ES sāk bezprecedenta tiesisko procedūru pret Poliju 

Eiropas Komisija (EK) trešdien sākusi bezprecedenta tiesisko procedūru pret Poliju, kuras rezultātā Varšava teorētiski var zaudēt savas balsstiesības Eiropas Savienībā (ES).

LETA/AP/AFP, 2017. gada 20. decembris plkst. 17:03

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

EK iedarbināja ES līguma septīto pantu, reaģējot uz Polijas realizētajām reformām tiesu sistēmā, kas, kā apgalvo Brisele un Polijas opozīcija, graujot tiesu varas neatkarību un varas nošķiršanas principus.

ES līguma septītais pants nekad iepriekš nav izmantots un var novest pie valsts balsstiesību apturēšanas ES ministru padomē.

«Ar smagu sirdi mēs esam izlēmuši iedarbināt 7.pantu. Bet fakti neatstāj mums citu iespēju,» žurnālistiem Briselē paziņoja EK viceprezidents Franss Timmermans.

Viņš norādīja, ka 13 likumi, kurus Polija pieņēmusi pēdējos divos gados, radījuši situāciju, kurā valdība var sistemātiski politiski iejaukties un ietekmēt tiesu sastāvu, pilnvaras un darbību.

Timmermans deva Varšavai trīs mēnešus laika, lai izlabotu situāciju, paziņojot, ka Brisele var atsaukt procedūru, ja Polija veiks pārmaiņas.

Brisele ir vairākkārt brīdinājusi Varšavu, ka uzskata tās īstenotās reformas par draudu demokrātijas principiem un likuma varai Polijā.

Polijas konservatīvā valdība, kas pārmaiņas tieslietu sistēmā sāka īstenot uzreiz pēc nākšanas pie varas 2015.gada beigās, uzstāj, ka reformas nepieciešamas, lai cīnītos ar korupciju un pārveidotu tieslietu sistēmu, kas joprojām nav atbrīvojusies no komunistiskā režīma mantojuma.

ES procedūra ietver divus soļus. Pirmais solis ir dalībvalsts brīdināšana, ka tā pārkāpj bloka pamatvērtības. Tam nepieciešams dalībvalstu kvalificētais vairākums, ko, visticamāk, izdotos iegūt.

Otrais solis ir valsts balsstiesību apturēšanu ES ministru padomē. Taču šim solim nepieciešams vienbalsīgs lēmums, un Ungārijas valdība solījusi nepieļaut sankciju piemērošanu Polijai.

Polijas parlamenta augšpalāta Senāts 15.decembrī apstiprināja divus likumprojektus, kas paredz piešķirt valdībai lielāku kontroli pār Augstāko tiesu un Nacionālo Tiesnešu padomi (KRS) - struktūru, kas paredzēta tiesu varas neatkarības garantēšanai un ieceļ tiesnešus.

Arī parlamenta apakšpalāta Seims ir atbalstījis abus likumprojektus. Lai tie stātos spēkā, vēl nepieciešams prezidenta paraksts, un ir gaidāms, ka prezidents Andžejs Duda tos parakstīs.

Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks brīdinājis, ka jaunās reformas graus tiesu sistēmas neatkarību, pakļaujot tiesnešus izpildvarai un likumdošanas varai.

Arī ASV paudušas bažas par Polijas īstenotajām reformām.

ES un Polijas nesaskaņas šajā jautājumā ilgst jau vairāk nekā gadu, bet Varšava atteikusies pakļauties un ievērot Briseles «rekomendācijas».

«Es esmu stingri pārliecināts, ka suverēnām valstīm - un Eiropai jābūt suverēnu valstu Eiropai - ir visas tiesības reformēt savas tiesu sistēmas,» pagājušajā nedēļā paziņoja jaunais Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

Ņemot vērā, ka ES līguma septītā panta iedarbināšana visticamāk nenovedīs pie Polijas balsstiesību apturēšanas ES, Brisele meklē arī citus veidus, kā ietekmēt Poliju.

Viena no idejām ir sasaistīt piekļuvi ES finansējumam lieliem infrastruktūras projektiem ar cieņu pret ES vērtībām un lēmumiem.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem,...

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata...

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo...

No šīs sadaļas
2017. gada 20. decembris plkst. 16:10

Pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanas no Eiropas Savienības (ES) 2019.gada martā varētu...

2017. gada 20. decembris plkst. 10:44

Neuzticēšanās gada pārskatos iekļautajai informācijai un bažas, ka tie neatspoguļo būtisku informāciju,...

2017. gada 19. decembris plkst. 9:39

Valsts prezidents Raimonds Vējonis apžēlojis Ilmāru Poikānu jeb Neo, kurš tika notiesāts...

2017. gada 01. decembris plkst. 13:51

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar laikrakstu «Dienas bizness» organizē...

2017. gada 01. decembris plkst. 9:06

Uzraugošās institūcijas savas vadlīnijas par likuma normu piemērošanu mēdz izmantot kā aizsegu...

2017. gada 30. novembris plkst. 10:02

Patiesie labuma guvēji no 1. decembra būs jāatklāj ne tikai komercsabiedrībām, bet...

2017. gada 17. novembris plkst. 8:06

Minimālās algas nosprausto apmēru 430 eiro mēnesī nākamgad nekoriģēs, un arī Latgalē...

2017. gada 16. novembris plkst. 16:23

Eiropas Parlaments (EP) ir gatavs uzsākt sarunas par Dublinas noteikumu reformu, lai...

2017. gada 16. novembris plkst. 12:08

Labklājības ministrija veidos komisiju, kas izvērtēs sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kuras...

2017. gada 14. novembris plkst. 11:31

Lai padarītu saprotamāku maksātnespējas procesu un tā iespējamos risinājumus, kā arī palielinātu...