Lauksaimniecība

FOTO: Bioloģiskajā saimniecībā pienu slauc un barību govīm piestumj roboti

Db.lv, 21.11.2018

SIA «Dižglābas» jau 13 gadus ir bioloģiskā saimniecība. Sākotnēji tās pamatnodarbošanās bija gaļas lopkopība, bet pirms četriem gadiem tika pieņemts lēmums pievērsties arī piena lopkopībai. Tika iegādātas 5 piena govis. Nu bioloģiskajā saimniecībā ir aptuveni 350 liellopi, no kuriem 120 ir slaucamas govis. Lopiņi dzīvo jaunā kūtī, kas tika atklāta šogad februārī.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

XXI gadsimts ar mūsdienu tehnoloģijām ir ienācis dažādās saimniekošanas nozarēs. Ievērojams izrāviens pēdējos gados noticis piena lopkopībā - barību lopiem piestumj roboti un arī slaukšana ir robotizēta.

«Šāda saimniekošana vairs nav nekāds retums - tā strādā gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Tas ir racionāli - prasa mazāk cilvēkresursu - un nodrošina, ka piens nenonāk kontaktā ar cilvēku, kas ir būtiski, ja vēlas strādāt atbilstoši bioloģiskās saimniecības principiem,» stāsta Agnese Celova, Rojas novada SIA «Dižglābas» saimniece.

SIA «Dižglābas» bioloģiskās saimniecības statusu ieguva 2005. gadā, un sākotnēji tajā tika audzēti tikai gaļas lopi. Taču pirms četriem gadiem tika pieņemts lēmums kā papildu rūpalai pievērsties piena lopkopībai. «Sākām ar piecām pirmpienītēm un pieciem teļiem. Pakāpeniski piepirkām govis klāt. Tad sāka dzimt teliņi. Tagad papildu gaļas lopiem mums ir arī 120 slaucamas govis,» par saimniecības izaugsmi stāsta saimniece.

Viss «Dižglābās» izslauktais piens jau pāris gadus tiek nodots vienam sadarbības partnerim - A/S «Tukuma piens», kas reizi divās dienās no saimniecības iegūst 3 tonnas piena. «Stabils un prognozējams sadarbības partneris mums ir būtisks - tādējādi varam būt droši, ka mūsu produkcijai vienmēr būs noiets. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka liels partneris nodrošina mazākas iepirkuma cenas svārstības,» skaidro A. Celova.

Lai arī tradicionālā piena lopkopība ir produktīvāka - no vienas govs dienā vidēji var izslaukt ap 30 kilogramiem piena, kamēr bioloģiskās saimniecības govs dod vien ap 17 kilogramiem, tomēr visu izšķir pārliecība. «Mēs savā ģimenē cenšamies dzīvot bioloģiski - videi un veselībai draudzīgi. Govīm ļaujam iet ganībās, kad tās vēlas, un ēst dodam tikai dabīgu barību - siena maisījumu, kas audzis uz nemiglota un ar minerālmēsliem neapstrādāta lauka, un granulas, kas tiek iegūtas no ekoloģiskām izejvielām. Govis nebarojam ar soju vai rapsi, tādējādi neizdzenam tās līdz maksimumam un nodrošinām labāku veselību un ilgāku mūžu. Līdz ar to piens, kas iegūts bioloģiskajā saimniecībā, ir ar augstāku tauku un olbaltumvielu procentu. Mums ir svarīgi audzēt govis, nevis piena mašīnas, un ir tikai normāli, ka tās dod mazāk, taču vērtīgāku pienu!» uzsver A. Celova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Tukuma piens ražotnē un eko produktu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro

LETA, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Tukuma piens» ražotnes paplašināšanā un eko produktu līnijas, kurā ietilpst grieķu un Islandes jogurti, attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāvis Aivars Lazdovskis.

«Būs jauni produkti. Ne piena nozarē radikāli jaunumi, bet jau pazīstami produkti ar uzlabotu kvalitāti. Būs arī jaunas tehnoloģijas. Investīcijas ir vērstas uz eko līnijas attīstīšanu un uzturēšanu,» teica Lazdovskis, norādot, ka projekti dos iespēju uzlabot grieķu jogurta un Islandes jogurta «Skyr», kā arī svaigā siera kvalitāti. Vairāki projekti tiks īstenoti arī ar mērķi automatizēt roku darbu.

Savukārt lielākie projekti, pēc viņa teiktā, ir jaunas ēkas būvniecība blakus esošajai ražošanas ēkai, paplašinot esošo ražotni, ražošanas un noliktavu telpu pārveidošana.

Lazdovskis sacīja, ka investīciju projekti dos iespēju uzņēmumam nostiprināt pozīcijas ne tikai eko produktu segmentā vietējā tirgū, bet arī attīstīt eksportu. Šobrīd uzņēmuma eko līnijas produkti ārpus Latvijas ir pieejami Igaunijā un Lietuvā, taču kompānija plāno realizēt produkciju arī citās Eiropas valstīs, kā arī Austrumu valstīs. «Patlaban mums ir konkrēta sadarbība ar Izraēlu un šajā tirgū realizācijas apmēri varētu būt lielāki. Mums ir arī tādi specifiski produktu, kā piemēram, fetas siers, kuru varētu realizēt Austrumu tirgos,» viņš teica, piebilstot, ka šī iemesla dēļ nepieciešams palielināt arī ražošanas jaudas. Lazdovskis gan pagaidām neatklāja, cik lielā mērā plānots kāpināt ražošanas jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Baltais grieķu jogurts

Laura Mazbērziņa, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS «Tukuma piens», vērojot zīmola «Baltais» grieķu jogurta tapšanas procesu.

Piena pārstrādes uzņēmums «Tukuma piens» plāno ieguldīt 2 miljonus eiro jaunas ražošanas ēkas būvniecībā. Jauno ražošanas ēku tas plāno celt blakus esošajai ražotnei, lai paplašinātos un kāpinātu ražošanas efektivitāti. Iecerēts arī sākt ražot jauna veida produktus.

Ražošanas ēkas būvniecībai plānots piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.

Uzņēmums arī plāno attīstīt esošās produktu grupas. Plānots paplašināt produktu piedāvājumu, kas ir iepakoti pudelēs, kā arī papildināt produktu grupu, kas ražota ar ultrafiltrācijas metodi – grieķu jogurti, fetas siers, krēmsieri.

«Tukuma piens» 2016. gadā strādāja ar 47 miljonu eiro neto apgrozījumu, savukārt 2017. gadā - ar 53 miljonu eiro neto apgrozījumu. Apgrozījumā 92% veido vietējais tirgus un 8% - eksporta valstis, kas ir Lietuva, Igaunija, Somija, Polija, Vācija, Anglija un ASV. Uzņēmuma galvenais fokuss šobrīd ir eksports, jo Latvijā piena patēriņš samazinās. Šobrīd notiek pārrunas par fetas siera eksportu uz Tuvajiem Austrumiem, taču process ir ļoti lēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tukuma Piens" un "Food Union" grupas uzņēmumos, kas nodarbojas ar piena pārstrādi, neskatoties uz ārkārtas situāciju valstī saistībā ar koronavīrusa Covid-19 uzliesmojumu, produkcijas ražošana un piegāde veikaliem norit kā ierasts.

"Šobrīd strādājam bez izmaiņām. Izņēmums ir tas, ka uzņēmumā tiek veikti visi piesardzības pasākumi, lai novērstu vīrusa izplatību starp saviem darbiniekiem. Atceltas visas tikšanās gan uzņēmumā, gan ārpus tā. Atcelti visi komandējumi. Ja kādam svešam jāienāk uzņēmumā, tad tikai galējas nepieciešamības gadījumā un tikai aizsargmaskā. Pie ieejām ir uzstādītas roku dezinfekcijas stacijas. Kontrolējam darbinieku ķermeņa temperatūru," komentē AS "Tukuma Piens" mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

Vaicāts, vai uzņēmumam būtu nepieciešams valsts atbalsts šajā krīzes situācijā, A.Artihovičs atbild: "Šobrīd neizskatās, bet situācija var strauji mainīties. Savukārt iespēja saņemt nodokļu brīvdienas vērtējams kā pozitīvs solis. Ja būs nepieciešams, noteikti izmantosim."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka saldējums elegantā, melnā iepakojumā ar dažādu dzīvnieku attēliem tiek ražots Latvijā, saldummīļi jau pamanījuši, bet zīmola TU sasaisti ar Tukumu nojauš vien retais.

SIA Tu Food saldējuma ražotne, kas ir iemitinājusies bijušajās Tukuma gaļas kombināta telpās, darbojas jau trīs gadus. Uzņēmums palēnām kāpina ražošanas apjomus un vasaras sezonu sagaida ar vairākiem jauniem produktiem, starp kuriem pamatā ir klasiskas vērtības – bērnības konfekšu Gotiņa un mazkaloriju citrona saldējuma garšas. Produktu portfelī ir daudz eksotisku toņkārtu – populārākā no tām ir mango smūtijs, ko iecienījušas daiļā dzimuma pārstāves gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Mango smūtijs ir arī SIA Tu Food komandas favorīts.

No saldā krējuma

Receptūras top uz vietas uzņēmumā, tās izstrādā tehnoloģe, kurai ir 40 gadu pieredze saldējuma ražošanā. Viņa ir radījusi visus SIA Tu Food produktus – 28 dažādus saldējumus un piecu veidu smūtijus. «Pētām tirgu, analizējam patērētāju paradumus, konsultējamies ar sadarbības partneriem par jaunajām modes tendencēm. Cenšamies uzlabot un mūsdienīgot klasiskās vērtības,» saka uzņēmuma pārdošanas vadītāja, tukumniece Guna Bērziņa. Uzņēmuma ražošanas jauda ir divi tūkstoši tonnu produkcijas gadā, taču šobrīd tā vēl nav sasniegta. «Trīs gadu laikā uzņēmums ir piedzīvojis dinamisku izaugsmi, tas ir gatavs augošajam pieprasījumam veikalos, kā arī izstrādājis sadarbības piedāvājumu HoReCa segmentam – kafejnīcām un restorāniem,» informē uzņēmuma pārstāve. SIA Tu Food saražotie saldie našķi galvenokārt tiek realizēti Latvijā, daļa tiek eksportēta uz Krieviju un Ukrainu. Nesen ir apgūts arī Spānijas tirgus. Vasarā lielākie pārdošanas apjomi ir porciju saldējumiem, bet ziemas sezonā – ģimenes iepakojumiem. Lai arī konkurence starp saldējuma ražotājiem Latvijā ir visnotaļ sīva, īsta saldējuma segmentā, proti, tāda, kas gatavots no saldā krējuma, dabīgām piedevām – augļiem un ogām –, darbojas pamatā tikai mājražotāji un mazie, vidējie uzņēmumi, pie kādiem šobrīd ir pieskaitāma arī SIA Tu Food, secina G. Bērziņa. Viņa atzīst, ka patērētāji izvēlas arvien jaunas garšas, paliekot uzticīgi klasiskajām vērtībām. «Tāpēc mums ir izaicinājums – saglabāt augstu kvalitāti klasiskajām receptēm, nepārtraukti meklējot ne tikai jaunas garšas, bet arī jaunus veidus, kā baudīt saldējumu,» teic G. Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

AS «Tukuma piens» ražo zīmola «Baltais» jogurta kokteiļus ar plūmju, apelsīnu, greipfrūtu, ābolu un vīnogu garšām. Jogurta kokteiļi kā produkts tirgū vairs nav jaunums, taču jaunais iepakojuma dizains veidots, godinot Latvijas valsts simtgadi.

Uz «Baltais» jogurta kokteiļu etiķetēm ir attēloti 140 dažādi Latvijas tautastērpu brunču raksti. Speciālā dizaina iepakojums veikalu plauktos ir kopš maija sākuma, un tā autors ir AS «Tukuma piens» mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs, kurš pats ir kaislīgs tautas deju dejotājs.

Uz etiķetes ir norādīts, kurai Latvijas vietai konkrētais brunču raksts ir piederīgs. Līdz ar to iepakojums ir savā ziņā arī izglītojošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tukuma piens par gandrīz 2 miljoniem eiro atjaunos ražošanas un noliktavas telpas

Db.lv, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies AS Tukuma piens izsludinātais konkurss par ražošanas un noliktavu telpu atjaunošanu un rekonstrukciju, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā tika saņemti trīs uzņēmumu piedāvājumi, un par uzvarētāju atzīts SIA Amatnieks, kura piedāvātā līgumcena bija 1,727 miljoni eiro bez PVN.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada sākumā noslēdzās AS Tukuma piens iepirkums par ražošanas ēkas projektēšanu, būvdarbiem un autoruzraudzību.

Arī šajā iepirkumā par uzvarētāju pasludināts SIA Amatnieks, kura piedāvātā līgumcena bija 2,079 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mainījušies viesnīcas Radi un draugi īpašnieki un valde

Žanete Hāka, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par viesnīcu «Radi un draugi» apsaimniekojošā uzņēmuma SIA «Anglijas Daugavas Vanagu Fonda viesnīca Radi un draugi» īpašniekiem pastarpināti kļuvuši Igaunijas uzņēmēji Otto Tamme un Paavo Kiik, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim SIA «Anglijas Daugavas Vanagu Fonda viesnīca «Radi un draugi» vienīgais īpašnieks bija Lielbritānijā reģistrētais fonds «The Latvian Welfare Trust». Taču tagad par vienīgo īpašnieku kļuvis šī gada maija sākumā reģistrētais uzņēmums SIA «Hotel Property», kura patiesā labuma guvēji ir Otto Tamme un Paavo Kiik.

Īpašnieku maiņa notikusi 30.maijā, bet 31.maijā tā reģistrēta komercreģistrā.

Līdz ar īpašnieku maiņu mainīts uzņēmuma nosaukums - tas kļuvis par SIA «Hotel Property Old», kā arī valde - par vienīgo valdes locekli iecelts Paavo Kiik. Līdzšinējā valde - valdes priekšsēdētāja Ilze Grickus un valdes locekļi Pāvils Misiņš un Pēteris Aleksandrs Pētersons - atbrīvoti no amatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas ražotāji pēc Gulfood cer uz jauniem pasūtījumiem

Žanete Hāka, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji Dubaijas izstādē "Gulfood" ieguvuši jaunus potenciālos sadarbības partnerus, un cer uz eksporta apjomu palielināšanu.

Izstāde "Gulfood" šogad notika jau 25. reizi, un aizvadītajā nedēļā tā norisinājās Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE). Katru gadu izstādi apmeklē vairāk nekā 100 tūkstoši pārtikas nozares speciālistu no 200 valstīm, un tajā piedalās vairāk nekā 5000 dalībnieku.

Šajā gadā izstādē piedalījās 16 Latvijas pārtikas ražotāji - SIA "Balticovo", SIA "Cannelle Bakery", SIA "Cido grupa", SIA "Markol", SIA "Orkla Confectionery & Snacks Latvija", SIA "King Coffee Service", AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Very Berry", SIA "Nordic Food", SIA "Pernes L", SIA "Baltic Stars International", SIA "Ramkalni Nordeco", AS "Smiltenes piens", SIA "Top Food", AS "Tukuma piens", AS "Jaunpils Pienotava".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju demonstrē starptautiskā pārtikas izstādē Vācijā

Žanete Hāka, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji jau tradicionāli no 5. līdz 9. oktobrim piedalījās starptautiskajā pārtikas industrijas izstādē «Anuga 2019» Ķelnē, Vācijā, informē Zemkopības ministrija.

Šogad Latvijas ražotāji uz Ķelni veda sešus nacionālos kopstendus, kuros būs aplūkojama 31 uzņēmuma produkcija. Dzērienu hallē produkciju rādīja SIA «Dabas dots», SIA «Cido Grupa», SIA «Markol», «SIA «Ilgzeem», SIA «LKOM» un SIA «Nordic Food». Maizes un saldumu paviljonā produkciju vienkop izstādīja SIA «Lāči», SIA «Kārumu fabrika», SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» un AS «Latvijas Maiznieks». Piena produktu hallē bbija uzņēmumu AS «Jaunpils pienotava», AS «Cesvaines piens», SIA «Top food», AS «Tukuma piens» un AS «Balticovo» produkcija. SIA «Salas zivis», SIA «Gaļas nams Ādaži» un SIA «Cēsu gaļas kombināts» savu veikumu rādīja gaļas produktu paviljonā. Bio un veselīgo produktu hallē varēja aplūkot SIA «Rāmkalni Nordeco», SIA «Felici», SIA «Lat Eko Food» un SIA «Milzu!» ražojumus. Sestais kopstends no Latvijas atradās delikatešu (fine food) hallē, un saražoto tur rādīja SIA «Zekants», SIA «Smartfoody», SIA «ZETZ», SIA «Pērnes L», «SIA «Pharmeko Lettland», SIA «Dimdiņi», SIA «Taste Caps!», SIA «Pure Chocolate» un SIA «Very Berry».

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Ražotāji no Latvijas piedalās bioloģiskās pārtikas izstādē Vācijā

Monta Glumane, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 12.līdz 15. februārim Nirnbergā, Vācijā norisinās starptautiskā bioloģiskās lauksaimniecības izstāde un kongress "BioFach 2020", kurā piedalās arī ražotāji no Latvijas.

Izstādē "BioFach 2020" Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra nodrošina dalību nacionālajā stendā 12 Latvijas bioloģiskās pārtikas ražotājiem: AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Milzu", SIA "LAT EKO FOOD", AS "Tukuma piens", SIA "Rāmkalni Nordeco", SIA "Kārumu fabrika", SIA "Ricberry", SIA "Pharmeko Lettland", SIA "L.Ē.V./Ekstraktu rūpnīca", SIA "KEEFA", SIA "LKOM",SIA "Trikātas Piens".

"BioFach 2020" ir viena no vadošajām bioloģiskās pārtikas izstādēm pasaulē, kas jau 31. reizi norisināsies Nirnbergā. 2019. gadā izstādē piedalījās aptuveni 3000 dalībnieki un to apmeklēja vairāk nekā 51 tūkstotis apmeklētāju no 143 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība «VG Kvadra Pak» Pasaules Iepakojuma organizācijas (World Packaging Organisation) starptautiskajā konkursā «WorldStar for Packaging Excellence» guvusi augstu novērtējumu un saņems uzvarētāja balvu.

AS «VG Kvadra Pak» konkursā, kurā šogad piedalījās 319 darbi no 35 valstīm, guva atzinību ar lakricas «LIQ» dāvanu kārbu grupu. Apbalvošanas ceremonija notiks 2019. gada 15. maijā Prāgā, Čehijā.

Kārbas izgatavotas Somijas uzņēmumu grupai «LIQ». Kārbu komplektu veido lielā kārba, kurā ievietotas 4 mazas dažādu garšu lakricu kārbas. Kārbu ārējo tumšo dizainu rotā koši teksti, kā arī dažādās krāsās nodrukātās kārbu iekšpuses, atbilstoši katram lakricas veidam. Kārbu ražošanā izmantots kartons.

Uzņēmums «VG Kvadra Pak» starptautisko balvu «WorldStar for Packaging Excellence» jau saņēmis vairākas reizes.

Latvijas uzņēmumi kopš 1998. gada, kad sāka piedalīties prestižajā konkursā «WorldStar», saņēmuši jau deviņpadsmit balvas – apbalvoti uzņēmumu «Stora Enso Packaging», «Austra Pak», «Tukuma Piens», «Latvijas Balzams», «Dobeles Dzirnavnieks», u. c. iepakojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Daži padomi eksportētājiem

AS Valmieras stikla šķiedra pārdošanas sektora vadītājs Oto Grīnbergs, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis biznesa attīstībā. Taču dažkārt šķiet, ka, nākot no tik nelielas valsts kā Latvija, ir grūti iekarot ģeogrāfiski tālus un apjomīgus tirgus.

Tomēr mums ir vairāki piemēri, kuriem tas sekmīgi izdevies. Piemēram, AS «Latvijas finieris» ir labi atpazīstams Dienvidkorejas kuģu būvniecībā, AS «Tukuma piens» zīmola Baltais produkcija ir pieejama Apvienotajos Arābu Emirātos milzīgajā veikalu ķēdē Carrefour, savukārt AS «Valmieras stikla šķiedra» ir sevi pierādījusi 47 dažādās pasaules valstīs.

Katrs uzņēmums ir atšķirīgs gan lieluma, gan darbības nozares, kā arī savas struktūras ziņā. Atkarībā no šiem apstākļiem eksports ne vienmēr ir nepieciešams, taču jāņem vērā, ka uzņēmuma attīstība būs piesaistīta vietējā tirgus izmēram. Ja visi ienākumi tiek gūti, darbojoties tikai vienas valsts teritorijā, pastāv dažādi ar nodokļu politikas izmaiņām vai jauniem regulējumiem saistīti riski, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma darbību. Veicot eksportu ir iespējams šos riskus mazināt un diversificēt ieņēmumus arī situācijā, kad kāds no tirgiem vairs nenodrošina plānotos ieņēmumus. Nelielam ģimenes uzņēmumam ar vietējo tirgu var pilnībā pietikt, bet, ja mērķis ir kļūt par lielu un veiksmīgu uzņēmumu, tad, piemēram, AS «Valmieras stikla šķiedras» gadījumā tieši eksports ir uzņēmuma attīstības pamatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai viegli būt jaunam biznesā?

Sergejs Novikovs, uzņēmējs, SIA Vikotrans pārstāvis, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados aizvien vairāk tiek runāts par jaunu uzņēmēju paaudzi Latvijas biznesa vidē, kuri ienāk ar citu skatījumu, bez padomju pieredzes, ar citām vērtībām un vērienu.

Uz šiem uzņēmējiem tiek liktas lielas cerības un no viņiem tiek sagaidīts daudz – ilgtspējīgu uzņēmumu izveide, uzņēmēju tēla uzlabošana, biznesa paradigmu maiņa, eksporta sekmēšana u.tml. Vai tas nav par daudz prasīts, un, vai ir viegli būt jaunam biznesā? Galvenais ir gribasspēks un drosme – tas ir vienlīdz svarīgi kā jauniem, tā arī pieredzējušiem uzņēmējiem.

Katram darbam un amatam ir sava vērtība

SIA «Vikotrans» darbība ir vērsta uz transporta pakalpojumiem un kravas pārvadājumiem. Lai gan esam viens no jaunākajiem uzņēmumiem nozarē, dibināts vien 2010. gadā, raugoties no automašīnu vienību skaita, esam arī viens no lielākajiem šāda tipa uzņēmumiem Latvijā, kas veic iekšējos pārvadājumus. Apkalpojam tādus uzņēmumus kā SIA «Maxima Latvija», A/S «Dobeles dzirnavnieks», A/S «Tukuma piens», A/S «Latvijas Maiznieks», kā arī citus Latvijā un arī starptautiskajā vidē labi atpazīstamus uzņēmumus. Šis ir ģimenes uzņēmums, kas viennozīmīgi man sniedz papildus motivāciju strādāt, augt un attīstīties. Paralēli darbam iegūstu augstāko izglītību, studējot uzņēmējdarbību, jo uzskatu, ka izglītībai ir liela nozīme panākumu gūšanā. Šobrīd ieņemu vadošu amatu, taču dzīvē esmu izmēģinājis dažādus darbus, un uzskatu, ka ikvienam darbam ir sava vērtība. Savulaik strādāju par sētnieku, apkopēju, mazgājot grīdas kāpņu telpās - tolaik man bija aptuveni 14 gadi, tāpēc pelnīju kabatas naudu, kā vien spēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība «VG Kvadra Pak» saņēmusi «Iepakojuma Ekselences» balvu («WorldStar for Packaging Excellence») par lakricas «LIQ» iepakojumu.

Pasaules Iepakojuma organizācijas (World Packaging Organisation) starptautiskais konkurss «WorldStar for Packaging» norisinājās Prāgā, Čehijā un tajā piedalījās 319 darbi no 35 valstīm. Uzvarētājus noteica starptautiska žūrija – eksperti no pasaules iepakojuma organizācijām, asociācijām un institūtiem.

AS «VG Kvadra Pak» konkursa darbs – lakricas «LIQ» dāvanu kārbu grupa 2017. gadā saņēma «Grand Prix» nacionālajā konkursā «Labākais iepakojums Latvijā», ko organizē Latvijas Iepakojuma asociācija.

Kartona kārbas izgatavotas Somijas uzņēmumu grupai «LIQ». Kārbu komplektu veido lielā kārba, kurā ievietotas 4 mazas kārbas lakricu iepakošanai. Kārbu ārējo tumšo dizainu atdzīvina koši teksti, kā arī dažādās krāsās nodrukātās kārbu iekšpuses, atbilstoši katram lakricas veidam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Iepakojuma organizācijas starptautiskajā konkursā "WorldStar for Packaging Excellence" uzņēmums "Austra Pak" ieguvis augstu novērtējumu un saņems uzvarētāja balvu par kartona iepakojumu bišu transportēšanai.

Apbalvošanas ceremonija notiks 2020. gada 8. maijā Diseldorfā, Vācijā, starptautiskās iepakojuma izstādes "Interpack" laikā.

Konkursā šogad bija iesniegts 321 darbs no 36 valstīm. Darbus vērtēja un uzvarētājus noteica starptautiska žūrija, kurā piedalījās pārstāvji no 36 iepakojuma asociācijām.

Latvija piedalījās ar iepakojumu bišu transportēšanai - strops ar ērtiem rokturiem pārvietošanai, bišu skrejām un ventilācijas caurumiem sānu plaknēs. Tas noder tiem, kas ķer spietus, audzē, pērk, pārdod, pārvieto bites. Kartona stropi ir pietiekoši lēti vienreizējai izmantošanai, tomēr ir izmantojami arī ilgāk. Tas ir pietiekoši izturīgs iepakojums, lai savietotu vismaz piecos stāvos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir gana daudz mazo uzņēmumu, kas piedāvā dažādus vegāniskus produktus. Viens no pirmajiem lielajiem ražotājiem Latvijā, kas sācis piedāvāt tradicionālo produktu vegāno versiju, ir AS Tukuma piens, kas šajā pavasarī tirgū ieviesa sojas «biezpiena sieriņus». Vegānās kafejnīcas Terapija vadītāja Elīna Dzelzkalēja priecājas, ka vietējie ražotāji sāk piedāvāt alternatīvas un ka veikalos paplašinās specializēto produktu piedāvājums.

«Tas, protams, liecina par to, ka lielie uzņēmumi ir sadzirdējuši pieprasījuma saucienus pēc vegāniskiem produktiem. Izpildījums jau ir cits stāsts un pašu uzņēmumu atbildība,» viņa norāda.

«Vegānisms ir modē. Biju pārsteigta, cik liels ir pieprasījums, kad uz Jāņiem man sojšlikus pasūtīja vai kad aizbraucu patirgoties Vegānfestivālā – klientu tūkstoši!» saka Dita Lase, veikala Gardais īpašniece un veģetārās uztura skolas Vegus vadītāja. Vegānfestivālu šogad apmeklēja vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku, kas apliecina, ka interese par vegānismu ir liela. «Mēs vēlamies parādīt vegānismu kā dzīvesveidu vai ikdienas izvēļu ietekmētāju visai sabiedrībai, kas vēlas mūs uzklausīt. Spriežot pēc lielās intereses – tādu cilvēku ir daudz, un par to liels prieks,» teic Dainuvīte Roginska, Vegānfestivāla projekta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Tukuma Piens: Pieprasījums pēc vegānajiem produktiem vēl ir neliels

Anda Asere, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paskatoties Google Trends, vārda «vegan» meklēšana visā pasaulē piecos gados pieaugusi trīs reizes, laikrakstam Dienas Bizness norāda Vegānfestivāla projekta vadītāja Dainuvīte Roginska.

Vegāno produktu nišā startējis arī ražotājs AS Tukuma Piens, kura pārstāvis Armands Artihovičs gan atzīst, ka uzņēmums vēl svārstās, vai tirgum piedāvāt vēl kādu vegāno produktu:

«Pētot Eiropas un pasaules tendences, redzējām, ka ir pieprasījums pēc vegāniem produktiem. Pagaidām šādu produktu patēriņš Eiropā uz kopējā fona ir neliels, tas varētu svārstīties no trīs līdz piecu procentu robežās. Arī Latvijā veikalu plauktos tie parādās biežāk.Tādēļ arī izlēmām sākt ražot vegānos sieriņa desertus. Recepte šim produktam ir pilnīgi cita, jo piena šajā produktā nav. Līdzīgs ir tikai ražošanas process, tādēļ arī ar samērā nelielām investīcijām varējām uzsākt ražošanu. Skaidrs, ka šis nav lielapjoma, bet izteikts nišas produkts, ar to rēķinājāmies.Salīdzinot ar citiem sieriņiem, šīs kategorijas produktu ražošanas apjomi ir mazi – divi līdz trīs procenti. Vai plānojam vēl kādu produktu piedāvāt vegānā versijā? Vēl nedaudz paskatīsimies, kā attīstīsies mūsu pirmā produkta pārdošana, un tad lemsim.»

Komentāri

Pievienot komentāru