Mazumtirdzniecība

FOTO,VIDEO: Tuvojas Lidl veikalu atvēršana Latvijā

Monta Glumane, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Rīgā un citās Latvijas pilsētās turpinās Lidl veikalu būvniecība, taču patlaban vēl ir pāragri minēt konkrētus veikalu atvēršanas datumus, biznesa portālam db.lv sacīja Lidl korporatīvo attiecību un komunikācijas vadītājs Baltijā Valdas Lopeta.

Viņš paskaidroja, ka sagatavošanās posms noslēgsies ar Lidl Latvijas loģistikas centra Ulbrokas ielā un vismaz 10 veikalu būvniecības pabeigšanu. Lidl loģistikas centra būvdarbus plānots pabeigt un veikalus atvērt 2020. gadā.

Detalizētāka informācija par plānotajām aktivitātēm pirms veikalu atvēršanas gaidāma šā gada nogalē.

Raksta galerijā skatāms, kā Rīgā - Imantā, Zolitūdē, un Liepājā turpinās Lidl veikalu būvniecība.

Imantā, Anniņmuižas bulvārī 77 Lidl veikals top bijušās autostāvvietas vietā. Pārējie Lidl veikali Rīgā top Zolitūdē (blakus veikalam Rimi), Purvciemā, Mežciemā un Sarkandaugavā.

Arī Liepājā, Ganību ielā 182 turpinās veikala «Lidl» būvniecības darbi. Veikala ēkas platība būs 2324 kvadrātmetri. Plānotas autostāvvietas 3526 kvadrātmetru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 27.augustā, Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 77, ekspluatācijā tika pieņemts Latvijā pirmais vācu mazumtirdzniecības tīkla «Lidl» veikals, pavēstīja Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB).

Pērn rudenī Rīgā tika uzsākta arī «Lidl» loģistikas centra būvniecība. «Lidl» ir pārstāvēts 30 pasaules valstīs, tajā ir aptuveni 10 500 veikali, un vairāk nekā 150 loģistikas centri, vēstī uzņēmuma mājaslapa.

Jau ziņots, ka biedrība «Mikrorajons» plāno vērsties tiesā, lai apstrīdētu, iedzīvotāju ieskatā, prettiesiski izsniegtu būvatļauju zemo cenu lielveikalu tīkla «Lidl» loģistikas centra būvniecībai Ulbrokas ielā. Biedrības pārstāvju ieskatā, būvatļauja izsniegta prettiesiski, jo pirms būvatļaujas izsniegšanas nav ievērotas sabiedrības līdzdalības tiesības, kā arī nav izvērtēta būvniecības ieceres iespējamā ietekme uz apkārtējo vidi.

Jau ziņots, ka 2020.gadā, vienlaikus ar 55 miljonus eiro vērtā loģistikas centra atklāšanu Ulbrokas ielā, Latvijā plānots atvērt vismaz 10 «Lidl» veikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Lidl Latvija plāno pieņemt darbā vairāk nekā 300 cilvēku

Zane Atlāce - Bistere, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Lidl Latvija» darbinieku skaits aprīlī pārsniedzis 100 cilvēku un līdz 2019. gada beigām šis skaits varētu trīskāršoties, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Elīna Ķibere.

Tuvākais mērķis esot aizpildīt vairāk nekā 130 vakantās veikalu vadītāju vietnieku pozīcijas. «Lidl» darbinieki netiek apmācīti no instrukcijām vai prezentācijām - visu līmeņu jaunie darbinieki vispirms iziet apmācību programmu ārzemēs. Tās ir praktiskas, sniedz tiešu darba pieredzi un, tām noslēdzoties, jaunie darbinieki ir pilnībā apguvuši savus ikdienas darba pienākumus. Tā kā katram amatam ir sava sarežģītības pakāpe, apmācības var ilgt no dažām nedēļām līdz vairākiem mēnešiem vai gadiem.

Topošajiem «Lidl» veikalu vadītājiem apmācības ilgst vairāk par gadu. SIA «Lidl Latvija» jaunos darbiniekus patlaban apmāca Lietuvā, Bulgārijā, Vācijā, Polijā un Slovākijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Āgenskalna tenisa kortu īpašnieki apsver iespēju tos likvidēt jau šajā pavasarī

LETA, 18.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Centrālais tenisa klubs» apsver iespēju tenisa kortus tuvāko mēnešu laikā likvidēt, šodien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā paziņoja uzņēmuma pārstāvis Igors Bažanovs.

Komiteja šodien lēma par Baldones ielā 7 esošās teritorijas lokālplānojuma izstrādes apturēšanu.

Lokālplānojuma pasūtītājs ir SIA «Centrālais tenisa klubs», un tā mērķis ir radīt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības nodrošināšanai, kas paredz publiskā rakstura apbūves spektra paplašināšanu konkrētajā zemesgabalā. Plānojums paredz publiskās apbūves teritoriju mainīt uz jaukta tipa apbūves teritoriju.

Tomēr publiskās apspriešanas laikā iedzīvotāji pauduši bažas, kā izmaiņu rezultātā varētu tikt likvidēts vairāk nekā 100 gadus sens sporta klubs. Apspriedes laikā tika saņemti 52 iesniegumi ar 1723 iedzīvotāju parakstiem, kuros izteikts protests par izstrādāto ieceri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lidl arī Latvijā plāno nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem

Elīna Pankovska, 04.03.2019

Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan mazumtirdzniecības nozarē notiek cīņa par darbiniekiem, atalgojums ir tikai viens no komponentiem to piesaistē.

Darbaspēka trūkumu Latvijā izjūt daudzas nozares. To starpā izņēmums nav arī mazumtirdzniecība, tomēr bieži vien tiek minēts, ka tirdzniecībā nodarbināto personu algas ir zemas, bet darba stundas – garas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP), 2017. gadā regulārā mēneša vidējā bruto darba samaksa mazumtirdzniecībā, izņemot automašīnu un motociklu tirdzniecību, Latvijā bija 636 eiro.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis DB norāda, ka algas mazumtirdzniecības nozarē tiek celtas katru gadu, jo darbinieki ir vajadzīgi. Tas, par cik algas tiek palielinātas, gan ir katra uzņēmuma paša ziņā. Jāmin, ka šī gada sākumā, piemēram, mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl paziņoja, ka Lietuvā palielinājis darbinieku algas par 7%. Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine DB norāda, ka arī Latvijā plāno sasniegt mērķi nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem. Jāatgādina, ka minimālā alga Latvijā ir 430 eiro, Lietuvā – 400 eiro, bet Igaunijā – 540 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnavas pašvaldība aizvadītā gada nogalē, 30.decembrī apstiprinājusi būvatļauju valstī pirmā Vācijas zemo cenu tīkla "Lidl" veikala celtniecībai.

Būvdarbi ietvers gan komerciālas ēkas, gan ielas posma izbūvi, lai varētu piekļūt ēkai. Būvdarbus pabeigt plānots ne vēlāk kā līdz 2021.gada jūlijam, informēja pašvaldībā.

Daļai veikala ēkas būs divi līmeņi, bet daļai - viens līmenis, savukārt stāvvieta būs paredzēta 148 automašīnām.

Ielas posma izbūvei ir noslēgts pašvaldības un uzņēmuma "Lidl Eesti" līgums, kas paredz, ka kompānija apmaksās divas trešdaļas ceļas posma izdevumu, bet pašvaldība - trešdaļu izmaksu. Ja ielas posms netiks izbūvēts, komercēku nebūs iespējams izmantot.

"Lidl Eesti" pieder arī nekustamie īpašumi Tartu un Tallinā. Kompānija Igaunijas galvaspilsētā plāno atvērt piecus vai sešus veikalus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Turpināsim risināt šo situāciju likumā noteiktajā kārtībā," tā tiesas lēmumu liegt būvēt piebraucamo ceļu veikalam Purvciemā komentē “Lidl” pārstāve Dana Hasana.

Viņa uzsver, ka visa būvniecības dokumentācija pirms darbu uzsākšanas tika saskaņota ar atbildīgajām pilsētas institūcijām. “Esam pārliecināti, ka tiks atrasts visām pusēm labvēlīgākais un drošākais risinājums,” piebilst D.Hasana.

Db.lv jau vēstīja, ka Administratīvā rajona tiesa 2.janvārī lēmusi par pirmšķietami prettiesisku atzīt tirdzniecības centra "Lidl" plānu teritorijā starp Dzelzavas ielas krustojumu ar Ilūkstes ielu un sabiedriskā transporta pieturvietu "Ilūkstes iela" būvēt piebraucamo ceļu veikalam.

Lēmums ir pārsūdzams un pieņemts pagaidu aizsardzības kārtībā līdz galīga sprieduma pieņemšanai, informē apkārtnes iedzīvotājs, būvniecības un vides tiesībās praktizējošs jurists un vides aktīvists Jānis Maulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā, Ganību ielā 182 turpinās veikala «Lidl» būvniecības darbi, novēroja biznesa portāls Db.lv.

Veikala ēkas platība būs 2324 kvadrātmetri. Plānotas arī autostāvvietas 3526 kvadrātmetru platībā.

Būvniecības ierosinātājs ir SIA «Lidl Latvija», būvprojekta izstrādātājs – SIA «Arhitekta G.Vīksnas birojs», bet būvdarbus veic AS «UPB».

AS «UPB» savā kontā sociālajā tīklā «Facebook» norādījusi, ka Liepājā būs pirmais «Lidl» veikals Latvijā.

Jau ziņots, ka pērnā gada oktobrī «Lidl» uzsāka Baltijā modernākā loģistikas centra būvniecību Rīgā. Kompānija arī paziņoja, ka līdz ar loģistikas centru 2020. gadā Latvijā plānots atvērt arī pirmos desmit veikalus. Viens no tiem būs arī Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teritorijā Rīgā, Sarkandaugavā, kuru veikala «Lidl» būvniecībai iegādājies uzņēmums «Lidl Latvija», atklāts naftas piesārņojums, kas vairākas reizes pārsniedz pieļaujamās normas, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Piesārņojums Duntes ielā 25 pētīts jau 2006.gadā un fiksēts Rīgas domes dokumentos, tomēr oficiālajam piesārņoto vietu reģistram par to nekas neesot ziņots. Tikai tad, kad teritoriju nopirkusi «Lidl Latvija», izrādījies, ka naftas produktu līmenis gruntī gandrīz 40 reizes pārsniedz kritisko robežu.

Topošajā veikala atrašanās vietā arī smago metālu koncentrācija desmit reizes pārsniedz kritisko robežu. Piesārņoti ir 55 000 kubikmetru grunts.

«Lidl Baltics» pārstāvis Valds Lopets raidījumam atzina, ka, pērkot zemesgabalu no iepriekšējā īpašnieka, veikala attīstītājs nav zinājis par piesārņojumu šajā teritorijā. Pašlaik norit diskusijas ar citām iesaistītajām pusēm, lai atrastu labākos risinājumus, kā ar piesārņojumu tikt galā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas zemo cenu veikalu tīkls «Lidl» trešdien paziņoja, ka nākamo piecu gadu laikā Londonā un tās apkārtnē to atvērs vairāk nekā 40 jaunus veikalus, radot 1500 darbvietas.

Kopumā jaunu veikalu atvēršanai paredzētas investīcijas 562 miljonu eiro apmērā.

«Lidl» pirmo veikalu Lielbritānijā atvēra 1994.gadā, bet kopš tā laika veikalu skaits valstī sasniedzis 760 un nodarbināto cilvēku skaits pieaudzis līdz 22 500.

«Lidl» kopīgi ar Vācijas konkurentu «Aldi» pēdējos gados satricinājis Lielbritānijas mazumtirdzniecības tirgu, liekot valsts lielākajam mazumtirgotājam «Tesco» piedāvāt konkurētspējīgākas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa 2.janvārī lēmusi par pirmšķietami prettiesisku atzīt tirdzniecības centra "Lidl" plānu teritorijā starp Dzelzavas ielas krustojumu ar Ilūkstes ielu un sabiedriskā transporta pieturvietu "Ilūkstes iela" būvēt piebraucamo ceļu veikalam.

Iecerētie būvdarbi ar tiesas lēmumu liegti.

Lēmums ir pārsūdzams un pieņemts pagaidu aizsardzības kārtībā līdz galīga sprieduma pieņemšanai, informē apkārtnes iedzīvotājs, būvniecības un vides tiesībās praktizējošs jurists un vides aktīvists Jānis Maulis.

Viņš skaidro, ka tiesā vērsies, jo viņaprāt, "Lidl" plānotais piebraucamā ceļa novietojums neatbilst Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un apdraud apkārtējo iedzīvotāju tiesības dzīvot drošā vidē.

Jau ziņots, ka 2020.gadā, vienlaikus ar 55 miljonus eiro vērtā loģistikas centra atklāšanu Ulbrokas ielā, Latvijā plānots atvērt vismaz 10 «Lidl» veikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas mazumtirdzniecības tīkls "Lidl" paziņojis par atteikšanos no plastmasas iepirkumu maisiņu tirgošanas savos veikalos Lietuvā, tikmēr citi Lietuvas lielie veikalu tīkli vai nu arī apsver šādu soli, vai arī gatavojas piedāvāt citas alternatīvas.

"Lidl" norāda, ka janvārī pamazām samazinājis plastmasas maisiņu sortimentu, bet tagad atteicies no tiem pavisam. Kā norāda uzņēmums, šis lēmums ļaus par vairāk nekā 90 tonnām gadā samazināt plastmasas atkritumu apjomu.

Veikalu tīkla "Rimi" pārstāve Renata Keršiene pastāstījusi, ka tuvākajā laikā veikalos Lietuvā plānots testēt alternatīvus maisiņus un tikai pēc tam lemt, vai nomainīt ar tiem plastmasas maisiņus.

Veikalu tīkla "Norfa" pārstāvis Darjus Rīlišķis atzinis, ka lēmums par atteikšanos no plastmasas maisiņiem tiek apsvērts, bet vēl nav pieņemts.

"Pēdējā laikā pieaudzis papīra un daudzkārt izmantojamo maisiņu pārdošanas apjoms. Lai gan vienreiz lietojamie plastmasas maisiņi joprojām ir populāri, acīmredzot vairs nav aiz kalniem tā stunda, kad, reaģējot uz sabiedrības vajadzībām, no tiem atteiksimies," viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazķibele var palīdzēt loģistikas nozarei attīstīties, un vēl ir vieta jauniem spēlētājiem; kompānija AS Via 3L Latvia ievieš IT sistēmas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda loģistikas kompānijas Via 3L Latvia valdes loceklis un komercdirektors Agris Ozoliņš. Iepriekš viņš ir vadījis distribūciju uzņēmumā Sanitex un attīstījis eksportu Dobeles dzirnavniekā. Savukārt mācījies Rīgas Tirdzniecības tehnikumā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē ekonomiku un uzņēmējdarbību, ko patlaban turpina studēt maģistrantūrā.

Kāda laikā, kad pasaulē tiek runāts par gaidāmo krīzi, ir tirgus situācija?

Mūsu tirgus – 3PL (noliktavu saimniecības, distribūcijas nodošana ārpakalpojumā) ‒ vēl aizvien attīstās vairāku faktoru dēļ. Pirmkārt, 3PL bizness Latvijā nav ļoti attīstīts, un daudzi ražošanas un distribūcijas uzņēmumi loģistiku veic saviem spēkiem. No vienas puses, tas viņiem dod plusus, piemēram, zināmu elastību. No otras puses, tas rada arī mīnusus, proti, bieži vien tas iznāk dārgāk. Otrkārt, pieaug ārvalstu uzņēmumu interese Rīgā veidot savu loģistikas centru Baltijas vai Skandināvijas tirgum. Mēs bieži vien cīnāmies, mēģinot cits citam nocelt kādu vietējā tirgus klientu, bet daudz būtiskāks ir tirgus, ko varam paņemt no Austrumeiropas vai Skandināvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada dome, VAS "Latvijas Valsts ceļi" un Rīgas domes pārstāvji vienojušies par kopīgu plānu ceļa projektēšanas un izbūves finansēšanai, lai izveidotu trūkstošo Dzelzavas ielas Rīgā un autoceļa P4 Stopiņu novadā savienojumu.

Interesi par iespējām atbalstīt ceļa projektu izrāda arī uzņēmēji.

Konkrētais Dzelzavas ielas posms ir svarīgs, ņemot vērā straujo satiksmes intensitātes pieaugumu ap Augusta Deglava un Lubānas ielu rotācijas apli saistībā ar lielu uzņēmumu, ka piemēram, "Rimi", "Ikea", "Depo", "Lidl", tirdzniecības centra "Sāga" un citu noliktavu, biroju un loģistikas ēku attīstību un strauju izaugsmi.

"Mums visiem kopīgi ir jādomā par nākotnes risinājumiem, un šis ir racionāls, reāli īstenojams projekts. Ja Dzelzavas ielas projektam ir atbalstošās puses - Rīgas dome, Stopiņu novada pašvaldība un uzņēmēji, kuri ir gatavi sakārtot teritoriju, katram paveicot nepieciešamo darbu daļu, redzu, ka projektu izdosies īstenot un darbus paveikt trīs gadu perspektīvā," norāda VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis, uzsverot, ka šis ir pietiekami labs risinājums, kas ļaus attīstīties uzņēmējiem un labāk pārvietoties iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Top Food: Tiešu konkurentu šajā tirgus nišā mums joprojām nav

Armanda Vilcāne, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās ražotāju lielākais izaicinājums ir panākt, lai viņu radītais produkts kļūst atpazīstams un nonāk lielveikalu plauktos.

To DB norāda siera uzkodu ražošanas uzņēmuma Top Food vadītājs Sandijs Urtāns. SIA Top Food apgrozījums pēdējos gados teju četrkāršojies, pērn sasniedzot 1,7 miljonus eiro, kas nodrošinājis uzņēmumam vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. Apgrozījuma kāpumu SIA Top Food plāno arī šogad.

Smags darbs

Savu darbību uzņēmums sāka 2014. gada maijā, šogad tas svin piecu gadu jubileju. S. Urtāns atzīmē, ka straujo attīstību veicināja ne tikai īstā produkta izvēle, bet arī vēlme tirgū ienest kaut ko jaunu. «Ne Latvijā, ne Eiropā tolaik nebija un arī joprojām nav līdzīgu uzņēmumu, kas piedāvā šāda veida produktus. Tas ir smags darbs, jo visu dara cilvēki, tāpēc tiešu konkurentu šajā tirgus nišā mums joprojām nav. Lielajiem uzņēmējiem šāds bizness neinteresē, jo viņi ražošanas procesu vēlas arvien vairāk automatizēt, savukārt mazie komersanti šādu modeli vienkārši nespēj finansiāli «pavilkt». Mēs tam visam esam kaut kur pa vidu – līdzekļu pietiek un no roku darba mēs nebaidāmies,» skaidro uzņēmuma vadītājs, nenoliedzot, ka ikdienā nākas sastapties arī ar vairākiem faktoriem, kas bremzē attīstību, piemēram, profesionāļu trūkumu un cilvēku neizglītotību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs SIA "Karavela" 2019. gadā sasniegusi 51,69 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 24% vairāk nekā 2018 gadā, kad bija 41,616 milj. eiro, informē uzņēmumā.

Kompānijas peļņa pieaugusi pat vairāk nekā 3,3 reizes, sasniedzot 5,08 milj. eiro pret 2018 gada peļņu 1,517 milj. eiro apmērā.

2019. gada rezultāti pārsnieguši iepriekš plānoto uzņēmuma apgrozījumu un peļņu.

"Man kā uzņēmuma vadītājam ir patiess prieks par rezultātiem, kas sasniegti 2019. gadā, kas ir mūsu iepriekšējo periodu darbs pie uzņēmumu darba efektivitātes sakārtošanas, pareizi izvēlētajiem tirgiem un jaunajiem produktiem, kas reāli sāka "strādāt" kompānijas labā pagājušā gadā. Ņemot vērā labos 2019. gada rezultātus un zinot pie kādiem projektiem šobrīd strādā mūsu uzņēmums, mums ir radusies jauna ambīcija - "Iespējams, "Karavela" ir inovatīvākais zivju konservu ražotājs pasaulē"", tā par 2019. gada rezultātiem un nākotnes ambīcijām saka kompānijas vadītājs Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Būvniecības mājasdarbi nozarei un publiskajam sektoram

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecība ir viena no tām nozarēm, kas uz nākotni var skatīties samērā optimistiski.

Lai arī saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju šogad būvniecības nozares attīstības temps būs zemāks nekā pērn, tomēr lielam satraukumam nav iemesla. Izaugsmes tempu palēnināšanās skaidrojama arī ar to, ka būvniecības nozarē iepriekšējos divus gadus izaugsmes tempi bija ļoti strauji, kas nozīmē, ka bāze, ar kuru salīdzina šo gadu, ir ļoti augstā līmenī. Nenoliedzami, ļoti būtisks uzrāviens būvniecībā būs saistīts ar Rail Baltica projektu īstenošanu.

Taču ir arī citi, lai arī ne tik apjomīgi, tomēr Latvijas mērogam gana būtiski projekti, kas ļauj prognozēt, ka būvniekiem darba būs gana. Te var minēt gan LIDL loģistikas centru, gan Rēzeknes olimpiskā stadiona sporta centra izbūvi, gan Vec- rīgas nama Mārstaļu ielā 6 pārbūvi, kur būs Rakstniecības un mūzikas muzeja jaunā mājvietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes mazumtirdzniecības veikalu tīkls «Spar International» Lietuvā reģistrējis divus zīmolus «Eurospar» un «Interspar», vēstīja ziņu vietne «vz.lt».

«Spar International» atteicies sniegt komentārus par saviem plāniem Lietuvā. Tāpat komentārus nesniedza juristi, kas Lietuvas Valsts Patentu birojā Nīderlandes kompānijas vārdā iesniedza pieteikumus zīmola reģistrēšanai.

Kompānijai 48 valstīs ir 13 100 veikalu tīkls, kas strādā ar zīmoliem «Spar», «Spar Express», «Eurospar» un «Interspar». Kopumā tajos ik dienu tiek apkalpoti 13,5 miljoni pircēju. Pērn «Spar International» ieņēmumi sasniedza 35,8 miljardus eiro, kas ir par 5,4% vairāk nekā 2017.gadā.

Centrālajā un Austrumeiropā vien kompānijas ieņēmumi bija 5,8 miljardi eiro, kas ir par 15,8% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Iepriekš Lietuvā bija «Spar» veiklai, bet, kad 2002.gadā to operators «Baltic Food Holding» bankrotēja, veikalus pārdeva mazumtirdzniecības tīkliem «Iki» un «Norfa». Lielākie mazumtirdzniecības veikalu tīkli Lietuvā ir «Maxima», «Iki», «Rimi», kā arī Vācijas zemo cenu veikalu tīkls «Lidl», kas darbību Lietuvā sāka 2016.gadā. Nesen izskanēja, ka Krievijas veikalu tīkls «Svetofor» apsver iespējas sākt darbību Lietuvas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekonomikas augšupeja veicina aktivitāti Ventspils nekustamā īpašuma tirgū

Monta Glumane, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas mazumtirgotājs «Aldi» pirmdien paziņoja, ka nākamajos divos gados plāno Lielbritānijā atvērt vairāk nekā 100 veikalus, radot 5000 darbvietu.

Uzņēmums norāda, ka ilgtermiņā vēlas līdz 2025.gada beigām Lielbritānijā pārvaldīt kopumā 1200 veikalus, salīdzinot ar 840 šobrīd.

Nākamo sešu gadu laikā «Aldi» plāno arī vairāk nekā dubultot veikalu skaitu Londonā - no 45 līdz 100. "Lai arī mūsu darbības izvēršana turpinās skart visas Lielbritānijas daļas, mēs lielāko uzsvaru liksim uz Londonu,» skaidro «Aldi» vadītājs Lielbritānijā Gailzs Hērlijs.

Šāda informācija publiskota trīs mēnešus pēc tam, kad «Aldi» Vācijas konkurents «Lidl» atklāja, ka plāno Londonā piecos gados atvērt 40 jaunus veikalus, radot 1500 darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņas pašvaldība plāno aizliegt izmantot vienreizlietojamos plastmasas traukus un galda piederumus publiskajos pasākumos Lietuvas galvaspilsētā.

Pašvaldības padome šonedēļ gandrīz vienbalsīgi pieņēmusi izskatīšanai attiecīgu premjerministra Sauļus Skverneļa padomnieka Luka Savicka ierosinājumu, un tagad tas tiks izvērtēts komitejās.

Iecerētie grozījumi varētu stāties spēkā jau no marta. Kā atgādinājis Savicks, kas pārstāv galvaspilsētas pašvaldības opozīcijā esošo Zemnieku un zaļu savienību, Lietuvā lēmumu no gadumijas vairs neizmantot publiskajos pasākumos vienreizlietojamos plastmasas traukus jau pieņēmusi Panevēžas pilsēta un Jonišķu rajons.

Vairāki veikalu tīkli Lietuvā no plastmasas traukiem un salmiņiem sola pakāpeniski atteikties līdz 2021.gada vidum, bet "Iki" un "Lidl" norāda, ka šos izstrādājumus vairs netirgo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banku analītiķi šogad Latvijā sagaida gada vidējo inflāciju 2,1-2,5% apmērā

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,1-2,5% apmērā, prognozēja banku analītiķi.

Tostarp "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozēja, ka gada vidējā inflācija šogad Latvijā gaidāma 2,1% apmērā.

Viņš norādīja, ka 2020.gadā inflācijas tempi nedaudz pierims, kaut gan novembrī eirozonā un vairākās citās ekonomikās tika novērots negaidīts inflācijas palēciens. Tomēr izaugsmes, nodarbinātības un algu pieauguma bremzēšanās norāda uz to, ka šīs kāpums nebūs noturīgs. Turklāt šogad globālās ekonomikas izaugsme solās būt zemākā pēdējās desmitgades laikā, tādēļ ārējais spiediens būs visnotaļ neizteiksmīgs.

"Primārais turpinās būt spiediens no iekšzemes procesiem, respektīvi, izmaksu pieauguma, ko diktē algu dinamika," sacīja Gašpuitis, piebilstot, ka šogad algu kāpumam ir nedaudz jāpiebremzē, tomēr tas būs pietiekami nozīmīgs, lai uzturētu spiedienu uz pakalpojumu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen Danish Seafood (LSD) iegādi un ražošanas, tirdzniecības, preču zīmes integrāciju esošajā Karavelas sitēmā.

Uz Karavelas ražotni Rīgā jau ir pārvestas un uzstādītas ražošanas iekārtas, kas nodrošinās Larsen esošā sortimenta pilnu ražošanas ciklu. Līdzās Kaijas un Arnold Sorensen preču zīmēm, turpmāk būs atrodama arī Larsen preču zīme.

Uzņēmums Larsen Danish Seafood bija trešais lielākais Vācijas zivju konservu ražotājs,kurš Vācijas tirgū patērētājam ir pazīstams kā Larsen zīmols. Lielākās produktu grupas, kuras tiek piedāvātas klientiem - Atlantijas skumbrija, siļķe, lasis, kūpināta siļķe un forele. Larsen zīmols ir labi atpazīstams un spēcīgs Vācijas un Dānijas tirgos, un šobrīd ir pārstāvēts visos veikalu tīklos, izņemot LIDL un Aldi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Zemo cenu tīkls Primark atvērs veikalus Latvijā

Db.lv (šī ir 1. aprīļa joku ziņa!), 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā Latvijas iedzīvotājiem vairs nebūs jādodas uz citām valstīm, lai iepirktos apģērbu veikalu tīkla «Primark» veikalos, jo zīmols Latviju noskatījis kā vietu, no kurienes izplest darbību Baltijā.

To biznesa portālam db.lv pastāstīja par zīmola plāniem labi informēts avots.

«Primark» secinājis, ka Latvijā ir liels pieprasījums pēc tā apģērbiem, jo tie tiek aktīvi pirkti lietoto apģērbu veikalos. Turklāt pēc daudzo spēļu zāļu slēgšanas Latvijas galvaspilsētā atbrīvosies daudz telpu.

Šogad Latvijā tiks atvērti 10 «Primark» veikali.

Kā zināms, Latvijā ienāk arī zemo cenu tīkls «Lidl», līdz ar to Latvijas iedzīvotāju ikdienas tēriņi arvien samazināsies.

Lai jautrs 1. aprīlis :)

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru