Foto: freeimages.com

Fotografēšana un filmēšana pasākumos atbilstoši Vispārējai datu aizsardzības regulai 

Tuvojoties svētku sezonai, arvien biežāk nākas saskarties ar personas datu apstrādes jautājumiem. Saņemot ielūgumus uz publiskiem vai ne tik publiskiem pasākumiem, tajos ne reti tiek norādīts: «Pasākuma norise tiks fotografēta un filmēta. Ar savu ierašanos pasākumā, Jūs sniedzat piekrišanu savu personas datu apstrādei.» Šāda vai līdzīgi pasniegta informācija ir kļuvusi par ielūgumu ierastu sastāvdaļu. Tomēr, vai tas ir vienīgais šāda veida datu apstrādes tiesiskais pamats un vai pasākuma rīkotāji apzinās visas no tā izrietošās sekas?

Andis Ozoliņš, Primus Derling zvērināts adovokāts un Linards Birznieks, Primus Derling jurista palīgs, datu aizsardzības specialists, 2018. gada 17. decembris plkst. 12:10

Viens no bieži sastopamiem Vispārējās datu aizsardzības regulas nepareizas piemērošanas piemēriem ir pārlieku bieža personas datu apstrādes balstīšana uz personas «piekrišanas» pamata, kas liecina, ka izpratne par regulu joprojām ir nepietiekoša un tās prasību interpretācija nereti pārspīlēta.

Personas piekrišana fotografēšanai vai filmēšanai publiskos pasākumos bieži ir neveiksmīgi izvēlēts vai pat nepareizi norādīts datu apstrādes pamats. Pirmkārt, jau tādēļ, ka pastāv šaubas, vai tā tiks uzskatīta par brīvi dotu piekrišanu, jo vienīgais veids, kā paust savu nepiekrišanu ir uz pasākumu neierasties. Piekrišanas došana nozīmē arī reālu iespēju to liegt, nenostādot sevi nelabvēlīgā situācijā. Turklāt piekrišanu datu apstrādei jābūt iespējams tikpat viegli atsaukt kā to dot. Parasti gan pasākuma organizētāji šīs apmeklētāju tiesības uzaicinājumā nenorāda, kas jau pats par sevi ir datu regulas prasību pārkāpums.

Ja piekrišana tiek atsaukta, ko datu subjekts var izdarīt jebkurā brīdī, uz piekrišanu balstītu personas datu apstrādi jāizbeidz. Nekādas ierunas te nelīdzēs, pat tad, ja datu subjekts savu piekrišanu atsauc tīro untumu dēļ. Šo datu subjekta neatņemamo tiesību īstenošana var sagādāt ne mazums problēmu pasākumu organizētājiem, jo pasākuma attēlus, kur redzama šī persona, vairs izmantot nevar.

Kā būtu jārīkojas, lai mazinātu iespējamību, ka rūpīgi gatavotā pasākuma foto un video attēlu izmantošana vēlāk nekļūtu ierobežota? Regula paredz arī citus apstrādes pamatus, tostarp, personas datu pārziņa leģitīmās intereses. Parasti tas ir daudz piemērotāks pamats šādai datu apstrādei.

Katrai organizācijai un uzņēmumam piemīt leģitīmas intereses veikt savu darbību, kas var ietvert arī aizsargājamu interesi organizēt saviesīgus ārpus darba pasākumus saviem darbiniekiem, klientiem un sadarbības partneriem. Šādu pasākumu iemūžināšana ir normāla pasākuma sastāvdaļa iegūto attēlu izmantošanai kolektīva saliedēšanas, organizācijas attīstības vēstures dokumentēšanas un līdzīgiem nolūkiem.

Balstot fotografēšanu un filmēšanu uz leģitīmo interešu pamata, personas piekrišana nav nepieciešama, un riski, ka attēli būs jādzēš, mazinās. Protams, saglabājas datu pārziņa pienākums informēt par pasākuma laikā veikto fotografēšanu vai filmēšanu, tās nolūkiem, norādīt datu pārzini un citu regulā noteikto datu subjektam sniedzamo informāciju.

Arī šādā gadījumā datu subjekts nav gluži atstāts bez iespējām iebilst pret savu personas datu apstrādi. Persona, pamatojot savu īpašo stāvokli, var lūgt, lai to nefilmē, nefotografē, iegūtos attēlus neizmanto vai pat dzēš, un tas katrā gadījumā ir izvērtējams jautājums. Piemēram, līksmība var būt situsi augstu vilni, un datu subjekta izskats vakara noslēgumā, iespējams, var nebūt tik labs kā pasākuma sākumā. Šādā situācijā jāsasniedz līdzsvars starp datu subjekta un pārziņa interesēm. Datu apstrādes balstīšana uz leģitīmo interešu pamata paver iespēju veikt šādu vērtējumu. Piekrišanas gadījumā tādu iespēju nav.

Tomēr jāņem vērā, ka ir iespējami arī gadījumi, kad publisku pasākumu filmēšanai vai fotografēšanai piekrišana kā datu apstrādes pamats var būt nepieciešama. Ilustrācija šādai situācijai varētu būt ievainojamu datu subjektu fotografēšana vai filmēšana. Piemēram, portretējot sociālās palīdzības saņēmējus labdarības pasākuma laikā šīs personas varētu pamatoti nevēlēties tikt iemūžinātas. Maz ticams, ka labdabības pasākuma organizētāja vai sponsora leģitīmās intereses būs pietiekoši svarīgas salīdzinājumā ar palīdzības saņēmēju tiesībām uz privātumu. Tādēļ pārzinim šādā gadījumā, lai nodrošinātos pret pārmetumiem, nepieciešams saņemt iepriekšēju personu piekrišanu.

Taču uzņēmumu un organizāciju saviesīgo pasākumu iemūžināšanai leģitīmās intereses parasti ir vispiemērotākais datu apstrādes pamats, kas var optimāli nodrošināt visu pušu interešu samērošanu. Tādēļ izvēlēsimies personas datu apstrādes pamatu pareizi, svinēsim un iemūžināsim svētkus bez bažām, lai atmiņas par tiem varētu saglabāt ilgi, droši un likumīgi.

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 24. maijs plkst. 16:17

Kredītu menedžmenta pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma «Intrum» apkopotie dati «European Payment...

2018. gada 10. aprīlis plkst. 0:05

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā...

Nepalaid garām

Dzērienu ražotājs Coca-Cola pirmo reizi atklājis, ka viena gada laikā tas izmanto...

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos...

Saskaņā ar starptautiska pārtikas atkritumu mazināšanai veltīta projekta Fusions datiem aptuveni...

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem...

Šā gada pirmajā pusē Ventspilī tiks uzsākta zinātnes un inovāciju centra būvniecība,...

Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu...

No šīs sadaļas
2018. gada 17. decembris plkst. 9:14

Pensija mūsdienās ir viens no bieži apspriestiem tematiem, bet diemžēl šis fakts...

2018. gada 14. decembris plkst. 15:48

Viesmīlības nozare kā tūrisma industrijas būtiska daļa nekur citur pasaulē neattīstās tik...

2018. gada 14. decembris plkst. 13:26

Viens no bitkoina sākotnējiem mērķiem bija aizvietot apgrozībā esošās centrālo banku emitētās...

2018. gada 14. decembris plkst. 10:59

Nesen jau rakstījām, ka pastāv iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) risks, ja personas,...

2018. gada 13. decembris plkst. 13:19

Pirms septiņiem gadiem konstatēju, ka Latvijā ir visai neliels labu zinātnisko rakstu...

2018. gada 12. decembris plkst. 10:52

Latvijas restorānu nozarei 2018. gads ir bijis pagrieziena gads, kad Latvijas Restorānu...

2018. gada 11. decembris plkst. 18:06

Pēc septembrī piedzīvotā krituma jau oktobrī preču eksports atgriezās plusos. Šogad būtisku...

2018. gada 11. decembris plkst. 10:53

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr,...

2018. gada 10. decembris plkst. 11:03

No 2019.gada patērētāju kreditētājiem būs obligāta prasība izveidot iekšējās kontroles sistēmu,...

2018. gada 05. decembris plkst. 15:39

Vēl pavisam nesen, pateicoties psiholoģes un psihoterapeites Andrijas Likovas drosmei, visa sabiedrība...