Eksperti

Gada ienesīgums visiem pensiju 2. līmeņa plāniem pērn bijis negatīvs

Finanšu nozares asociācijas Finanšu instrumentu tirgus un ieguldījumu pakalpojumu komitejas līdzpriekšsēdētāja, SEB Dzīvības apdrošināšana valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Kopumā 2018. gads, vērtējot pēc pasaules finanšu indeksiem (tai skaitā, SP 500, Eurostoxx 50 un Shanghai Composite), bijis viens no neveiksmīgākajiem pēdējo 10 gadu laikā.

Tas atstāja iespaidu uz visiem pensiju plāniem Latvijā, proti, viena gada ienesīgums visiem pensiju 2. līmeņa plāniem bija negatīvs.

Galvenie iemesli tik lielām svārstībām bija, pirmkārt, ASV prezidenta Donalda Trampa ārpolitika, t.sk. ASV un Ķīnas tirdzniecības ierobežojumu konflikts, kas ietekmē visas pasaules ekonomisko izaugsmi, otrkārt, politiski nestabilā Eiropa.

2018. gads bijis negatīvs teju visām aktīvu grupām (akcijas, obligācijas) un visos reģionos – mazliet negatīvs ASV, bet ļoti negatīvs Eiropā un Jaunattīstības valstīs. Jāuzsver, ka būtisku kritumu piedzīvoja arī naftas cena.

Vērtējot racionāli un saglabājot ilgtermiņa perspektīvu, nav pamata uztraukumam, jo:

  1. pensijas uzkrājumi jāvērtē vidējā termiņā vai ilgtermiņā; garākā laikā nogrieznī visu plānu ienesīgumi ir pozitīvi (5 gadu un 10 gadu ienesīgums);

  2. atsevišķi vērtējot, 2018. gads bija vienkārši slikts gads – finanšu tirgos tas tiek saukts par vienu no trīs negatīvākajiem gadiem pēdējo 10 gadu laikā (īpaši negatīvs bija oktobris, kas nodēvēts par vienu no sliktākajiem mēnešiem finanšu tirgos pēdējo gadu laikā; savukārt 2018. gada 4. ceturksnis ir viens no sliktākajiem ceturkšņiem pēdējo 50 gadu laikā);

  3. galvenokārt pensiju 2. līmeņa dalībnieki algu saņem katru mēnesi un iemaksas pensiju 2. līmeņa uzkrājumā arī veic katru mēnesi, tādējādi pasargājot savu uzkrājumu no lielākām svārstībām.

    1. Iemaksu pensiju 2. līmenī krituma brīdī var salīdzināt ar patēriņa preču iegādi par «akcijas» cenu ar atlaidi.

    2. Ņemot vērā, ka katrs pensiju 2. līmeņa dalībnieks veic iemaksas citā laikā (vienam alga ir mēneša sākumā, citam – mēneša vidū utt.), katra individuālais investīciju rezultāts ir atšķirīgs.

Nākotnes perspektīvas ir sekojošas. Finanšu tirgi ir cikliski: pēc sliktiem gadiem seko labi gadi un otrādi, piemēram, 2014., 2015., 2016. gadā visiem plāniem viena gada ienesīgums bija pozitīvs. Vērtējot 2019. gada sākumu, vēl par agru noteikt skaidru tendenci – kritums apstāsies vai turpināsies; tuvākajos mēnešos gaidāma virkne politisku notikumu, kas var pozitīvi un negatīvi ietekmēt finanšu tirgus visā pasaulē, tai skaitā Latvijā.

Ja pensiju 2. līmeņa dalībniekiem līdz pensijas vecuma sasniegšanai vēl jāgaida vairāki gadi, un alga tiek saņemta katru mēnesi, tad uztraukumam nav nekāda pamata, jo, pirmkārt, visticamāk lielākā daļa pensiju 2. līmeņa dalībnieku savā individuālajā uzkrājuma atskaitē, kas pieejama portālā Latvija.lv, varēs novērot, ka 2018. gada laikā iepriekšējos gados uzkrātā peļņa ir nedaudz mazinājusies. Taču kopējais uzkrājuma apjoms ir pieaudzis, otrkārt, tiklīdz finanšu tirgos parādīsies pozitīvas tendences, tas atkal pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pensiju 2. līmeņa plāna rezultāti pēdējā gada laikā uzrāda mīnusus

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieaudzis par 6% jeb 198,1 miljonu eiro, jūnija beigās sasniedzot 3,48 miljardus eiro. Augot apjomiem, aktīvāki kļuvuši arī pensiju fondu pārvaldnieki, un pēdējos pāris gados notikušas izmaiņas gan dalībnieku skaitā, gan normatīvos, kas mainījušas arī plānu pārvaldītāju stratēģijas.

