Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvas Rīgas arhitektūrā finālists tuvplānā - koka ēka Torņkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Tuvojoties Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2019, biznesa ziņu portāls Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot tai izvirzītos objektus - šoreiz ieskats kategorijā Daudzdzīvokļu nami nominētajai mazstāvu dzīvokļu ēkā Altonavas ielā 2, Torņkalnā.

Žūrijas dalībnieks, biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis, vērtējot šo projektu, secina, ka dzīvokļu īres tirgus Rīgā šobrīd sit augstu vilni, un šīs nišas piedāvājumu patlaban var ļoti labi salīdzināt, izvēloties pēc visdažādākajiem parametriem. Daudzdzīvokļu māja Altonavas ielā 2 it kā ir kārtējais īres dzīvokļu komplekss. «Bet, manuprāt, projekta autori ir veiksmīgi atraduši mijiedarbību starp seno un mūsdienīgo, radot 21. gadsimtam atbilstošu dzīves telpu, kurā spēcīgi ir jūtama vēstures elpa (labā nozīmē). Cienījams solis no īpašnieka bijis trīs seno krāšņu restaurācija un pārbūve par kamīniem. Kā atzīst pats saimnieks, seno apkures sistēmu remonts noteikti nav bijis ekonomiski pamatots,» vērtē K.Ceplis. Viņaprāt, kā neizmantotā iespēja būtu atzīmējama pagalma mūra sēta, kas varētu būt veiksmīgi apaudzēta ar vīnogulājiem vai līdzīgiem vīteņaugiem, kas dotu kompleksam mājīgāku noskaņu.

Arhitekts Jānis Lejnieks atzīmē, ka, saskaņā arī ar pasūtītāja un projektētāja pārstāvju teikto, mansarda stāva izbūve ir bijusi nepieciešama vairāk ekonomisku, nevis arhitektonisku apsvērumu dēļ. «Jautājums – cik tajā veiksmīgi ir integrēts vecās ēkas atiks ar centrālo frontonu, kas šķiet iespiests jaunajā jumta formā. Koplietošanas telpas atjaunotas lietpratīgi un gaumīgi. Patīkama detaļa ir virsgaisma kāpņu telpā. Pagalms, kuru veido betona ķieģeļu bruģis, un tā labiekārtojums gan varēja būt izdomas bagātāks, tam pietrūkst Pārdaugavai raksturīgā mazā mēroga, ko varētu piešķirt kāda mazā arhitektūras forma,» secina arhitekts. Viņaprāt, visvairāk uzteicams ir pats mājas atjaunošanas fakts, jo Rīgas nomales apkaimēs ir simtiem, ja ne tūkstošiem simtgadīgu mazstāvu daudzdzīvokļu māju, kuras pamazām degradējas un tiks nojauktas, ja vien neatradīsies tālredzīgi investori, viedi arhitekti, prasmīgi būvnieki un apsaimniekotāji, kas spēs atjaunot īres dzīvokļu prestižu.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Juris Monvīds Skalbergs uzskata, ka nama atjaunošana vērtējama kā lietderīga vecā vēsturiskā Rīgas dzīvojamā fonda atjaunošana jaunā, laikmetīgām prasībām atbilstošā kvalitātē. Savukārt Latvijas Būvinženieru savienības pārstāve Inese Aizstrauta priecājas, ka 1907. gadā celtais un gadu gaitā visai nolaistais divstāvu apjoma nams pretī vēsturiskajai Torņkalna pērlei Blokmuižai ir atdzimis kā 20. gadsimta sākuma Rīgai vizuāli raksturīga dzīvojamā māja ar 7 plašiem īres dzīvokļiem. «Īpašnieku entuziasms un ticība tam, ka izdosies atjaunot māju, kurai jau pirms pieciem gadiem būvvalde izdeva nojaukšanas atļauju, ir uzslavas vērta. Šis ir labās prakses piemērs, no kura ir vērts mācīties,» savā vērtējumā norāda I. Aizstrauta.

Nama projektētājs: Laimdota Bitaite Pasūtītājs: SIA «RENAMS» Būvētājs: «Communicatio Baltic OU», SIA «RB&B», SIA «Balustrāde» un SIA Kļavas EK Autori: arhitekti Laimdota Bitaite, Bruno Bitaitis, Baiba Riekstiņa. Detaļu izstrāde: Ieva Rietuma. Krāsu risinājums: Anda Bela. Būvkonstrukcijas: Lillija Gabinska.

Gada balvas Rīgas arhitektūrā rezultātu paziņošana notiks 7. oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ainavai nav robežu

Zane Atlāce- Bistere, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klīversalā šodien pirmo reizi tiks pasniegtas Latvijas Ainavu arhitektūras balvas, tā akcentējot ainavu kā sociāli, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu cilvēku koprades produktu.

Balvām trīs nominācijās - Ārtelpa, Personības un Procesi – varēja pieteikt kā jau izbūvētas ārtelpas, tā vēl nerealizētus projektus, vērienīgas pilsētvides pārveidošanas koncepcijas un privāto dārzu projektus. Un konkurence nudien bija sīva, teic Latvijas Ainavu arhitektūras asociācijas valdes locekle Indra Purs.

Fragments no intervijas

Vai Ainavu arhitektūras balvas izveide ir mēģinājums skaļāk atgādināt par šīs profesijas esamību un nozīmi?

Jā, tā arī ir – mēs šogad pirmo reizi izskanam un meklējam veidu, kā skanēt skaļāk. Ainavu arhitektūra bijusi visu laiku, bet šī ir reize, kad iznākt no ikdienas veikuma, pasvinēt, celt pašapziņu, apzināties savu spēku un daudzveidību. Jo, atskatoties pagātnē, ainavu arhitektūra Latvijā ir ļoti sena, paralēles ar citām valstīm ir tādas pašas. Taču nozares īpatnība ir tāda, ka visu laiku ir mainījušies nosaukumi – ir bijusi dārza māksla, daiļdārzniecība, dārzu arhitektūra. Pasaulē meklējumi, kā to labāk nosaukt, nonākuši pie ainavu arhitekta ar tendenci virzīties tālāk uz ainavu urbānismu. Balva šobrīd ir vairāk kā rīks, ar kura palīdzību arī plašāka sabiedrība un citu nozaru profesionāļi varētu labāk saprast, ar ko tad ainavu arhitektūra nodarbojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: 2020.gada balvā Rīgas arhitektūrā novērtētie objekti

Zane Atlāce-Bistere, 05.10.2020

Atzinība par jaunu telpisko kvalitāti pārveidotā industriālās apbūves teritorijā - ražošanas un biroju ēkas Bukultu ielā 11 projektētājam SIA „F.L.Tadao & Lukševics“.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules arhitektūras dienā 5.oktobrī jau 15. reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā.

Šogad tā “Par inovatīvu pieeju un izsmalcinātiem arhitektūras risinājumiem, pārveidojot industriālo mantojumu par jaunu kultūras vietu Rīgā” piešķirta Hanzas peronam un tā autoriem: arhitektiem Reinim Liepiņam, Ilzei Liepiņai, Ievai Landmanei, Ievai Lejai, Aināram Plankājam, Mārtiņam Ostaņēvičam, Jurģim Prikulim, Ģirtam Kūlam.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 14 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Kā pēdējos gados ierasts, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē – daudzdzīvokļu ēkā River Breeze Residence. Pērn balva “Par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā” tika piešķirta tās autoriem: arhitektiem Ventim Didrihsonam, Kasparam Laugam, Ivo Kalvelim, Līvai Bankai, Alisei Jēkabsonei; projekta vadītājam Andrim Gudiņam; ainavu arhitektiem Helēnai Gūtmanei, Mārim Bušam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvu Rīgas arhitektūrā 2019 saņem River Breeze Residence

Zane Atlāce - Bistere, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā 2019.

To par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā šogad ieguva daudzdzīvokļu ēka Kuģu ielā 28 - River Breeze Residence, balvas pasniegšanā informēja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Projektētājs: SIA «Didrihsons un Didrihsons», pasūtītājs: SIA «Klīversala RE», būvētājs: AS «LNK Industries».

Autori: būvprojekta vadītājs un arhitekts: Ventis Didrihsons. Arhitekti: Kaspars Lauga, Ivo Kalvelis, Līva Banka, Alise Jēkabsone, Andris Gudiņš, SIA «Didrihsons un Didrihsons». Labiekārtojums: ainavu arhitekti Helēna Gūtmane, Māris Bušs, SIA «ALPS ainavu darbnīca». Transporta risinājumi: Mārtiņš Roops, Mārtiņš Ābols, Reinis Kivliņš, SIA «Projekts 3». Būvkonstrukcijas: inženieris Kaspars Ozers, SIA «AAEKK Consulting». Apkure, vēdināšana, gaisa kondicionēšana, siltummezgls: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Palujanovs, Olga Krečetova, SIA «Efiko». Ūdensapgāde un kanalizācija iekšējie un ārējie tīkli: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Judincevs, SIA «Efiko». Elektroapgāde, ugunsdzēsības automātikas sistēmas, elektronisko sakaru sistēmas: inženieris Jānis Zvilna SIA «Latpro Ltd». Ārējā elektroapgāde: inženieris Jānis Karpovičs, SIA «Enserv». Ugunsdzēsības sistēmas: inženieri Vilnis Puļķis, Raimonds Roga, SIA «VPM Latvia». Ēkas energoefektivitātes aprēķini: inženieris Andris Vulāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvas Rīgas arhitektūrā 2019 finālisti

Zane Atlāce - Bistere, 06.09.2019

BIROJU ĒKA PĒRNAVAS IELĀ 83

Projektētājs: SIA «Zenico projekts». Pasūtītājs: SIA «STARJT». Būvētājs: SIA «ELMIKS». Autori: arhitekti Viktors Valgums, Kaspars Dortāns, Viktors Valgums jr., SIA «Zenico Projekts»; BK: Dmitrijs Ščogoļevs, SIA «BK Style»; AVK: SIA «Biant» sadarbībā ar «Consolis un «Termodeck; EL, ELT: SIA «Elpro»; ESS: SIA «Telekom Serviss»; GA, GAT: SIA «Intra PB»; ŪKT: Jurijs Šepavalovs

Avots: Aivars Siliņš/arhitekts.riga.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada balvai Rīgas arhitektūrā žūrija izvirzījusi 11 objektus. Finālistu vidū dominējoša ir mājokļu tēma, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

«Tradicionāli, balvu pretendentu loks atspoguļo redzamāko veikumu Rīgas arhitektūrā un pilsētbūvniecībā, kā arī objektus ar pievienoto vērtību pilsētvides kvalitātes uzlabošanā. Šī gada finālistu vidū absolūti dominējoša ir mājokļu tēma. Mēs redzam, ka privātie attīstītāji izmanto situāciju, kad «buksē» esošā dzīvojamā fonda renovācijas process, un piedāvā virkni kvalitatīvus un arhitektoniski interesantus projektus pircējiem ar dažādām vēlmēm un pirktspēju dažādās pilsētas teritorijās un apkaimēs. Tāpat šogad finālistu vidū redzam objektus ar publisko resursu iesaisti, kas reaģē uz aktuālo sabiedrības pieprasījumu pēc vides vērtību respektēšanas, kvalitātes uzlabošanas un iespēju paplašināšanas,» teic Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvojuma "Būvindustrijas lielā balva 2020" galveno balvu kategorijā "Gada arhitekts" saņēmuši Ilze un Reinis Liepiņi no SIA "Sudraba arhitektūra," informē Latvijas Būvinženieru savienība.

Viņi arī apbalvoti kategorijā "Gada inženieris". Kopumā būvindustrijas lielo balvu – "Pamatakmeni" - saņēma 12 būvniecības nozares profesionāļi.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" balvu saņēma: pensionēts arhitekts, arhitektūras doktors Gunārs Asaris; SIA "Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs" valdes priekšsēdētājs Valters Celmiņš; Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Arhitektūras un būvniecības katedras asociētais profesors Andris Šteinerts; SIA "Inženierbūve" valdes loceklis, tiltu inženieris Andris Gailis; Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieka vietnieks, galvenais būvuzraugs Leonards Dubkevičs; Rīgas Celtniecības koledžas kursa Būvkonstrukcijas docētāja, studentu pētījumu vadītāja, būvnieku grupu kuratore Rūta Vanaga.

Komentāri

Pievienot komentāru