Lauksaimniecība

FOTO, VIDEO: SIA Mārupes Siltumnīcas izmēģina tumšo tomātu audzēšanu

Monta Glumane, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato jeb tumšo tomātu audzēšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Lai gan nelielas korekcijas un izaicinājumus ir nesuši šīs vasaras karstie laikapstākļi, tomēr dārzeņu audzēšana notiek atbilstoši uzņēmuma izvirzītajam plānam. Tomātu un gurķu ražību lielā mērā ietekmē laikapstākļi, taču siltumnīcas ir tiem mazāk pakļautas - tās ietekmē saules gaisma un gaisa temperatūra, tomēr ietekme nav tik lielā kā, piemēram, graudkopībā vai piena lopkopībā. To, vai karstais laiks uzņēmumam radījis zaudējumus, ir grūti izmērīt un, lai to noteiktu, ir jānostrādā visa sezona, skaidro M.Kravale.

Šajā sezonā uzņēmuma siltumnīcās gurķi aug piecos hektāros. Jaunajās siltumnīcās produktivitāte ir krietni lielāka, stāsta uzņēmuma vadītāja. Ja vecajās siltumnīcās gurķu sezona sākas februāra beigās ar stādīšanu un beidzas oktobrī, tad jaunajās siltumnīcās ir gaismotā platība un tur sezona ir visu gadu. Tiek audzēti divu veidu gurķi - garie un īsie. «Ļoti ilgi cīnījāmies ar tirgotājiem, jo īsie gurķi tika saukti par lauka gurķiem. Jau otro gadu esam klasificējuši, ka tas ir īsais gurķis, un tā arī norādām savā dokumentācijā. Ļoti cenšamies, lai veikalā ir gan mūsu garie gurķi, gan īsie. Ļoti bieži īsos gurķus vēl aizvien klasificē kā lauka gurķus, bet pēc būtības tas nav lauka gurķis, jo ir audzis siltumnīcā. Pie mums tiek audzētas tādas gurķu šķirnes, kas nebūtu piemērotas audzēšanai mazdārziņos,» stāsta M.Kravale.

Tomātus uzņēmums šogad audzē 3,6 hektāros. Tie tiek iestādīti janvāra beigās, produkcija iegūta aprīlī un sezona tiek noslēgta novembra sākumā. Pārsvarā tiek audzēta šķirne «Quentero», bet šogad ir izmēģinājuma gads tumšajam tomātam «Chocomato», kā arī tiek audzēti plūmju tomāti. «Redzam, ka ziemā patērētāji vēlas ne tikai sarkanos tomātus, ir pieprasīti arī citu krāsu tomāti. Piemēram, «Mežvidi» un «Getliņi» audzē krāsainos tomātus. Tos pērk, bet ar šiem tomātiem mēs nevaram aizvietot sarkano tomātu, jo tas ir pamattirgus,» skaidro M.Kravale.

Pārsvarā visa uzņēmuma produkcija tiek audzēta Latvijas tirgum un nonāk kooperatīvā «Baltijas dārzeņi». Gada griezumā uz Igauniju un Lietuvu tiek eksportēti aptuveni 12-19% no kopējā apjoma. No 2009. gada visas siltumnīcas ir kooperējušās un kopīgi plāno tirdzniecību, audzēšanu, šķirņu izvēli un sezonu. Par jaunu produktu audzēšanu Mārupes Siltumnīcas nedomā. Ir izmēģināta paprikas audzēšana, tomēr izrādījies, ka tā nav konkurētspējīga ar importēto, jo ražīgums no viena kvadrātmetra bijis ļoti mazs.

«Pieprasījums pēc mūsu produkcijas pieaug. Pēdējos trīs gados mēs redzam, ka cilvēki ēd vairāk dārzeņu, arī ziemas mēnešos, un arī situācijā, kad iedzīvotāju skaits valstī samazinās. Ir nozares, kur patēriņš vai produkcijas apjoms samazinās, bet mēs paplašināmies uz ziemas mēnešu rēķina,» saka M.Kravale.

SIA «Mārupes Siltumnīcas» lielākā daļa produkcijas nonāk divos lielākajos veikalu tīklos - «Rimi» un «Maxima». «Patreiz redzam, ka attīstās «Top» tīkls un viņiem ir izaugsme. Ir izdevies atrast savu pircēju un nišu,» novērojusi M.Kravale. Tāpat produkcija tiek piegādāta ēdināšanas uzņēmumiem, kā arī vairumtirdzniecības bāzēm, kas piegādā mazākiem veikaliem.

Runājot par konkurenci Latvijas tirgū, SIA «Mārupes Siltumnīcas» vadītāja norāda: «Domāju, ka mēs ar vietējiem nekonkurējam, jo «Mežvidiem» ir ļoti specifiska niša un viņiem ir savi asorti tomāti. «Getliņi» ir ar konkrētu produktu – dzelteno un rozā tomātu. Es domāju, ka mēs papildinām viens otru.» Viņa gan norāda, ka ir diezgan liels pelēkais segments ar to produkciju, kas iziet caur tirgu.

Uzņēmumam sāpīga tēma ir ievestā produkcija. «Ja ir nosaukta pareizā izcelsmes valsts, tad konkurence ir pat godīga. Ja mēs zinām, ka novembrī vai decembrī nevaram nodrošināt ar Latvijas tomātiem vai gurķiem visu pieprasījumu, tad importam ir jābūt, taču ir jābūt norādītai patiesajai izcelsmes valstij. Mēs tiekam nostādīti ļoti negodīgos apstākļos, ja tā produkcija, kas tiek atvesta no citām valstīm, tiek uzdota par vietējo – tā tas notiek tirdziņos vai ielu tirdzniecībā. Lietuvas un Latvijas produkcijai ir diezgan līdzīgas cenas, ja mēs skatāmies Baltijas līmenī. Lētāki kādu brīdi bija Spānijas vai Āfrikas produkti. To cenu veido vairāki faktori – laikapstākļi, darba spēkam ir zemākas algas nekā Baltijā. Arī tādās valstīs kā Nīderlande vēl nav izdomāti roboti, kas varētu nolasīt tomātus vai gurķus. Tur strādā ukraiņi, poļi. Visā Eiropā šī ir darbaspēku patērējoša nozare un izmaksas ir ļoti no svara,» skaidro M.Kravale. Līdzīgi kā citiem uzņēmumiem Latvijā arī SIA «Mārupes Siltumnīcas» atrast darbiniekus kļūst arvien grūtāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Mārupes Siltumnīcas turpina modernizāciju; kopējās investīcijas jaunu siltumnīcu būvniecībā un gaismas intensitātes paaugstināšanā sasniegs 8 miljonus eiro.

SIA Mārupes Siltumnīcas DB veidotajā Latvijas lielāko lauksaimniecības uzņēmumu TOP ir otrais pēc apgrozījuma 2017. gadā. Tas būtiski uzlabojis savu sniegumu, salīdzinot ar 2016. gadu, lielāko lauksaimniecības uzņēmumu sarakstā pakāpjoties par divām pozīcijām. Savukārt uzņēmuma īpašniece SIA Sabiedrība Mārupe pārtraukusi liellopu audzēšanu un TOP pērn noslīdējusi par četrām pozīcijām, un ieņem 11. vietu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

2017. gadā SIA Mārupes Siltumnīcas apgrozījums bija 10,63 miljoni eiro, dārzeņu audzētājs pērn guvis peļņu, kas pārsniedz 800 tūkstošus eiro. Labos finansiālās darbības rezultātus sabiedrības valdes loceklis un līdzīpašnieks Kaspars Brunovskis skaidro ar papildu apgaismojuma ierīkošanu siltumnīcās viena hektāra platībā, kas ļauj gurķus audzēt visa gada garumā. «Jaunajās siltumnīcās tika investēti četri miljoni eiro. Papildu apgaismojums, kas ir 330 vati (W) uz vienu kvadrātmetru, nodrošina augstu gaismas intensitāti un ļauj gūt trīs reizes lielāku ražu. Gurķi tur jūtas kā karstas vasaras dienas pusdienlaikā,» klāsta K. Brunovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc vietējās pārtikas kāpj, taču darbaspēku nozarē piesaistīt ir problēma, teic "Mārupes Siltumnīcās" valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

SIA "Mārupes Siltumnīcas" piederošajos 8,6 hektāros Jaunmārupes siltumnīcās tiek audzēti tomāti un gurķi, un nodarbināti vairāk nekā 120 cilvēki. Aktīvās sezonas laikā uzņēmumā ik gadu nepieciešami apmēram desmit papildus darbinieki, taču piesaistīt šādu skaitu vietējo darbinieku ir izaicinājums, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja.

"Problēmu mums rada tas, ka jaunākās paaudzes cilvēki šajā nozarē strādāt nevēlas," norāda M.Kravale. Tam par iemeslu esot tas, ka darbs ir gan fiziski smags, gan atalgojums ārzemēs par līdzīgu darbu - augstāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Paplašina pārstrādāto dārzeņu klāstu

Kristīne Stepiņa, 14.10.2019

SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ķeizarsils iegulda ražošanas iekārtās un novembrī ar zīmolu Ezerkauliņi sāks ražot štovētus kāpostus – tradicionālā garša tiks uzlabota ar burkāniem un tomātiem.

Šogad tiek gaidīta laba atklātā lauka dārzeņu raža. SIA Ķeizarsils plāno novākt 15 tūkstošus tonnu dārzeņu – burkānus, bietes un kartupeļus, bet saistītais uzņēmums SIA Mārupes Siltumnīcas – izaudzēt piecus tūkstošus tonnu tomātu un gurķu. Aptuveni puse no izaudzētajiem lauka dārzeņiem būs burkāni, pieci tūkstoši tonnu – kartupeļi, bet 2,5 tūkstoši tonnu – bietes. Ķeizarsils dārzeņus un kartupeļus audzē 350 ha platībā, bet graudus un kukurūzu – 165 ha platībā. Graudus un kukurūzu audzē arī divi citi saistītie uzņēmumi – SIA Sabiedrība Mārupe un SIA Zaļā dārzniecība.

Samazina roku darbu

«Audzējam dažādas kultūras, lai diversificētu risku, jo lauksaimniecība ir nozare, kuru būtiski ietekmē laika apstākļi. Katru gadu ir kāds produkts, kas pavelk uz augšu pārējos, šogad, piemēram, tie ir lauka dārzeņi. Arī graudaugu ražība šogad bija laba,» saka SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mārupes Siltumnīcas, ieguldot 707 tūkstošus eiro, modernizē ražošanu

Žanete Hāka, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Mārupes Siltumnīcas» saņēmusi bankas Citadele finansējumu 707 tūkstošu eiro apmērā, ko uzņēmums plāno ieguldīt dārzeņu ražošanas infrastruktūras modernizēšanā un jaunu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanā.

Lai dārzeņiem augšanas procesā labāk nodrošinātu tīra ūdens apgādi, siltumu un gaismu, uzņēmums «Mārupes Siltumnīcas» modernizēs ražošanas infrastruktūru. Audzēšanas procesam nepieciešamo ūdens daudzumu nodrošinās, izveidojot divus jaunus ūdens urbumus un uzstādot ūdens attīrīšanas sistēmas.

Savukārt nepieciešamā siltuma un ogļskābās gāzes ražošanai uzstādīs koģenerācijas iekārtu ar nepieciešamo infrastruktūru. Kristīne Brunovska, SIA «Mārupes Siltumnīcas» līdzīpašniece: «Pēdējos divos gados uzņēmums nav veicis būtiskas investīcijas vai ieviesis jaunumus, tāpēc šogad plānojam gan maksimāli izmantot jau esošās iespējas, gan arī ieviest jaunas produkcijas audzēšanas tehnoloģijas. Investīcijas nodrošinās dārzeņu audzēšanai labvēlīgākus apstākļus, kā arī samazinās riskus, kas saistīti ar audzēšanai būtisku resursu, piemēram, tīra ūdens, siltuma un gaismas nepieciešamību. Šis ir kārtējais solis ceļā uz pilnīgu ražošanas procesa modernizāciju, bet darāmā vēl ir daudz – vēl ir ko uzlabot.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu audzētājs SIA «Mārupes siltumnīcas» pagājušajā gadā strādāja ar 9,969 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,2% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 38,9% un sasniedza 1,152 miljonus eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn «Mārupes siltumnīcu» ražošanas platība samazinājās par vienu hektāru. Tāpat atzīmēts, ka aizvadītajā gadā kompānija pabeidza vienas siltumnīcas demontāžu.

2019.gadā uzņēmums plāno maksimāli izmantot esošās ražošanas tehnoloģijas, kā arī pievērst uzmanību produkcijas audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai, kā arī ražas novākšanas un uzglabāšanas tehnoloģiju tālākai modernizācijai.

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka 2017.gadā «Mārupes siltumnīcas» strādāja ar 10,63 miljonu eiro apgrozījumu un 829 262 eiro peļņu.

Uzņēmums ir reģistrēts 2008.gadā un tā pamatkapitāls ir 7,437 miljoni eiro. Kompānijas īpašnieks ir «Sabiedrība Mārupe».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā audzēšanas sezonā būtiski palielinājušies ziemas siltumnīcu kompleksa Mežvidi operatora SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi

SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi 2017./2018. gada audzēšanas sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, pieauguši par 207,6 tūktošiem eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis izaugsmi skaidro ar ieguldījumiem audzēšanas procesa efektivitātē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Aizvadītajā tomātu audzēšanas sezonā SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi sasniedza 832,97 tūkstošus eiro, kas ir par vairāk nekā 200 tūkstošiem vairāk nekā vēl gadu iepriekš, kad realizācijas ieņēmumi veidoja 625,4 tūkstošus eiro. Audzis arī uzņēmuma kopējais apgrozījums. Mežvidos tomātu audzēšanas sezona parasti ilgst no oktobra vidus līdz jūlija beigām, un šobrīd veikalu plauktos jau nonākuši pirmie šajā sezonā Latgalē audzētie tomāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: No modes skatēm uz Rītausmas siltumnīcām

Laura Mazbērziņa, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trīs gadiem dārzeņu audzētājs Rītausma piedzīvoja lielu pārmaiņu laiku - viņsaulē aizgāja uzņēmuma izveidotāja un vadītāja Valda Bekina, kā rezultātā uzņēmumu pārņēma viņas meita Lāsma Bekina, kura līdz tam strādāja modes industrijā un par dārzeņu audzēšanu tikpat kā neko nezināja. Viņa pārliecinājusies, ka ilgtspējīgas attīstības stūrakmens ir pareizes komandas izveide.

L. Bekina piecus gadus strādāja par projektu vadītāju modes pasākumā «Riga Fashion Week». Taču pieredze projektu vadībā, komunikācijas prasmes un angļu valodas zināšanas kalpoja kā labs pamats atspērienam. Pārņemt uzņēmumu iedrošinājis mammas ilggadējais sadarbības partneris no Nīderlandes. Ar viņa atbalstu L. Bekina 2015. gadā intensīvā kursā apguva teorētiskās un praktiskās pamatzināšanas dārzeņu audzēšanā mācību centrā Maķedonijā. «Sākums bija ļoti grūts. Ļoti īsā laika periodā nācās apgūt daudz informācijas - gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, par kurām pirms tam bija visai vāja nojausma. Saskāros arī ar apkārtējo cilvēku neticību - jauna, bez izglītības lauksaimniecībā, bez pieredzes uzņēmuma vadīšanā,» atceras L. Bekina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komersanti, kuriem pagaidām apturēta valsts atbalsta saņemšana obligātā iepirkuma (OI) ietvaros, pērn budžetā iemaksājuši teju 14 miljonus eiro

Izvērtējot principiālo elektriskā pieslēguma shēmu atbilstību normatīvo aktu un vadlīniju prasībām, Ekonomikas ministrija (EM) par neatbilstošām atzinusi 134 komersantu, kuri līdz šim saņēmuši valsts atbalstu OI ietvaros, iesniegtās shēmas. Līdz brīdim, kamēr tās netiks precizētas, šīm stacijām, kā arī vēl 13 elektrostacijām, kas vispār nav iesniegušas pieslēguma shēmas, valsts atbalsts ir apturēts. Nozares pārstāvji uzskata, ka nepilnības tik daudzu staciju darbā varētu liecināt par pašas ministrijas nekompetenci.

Iespaidīgi maksājumi

Visvairāk jeb 1,02 miljonus eiro valsts budžetā pērn samaksājis uzņēmums Tech- nological Solutions, kurš nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, komercdarbības un vadzinību konsultācijām, kā arī kabeļu telekomunikācijas pakalpojumiem. Technological Solutions valdes loceklis Toms Nāburgs pagaidām nekomentē to, kā varētu mainīties uzņēmuma samaksāto nodokļu apjoms, ja atbalsts netiks atjaunots, jo iesniegti visi nepieciešamie papildinājumi un galīgais lēmums par turpmāko atbalsta saņemšanu vēl nav pieņemts. EM skaidro, ka tas varētu notikt šīs nedēļas laikā. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka 2018. gadā SIA Technological Solutions peļņa sasniegusi 116,64 tūkstošus eiro, bet apgrozījums – 5,75 miljonus eiro, kas ir viens no lielākajiem starp komersantiem, kuriem pagaidām apturēts valsts atbalsts OI ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palielinātu klientu skaitu, «Zaļais gurķis» nolemj pārcelties uz centru.

«Mastu ielā blakus Andrejsalai galvenokārt ēdinājām klientus no tuvākās apkārtnes. Vairāki mūsu klienti izteicās, ka labprāt apmeklētu «Zaļo gurķi» biežāk, bet nesanāk pa ceļam. Tāpēc nolēmām negaidīt, kad klients atnāks pie mums, bet paši pārcēlāmies tuvāk, ērtāk sasniedzamā vietā Kr. Barona ielā Latvijas Dabas muzeja pagarbstāva telpās ar ieeju no Merķeļa ielas,» saka Andris Taranda, kafejnīcas «Zaļais gurķis» līdzīpašnieks. Viņš uzskata, ka atrašanās vietai ir liela nozīme. Ja ir labs pakalpojums vai produkts, kas novietots ērti pieejamā vietā, tā ir labākā kombinācija veiksmīgam biznesam.

Jaunās telpas ļauj piesaistīt jaunus klientus. Jau pirmajā darba dienā jaunajās telpās «Zaļais gurķis» klāja kafijas pauzes galdu semināra dalībniekiem. «Šobrīd galvenokārt saskaramies ar apmeklētājiem, kuri apzināti nemeklē ēdienu bez gaļas. Šāds apmeklētājs ir mūsu lielākais izaicinājums. Ne tādā nozīmē, ka mums ir jāpārliecina vai par katru cenu jāpārdod, nē. «Zaļais gurķis» pārdod prieku, kas tiek nodots tālāk caur ēst gatavošanu. Mēs uzskatām, ka kvalitatīvs un veselīgs ēdiens vairo dzīvesprieku. Prieks nekad nevar būt uzspiests, jo tad tas nebūs patiess,» teic A. Taranda. Cilvēkam, kurš agrāk nav ēdis «Zaļā gurķa» gatavotos ēdienus, skatoties uz tiem, galvā rosās daudzi jautājumi – ēst, neēst, kas tie par ēdieniem, kas ir soja, vai tas tiešām ir veselīgi utt. Par pastāvīgiem ceļabiedriem kļūst cilvēki, kuri ir atvērti pārmaiņām un nebaidās uzdrīkstēties doties pretī nezināmajam. «Daudzi, kas nobaudījuši «Zaļā gurķa» ēdienu pirmo reizi, ar izbrīnu atzīst, ka nav varējuši iedomāties, ka ēdiens bez gaļas ir tik garšīgs,» viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārtiņš Treijs un Gints Aizupietis uzskata, ka burgeri garšo visiem un šis bizness Latvijā arvien pieaug, tādēļ pirms diviem gadiem Raganā, Krimuldas pagastā tika izveidots «Raganas Burgers».

«Raganas Burgers» ideja radās nejauši, kad G.Aizupietis bija atbraucis līdz Raganai pārdot savu automašīnu. «Kad Gints pārdeva savu automašīnu, piedāvāju viņu aizvest līdz mājām, bet viņš gribēja braukt ar autobusu. Es nolēmu, ka pavadīšu viņu,» saka M. Treijs. Kamēr abi bērnības draugi ir gaidīja autobusu, radās ideja par kopīgu biznesu.

Sākumā bija doma veidot kababnīcu, jo M. Treijam garšoja Vācijas kebabi un viņš uzskatīja, ka tik garšīgi cik ir šajā valstī, nav ēsti nekur, tomēr G. Aizupietis piedāvāja burgernīcu. Beigās vienojāmies par burgeriem un picām, ar domu, ka vēlāk nonāksim arī pie kebabiem, ko arī esam izdarījuši. «Ik pa laikam mums visiem sagribas burgeru, bet Latvijā nevarēju nogaršot nevienu burgeru, kas neliktu man just smaguma sajūtu, līdz brīdim, kad Gints piedāvāja sava burgera interpretāciju. Tajā brīdī es sapratu, ka mums būs burgernīca,» stāsta M. Treijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plakani burkāni, šķībi gurķi, sirds formas kartupeļi – tie ir tikai daži no dārzeņu veidiem, kurus lielveikali atsakās tirgot, un bieži vien tie nonāk atkritumos, raksta ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.

Taču Nikola Klaski, kas cīnās par pārtikas nelietderīgu izšķērdēšanu, uzskata, ka tas, ka dārzenim nav perfekta forma, nenozīmē, ka tas nav ēdams. Pirms pāris gadiem viņa Vācijā izveidoja veikalu, kas piedāvā tieši šos izbrāķētos dārzeņus.

«Iedomājieties, ka visi cilvēki pasaulē izskatītos vienādi. Tas būtu garlaicīgi. Tas pats arī ir ar dārzeņiem. Mums jānovērtē to dažādība,» viņa saka.

Ik gadu Vācijā atkritumos nonāk aptuveni 11 miljoni tonnu pārtikas, un Klaski ir apņēmusies situāciju uzlabot. Pirms diviem gadiem viņa nodibināja veikalu The Good Food, lai apkarotu pārtikas izšķērdēšanu. Katru nedēļu viņa un vairāki brīvprātīgie apmeklē dārzeņu audzētājus un savāc dārzeņus, ko noraidījušas lielās tirdzniecības ķēdes. Papildus tam viņi savāc dārzeņus, kuri drīzumā varētu sabojāties un pārdod veikalā, ļaujot pircējam maksāt tādu cenu, kādu viņš uzskata par atbilstošu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimniekiem smags gads

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktās ražas dēļ augļu un dārzeņu pārstrādes ceham trūkst izejvielu.

Durbes novada konservu cehā Ābolīt’s šobrīd rit ābolu pārstrādes sezona. Iepirkuma cena ir lielāka nekā citus gadus, bet raža šogad slikta, izejvielu trūkst. Tāpēc uzņēmuma līdzīpašniece Millija Anziķe kopā ar komandu saviem spēkiem strādā dārzā, ko laipni atvēlējis kāds vietējais iedzīvotājs.

Maksā gan naudā, gan graudā

«Katru gadu cilvēki stāv rindā ar ābolu maisiem, kas atvesti gan vieglās mašīnas bagāžniekā, gan piekabēs. Strādājam, stundas neskaitot, bet ir smagi,» atzīst M. Anziķe. «Manā mūžā tik slikta ābolu gada vēl nav bijis. Vienmēr esmu teikusi – cik man vajadzēs, tik būs.» Lai piesaistītu piegādātājus, iepirkuma cena paaugstināta līdz pat septiņiem centiem kilogramā. Pērn tā bija par centu zemāka. «Kad cilvēki to izdzird, saka – o, tad ir jālasa, bet nav jau, ko lasīt. Pavasara salnas gāja pāri slejām vien,» uzņēmēja zina teikt. Par piegādātajiem āboliem iespējams pretī saņemt ne tikai naudu, bet arī gatavo produkciju. Šo iespēju labprāt izmanto daudzi regulārie klienti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Nēģu suši un citas delikateses nēģu svētkos Carnikavā

Zane Atlāce - Bistere, 27.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot nēģu zvejas sezonas atklāšanu, Carnikavā 25.augustā tika svinēti tradicionālie Nēģu svētki, informē pasākuma rīkotāji.

Svētku laikā notika nēģu ātrēšanas sacensības, ko pēdējos gados papildina arī nēģu suši ātrēšana. Svētkos jau par tradīciju kļuvusi nēģu kulinārijas meistarklase Karaliskais nēģis, ko šogad vadīja šefpavārs Reinis Čerņajevs. Viņš gatavoja sojā, ingverā, medū un laima sulā marinētus nēģus, kas tika pasniegti ar grauzdētu kaņepju svaigsiera mussu, viegli mazsālītu gurķi, graudu maizes drupinājumu un ceptu sīpolu kraukšķi.

Nēģu sezona Carnikavas zvejniekiem šīgada augustā iesākusies veiksmīgi, tāpēc nēģu cepējiem līdz pat vakara krēslai netrūka apaļmutnieku, ko likt krāsnī uz oglēm. Gardēži Carnikavas delikatesi varēja baudīt gan karstu tikko no krāsns, gan želejā un dažādās uzkodās, kā arī nēģu zupā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Apmātība, nevis bizness

Laura Mazbērziņa, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju audzētie ziedi, kā arī citi augu produkti tiek piedāvāti arvien mazāk, atzīst stādu audzētavas Latroze īpašniece Ilga Kumeliņa.

Viņas vērtējumā, šobrīd Latvijas puķkopībai un dārzkopībai iezīmējies norieta laiks. Puķkopība un dārzkopība – tas nav bizness, tā ir apmātība, secina I. Kumeliņa.

«Pēc diviem gadiem man paliek 70 gadu, un es domāju, ka manu darbu vairs neturpinās ne bērni, ne mazbērni, lai gan nekad jau nevar zināt. Pēc profesijas neesmu dārzniece, esmu zobu tehniķe. Dārza darbus savulaik biju apguvusi, pateicoties mammai, kurai ļoti patika strādāt dārzā. Es viņai biju teikusi, ka nekad to nedarīšu, bet, re, dzīvē notiek visādi. Padomju laikos šis bija labs bizness, produkcijai bija noiets, tāpēc izlēmu sākt ar to nodarboties,» stāsta I. Kumeliņa.

Stādu audzēšanas uzņēmumu Latvijā ir palicis salīdzinoši maz. Aktīvākā sezona, kad stādus var baudīt ar acīm, ir no maija līdz septembrim, tomēr arī pārējais laiks arī ir gana aktīvs. Visu gadu notiek, piemēram, stādu potēšana, audzēšana u.c. «Aizraujošākais darbā ir tas, ka var redzēt krāšņu tā rezultātu. Šis darbs ir smags, piņķerīgs, atbildīgs un precīzs. Es domāju, ka tas ir smagāks nekā lopkopībā. Neko nevar atlikt ne uz rītdienu, ne parītdienu,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Zīmola Milli ābolu sula

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 18.10.2019

Lauksaimnieki piegādā ābolus. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Kristera Reiņa foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top zīmola Milli ābolu sula konservu cehā Ābolīt’s Durbes novadā.

Ābolu sula jau gadiem ir viens no pieprasītākajiem SIA Ābolīt’s produktiem. Uzņēmums to ražo ne tikai ar savu zīmolu Milli, bet arī ar sadarbības partnera Gemoss vārdu. «Šogad ābolu sula ir ļoti garšīga, jo vasarā bija daudz saules un āboli ir saldi,» vērtē uzņēmuma līdzīpašniece un valdes locekle Millija Anziķe.

Uzņēmuma vēsture meklējama vēl padomju gados. Durbes puse izsenis zināma kā vieta, kur ir plaši ābeļu dārzi, ābele ir pat pilsētas ģerbonī. 70. gados pēc Spilvas direktora rosinājuma padomju saimniecības Liepāja vadība nolēma atvērt augļu un dārzeņu pārstrādes cehu.

Tagad vecās ābeles savu laiku nokalpojušas, un to vietā daudzviet jau plešas graudaugu un rapša lauki. Bet top arī jauni dārzi, tos veido, piemēram, Spriču un Žīguru ģimene.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu audzētājs «Rītausma» oktobrī pircējiem sāks piedāvāt tomātu sulu trīs litru iepakojumā, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Rītausma» īpašniece Lāsma Bekina.

«Sākumā tomātu sulu testējām darbinieku vidū. Pārprodukcijas brīžos ne vienmēr visu bija iespējams realizēt, līdz ar to sākām izskatīt pārstrādes iespējas,» skaidro L. Bekina. Tomātu sulai būs pievienots neliels sāls daudzums garšas uzlabošanai, tā būs bez konservantiem.

Sulu sākotnēji plānots piedāvāt vietējiem Jēkabpils veikaliem, jo saražotais apmērs pagaidām nav tik liels, lai apmierinātu veikalu tīklu pieprasījumu. Taču nākotnē šāda iespēja tiks apsvērta. Sulas cenu veidos ražošanas un loģistikas izmaksas, bet L. Bekina konkrētu cenu vēl neatklāj.

SIA «Rītausma» īpašniece teic, ka no citiem tomātu sulas ražotājiem nebaidās, jo tirgū ir nepieciešama dažādība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 dēļ visiem iedzīvotājiem jāievēro prasība ierobežot sabiedriskos kontaktus, tomēr vecākiem nereti jādodas ārpus mājām, atstājot bērnus vienus. Tāpēc svarīgi parūpēties, lai viņi atbilstoši vecumam būtu informēti, kāpēc jāpaliek mājās un jāievēro vairāki svarīgi uzvedības nosacījumi – ne tikai tāpēc, lai izvairītos no inficēšanās, bet arī novērstu potenciālās traumas un negadījumus, norāda "BTA Baltic Insurance Company" (BTA).

"Svarīgi bērniem, atkarībā no viņu vecuma un spējām, izprast situāciju. Tādēļ svarīgi izskaidrot, kāpēc jāpaliek mājās un kāda iemesla dēļ pastaigāties var doties tikai kopā ar vecākiem, nevis tikties ar draugiem, kā ierasts iepriekš," uzsver BTA Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.

Pēc I. Dančes teiktā, vecākiem jāpārliecinās, kā izprasti viņu skaidrojumi par saskarsmes ierobežošanu ar vienaudžiem, tāpat arī jāatgādina vienkārši drošības noteikumi, lai, bērnam paliekot uz brīdi mājās vienam, nenotiktu kāda nelaime neuzmanības dēļ. "Bieži vien bērni traumas gūst, atrodoties ārā. Piemēram, braucot ar riteni vai lēkājot uz batuta. Turklāt, ja ārā laiks ir labs, tad bērnu traumatisms, pēc BTA apkopotajiem atlīdzību pieteikumiem, pieaug pat par 68%. Līdzās ārā gūtajām traumām bērni gūst savainojumus arī iekštelpās. Piemēram, neuzmanīgi rīkojoties ar krāsu flakonu, kas atstāts bērnam pieejamā vietā, kā arī nokrītot pa trepēm, paslīdot uz nomestām rotaļlietām vai citiem priekšmetiem, rotaļājoties ar mājas mīluli vai aplejoties ar karstu dzērienu," stāsta I. Danče.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Palielinās pārtikas cenu atšķirība Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 13.07.2020

Viļņas un Tallinas veikalos vietējiem produktiem bija pamanāmāka izcelsme.

Avots: Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada jūnijā lielākajai daļai pārtikas produktu Viļņas mazumtirdzniecības tīklu veikalos cenas bija zemākas nekā Rīgā un Tallinā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

No apsekotajiem vairāk kā 40 produktiem lielākā daļa pārtikas produktu Lietuvā bija lētāki.

Neskatoties uz to, ka Latvijā ir samazināts PVN lielai daļai augļu un dārzeņu, arī šie produkti nebija lētākie Baltijā.

Kartupeļu kilograms Tallinā vidēji maksāja 0.25 EUR/kg, Viļņā 0.29 EUR/kg, bet Rīgā 0.51 EUR/kg. Savukārt burkāni Tallinā maksāja 0.67 EUR/kg, Viļņā 0.53 EUR/kg, Rīgā 0.70 EUR/kg. Toties Rīgas veikalos bija nopērkami lētākie vietējie gurķi un tomāti, šampinjoni, importa zemenes, plūmes un broileri (skat. tabulu).

*Cenas apsekotas no 2020.gada 5.jūnija līdz 12.jūnijam. LV Rimi, Maxima, Skay, Mego. LT Rimi, Maxima, Norfa, Iki. EST Rimi, Maxima, Prizma, Selver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gulbe: Neskatoties uz samazināto PVN likmi, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā citās Baltijas valstīs

LETA, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Nakts tirgus fotogrāfijās - uzzini, cik maksā augļi un dārzeņi!

Natālija Poriete (tulkojusi Žanete Hāka), 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls DB apmeklēja Rīgas Centrāltirgus Nakts tirgu, lai uzzinātu, kādus dārzeņus, augļus un sēnes tajā patlaban iespējams iegādāties un kādas ir vidējās cenas.

DB secināja, ka daudzi pārdevēji piedāvā gailenes, taču tirgū tikpat kā nav pieejamas baravikas.

Izskatās, ka zemenes visiem pārdevējiem piegādā viens piegādātājs no Bauskas. Tajā pašā laikā tirgū pieejams plašs gurķu un tomātu piedāvājums no dažādiem piegādātājiem.

Avenes iespējams iegādāties tikai no viena pārdevēja, turklāt tās nav vietējās,savukārt upeņu tirgū ir pa pilnam.

Baravikas tirgū patlaban maksā 15 eiro kilogramā, bet gailenes – 3 eiro litrā. Vietējo zemeņu vidējā cena ir 4-4,5 eiro kilogramā, upenes maksā 1,8-2 eiro kilogramā, tomāti – 2,5-3 eiro kilogramā, gurķi – 1-1,5 eiro kilogramā, bet kartupeļi – 0,5-0,6 eiro kilogramā.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties Nakts tirgū!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? SIA Kronis skābeņu zupa

Monta Glumane, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Kronis», lai vērotu, kā tiek ražota skābeņu zupa.

Dārzeņu konservu ražošanas uzņēmums gatavo aptuveni 150 dažādus produktus, no tiem aptuveni 12 veidu zupas, kas ir viens no uzņēmuma galvenajiem un pārdotākajiem produktiem.

Aptuveni 90% no produkcijas uzņēmums pārdod Latvijā, bet 10% eksportē uz Krieviju un Eiropu. Kā pastāsta SIA Kronis direktors Aivars Svarenieks, tad uzņēmuma produkcija pieejama visos Latvijas pārtikas veikalu tīklos.

Uzņēmuma direktors norāda, ka nozarē pastāv gan zināma konkurence, gan darbu dalīšana. «Es domāju, ka pēc SIA «Mildas KM» konservu ceha aizvēršanās mēs varētu būt vieni no lielākajiem reāli ražojošiem uzņēmumiem zupu segmentā. Domāju, ka šobrīd mēs varētu būt vieni no jaudīgākajiem, ar jaudu – 10 000 burkas maiņā. Tas ir labs rādītājs,» stāsta A.Svarenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank piešķīrusi finansējumu 215 000 eiro apmērā Salas novada dārzeņu audzēšanas uzņēmumam SIA «Rītausma», kas līdzekļus ieguldīs uzņēmuma ražotnes infrastruktūras attīstībā.

SIA «Rītausma» vadītāja Lāsma Bekina norāda: «Piešķirtais finansējums mūsu uzņēmumam pavērs iespēju palielināt ražīgumu un produkcijas kvalitāti, kā arī kļūt videi draudzīgākam. Mūsu prioritāte ir samazināt izmantoto dabas resursu patēriņu.»

Ar piešķirto finansējumu uzņēmums plāno iegādāties recirkulācijas iekārtas. To galvenais ieguvums ir vairākkārtēja ūdens izmantošana, kas samazina gada kopējo iegūtā ūdens patēriņu par aptuveni 45%. Samazinās arī izmantoto minerālmēslu patēriņš par vismaz 20%. Uzstādot abas sistēmas, ieguvums ir gan materiālo resursu ietaupījumā, gan nodokļa samazinājumā par izmantotajiem dabas resursiem. Savukārt CO2 sistēmas ieviešana paredz ražības pieaugumu no 7%- 9%, kas ļautu arī palielināt uzņēmuma kopējo apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunieviestais piedāvājums «Maxima XXX» veikalā «Akropolē», kas paredz nodrošināt zemāko tirgus cenu ikdienā pieprasītiem produktiem, varot atstāt īstermiņa ietekmi uz atsevišķu produktu pieejamību veikalā.

Izmaiņas var skart konkrētus produktus, kam veikts būtisks cenu samazinājums tādās preču grupās kā svaiga vistas gaļa, cūkgaļa, atdzesēts lasis, šampanietis, jūras veltes, garneles, alus, sieri, žāvēta gaļa, kā arī atsevišķi piena produkti. Tāpat cenu politikas izmaiņas veiktas arī svarīgāko sadzīves preču sortimentā, to skaitā tīrīšanas līdzekļiem, trauku mazgājamiem līdzekļiem, veļas mazgājamiem līdzekļiem, kā arī produktiem, kas aktuāli ģimenēm ar mazuļiem.

Lai «Maxima XXX» veikalā «Akropolē» nodrošinātu iecienītāko preču pieejamību iespējami plašam pircēju lokam, noteiktiem produktiem tiks ierobežots preču skaits vienam pirkumam līdz 10 vienībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Augsto izmaksu dēļ Latvijas rožu audzētājs pievēršas gurķiem

Sandra Dieziņa, 16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas rožu audzētājs SIA Ar B Agro sācis audzēt gurķus, ko realizē kooperatīvam Baltijas dārzeņi.

Ar B Agro direktore Eva Bumbiere pastāstīja, ka šāds lēmums pieņemts vairāku iemeslu dēļ. Proti, uzņēmumā izaudzēto rožu realizāciju būtiski apgrūtinājusi ziedu loģistika.

«Manu izvēli pāriet no rozes uz dārzeni noteica augstās ziedu audzēšanas izmaksas un atbalsta trūkums šai nozarei. Biju nogurusi vest pa vienai divām rožu paciņām uz veikaliem. Faktiski ziedu loģistika ļoti sadārdzina izmaksas. Strādājam arī ar vairumtirdzniecības bāzēm, bet tur ir ļoti liels spiediens uz cenām,» atklāj Ar B Agro direktore. Pluss esot arī samazinātais PVN dārzeņiem, kas licis sarosīties vietējiem ražotājiem.

Lēmums par gurķu audzēšanu nācis strauji, izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu un rekordīsā laikā – no šā gada janvāra līdz martam rekonstruētas divas siltumnīcas astoņu tūkstošu kvadrātmetru platībā un iedēstīti īsie lauku gurķi. Ieguldītās investīcijas vēl esot jārēķina. Lai arī tempi bija lieli, Eva Bumbiere ir gandarīta, ka viss izdevies un jau 28. martā novākta pirmā gurķu raža. Gurķu loģistika uz veikaliem ir Baltijas dārzeņu pārziņā un Eva Bumbiere teic, ka tas atvieglo ražotāja dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru