Būve

FOTO: Labākās būves Latvijā 2017.gadā

Zane Atlāce - Bistere, 29.03.2018

Dzīvojamā jaunbūve. 1.vieta. Kvartāla apbūve Rīgā, starp Jāņa Daliņa ielu, Vesetas ielu, Jāņa Dikmaņa ielu un Grostonas ielu. Jāņa Dikmaņa iela 4, Rīga.

Avots: gadabuve.lv

Jaunākais izdevums

Svinīgā ceremonijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 28.martā nosauktas 2017. gada labākās būves Latvijā un godināti Latvijas labākie būvnieki, informē Latvijas Būvnieku savienībā.

Šogad skatē tika pieteikta 81 būve astoņās nominācijās. Otrajai kārtai žūrija izvirzīja 78 būves, bet trešajai kārtai, finālam, 45 būves. Skates otrās kārtas laikā žūrija devās astoņas dienas ilgos braucienos pa visu Latviju, novērtēja būves dabā un tikās ar būvniekiem.

Skates Gada labākā būve Latvijā 2017 žūrijas sastāvā ir 44 augstas raudzes eksperti no 23 nozares sabiedriskajām organizācijām, publiskās pārvaldes institūcijām un augstskolām. Skati Gada labākā būve Latvijā 2017 organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar 15 nozares sabiedriskajām organizācijām. Skate notiek jau divdesmito reizi un ir viens no Latvijas simtgades oficiālajiem notikumiem.

2017.gada labākās būves un un ieskatu skates apbalvošanas ceremonijā aplūkojiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien turpinās skatīt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja «Eko osta» prasību pret būvuzņēmumu «Skonto būvi», kurā no tā prasīts piedzīt 1,89 miljonus eiro un līgumsodu 189 000 eiro apmērā.

Pagājušā gada 7.novembra tiesas sēdē «Eko osta» pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesai lūgumu par rakstveida pieprasījumu izprasīšanu un tiesa šo lūgumu apmierināja.

Jau vēstīts, ka «Eko osta» vērsusies tiesā, jo «Skonto būve», kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi». Kā apgalvo «Eko ostas» pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp «Eko ostu» kā apakšuzņēmēju un «Skonto būvi» kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kultūras ministrs aicina VNĪ un Rere būvi 1 vēlreiz tikties pie sarunu galda

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) aicina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un būvnieku «Rere būve 1» vadības pārstāvjus vēlreiz tikties pie sarunu galda, lai nodrošinātu, ka Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūves darbus pabeigtu un teātris varētu atgriezties savā namā 2022.gada vasarā, informēja kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Vasiļjeva.

Lai uzklausītu abu pušu pozīcijas, kultūras ministrs tikās ar JRT pārbūves projekta īstenotājiem - gan būvdarbu pasūtītāju VNĪ, gan būvnieku «Rere būve 1».

«Redzams, ka katrai no Jaunās Rīgas teātra pārbūves projekta pusēm ir sava pozīcija un to pamatojoši argumenti, kas, iespējams, savstarpējās sarunās līdz galam nav izrunāti. Teātra mājvietas pārbūvei Lāčplēša ielā atvēlētais laika termiņš ir saspringts. Būtiski, lai Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves darbi tiktu pabeigti, un teātris Lāčplēša namā varētu atgriezties 2022.gada vasarā,» akcentēja Puntulis.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par JRT būvnieka «ReRe būve 1» prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums EKO osta šā gada 15.jūnijā iesniedzis būvniecības uzņēmuma SIA Skonto Būve maksātnespējas pieteikumu, liecina informācija maksātnespējas administrācijas mājas lapā.

Kā maksātnespējas administratora pretendents norādīts Guntars Birsāns.

Zemgales rajona tiesas informācija liecina, ka Skonto būves maksātnespējas pieteikumu plānots skatīt 2.jūlijā.

SIA Skonto būve valdē ir Juris Pētersons un Dmitrijs Soldatenko, padomes priekšsēdētājs ir Guntis Rāvis, bet padomes locekļi ir Ivars Millers un Rihards Rāvis, liecina informācija Lursoft. Kā patiesā labuma guvējs norādīts Guntis Rāvis.

Uzņēmumā norāda, ka SIA EKO osta iesniegtais maksātnespējas pieteikums pret SIA Skonto Būve ir nepamatots.

«Maksātnespējas pieteikums iesniegts par SIA EKO osta darbu izpildi objekta Vēsturiski piesārņotās vietas “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi projektēšana un sanācijas darbi” ietvaros. SIA EKO osta pretēji līguma nosacījumiem ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par ar pasūtītājiem nesaskaņotiem darbiem,» teikts uzņēmuma skaidrojumā presei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Skonto Būve gandarīta par AT Senāta lēmumu lietā par neatbilstoši noritējušu iepirkumu

Db.lv, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 10. maijā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē pieņemts spriedums lietā, kurā SIA “Skonto Būve” Latvijas Universitātei (LU) lūgusi atlīdzināt LU Akadēmiskā centra Torņakalnā būvniecības iepirkuma rezultātā nodarītos zaudējumus.

Augstākā tiesa par nepamatotiem ir atzinusi visus Latvijas Universitātes argumentus, kuros Universitāte iebilda par sev uzlikto pienākumu atlīdzināt zaudējumus pretendentam SIA “Skonto Būve” kļūdaina iepirkuma rezultātā. Augstākā tiesa atzina, ka likumīgi noritējušas iepirkuma procedūras ietvaros SIA “Skonto Būve” būtu uzvarējusi būvniecības iepirkumu un to, ka pie šādiem apstākļiem ir nosakāms zaudējumu atlīdzināšanas pienākums. Tomēr pirmās instances tiesas spriedums tika atcelts, jo Augstākās tiesas ieskatā pirmās instances tiesa nebija pilnvērtīgi izvērtējusi pierādījumus, kas attiecas uz zaudējumu apmēra noteikšanu.

“Lai gan tiesvedība sākās teju pirms 10 gadiem, ieguldot ne mazums resursu no mūsu un arī tiesas puses, esam gandarīti, ka Senāts ir atzinis, ka nodarītos zaudējumus ir jākompensē. Esam pārliecināti, ka nākamā atkārtotā lietas izskatīšana tiesā būs tā, kurā beidzot noskaidrosim kopējo nodarīto zaudējumu apmēru. Šis ir viens no Latvijas tiesu sistēmas gadījumiem, kad uzņēmējs var saņemt tam radītos zaudējumus no valsts. Tāpat šis gadījums skaudri parāda, ka bezatbildīga rīcība no valsts pārstāvju puses apvienojumā ar neprofesionalitāti būvniecības konkursa godīgā norisē nozīmē valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanu,” stāsta Juris Pētersons, SIA “Skonto Būve” valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Atļauj LDz slēgt līgumu ar Nordes būve & BCC par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju

LETA, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), izskatot AS "BMGS" sūdzību, nolēma atļaut VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) slēgt līgumu ar personu apvienību "Nordes būve & BCC", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Baltic Construction Company (BCC)", par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, liecina IUB publiskotā informācija.

"BMGS" iesniedza sūdzību LDz rīkotajā konkursā, jo uzņēmums nepiekrita LDz iepirkuma komisijas lēmumam, ka uzņēmuma piedāvātais speciālists projekta vadītāja amatam un tehniskais piedāvājums neatbilst atsevišķām konkursa nolikuma prasībām, norādīts IUB lēmumā.

Tāpat lēmumā norādīts, ka "BMGS" uzskata, ka LDz ir izrādījis favorītisku attieksmi un vēlējies, lai konkursā uzvar personu apvienība "Nordes būve & BCC".

Savukārt IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija, izskatot sūdzību, uzskata, ka, lai arī "BMGS" iesniegums ir daļēji pamatots, konstatētie pārkāpumi nevarēja ietekmēt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tādēļ LDz iepirkuma komisijas lēmums par konkursa rezultātiem ir atstājams spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada būve 2018: ievērojamākie objekti Latgalē

Armanda Vilcāne, 05.12.2018

Rūpniecības kompleksa buvniecība Rēzeknē izmaksāja teju 4 miljonus eiro. Šis šogad ir lielākais ekspluatācijā nodotais objekts Rēzeknē un viens no lielākajiem Latgalē.

Foto: Aleksandrs Lebeds

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latgalē ekspluatācijā nodots aptuveni tikpat daudz būvobjektu cik pērn, vairākus lielos projektus plānots pabeigt 2019. un 2020. gadā.

Būtiska aktivitāte būvniecības nozarē šogad novērojama Rēzeknē – ekspluatācijā nodots gan par teju četriem miljoniem eiro uzbūvētais rūpniecības komplekss, gan 2,5 miljonus vērtais graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas komplekss u.c.. Nozīmīgi projekti īstenoti arī citās Latgales pilsētās – 1,9 miljoni eiro investēti Līvānu 1. vidusskolas peldbaseina jaunbūvē un sporta zāles pārbūvē, 1,8 miljoni eiro – lauku grants ceļu pārbūvē Ludzas novadā, 1,17 miljoni eiro – Balvu pilsētas stadiona rekonstrukcijā, bet 700 tūkstoši eiro – pamatskolas nama pārbūvē par vieglās rūpniecības ražošanas ēku Kalkūnes pagastā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iecelta Nordes būve padome un valde

Db.lv, 06.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA "Nordes būve" padomes priekšsēdētāju ir iecelts Juris Frīdmanis, kas līdz šim vadīja uzņēmuma valdi, savukārt par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju ir iecelts Jevgenijs Locovs, kurš līdz šim pildīja uzņēmuma valdes locekļa pienākumus.

J.Frīdmanis ir augsta līmeņa finanšu jomas vadītājs vairāk nekā 20 gadu pieredzi, tai skaitā uzņēmumu vadības jomā. Viņš pārstāv privāto partneri un ir atbildīgs par Baltijas valstīs pirmā vērienīgā publiskā un privātā partnerības (PPP) projektā – Ķekavas apvedceļa realizāciju. Līdz tam J.Frīdmanis ir bijis valdes loceklis, kā arī finanšu un attīstības vadītājs CBF Binders, kā arī darbojies SIA "Nordes būve" valdē.

"Uzņēmuma padome koncentrēsies uz stratēģiskās attīstības jautājumiem, tai skaitā partnerību veidošanu un kompetenču stiprināšanu. Valdes komandā darbu turpina augstas raudzes profesionāļi, kas specializējas sarežģītu inženiertehnisku projektu vadībā," norāda J. Frīdmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valsts nekustamie īpašumi plāno pārņemt Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu

Db.lv, 13.08.2019

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica simboliski nodod atslēgas būvniekam- pilnsabiedrības «RERE Būve 1» valdes priekšsēdētājam Valdiim Kokam. 2018. gada fotogrāfija.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 13. augustā Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas projekta pasūtītājs VAS «Valsts nekustamie īpašumi» plāno pārņemt JRT objektu no pilnsabiedrības «RERE BŪVE 1», par to iepriekš brīdinot būvuzņēmēju vien piektdien 8. augustā, šodien izplatītā paziņojumā informē SIA «RERE BŪVE» valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

«Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums, un arī pasūtītājam, saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu pasūtītājs būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu,» skaidro V. Koks.

Viņš arī pauž: «Turklāt, nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses – šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmuma SIA "Nordes būve" valdē darbu uzsāk Juris Frīdmanis, informē uzņēmums.

J.Frīdmanis ir pieredzējis vadītājs, kurš kā privātā partnera AS “Kekava ABT” pārstāvis ir atbildīgs par Baltijas valstīs pirmā vērienīgā publiskās un privātās partnerības projekta ceļu nozarē – Ķekavas apvedceļa realizāciju. J.Frīdmanis iepriekš bijis ceļu būves firmas SIA "Binders" finanšu un attīstības direktors, kā arī AS "Diena" finanšu direktors.

“Esmu gandarīts par iespēju ienākt “Nordes būve” komandā brīdī, kad uzņēmums kāpina savu kapacitāti un uzsāk jaunu attīstības posmu. Drīzumā tiks noslēgti valsts mērogā nozīmīgi līgumi – atklātā konkursa “Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība: būvniecība” rezultātā iegūtas tiesības veikt dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, kā arī VAS “Valsts nekustamie īpašumi” rīkotajā iepirkuma procedūrā par žoga izbūvi uz Krievijas – Latvijas robežas iegūtas tiesības veikt darbus vairākos robežas posmos. Šo projektu kvalitatīva un savlaicīga realizācija būs starp manām prioritātēm,” uzsver J.Frīdmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada būve 2018: ievērojamākie objekti Kurzemē

Linda Zalāne, 05.12.2018

Šogad no iznīcības izglābta vēl viena Kuldīgas vecpilsētas ēka, kur tika atklātas Kuldīgas Restaurācijas centra jaunās telpas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemē šajā gadā attīstīta publiskā infrastruktūra, jaunus vaibstus ieguvušas vēsturiskas ēkas; nav snauduši arī privātie uzņēmēji, izveidojot vairākas ražotnes.

Liepājā vērienīgākais objekts, kas 2018. gadā nodots ekspluatācijā, ir vieglatlētikas manēža. Projekta pasūtītājs ir pilsētas pašvaldība, būvnieks un projekta izstrādātājs – AS UPB, izmaksas – 7,4 milj. eiro apmērā. Šovasar ir sākta astoņu vēsturisko namu restaurācija pilsētas centrā. To īpašnieki saņēma domes līdzfinansējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas programmas ietvaros. Ar ES līdzfinansējumu ir turpināta labiekārtošana dabas un atpūtas teritorijā Zirgu salā. Projekta pasūtītājs – Liepājas pilsētas pašvaldība, būvnieks – SIA A-Land, projektu izstrādājis – SIA BM-Projekts, summa – 384 tūkst. eiro. Nākamajā gadā Zirgu salas attīstība turpināsies un tur tiks būvēta Dabas māja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) piemērojusi kopumā 233 791 eiro lielu naudas sodu SIA "PK Serviss", SIA "Koro būve" un SIA "Tavs laikmets" par aizliegtu vienošanos privātā pasūtītāja SIA "Lyngson" rīkotā būvniecības iepirkumā, otrdien preses konferencē informēja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Sodītie uzņēmumi vienojušies par dalības nosacījumiem "Lyngson" rīkotā iepirkumā par jaunas ražošanas ēkas projektēšanu un būvniecību Olainē. Kopējā iepirkuma summa bija ap diviem miljoniem eiro, un iepirkums noslēdzās 2019.gada nogalē. Ražošanas ēka patlaban jau ir uzbūvēta.

KP vadītājs uzsvēra, ka šis ir pirmais KP atklātais kartelis privāta pasūtītāja rīkotā iepirkumā.

KP aizliegto vienošanos izdevies konstatēt, pamatojoties uz Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas departamenta sniegto informāciju un izpētes gaitā papildu gūtajiem pierādījumiem.

KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite sacīja, ka kartelī iesaistīto dalībnieku darbību rezultātā iepirkuma pasūtītājs saņēma saskaņotus, nevis patiesas konkurences apstākļos gatavotus piedāvājumus - pretendenti apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju par vienas vienības izmaksām, tādējādi izslēdzot konkurenci iepirkumā konkurentu starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada būve 2018: ievērojamākie objekti Zemgalē

Elīna Pankovska, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads Zemgalē būvniecībā aizvadīts salīdzinoši aktīvi, pabeigti gan pērn, gan arī šogad iesākti projekti.

Jau otro gadu būvniecības attīstības tempi Latvijā ir diezgan strauji. Tā, piemēram, lielākajā reģiona pilsētā Jelgavā šogad līdz 1. decembrim ir izsniegtas 196 būvatļaujas, savukārt pagājušajā gadā kopējais izsniegto būvatļauju skaits bija 208. Kopumā reģionā realizēti vairāki pašvaldībām nozīmīgi sporta un kultūras projekti. Zemgalē kopumā ir reģistrēti vairāk nekā astoņi procenti no visiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem, liecina Lursoft informācija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Viens no lielākajiem projektiem, kas šajā gadā pabeigts Zemgalē, ir jaunā Tukuma sporta halle. Kopējās būvniecības izmaksas ir 3,8 milj. eiro. Projekta autors ir SIA Skonto būve, bet būvnieks – SIA Selva būve. Sporta zāle tika nodota ekspluatācijā šā gada augusta beigās. Projekta gaitā ir tapusi jauna sporta halle, kas savienota ar esošo skolas ēku, rekonstruēts stadions, izbūvēts mākslīgā seguma futbola laukums, skrejceļš un ierīkotas vingrošanas iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) 14. novembrī, iesniegusi pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu strīdā ar «ReRe Būve 1» – aizliegumu slēgt līgumu par Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvdarbu izpildi, informē VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Proti, VNĪ lūdz tiesai atcelt šobrīd uzlikto liegumu tālākajiem būvdarbiem JRT ēku kompleksā. Argumentēts lūgums atcelt prasības nodrošinājumu iesniegts, jo VNĪ līgumu ar pilnsabiedrību «ReRe Būve 1» lauza, balstoties uz būvdarbu laikā konstatētiem drošības pārkāpumiem. Paredzams, ka VNĪ pieteikuma izskatīšana ilgs aptuveni mēnesi.

«Mūsu iepriekšējā taktika – vispirms vērsties Ģenerālprokuratūrā – balstījās apsvērumā, ka ir jādara viss iespējamais, lai novērstu līdzīgu praksi nākotnē, kad būvnieku strīdos cieš visas sabiedrības intereses,» uzsver Valkers.

Ģenerālprokuratūra, izvērtējot VNĪ iesniegumu, konstatēja, ka tiesnesis pieļāvis būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus un iesniedza protestu Augstākajā tiesā jeb Senātā. Ģenerālprokuratūra ir norādījusi, ka lēmumā noteiktais liegums ir nesamērīgs un kalpo kā šantāžas līdzeklis prasītāju rokās projekta piespiedu izpildei, tiesiskās sekas pasūtītāja nepamatotas atkāpšanās gadījumā varētu būt tikai pienākums samaksāt būvniekam kompensāciju par izmaksām un zaudējumiem, taču uzņēmējam nav subjektīvo tiesību prasīt pielaidi darbu izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu būvfirmu "Rere grupa" un "Rere būve" valdēs atstājis Valdis Koks, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Rere būve" Koks ieņēma valdes priekšsēdētāja amatu, bet "Rere grupa" - valdes locekļa amatu.

Uzņēmuma "Rere būve" vienīgā valdes locekļa amatu turpmāk ieņems Edgars Vēveris, bet "Rere grupa" valdē darbu turpina valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš un valdes locekļi Ervīns Koncevičs, Aleksandrs Kalniņš un Vjačeslavs Voropajevs.

Āboltiņš-Āboliņš sacīja, ka "Rere" grupas uzņēmumos Koks ir strādājis jau 19 gadus un tagad nolēmis pievērsties citiem izaicinājumiem.

""Rere grupa" izsaka lielu pateicību Kokam, vienam no pieredzējušākajiem "Rere" projektu vadītājiem un līdzšinējam "Rere būves" valdes priekšsēdētājam. Koks pieņēmis lēmumu sekot jauniem profesionāliem izaicinājumiem, un šo lēmumu "Rere grupa pilnībā respektē. Koks daudz devis "Rere" izaugsmei, par ko esam viņam pateicīgi. Nākotnē potenciāli redzam labas sadarbības iespējas dažādos būvniecības projektos jau jaunā kapacitātē," piebilda Āboltiņš-Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tiesa aizliegusi VNĪ slēgt līgumus ar citiem būvniekiem JRT projektā

Db.lv, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par prasības nodrošinājumu, rezultātā aizliedzot VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) kā pasūtītājam veikt vairākas darbības Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projektā, informē RERE Grupa.

Tas attiecas uz šādām darbībām:

• aizliegt slēgt jebkādus darījumus, tai skaitā būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai JRT projektā;

• aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu izmaksu, pamatojoties uz bankas izsniegto avansa maksājumu garantiju;

• aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu, pamatojoties uz apdrošinātāja izsniegto galvojumu apdrošināšanas polisi.

Tiesas aizliegums stājas spēkā nekavējoties un šis lēmums nav pārsūdzams, informē RERE Grupa.

«Tiesas pieņemtais starplēmums šajā lietā ir likumsakarīgs. Situācijā, kurā viena puse civiltiesiskā strīdā sāk demonstrēt patvaļīgu rīcību, ir nepieciešams ievērot visu iesaistīto pušu intereses,» komentē Guntis Āboltiņš–Āboliņš, RERE Grupas valdes priekšsēdētājs..

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Eigima aizturēšana saistīta ar 4 miljonus vērtiem līgumiem ar Modus būve

LETA, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima («Mūsu partija») aizturēšana un Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess saistīts ar 4 miljonus vērtiem divu izglītības iestāžu pārbūves iepirkumiem, kuros par uzvarētāju atzīta SIA «Modus būve», apstiprināja avoti domē.

Minētais būvnieks pēdējos gados ir uzvarējis vairākos domes iepirkumos - ieguvis tiesības veikt Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas sporta zāles korpusa atjaunošanu un šajā objektā veicis papildu būvdarbus. Šo darbu izmaksas pārsniegušas 1,2 miljonus eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vēl lielāka summa figurē iepirkumā par citas izglītības iestādes ēkas pārbūvi - 2,2 miljoni eiro bez PVN.

2,2 miljonus vērtā iepirkuma dokumentācija liecina, ka konkursā startējuši četri pretendenti, un pilnsabiedrība «Vanpro un Nordserviss» iesniegusi par uzvarētāju dažus desmitus tūkstošus lētāku piedāvājumu, taču šis pretendents iepirkumu komisijai neesot iesūtījis visus nepieciešamos dokumentus un apliecinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Pēc maksātnespējas pieteikuma noraidīšanas saasinās Eko osta un Skonto Būve domstarpības

LETA, 10.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirmas SIA «Skonto būve» paziņojums par vēršanos tiesībsargājošajās iestādēs pret atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Eko osta» valdi nav pamatota, norāda «Eko ostas» juriste Una Vaičulēna.

«Eko osta» iesniedza tiesā būvfirmas «Skonto būve» maksātnespējas pieteikumu, lai piedzītu parādu par sniegtajiem pakalpojumiem 1,89 miljonu eiro apmērā. Pieteikums tiesā tika iesniegts atbilstoši normatīviem par uzņēmuma paveikto darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkuma «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi» laikā. Zemgales rajona tiesa noraidīja «Eko ostas» pieteikumu.

Otrdien «Skonto Būve» paziņoja, ka tā vērsīsies tiesībsargājošās instancēs ar iesniegumu par «Eko ostas» rīcību. Būvfirma uzskata, ka, slēpjot tiesai ziņas par savstarpēji noslēgtā līguma noteikumiem «Vēsturiski piesārņoto vietu «Inčukalna sērskābie gudronu dīķi» sanācijas darbi», «Eko osta» nepamatoti prasīja samaksu. Šī samaksa tika prasīta par to darbu, kas ietilpa darbu sadaļā, par ko pasūtītājs - VVD - tā arī nav samaksājis ģenerāluzņēmējam - «Skonto Būvei». Par šīs summas samaksu «Skonto Būve» cēla prasību tiesā pret VVD un notiek tiesvedība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Dienas Biznesa vērtējuma 3. vietu otro personu TOP 5 ieņēmusi Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece Evija Mugina. Viņas gadījumā ir daudz vairāk anonīmu norāžu, un uzņēmēju anonīmajā balsojumā amatpersona saņēmusi nedalītu uzmanību.

Evija Mugina darbu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) uzreiz sāka no atbildīga amata kā Juridiskā departamenta direktore 2002. gadā ar algu aptuveni 5000 latu gadā, līdzīgu summu viņa togad nopelnīja arī AS Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor. Uzsākot darba attiecības ar IUB, E. Muginas īpašumā bija vairāki zemes gabali, kā arī dzīvoklis Rīgā.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

E. Mugina 20 gadu laikā ir gan pārdevusi, gan iegādājusies zemi, ēkas, mašīnas, piepelnījusies dažādos veidos. 2020. gada deklarācija parāda, ka juriste paralēli 39 tūkstošu lielai gada algai IUB saņem atlīdzību vēl arī Valsts administrācijas skolā, SIA Lietišķās informācijas dienests, kas ir izdevniecība, kā arī viņai ir ienākumi no saimnieciskās darbības darījumos ar privātpersonām.

Kopumā E. Muginas aktivitāti darījumos var vērtēt kā daudz augstāku nekā Otro personu TOP 5 pirmo divu vietu ieguvējiem. Papildu ieņēmumu summa 2020. gadā paralēli algai – aptuveni 6000 eiro, neskaitot pabalstu, – ir samērīga. Nošķirot lietas, var teikt, ka E. Muginas ietekme nav attiecināma uz viņas pašas saimniecisko darbību, tomēr uz citu, tostarp radinieku, saimniecisko darbību, iespējams, ir gan.

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis  

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra...

Jāpiemin, ka E. Muginas vīrs Ainārs Mugins ir bijis SIA Feas īpašnieks, savukārt meita Viktorija ir 50% daļu īpašniece SIA Tiltu būve. SIA Tiltu būve ir SIA Feas mantiniece, proti, SIA Tiltu būve vēsturiskais nosaukums līdz 2016. gada 2. jūnijam bija SIA Feas. Uzņēmums darbojas no 2005. gada. A. Mugins uzņēmumu atstāja, un V. Mugina tajā ienāca ar 50% daļu uzņēmuma nosaukuma maiņas laikā.

Otrā persona Nr.2 Latvijā – Māris Spička 

Turpinām iepriekšējā nedēļā iesākto rakstu sēriju par Latvijas iestāžu otro personu ietekmi....

Ģimenes uzņēmuma neticamā veiksme pārsūdzībās

SIA Feas un vēlāk SIA Tiltu būve piedalās publiskos iepirkumos, un saprotams, ka iepirkumu rezultātus šad un tad kāds no konkursantiem pārsūdz IUB, kas ir sūdzību izskatītājs. Var novērot īpatnības pārsūdzību izskatīšanā konkrētam uzņēmumam: gadījumos, kad iepirkumu uzvar SIA Feas un konkurents sniedz sūdzību, IUB vairumā gadījumu sūdzību noraida un atļauj slēgt līgumu, bet, ja sūdzību iesniedz SIA Feas pret konkurentu, tad IUB lēmums ir neatļaut slēgt līgumu. Līdz ar gadiem konsekvence par labu SIA Feas un vēlāk SIA Tiltu būve palikusi nemainīga.

Visu rakstu lasiet 19.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

KP lēmums būvniecības karteļa lietā var pārdalīt tirgu par labu Lietuvas kompānijām

LETA, 27.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidāmais Konkurences padomes (KP) lēmums būvniecības karteļa lietā var ietekmēt būvniecības nozari, daļu no tirgus pārņemot Lietuvas būvkompānijām, intervijā sacīja būvfirmas "Skonto būve" valdes loceklis Juris Pētersons.

"Protams, mēs gaidām KP lēmumu un to, kas sekos pēc tā. Kāda būs šī lēmuma ietekme, vai mums aizliegs turpmāk piedalīties konkursos, neaizliegs, vai būs kāda ietekme uz mūsu reputāciju, to pašreiz ir grūti spriest. Ir jāsagaida lēmums, un tad vērtēsim," teica Pētersons.

Jautāts, vai "Skonto būve" bija iesaistīta šajā kartelī, Pētersons sacīja, ka šī jautājuma komentēšanā nevar pārāk izplūst - "Skonto būve" bija pieminēta iespējamajā kartelī iesaistīto uzņēmumu sarakstā, bet saraksts bija garš.

"Pirmie jautājumi "Skonto būvei" tika uzdoti pagājušā gada novembrī, bija tikai daži jautājumi un viss - vairs nebija nekādu komentāru, un neesam arī neko saņēmuši. Kad būs KP lēmums, tad arī varēsim runāt, jo nekādi apgalvojumi vai pierādījumi mums netiek rādīti. Mums atsūtīja materiālu ar vairāk nekā 6000 lappušu par šīm sarunām. Gaidīsim lēmumu, tad to izvērtēsim. Ja ir lēmums, tad jāredz, kādi ir argumenti un vai tos vari apstrīdēt. Vispirms jāvērtē lēmums," sacīja Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Skates Gada labākā būve Latvijā 2018 finālisti

Zane Atlāce - Bistere, 06.03.2019

Dzīvojamā jaunbūve. Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1, Valmiera.

Avots: Gada labākā būve/Facebook

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skates Gada labākā būve Latvijā 2018 trešajai kārtai – finālam izvirzītas 44 būves no 79, kuras piedalījās skates otrajā kārtā, lēmusi žūrija.

«Šis gads žūrijai ir īpašs, jo skatē pieteiktās būves ir tapušas Latvijas valsts simtgadē. Skates otrās kārtas laikā žūrija devās septiņas dienas ilgos braucienos pa visu Latviju, novērtēja būves dabā, tikās ar būvniekiem un vietējiem iedzīvotājiem,» teic skates «Gada labākā būve Latvijā 2018» žūrijas komisijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs.

Vērtēšanā piedalījās 42 eksperti, kuri pārstāv 26 Latvijas būvniecības nozares profesionālo organizāciju, augstskolas, valsts un pašvaldību institūcijas.

Skates «Gada labākā būve Latvijā 2018» fināls notiks RTU Arhitektūras fakultātē 20. martā, bet uzvarētāju apbalvošana 28. martā Pasaules tirdzniecības centrā «Rīga».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.

AS "LNK Industries" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.

"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.

SIA "Skonto būve" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.

AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.

"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.

SIA "Re & Re" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Re & Re" ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.

""Re & Re" noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās," pauda "Re & Re" pārstāvji.

Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".

Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, pavēstīja, ka "VNĪ rīcībā nav nekādas informācijas par šādu faktu. VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību".

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atbildīgās ministrijas nespēj vienoties par «mājas-kuģa» nākotni

LETA, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atbildīgās ministrijas pagaidām nav atradušas vienotu kopsaucēju Pāvilostas novadā esošās «mājas-kuģa» jautājumā.

Atbildīgās ministrijas pagaidām nav atradušas vienotu kopsaucēju Pāvilostas novadā esošās «mājas-kuģa» jautājumā, līdz ar to Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzdeva tām saskaņot iespējamās likumu izmaiņas, lai atrisinātu un turpmāk izskaustu līdzīgu situāciju atkārtošanos.

Komisijā šodien tika skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums izmaiņām normatīvajos aktos, lai nākotnē novērstu situācijas, kāda radusies Pāvilostas novadā ar «māju-kuģi», kas atrodas pašā jūras krastā un jau vairākus gadus skaitās būvniecības stadijā esošs peldlīdzeklis.

VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš skaidroja, ka sadarbībā ar citām ministrijām ir izstrādāti divi iespējamie konkrētās situācijas attīstības scenāriji, kas atšķiras atkarībā no zemes īpašuma tiesībām. Proti, ja zemes īpašnieks ir valsts un tā nav sniegusi saskaņojumu kuģa būvniecībai, tad Pāvilostas pašvaldība ir tiesīga pieprasīt konstrukcijas nojaukšanu, uzsver VARAM. Ja tā ir privāta zeme, kā norāda būves īpašnieks, tad nepieciešams lūgt Latvijas Jūras administrācijas (LJA) atzinumu par objekta juridisko statusu - vai tas joprojām ir būvniecības stadijā esošs pontonu kuģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz arī speciālā nodokļu režīma - reversā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu (turpmāk – PVN) būvizstrādājumu piegādēm. Tomēr jaunā nodokļu režīma piemērošana ir raisījusi daudz jautājumu komersantiem.

Kopš 2017. gada nogales Ekonomikas ministrijas (EM) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) speciālisti ir snieguši vairāk nekā 400 konsultācijas komersantiem par to, kādi izstrādājumi ir uzskatāmi par būvizstrādājumiem.

EM, PTAC un Valsts ieņēmumu dienests (VID), pārrunājot ar nozari grozījumus PVN likumā, secināja, ka ir nepieciešams padziļināts Būvniecības likumā iekļautās būvizstrādājuma definīcijas skaidrojums.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 11.punktu, būvizstrādājums ir ikviens iestrādāšanai būvē paredzēts izstrādājums vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija. Savukārt Būvniecības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, kā arī stacionāri iebūvēt būvēs, ja tie ir derīgi paredzētajam izmantojumam, nodrošina būvei izvirzīto būtisko prasību izpildi un atbilst būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām. Likumā noteiktā definīcija ir noteikta plaša, lai aptvertu visus iespējamos riskus saistībā ar būvē iestrādājamiem izstrādājumiem, līdz ar to ne vienmēr viennozīmīgi interpretējama.

Komentāri

Pievienot komentāru