Tiesa, pēdējā gada rezultāti gan uzrāda mīnusus, taču tas saistāms ar svārstībām akciju tirgos, kur dominējušas negatīvas tendences, ko lielā mērā ietekmēja tirgus dalībnieku bažas saistībā ar tirdzniecības tarifu «kariem» – pirmā pusgada laikā pasaules akciju indekss (MXWD Index) zaudēja 1,5% no savas vērtības, savukārt Eiropas akciju indekss Stoxx Europe 600 Index saruka par 2.4%. Gada sešos mēnešos aktīvo plānu ienesīgums bija robežās no -4,2% līdz +1,3%, sabalansētajiem plāniem tas bija no -2,1% līdz -0,4%, konservatīvajiem no -2% līdz -0,4%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati. 2018. gada atdeves rādītāji atspoguļo to, kas notiek akciju un obligāciju tirgū, taču tā ir tikai atelpa pēc strauja kāpuma deviņu gadu laikā, uzskata SEB dzīvības apdrošināšanas vadītāja, ilgtermiņa uzkrājumu jomas vadītāja Kristīne Lomanovska, piebilstot, ka šogad investoriem nav bijis droša patvēruma, kur glābties. Negatīvus rezultātus uzrāda gan akcijas, gan obligācijas, bet naudas tirgus likmes jau vairākus gadus ir negatīvas. Tiesa, pozitīvais aspekts ir tāds, ka jaunās iemaksas pensiju 2. līmenī pēc nelielā krituma var salīdzināt ar preču pirkšanu ar atlaidēm. Svarīgi ir nebīties un pieturēties pie izvēlētās stratēģijas, it īpaši, ja līdz pensijai vēl vairāki gadu desmiti, iesaka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju 2.līmeņa plānu rezultāti aizvadītajā gadā uzrādījuši mīnusus, taču tajā pašā laikā vērojama pozitīva tendence saistībā ar pārvaldīšanas komisiju maksu izmaiņām – tās virzās lejup, vairāk līdzekļu atstājot uzkrājumam, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tiesa gan, pārvaldītāji uzskaita vairākas jaunas potenciālās izmaiņas, kas varētu palielināt pensiju kapitālu – tostarp iemaksu palielināšanu, jauniešu iemaksu novirzīšanu aktīvajos plānos un citus.

Pērnais gads, vērtējot pēc pasaules finanšu indeksiem (tai skaitā, SP 500, Eurostoxx 50 un Shanghai Composite), bijis viens no neveiksmīgākajiem pēdējo 10 gadu laikā, stāsta SEB Dzīvības apdrošināšana valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska. Šis gads, savukārt, ir iesācies uz pozitīvas nots, un pārvaldnieki, kas pieturējušies pie savām ilgtermiņa stratēģijām, lielu daļu iepriekšējā gada zaudējumu jau ir atguvuši, vērtē IPAS «PNB Asset Management» fonda pārvaldnieks Ģirts Veģeris, kurš piebilst, ka pagaidām nesaskata iemeslus, lai šogad mainītu savas pārvaldīšanas stratēģijas, kas ir nodrošinājušas to atdevi, kādu plāni uzrādījuši par pēdējiem 5 – 10 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecāki Igaunijā uzkrājumam bērnu nākotnei vidēji mēnesī novirza 43 eiro. Latvijā summa, ko ik mēnesi uzkrājumam novirza vecāki, ir zemāka – 37 eiro, bet Lietuvā tā ir viszemākā – 34 eiro, liecina SEB dzīvības apdrošināšanas apkopotie dati Baltijā.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa vecāku sāk veidot uzkrājumus bērniem no 6 gadu vecuma, kopējais starta kapitāls, ko uz pilngadību varētu saņemt jaunieši Igaunijā, ir 6,6 tūkstoši eiro, Latvijā – 5,7 tūkstoši eiro, bet Lietuvā – 5,3 tūkstoši eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gadu pērn summa, ko ik mēnesi vecāki novirza bērnu uzkrājumam, pieaugusi visā Baltijā: Igaunijā – par 4 eiro, Latvijā – par 3 eiro, bet Lietuvā – par 1 eiro. Aktīvāk uzkrājumus bērna nākotnei visā Baltijā veido sievietes, turklāt visaktīvākās ir tieši māmiņas Latvijā.

Arī Lietuvā, kur vienmēr aktīvāki bija vīrieši, pērn 51% no uzkrājošās apdrošināšanas līgumiem noslēdza sievietes. Toties vīrieši tradicionāli novirza uzkrājumam bērna nākotnei lielākas summas. Savukārt, salīdzinot kopējo noslēgto līgumu skaitu, var secināt, ka Lietuvā daudz vairāk ģimenes veido uzkrājumus bērnu nākotnei.

Komentāri

Pievienot komentāru