Enerģētika

ES plāno visaptverošu elektroenerģijas tirgus reformu

LETA--AFP, 14.09.2022

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienība (ES) plāno padziļinātas un visaptverošas elektroenerģijas tirgus reformas, lai pārciestu Krievijas Ukrainā sāktā kara radīto enerģētikas krīzi, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Starp šiem pasākumiem paredzēti griesti elektroenerģijas ražotāju ienākumiem, kas nodrošinātu 140 miljardus eiro apdraudētāko patērētāju atbalstam un pasargātu patērētājus no augstām cenām, Eiropas Parlamentā Strasbūrā sakot ikgadējo runu par stāvokli ES, norādīja Leiena.

Tāpat šie pasākumi ietvers enerģijas izmantošanas normēšanu, pagaidu valsts palīdzību un gāzes un elektroenerģijas cenu nošķiršanu.

Leiena arī paziņoja par jaunas bankas izveidi, lai veicinātu investīcijas līdz pat trīs miljardu eiro apmērā ūdeņraža projektos.

Lai daļēji sagatavotos smagajai ziemai, ES aktīvi veidojusi gāzes rezerves, kas sasniegušas 84% līmeni krietni pirms oktobrī noteiktā gala termiņa, sacīja Leiena. Taču iztrūkums, ko rada Krievijas dabasgāzes piegāžu samazināšanās, joprojām būs jūtams.

Ierosinājums ar nodokli aplikt to elektroenerģijas ražotāju, kas elektrības ražošanā neizmanto gāzi, ienākumus paredzēts, lai naudu novirzītu mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

"Šie uzņēmumi gūst ienākumus, ar kuriem viņi nav rēķinājušies, par kuriem nav sapņojuši. Šajā laikā ir nepareizi gūt rekordlielus ienākumus, gūstot labumu no kara un uz patērētāju rēķina," uzsvēra Leiena.

Viņa sacīja, ka arī lielajām naftas, gāzes un ogļu kompānijām nāksies sniegt ieguldījumu krīzes pārvarēšanā.

Vienlaikus Leiena norādīja, ka ES pievēršas uzticamiem piegādātājiem, starp kuriem ir ASV, Norvēģija un Alžīrija.

Tāpat Leiena pavēstīja par plānotām tiesību normām, lai ES nodrošinātu svarīgus izejmateriālus, blokam pievēršoties aizvien plašākam elektrisko automobiļu un citu videi draudzīgāku tehnoloģiju izmantošanai.

Tikmēr attiecībā uz Krieviju Leiena sacīja, ka ES turpinās izdarīt spiedienu uz Krieviju ar sankcijām tik ilgi, kamēr Ukrainā norisināsies karš.

Leiena arī paziņoja, ka dosies uz Kijivu, lai ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pārrunātu Ukrainas integrāciju ES vienotajā tirgū un ES palīdzību Ukrainai.

Eiropas Parlamenta zālē Strasbūrā Leienas runu noklausījās arī Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāli traucējumi un nestabilitāte ir "jaunais normālais", turklāt ir gaidāmi jauni ģeoekonomiski satricinājumi, piektdien brīdināja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"2024. būs izšķirošs gads, kad gaidāmi jauni ģeoekonomiski saspīlējumi - no Sarkanās jūras līdz Taivānas šaurumam -, kas arī nozīmē biežākus traucējumus piegāžu ķēdēs un lielāku nestabilitāti enerģijas tirgos," Leiena sacīja klimata konferencē Hamburgā.

"Starptautiskā konkurence kļūst sīvāka. Tas ir jaunais normālais, ar ko mums jārēķinās," viņa teica.

Citus satricinājumus papildina arī biežāki ekstremāli laikapstākļi, kas nozīmē, ka Eiropai jāturas kopā tā, "kā nekad agrāk", lai varētu atrisināt grūtības, mudināja EK prezidente.

27 valstu bloks, kā uzsvēra Leiena, pēc 2022.gada februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, ātri spēja reaģēt, lai iegrožotu savu atkarību no Krievijas dabasgāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK vēlas ierobežot energouzņēmumu pārmērīgos ienākumus no augstajām elektrības cenām

LETA--DPA, 07.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) vēlas ierobežot energouzņēmumu pārmērīgos ienākumus, kurus tie gūst, pateicoties strauji pieaugušajām elektrības cenām, trešdien paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem, šobrīd gūst "milzīgus ienākumus, ar kuriem viņi nav rēķinājušies, par kuriem nav sapņojuši un kurus tie nevar reinvestēt", sacīja Leiena.

"Šobrīd ir pienācis laiks, lai patērētāji gūtu labumu no zemu oglekļa dioksīda emisiju avotiem ar zemām izmaksām, piemēram, atjaunīgajiem energoavotiem," skaidroja Leiena.

"Tāpēc mēs ierosināsim pārvirzīt šo negaidīto peļņu, lai atbalstītu apdraudētos cilvēkus un uzņēmumus," teica EK prezidente.

Elektroenerģijas cenu ES nosaka dārgākais tās ražošanai nepieciešamais enerģijas avots, proti, elektroenerģijas cenu kāpumu nosaka elektrostacijas, kas elektroenerģijas ražošanai sadedzina dārgu gāzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien ierosinājusi vērst pret Krieviju jaunas sankcijas, cita starpā nosakot arī naftas cenu griestus.

"Mēs esam apņēmības pilni likt Kremlim samaksāt par tālāko [situācijas] eskalāciju," izsludinot mobilizāciju un sarīkojot fiktīvus referendumus par okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju, preses konferencē paziņoja Leiena.

Jaunā sankciju pakete saturēs tiesisko pamatu naftas cenu griestu noteikšanai, par ko vienojušās G7 valstis, kā arī jaunus importa ierobežojumus 7 miljardu eiro apmērā, piebilda EK prezidente.

Eiropas Savienība (ES) par jaunām sankcijām pret Krieviju paziņoja jau pagājušajā nedēļā, reaģējot uz pseidoreferendumiem okupētajās Ukrainas teritorijās, ko Krievija sarīkojusi, pārkāpjot jebkādas starptautiskās tiesības.

Taču EK priekšlikumi vēl jāsaskaņo ar visām ES dalībvalstīm, lai panāktu vienprātīgu jauno sankciju akceptu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzei uz laiku nosakot cenas griestus, kā arī vienojoties par cenām ar gāzes piegādātājiem un veicot kopīgus iepirkumus, būtu iespējams panākt enerģijas cenu kritumu Eiropas Savienībā (ES), trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Gāzes cenas griestu ieviešana ir pagaidu risinājums un tas būtu paredzēts, lai panāktu piegāžu drošību," Eiropas Parlamentā sacīja Leiena.

Iesākumā cenas griesti varētu tikt noteikti gāzei, kas tiek izmantota elektroenerģijas ražošanā, skaidro Leiena. "Bet, manuprāt, mums vajadzētu arī paskatīties uz gāzes cenām ārpus elektroenerģijas tirgus," uzskata EK prezidente.

Tāpat Leiena cer arī uz sarunām par gāzes cenu samazināšanu ar tādiem piegādātājiem kā Norvēģiju un ES valstu kopīgiem gāzes iepirkumiem, lai samazinātu enerģijas cenas.

Jau ziņots, ka Vācijas valdība nolēmusi ieviest gāzes cenas griestus, lai pasargātu patērētājus no enerģijas cenu kāpuma, ko veicina Krievijas Ukrainā sāktais karš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) gatavo devīto sankciju kārtu pret Krieviju, ceturtdien vizītē Somijā paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mēs smagi strādājam, lai trāpītu Krievijai tur, kur tai sāp, lai vēl vairāk samazinātu tās spēju karot pret Ukrainu, un es šodien varu paziņot, ka mēs ar visu sparu strādājam pie devītās sankciju paketes," preses konferencē paziņoja Leiena.

"Un es esmu pārliecināta, ka mēs ar G7 un citiem galvenajiem partneriem pavisam drīz apstiprināsim globālos cenu griestus Krievijas naftai. Mēs nerimsimies, kamēr Ukraina nebūs uzvarējusi Putinu un viņa nelikumīgo un barbarisko karu," sacīja Leiena, taču viņa nesniedza plašāku informāciju par topošajām sankcijām.

ES oktobrī apstiprināja astoto sankciju kārtu, kas ietvēra jaunus ierobežojumus tirdzniecībai ar tēraudu un tehnoloģiju produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pagājušajā gadā 23 reizes izmantojusi privātās lidmašīnas, ievērojami apsteidzot pārējos 27 Eiropas Savienības (ES) komisārus.

Saskaņā ar datiem, kas saņemti uz Eiropas Parlamenta (EP) deputāta un Vācijas kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" (Kreisie) līdzpriekšsēdētāja Martina Širdevana pieprasījumu un nonākuši aģentūras DPA rīcībā, EK locekļi kopumā 2023.gadā veikusi tikai 29 šādus lidojumus.

Saskaņā ar ES komisāru uzvedības kodeksu privātās lidmašīnas var tikt izmantotas rikai ārkārtējos gadījumos.

Piemēram, ES augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels pērn ar privātām lidmašīnām lidojis tikai divreiz.

Saskaņā ar fon der Leienas lidojumu sarakstu 2023.gadā viņa trīsreiz ar privāto lidmašīnu lidojusi no Briseles uz Strasbūru, lai gan abas pilsētas savieno dzelzceļa līnija un brauciens ar vilcienu prasa tikai piecas stundas, žurnāla "Der Spiegel" trešdien publicētajā intervijā norāda Širdevans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

EK ierosinājusi sankcijas pret Krievijas bruņotajiem spēkiem, bankām un amatpersonām

LETA--AFP, 08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (ES) trešdien ierosinājusi piemērot sankcijas Krievijas bruņotajiem spēkiem, trim bankām un virknei amatpersonu.

"Krievija turpina nest nāvi un iznīcību Ukrainai. Tā tīši uzbrūk civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai," norādīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Bet mēs esam Ukrainas pusē, un mēs liksim Krievijai samaksāt par tās cietsirdību," uzsvēra Leiena.

Kopš Krievija februārī iebruka Ukrainā, ES ir piemērojusi Krievijai astoņas sankciju kārtas, tai skaitā sankcijas naftas eksportam.

Jaunas sankciju kārtas piemērošanai nepieciešama visu 27 ES valstu piekrišana.

Leiena sacīja, ka ES apsvērs iekļaut "melnajā" sarakstā vēl gandrīz 200 personas un uzņēmumus, tai skaitā militārpersonas, ministrus un aizsardzības nozares uzņēmumus.

EK ierosinājusi piemērot sankcijas arī trīs bankām, tai skaitā Krievijas Reģionālās attīstības bankai. ES apsver arī aizliegumu piegādāt Krievijai un Irānai bezpilota lidaparātu dzinējus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien nolēmusi ieteikt piešķirt Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Ukraina un Moldova pieteikumus par uzņemšanu ES iesniedza drīz pēc tam, kad Krievijas karaspēks 24.februāri atkārtoti iebruka Ukrainā.

"Jā, Ukraina ir jāpieņem kā kandidātvalsts. Tas ir balstīts izpratnē, ka labs darbs ir padarīts, bet svarīgs darbs vēl veicams," sacīja EK prezidente.

"Mēs visi zinām, ka ukraiņi ir gatavi mirt par Eiropas perspektīvu. Mēs gribam, lai viņi dzīvo kopā ar mums par šo Eiropas sapni," viņa uzsvēra.

ES 27 dalībvalstīm vēl jādod zaļā gaisma, lai Ukrainai tiktu piešķirts kandidātvalsts statuss, un bloka līderi par to diskutēs samitā Briselē jaunnedēļ.

Tomēr gaidāms, ka arī tad, ja Ukraina un Moldova tiks atzītas par kandidātvalstīm, to ceļš uz dalību ES būs diezgan ilgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

Zviedrija, kas šobrīd pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, paziņojusi, ka jaunā sankciju pakete cita starpā paredz pasākumus pret iepriekš noteikto sankciju apiešanu, kā arī jaunu juridisko un fizisko personu iekļaušanu "melnajos sarakstos".

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena atzinīgi novērtējusi jaunās sankcijas.

"Tās dos vēl vienu triecienu [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina kara mašīnai, padarot stingrākus eksporta ierobežojumus un vēršoties pret struktūrām, kas atbalsta Kremli," paziņojusi Leiena. Viņa norādījusi, ka pasākumi cīņā pret sankciju apiešanu liegs Krievijai iegūt preces, kuras tai liegts pārdot saskaņā ar iepriekš pieņemtajām sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien ieteikusi uzsākt ar Ukrainu sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), neskatoties uz nepilnībām korupcijas apkarošanā un nepietiekamu tā dēvēto oligarhu ietekmes ierobežošanu.

Pirms pirmās sarunu kārtas jāpabeidz šajās jomās nepieciešamās reformas, kā arī jāgarantē nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība, paziņojusi EK.

Ukrainas valdība demonstrējusi ievērojamu institucionālā spēka, apņēmības un funkcionēšanas spēju līmeni, norādīja EK.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka EK ieteikums sākt oficiālas sarunas ar Ukrainu par dalību ES ir pareizais solis Kijivai un Eiropai.

"Šodien Ukrainas un visas Eiropas vēsture ir spērusi pareizo soli," paziņoja Zelenskis. "Mūsu valstij jābūt Eiropas Savienībā."

EK prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē pavēstīja, ka ukraiņi dziļi reformējuši valsti pat kara laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valstīm, kas nav atkarīgas no Krievijas gāzes, ir jāizrāda solidaritāte ar tām, kas spiestas īstenot resursu saglabāšanas pasākumus draudošā gāzes piegāžu samazinājuma dēļ, sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Pat dalībvalstis, kas tikpat kā nemaz neiegādājas Krievijas gāzi, nevarēs izvairīties no sekām, kādas tās mūsu iekšējam tirgum būs līdz ar piegāžu apturēšanu," pirms otrdien gaidāmās Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru sanāksmes ziņu aģentūrai DPA sacīja EK prezidente.

ES tautsaimniecības ir cieši savītas, viņa atgādināja, uzsverot, ka gāzes krīze vienā vai citā formā ietekmēs katru dalībvalsti.

"Tāpēc ir svarīgi, lai visas dalībvalstis samazina patēriņu, ka lai glabā vairāk un dalās ar tām dalībvalstīm, kas cieš lielākā mērā," skaidroja Leiena.

Neraugoties uz iebildumiem, kas no dažiem sektoriem izskanējuši pret EK aicinājumu dalībvalstīm brīvprātīgi samazināt gāzes patēriņu par 15%, Leiena pauda pārliecību, ka priekšlikums galu galā tiks atbalstīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pirmdien brīdinājusi, ka enerģētikas krīze var kļūt vēl lielāka.

"Tā kā Krievija jau ir pilnībā vai daļēji atslēgusi gāzes piegādes 12 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, mums visiem ir jāsagatavojas sliktākai situācijai," intervijā Spānijas laikrakstam "El Mundo" sacīja Leiena.

Krievija nesen apturēja gāzes piegādes vairākām ES valstīm, tai skaitā Polijai, Bulgārijai un sestdien arī Latvijai.

Krievijas prezidents 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos.

Krievija pieprasījusi ārvalstu partneriem maksāt par gāzes piegādēm rubļos, šādi Rietumu sankciju apstākļos cenšoties stimulēt savu nacionālu valūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES un Japāna sadarbosies Krievijas un Ķīnas radīto draudu novēršanā

LETA--AFP/REUTERS, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES un Japāna vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret agresorvalsts Krievijas radītajiem draudiem un arvien pieaugošo Ķīnas ietekmi.

Krievija, kas uzsākusi agresīvu karu pret Ukrainu, ir "vistiešākais drauds" starptautiskajai kārtībai, viesojoties Tokijā, paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Urzula fon der Leiena, bet Japānas premjerministrs Fumio Kisida informējis, ka augstāko ES amatpersonu vizītes laikā puses vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret Krieviju, piemēram, enerģētikas jomā.

Krievija "ar savu barbarisko karu pret Ukrainu un satraucošo līgumu ar Ķīnu pašlaik ir vistiešākais drauds pasaules kārtībai", kopīgās preses konference laikā ar Kisidu un Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu, uzsvēra Leiena.

ES augstākās amatpersonas Tokijā piedalījās ikgadējās sarunās ar Japānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK ierosina 300 miljardu eiro vērtu plānu, lai atteiktos no Krievijas enerģijas importa

LETA--DPA, 18.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) līdz 2030.gadam būs jāinvestē līdz pat 300 miljardiem eiro, lai kļūtu neatkarīga no Krievijas enerģijas importa, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mums tagad pēc iespējas ārtāk jāsamazina mūsu atkarība no Krievijas fosilajiem kurināmajiem," uzrunā Briselē sacīja Leiena, prezentējot ES stratēģiju, lai līdz desmitgades beigām spētu atteikties no Krievijas enerģijas importa.

Šis plāns palīdzēs taupīt enerģiju, diversificēt enerģijas importu un paātrināt atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, sacīja EK prezidente.

Plāns paredz, ka līdz 2030.gadam 45% no ES enerģijas vajadzībām tiks iegūti no atjaunīgajiem resursiem, nevis 40%, kā tika plānots iepriekš. Savukārt enerģijas patēriņš varētu samazināties par vismaz 13%, nevis 9%.

Lai šos rādītājus sasniegtu, EK vēlas saīsināt apstriprināšanas procedūru laiku atjaunīgās enerģijas projektiem, noteikt prasību uz atsevišķām ēkām uzstādīt saules paneļus un importēt videi draudzīgāku ūdeņradi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Briseles signāliem, ka tā joprojām nav apmierināta ar Polijas tiesu sistēmas reformām, Varšava brīdinājusi, ka varētu vērsties pret Eiropas Savienību (ES), ja poļi nesaņems savu daļu no līdzekļiem, kas atvēlēti atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas.

Polijai grantos un aizdevumos no ES tautsaimniecības atveseļošanas fondiem pienākas 35 miljardi eiro, taču līdzekļu piešķiršana ir apturēta Varšavas domstarpību dēļ ar Briseli par tiesu sistēmas reformām, kas, kā apgalvo Eiropas Komisija (EK), esot pretrunā ar demokrātijas standartiem.

Lai gan jūnijā EK apstiprināja šo līdzekļu piešķiršanu, EK prezidente Urzula fon der Leiena, apmeklējot Varšavu, Polijas premjerministram Mateušam Moraveckim norādīja, ka vēl daudz veicam likuma varas stiprināšanai.

Taču Polijas valdošā konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS) atkārtoti norādījusi, ka tiesu sistēmas reformas nepieciešamas, lai tā sāktu strādāt efektīvāk, un noliedz, ka notiktu politiska tiesu ietekmēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ES Moldovai piešķirs 250 miljonu eiro palīdzību enerģētikas krīzes pārvarēšanai

LETA--AP, 10.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ceturtdien ieradās oficiālā vizītē Moldovā, kur viņa paziņoja par 250 miljonu eiro vērtu atbalsta programmu, lai palīdzētu valstij ziemā pārvarēt enerģētikas krīzi, kuru izraisījis Krievijas Ukrainā sāktais karš.

Leiena norādīja, ka no 1.janvāra Moldova saņems 100 miljonus eiro dotācijās un vēl šādu pašu summu aizdevumos, lai valsts šoziem spētu apmierināt savas dabasgāzes vajadzības. Tikmēr vēl 50 miljoni eiro tiks paredzēti neaizsargātāko valsts iedzīvotāju atbalstam.

Moldova ir pilnībā atkarīga no Krievijas dabasgāzes. Taču Krievija šo atkarību izmantojusi, lai izdarītu spiedienu uz Kišiņevu par tās piesliešanos rietumvalstīm, un pēdējās nedēļās par pusi samazinājusi dabasgāzes piegādes.

Moldovas prezidente Maija Sandu sacījusi, ka šāda Krievijas rīcība vērtējama kā politiska šantāža valstī, kur mājsaimniecību enerģijas tarifi pēdējā gada laikā seškāršojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu vēstnieki sanāksmē trešdien nav spējuši vienoties par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, ceturtdien vēsta tīmekļa izdevums "Politico".

Domstarpības radušās saistībā ar plāniem ierobežot sintētiskā kaučuka, kas pamatā tiek izmantots riepu ražošanā, izvešanu no Krievijas.

Itālija, Vācija un virkne citu valstu skeptiski izturējušās pret ieceri aizliegt šīs izejvielas importu no Krievijas, bet Polija atbalstījusi.

Sintētiskā kaučuka vērtība, kas var tikt pakļauts sankcijām, ir 700 miljoni dolāru gadā, liecina "Politico" aplēses.

ES plāno pieņemt kārtējo, jau desmito, sankciju paketi līdz Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara pirmajai gadadienai.

Vēl ir laiks, lai pabeigtu darbu pie ierobežojošo pasākumu izstrādes un tos saskaņotu, norāda izdevums.

Atbilstoši aģentūras "Bloomberg" informācijai, kārtējā sankciju paketē tiks iekļauti ierobežojoši pasākumi pret bankām "Tinkoff", "Alfa-bank" un "Rosbank".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES samitā vienojas aizliegt divas trešdaļas Krievijas naftas importa

LETA--AFP/DPA, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi pirmdienas vakarā samitā Briselē vienojušies aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Vienošanās aizliegt eksportēt Krievijas naftu uz ES. Tas tieši attiecas uz vairāk nekā divām trešdaļām importa no Krievijas, atņemot milzīgu finansējuma avotu tās kara mašīnai. Maksimāls spiediens uz Krieviju, lai panāktu kara izbeigšanu," tviterī ierakstījis Mišels.

Avoti diplomātiskajās aprindās ziņu aģentūrai DPA teica, ka līdz gada beigām paredzēts pakāpeniski pārtraukt naftas importu no Krievijas ar tankkuģiem pa jūru.

Savukārt Vācija un Polija solījušas pakāpeniski atteikties no naftas importa pa cauruļvadiem.

"Tas līdz gada beigām faktiski pārtrauks apmēram 90% ES naftas importa no Krievijas," tviterī norādījusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga pēc pagājušonedēļ pieredzētā krituma, kuru bija izraisījušas bažas par to, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu īstenot agresīvāku procentlikmju paaugstināšanu, lai iegrožotu inflāciju.

Pasaules naftas cenas kritās bažās par pesimistisku pieprasījuma prognozi ASV.

"Investori ignorēja bažas par inflāciju un procentlikmēm, kas pagājušonedēļ bija satraukušas tirgus," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pirmdien vienojās labot Ziemeļīrijas protokolu.

Vienošanās paredz, ka muitas pārbaudēm netiks pakļautas preces, kas tiek tirgotas starp pārējo Lielbritāniju un Ziemeļīriju un kurām paredzēts palikt Ziemeļīrijas tirgū. Tāpat Ziemeļīrijā būs pilnībā pieejami Lielbritānijā apstiprināti medikamenti. Vienošanās arī paredz ierobežot Eiropas Savienības Tiesas pārraudzību pār protokolu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

G7 organizēs 600 miljardu dolāru investīcijas infrastruktūras projektos nabadzīgajās valstīs

LETA--AFP, 27.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

G7 valstis organizēs 600 miljardu ASV dolāru vērtas investīcijas infrastruktūras projektos trūcīgajās valstīs, cenšoties radīt pretsvaru Ķīnas projektam "Viena josta, viens ceļš", svētdien nolemts Vācijā notiekošajā G7 samitā.

Iecerēts, ka iniciatīvā "Partnerība globālajai infrastruktūrai un investīcijām " līdz 2027.gadam ASV mobilizēs 200 miljardus dolāru, bet pārējās G7 valstis - 400 miljardus dolāru.

G7 valstīm tā būs "iespēja dalīties pozitīvajā nākotnes redzējumā", bet valstīm, kurās tiks veiktas investīcijas, - redzēt "konkrētus ieguvumus no partnerattiecībām ar demokrātiskām valstīm", sacīja ASV prezidents Džo Baidens.

Atšķirībā no Ķīnas projekta "Viena josta, viens ceļš" G7 iniciatīvā paredzēts lielākoties izmantot nevis valsts, bet privātu uzņēmumu līdzekļus.

Jau ziņots, ka svētdien Elmavas pilī, Bavārijā, sākās trīs dienu G7 samits. G7 grupā ietilpst ASV, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Lielbritānija un Vācija. Sarunās piedalās arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) piešķirs Slovēnijai 400 miljonus eiro no sava fonda reaģēšanai uz stihiskām nelaimēm, lai palīdzētu valstij likvidēt plašo plūdu sekas, ziņoja aģentūra "Bloomberg".

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka pirmos 100 miljonus eiro Slovēnija saņems līdz šī gada beigām, bet atlikušo summu tā saņems 2024.gada laikā.

Viņa arī pastāstīja par iespēju piešķirt vēl 3,3 miljardus eiro no ES kohēzijas fondiem līdz 2027.gadam.

Slovēnijas premjerministrs Roberts Golobs sacīja, ka plūdi nodarījuši zaudējumus miljardiem eiro apmērā. Slovēnijas valdība un ES izpildvara izveidos mērķa grupu rekonstrukcijas un finansēšanas koordinācijai.

Slovēnija bija vērsusies pie saviem partneriem ES un NATO, lūdzot palīdzību un aprīkojumu pēc lietavām un plūdiem, kas prasījuši piecu cilvēku dzīvības un kļuvuši par lielāko stihisko nelaimi valsts neatkarības laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK ierosina ES valstīm noteikt obligātus dabasgāzes taupīšanas mērķus

LETA/DPA/AFP, 20.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosināja visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm noteikt obligātus dabasgāzes taupīšanas mērķus, ja piegādes nokristos līdz krīzes līmenim.

"Mums jāsagatavojas iespējai ar pilnīgu Krievijas dabasgāzes piegāžu apturēšanu, un tas ir ļoti ticams scenārijs," norādīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Gadījumā, ja ES piedzīvotu dabasgāzes piegāžu ārkārtas situāciju, EK vēlas noteikt obligātus mērķus, lai liktu ES dalībvalstīm taupīt dabasgāzi, ja brīvprātīgie pasākumi izrādītos nepietiekami.

Vienlaikus EK aicina bloka dalībvalstis laika periodā no 1.augusta līdz 2023.gada 31.martam brīvprātīgi samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu iepriekšējā piecu gadu periodā.

ES dalībvalstis tagad izskatīs šo EK ierosinājumu. Lai to apstiprinātu, nepieciešams saņemt atbalstu no 15 dalībvalstīm vai ES valstīm, kuru iedzīvotāju kopskaits veido vismaz 65% no ES iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bažās par Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšanu Vācijā noteikts agrīnā brīdinājuma līmenis

LETA--AP/AFP, 30.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdība trešdien paziņoja, ka aktivizē agrīnā brīdinājuma līmeni gāzes piegāžu plānā saistībā ar bažām, ka Krievija varētu pārtraukt gāzes piegādes Eiropai, ja rietumvalstis atteiksies par tām maksāt rubļos.

Vācijas ekonomikas, enerģētikas un klimata ministrs Roberts Hābeks skaidro, ka šis ir pirmais no trīs brīdinājuma līmeņiem, un tas paredz izveidot krīzes grupu ministrijā, lai pastiprinātu situācijas uzraudzīšanu attiecībā uz gāzes piegādēm.

"No Krievijas puses izskanējuši vairāki izteikumi, ka gadījumā, ja maksājumi netiks veikti rubļos, piegādes tiks pārtrauktas," norāda Hābeks. "Lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, es šodien esmu aktivizējis agrīnā brīdinājuma līmeni."

Tas ir piesardzības pasākums, un Vācijas gāzes krātuves pašlaik ir piepildītas par 25%, uzsver ministrs.

Hābeks pirmdien pavēstīja, ka G7 valstis noraida Krievijas prasību par importēto gāzi maksāt rubļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir vienojušās par ārkārtas plānu dabasgāzes taupīšanai, kura mērķis ir mazināt Krievijas gāzes piegāžu iespējamas pilnīgas pārtraukšanas ietekmi, otrdienas rītā pavēstīja diplomāti.

Plāns paredz, ka ES dalībvalstis no šā gada 1.augusta līdz nākamā gada 31.martam brīvprātīgi samazinās dabasgāzes patēriņu par vismaz 15% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu iepriekšējā piecu gadu periodā.

Papildus tam tiks izveidots mehānisms, lai iedarbinātu ES mēroga trauksmi plaša gāzes trūkuma gadījumā un ieviestu saistošus gāzes taupīšanas mērķus.

Eiropas valstīm gāzes krīzē jābūt solidārām 

Eiropas valstīm, kas nav atkarīgas no Krievijas gāzes, ir jāizrāda solidaritāte ar...

Eiropas Komisijas (EK) sākotnējie stingrie priekšlikumi tika ievērojami mīkstināti, pieļaujot dažādus izņēmuma gadījumus un paceļot slieksni saistošu gāzes taupīšanas mērķu ieviešanai. Tagad paredzēts, ka taupīšanas mērķus noteiks Eiropadome, nevis EK.

Pārskatītā plāna apstiprināšanas process sāksies otrdien ES par enerģētiku atbildīgo ministru sanāksmē. Pēc diplomātu teiktā, problēmām ar kvalificēto vairākumu nevajadzētu būt.

Izmaiņas, par kurām panākta vienošanās, paredz, ka gāzes taupīšanas mērķi neattieksies uz tādām valstīm kā Īrija, Kipra un Malta, kuru gāzes pārvades sistēmas nav tieši saistītas ar citu ES dalībvalstu gāzes pārvades sistēmām.

Taupīšanas mērķi varēs tikt samazināti vairākos gadījumos, piemēram,, ja trūks elektroenerģijas vai ja gāze rūpniecībā tiks izmantota kā izejmateriāls.

Jau ziņots, ka EK pagājušajā nedēļā ierosināja visām ES dalībvalstīm noteikt obligātus dabasgāzes taupīšanas mērķus, ja piegādes nokristos līdz krīzes līmenim.

"Mums jāsagatavojas iespējai ar pilnīgu Krievijas dabasgāzes piegāžu apturēšanu, un tas ir ļoti ticams scenārijs," norādīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Gadījumā, ja ES piedzīvotu dabasgāzes piegāžu ārkārtas situāciju, EK vēlas noteikt obligātus mērķus, lai liktu ES dalībvalstīm taupīt dabasgāzi, ja brīvprātīgie pasākumi izrādītos nepietiekami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK ierosina aizliegt ogļu importu no Krievijas un tās kuģu ienākšanu ES ostās

LETA--AFP, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja jaunas sankcijas Krievijai, kas paredz arī aizliegt ogļu importu no Krievijas un tās kuģu ienākšanu Eiropas Savienības (ES) ostās.

"Mēs visi esam redzējuši šaušalīgos attēlus no Bučas un citām vietām, kuras nesen atstājis Krievijas karaspēks. Krievija īsteno nežēlīgu karu, arī pret Ukrainas civiliedzīvotājiem. Mums jāturpina maksimāls spiediens šajā kritiskajā brīdī," videouzrunā sacīja EK prezidente Urzula fon der Leiena, izklāstot priekšlikumus par jau piekto ES sankciju kārtu, kopš Krievijas karaspēks 24.oktobrī iebruka Ukrainā.

EK arī ierosinājusi aizliegt darījumus ar VTB un vēl trim lielām Krievijas bankām, kas veido apmēram ceturtdaļu no Krievijas banku sektora.

ES ostās būtu aizliegts ienākt Krievijas kuģiem un Krievijas uzņēmumu kuģiem, kas reģistrēti citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru