespēja dalīties pozitīvajā nākotnes redzējumā", bet valstīm, kurās tiks veiktas investīcijas, - redzēt "konkrētus ieguvumus no partnerattiecībām ar demokrātiskām valstīm", sacīja ASV prezidents Džo Baidens.

Atšķirībā no Ķīnas projekta "Viena josta, viens ceļš" G7 iniciatīvā paredzēts lielākoties izmantot nevis valsts, bet privātu uzņēmumu līdzekļus.

Jau ziņots, ka svētdien Elmavas pilī, Bavārijā, sākās trīs dienu G7 samits. G7 grupā ietilpst ASV, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Lielbritānija un Vācija. Sarunās piedalās arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK ierosina ES valstīm noteikt obligātus dabasgāzes taupīšanas mērķus

LETA/DPA/AFP, 20.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosināja visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm noteikt obligātus dabasgāzes taupīšanas mērķus, ja piegādes nokristos līdz krīzes līmenim.

"Mums jāsagatavojas iespējai ar pilnīgu Krievijas dabasgāzes piegāžu apturēšanu, un tas ir ļoti ticams scenārijs," norādīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Gadījumā, ja ES piedzīvotu dabasgāzes piegāžu ārkārtas situāciju, EK vēlas noteikt obligātus mērķus, lai liktu ES dalībvalstīm taupīt dabasgāzi, ja brīvprātīgie pasākumi izrādītos nepietiekami.

Vienlaikus EK aicina bloka dalībvalstis laika periodā no 1.augusta līdz 2023.gada 31.martam brīvprātīgi samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu iepriekšējā piecu gadu periodā.

ES dalībvalstis tagad izskatīs šo EK ierosinājumu. Lai to apstiprinātu, nepieciešams saņemt atbalstu no 15 dalībvalstīm vai ES valstīm, kuru iedzīvotāju kopskaits veido vismaz 65% no ES iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bažās par Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšanu Vācijā noteikts agrīnā brīdinājuma līmenis

LETA--AP/AFP, 30.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdība trešdien paziņoja, ka aktivizē agrīnā brīdinājuma līmeni gāzes piegāžu plānā saistībā ar bažām, ka Krievija varētu pārtraukt gāzes piegādes Eiropai, ja rietumvalstis atteiksies par tām maksāt rubļos.

Vācijas ekonomikas, enerģētikas un klimata ministrs Roberts Hābeks skaidro, ka šis ir pirmais no trīs brīdinājuma līmeņiem, un tas paredz izveidot krīzes grupu ministrijā, lai pastiprinātu situācijas uzraudzīšanu attiecībā uz gāzes piegādēm.

"No Krievijas puses izskanējuši vairāki izteikumi, ka gadījumā, ja maksājumi netiks veikti rubļos, piegādes tiks pārtrauktas," norāda Hābeks. "Lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, es šodien esmu aktivizējis agrīnā brīdinājuma līmeni."

Tas ir piesardzības pasākums, un Vācijas gāzes krātuves pašlaik ir piepildītas par 25%, uzsver ministrs.

Hābeks pirmdien pavēstīja, ka G7 valstis noraida Krievijas prasību par importēto gāzi maksāt rubļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir vienojušās par ārkārtas plānu dabasgāzes taupīšanai, kura mērķis ir mazināt Krievijas gāzes piegāžu iespējamas pilnīgas pārtraukšanas ietekmi, otrdienas rītā pavēstīja diplomāti.

Plāns paredz, ka ES dalībvalstis no šā gada 1.augusta līdz nākamā gada 31.martam brīvprātīgi samazinās dabasgāzes patēriņu par vismaz 15% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu iepriekšējā piecu gadu periodā.

Papildus tam tiks izveidots mehānisms, lai iedarbinātu ES mēroga trauksmi plaša gāzes trūkuma gadījumā un ieviestu saistošus gāzes taupīšanas mērķus.

Eiropas valstīm gāzes krīzē jābūt solidārām 

Eiropas valstīm, kas nav atkarīgas no Krievijas gāzes, ir jāizrāda solidaritāte ar...

Eiropas Komisijas (EK) sākotnējie stingrie priekšlikumi tika ievērojami mīkstināti, pieļaujot dažādus izņēmuma gadījumus un paceļot slieksni saistošu gāzes taupīšanas mērķu ieviešanai. Tagad paredzēts, ka taupīšanas mērķus noteiks Eiropadome, nevis EK.

Pārskatītā plāna apstiprināšanas process sāksies otrdien ES par enerģētiku atbildīgo ministru sanāksmē. Pēc diplomātu teiktā, problēmām ar kvalificēto vairākumu nevajadzētu būt.

Izmaiņas, par kurām panākta vienošanās, paredz, ka gāzes taupīšanas mērķi neattieksies uz tādām valstīm kā Īrija, Kipra un Malta, kuru gāzes pārvades sistēmas nav tieši saistītas ar citu ES dalībvalstu gāzes pārvades sistēmām.

Taupīšanas mērķi varēs tikt samazināti vairākos gadījumos, piemēram,, ja trūks elektroenerģijas vai ja gāze rūpniecībā tiks izmantota kā izejmateriāls.

Jau ziņots, ka EK pagājušajā nedēļā ierosināja visām ES dalībvalstīm noteikt obligātus dabasgāzes taupīšanas mērķus, ja piegādes nokristos līdz krīzes līmenim.

"Mums jāsagatavojas iespējai ar pilnīgu Krievijas dabasgāzes piegāžu apturēšanu, un tas ir ļoti ticams scenārijs," norādīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Gadījumā, ja ES piedzīvotu dabasgāzes piegāžu ārkārtas situāciju, EK vēlas noteikt obligātus mērķus, lai liktu ES dalībvalstīm taupīt dabasgāzi, ja brīvprātīgie pasākumi izrādītos nepietiekami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK ierosina aizliegt ogļu importu no Krievijas un tās kuģu ienākšanu ES ostās

LETA--AFP, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja jaunas sankcijas Krievijai, kas paredz arī aizliegt ogļu importu no Krievijas un tās kuģu ienākšanu Eiropas Savienības (ES) ostās.

"Mēs visi esam redzējuši šaušalīgos attēlus no Bučas un citām vietām, kuras nesen atstājis Krievijas karaspēks. Krievija īsteno nežēlīgu karu, arī pret Ukrainas civiliedzīvotājiem. Mums jāturpina maksimāls spiediens šajā kritiskajā brīdī," videouzrunā sacīja EK prezidente Urzula fon der Leiena, izklāstot priekšlikumus par jau piekto ES sankciju kārtu, kopš Krievijas karaspēks 24.oktobrī iebruka Ukrainā.

EK arī ierosinājusi aizliegt darījumus ar VTB un vēl trim lielām Krievijas bankām, kas veido apmēram ceturtdaļu no Krievijas banku sektora.

ES ostās būtu aizliegts ienākt Krievijas kuģiem un Krievijas uzņēmumu kuģiem, kas reģistrēti citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien sākusi pret Ungāriju līdz šim ne reizi neizmantoto procedūru, kuras rezultātā Ungārijas valdībai par demokrātisko standartu neievērošanu var tikt liegts Eiropas Savienības (ES) finansējums.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš svētdien guva uzvaru Ungārijas parlamenta vēlēšanās, bieži izpelnījies Briseles kritiku par atkāpšanos no demokrātijas normām.

ES nosūtīs Ungārijai oficiālu vēstuli par nosacītības mehānisma sākšanu, Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdē Strasbūrā paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Ungārija izpelnījusies Briseles kritiku par publisko iepirkumu sistēmu, interešu konfliktu un korupciju.

Nosacītības mehānisms tika izveidots 2020.gadā pēc samita koronavīrusa pandēmijas kulminācijas brīdī, kurā tika panākta vienošanās par kopīgu aizņēmumu, lai izveidotu 800 miljardu eiro lielu dotāciju un aizdevumu programmu Eiropas atveseļošanas atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pirmdien plāno runāt par sesto sankciju kārtu pret Krieviju, tomēr blokā nav vienotības par Krievijas gāzes un naftas importa aizliegumu.

EK prezidente Urzula fon der Leiena piektdien vizītes Kijivā laikā sacīja, ka ES gatavojas jaunam sankcijām, lai Krievijas prezidents Vladimirs Putins samaksātu "ļoti, ļoti augstu cenu" par lēmumu iebrukt kaimiņvalstī.

Kopš 24.februāra, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, ES ir ieviesusi piecas sankciju kārtas, bet pašlaik izskatāmajā sestajā kārtā vismaz formāli netiek aplūkots Krievijas naftas un gāzes eksporta boikots, lai gan diplomāti ir atzinuši, ka par to tiek runāts.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vairākkārt ir aicinājis ES noteikt naftas un gāzes embargo.

Piektajā sankciju kārtā, kas spēkā stājās piektdien, ir noteikts Krievijas ogļu importa aizliegums ES, tomēr no Krievijas gāzes atkarīgās valstis, piemēram, Vācija, Itālija, Austrija un Ungārija līdz šim atturīgi izturējušās pret iespēju noteikt embargo šim energoresursam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas pašreizējais prezidents Emanuels Makrons svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pārvēlēts amatā uz otru piecu gadu pilnvaru termiņu, pārliecinoši apsteidzot savu sāncensi, galēji labējo kandidāti Marinu Lepēnu.

Provizoriskie rezultāti pēc visu biļetenu saskaitīšanas liecina, ka Makrons ieguvis 58,5% balsu, bet Lepēna - 41,45% balsu.

Līdz ar to Makrona pārsvars ir būtiski mazāks nekā pirms pieciem gadiem, kad prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā viņš ieguva 66,1% balsu, bet Lepēna - 33,9% balsu.

Savukārt vēlēšanu pirmajā kārtā pirms divām nedēļām, kurā bija pavisam 12 kandidātu, Makrons saņēma 27,85% balsu, bet Lepēna - 23,15% balsu.

Svētdienas vakarā savā uzvaras runā Makrons atzina, ka daudzi vēlētāji par viņu balsojuši tāpēc, ka nav gribējuši, lai valsts galvas amatā nonāktu Lepēna.

Uzrunājot atbalstītājus pie Eifeļa torņa Parīzē, Makrons solīja apvienot sabiedrību, kurā ir "tik daudz šaubu, tik daudz šķelšanās".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidāmajā apkures sezonā produktu un pakalpojumu cenas noteikti kāps, tāpēc gan valsts mērogā, gan mums katram individuāli būtu jāpārdomā iespējamie taupības un energoefektivitātes pasākumi, norāda Sandis Jansons, AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs.

Šobrīd mēs faktiski dzīvojam hibrīdkara apstākļos, kur arī enerģija, pamatā gāze, diemžēl tiek izmantota kā ierocis no agresorvalsts Krievijas puses, secina S.Jansons, uzsverot, ka šī ziema ir vienkārši jāpārdzīvo. Ukraiņu tauta par savu un mūsu brīvību cīnās ar asinīm, bet gāzes cena un tās ierobežotā pieejamība, kā dēļ pieaugušas arī citu energoresursu izmaksas, ir cena, kas par šo karu jāmaksā visai Eiropai, norāda ST valdes priekšsēdētājs, aicinot šajā ziemā būt vienotiem un iespēju robežās palīdzēt līdzcilvēkiem. Īpaši svarīgi šajā gadījumā ir noturēt biznesu konkurētspēju, kā arī atbalstīt mazturīgos, domā S.Jansons.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārija izmantos Maskavas ieviesto maksājumu shēmu, lai norēķinātos par saņemto Krievijas naftu un gāzi, apstiprinājis Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto.

Aizstāvot Ungārijas valdības lēmumu, ministrs intervijā CNN sacīja: "85% mūsu gāzes piegādes nāk no Krievijas, un 65% mūsu naftas piegādes nāk no Krievijas. Kāpēc? Jo to nosaka infrastruktūra. Tas nav prieka pēc, mēs neesam izvēlējušies šo situāciju."

Sījārto norādīja, ka nav alternatīvu avotu vai maršrutu, kas ļautu Ungārijai apturēt Krievijas energoresursu importu nākamajos pāris gados.

Maskavas ieviestā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būs jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Vācijā lielākajām enerģētikas kompānijām "Uniper" paziņojusi, ka grasās maksāt par Krievijas gāzi, izmantojot Maskavas jaunizveidoto maksājumu sistēmu, kas, kā norāda tās kritiķi, domāta sankciju apiešanai.

Enerģētikas koncerns ceturtdien atklāja, ka vairs nepārskaitīs maksājumus par Krievijas gāzi uz Eiropā bāzētu banku, bet uz Krievijas banku, tādējādi izpildot Maskavas prasību maksājumus par gāzi saņemt rubļos.

Izskanējušas ziņas, ka citas Eiropas enerģētikas kompānijas arī gatavojas līdzīgiem darījumiem.

"Uniper" uzstāj ka koncernam neesot citas iespējas, lai nodrošinātu gāzes piegādes, un noraida kritiku, ka tādā veidā tas pārkāpj ES noteiktās sankcijas.

"Uzskatām, ka ir iespējama maksājumu konvertācija, kas atbilst sankciju noteikumiem un Krievijas dekrētam," Lielbritānijas sabiedriskajai raidsabiedrībai BBC norādījis "Uniper" preses dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Čehija pieprasa izņēmuma statusu Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā Krievijas naftas embargo ievērošanā, trešdien pēc valdības sēdes paziņoja Čehijas premjerministrs Petrs Fiala.

Čehija atbalsta sankcijas pret Krieviju, tomēr tai nevajadzētu ciest lielākus zaudējumus nekā cieš Krievija, teica premjers.

Viņš aicināja valstij dot divus vai trīs gadus laika alternatīvu gāzesvadu maršrutu izveidei. Vienlaikus Fiala norādīja, ka pašlaik Čehija ir gatava atbalstīt sankciju paketi.

"Mums par šo jautājumu ir plašas sarunas ar citām Eiropas valstīm," atzina Čehijas premjers.

Pērn puse no Čehijas patērētajiem 6,8 miljoniem tonnu naftas tika ievesti no Krievijas, liecina Čehijas nacionālā statistikas dienesta dati. Pēdējos gados gan Krievijas naftas īpatsvars Čehijā ir sarucis, piemēram, 2009.gadā Krievijas nafta veidoja 70% Čehijas patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru