ES sāk bezprecedenta tiesisko procedūru pret Poliju

2017. gada 20. decembris plkst. 17:03
Autors: LETA/AP/AFP
Sadaļa: Likumi
Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien sākusi bezprecedenta tiesisko procedūru pret Poliju, kuras rezultātā Varšava teorētiski var zaudēt savas balsstiesības Eiropas Savienībā (ES).

EK iedarbināja ES līguma septīto pantu, reaģējot uz Polijas realizētajām reformām tiesu sistēmā, kas, kā apgalvo Brisele un Polijas opozīcija, graujot tiesu varas neatkarību un varas nošķiršanas principus.

ES līguma septītais pants nekad iepriekš nav izmantots un var novest pie valsts balsstiesību apturēšanas ES ministru padomē.

«Ar smagu sirdi mēs esam izlēmuši iedarbināt 7.pantu. Bet fakti neatstāj mums citu iespēju,» žurnālistiem Briselē paziņoja EK viceprezidents Franss Timmermans.

Viņš norādīja, ka 13 likumi, kurus Polija pieņēmusi pēdējos divos gados, radījuši situāciju, kurā valdība var sistemātiski politiski iejaukties un ietekmēt tiesu sastāvu, pilnvaras un darbību.

Timmermans deva Varšavai trīs mēnešus laika, lai izlabotu situāciju, paziņojot, ka Brisele var atsaukt procedūru, ja Polija veiks pārmaiņas.

Brisele ir vairākkārt brīdinājusi Varšavu, ka uzskata tās īstenotās reformas par draudu demokrātijas principiem un likuma varai Polijā.

Polijas konservatīvā valdība, kas pārmaiņas tieslietu sistēmā sāka īstenot uzreiz pēc nākšanas pie varas 2015.gada beigās, uzstāj, ka reformas nepieciešamas, lai cīnītos ar korupciju un pārveidotu tieslietu sistēmu, kas joprojām nav atbrīvojusies no komunistiskā režīma mantojuma.

ES procedūra ietver divus soļus. Pirmais solis ir dalībvalsts brīdināšana, ka tā pārkāpj bloka pamatvērtības. Tam nepieciešams dalībvalstu kvalificētais vairākums, ko, visticamāk, izdotos iegūt.

Otrais solis ir valsts balsstiesību apturēšanu ES ministru padomē. Taču šim solim nepieciešams vienbalsīgs lēmums, un Ungārijas valdība solījusi nepieļaut sankciju piemērošanu Polijai.

Polijas parlamenta augšpalāta Senāts 15.decembrī apstiprināja divus likumprojektus, kas paredz piešķirt valdībai lielāku kontroli pār Augstāko tiesu un Nacionālo Tiesnešu padomi (KRS) - struktūru, kas paredzēta tiesu varas neatkarības garantēšanai un ieceļ tiesnešus.

Arī parlamenta apakšpalāta Seims ir atbalstījis abus likumprojektus. Lai tie stātos spēkā, vēl nepieciešams prezidenta paraksts, un ir gaidāms, ka prezidents Andžejs Duda tos parakstīs.

Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks brīdinājis, ka jaunās reformas graus tiesu sistēmas neatkarību, pakļaujot tiesnešus izpildvarai un likumdošanas varai.

Arī ASV paudušas bažas par Polijas īstenotajām reformām.

ES un Polijas nesaskaņas šajā jautājumā ilgst jau vairāk nekā gadu, bet Varšava atteikusies pakļauties un ievērot Briseles «rekomendācijas».

«Es esmu stingri pārliecināts, ka suverēnām valstīm - un Eiropai jābūt suverēnu valstu Eiropai - ir visas tiesības reformēt savas tiesu sistēmas,» pagājušajā nedēļā paziņoja jaunais Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

Ņemot vērā, ka ES līguma septītā panta iedarbināšana visticamāk nenovedīs pie Polijas balsstiesību apturēšanas ES, Brisele meklē arī citus veidus, kā ietekmēt Poliju.

Viena no idejām ir sasaistīt piekļuvi ES finansējumam lieliem infrastruktūras projektiem ar cieņu pret ES vērtībām un lēmumiem.

Dalies ar šo rakstu