Karjera

FOTO: Labākajiem darba devējiem pasniedz LDDK gada balvas

Žanete Hāka, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Svinīgā ceremonijā Melngalvju namā trešdien, 16. novembrī, pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada Balvas, godināti reģionu un visas Latvijas labākie darba devēji, kā arī jau trešo gadu par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegta gada tautsaimnieka balva.

Gada tautsaimnieka balvu šogad saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Mārtins Talijs (John Martin Tully) un valdes loceklis Arnis Riekstiņš.

«Gada tautsaimnieka balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā sadarbībā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas, dod pienesumu tautsaimniecībā un vienlaikus rod iespēju ieguldīt inovācijās, zinātnes attīstībā un palīdzēt arī tiem, kam atbalsts nepieciešams visvairāk. Mikrotīkls vadītāji ar savu rīcību veido mūsdienīga un atbildīga uzņēmēja kodu,» par balvas saņēmējiem pauž LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Savukārt nominācijā Latvijas labākais darba devējs šogad sveikta Rīgas Tehniskā Universitāte.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone stāsta, ka šī gada balvu saņēmējus kopumā raksturo viena

tendence – inovācijās balstīti uzņēmumi, mūsdienu tehnoloģijas, augsti kvalificēts darba spēks. Tie ir uzņēmumi, kas izprot sociālā dialoga nozīmi, atbalsta vietējo kopienu un kopumā savā darbībā demonstrē atbildīgas uzņēmējdarbības principus, teic L. Meņģelsone.

LDDK Gada balva tika pasniegta labākajiem darba devējiem sešās kategorijās:

Latgales reģionā – SIA Ariols, kurš nodarbojas ar pārtikas ražošanu un ir viens no Baltijas valstu līderiem pusfabrikātu un saldēto pelmeņu ražošanā. SIA Ariols Ludzā nodarbina gandrīz simts strādājošos. Ņemot vērā sociālekonomisko situāciju, uzņēmuma vadība cenšas nodrošināt darba vietas sava reģiona jauniešiem un būtisku uzmanību pievērš personāla kvalifikācijas celšanai.

Zemgales reģionā – SIA Tenapors, kas nodarbojas celtniecības materiālu ražošanu, Dobelē dodot darbu nepilnam simtam cilvēku. Uzņēmuma veiksmes atslēga ir mērķtiecīgs un plānveidīgs darbs, lai palielinātu apgrozījumu, tādējādi nodrošinot investīcijas attīstībai un iespēju izstrādāt jaunus, konkurētspējīgus produktus. Un tam pamatā ir profesionālā uzņēmuma darbinieku komanda un veiksmīgā sadarbība ar klientiem.

Vidzemes reģionā – a/s Cēsu alus, kas jau savā gada pārskatā norāda uz darbiniekiem kā vienu no svarīgākajiem resursiem. Cēsu alus ir kā piemērs sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības prakses ieviešanā. Darbinieki patiesi vēlas un sasniedz izcilus rezultātus – tāda ir Cēsu alus personāla attīstības vīzija.

Kurzemes reģionā – SIA Ventspils Nafta Termināls, kura attieksmi pret personālu un sociālo dialogu droši var rādīt kā piemēru ne tikai reģiona, bet visas valsts darba devējiem. Koplīgums un sadarbība ar arodbiedrību, atbalsts vietējai slimnīcai, augstākie standarti darba drošībā – šie ir daži no iemesliem, kādēļ žūrija izvēlējās tieši SIA Ventspils Nafta Termināls.

Rīgas reģionā – SIA X Infotech. Šis ir programmatūras izstrādes uzņēmums, kura izaugsme bijusi iespējama pateicoties izglītotam, labi atalgotam un motivētam kolektīvam. Viena no uzņēmuma pamatnostādnēm ir veicināt ilgtspējīgu darbinieku izaugsmi. Kā daudzi citi nozares līderi “X Infotech” jau vairākus gadus sadarbojas arī ar izglītības iestādēm, piedāvājot atbalstu jauniešu izglītošanā.

Rīgā – SIA Tele 2 Shared Service Center iezīmē jaunu virzienu mūsdienu uzņēmējdarbības attīstībā un tā vadītājs šogad teicis – kopējā tendence, ko var novērot dalīto pakalpojumu centros, ir cilvēkresursu lomas pieaugšana - ir svarīgi pieņemt darbā pieredzējušus un prasmīgus darbiniekus. Līdz ar šo tendenci dalīto pakalpojumu centri pievērš lielāku uzmanību ne tikai konkurētspējīgam atalgojumam, bet arī biroja atrašanās vietai, dizainam, sporta aktivitāšu iespējām un citiem darbinieku apmierinātību saistītiem faktoriem.

Labākais darba devējs Latvijā – Rīgas Tehniskā universitāte. Ne tikai novērtēt savus darbiniekus, bet sniegt ieguldījumu arī darba tirgum piemērota, augsti izglītota darba spēka veidošanā. Lai to panāktu Rīgas Tehniskā Universitāte ir atvērusi Inženierzinātņu vidusskolu, iesaistījusies nozares normatīvo aktu izveidē, piedalās dalība Zinātnieku naktī.

Daudzi no reģionu labākajiem darba devējiem ieguldījuši līdzekļus savu novadu attīstībā, bet vienlīdz svarīga arī atgriezeniskā saite un laba sadarbība ar pašvaldību. Tādēļ LDDK Gada balvas ietvaros tika sveikti atsaucīgākie un zinošākie partneri pašvaldībās. Balvu Darba devējiem draudzīgākā pašvaldība saņēma Ādažu novada dome. Ādažos šogad darbu sākuši vairāki nozīmīgi jauni uzņēmumi un dome ar patiesu interesi darbojas uzņēmējdarbības vides sakārtošanā. Ādažu novads lieliski demonstrē, ka nav jābūt lielajam reģionu centram, lai spētu piesaistīt uzņēmējus un ar gudru politiku un pārdomātu atbalstu veicinātu uzplaukumu savā pašvaldībā.

Pēc viena gada pārtraukuma LDDK Gada balvas ietvaros tika sveikta darba devējiem draudzīgākā valsts iestāde un šo balvu saņēma Lauku atbalsta dienests. LAD pozicionē sevi kā 100% elektronisku iestādi un dara visu iespējamo, lai būtu atbalsta un konsultāciju partneris saviem klientiem, kuri šo pretimnākošo pieeju novērtējuši vairākos klientu apmierinātības pētījumos un laba servisa balvās.

Savukārt pirmo reizi tika sveikts uzņēmums, kas jauniešu aptaujas un žūrijas vērtējumā atzīts par labāko prakses vietu. Nominācijā Labākais prakses devējs uzvarēja akciju sabiedrība Latvenergo, kas ir izveidojis labas tradīcijas sadarbībai ar praktikantiem, jauniešiem ir iespēja celt kvalifikāciju, iepazīt darba vidi, daudzi no viņiem saņem savu pirmo algu un savu karjeru turpina tieši pie šī uzņēmuma.

Šogad uz LDDK Gada balvu kandidēja vairāk nekā 320 uzņēmumu, institūciju un vadītāju un pirmajā kārtā tos vērtēja Valsts Ieņēmumu dienests, Valsts Darba inspekcija, Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība, kā arī “Lursoft”. Līdz fināla žūrijas sēdei tika 22 spēcīgākie kandidāti. Viņu atbilstību augstajam apbalvojumam izvērtēja žūrija, kurā darbojās valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji, kā arī nacionālā līmeņa sociālie un sadarbības partneri.

LDDK Gada balvas partneri – SIA LDz Cargo un VAS Latvijas dzelzceļš, informatīvie partneri – Lursoft un Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija šodien jau ceturto gadu godinās labākos darba devējus reģionos un valstī, kā arī nosauks Gada tautsaimnieku.

Tā ir kvalitātes novērtējuma balva īpaši veiksmīgiem un sociāli atbildīgiem uzņēmumiem. 2016.gadā LDDK Gada balvas finālā tika izvirzīti 22 spēcīgākie kandidāti. Šogad nominācijām tika izvirzīti 32 darba devēji.LDDK Gada balvai izvirzītie uzņēmumi izvēlēti sadarbībā ar Lursoft, izvērtējot uzņēmumu apgrozījuma, peļņas un darbinieku skaita pieaugumu vairāku gadu dinamikā, kā arī ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts darba inspekcijas (VDI) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pieredzi sadarbībā ar konkrētajiem uzņēmumiem.

Tāpat tika ņemta vērā uzņēmumu pašu sniegtā informācija par savu izaugsmi, attīstības plāniem, darba vides organizāciju un sociāli atbildīgajām aktivitātēm savā reģionā. Savukārt pašvaldību institūciju kategorijās balvas nominantus izvirzīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).Gada tautsaimnieka balvu šovakar pasniegs Valsts prezidents Raimonds Vējonis. LDDK uzsver, ka šīs balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas un dod pienesumu tautsaimniecībā. Jāatgādina, ka Gada tautsaimnieka balvu 2016. gadā saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Martins Talijs un valdes loceklis Arnis Riekstiņš, 2015. gadā industriālā koncerna UPB holdings padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, savukārt 2014. gadā tradīciju iesāka ilggadējais AS Latvijas Finieris vadītājs Juris Biķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) gada balvas Gada tautsaimnieks ieguvējs ir AS Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks. Tā kā šogad LDDK atzīmē 25 gadu jubileju, tad balva tika piešķirta nevis uzņēmumam, bet visai nozarei un R.Strīpniekam kā tās spilgtākajam pārstāvim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunuzņēmumi – izcila iespēja ambiciozajiem un talantīgajiem

Vairāku starptautisku uzņēmumu dibinātājs un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektors Sergejs Jakimovs, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmējdarbība jeb start-up, kā to nereti sauc sarunvalodā, ir izcila iespēja sasniegt savus ambiciozos mērķus centīgajiem un talantīgajiem, kuri grib dibināt savu uzņēmumu un pakāpeniski no Latvijas biznesa raudiņām pārvērsties par starptautiskā biznesa haizivīm.

Zinātniski pārbaudītas biznesa idejas

Manis dibinātie jaunuzņēmumi vienmēr bijuši pētījumos balstīti, un tas nozīmē, ka biznesa ideja tikusi zinātniski pārbaudīta. Pirmais uzņēmums ir "Koatum", kas nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Tam sekoja pirmais no Latvijas nācis naftas servisa uzņēmums "Vortex Oil Engineering", kas nodarbojas ar ūdens izmantošanas efektivizāciju naftas laukā. Mūsu piedāvātā tehnoloģija ļauj ievērojami palielināt naftas ieguvi.

Sekojot idejai: Latvijā var attīstīties arī naftas bizness 

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu...

Trešais, kurā esmu valdes loceklis, ir "Longenesis", kas nodarbojas ar medicīnisko datu menedžmentu. Visi trīs ir starptautiski uzņēmumi un pašlaik strādā veiksmīgi.

Palīdzēt pareizi domāt

Uzņēmumi aug, un kādā brīdī tie kļūst autonomi. Parādās iespēja pieņemt darbā profesionālus nozares menedžerus. Pašam ikdienā, piemēram, vairs nav jāatbild uz e-pastiem. Es izveidoju uzņēmumu, panāku noteiktu attīstības līmeni un nododu ikdienas vadību menedžeriem no industrijas, kuru darbu, protams, kontrolēju. Bet tā nav nepārtraukta iesaiste, jo varu nodarboties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, mācīt RSU studentus. Lasīšu lekcijas programmā Starptautiskais bizness un jaunuzņēmumu darbība. Mūsu ambīcija ir panākt, ka, pabeidzot programmu, absolventi ir pilnībā ekipēti darbam uzņēmējdarbības vidē. Viņi paši varēs izvēlēties – dibināt savu uzņēmumu vai iesaistīties kādā jau strādājošā. Tai ir jābūt vienai no praktiskākajām programmām, kādu uzņēmējdarbībā varam dabūt. Var teikt, uz reālo dzīvi balstīta.

Mācīsim par jaunuzņēmumu vidi un par to, kādi ir biznesa pamati, kādi ir finansējuma veidi, un daudz ko citu. Nav noslēpums, ka teorija bieži atšķiras no prakses. Man dzīvē agrāk pietrūka tieši reālo biznesa profesionāļu skaidrojuma. Piemēram, grāmatā ir rakstīts tā, bet reālajā dzīvē ir atkāpes par kādiem 20 procentiem. Kādas tās ir un kādēļ tā notiek, to pamatosim ar konkrētiem piemēriem. Tas būs mans un citu vietējo un ārvalstu uzņēmēju pienesums.

Mūsu uzdevums ir parādīt attīstību, norādot uz citu kļūdām. Lai jaunajam uzņēmējam ir vieglāk un nav jāiet viss ērkšķainais savu kļūdu pieļaušanas un pārvarēšanas ceļš. Nevar iemācīt kļūt par labu uzņēmēju. Var iedot zināšanas, kas palīdzēs pareizi domāt. Veiksme uzņēmējdarbībā, kamēr vēl nav vērā ņemamas pieredzes, ir pacietības un zināšanu kombinācija. Labākie uzņēmēji ir cilvēki ar fenomenālu pacietību.

Kā piesaistīt 30 miljonus

Starptautiskums ir pamatu pamats, jo kopā ar to nāk kapitāls, pieredzes apmaiņa, citu tirgu izprašana utt. Jaunuzņēmumus nedibina, lai attīstītos tikai Latvijā, un neviens investors tādam uzņēmumam nedos naudu. Mūsu valsts ir labs pamats, kur iesākt, bet ir jāiet pasaulē, tādēļ ir jākomunicē globāli. Jaunuzņēmumi ir stāsts par to, ka ir jāiet un jārunā ar klientiem un investoriem. Sēžot uz vietas un gaidot, nekas nesanāks.

Var medijos lasīt, ka jaunie uzņēmēji piesaistījuši miljonu, divus vai vairāk. Es saviem uzņēmumiem esmu piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus. Lai to panāktu, ir jāsaprot, kā strādā riska kapitāla fondi, ko tie sagaida no uzņēmēja, lai piekristu dot finansējumu. To es mācīšu saviem studentiem.

Uzskatu, ka svarīgi ir, lai investors agrīnajā posmā iegulda komandā, nevis produktā, jo produkts var mainīties. Var sākt ar vienu un nokļūt jau pie cita produkta. Lai to izdarītu, jābūt cilvēkiem, kuri ieguldīs savu pacietību, un tieši to grib redzēt investors.

Lai jaunuzņēmums saņemtu finansējumu, jebkurš potenciālais investors prasīs par mērogojamību. Tas nozīmē, cik ātri var augt un cik ātri kādu savu vērtību par piedāvāt partneriem citās valstīs. Globālajiem jaunuzņēmumiem visi gadījumu ir mērogojami.

Piemēram, "Uber" – lielākā taksometru kompānija, kas stādā visā pasaulē un kam nepieder savs autoparks. Tas ir piemērs, kā izmantot jau esošos resursus citā, inovatīvā veidā, kas ir viens no jaunuzņēmumu izaicinājumiem. Līdzīgi strādā "Bolt". Labs piemērs ir ASV dibinātā kompānija "We Work", kas pasaulē piedāvā darba telpas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Atkal inovatīva ideja, kā izmantot jau esošos resursus – telpas – jaunā piedāvājumā.

Produkts nav primārais

Vaicāsiet, kāds ir īpašību kopums, kas nepieciešams veiksmīgam jaunuzņēmuma dibinātājam? Šodien es teiktu, pirmkārt, izglītība. Investors meklēs gan izglītību, gan pieredzi, taču, ja jaunajam uzņēmējam vēl nav pieredzes, tad svarīga būs izglītība.

Otrkārt, dziļa izpratne par to, ko dari. Jāsaprot, kurš ir tas produkts, ko tu gribi piedāvāt, un kam tas būs vajadzīgs. Treškārt, svarīgi ir saprast, kur tu gribi būt pēc pieciem gadiem. Jābūt komandai un vīzijai. Produkts ir svarīgs, tomēr nav primārais. Centrā ir cilvēks ar savu komandu.

Svarīgi, cik cilvēki vispār vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību – paši vadīt, riskēt un, iespējams, sākumā zaudēt. Es neticu, ka ir kāds uzņēmēja gēns un viss sākas ar vēlmi mainīt pasauli. Tas ir pārāk mākoņaini. Daudziem karjera korporatīvajā pasaulē izliekas daudz stabilāka un prognozējamāka nekā savs uzņēmums, kas vai nu izšaus, vai neizšaus. No savas pieredzes varu teikt, ka pašlaik nodibināt uzņēmumu un sākt ir vieglāk nekā pirms pieciem gadiem, jo ir infrastruktūra, ir pieejams finansējums, daļēji privāts vai tikai valsts, ir jau minētās atbalsta programmas. Kopumā labs laiks, lai sāktu savu uzņēmējdarbību.

Modernās ekonomikas mugurkauls

Jaunuzņēmēji ir nozīmīgi labuma devēji Latvijas sabiedrībai un budžetam. Latvijā pašlaik ir daudz iniciatīvu, kas veicina jaunuzņēmumu darbību, piemēram, vaučeri, LIAA programmas, akselerāciju fondi sadarbībā ar "Altum". Manuprāt, diezgan daudz tiek darīts, lai šis ekonomikas sektors augtu. Man bieži jautā, vai uzņēmums paliks Latvijā, kad būs dažus miljonus vērts?

Atbildēšu godīgi – drīzāk "nē" nekā "jā". Bet tas nenozīmē, ka mums nebūtu jāstrādā, lai infrastruktūras, nodokļu un uzņēmējdarbības vide kļūtu draudzīgāka. Līdz kādam brīdim jaunuzņēmumi dod naudu Latvijas ekonomikai, maksā šeit nodokļus, nodrošina darba vietas.

Es ļoti gribētu, lai mani uzņēmumi paliktu Latvijā, bet dažkārt ir tā, ka kaut kur citā ekonomiskajā telpā ir vairāk pieejami līdzekļi, infrastruktūra, industrija, kontakti, klienti vai kas cits, un jau attīstības racionālie likumi liek mainīt uzņēmuma atrašanās vietu. Mūsdienās ambiciozs jaunais uzņēmējs gribēs izlauzties globālajā tirgū, varētu teikt, iekarot savu vietu pasaulē, un jaunuzņēmums Latvijā var būt labs sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru