Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, vienlaikus saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kasē.

"Fitch" skaidro, ka Latvijas kredītreitingu esošajā līmenī uztur efektīva ekonomiskās politikas veidošana, ko stiprina dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kā arī zemāks, lai gan pieaugošs, valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmenis salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm.

Aģentūra atzīmē, ka Latvijas kredītreitinga pozitīvu nākotnes attīstību ierobežo maza un atvērta ekonomika, zemāks iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju un augstāks kārtējo maksājumu konta deficīts salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm.

"Fitch" uzskata, ka ģeopolitiskos riskus mazina gan Latvijas dalība NATO, neskatoties uz bažām par turpmāko ASV militāro atbalstu, gan valdības apņemšanās būtiski palielināt budžeta izdevumus aizsardzībai vidējā termiņā, nodrošinot aizsardzības izdevumus 5% apmērā no IKP 2026. gadā.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" 2025. gada deviņu mēnešu rezultāti liecina par potenciālām finanšu grūtībām nākamā gada pirmajā ceturksnī, norādīja kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Jautāts, vai "airBaltic" nākamā gada sākumā nevajadzēs piesaistīt papildu finansējumu no valsts, viņš sacīja, ka aviokompānijas finanšu rezultāti liecina, ka būs grūtības noturēt naudas pozīciju nākamā gada pirmajā ceturksnī. "Vienlaikus nezinām, cik daudz un kādus pasākumus "airBaltic" vadība ir veikusi šī gada ceturtajam ceturksnim. Vēl pāris mēneši un redzēsim, vai būs jāveršas valdībā," sacīja Linkaits.

Tāpat Linkaits sacīja, ka fakts, ka starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") pazeminājusi "airBaltic" reitingu uz "CCC+", nav nekas pārsteidzošs, jo "airBaltic" finanšu rezultāti bija zināmi.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aviokompānijas izaicinājums būs noturēt skaidras naudas atlikumu, lai izturētu grūtāko sezonu aviācijā - pirmos gada mēnešus pēc Ziemassvētku un Jaunā gada ceļojumiem.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") pazeminājusi Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" ilgtermiņa emitenta saistību nepildīšanas reitingu (IDR) no "B-"/negatīvs uz "CCC+", teikts "Fitch" paziņojumā.

"Fitch" ir samazinājusi arī "airBaltic" prioritāro nodrošināto ilgtermiņa obligāciju reitingu 380 miljonu eiro apmērā no "B-" uz "B-". Atgūšanas rādītājs ir "RR3".

Kredītreitinga samazinājums atspoguļo augstāku, nekā gaidīts, aizņemto līdzekļu īpatsvaru un vājāku finansiālo elastību, kā rezultātā nākamajos 12 mēnešos būs nepieciešams ievērojams ārējais finansējums. Tas atspoguļo arī neskaidrību par plānotā IPO grafiku un ieņēmumiem. Uzņēmuma 2025. gada darbības rezultāti ir bijuši vājāki, nekā gaidīts, jo ir palielinājušās darbības izmaksas un rentabilitāte bijusi zema, kas veicināja izteikti negatīvu brīvo naudas plūsmu un ierobežotu likviditāti.

“Rīgas ūdens” Eiropas zaļo obligāciju piedāvājums šobrīd norisinās līdz 2025. gada 30. maijam. Tā ir iespēja piedalīties obligāciju emisijā, kļūstot par investoru ar minimālo ieguldījumu 100 eiro apmērā. Investori visā Baltijā ir aicināti iegādāties obligācijas ar fiksētu 4% gada procentu likmi un piecu gadu dzēšanas termiņu. Pirmajā Eiropas zaļo obligāciju piedāvājumā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 20 miljoniem eiro. Kopējā obligāciju programma plānota līdz 60 miljoniem eiro.

“Rīgas ūdens” Eiropas zaļās obligācijas ir plaši pieejamas – gan institucionālajiem, gan arī privātajiem investoriem. Ikviens interesents, tostarp “Rīgas ūdens” klienti un darbinieki, kā arī iedzīvotāji, var atbalstīt videi draudzīgu infrastruktūras attīstību Rīgā, vienlaikus saņemot noteiktu procentu likmi atbilstoši piedāvājuma nosacījumiem. Tā ir pieejama investīcija ar skaidriem nosacījumiem gan pieredzējušiem investoriem, gan tiem, kuri vēlas sākt veidot savu ieguldījumu pieredzi.

Pirmās obligāciju emisijas ietvaros piesaistītie līdzekļi tiks novirzīti kanalizācijas cauruļvadu tīklu atjaunošanai un paplašināšanai, kā arī Baltijas lielākās bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” turpmākajai modernizācijai.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Salīdzinot datus par iedzīvotāju kredītreitingu brīdī, kad tiek noslēgts aizdevuma līgums, banku un nebanku sektorā redzams ievērojams kontrasts. Lielākajai daļai – 60 % – banku klientu ir ļoti labs (A), labs (B) vai vidējs (C) kredītreitings, kamēr 54 % nebanku sektora klientu kredītreitings ir slikts (D) vai ļoti slikts (E), liecina AS "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) apkopotā informācija.

Tāpat dati rāda, ka aptuveni 7 % aizņēmēju ir vairāk nekā pieci aktīvi aizdevuma līgumi, bet 3,5 % ir saistības pie vairāk nekā pieciem dažādiem kreditoriem.

Tirgus izaugsme viļņveidīgaPēdējo 3 gadu laikā no 2022. līdz 2024. gadam patēriņa kreditēšanas tirgus attīstība bijusi svārstīga. Banku sektorā visaktīvākais bijis 2023. gads – noslēgts par 21 % vairāk līgumu nekā gadu iepriekš. Taču 2024. gadā piedzīvots 12 % kritums. Vienlaikus kopējā aizdevumu summa banku sektorā turpinājusi augt.

Nebanku sektorā šajā periodā vērojams noslēgto līgumu skaita kritums, 2023. gadā tas samazinājies par 6 %, bet 2024. gadā vēl par 4 %, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Vislielākā kopējā noslēgto patēriņa kredītlīgumu summa ir bijusi 2023. gadā.

Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi ar iebildēm noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), un būtiskākais iebilžu iemesls ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.

VK norāda, ka VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) joprojām ir neatrisinātas problēmas, kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

Kā skaidro VK padomes locekle Ilze Bādere, jau kopš 2015.gada KSGP VK seko līdzi un uzsver MAIS nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Pēc Bāderes paustā, tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā.

Septembris finanšu tirgos bija sezonai neraksturīgi spēcīgs. Daudzos reģionos pieauga akciju un citu riskantu aktīvu vērtība, savukārt ilgtermiņa procentu likmes stabilizējās vai pat samazinājās.

Centrālās bankas nesagādāja nekādus pārsteigumus: Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja nemainīgas procentu likmes, savukārt ASV Federālo rezervju sistēma (FED) samazināja likmes par 25 bāzes punktiem. ASV prezidents Donalds Tramps turpināja virzīt ekonomikas politiku, izmantojot tarifus, un paziņoja par plāniem noteikt jaunus nodokļus patentētām zālēm. Septembrī arī ASV S&P un citi akciju indeksi, zelta un sudraba cenas sasniedza jaunus rekordaugstus rādītājus.

Monetārā politika un tarifi

ECB septembrī nemainīja procentu likmes un norādīja uz piesardzīgu perspektīvu. Kā bija gaidīts, FED samazināja likmes par 25 bāzes punktiem.

Inflācija joprojām ir izaicinājums FED, kam jāpanāk līdzsvars starp darba tirgus palēnināšanos un noturīgu inflāciju. FED locekle Beta Hammaka norādīja, ka ASV centrālā banka jau vairāk nekā četrus gadus nespēj sasniegt 2% inflācijas mērķi un, iespējams, to neizdosies sasniegt līdz pat 2028. gadam. Noturīgā inflācija un investoru sarūkošā uzticība monetārajai sistēmai jau otro mēnesi pēc kārtas ir strauji paaugstinājusi zelta un sudraba cenas. Kopš gada sākuma zelta un sudraba cenas eiro ir pieaugušas attiecīgi par 30% un 42%, pārspējot Bitcoin vērtības kāpumu par 8 %.

Eleving Group, kas ir biržā kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, šī gada 6 mēnešus noslēdza ar 117,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,8% vairāk, ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada. Grupas koriģētā EBITDA šī gada pirmajā pusgadā bija 45,3 miljoni eiro, savukārt neto peļņa bija 15,2 miljoni eiro.

“Šī gada pirmo pusgadu noslēdzām ar ļoti labiem operatīvās darbības rādītājiem, esošajiem un jaunajiem klientiem izsniedzot aizdevumus 200,1 miljona eiro apmērā, kas vēsturiski ir rekorda apjoms. Ja salīdzina šo rādītāju ar atbilstošu periodu pirms gada, kad izsniegto aizdevumu apjoms bija 167 miljoni eiro, pieaugums ir 19,8%,” skaidro Eleving Group izpilddirektors Modests Sudņus, norādot, ka arī šī gada otrajā pusgadā uzņēmums turpinās īstenot izaugsmes stratēģiju, stratēģiski paplašinot piedāvāto pakalpojumu klāstu grupas klientiem.

Pārskata periodā ieņēmumu pieaugums bija vērojams visās produktu grupās. Ieņēmumi no tradicionālajiem transportlīdzekļu finansēšanas produktiem šī gada sešos mēnešos bija 38,2 miljoni eiro, kas par 5,2% vairāk nekā atbilstošā periodā pirms gada. Ieņēmumi no elastīgās normas un transportlīdzekļu abonēšanas šī gada pirmajā pusgadā pieauga par 17,5%, sasniedzot 27,5 miljonus eiro. Savukārt patēriņa finansēšanas produktu ieņēmumi pārskata periodā bija 51,8 miljoni eiro, kas ir 11.9% vairāk salīdzinot ar atbalstošu periodu pirms gada.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2025. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

Latvenergo 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos ir saražoti 24 % no Baltijā saražotās elektroenerģijas. Samazinoties pietecei Daugavā, koncerna ražotnēs ir saražots par 15 % mazāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn, kas ietekmējis koncerna finanšu rezultātus. Vienlaikus augusi elektroenerģijas izstrāde jaunajās saules (SES) un vēja (VES) elektrostacijās. Stratēģiski paplašinot ražošanas portfeli ar jaunām atjaunīgo energoresursu (AER) jaudām visās Baltijas valstīs, būtiski augušas investīcijas. Tāpat vērojama izaugsme mazumtirdzniecības jomā – kopumā Baltijā pārdotais elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms audzis par 5 %, augot arī klientu skaitam.

Japānas autobūves uzņēmuma "Nissan" akcijas cena piektdien pakāpusies par 11% saistībā ar medijos izskanējušo informāciju, ka autoražotājs plāno vērsties pie ASV elektroauto ražošanas kompānijas "Tesla" ar aicinājumu tajā investēt.

Šādas ziņas izskanējušas pēc tam, kad "Nissan" un "Honda" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka pārtraukuši sarunas par abu uzņēmumu iespējamu apvienošanu, izveidojot pēc pārdošanas apmēra pasaulē trešais lielākais autoražotājs.

Laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz situāciju labi pārzinošiem informācijas avotiem, vēstī, ka "Nissan" ieceri vērsties pie "Tesla" atbalsta arī Japānas bijušais premjerministrs Josihide Suga.

"Uzņēmums cer, ka "Tesla" kļūs par stratēģisko investoru, jo viņi uzskata, ka tas ["Tesla"] vēlas iegādāties "Nissan" rūpnīcas ASV," raksta "Financial Times".

"Nissan" komentārus saistībā ar šo informāciju nesniedz, bet laikraksts norāda, ka vairāki uzņēmuma padomes locekļi ir informēti par šo ieceri.

Līdz piektdienai ir iespējams parakstīties uz jaunajām Iute Group termiņobligācijām, kas ir iecienītas investoru vidū. Jauno nodrošināto augstākās prioritātes obligāciju nominālvērtība ir 100 eiro, un procentu likme ir 12% gadā. Iute obligācijas ir ne vien ierasti izdevīgs ieguldījums, bet arī vienmēr tiek aktīvi tirgotas Tallinas Fondu biržā, dažkārt pat pārsniedzot vislielāko akciju dienas apgrozījumu Tallinas Fondu biržā.

Jaunās termiņobligācijas, kas investoriem ļaus gūt peļņu līdz 2030. gadam, palīdzēs Iute attīstīt digitālo banku darbību Dienvidaustrumeiropas valstīs. "Ja mums ir stabila kapitāla bāze mūsu kredītportfeļa palielināšanai, ir radīti arī priekšnoteikumi, lai turpinātu investēt tehnoloģijās, attīstītu lietotni MyIute, paplašinātu maksājumu un apdrošināšanas pakalpojumus un uzlabotu uz tehnoloģijām balstītas atbalsta sistēmas," sacīja Tarmo Silds, Iute Group dibinātājs un izpilddirektors.

Iute Group, kas darbojas Dienvidaustrumeiropā un kuras galvenā mītne atrodas Tallinā, koncentrējas uz digitālo finanšu pakalpojumu izstrādi, piedāvājot aizdevumus, maksājumus un apdrošināšanu vienā lietotnē. Pakalpojumu pamatā ir lietotne Myiute, kas ir lejupielādēta vairāk nekā 1,19 miljonus reižu. Izmantojot lietotni, klienti var pārvaldīt savas finanses, veikt pārskaitījumus, pieteikties aizdevumiem, iegādāties apdrošināšanu, izmantot QR maksājumus veikalos un bezkaršu bankomātus.

AS "Latvenergo" valde 30. oktobrī apstiprinājusi viena miljarda vidējā termiņa eiroobligāciju programmas pamatprospektu, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Šajā pašā datumā Luksemburgas kompetentā iestāde "Commission de Surveillance du Secteur Financier" ir apstiprinājusi pamatprospektu kā atbilstošu Eiropas Savienības (ES) Regulā noteiktajiem pilnīguma, saprotamības un konsekvences standartiem.

Obligācijas tiks emitētas sērijās, un katra sērija var tikt emitēta laidienos. Konkrētie katra laidiena noteikumi tiks noteikti piemērojamajos galīgajos noteikumos, kurus "Latvenergo" apstiprinās atsevišķi.

"Latvenergo" ir pilnvarojusi "BNP Paribas" un "J.P. Morgan" kā programmas organizētājus un izplatītājus, kā arī "Skandinaviska Enskilda Banken AB" un "Luminor Bank", ko Lietuvā pārstāv "Luminor Bank"Lietuvas filiāle, kā izplatītājus.

Vai Latvijā tiks atjaunota samazinātā iemaksu likme pensiju fondētajā jeb otrajā līmenī, vēl būs jāvērtē, kad tuvosies noteiktā termiņa beigas, kas ir 2028.gada 31.decembris, intervijā aģentūrai LETA sacīja jaunais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).

"Pagaidām nespekulēšu un neskriešu pa priekšu notikumiem," sacīja ministrs jautāts, uz kā rēķina iemaksas pensiju otrajā līmenī ir plānots atjaunot līdz 6% no tagadējiem 5%.

Uzulnieks norādīja, ka diskusijas par šo jautājumu varētu notikt 2027. un 2028.gadā.

Viņš arī atzīmēja, ka būs jāvērtē, cik efektīvi strādā gan pensiju pirmais līmenis, gan arī pensiju otrais līmenis. "To tad varēsim rēķināt vienu gadu iepriekš, cik katrs pensiju līmenis efektīvi strādā. Un tad ir jāizvērtē, vai otrajā līmenī ir jāatgriež papildu līdzekļi atpakaļ," teica Uzulnieks.

Tāpat viņš noliedza, ka būtu paredzamas problēmas ar sākto pensiju pirmā līmeņa indeksācijas tempu, uzsverot, ka "speciālais budžets strādā labi". 2025.gadā speciālajā budžetā tam ir plānoti 70 miljonu eiro, 2026.gadā - 50 miljoni eiro, bet 2027.gadā - 52 miljoni eiro.

Mājokļu tirgus ciklā šī vasara iezīmē augšupeju – nekustamo īpašumu cenas pakāpeniski pieaug, taču pircēji saglabā aktivitāti un pieaug arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Būtiskākais iemesls pircēju aktivitātes pieaugumam un cenu izmaiņām, protams, ir kredītlikmju samazināšanās. Eiropas Centrālā banka (ECB) kopš 2024. gada jūnija noguldījumu iespējas likmi ir samazinājusi astoņas reizes, tā rezultātā, piemēram, Euribor sešu mēnešu likme gadā ir samazinājusies gandrīz divas reizes – līdz aptuveni 2 %.

“Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss prognozē, ka līdz 2025. gada beigām Euribor sešu mēnešu likme varētu sasniegt 1,8 %, un nav paredzams, ka tā nokritīsies daudz zemāk par šo līmeni. Eametss pieļauj, ka ECB rudenī varētu vēl vienu reizi samazināt likmes.

ECB savus aprēķinus galvenokārt balsta inflācijas prognozēs, cenšoties nodrošināt, lai ilgtermiņā inflācija stabilizētos aptuveni 2 % līmenī. Eirozonas vidējais inflācijas līmenis svārstās ap 2 %, taču vairākās valstīs, piemēram, Igaunijā, Rumānijā, Slovākijā, patēriņa cenas pieaug krietni straujāk. Vienlaikus aizvien ticamāks kļūst neliels likmju pieaugums nākamgad.

Dzenoties pēc reitingiem un cīnoties par vietām parlamentā, Baltijas valstu valdībās tiek pieņemti likumi, kas iedzīvotājiem sniedz īstermiņa ieguvumus, bet ilgtermiņā var radīt nopietnus izaicinājumus.

Spilgts piemērs ir pensiju 2. līmenis. Šis nozīmīgais aktīvs, kas tieši ietekmē senioru labklājību vecumdienās, varas gaiteņos tiek uztverts nepiedodami vieglprātīgi. Ar ko var rēķināties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nākotnes pensionāri, un ko varam darīt paši, lai arī sirmā vecumā dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi?

Igaunijā dzīres beigušās

Līdz 2021. gadam pensiju 2. līmenis visās Baltijas valstīs bija obligāts. Pirmā, atļaujot iedzīvotājiem izņemt uzkrāto naudu, izmaiņas likumdošanā ieviesa Igaunija. Reforma paredzēja trīs iespējas: palikt pensiju 2. līmenī, izņemt tajā uzkrāto naudu vai atvērt savu pensiju investīciju kontu, pārskaitīt tur līdzekļus un investīciju lēmumus pieņemt pašiem. Trešajā gadījumā ienā-kuma nodoklis nebija jāmaksā, bet otrajā – izņemot naudu priekšlaikus, iedzīvotāja ienākuma nodoklis bija 20 %.

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau ceturto gadu pēc kārtas notiks Baltic Capital Markets Conference 2025 – lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā.

Šī gada konference iezīmēs jaunu posmu Baltijas sadarbībā – pirmo diskusiju paneli atklās Baltijas valstu finanšu ministri, apliecinot kopīgu apņemšanos stiprināt reģiona kapitāla tirgu.

Diskusiju vadīs Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, kurš kopā ar Baltijas valstu finanšu ministriem – Latvijas Republikas finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, Lietuvas Republikas finanšu ministru Kristupas Vaitiekūnas, Igaunijas Republikas finanšu ministru Jürgen Ligi un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) viceprezidentu, finanšu direktoru Burkhard Kübel-Sorger – diskutēs par Baltijas kapitāla tirgus nozīmi reģiona attīstībā.

Lietuvas galvaspilsēta Viļņa oficiāli kļuvusi par lielāko pilsētu Baltijā, apsteidzot Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Šo faktu apstiprina abu valstu statistikas aģentūras.

Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes 2. jūnijā publicētajiem datiem Rīgas iedzīvotāju skaits sarucis līdz 591 882. Tikmēr Lietuvas Valsts datu aģentūra ziņo, ka Viļņā dzīvo jau 607 667 cilvēki, kas ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju pieaugums gada laikā. Jau vairākus gadus demogrāfiskās tendences liecina par Viļņas stabilo izaugsmi, kas padara šo pilsētu par jauno reģiona metropoli.

Pēdējās desmitgades laikā Viļņas iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 13 %, ko veicinājusi pilsētas kā inovatīva starptautiska biznesa centra nostiprināšanās un dzīves līmeņa paaugstināšanās. Zīmīgi, ka pilsētas izaugsme ir saglabājusies noturīga pat pandēmijas un ģeopolitisko izaicinājumu apstākļos. Vidējā alga Viļņā desmit gadu laikā ir trīskāršojusies: no 797 eiro 2014. gadā līdz 2536 eiro 2024. gadā.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Eleving Group obligāciju piedāvājums biržā rit pilnā sparā un noslēgsies šā gada 7. martā. Ievērojot, ka pērn grupa īstenoja sākotnējo akciju piedāvājumu (IPO), kā arī iepriekš bijušas obligāciju emisijas, Dienas Bizness aicināja vairākus ekspertus komentēt kompānijas iespēto un piedāvāto.

Signet Bank ir viens no emisijas organizētājiem, un tas jāņem vērā, tomēr bankas uzdevums ir ne tikai labi veikt emisiju, bet arī redzēt riskus, tādēļ bankas analītiķa Valtera Smiltāna viedoklis šķiet būtisks. Otrs eksperts ir Investoru kluba redaktors Jānis Šķupelis, iepriekš ilggadējs Dienas Biznesa autors, kuru vērtējam kā pietiekami neatkarīgu un pieredzējušu tieši investīciju tēmās. Savukārt Engliht Research ir Baltijas mēroga tirgus izpētes kompānija, un tās dibinātājs Matiass Valanders sniedz skatījumu no malas.

Kalibrēta pieeja izaugsmes finansēšanai un ieguldītāju peļņai

2024. gadā “Akropolis Group” piecus pārvaldītos iepirkšanās un izklaides centrus Lietuvā un Latvijā apmeklēja vairāk nekā 44 miljoni cilvēku, nomnieku apgrozījums pārsniedza 1,2 miljardus eiro, tika atvērti vairāk nekā 130 jauni un atjaunoti veikali, bet “Akropolis Group” konsolidētā EBITDA sasniedza 87,8 miljonus eiro.

“Mūsu mērķis ir panākt, lai “Akropolis” centri arī turpmāk ilgtermiņā būtu pievilcīgi iepirkšanās un izklaides centri gan apmeklētājiem, gan nomniekiem. Pērn mēs koncentrējāmies uz iepirkšanās centru renovēšanu un attīstību, kā arī uz jaunu un atjaunotu veikalu atvēršanu. Mēs nepārtraukti ieguldām infrastruktūrā, jaunās partnerībās un ilgtspējīgos risinājumos. Neraugoties uz intensīvo pārmaiņu ieviešanas procesu, apmeklētāju plūsma iepirkšanās centros 2024. gadā saglabājās stabila, savukārt nomnieku apgrozījums piedzīvoja mērenu pieaugumu un pirmo reizi grupas darbības vēsturē pārsniedza 1,2 miljardu eiro slieksni. Arī 2025. gadā turpināsim iesāktos projektus un piedāvāsim apmeklētājiem jaunu zīmolu veikalus un pakalpojumu sniegšanas vietas, lai stiprinātu “Akropolis” līderpozīcijas,” komentē “Akropolis Group” ģenerāldirektore Gabriele Sapona (Gabrielė Sapon).

IT uzņēmuma “ZZ Dats” vienotais autentifikācijas risinājums Dorvis nodrošina visas vadošās Latvijas autentifikācijas metodes kā eParaksts, Smart-ID un internetbankas.

Autentifikācijas risinājums ir kļuvis lietotājiem drošāks, kā arī ērtāks IT izstrādātājiem – izstrādes izdevumi tiek samazināti par 30%.

“Risinājums Dorvis galvenokārt ir saistošs uzņēmumiem, kuru pārvaldībā ir klientu portāli, e-veikali – īpaši tie, kam jau darbojas viena, divas autentifikācijas metodes un nepieciešams tās paplašināt, centralizēt. Priecājamies, ka izdevies radīt risinājumu, kurā ar vienu integrāciju pāris dienās iespējams aizstāt līdz pat četriem mēnešiem IT izstrādes darba,” saka IT uzņēmuma SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Kā apliecina dati par Latvija.gov.lv lietotāju autentifikācijas paradumiem, klienti mūsdienās vēlas autentificēties sev ērtākā veidā – 2024. gadā 40% portāla Latvija.gov.lv apmeklētāju savu identitāti apliecināja ar autorizāciju internetbankā, 36% izvēlējās Smart-ID, bet 24% – eParakstu. Arī www.epakalpojumi.lv * statistika parāda, ka klienti izmanto dažādus autentifikācijas veidus atbilstoši savām ērtībām. Septembrī, pieslēdzoties www.epakalpojumi.lv, 85% lietotāju autentificējās ar kādu no internetbankām, bet 15% izmantoja eParakstu.

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre, jau ceturto gadu pēc kārtas notiks lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference 2025.

Konference kļuvusi par vadošo diskusiju platformu, kas pulcē nacionālos un starptautiskos politikas veidotājus, investorus, uzņēmējus, investīciju banku, konsultāciju un juridisko uzņēmumu pārstāvjus, kā arī citus nozares ekspertus, lai vienas dienas garumā dalītos pieredzē, idejās un stiprinātu sadarbību un veicinātu Baltijas kapitāla tirgus attīstību.

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šis gads ir īpašs, jo konferences pirmo diskusiju paneli iesāks Baltijas valstu finanšu ministri – Arvils Ašeradens, Latvijas Republikas finanšu ministrs, Kristupas Vaitiekūnas, Lietuvas Republikas finanšu ministrs un Jürgen Ligi, Igaunijas Republikas finanšu ministrs.

Ir visai apšaubāmi, vai politiķi pildīs solījumu 2029.gadā atjaunot 6% sociālo iemaksu likmi pensiju otrajā līmenī, intervijā atzina pensiju sistēmas eksperts, ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis.

"Taču tas nav kritiski. Es esmu veicis aprēķinus, ka arī pašreizējais iemaksu sadalījums starp pirmo un otro pensiju līmeni - attiecīgi 15% un 5% - spēs nākotnē nodrošināt pietiekamu atvietojumu darba algai," sacīja Voļskis.

Viņš skaidroja, ka šo vienu procentpunktu neizņēma no sistēmas, bet pārdalīja starp līmeņiem.

"Pagaidām pašreizējais sadalījums nekādus riskus nerada. Mani aprēķina liecina, ka pie pašreizējā sadalījuma pie 40 gadu darba stāža abi pensiju līmeņi kopā spēj nodrošināt atvietojumu 60% apmērā, kas atbilst visām starptautiskām rekomendācijām. Taču vairāk šo sadalījumu starp abiem pensiju līmeņiem gan aiztikt nevajag," uzsvēra Voļskis.

Rīgas konferenču centrā "Atta Centre" šodien notiek Baltijas kapitāla tirgus forums "Baltic Capital Markets Conference", informē "Signet Bank".

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šogad konferences pirmo diskusiju paneli sāks Baltijas valstu finanšu ministri - Arvils Ašeradens (JV), Kristups Vaitekūns un Jirgens Ligi.

Konferencē uzstāsies 35 eksperti, tostarp "East Capital" grupas valdes priekšsēdētājs un investīciju vadītājs Peters Elams Hokansons, "Nasdaq Stockholm" prezidents Adams Kostials, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, "Erste Group" akciju kapitāla tirgus vadītāja Vera Sutedja, bankas "Citadele" valdes loceklis un finanšu direktors Valters Ābele, "Rīgas ūdens" valdes locekle Agnese Ozolkāja, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, "Fitch Ratings" vecākais direktors finanšu institūciju jautājumos Arturs Seski, "Islandsbanki" IPO komunikācijas un investoru attiecību izpilddirektore Anna Bjarneja, "Artea Asset Management" investīciju vadītājs Regimants Valentonis, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas viceprezidents un finanšu direktors Burhards Kībels-Zorgers un citi.

Aprīlis finanšu tirgos aizritēja uz pamatīgi svārstīga fona, ko galvenokārt izraisīja ASV un Ķīnas tarifu konflikts.

Neraugoties uz nelielām izmaiņām indeksu līmeņos mēneša beigās, dažādos reģionos vērojamas būtiskas atšķirības aktīvu klasēs – gan valūtu, gan akciju un obligāciju tirgos.

Tirgu svārstības un ģeopolitiskā spriedze

Salīdzinot pasaules galveno aktīvu klašu pārstāvošo indeksu līmeņus marta beigās, redzams, ka aprīlis kopumā noslēdzās ar nelielām vērtības izmaiņām, taču mēneša ietvaros pieredzētais svārstīgums bija pamatīgs. Galvenais nestabilitātes avots bija ASV administrācijas aprīļa sākumā publicētais plāns par jaunajām tarifu likmēm, kuras paredzēja teju visām ārvalstīm piemērot 10–50 % augstas likmes. Šīs ziņas tirgus dalībniekos izraisīja izteikti negatīvu reakciju, jo tarifi caurmērā bija augstāki, nekā gaidīts. Papildus tam vairākas valstis, visredzamākā no kurām bija Ķīna, ziņoja par gatavību celt ASV piemērojamās tarifu likmes. Ķīna atbildēja uzreiz, un vairāku savstarpēji sekojošu atbildes gājienu rezultātā ASV un Ķīnas savstarpējās likmes pat pārsniedza 100 % līmeni. Vēlāk gan ASV prezidents pasludināja 90 dienu pauzi, kas sniegtu papildu laiku tirdzniecības sarunām, atstājot spēkā 10 % likmes visām valstīm, izņemot Ķīnai. Šī pauze lielai daļai tirgu līdz mēneša beigām caurmērā ļāva atgūt vērtības samazinājumus. Lielākais “upuris” šo darbību rezultātā bija ASV dolārs, kura vērtība pret citu valstu valūtām būtiski saruka. Ieguvējs tikmēr bija eiro, pret kuru dolārs zaudēja aptuveni 4,5 % vērtības, salīdzinot ar mēneša sākumu.