Citas ziņas

Fotoradaru fiksētie ātruma pārkāpumu sodi neies secen arī ārzemniekiem

Žanete Hāka, 06.11.2015

Jaunākais izdevums

Sākot ar šā gada 29. oktobri izsūtīti jau pirmie protokoli ārzemju šoferiem, kuru pārkāpumus fiksējušas ātruma mērierīces Latvijā, informē Valsts policija.

Līdz šim Valsts policijai nebija nekādu iespēju sodīt tos ārzemju šoferus, kuru pārkāpumus fiksējuši fotoradari, jo nebija pieejama informācija par konkrētās automašīnas īpašnieku. Taču tagad, līdzīgi kā citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, šī informācija ir pieejama arī Latvijai.

Pārrobežu informācijas apmaiņu regulē Eiropas Parlamenta un padomes direktīva 2015/413. Ar tās palīdzību tiek gādāts, lai visās ES dalībvalstīs sodi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem tiktu piemēroti vienlīdz godīgi, kā vietējiem, tā ārzemju šoferiem. Pirms direktīvas ieviešanas šāda vienlīdzība nebija iespējama, jo iepriekš, ārzemju pārkāpējus, kuri fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, nebija iespējams uzmeklēt.

Šīs direktīvas ietvaros, informācijas apmaiņa starp ES dalībvalstīm var notikt tikai par tādiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas minēti direktīvā - atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, drošības jostu nelietošana, luksoforu aizliedzošā gaismas signāla neievērošana, transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē, aizsargķiveres nelietošana, ceļa joslas neatļauta izmantošana un mobilā tālruņa vai citas sakaru ierīces lietošana, vadot transportlīdzekli.

Patlaban Latvijā tehniski varam fiksēt vien ātruma pārkāpumus, tomēr citās Savienības dalībvalstīs ir pieejami tādi tehniskie līdzekļi, kas var fiksēt arī citus iepriekš minētos pārkāpumus.

Lai dalībvalsts noskaidrotu transportlīdzekļa, ar kuru izdarīts pārkāpums īpašnieka identitāti, atliek vien kopējā Eiropas Transportlīdzekļu un vadītāju apliecību informācijas sistēmā ievadīt jau zināmos datus. Pēc tam, kad ticis noskaidrots attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieks, konkrētā dalībvalsts, saskaņā ar saviem tiesību aktiem, sagatavo informatīvu vēstuli, kurā norāda visu ar pārkāpumu saistīto informāciju un sankciju.

Tāpat kā Valsts policija tagad spēj identificēt ES dalībvalstu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus Latvijā, tāpat arī citas dalībvalstis spēj identificēt Latvijas iedzīvotāju veiktos pārkāpumus citur Eiropā, tādējādi tiek veicināts augstāks aizsardzības līmenis. Jo direktīvas ietvaros tiek panākta vienlīdzīga sankciju izpilde kā vietējiem, tā ārzemju pārkāpējiem ES dalībvalstu robežās. Līdz ar to, aicinām autovadītājus būt apdomīgiem un ievērot ceļu satiksmes noteikumus gan Latvijā, gan dodoties ārpus tās robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoradaru uzturēšanas izmaksas pieaug, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopām

Lai arī visi fotoradari, kas izvietoti uz Latvijas ceļiem, ir apdrošināti, un to bojāšana nerada tiešas izmaksas CSDD vai Valsts policijai, apdrošinātāji turpmāk noteikti ņems vērā ļaundaru nodarīto postažu. Tāpat izmaksas rada arī plānotā apsardzes nodrošināšana, lai pasargātu iekārtas no bojāšanas.

CSDD izsludinātajā iepirkumā par fotoradaru apsardzes nodrošināšanu pieteikušies divi pretendenti un lēmums - kuram no tiem šo pienākumu uzticēt, vēl nav pieņemts. «Prognozējoši šobrīd izskatās, ka mēs lēmumu varētu pieņemt janvārī. Tur ir ļoti apjomīga un tehniska informācija, pie tā strādā speciālisti,» sacīja Golubevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

TOP vietas, kur fotoradari fiksējuši visvairāk pārkāpumu

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2022.gadam fotoradaru skaitu plānots dubultot, un patlaban tiek veidoti vairāki jauni pilotprojekti fotoradaru funkciju paplašināšanai. Viens no tiem ir point to point radaru uzstādīšana, kuri mēra vidējo automašīnas ātrumu konkrētā ceļa posmā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz brīdinājuma zīmēm un pieejamo informāciju, kur atrodas radari, autovadītāji vēl grēko un neievēro ātruma ierobežojumus, atzīst eksperti.

Šobrīd kopumā uz Latvijas ceļiem darbojas 94 stacionārie fotoradari, stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Kopumā uz ceļiem uzstādītie radari sastādījuši 250,3 tūkstošus protokolu, no kuriem 193,3 tūkstoši ir CSDD fotoradaru fiksētie pārkāpumi, bet 57 tūkstoši – VP fotoradaru fiksētie pārkāpumu. Kopējā fotoradaru piemēroto sodu summa sasniedz 10,56 miljonus eiro, no kuriem 8,3 miljonus piemērojuši CSDD fotoradari, bet 2,29 miljonus eiro – VP fotoradari. No šiem sodiem gan samaksāti ir 7,46 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pagājušā gada peļņas 2,82 miljonus eiro novirzīs stacionāro fotoradaru iegādei un direkcijas attīstībai, otrdien lēma valdība.

Tostarp fotoradaru iegādei novirzīs 2,371 miljonu eiro, bet CSDD attīstībai - 449 373 eiro. Savukārt atlikusī peļņas daļa 175 808 eiro apmērā tiks iemaksāta valsts budžetā.

Ar Ministru kabineta 2016.gada rīkojumu paredzēts četrās kārtās ieviest 100 fotoradaru, izdevumus sedzot no CSDD dividendēm. Pirmajā kārtā, kas realizēta 2015.gadā, ieviesti 16 fotoradari, otrajā kārtā (2016.gads) - 24 fotoradari, trešajā kārtā (2017.gads) - 20 fotoradaru, savukārt ceturtajā kārtā 2018.gadā paredzēts ieviest 40 fotoradaru.

CSDD peļņa 2016.gadā bija 2,996 miljoni eiro.

LASI ARĪ:

Publiskotas 105 pārvietojamo fotoradaru iespējamās atrašanās vietas

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijā plāno uzstādīt fotoradaru mulāžas un papildu radarus, tos pēc vajadzības rotējot

LETA, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2020. līdz 2022.gadam uz Latvijas ceļiem plānots uzstādīt 50 fotoradaru mulāžas, kā arī papildu stacionāros fotoradarus, tos pēc vajadzības vienu ar otru aizvietojot, paredz Iekšlietu ministrijas (IeM) valdībā iesniegtais ziņojums.

IeM rosina atbalstīt papildu 50 fotoradaru un 50 to mulāžu uzstādīšanu, un to darbības nodrošināšanu laikā no 2020. līdz 2022.gadam. Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ierosinājusi periodiski, analizējot konkrētās vietas rādītājus, nepieciešamības gadījumā veikt fotoradara aizvietošanu ar tā «mulāžu» vai pretēji - «mulāžas» aizvietošanu ar fotoradaru.

IeM rosina šo projektu finansēt no valstij izmaksājamām CSDD dividendēm, kas netiek ieskaitītas valsts pamatbudžeta ieņēmumos atbilstoši atsevišķam Ministru kabineta lēmumam.

Tāpat IeM rosina papildināt fotoradaru funkcijas, lai veiktu luksoforu signālu kontroli, transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma noteikšanu un autoceļu lietošanas nodevas nomaksas kontroli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes, pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Ierēdnis skaidroja, ka valsts no fotoradaru sodiem iegūst mazāku finansējumu nekā sākotnēji bija plānots. Tas esot saistīts ar remontdarbiem uz centrālajām šosejām un ielām, kuru dēļ autovadītāji ir spiesti samazināt ātrumu vietās, kur izvietoti fotoradari. Tāpat kopumā augusi arī autovadītāju disciplīna satiksmes noteikumu ievērošanā.

Apsveicama ir satiksmes drošības uzlabošanās, taču, ņemot vērā minēto, patlaban IeM un Finanšu ministrija (FM) veic pārrunas par esošo fotoradaru turpmāku darbību. Lai arī valdība iepriekš nolēma, ka pirmās kārtas radari turpina darboties, finansējuma šim mērķim nav. Ja par šiem fotoradariem vienošanās netiks panākta, to turpmākais liktenis ir zem jautājuma zīmes un tos var nākties demontēt, skaidroja IeM valsts sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas ceļiem kopumā darbojas 60 stacionārie fotoradari, līdz ar to ir izpildīts valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns šim gadam.

Fotoradaru karte skatāma, klikšķinot šeit.

Pēdējie uzstādītie radari sākuši fiksēt ātruma pārkāpējus Rīgā, Maskavas ielā.

Arī šoreiz pirms visām radaru atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, kas informē autovadītājus par atļauto braukšanas ātrumu un uzstādīto fotoradaru. Radaru mērķis nekad nav bijis iekasēt naudu, galvenais mērķis ir samazināt ātruma pārkāpēju skaitu, ko jau izdevies panākt, uzsver Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija. Turklāt stacionāro fotoradaru vietās neesot bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ambiciozo satiksmes drošības plānu līdz 2020. gadam par 50% samazināt smagi cietušo un bojā gājušo cilvēku skaitu ceļu satiksmes negadījumos (CSN) Latvijā realizēt neizdosies.

To Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē 28. februārī atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, paužot policijas gatavību veikt pastiprinātu autovadītāju kontroli visa 2019. gada garumā, sodot autovadītājus par visa veida pārkāpumiem.

Līdztekus bojāgājušo skaita pieaugumam CSN auguši arī Ieņēmumi no sodiem par dažādiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem, visvairāk iekasēti sodi par fotoradaros reģistrētajiem pārkāpumiem. Tikai par atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem vien ar CSDD fotoradaru palīdzību sastādīti teju 273 tūkstoši administratīvo protokolu. 2018. gadā uzlikti administratīvie sodi par gandrīz 12 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Ministru kabineta 8.novembra konceptuālo ziņojumu par stacionāro fotoradaru ieviešanas gaitu, otrdien, 6.decembrī uz Latvijas autoceļiem sāks darboties otrajā kārtā paredzētie 20 stacionārie fotoradari, informē CSDD.

Tas nozīmē, ka kopumā uz Latvijas autoceļiem darbosies 40 stacionārie fotoradari, jo 20 ātruma mērierīces uzstādītas un darbojas pirmās stacionāro fotoradaru ieviešanas kārtas ietvaros.

Stacionāro fotoradaru atrašanās vietas tika izvēlētas, izvērtējot simtiem ceļu satiksmes negadījumu statistiku, melnos punktus un informāciju par ceļu posmiem ar intensīvu satiksmes plūsmu. Triju gadu laikā vietās, kur paredzēts uzstādīt mērierīces, notikuši 495 ceļu satiksmes negadījumi, cietuši 135 cilvēki, bet bojā gājuši astoņi. Vietas izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties CSDD un satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Valsts policijai, VAS Latvijas Valsts ceļi un pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā uzstādīti stacionārie fotoradari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban uz ceļiem esošie 16 fotoradari būtiski uzlabojuši satiksmes drošības situāciju, un plānots šogad uzstādīt vēl 24 fotoradarus visā Latvijā, ne tikai aprobežojoties ar Pierīgu, otrdien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina policijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

CSDD vadītājs Andris Lukstiņš skaidroja, ka kopumā Latvijā plānots uzstādīt 100 fotoradarus, tos izvietojot arī tālākos reģionos, piemēram, Liepājas pusē un Latgalē, kur nepieciešams uzlabot satiksmes drošību. Patlaban jau ir iekārtotas vietas paredzētajiem 24 fotoradariem. Atsevišķos «melnajos punktos», kur patlaban uzstādīti fotoradari, vairs nav fiksēts neviens satiksmes negadījums ar bojāgājušajiem, kas vēlreiz pierādot, ka fotoradaru efektivitāte ir augsta.

Kopumā 16 fotoradaru vietās reģistrēti 56 000 pārkāpumu un valsts kasē iemaksātas soda naudas ir 1,3 miljoni eiro, bet protokoli noformēti par 1,7 miljoniem eiro. Pašu 16 fotoradaru izmaksas ir ap vienu miljonu eiro. Vienlaikus Lukstiņš uzsvēra, ka mērķis nav nopelnīt, bet gan mazināt negadījumu skaitu. Pietiekami daudz fiksēti arī ārvalstu iedzīvotāju pārkāpumi, un kopumā par tiem iekasētā soda naudu summa sasniedz 118 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši jau gandrīz divi gadi, kopš uz Latvijas autoceļiem atgriezušies stacionārie fotoradari. Arī pagājušajā gadā autovadītāji ir pamanījušies traukties ar vairākas reizes lielāku ātrumu nekā konkrētajās vietās atļauts.

Vietā, kur atļautais ātrums ir līdz 50 km/h, kāda Mercedes Benz E350 šoferis ir pamanījies traukties ar 148 km/h un par to saņēmis 540 eiro naudas sodu. Rekordists, vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h pērn bijis kāds BMW X5 M50D vadītājs, kurš braucis ar 189 km/h un saņēmis līdz ar to 360 eiro lielu naudas sodu. Savukārt absolūtais fotoradaru fiksētais ātruma pārkāpējs ir Porsche Panamera vadītājs. Viņš vietā, kur atļauts braukt ar 90 km/h, braucis ar 194 km/h. Viņam arī uzlikts naudas sods 360 eiro apmērā, stāsta Valsts policija.

Kopumā par stacionāro un pārvietojamo fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem pērn noformēti 128,51 tūkst. protokolu. Par stacionāro fotoradaru fiksētajiem ātruma pārkāpumiem noformēti un pārkāpējiem nosūtīti 97,26 tūkst. protokolu par kopējo naudas summu 3,75 milj. eiro, no šīs summas valsts budžetā ir ienākuši 2,47 milj. eiro, DB informēja Valsts policija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nākotnē transportlīdzekļu vadītāju kontrolēšanai plāno iegādāties vidējās kustības ātruma radarus, pastāstīja Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Viņš skaidroja, ka Point to point sistēma ir pietiekami dārga, turklāt pirms tās ieviešanas ir nepieciešams sakārtot likumdošanu, lai nerastos problēmas ar piemēroto sodu apstrīdēšanu.

«Sistēma darbojas šādi - šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu,» skaidroja SM pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas ceļiem darbu uzsāks vairāki jauni stacionārie fotoradari, kuri atradīsies Piņķos, Vitrupē, Vecstropos, Grenctālē, Lapmežciemā, Klidziņā, kā arī Šķibē, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija.

Līdz ar to uz ceļiem kopumā darbosies 72 stacionārie fotoradari.

Arī šoreiz pirms visām radaru atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, kas informē autovadītājus par atļauto braukšanas ātrumu un uzstādīto fotoradaru. Radaru mērķis šajās vietās ir samazināt ātruma pārkāpēju, kā arī ceļu satiksmes negadījumu skaitu. To jau ir izdevies panākt - stacionāro fotoradaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz, ka līdz šā gada beigām uz Latvijas ceļiem kopumā jābūt uzstādītām 100 ātruma mērierīcēm, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sodu politika konkurences uzraudzībā jāuzlabo

Jānis Goldbergs, 18.04.2019

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

CSDD turpina stacionāro fotoradaru sistēmas ieviešanu

Lelde Petrāne, 14.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uz Latvijas autoceļiem turpina uzstādīt otrajā stacionāro fotoradaru uzstādīšanas kārtā paredzētos 24 fotoradarus. To uzstādīšanu pilnībā plānots pabeigt līdz šā gada oktobra beigām.

Stacionāro fotoradaru atrašanās vietas izvēlētas, izvērtējot simtiem ceļu satiksmes negadījumu statistiku, «melnos punktus» un informāciju par ceļu posmiem ar intensīvu satiksmes plūsmu. Triju gadu laikā vietās, kur paredzēts uzstādīt mērierīces, notikuši 495 ceļu satiksmes negadījumi, cietuši 135 cilvēki, bet bojā gājuši astoņi. Vietas izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties CSDD un satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Valsts policijai, VAS Latvijas Valsts ceļi un Rīgas domes Satiksmes departamentam.

Ja pirmie stacionārie fotoradari tika uzstādīti ap Rīgu un pašā galvapilsētā, tad otrajā stacionāro fotoradu uzstādīšanas kārtā ātruma mērierīces paredzēts uzstādīts arī attālākos Latvijas reģionos, piemēram, Grobiņā, Ugālē un Rubenē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

TOP vietas Latvijā, kur fotoradari fiksējuši visvairāk pārkāpumu

Dienas Bizness, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoradaru tēma jau gadiem ilgi bijusi diskutabla, un nereti izskanējuši pārmetumi, ka tie tiek izvietoti nevis vietās, kuras ir bīstamas, bet vietās, kur iespējams iekasēt vairāk naudas, tomēr atbildīgo institūciju pārstāvji uzsver – bojāgājušo skaita samazināšanās liecina, ka fotoradaru izvietošana ir palīdzējusi uzlabot satiksmes drošību, taču nevar apstāties tikai pie esošajām funkcijām, nemitīgi jādomā par jauniem risinājumiem, raksta laikraksta Dienas Bizness izdotais Auto žurnāls.

Šobrīd uz Latvijas ceļiem darbojas 60 stacionāro fotoradaru, bet policistu rīcībā ir 12 pārvietojamie radari, un plānots, ka fotoradaru skaits šajā gadā sasniegs 100.

(Žurnāls Auto nopērkams: https://www.dbhub.lv/auto-2018 )

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, ceļu satiksmes negadījumu kopskaits pagājušajā gadā samazinājies par 47%, smago ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinājies par 45%, kā arī vispār nav bojā gājušo dēļ ātruma pārsniegšanas, informē CSDD Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Ieva Bērziņa.

Komentējot statistiku, arī Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzskata, ka nešaubīgi var teikt, ka situācija uz ceļiem uzlabojas, taču ir skaidrs, ka vēl daudz darāms, lai sasniegtu noteikto mērķi – līdz 2020. gadam uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu, un turpināt proporcionālu bojāgājušo skaita samazinājumu, lai 2050. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo nebūtu vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas ceļiem darbu uzsāk vairāki jauni stacionārie fotoradari - tie atradīsies Velēnā, Nīcā, Bikstos, Strenčos, Vecpiebalgā, Jaunbērzē, Līvānos, Spārē, Maltā, Duntē, kā arī pie Kalnciema tilta. Līdz ar to uz ceļiem kopumā darbosies 84 stacionārie fotoradari.

Arī šoreiz pirms visām radaru atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, kas informē autovadītājus par atļauto braukšanas ātrumu un uzstādīto fotoradaru, informē Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija (CSDD).

Radaru mērķis šajās vietās ir samazināt ātruma pārkāpēju, kā arī ceļu satiksmes negadījumu skaitu. To jau esot izdevies panākt - stacionāro fotoradaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz, ka līdz šā gada beigām uz Latvijas ceļiem kopumā jābūt uzstādītām 100 ātruma mērierīcēm, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar šogad jau ceturto reizi nezināmi ļaundari sabojājuši stacionāro fotoradaru, kurš atradies Aknīstē.

Valsts policijas preses pārstāve Ieva Sietniece aģentūrai LETA pastāstīja, ka vakar ap plkst.4.30 saņemts izsaukums par to, ka Aknīstē, Skolas ielā horizontāli noliekta fotoradara konstrukcija.

Policijā sākts kriminālprocess par noziegumu pret īpašumu, tāpēc likumsargi lūdz atsaukties notikušā aculieciniekus. Iedzīvotāji var zvanīt Jēkabpils policijas iecirknim pa tālruni 65 202 600 vai 110.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Aizpors aģentūrai LETA pastāstīja, ka sabojāta konstrukcija, uz kuras ir novietota mērierīce. Speciālisti vēl skaidros, vai radars varēs darboties, taču šobrīd ir skaidrs, ka pati mērierīce nav cietusi. CSDD sola pēc iespējas tuvākajā laikā atjaunot radara darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Nākamgad stacionāro fotoradaru iegādei būs nepieciešami 2,9 miljoni eiro

Žanete Hāka, 12.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad stacionāro fotoradaru iegādei būs nepieciešami 2 933 259 eiro.

Ministru kabinets (MK) šodien atbalstīja grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz precizēt plānotos ieņēmumus un izdevumus pasākumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes uzraudzības uzlabošanu.

Grozījumi sagatavoti, lai sekmīgi īstenotu iepriekš plānotās aktivitātes fotoradaru uzstādīšanā - 2018.gadā paredzēts uzstādīt 40 stacionāros fotoradarus, līdz ar to kopumā uz Latvijas ceļiem darbosies 100 plānotie stacionārie fotoradari. Vienlaikus ir paredzēts, ka no septembra uz Latvijas ceļiem darbu sāks 12 jauni pārvietojamie fotoradari.

Grozījumi paredz finansiālo saistību izpildi, lai pabeigtu stacionāro fotoradaru ieviešanu. Iepriekš bija paredzēts ieviest 100 fotoradarus četrās kārtās. Pirmās trīs kārtas jau ir īstenotas vai tiek realizētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija vērš uzmanību, ka ir papildinātas pārvietojamo fotoradaru iespējamās atrašanās vietas. Jaunās izvietošanas vietas izvēlētas, ņemot vērā tendenci, ko savā ikdienas darbā pamanījuši kā ceļu policisti, tā arī citi satiksmes dalībnieki. Novērots, ka ceļa posmos, kur notiek atklāta satiksmes kontrole, autovadītāji lielākoties brauc godprātīgi, savukārt vietās, kur satiksmi kontrolē slēptā veidā, pārkāpēju skaits aug.

Kā stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis: «Aizvien ir liela daļa autovadītāju, kuri policistu klātbūtnē ievēro ceļu satiksmes noteikumus, tomēr, kad nav policijas klātbūtnes, atļaujas šos noteikumus ignorēt. Diemžēl tāda braukšanas kultūras iezīme nav retums – bieži autovadītāji ceļu satiksmes noteikumus uzskata par mazāk svarīgiem, kurus cenšas ievērot, lai nedabūtu sodu, nevis, lai rūpētos par drošību uz ceļa.»

Kā piemēru Normunds Krapsis min autovadītāju braukšanas manieri posmos, kur izvietoti fotoradari: «Pieredze liecina, ka ceļa posmos, kur izvietoti stacionārie fotoradari daļa autovadītāju mēdz piebremzēt un ātruma mērierīces uztveršanas zonā brauc godprātīgi, ievērojot noteikto kustības ātrumu, taču, tiklīdz fotoradaram pabraukts garām, atļauto kustības ātrumu nereti atkal palielina.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas ceļiem uzstādīts pēdējais – 100. stacionārais fotoradars - līdz ar to Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ir sekmīgi izpildījusi valdības apstiprināto fotoradaru ieviešanas plānu - līdz šī gada beigām uz Latvijas ceļiem uzstādīt 100 ātruma mērierīces.

Ceļu satiksmes negadījumu kopskaits radaru tuvumā samazinājies par 47%, bet par 45% samazinājies smago ceļu satiksmes negadījumu skaits. Savukārt radaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Valdība lems, vai turpināt stacionāro fotoradaru uzstādīšanu, un, iespējams, jau tuvākajā nākotnē CSDD būs jānodrošina papildu stacionāro fotoradaru izvietošana uz Latvijas ceļiem.

Papildus tam CSDD tuvākajā laikā plāno īstenot Latvijā vēl nebijušu jaunumu – vidējā braukšanas ātruma kontroles pilotprojektu. Ātruma kontroles pilotprojekts ar vidējā ātruma noteikšanas sistēmu paredz, ka automašīnas ātrums tiek mērīts, ņemot vērā laiku, ko auto pavada no viena punkta līdz nākamajam. Sākotnēji tas tiks īstenots uz šosejas Tīnūži – Koknese. Ja pilotprojekts būs veiksmīgs, tad šādas sistēmas tiks ieviestas arī citos ceļu posmos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gadā kopumā fotoradari fiksējuši 274,25 tūkst. pārkāpumu, no kuriem 235,68 tūkst. pārkāpumu fiksējuši stacionārie, bet 38,57 tūkst. pārvietojamie fotoradari. Kopējā uzliktā naudas soda summa veido 11,99 milj. eiro, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.

Gadu iepriekš kopumā tika noformēti 128,36 tūkst. pārkāpumu par 4,98 milj. eiro. Lai gan šķiet, ka pārkāpumu skaits ir krietni audzis, jāmin, ka 2016. gadā uz Latvijas ceļiem darbojās divi pārvietojamie un 40 stacionārie fotoradari. Savukārt pagājušā gada beigās stacionāro radaru skaits pieauga līdz 60. Šogad tiks pieslēgti vēl 40 stacionārie fotoradari un tad to kopējais skaits sasniegs simts, ko arī paredz ieviešanas plāns.

Daži autovadītāji ir spējuši sasniegt jaunus antirekordus ātruma pārsniegšanā un nopelnījuši krietnus sodus, ko fiksējuši stacionārie fotoradari. Vietā, kur atļautais ātrums ir līdz 50 km/h, kāda Porsche Panamera turbo vadītājs braucis ar ātrumu 153 km/h un par to saņēmis 540 eiro naudas sodu. Rekordists, vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h pērn bijis kāds Audi A6 autovadītājs, kurš braucis ar 200 km/h un saņēmis līdz ar to 360 eiro lielu naudas sodu. Savukārt stacionārais fotoradars uz Rīgas – Ventspils šosejas fiksējis BMW 530, kurš atļauto 90 km/h vietā braucis ar 219km/h. Vadītājam arī uzlikts naudas sods 360 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pārvietojamo un stacionāro fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem pagājušajā gadā soda naudās kopumā piemēroti 15 362 255 eiro, liecina Valsts policijas (VP) un Iekšlietu ministrijas informācija.

Konstatējot satiksmes noteikumu pārkāpumus ar VP rīcībā esošajiem pārvietojamiem fotoradariem, kopumā noformēti 84 223 protokoli par kopējo naudas summu 3 423 210 eiro.

Par pārkāpumiem satiksmē, kas konstatēti ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīcībā esošajiem stacionārajiem fotoradariem, pērn noformēti 273 947 protokoli, piemērojot sodus kopumā 11 939 045 eiro.

Pagājušajā gadā reģistrēti 3722 gadījumi, kad pie stūres lietoti mobilie telefoni. Tāpat pērn pieķerti 675 agresīvi braucēji un reģistrēti 15 577 gadījumi, kad nav lietotas drošības jostas un aizsargķiveres.

Jau ziņots, ka valdība iepriekš uzdevusi Iekšlietu ministrijai un sadarbības partneriem izvērtēt esošā stacionāro fotoradaru projekta rezultātus un piedāvāt tālākos risinājumus satiksmes drošības uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā uz ceļiem parādīsies jaunas dažāda veida satiksmes drošības kontroles ierīces, apstiprināja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre.

Līdz pavasarim uz šosejas Tīnūži-Koknese plānots izvietot vidējās kustības ātruma radarus. Tam iepriekš piešķirts finansējums un Ceļu satiksmes drošības direkcija ir veikusi iepirkumu. Provizoriskais datums projekta startēšanai varētu būt 1.aprīlis, norādīja Mistre.

Šādas iekārtas jau iepriekš Latvijā ir testētas. Šīs iekārtas konstatētu transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu. Sistēma darbojas šādi - šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un tas salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas ceļiem šonedēļ darbu uzsāks 3 jauni stacionārie fotoradari, kuri atradīsies Lēdmanē, Sakstagalā un Ozolniekos. Līdz ar to uz ceļiem kopumā darbosies 63 stacionārie fotoradari, informē CSDD Sabiedrisko attiecību daļa.

Arī šoreiz pirms visām radaru atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, kas informē autovadītājus par atļauto braukšanas ātrumu un uzstādīto fotoradaru. Radaru mērķis šajās vietās ir samazināt ātruma pārkāpēju, kā arī ceļu satiksmes negadījumu skaitu. To jau ir izdevies panākt - stacionāro fotoradaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz, ka līdz šā gada beigām uz Latvijas ceļiem kopumā jābūt uzstādītām 100 ātruma mērierīcēm, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli.

Komentāri

Pievienot komentāru