Jaunākais izdevums

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pirmdien brīdinājusi, ka enerģētikas krīze var kļūt vēl lielāka.

"Tā kā Krievija jau ir pilnībā vai daļēji atslēgusi gāzes piegādes 12 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, mums visiem ir jāsagatavojas sliktākai situācijai," intervijā Spānijas laikrakstam "El Mundo" sacīja Leiena.

Krievija nesen apturēja gāzes piegādes vairākām ES valstīm, tai skaitā Polijai, Bulgārijai un sestdien arī Latvijai.

Krievijas prezidents 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos.

Krievija pieprasījusi ārvalstu partneriem maksāt par gāzes piegādēm rubļos, šādi Rietumu sankciju apstākļos cenšoties stimulēt savu nacionālu valūtu.

Krievija samazinājusi gāzes piegādes arī Vācijai, aizbildinoties ar tehniskiem iemesliem un gāzesvada apkopi. Vācijas amatpersonas uzskata, ka tas darīts politisku iemeslu dēļ.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par ārkārtas plānu dabasgāzes taupīšanai, kura mērķis ir mazināt Krievijas gāzes piegāžu iespējamas pilnīgas pārtraukšanas ietekmi.

"Tikai vienas nedēļas laikā ES ir piekritusi pieņemt izšķirošu un bezprecedenta soli, lai cīnītos pret [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina draudiem pilnībā pārtraukt gāzes piegādi," laikrakstam "El Mundo" norādīja Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri svētdien vienojušies piešķirt 450 miljonus eiro ES līdzekļu dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels.

"Mēs esam nolēmuši izmantot savas iespējas, lai piegādātu letālus ieročus (..) Ukrainas armijai 450 miljonu [eiro] vērtībā un vēl 50 miljonus [eiro] neletālām piegādēm - degvielai, aizsargaprīkojumam," žurnālistiem sacīja Borels.

Pēc viņa teiktā, ES valstu aizsardzības ministri pirmdien apspriedīs, kā veikt militāro preču iepirkšanu un tās piegādāt Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Polija ir piekritusi būt par tranzītmezglu šīm piegādēm, sacīja Borels.

Viņš pavēstīja, ka finansējuma ietvaros ES piegādās Ukrainai arī reaktīvos iznīcinātājus.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja, Eiropas Savienība pirmo reizi finansēs ieroču un cita ekipējuma iegādi un piegādāšanu valstij, kurai tiek uzbrukts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".ES samits sākās ceturtdien - dienā, kuras rītā Krievija sāka atklātu iebrukumu Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar videokonferences starpniecību uzrunāja samita dalībniekus, sakot, ka "viņs nezina, vai spēs ar mums runāt citreiz", pastāstīja Luksemburgas premjers Ksavjē Betels.

EK prezidente sacīja, ka šī sankciju pakete - otrā, kuru šonedēļ ES noteikusi pret Krieviju - "vērsta pret 70% no Krievijas banku tirgus, kā arī pret galvenajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, trešdien paziņoja bloka prezidētājvalsts Francija.

Sankcijas stāsies spēkā līdz ar to publicēšanu ES oficiālajā vēstnesī, paziņoja Francija.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja par virkni sankciju Krievijai, kā ar jaunām sankcijas pret Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko režīmu par Krievijas iebrukuma Ukrainā atbalstīšanu.

Leiena pavēstīja, ka sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus.

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi 

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus....

"Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda," sacīja Leiena. Sankcijas tiks noteiktas arī personām, kas palīdz Krievijas agresijai.

Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valstīm, kas nav atkarīgas no Krievijas gāzes, ir jāizrāda solidaritāte ar tām, kas spiestas īstenot resursu saglabāšanas pasākumus draudošā gāzes piegāžu samazinājuma dēļ, sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Pat dalībvalstis, kas tikpat kā nemaz neiegādājas Krievijas gāzi, nevarēs izvairīties no sekām, kādas tās mūsu iekšējam tirgum būs līdz ar piegāžu apturēšanu," pirms otrdien gaidāmās Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru sanāksmes ziņu aģentūrai DPA sacīja EK prezidente.

ES tautsaimniecības ir cieši savītas, viņa atgādināja, uzsverot, ka gāzes krīze vienā vai citā formā ietekmēs katru dalībvalsti.

"Tāpēc ir svarīgi, lai visas dalībvalstis samazina patēriņu, ka lai glabā vairāk un dalās ar tām dalībvalstīm, kas cieš lielākā mērā," skaidroja Leiena.

Neraugoties uz iebildumiem, kas no dažiem sektoriem izskanējuši pret EK aicinājumu dalībvalstīm brīvprātīgi samazināt gāzes patēriņu par 15%, Leiena pauda pārliecību, ka priekšlikums galu galā tiks atbalstīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES un Japāna sadarbosies Krievijas un Ķīnas radīto draudu novēršanā

LETA--AFP/REUTERS, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES un Japāna vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret agresorvalsts Krievijas radītajiem draudiem un arvien pieaugošo Ķīnas ietekmi.

Krievija, kas uzsākusi agresīvu karu pret Ukrainu, ir "vistiešākais drauds" starptautiskajai kārtībai, viesojoties Tokijā, paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Urzula fon der Leiena, bet Japānas premjerministrs Fumio Kisida informējis, ka augstāko ES amatpersonu vizītes laikā puses vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret Krieviju, piemēram, enerģētikas jomā.

Krievija "ar savu barbarisko karu pret Ukrainu un satraucošo līgumu ar Ķīnu pašlaik ir vistiešākais drauds pasaules kārtībai", kopīgās preses konference laikā ar Kisidu un Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu, uzsvēra Leiena.

ES augstākās amatpersonas Tokijā piedalījās ikgadējās sarunās ar Japānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien nolēmusi ieteikt piešķirt Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Ukraina un Moldova pieteikumus par uzņemšanu ES iesniedza drīz pēc tam, kad Krievijas karaspēks 24.februāri atkārtoti iebruka Ukrainā.

"Jā, Ukraina ir jāpieņem kā kandidātvalsts. Tas ir balstīts izpratnē, ka labs darbs ir padarīts, bet svarīgs darbs vēl veicams," sacīja EK prezidente.

"Mēs visi zinām, ka ukraiņi ir gatavi mirt par Eiropas perspektīvu. Mēs gribam, lai viņi dzīvo kopā ar mums par šo Eiropas sapni," viņa uzsvēra.

ES 27 dalībvalstīm vēl jādod zaļā gaisma, lai Ukrainai tiktu piešķirts kandidātvalsts statuss, un bloka līderi par to diskutēs samitā Briselē jaunnedēļ.

Tomēr gaidāms, ka arī tad, ja Ukraina un Moldova tiks atzītas par kandidātvalstīm, to ceļš uz dalību ES būs diezgan ilgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) aizliegs luksusa preču eksportu uz Krieviju, piektdien paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mēs aizliegsim jebkādu ES luksusa preču eksportu no mūsu valstīm uz Krieviju, kas būs tiešs trieciens Krievijas elitei," paziņoja Leiena.

"Tiem, kas uztur Putina kara mašīnu, vairs nevajadzētu baudīt savu grezno dzīvesveidu, kamēr bumbas krīt uz nevainīgiem cilvēkiem Ukrainā," norādīja EK prezidente.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 24.februārī sāka iebrukumu Ukrainā. Rietumi uz to reaģējuši ar bargām ekonomiskajām sankcijām un neskaitāmi uzņēmumi paziņojuši par aiziešanu no Krievijas tirgus.

Vašingtonas un Briseles saskaņotā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā padarījusi Krieviju par valsti ar vislielākajām sankcijām pasaulē. Krievijas rublis atrodas brīvajā kritienā, saasinot jau tā lielo inflāciju un izraisot bailes par parādu nemaksāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK ierosina 300 miljardu eiro vērtu plānu, lai atteiktos no Krievijas enerģijas importa

LETA--DPA, 18.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) līdz 2030.gadam būs jāinvestē līdz pat 300 miljardiem eiro, lai kļūtu neatkarīga no Krievijas enerģijas importa, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mums tagad pēc iespējas ārtāk jāsamazina mūsu atkarība no Krievijas fosilajiem kurināmajiem," uzrunā Briselē sacīja Leiena, prezentējot ES stratēģiju, lai līdz desmitgades beigām spētu atteikties no Krievijas enerģijas importa.

Šis plāns palīdzēs taupīt enerģiju, diversificēt enerģijas importu un paātrināt atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, sacīja EK prezidente.

Plāns paredz, ka līdz 2030.gadam 45% no ES enerģijas vajadzībām tiks iegūti no atjaunīgajiem resursiem, nevis 40%, kā tika plānots iepriekš. Savukārt enerģijas patēriņš varētu samazināties par vismaz 13%, nevis 9%.

Lai šos rādītājus sasniegtu, EK vēlas saīsināt apstriprināšanas procedūru laiku atjaunīgās enerģijas projektiem, noteikt prasību uz atsevišķām ēkām uzstādīt saules paneļus un importēt videi draudzīgāku ūdeņradi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) gatavo ceturto sankciju kārtu pret Krieviju, piektdien neformālā ES līderu samitā Versaļā paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Plašāku informāciju par jaunajām sankcijām viņa nesniedza, bet avoti ziņu aģentūrai DPA atklāja, ka ES valstis un sabiedrotie, tostarp ASV, gatavojas atcelt Krievijas kā "vislielākās labvēlības valsts" tirdzniecības statusu Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO).

Šīs statusa atņemšana Krievijai var novest pie tarifu piemērošanas Krievijas precēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK ierosina ES valstīm noteikt obligātus dabasgāzes taupīšanas mērķus

LETA/DPA/AFP, 20.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosināja visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm noteikt obligātus dabasgāzes taupīšanas mērķus, ja piegādes nokristos līdz krīzes līmenim.

"Mums jāsagatavojas iespējai ar pilnīgu Krievijas dabasgāzes piegāžu apturēšanu, un tas ir ļoti ticams scenārijs," norādīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Gadījumā, ja ES piedzīvotu dabasgāzes piegāžu ārkārtas situāciju, EK vēlas noteikt obligātus mērķus, lai liktu ES dalībvalstīm taupīt dabasgāzi, ja brīvprātīgie pasākumi izrādītos nepietiekami.

Vienlaikus EK aicina bloka dalībvalstis laika periodā no 1.augusta līdz 2023.gada 31.martam brīvprātīgi samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu iepriekšējā piecu gadu periodā.

ES dalībvalstis tagad izskatīs šo EK ierosinājumu. Lai to apstiprinātu, nepieciešams saņemt atbalstu no 15 dalībvalstīm vai ES valstīm, kuru iedzīvotāju kopskaits veido vismaz 65% no ES iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bažās par Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšanu Vācijā noteikts agrīnā brīdinājuma līmenis

LETA--AP/AFP, 30.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdība trešdien paziņoja, ka aktivizē agrīnā brīdinājuma līmeni gāzes piegāžu plānā saistībā ar bažām, ka Krievija varētu pārtraukt gāzes piegādes Eiropai, ja rietumvalstis atteiksies par tām maksāt rubļos.

Vācijas ekonomikas, enerģētikas un klimata ministrs Roberts Hābeks skaidro, ka šis ir pirmais no trīs brīdinājuma līmeņiem, un tas paredz izveidot krīzes grupu ministrijā, lai pastiprinātu situācijas uzraudzīšanu attiecībā uz gāzes piegādēm.

"No Krievijas puses izskanējuši vairāki izteikumi, ka gadījumā, ja maksājumi netiks veikti rubļos, piegādes tiks pārtrauktas," norāda Hābeks. "Lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, es šodien esmu aktivizējis agrīnā brīdinājuma līmeni."

Tas ir piesardzības pasākums, un Vācijas gāzes krātuves pašlaik ir piepildītas par 25%, uzsver ministrs.

Hābeks pirmdien pavēstīja, ka G7 valstis noraida Krievijas prasību par importēto gāzi maksāt rubļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir vienojušās par ārkārtas plānu dabasgāzes taupīšanai, kura mērķis ir mazināt Krievijas gāzes piegāžu iespējamas pilnīgas pārtraukšanas ietekmi, otrdienas rītā pavēstīja diplomāti.

Plāns paredz, ka ES dalībvalstis no šā gada 1.augusta līdz nākamā gada 31.martam brīvprātīgi samazinās dabasgāzes patēriņu par vismaz 15% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu iepriekšējā piecu gadu periodā.

Papildus tam tiks izveidots mehānisms, lai iedarbinātu ES mēroga trauksmi plaša gāzes trūkuma gadījumā un ieviestu saistošus gāzes taupīšanas mērķus.

Eiropas valstīm gāzes krīzē jābūt solidārām 

Eiropas valstīm, kas nav atkarīgas no Krievijas gāzes, ir jāizrāda solidaritāte ar...

Eiropas Komisijas (EK) sākotnējie stingrie priekšlikumi tika ievērojami mīkstināti, pieļaujot dažādus izņēmuma gadījumus un paceļot slieksni saistošu gāzes taupīšanas mērķu ieviešanai. Tagad paredzēts, ka taupīšanas mērķus noteiks Eiropadome, nevis EK.

Pārskatītā plāna apstiprināšanas process sāksies otrdien ES par enerģētiku atbildīgo ministru sanāksmē. Pēc diplomātu teiktā, problēmām ar kvalificēto vairākumu nevajadzētu būt.

Izmaiņas, par kurām panākta vienošanās, paredz, ka gāzes taupīšanas mērķi neattieksies uz tādām valstīm kā Īrija, Kipra un Malta, kuru gāzes pārvades sistēmas nav tieši saistītas ar citu ES dalībvalstu gāzes pārvades sistēmām.

Taupīšanas mērķi varēs tikt samazināti vairākos gadījumos, piemēram,, ja trūks elektroenerģijas vai ja gāze rūpniecībā tiks izmantota kā izejmateriāls.

Jau ziņots, ka EK pagājušajā nedēļā ierosināja visām ES dalībvalstīm noteikt obligātus dabasgāzes taupīšanas mērķus, ja piegādes nokristos līdz krīzes līmenim.

"Mums jāsagatavojas iespējai ar pilnīgu Krievijas dabasgāzes piegāžu apturēšanu, un tas ir ļoti ticams scenārijs," norādīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Gadījumā, ja ES piedzīvotu dabasgāzes piegāžu ārkārtas situāciju, EK vēlas noteikt obligātus mērķus, lai liktu ES dalībvalstīm taupīt dabasgāzi, ja brīvprātīgie pasākumi izrādītos nepietiekami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK ierosina aizliegt ogļu importu no Krievijas un tās kuģu ienākšanu ES ostās

LETA--AFP, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja jaunas sankcijas Krievijai, kas paredz arī aizliegt ogļu importu no Krievijas un tās kuģu ienākšanu Eiropas Savienības (ES) ostās.

"Mēs visi esam redzējuši šaušalīgos attēlus no Bučas un citām vietām, kuras nesen atstājis Krievijas karaspēks. Krievija īsteno nežēlīgu karu, arī pret Ukrainas civiliedzīvotājiem. Mums jāturpina maksimāls spiediens šajā kritiskajā brīdī," videouzrunā sacīja EK prezidente Urzula fon der Leiena, izklāstot priekšlikumus par jau piekto ES sankciju kārtu, kopš Krievijas karaspēks 24.oktobrī iebruka Ukrainā.

EK arī ierosinājusi aizliegt darījumus ar VTB un vēl trim lielām Krievijas bankām, kas veido apmēram ceturtdaļu no Krievijas banku sektora.

ES ostās būtu aizliegts ienākt Krievijas kuģiem un Krievijas uzņēmumu kuģiem, kas reģistrēti citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien sākusi pret Ungāriju līdz šim ne reizi neizmantoto procedūru, kuras rezultātā Ungārijas valdībai par demokrātisko standartu neievērošanu var tikt liegts Eiropas Savienības (ES) finansējums.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš svētdien guva uzvaru Ungārijas parlamenta vēlēšanās, bieži izpelnījies Briseles kritiku par atkāpšanos no demokrātijas normām.

ES nosūtīs Ungārijai oficiālu vēstuli par nosacītības mehānisma sākšanu, Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdē Strasbūrā paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Ungārija izpelnījusies Briseles kritiku par publisko iepirkumu sistēmu, interešu konfliktu un korupciju.

Nosacītības mehānisms tika izveidots 2020.gadā pēc samita koronavīrusa pandēmijas kulminācijas brīdī, kurā tika panākta vienošanās par kopīgu aizņēmumu, lai izveidotu 800 miljardu eiro lielu dotāciju un aizdevumu programmu Eiropas atveseļošanas atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pirmdien plāno runāt par sesto sankciju kārtu pret Krieviju, tomēr blokā nav vienotības par Krievijas gāzes un naftas importa aizliegumu.

EK prezidente Urzula fon der Leiena piektdien vizītes Kijivā laikā sacīja, ka ES gatavojas jaunam sankcijām, lai Krievijas prezidents Vladimirs Putins samaksātu "ļoti, ļoti augstu cenu" par lēmumu iebrukt kaimiņvalstī.

Kopš 24.februāra, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, ES ir ieviesusi piecas sankciju kārtas, bet pašlaik izskatāmajā sestajā kārtā vismaz formāli netiek aplūkots Krievijas naftas un gāzes eksporta boikots, lai gan diplomāti ir atzinuši, ka par to tiek runāts.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vairākkārt ir aicinājis ES noteikt naftas un gāzes embargo.

Piektajā sankciju kārtā, kas spēkā stājās piektdien, ir noteikts Krievijas ogļu importa aizliegums ES, tomēr no Krievijas gāzes atkarīgās valstis, piemēram, Vācija, Itālija, Austrija un Ungārija līdz šim atturīgi izturējušās pret iespēju noteikt embargo šim energoresursam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas pašreizējais prezidents Emanuels Makrons svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pārvēlēts amatā uz otru piecu gadu pilnvaru termiņu, pārliecinoši apsteidzot savu sāncensi, galēji labējo kandidāti Marinu Lepēnu.

Provizoriskie rezultāti pēc visu biļetenu saskaitīšanas liecina, ka Makrons ieguvis 58,5% balsu, bet Lepēna - 41,45% balsu.

Līdz ar to Makrona pārsvars ir būtiski mazāks nekā pirms pieciem gadiem, kad prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā viņš ieguva 66,1% balsu, bet Lepēna - 33,9% balsu.

Savukārt vēlēšanu pirmajā kārtā pirms divām nedēļām, kurā bija pavisam 12 kandidātu, Makrons saņēma 27,85% balsu, bet Lepēna - 23,15% balsu.

Svētdienas vakarā savā uzvaras runā Makrons atzina, ka daudzi vēlētāji par viņu balsojuši tāpēc, ka nav gribējuši, lai valsts galvas amatā nonāktu Lepēna.

Uzrunājot atbalstītājus pie Eifeļa torņa Parīzē, Makrons solīja apvienot sabiedrību, kurā ir "tik daudz šaubu, tik daudz šķelšanās".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārija izmantos Maskavas ieviesto maksājumu shēmu, lai norēķinātos par saņemto Krievijas naftu un gāzi, apstiprinājis Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto.

Aizstāvot Ungārijas valdības lēmumu, ministrs intervijā CNN sacīja: "85% mūsu gāzes piegādes nāk no Krievijas, un 65% mūsu naftas piegādes nāk no Krievijas. Kāpēc? Jo to nosaka infrastruktūra. Tas nav prieka pēc, mēs neesam izvēlējušies šo situāciju."

Sījārto norādīja, ka nav alternatīvu avotu vai maršrutu, kas ļautu Ungārijai apturēt Krievijas energoresursu importu nākamajos pāris gados.

Maskavas ieviestā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būs jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Vācijā lielākajām enerģētikas kompānijām "Uniper" paziņojusi, ka grasās maksāt par Krievijas gāzi, izmantojot Maskavas jaunizveidoto maksājumu sistēmu, kas, kā norāda tās kritiķi, domāta sankciju apiešanai.

Enerģētikas koncerns ceturtdien atklāja, ka vairs nepārskaitīs maksājumus par Krievijas gāzi uz Eiropā bāzētu banku, bet uz Krievijas banku, tādējādi izpildot Maskavas prasību maksājumus par gāzi saņemt rubļos.

Izskanējušas ziņas, ka citas Eiropas enerģētikas kompānijas arī gatavojas līdzīgiem darījumiem.

"Uniper" uzstāj ka koncernam neesot citas iespējas, lai nodrošinātu gāzes piegādes, un noraida kritiku, ka tādā veidā tas pārkāpj ES noteiktās sankcijas.

"Uzskatām, ka ir iespējama maksājumu konvertācija, kas atbilst sankciju noteikumiem un Krievijas dekrētam," Lielbritānijas sabiedriskajai raidsabiedrībai BBC norādījis "Uniper" preses dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Čehija pieprasa izņēmuma statusu Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā Krievijas naftas embargo ievērošanā, trešdien pēc valdības sēdes paziņoja Čehijas premjerministrs Petrs Fiala.

Čehija atbalsta sankcijas pret Krieviju, tomēr tai nevajadzētu ciest lielākus zaudējumus nekā cieš Krievija, teica premjers.

Viņš aicināja valstij dot divus vai trīs gadus laika alternatīvu gāzesvadu maršrutu izveidei. Vienlaikus Fiala norādīja, ka pašlaik Čehija ir gatava atbalstīt sankciju paketi.

"Mums par šo jautājumu ir plašas sarunas ar citām Eiropas valstīm," atzina Čehijas premjers.

Pērn puse no Čehijas patērētajiem 6,8 miljoniem tonnu naftas tika ievesti no Krievijas, liecina Čehijas nacionālā statistikas dienesta dati. Pēdējos gados gan Krievijas naftas īpatsvars Čehijā ir sarucis, piemēram, 2009.gadā Krievijas nafta veidoja 70% Čehijas patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enerģētikas komisāre: ES naftas embargo Krievijai būs sāpīgāks nekā dalībvalstīm

LETA, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju, kas varētu ietvert naftas embargo, agresorvalsti ietekmēs vairāk nekā ES ekonomiku un ļaus bloka dalībvalstīm atrast alternatīvus piegādātājus, Lietuvā paziņojusi ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone.

Igauņu politiķe paskaidroja, ka trešdien Eiropas Komisijas (EK) prezentētais sankciju projekts paredz pilnīgu embargo gan Krievijas jēlnaftai, gan naftas pārstrādes produktiem, kurus piegādā pa jūru vai cauruļvadiem.

"Tomēr mūsu ierosinājuma mērķis ir embargo, kas Krieviju ietekmē vairāk nekā mūsu pašu ekonomikas. Mēs visu izdarīsim pienācīgi, lai visām mūsu dalībvalstīm būtu iespēja atrast alternatīvus piegādātājus," Simsone sacīja ceturtdien Viļņas pievārtē, kur piedalījās Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojuma (GIPL) atklāšanā.

Komisāre atzina, ka "lielāki izaicinājumi" ir valstīm, kurām nav izejas uz jūru vai naftas termināļu.

"Tomēr visas mūsu dalībvalstis var atteikties no Krievijas naftas, un tas ir sestās sankciju paketes pamatā," Simsone sacīja, atgādinot, ka ES pirmajā sankciju paketē vērsās pret Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama, pauda AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka "Dobeles dzirnavnieks" nav atkarīgs no importa un eksporta darījumiem ar Krieviju. "Jā, mums ir eksporta pieredze uz Krieviju, taču nenozīmīgos apjomos un ar ļoti neregulārām piegādēm," teica Amsils, piebilstot, ka pašreizējos apstākļos uzņēmuma sadarbība ar Krieviju nav iespējama.

Vairāki uzņēmumi pārtrauc sadarboties ar partneriem Krievijā 

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras...

Komentējot uzņēmuma sadarbību ar Ukrainu, "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs pauda, ka uzņēmuma produkcijas piegādes klientiem Ukrainā notiek regulāri. "Ļoti ceram, ka šī sadarbība turpināsies, taču, kad un kādas būs iespējas veikt piegādes, atkarīgs no situācijas attīstības," atzīmēja Amsils.

Savukārt taujāts par karadarbības ietekmi uz pārtikas ražošanas nozari, Amsils minēja, ka vislielākā ietekme karam Ukrainā būs uz izejvielu cenām Eiropā, jo Ukraina ir viena no lielākajām graudu, īpaši kviešu un kukurūzas, audzētājvalstīm pasaulē.

Jau vēstīts, ka ceturtdienas, 24.februāra, rītā neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā tajā no dažādām pusēm iebruka Krievijas karaspēks.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".

2020.gadā "Dobeles dzirnavnieks" strādāja ar 170,14 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 31,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 35,3% - līdz 5,68 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānija "Dobeles dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs "Tartu Mill". Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES samitā vienojas aizliegt divas trešdaļas Krievijas naftas importa

LETA--AFP/DPA, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi pirmdienas vakarā samitā Briselē vienojušies aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Vienošanās aizliegt eksportēt Krievijas naftu uz ES. Tas tieši attiecas uz vairāk nekā divām trešdaļām importa no Krievijas, atņemot milzīgu finansējuma avotu tās kara mašīnai. Maksimāls spiediens uz Krieviju, lai panāktu kara izbeigšanu," tviterī ierakstījis Mišels.

Avoti diplomātiskajās aprindās ziņu aģentūrai DPA teica, ka līdz gada beigām paredzēts pakāpeniski pārtraukt naftas importu no Krievijas ar tankkuģiem pa jūru.

Savukārt Vācija un Polija solījušas pakāpeniski atteikties no naftas importa pa cauruļvadiem.

"Tas līdz gada beigām faktiski pārtrauks apmēram 90% ES naftas importa no Krievijas," tviterī norādījusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES gatavo jaunas sankcijas pret Krieviju, kuras varētu vērst pret ostām un kuģiem

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 07.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis gatavo jaunas sankcijas pret Maskavu, kas varētu tikt vērstas pret Krievijas ostām un kuģiem, atsaucoties uz anonīmiem avotiem vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".

"Eiropas valdības drīzumā būs sagatavojušas jaunu sankciju paketi pret Krieviju, kas varētu ietvert vēršanos pret ostām un kuģiem, sankciju saraksta paplašināšanu, kā arī tālākus ierobežojumus militārajā tehnikā izmantojamām tehnoloģijām," liecina "Bloomberg" rīcībā esoša informācija.

Daļu jauno sankciju varētu pieņemt jau otrdien.

Tāpat ES gatavo stingrāku sankciju ievērošanas uzraudzības režīmu, īpaši kriptovalūtu tirgū, kā arī ierobežojumus, kas liegtu kriptovalūtas izmantot sankciju apiešanai.

"Mums ir jāpārliecinās, ka sankciju ietekme ir maksimāla, un, ņemot vērā Kremļa neprātīgo vēršanos pret civiliedzīvotājiem, mēs strādājam pie tālākām sankcijām," pirmdien paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, piebilstot, ka par jauno sankciju paketi runās ar Itālijas premjerministru Mario Dragi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) nolēmusi piemērot sankcijas vēl 160 Krievijas oligarhiem un parlamenta augšpalātas Federācijas padomes locekļiem, pastiprināt noteikumus kriptovalūtu pārvedumiem un kuģošanas navigācijas tehnoloģiju eksportam uz Krieviju, tviterī paziņojusi Eiropas Komisija (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Viņa pavēstīja, ka sankcijas tiks noteiktas arī Baltkrievijas banku sektoram.

Bloka prezidētājvalsts Francija iepriekš paziņoja, ka ES nolēmusi dot zaļo gaismu trīs Baltkrievijas banku atslēgšanai no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT.

ES cenšas aizlāpīt caurumus bezprecedenta sankciju režīmā, ko ES kopā ar citiem Rietumu partneriem piemērojusi Krievijai pēc tās iebrukuma Ukrainā.

Kriptovalūtu pārvedumu noteikumu pastiprināšanas mērķis ir nepieļaut, kas personas un uzņēmumi, kam piemērotas sankcijas, izmanto šifrētās digitālās sistēmas, lai apietu ES sankcijas.

Plašāka informācija par jaunajām sankcijām gaidāma drīzumā, kad tā oficiāli tiks publicētas ES žurnālā.

Komentāri

Pievienot komentāru