Pārtika

Gandrīz izpildītas kvotas dēļ apturēta reņģu zveja Rīgas jūras līča Dienvidu rajona piekrastes ūdeņos

LETA, 13.07.2015

Jaunākais izdevums

Gandrīz izpildītas kvotas dēļ apturēta reņģu zveja Rīgas jūras līča Dienvidu rajona piekrastes ūdeņos, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

ZM šogad zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos noteica 3131 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 809 tonnas reņģu zvejas iespējas tika noteiktas Dienvidu ģeogrāfiskajam rajonam Saulkrastu novadam, Carnikavas novadam, Rīgas pilsētai, Jūrmalas pilsētai.

Saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju, kas iegūta Latvijas zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā un operatīvo informāciju, kas saņemta no Valsts vides dienesta, reņģu nozveja Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā šī gada 6.jūlijā sasniedza 790 tonnas.

Tādējādi ministrija konstatē, ka zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā noteiktās 809 tonnas reņģu zvejas iespējas ir gandrīz pilnībā izmantotas. Tāpēc, ņemot vērā stāvvadu zvejas aktivitāti, ministrija secina, ka šīs sugas zveja Rīgas jūras līča piekrastē ir pārtraucama, lai noteiktais nozvejas apjoms netiktu pārsniegts.

Zvejniecības likumā noteikts, ka rūpniecisko zveju Latvijas ūdeņos regulē, nosakot ikgadēji pieļaujamo nozvejas apjomu, zvejas kuģu, zvejas rīku skaitu un to veidu, kā arī citus zvejas regulēšanas pasākumus, kas pamatojas uz zinātnisko ekspertīžu atzinumiem un zinātniskiem ieteikumiem, starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām, Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rīgas jūras līča austrumu piekrastē pilnībā apgūts reņģu nozvejas limits

Laura Mazbērziņa, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā sezonā, pateicoties labvēlīgiem zvejas apstākļiem, Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos bijusi ļoti laba reņģu zveja ar stāvvadiem, tādēļ šīs sugas nozvejas 2018. gada limits jau ir pilnībā apgūts līča Austrumu ģeogrāfiskajā rajonā (Limbažu un Salacgrīvas novadu administratīvo teritoriju piekraste), informē Zemkopības ministrija.

Šī iemesla dēļ šajos ūdeņos šogad ir nācies apturēt tālāko stāvvadu zveju. Tajā pašā laikā citos Rīgas jūras līča piekrastes rajonos zvejnieki turpina aktīvi zvejot reņģes ar stāvvadiem un, iespējams, pavisam drīz tiks apgūts arī tiem noteiktais nozvejas limits.

2018. gadā zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos tika noteiktas 2341 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 487 tonnas reņģu zvejas iespējas tika iedalītas Austrumu ģeogrāfiskajam rajonam - Limbažu un Salacgrīvas novadam. Kopējā Rīgas jūras līča reņģes nozvejas kvota 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Latvijai bija par 7% mazāka, kas arī papildus veicināja ātrāku reņģei iedalītā nozvejas apjoma piekrastes ūdeņos apgūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas jūras līča piekrastē apturēta reņģu zveja

Žanete Hāka, 13.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada reņģu nozvejas kvota stāvvadu zvejā Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskā rajonā ir pilnībā izmantota, tāpēc pieņemts lēmums apturēt reņģu zveju ar stāvvadiem 2016. gadā šajā rajonā, informē Zemkopības ministrija.

Jau vairākus gadus pēc kārtas pilnībā tiek apgūts Rīgas jūras līča Dienvidu ģeogrāfiskajam rajonam noteiktais stāvvadu reņģu nozvejas limits. 2016. gadā zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos tika noteikti 2705 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 949 tonnas reņģu zvejas iespējas tika noteiktas Dienvidu ģeogrāfiskajam rajonam – Saulkrastu novadam, Carnikavas novadam, Rīgas pilsētai un Jūrmalas pilsētai.

Arī šogad piekrastes zvejnieki turpina veiksmīgi zvejot reņģes ar stāvvadiem un apgūt tiem noteiktos nozvejas limitus. Saskaņā ar jaunāko informāciju, kas saņemta no Valsts vides dienesta, reņģu nozveja Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā 2016. gada 7. jūnijā sasniedza 945 tonnas. Tādejādi tika konstatēts, ka zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā noteiktās 949 tonnas reņģu zvejas iespējas ir gandrīz pilnībā izmantotas. Ņemot vērā stāvvadu zvejas aktivitāti, reņģu zveja Rīgas jūras līča piekrastē Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā ir pārtraucama, lai noteiktais nozvejas apjoms netiktu pārsniegts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas zvejniekiem 2016.gadam panāktas labākas zvejas iespējas Baltijas jūrā nekā cerēts

Dienas Bizness, 23.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2016.gadam. Lēmums par kvotām, līdzīgi kā iepriekšējos divos gados, tika pieņemts, balstoties uz Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma BALTFISH kompromisa priekšlikumiem, kas vairumam krājumu atšķīrās no Eiropas Komisijas (EK) sākotnējā piedāvājuma par būtisku zvejas iespējas samazinājumu, informē Zemkopības ministrijas pārstāvis Kaspars Funts.

Saskaņā ar ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 22.oktobra lēmumu, Latvijas zvejniekus interesējošiem zivju krājumiem 2016.gadam tika provizoriski (pirms regulas publikācijas) noteiktas šādas nozvejas kvotas, salīdzinājumā ar 2015.gadu:

- Brētliņu zvejas iespējas samazinātas par 5,3%, kaut arī Eiropas Komisija (EK) priekšlikumā tika paredzēts 13,7% samazinājums. Šī 8,4% starpība Latvijas zvejniekiem nozīmē papildus 2490 tonnas zvejas iespējas 2016.gadā. Nozvejas kvota - 27 990 tonnas.

- Reņģu nozvejas kvotai Rīgas jūras līcī, salīdzinot ar 2015.gadu, ir samazinājums par 10%. Nozvejas kvota - 18 791 tonnas. EK priekšlikumā bija paredzēts 21% samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mencu nozvejas apmēri Baltijas jūrā nākamgad salīdzinājumā ar šo gadu samazināsies par 8%, nevis par 28%, kā bija plānots iepriekš. Šāda vienošanās panākta Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā, telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» informēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kā norādīja Dūklavs, sēdē, kurā bijušas plašas diskusijas par mencu nozveju, kolēģiem izdevies pierādīt, ka plānotais samazinājums ir pārāk liels.

Zemkopības ministrijā aģentūrai LETA pavēstīja, ka kompromisa priekšlikumu par kvotām sāka gatavot Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma «Baltfish» ietvaros svētdien, 8.oktobrī, taču, pastāvot būtiskām viedokļu atšķirībām starp Baltijas jūras valstīm un Eiropas Komisiju (EK), saspringtākais darbs notika Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē. Tostarp plašākās diskusijas bija par kvotām mencu nozvejai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos.

Latvija konsultācijās ar EK norādīja, ka mencu krājumi austrumu apgabalā, kuram vairākus iepriekšējos gadus bija noteikts būtisks zvejas iespēju samazinājums, ir pietiekami stabils un ar to nav notikušas tik kritiskas izmaiņas, lai būtu nepieciešams tāds samazinājums kā sākotnējā EK priekšlikumā, kas zvejas iespējas piedāvāja mazināt par 28%. «Pateicoties Latvijas uzstājībai, nākamajā gadā nozvejas kvotas kritīsies tikai par 8%,» atzīmēja ZM, piebilstot, ka tādējādi kvotas samazinājums būs provizoriski par 212 tonnām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprina vairākas būtiskas izmaiņas zvejas noteikumos

Dienas Bizness, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 12.maijā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotās izmaiņas noteikumos par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos. Izmaiņas noteikumos paredz vairākus būtiskus jauninājumus zvejniekiem, informē ZM.

Izmaiņas noteikumos nosaka, ka reņģu zvejas periodā zvejā ar stāvvadiem Rīgas jūras līcī zvejniekiem par savu nozveju jāziņo Valsts vides dienestam (VVD) ik pēc 5 dienām ar elektroniskās saziņas līdzekļiem. Lai mazinātu zvejniekiem administratīvo slogu, izmaiņas noteikumos paredz iespēju piekrastes zvejas žurnālus iesniegt VVD līdz nākamā mēneša15. datumam.

Lai veicinātu invazīvās sugas - jūrasgrunduļa - zveju ar grunts tīkliem, noteikumi paredz iespēju zvejā izmantot grunts tīklus ar acs izmēru 60-70 mm un tīkla augstumu ne vairāk kā 1,5 m. Savukārt, lai mazinātu zvejnieku un valsts institūciju administratīvo slogu, izmaiņas noteikumos paredz, ka papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) un zvejas atļauja (licence) tiek apvienoti vienā dokumentā un to turpmāk izsniegs Zemkopības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Premjers: Ministri atbalsta tiesāšanos saistībā ar sniega krabju zvejas lietu

LETA, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministri atbalsta tiesāšanos saistībā ar sniega krabju zvejas lietu, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Premjers norādīja, ka valdība sēdē izskatīja aktuālo situāciju šajā jautājumā un turpinās atbalstīt Latvijas uzņēmumu intereses.

Premjers uzsvēra, ka zveja veikta legāli, ar Eiropas Komisijas akceptu.

Pēc viņa teiktā, ministri atbalsta tiesāšanos šajā jautājumā, vienlaikus Tieslietu ministrijai uzdots līdz septembrim izvērtēt un izstrādāt precīzus uzstādījums iespējamai prasībai Eiropas Savienības tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā

Žanete Hāka, 11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā pēc saspringtām diskusijām un konsultācijām, kas pirmdien, 10. oktobrī, risinājās visas dienas garumā un noslēdzās pusnaktī, ir apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2017. gadam, informē Zemkopības ministrija.

Par vairākām kvotām lēmums tika pieņemts, balstoties uz Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma BALTFISH kompromisa priekšlikumiem, kas vairākos gadījumos atšķīrās no Eiropas Komisijas (EK) sākotnējā piedāvājuma par būtisku zvejas iespēju samazinājumu.

Latvijai izdevās sekmīgi pārliecināt savus BALTFISH kolēģus un arī EK pārstāvjus, ka Rīgas jūras līča reņģes krājums ir labā stāvoklī. Tāpēc - atbilstoši Latvijas un Igaunijas zinātnieku atzinumam un Baltijas jūras zivju krājumu pārvaldības plānam - šim krājumam bija iespējams pielietot uz pusi mazāku samazinājumu.

Salīdzinot ar citiem gadiem, visplašākā diskusija starp BALTFISH un Padomi izraisījās par kvotu noteikšanu mencai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos. Daļa dalībvalstu atbalstīja EK piedāvājumu par zvejas iespēju samazināšanu 39 procentu apmērā austrumu mencai un 88 procentu apmērā rietumu mencai. Vairākas valstis, tai skaitā Latvija, kategoriski iebilda pret šo priekšlikumu un pamatoja to ar negatīvām sociālekonomiskajām sekām, kas skartu no zvejas atkarīgos piekrastes reģionus. Latvijas zinātnes pārstāvis konsultācijās ar EK papildus norādīja, ka mencu krājums austrumu apgabalā, kuram iepriekšējos gados jau bija noteikts būtisks zvejas iespēju samazinājums, sāk pakāpeniski atjaunoties un tālākos uzlabojumus ir iespējams sasniegt arī ar ne tik radikālu kvotu kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes (RVP) jūras zvejas kontroles valsts vides inspektori februārī konstatēja nelegālas zvejniecības aktivizēšanos Baltijas jūras piekrastē – kopš mēneša sākuma izcelti jau 7 zivju tīkli. To kopējais garums - ap 300 metri, informē VVD.

Lai arī piekrastē novērojama ledus un vižņu klātbūtne, zivju tīkli tiek izlikti pie paša krasta, visdrīzāk, lai nozvejotu taimiņus, kas atgriežas jūrā. Inspektoriem pat nebija vajadzīga laiva, lai izceltu atklātos tīklus. Tīklos esošās zivis tika palaistas jūrā.

Inspektoriem arvien biežāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad rūpnieciskās zvejas legālie veicēji, neievēro zvejas tīklu izvietošanas un marķēšanas prasības.

VVD vērš uzmanību uz to, ka noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos nosaka: no 1.decembra līdz 31.martam tīklus un tīklu jedas, āķu jedas, lucīšu murdus un lucīšu murdu jedas aizliegts izvietot tuvāk par 100 metriem no krasta, izņemot salaku specializēto zveju ar reņģu (salaku) tīkliem. Zvejniekiem aizliegts arī izmantot noenkurojamos un peldošos zvejas rīkus bez marķējuma vai ar marķējumu, kas neatbilst šo noteikumu 14.punkta prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: CO2 emisiju kvotu sistēma, tās nākotne un mēs

Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis, 21.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes klimata pārmaiņu konferences rezultātā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Latvija, aktīvi cīnīsies par oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apjoma samazināšanos līdz 2030 gadam. Instruments cīņā pret CO2 ir princips «piesārņotājs maksā», kas praksē nozīmē noteiktu cenu par katru piesārņojuma emisiju tonnu. Nav noslēpums, ka Eiropas Savienības (CO2) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nav devusi gaidīto rezultātu. Zemās emisijas kvotu cenas nav motivējošas industrijai samazināt kaitīgo CO2 izmešu nonākšanu atmosfērā. Nepieciešamība šo situāciju mainīt novedusi pie sistēmas reformām, kas stāsies spēkā 2019. gadā. Reformu rezultātā pieaugs CO2 izmešu cena, kas praktiski ietekmēs visus ES iedzīvotājus un uzņēmumus, jo notiks fosilās elektroenerģijas cenu kāpums. Tādēļ gudras valstis, rūpējoties par elektroenerģijas gala patērētājiem, jau savlaicīgi domā par atjaunojamo energoresursu (AER) efektīvu un iespējami plašu izmantošanu. Diemžēl Latvija nav to vidū.

Kas jāzina par kvotu sistēmu un CO2 Eiropas Savienībā?

Emisijas kvota ir atļauja emitēt 1 tonnu CO2 izmešu. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas jeb ETS mērķis ir samazināt CO2 izmešu nonākšanu zemes atmosfērā. Šis ķīmiskais elements ir viena no siltumnīcefekta gāzēm (SEG), kas turpina izraisīt postošas klimata pārmaiņas uz mūsu planētas.

Sistēma darbojas vienkārši – tiem uzņēmumiem, kuri ražošanas procesā nevar izvairīties no oglekļa dioksīda emisijas vai ar tehnoloģiju palīdzību nespēj samazināt atmosfērā nonākušā CO2 izmešu daudzumu, ir jāiegādājas emisijas kvotas no komersantiem, kas to spēj. Katru gadu samazinot ražotājiem pieejamo kvotu apjomu, samazinās atmosfērā nonākušo CO2 izmešu apjoms. No 2013. līdz 2020. gadam maksimālais kvotu apjoms ik gadu tiek samazināts par 1,74%, bet no 2021. gada – jau par 2,2%. Pakāpeniski tiks sasniegts 2030. gadam izvirzītais ES mērķis – par 40% mazāk oglekļa dioksīda izmešu nekā 1990. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apturēto saimniecisko darbību šogad mazāk nekā pērn

Db.lv, 09.11.2020

Aiz tirgotājiem otra lielākā grupa uzņēmumu, kuriem pēdējo divu mēnešu laikā visbiežāk apturēta saimnieciskā darbība, ir būvniecības uzņēmumi.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad desmit mēnešos saimnieciskā darbība apturēta 3,5 tūkstošiem uzņēmumu, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Ja salīdzina ar 2019.gada datiem, šogad saimnieciskā darbība apturēta par 22,30% uzņēmumu mazāk nekā pērn. Lielāks apturēto saimniecisko darbību skaits nekā aizvadītajā gadā reģistrēts vien janvārī. Ja šī gada janvārī saimnieciskā darbība apturēta 266 uzņēmumiem, tad pagājušajā gadā tie bijuši 228 uzņēmumi.

Padziļināti analizējot tos uzņēmumus, kuriem saimnieciskā darbība apturēta pēdējo divu mēnešu laikā, redzams, ka 2019.gada pārskatu iesnieguši vien 8,39% uzņēmumu. To vidējais apgrozījums pagājušajā gadā bijis 39,81 tūkst. eiro. Tiesa, starp uzņēmumiem, kuriem pēdējo divu mēnešu laikā apturēta saimnieciskā darbība, 11 komersantiem 2019. gada apgrozījums pārsniedzis 100 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Kurzemes jūrmalā māju sev ceļ slavenais basketbolists Kristaps Porziņģis

Monta Glumane, 11.10.2018

Kā liecina neoficiāla informācija, Nīcas novadā, jūras krastā top arī basketbolista Kristapa Porziņģa māja.

Foto: Monta Glumane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašumus Rucavas novada piekrastes zonā joprojām aktīvi iegādājas Lietuvas pilsoņi, savukārt, Nīcas novadā lietuviešu aktivitāte ir mazinājusies un īpašumus vairāk iegādājas Latvijas iedzīvotāji. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja kāds informācijas avots, sev māju tur būvē arī slavenais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis.

Veidojot rakstu par piekrastes īpašumiem, db.lv novēroja, ka K. Porziņģa mājas būvdarbus veic uzņēmums «UPTK». Uzņēmuma pārstāvis atzina, ka pasūtītājs ir persona, kura vēlētos uz kādu laiku palikt anonīma, bet tā ir kāda Latvijas slavenība. Būvniecības darbi uzsākti aptuveni septembra sākumā un tos plānots pabeigt nākamā gada maijā.

«Šeit jau iepriekš bija tāds kā komplekss un viss tika projektēts uz vecajiem pamatiem. Te iepriekš notika pionieru nometnes, bija ēdnīcu telpas un daudzas citas ēkas,» skaidroja «UPTK» pārstāvis. Galvenie norādījumi, kas jāievēro šīs būvniecības laikā - īpašums atrodas starplieguma zonā un būvniecības laikā nedrīkst aizskart kāpas, bet teritorijā var notikt brīva būvniecība. «No būvniecības viedokļa nekas te neatšķiras, grunts ir laba. Vienīgais visu laiku jāuzlabo piebraucamā ceļa kvalitāte,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

atvijas zivsaimniecība ir kļuvusi daudz atklātāka pasaules tirdzniecībai, secina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development/OECD) ikgada analītiskais pārskats par zivsaimniecības un akvakultūras nozari, kurā Latvija iekļauta pirmo reizi.

Pētījumā OECD Zivsaimniecības pārskats: politika un statistikas kopsavilkums 2015 tiek uzsvērts, ka Latvijas zivsaimniecībā ir pieliktas vērā ņemamas pūles, lai paplašinātu tirdzniecības iespējas, raksta Undercurrent News.

Pārskatā norādīts, ka lielākā daļa - aptuveni 90% - Latvijā nozvejotā ir reņģes un brētliņas.

Nodarbinātība zivsaimniecības nozarē Latvijā raksturota kā stabila. Atzīmēts, ka lielākā daļa zvejnieku veic mazas nozvejas piekrastes ūdeņos.

Pārskats atzīmē arī Latvijas amatpersonu centienus labāk pārvaldīt krājumus un kvotas. Tas attiecināms uz Zvejniecības likumu, kas ticis grozīts, lai mainītu piekrastes zivsaimniecības pārvaldi, definējot visas piekrastes kvotas kā daļu no Latvijas kopējām kvotām. Tas ļauj neizlietotas piekrastes zvejniecības kvotas pārcelt zvejniecībai, kas notiek dziļāk Baltijas jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Šmits: Latvijai jāvēršas tiesā pret Norvēģiju sniega krabju lietā

Sandra Dieziņa, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdībai jāpieņem lēmums vērsties pret Norvēģijas Karalisti Starptautiskajā tiesā Hāgā, uzskata Eiropas krabju zvejas asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

«Ņemot vērā faktu, ka Norvēģija turpina klaji ignorēt starptautiskos līgumus un konvencijas, kas tai nosaka par pienākumu dalīties ar sniega krabja resursiem Bārenca jūrā, lai panāktu taisnīgu risinājumu Latvijas valdībai neatliek citas iespējas kā vērsties Starptautiskajā tiesā, uzskata Eiropas krabju zvejas associācija. Latvijas valdība lēmumus par tālakajiem soļiem gatavojas pieņemt š.g. 4.jūlija sēdē,» informē Šmits.

Latvijas, Lietuvas un Spānijas kompānijas sniega krabju zveju Barenca jūrā uzsāka pilnīgā saderībā ar starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, ko apliecina gan saņemtās licenses, gan Eiropas Komisijas veiktās kuģu notifikācijas Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecības komisijai (NEAFC), gan pieņemtā ES regula par zvejas iespējām Svalbāras ūdeņos un virkne citu darbību un nolēmumu NEAFC un ES līmenī. «Kopš Latvijas flote ir uzsākusi zveju neviens starptautiskais līgums vai konvencija, kas regulētu sniega krabju zveju Barenca jūras starptautiskajos ūdeņos, nav grozīta, apturēta vai stājusies spēkā, citiem vārdiem – pastāv identisks tiesiskais ietvars. Nevar būt tā, ka šodien visi atzīst kāda tiesības, bet rīt, ievērojami pieaugot resursa vērtībai, atļaujās tās ignorēt, klaji pārkāpjot starptautiskās tiesības. Šis ir nedraudzīgs solis no Norvēģijas puses uz kuru Latvijas valdībai ir adekvāti jāreaģē,» uzsver asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir izteikusi regulas priekšlikumu pieļaujamās nozvejas noteikšanai ES dalībvalstīm Baltijas jūrā 2017.gadam, informē Zemkopības ministrija.

Regulas projektā teikts, ka Latvijai pieļaujamā nozvejas kvota svarīgākajā nozvejā ir nozīmīgi samazināta: reņģei Rīgas jūras līcī samazinājums sasniegs 21 procentu, mencai Baltijas jūras austrumu rajonā – 39 procentus.

Latvija atbalsta regulas projekta savlaikus apstiprināšanu jau tuvākajā, 10.oktobra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības Ministru padomes sēdē, tādējādi nodrošinot ūdeņu zivju ilgtspējīgu izmantošanu un nākamā gada zvejas darbību savlaikus plānošanu.

Vienlaikus Latvija aicina ieklausīties to ES dalībvalstu viedoklī, kuru eksperti ir cieši saistīti ar attiecīgo krājumu izmantošanu un izpēti un kuru zvejnieki Baltijas jūrā zvejo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība un pašvaldības panāk vienošanos saglabāt pašreizējo IIN sadalījumu

LETA, 03.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien panāca vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) arī nākamgad saglabāt pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju - 80% par labu pašvaldībām un 20% valsts budžetā.

LPS gan ikgadējā domstarpību un vienošanās protokolā lūdza paredzēt izmainīt IIN proporciju, paredzot, ka pašvaldību budžetā tiek ieskaitīts 81% no IIN. Tomēr valdība pret proporcijas pārdali iebilda.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan bilda, ka pašvaldības varētu piekrist saglabāt pašreizējo situāciju, ja protokolā tiek iekļauta atruna, ka gadījumā, ja tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē pašvaldību budžeta bāzi vai izdevumus, tad tiek kompensēti negatīvie fiskālie efekti. Pret to iebilda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), skaidrojot, ka tas var novest pie absurdām situācijām, kad kompensēšana notiek automātiski, par to nediskutējot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspedīcijas Mana jūra 2015 laikā veiktajā jūras piekrastes atkritumu monitoringā noskaidrojies, ka netīrākā pludmale Latvijā ir Tūjā, bet no atkritumiem tīrākā ir Abragciema peldvieta, informēja kampaņas pārstāve Elīna Kolāte.

Abragciema pludmalē uz 100 metriem atrastas 18 atkritumu vienības, kamēr Tūjas pludmalē tādu bijis 498.

Starp tīrākajām pludmalēm ir Mērsrags ar 39 atkritumu vienībām uz 100 metriem, Jaunķemeri (45 vienības, Kolka (56 vienības), Apšuciems (58 vienības), Miķeļtornis (59 vienības), Mazirbe (60 vienības), Pūrciems (61 vienība), Gaujas ieteka Rīgas līcī (75 vienības), bet tīrāko pludmaļu desmitnieku noslēdz Salacgrīva ar 77 atkritumu vienībām.

Otra netīrākā pludmale aiz Tūjas ir Daugavgrīva, kur atrasti 469 atkritumi uz 100 metriem, trešajā vietā ir Nida Latvijas-Lietuvas pierobežā ar 508 atkritumu vienībām. Saulkrastos savāktas 316 atkritumu vienības, Užavā - 228, Papē - 212, Liepājas Karostā - 208, Pāvilostā – 207, Staldzenē – 206, bet Lilastē bijusi 191 atkritumu vienība uz 100 metriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē gan zvejnieku, gan zivju palicis maz

Tomēr galaprodukcijas vēl ir gana, kas kā delikatese vidēji var būt dārgāka par gaļu. DB izbraukumā Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē dodas uz Klapkalnciemu, kas par zvejnieku ciemu izveidojies jau XIX gadsimtā un kurā savulaik uzņemtas Zvejnieka dēla epizodes. Diemžēl šodien tur var sastapt pēdējo palikušo «karognesēju» – IK Stubiņš īpašnieku Kasparu Eglīti ar vairāk nekā 20 gadu zvejošanas pieredzi. Viņš apgalvo, ka bez viņa ģimenes Klapkalnciemā neviens vairs nezvejo. Jaunie aizbraukuši, citi rūpalam ar roku atmetuši. Stubiņš ir viens no 147 licencētiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos. Tādi dati ir Zemkopības ministrijas (ZM) rīcībā uz pērnā gada oktobri. Uzņēmuma pamatdarbība ir zvejniecība un zvejas produktu apstrāde mājas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīklā iegulda 10,9 miljonus eiro

Db.lv, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EST-LAT Harbours" projekta ietvaros būtiski uzlabots Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīkls - no 70 šī tīkla ostām infrastruktūras uzlabošanas projekti īstenoti 20 ostās, tai skaitā 10 Latvijas piekrastes ostās.

Līdz ar servisa ēkas būvniecības pabeigšanu Salacgrīvas ostas pārvaldē noslēdzies nozīmīgais investīciju projekts Latvijas piekrastē, kurā kopējās investīcijas veido 10,98 miljonus eiro.

"Jahtu ostu tīkla sakārtošana Latvijā ir svarīgs starptautiskās konkurētspējas priekšnosacījums. Mums ir gara jūras un līča piekraste, kas sniedz plašas attīstības iespējas, kas šobrīd tiek daļēji izmantotas. Šis ir veiksmīgs pārrobežu projekts piekrastes teritorijā, kas tiek īstenots kopā ar Igauniju. Jau šobrīd tiek strādāts pie cita nozīmīga kopprojekta – vēja parka attīstīšanas jūrā, kas pavērs jaunas iespējas piekrastes resursu gudrā izmantošanā enerģētikā," atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Austrumviru apriņķa Līmalas ciemā par 580 tūkstošiem eiro tiks būvēts jūrniecības tematikai veltīts muzejs un bibliotēka, kurā tiks aplūkota plašā alkohola kontrabanda starp Igauniju un Somiju 1920.-1940.gadā.

«Jaunais muzejs būs veltīts alkohola kontrabandai tieši no piekrastes iedzīvotāju viedokļa, jo šo tematu var aplūkot divējādi. Piemēram, profesors Raimo Pullats savā grāmatā Viinameri (Degvīna jūra) šo stāstu aplūkoja no valsts un varasiestāžu viedokļa,» ziņu aģentūrai BNS sacīja muzeju pārvaldošās kompānijas Trogar valdes loceklis Hanness Pritss.

«Atbilstoši senām piekrastes normām, alkohola kontrabandai ir ļoti vienkārša loģika - viss, ko sniedz jūra, ir likumīga peļņa. Zivis, kuģu vraki vai kontrabandas alkohols vai citas preces, jo piekrastē vienmēr ir notikusi kontrabanda. Vienkārši noteiktos periodos tā bijusi aktīvāka, bet citos periodos - mazāk izteikta -, un parasti tas saistīts ar ne tiem saprātīgākajiem valsts lēmumiem,» klāstīja Pritss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien notika Valsts vides dienesta (VVD) jaunā jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa kuģa Mare pirmās darba sezonas atklāšanas pasākums, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Kuģa atklāšanas pasākumā VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsvēra: «VVD funkciju nodrošināšanai jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa veikšanai bija nepieciešama lielāka neatkarība. Kuģa vārds Mare (latīniski jūra) izraudzīts ar nolūku. Tas apzīmē kuģa pamatdarbības vietu un uzliek VVD papildu atbildību paveikt savu darbu godam – nosargāt Baltijas jūras zivju resursus un veikt kvalitatīvu jūras vides monitoringu.»

VVD ģenerāldirektores vietniece, ZKD direktore Evija Šmite skaidroja: «Kuģis paver mums plašas iespējas un garantē ne vien kontroles inspekciju un monitoringa veikšanu Latvijas Republikas jūras ūdeņos daudz plašākā mērogā, bet arī aktīvāku dalību starptautiskajās Eiropas Kopienas zvejas kontrolēs no Polijas krasta dienvidos līdz pat Botnijas līcim ziemeļos, būtiski palielinot kontrolējamās Baltijas jūras teritorijas apmērus un reidu skaitu, kas citos apstākļos nebūtu iespējams. Šogad papildus tiek plānotas a p200 augsta riska un ļoti augsta riska zvejas kuģu kontroles.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Asociācija: Latvijas zvejnieki šogad varētu pilnībā apgūt nozvejas kvotas

LETA, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zvejnieki šogad varētu pilnībā apgūt nozvejas kvotas, aģentūrai LETA prognozēja biedrības "Nacionālā zvejniecības ražotāju organizācija" valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.

Nozvejas kvotas izdosies apgūt, šajā ziņā nekādu problēmu. Apgūsim tās 100%. Arī pagājušogad apguvām nozvejas kvotas gandrīz pilnībā, teica Voits.

Viņš atzina, ka pērn Latvijas zvejniekiem tāpat kā to kolēģiem citās valstīs bija problēmas ar mencu kvotu apguvi. "Katru gadu mencu nozvejas kvotas samazina. Ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm ir problēmas ar mencu kvotu apguvi - nākotnē mencu zvejniekiem ar to zveju varētu būt diezgan problemātiski nopelnīt naudu," sacīja Voits, piebilstot, ka šo problēmu varētu atrisināt tikai izmaiņas normatīvajā regulējumā.

Voits pastāstīja, ka Latvijas zvejniekiem šis gads ir iesācies samērā labi. Nozvejai laika apstākļi līdz šim bijuši pieņemami. Šogad tāpat kā katru gadu ir periodi, kad stiprā vēja dēļ nevar doties jūrā, bet Latvijas zvejnieki pie tā jau ir pieraduši. "Katru gadu vētras ir bijušas un būs. Esam pie tām pieraduši, vētras ir ieplānotas mūsu darba grafikos un tās mums netraucē," teica biedrības valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rosina uzlabot regulējumu par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos

Dienas Bizness, 02.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pieaugošo dažādu kuģošanas līdzekļu kustību Latvijas iekšējos ūdeņos, Satiksmes ministrija (SM) rosina uzlabot regulējumu par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos, informē SM pārstāve Ilze Svikliņa.

Regulējums attieksies uz kuģošanas līdzekļiem, kas kuģos iekšējos ūdeņos (ūdeņi no jūras krasta līnijas uz sauszemes pusi (upes, ezeri) un ostu akvatorijas).

Tiek precizētas prasības attiecībā par kuģošanas līdzekļa navigācijas ugunīm, zīmēm un skaņas signāliem, prasības kuģošanas līdzekļa vadītājam, aktualizēts to dokumentu uzskaitījums, kuriem ir jāatrodas kuģošanas līdzeklī un kuri jāuzrāda pēc kontroles dienestu pieprasījuma, kā arī tiek noteikts jauns ātrumu ierobežojošs rajons.

To paredz SM izstrādātais Noteikumu projekts par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos, ko ceturtdien, 2.jūlijā, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Rosina uzlabot regulējumu par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos

Lelde Petrāne, 02.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pieaugošo dažādu kuģošanas līdzekļu kustību Latvijas iekšējos ūdeņos, Satiksmes ministrija (SM) rosina uzlabot regulējumu par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos.

Regulējums attieksies uz kuģošanas līdzekļiem, kas kuģos iekšējos ūdeņos (ūdeņi no jūras krasta līnijas uz sauszemes pusi (upes, ezeri) un ostu akvatorijas).

Tiek precizētas prasības attiecībā par kuģošanas līdzekļa navigācijas ugunīm, zīmēm un skaņas signāliem, prasības kuģošanas līdzekļa vadītājam, aktualizēts to dokumentu uzskaitījums, kuriem ir jāatrodas kuģošanas līdzeklī un kuri jāuzrāda pēc kontroles dienestu pieprasījuma, kā arī tiek noteikts jauns ātrumu ierobežojošs rajons.

To paredz SM izstrādātais Noteikumu projekts par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos, ko ceturtdien, 2.jūlijā, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklājot burāšanas sezonu, Rīgas plānošanas reģions (RPR) un jahtklubs Auda piektdien, 12.maijā atklāja vienu no desmit jaunizveidotās online rezervēšanas sistēmas HelloPorts info kioskiem, kas ir viens no elementiem, lai padarītu mazās ostas pieejamākas vietējiem un ārvalstu burātājiem.

Līdz šim burāšana Latvijā ir vairāk attīstījusies sporta nolūkiem, tomēr pakāpeniski pieaug to cilvēku skaits, kas burāšanu izmanto apceļošanai. Turklāt attīstoties piekrastes mazo ostu infrastruktūrai, tā kļūst pakāpeniski pievilcīga arī skandināvu ceļotājiem, kur burāšana ir viens no populārākajiem brīvdienu atpūtas veidiem.

«Mūsu mazajām ostām ir pietiekami augsts potenciāls piesaistīt vietējos un ārvalstu burātājus, kas tādā veidā no ostas uz ostu var apceļot Latvijas piekrasti. Tomēr svarīgs priekšnosacījums ir attīstīta un mūsdienīga ostu infrastruktūra. Šobrīd mums ir iespēja, visiem kopā sadarbojoties, veicināt burāšanas kā tūrisma veida attīstību Rīgas jūras līča un Kurzemes piekrastēs. Turklāt pateicoties starptautiskiem Baltijas jūras reģiona projektiem – arī Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas līmenī, ieinteresējot viņu burātājus doties brīvdienu maršrutā uz mūsu reģiona piekrasti,» saka Rīgas plānošanas reģiona un projekta SmartPort eksperts:Artūrs Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru