Jaunākais izdevums

Gāze var palīdzēt visai tautsaimniecībai Latvijā tuvoties klimata neitralitātei, pašlaik šī energoresursa loma ir novērtēta tieši enerģētikā, taču nav izmantotas tās iespējas, kādas paveras transportā un arī lauksaimniecībā.

Lai šādas priekšrocības izmantotu, ir nepieciešama ne tikai atbilstoša valsts politika, bet arī attiecīgi instrumenti šo ieceru iedzīvināšanai.

"Objektīvi izvērtējot dažādus sektorus un to ietekmi (CO2 izmešu apmērus) uz klimatu, jāsecina, ka Latvijā ir trīs jomas, kuras rada vislielākās siltumnīcu gāzu emisijas, – lauksaimniecība, transports un enerģētika," situāciju žurnālam "Dienas Bizness" skaidro AS "Latvijas Gāze" Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.

Viņš atzīst, ka līdz šim īpaši aktīvi Latvija, raugoties no klimata skatupunkta, ir darbojusies enerģētikas nozarē. Enerģētikā dabasgāze nodrošina fleksibilitāti – spēju reaģēt gan uz sezonālām, gan arī ļoti straujām īstermiņa pieprasījuma izmaiņām.

"Tautsaimniecības struktūra nosaka to, ka Latvija salīdzinājumā ar citām OECD valstīm proporcionāli daudz vairāk rada siltumnīcu gāzu emisijas tieši transportā un lauksaimniecībā," stāsta J. Bethers. Viņš nenoliedz, ka pašlaik Latvijai vēl nav skaidra plāna, kā ekonomiski izdevīgi un sociāli taisnīgi vislabāk tuvoties klimata neitralitātes sasniegšanai, līdz ar to nav skaidra gāzes loma šī mērķa īstenošanā.

Tajā pašā laikā daudzās valstīs, arī Eiropā, tieši gāze tiek uzskatīta kā viens no labākajiem risinājumiem.

Visu rakstu lasiet 25. augusta žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Šajā žurnāla numurā lasiet arī:

Solījumi bez finansiāla seguma 

Ļoti daudz solījumu, kuriem nav finansiāla seguma, – šāds ir viens no secinājumiem...

Vai politiķi apzināti plāno būvēt lētāk? 

Gandrīz visi būvniecības projekti to īstenošanas laikā piedzīvo sadārdzināšanos....

Video: Lielāks dabas resursu nodoklis paaugstinās pārtikas cenas Latvijā 

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ir aprēķinājusi, ka dabas resursu nodokļa palielināšana...

Var nonākt līdz ekonomikas haosam 

Līdz ar plašiem protestiem nupat notikušo prezidenta vēlēšanu iznākuma dēļ Baltkrievija šobrīd...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2021.gada 1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 25% līdz 43,1%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2021.gada otrajam pusgadam pieaugs par 43,1% - no 0,49949 eiro par kubikmetru līdz 0,71472 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 25% - no 0,46328 eiro par kubikmetru līdz 0,57912 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 38,5% - no 0,30084 eiro kubikmetrā līdz 0,41668 eiro kubikmetrā.

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi liks būt efektīvākiem 

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi palielinās fiksēto, bet samazinās mainīgo tarifu daļu, kas ieguvumus...

Tāpat pieaugs sadales sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētā daļa, atkarībā no atļautās slodzes tai palielinoties robežās no 11,9% līdz 52,8%.

Proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā pieaugs par 52,8% - no 2,14 eiro mēnesī līdz 3,27 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā palielināsies par 12,1% - no 8,02 eiro mēnesī līdz 8,99 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā augs par 11,9% - no 12,83 eiro mēnesī līdz 14,36 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā augs par 12% - no 19,57 eiro mēnesī līdz 21,91 eiro mēnesī, kā arī par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā maksa palielināsies par 12% - no 29,06 eiro mēnesī līdz 32,55 eiro mēnesī.

"Latvijas gāzes" pārstāvji atzīmēja, ka 2021.gada otrajā pusgadā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi mājsaimniecībām atkarībā no patēriņa pieaugs par 1-2 centiem par katru patērēto kilovatstundu (kWh), iekļaujot PVN un akcīzes nodokli, ja dabasgāze tiek izmantota kā kurināmais.

Izmaiņas ir saistītas gan ar dabasgāzes cenu pieaugumu globālajos tirgos, gan ar sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pakalpojumu tarifa grozījumiem, kurus šogad 30.aprīlī apstiprināja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Šāds tarifu paaugstinājums uzņēmumam nepieciešams, lai turpinātu modernizēt infrastruktūru.

"Dabasgāzes cenas nosaka brīvais tirgus, proti, cenas svārstās atkarībā no globālās situācijas. Tirgotāji seko tām līdzi un atbilstoši veido savu cenas politiku. Savukārt "Latvijas gāze" kā publiskais tirgotājs mājsaimniecībām pārskata cenas divas reizes gadā atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai," minēja "Latvijas gāzes" vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs.

Kompānijā arī norādīja - ja 2020.gada vasarā "Latvijas gāze", pamatojoties uz minēto metodiku un tirgus situāciju, varēja samazināt dabasgāzes cenas līdz pēdējos 12 gados zemākajam līmenim, tad šogad cenas pieaugs. Pēdējos 12 mēnešos dabasgāzes cenas par megavatstundu starptautiskajā tirgū pieaugušas aptuveni četras reizes, sasniedzot gandrīz 25 eiro par megavatstundu. Vienlaikus "Latvijas gāze" ir spējusi saglabāt mājsaimniecībām dabasgāzes cenu 20,25 eiro par megavatstundu līmenī, kas ir par apmēram 20% zemāka nekā šā brīža faktiskā iepirkuma cena.

"Latvijas gāzes" pārstāvji arī norādīja, ka dabasgāzes cenas pieaugums starptautiskajos tirgos saistīts ar vairākiem notikumiem Eiropā. Pēdējā ziema visā Eiropā bija salīdzinoši aukstāka nekā citus gadus, tāpēc pieauga gāzes patēriņš. Turklāt arī pavasaris nebija tik silts. Līdz ar to pašlaik Eiropas gāzes krātuvēs ir novērojams zemākais dabasgāzes līmenis pēdējos trijos gados, kas rada pastiprinātu pieprasījumu pēc dabasgāzes iesūknēšanas ziemas sezonai, palielinot pieprasījumu un attiecīgi arī dabasgāzes cenas. Dabasgāzes tirgu ietekmē arī ģeopolitiskā situācija.

"Ņemot vērā šīs pārmaiņas vairākās maksājuma komponentēs, "Latvijas gāze" saviem aptuveni 400 000 klientu - mājsaimniecībām - no jūlija līdz septembrim izsūtīs vēstules ar jaunām izlīdzinātā maksājuma summām. Tā mēs informēsim klientus, kā rīkoties, lai neveidotos būtiskas starpības starp aprēķināto un samaksāto summu, saņemot nākamo gada pārskatu," piebilda kompānijas Mājsaimniecību departamenta vadītāja Diana Tivča.

Kopējo dabasgāzes maksājumu mājsaimniecībām veido piecas komponentes - dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules tirgos un kas tiek aprēķināta atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai, maksa par pārvades pakalpojumiem, ko aprēķina un ar SPRK saskaņo AS "Conexus Baltic Grid", sadales operatora pakalpojumi, kur tarifus aprēķina un ar SPRK skaņo "Gaso", kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts.

Dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 kubikmetru tarifi mainās divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Bargā ziemā gāzes cena varētu sasniegt jaunus rekordus

Armanda Vilciņa, 03.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cena Latvijas apgabalā 1.decembrī sasniedza 95 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), tuvākajā laikā tā varētu gan ievērojami palielināties, gan sarukt, norāda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Meteorologi prognozē, ka ziema Latvijā būs diezgan auksta, atzīmē A.Kalvītis. “Protams, mēs ar savu mazo tirgu nespējam ietekmēt Eiropas biržas cenas, taču jāsaprot, ka temperatūras pazemināšanās nav vērojama tikai mūsu teritorijā. Ja ziema būs auksta, ņemot vērā niecīgos gāzes krājumus Eiropā, gāzes cena var sasniegt rekordaugstu līmeni. Tajā pašā laikā, temperatūrai pazeminoties vai atrisinoties piegādes problēmām, piemēram, palaižot gāzes vadu Nord Stream 2, cena varētu stabilizēties un sāk krist,” skaidro A.Kalvītis.

Viņš atzīst, ka 2021. gads enerģētikas nozarē ir bijis ļoti sarežģīts un pašlaik nemaz nav zināms, kā tas noslēgsies, jo izmaiņas tirgū notiek pa stundām. “Sākot ar jūliju esam piedzīvojuši strauju cenu kāpumu. Domāju, ka neviens pat sapņos neavarēja iedomāties, ka decembrī gāze maksās teju 100 EUR/MWh. Svārstības vienas dienas ietvaros nereti ir pat 7 līdz 10 EUR/MWh. Būtiski augusi ir arī elektroenerģijas cena, pirms pāris dienām Nordpool biržā elektroenerģijas cena Latvijas apgabalā sasniedza pat 420 EUR/MWh. Šādos apstākļos domāt par stratēģiju vai kaut ko prognozēt ir neiespējami, jo katra nākamā diena nes arvien jaunus pārsteigumus,” secina LG valde priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgā aizliedz apkurē izmantot akmeņogles un nosaka visu apkures iekārtu reģistrēšanu

LETA, 30.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā turpmāk būs aizliegts apkurē izmantot akmeņogles, savukārt visas apkures iekārtas būs jāreģistrē.

Minēto paredz šodien Rīgas domes pieņemtie saistošie noteikumi par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei.

Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pašvaldības teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu.

Teritoriālās zonas noteiktas, ņemot vērā slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu (PM) smalkās frakcijas PM 2,5 piesārņojuma telpisko izkliedi, kā arī individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtu emisiju daudzuma telpisko izkliedi un devumu kopējā piesārņojuma līmenī.

Tāpat ņemts vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits, teritorijas izmantošanas veids un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus atvēršana lietotājiem nav nākusi par labu

Armanda Vilciņa, 03.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī Latvijas patērētāji maksās par gāzi vairāk nekā jebkad agrāk; ja ziema būs silta, ir cerība, ka gāze varētu maksāt zem 70 eiro par megavatstundu (EUR/MWh).

To intervijā DB norāda AS Latvijas Gāze Tirdzniecības departamenta vadītājs Egīls Lapsalis. Viņš skaidro, ka šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kurā ar vietējiem procesiem nekādā veidā nevaram ietekmēt gāzes cenu. Pirms tirgus atvēršanas mums šāda iespēja bija, taču pašlaik cena ir piesaistīta biržas indeksam, kā rezultātā mēs esam spiesti maksāt tikpat, cik visi pārējie, teic E. Lapsalis, piebilstot, ka tik mazam tirgum kā Latvija gāzes tirgus atvēršana nav nākusi par labu.

Energoresursu cenu kāpums pēdējā laikā ir viena no visvairāk apspriestajām tēmām. Īsumā – kas ir galvenie iemesli, kāpēc šobrīd par resursiem maksājam dārgāk?

Šobrīd Eiropā ir liels gāzes deficīts, un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja salīdzina ar pagājušo gadu, par aptuveni 20 miljardiem kubikmetru ir samazinājusies gāzes ieguve Eiropā. Otrkārt, šā gada pavasarī Eiropā aptuveni mēnesi vēlāk beidzās gāzes izņemšana no krātuvēm un attiecīgi par mēnesi vēlāk sākās arī gāzes iesūknēšana, kā rezultātā kopējais krājumu apjoms Eiropas pazemes gāzes krātuvēs samazinājās vēl par aptuveni astoņpadsmit miljardiem kubikmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmajā ceturksnī AS "Latvijas Gāze" koncerns saskārās ar izaicinājumiem pilnu tirgus un darbības vidi, liecina uzņēmuma paziņojums "Nasdaq Riga".

Salīdzinoši mērena gaisa temperatūra un stingrie ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa izplatību bija galvenie faktori, kas veidoja AS "Latvijas Gāze" darbības vidi 2020. gada pirmajā ceturksnī. Koncerna neto apgrozījums 2020. gada pirmajā ceturksnī bija 65,5 miljoni eiro, EBITDA sasniedza 18,9 miljonus eiro un neto peļņa bija 15,3 miljoni eiro.

Pārdošanas un tirdzniecības segmenta neto apgrozījums 2020. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 49,7 miljonus eiro, segmenta EBITDA bija 9.9 miljoni eiro un peļņa pirms nodokļiem bija 9,6 miljoni eiro. 2020. gada pirmajā ceturksnī AS "Latvijas Gāze" pārdeva 3 307 GWh dabasgāzes klientiem Latvijā un ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa mērķtiecīgi turpina uzsākto Zaļo kursu, lai 2050. gadā kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Mērķi ir gana ambiciozi, un šobrīd katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem ir jābūt kontekstā ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku.

Kā Latvija izskatās uz pārējo dalībvalstu fona?Kā enerģētikas sektors attīstīsies un kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus? Kāda ir tūlītējā rīcība un par ko jāsāk domāt jau tuvākajā desmitgadē?

Izdevniecība “Dienas Bizness”, “Latvijas Gāze” un “Gaso” , “Latvenergo” un ZAB "Walless" aicina enerģētikas nozares līderus, uzņēmumu vadītājus, kā arī atbildīgo institūciju pārstāvjus tikties nozares konferencē “Enerģētika 2020”.Konferencē plānots izrunāt Latvijas vietu Eiropas enerģētikas un klimata pārmaiņu plāna kartē, iekšējā tirgus attīstības virzienus un nākotnes perspektīvas, kā arī, aizvien aktīvāku pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ieguvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze var būt platforma klimata neitralitātes sasniegšanai

Māris Ķirsons, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" noslēgusi jaunu 30 miljonu eiro kredītlīnijas līgumu ar Somijas finanšu pakalpojumu kompānijas banku "OP Corporate Bank plc", teikts "Latvijas gāzes" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāzes" pašreizējais 50 miljonu eiro vērtās kredītlīnijas līgums ar "OP Corporate Bank plc" beidzas 2021.gada maijā, tādēļ "Latvijas gāze", lai nodrošinātu finansējumu dabasgāzes iegādei nākamajām divām dabasgāzes iesūknēšanas sezonām, ir noslēgusi jaunu kredītlīnijas līgumu.

Rūpīgi izvērtējot iepirkumā saņemtos komercbanku piedāvājumus, "Latvijas gāze" ir pārslēgusi kredītlīnijas līgumu ar "OP Corporate Bank plc", kuras piedāvātie nosacījumi tika atzīti par visizdevīgākajiem. Jaunās kredītlīnijas apjoms ir 30 miljoni eiro, un tā būs spēkā līdz 2023.gada 31.maijam.

"OP Corporate Bank plc" ir Somijas finanšu pakalpojumu kompānijas "OP-Financial Group" banka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ziedojusi 100 000 eiro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Atbalsta fondam, lai atbalstītu medicīnas tehnoloģiju un individuālo aizsarglīdzekļu iegādi vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC).

"Izjūtot atbildību par valsti un līdzcilvēkiem, "Latvijas Gāze" vēlas piedalīties cīņā ar pasauli pārņēmušo Covid-19, jo vīruss ir atstājis iespaidu uz mūsu ikdienu un negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Šobrīd sabiedrību pārņem šaubas par stabilitāti un neziņa par nākotni, tādēļ katram iedzīvotājam un uzņēmumam jāpiedalās ar savu ieguldījumu pandēmijas seku mazināšanā, tādā veidā palīdzot atgriezt šobrīd zaudēto mieru un drošības sajūtu.", saka AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Lipīgās slimības pasaulei ir nodarījušas un turpina nodarīt milzīgu postu. "21.gadsimts - jaunu infekciju rašanās gadsimts" - šī Pasaules Veselības organizācijas pirms 30 gadiem izteiktā atziņa šodien ir biedējoša Covid-19 pandēmijas realitāte. Infektologu zināšanas, medicīniski tehnoloģiskās iespējas un prasmes šobrīd redzamas reālā darbā, ārstējot Covid-19 infekcijas slimniekus. "Latvijas Gāzes" dāvinājums ir pilsoniskās sabiedrības atbildības un saliedētības paraugs. Tas raisīs Latvijas Infektoloģijas centra mediķos gan emocionālu saviļņojumu un pateicību, gan dos iespēju iegādāties dažādu infekcijas slimību pacientu ārstēšanai ilgtermiņā nepieciešamās medicīnas tehnoloģijas. Par ziedotajiem līdzekļiem, rūpīgi izvērtējot, plānojam iegādāties gan medicīnas aparatūru Intensīvās terapijas un citām nodaļām, gan telpu dezinfekcijas iekārtas. Latvijas Infektoloģijas centra uzdevums ir glābt cilvēku dzīvības un nodrošināt slimnīcā drošu vidi pacientiem un mediķiem," norāda LIC galvenā ārste, RSU profesore Baiba Rozentāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā degvielas mazumtirgotāja pozīcijā arī šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes daļas informācija.

Lielākie degvielas mazumtirgotāji šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia", "Viada Baltija", "Virši-A", "East-West Transit", "Astarte-nafta", "Gotika auto", "Augstceltne", "Kool Latvija" un "Latvijas propāna gāze".

Savukārt pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apmēra šogad pirmajos sešos mēnešos lielākās kompānijas bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia" un "Pirmas".

Lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra 2020.gada pirmajos sešos mēnešos:

1. "Neste Latvija"

2. "Circle K Latvia"

3. "Viada Baltija"

4. "Virši-A",

5. "East-West Transit"

6. "Astarte-nafta"

7. "Gotika auto"

8. "Augstceltne"

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņi gadi ES klimata mērķu sasniegšanai – kur slēpjas Latvijas neizmantotais potenciāls?

Jānis Bethers, AS “Latvijas Gāze” Biznesa attīstības vadītājs, 12.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēl nesen Eiropas Savienības (ES) mērķis bija panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas samazinātos par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, tad pēdējā mēnesī ir tapis skaidrs, ka plāni ir kļuvuši krietni ambiciozāki.

17. septembrī Eiropas Komisija izziņoja 55% SEG emisiju samazinājumu, bet 7. oktobrī Eiropas Parlaments, pieņemot nostāju sarunām par ES Klimata aktu, nobalsoja, ka pēc deviņiem gadiem ES SEG jāsamazina līdz pat 60%.

Ko tas nozīmēs Latvijai? No vienas puses valstiski tā būs izšķiršanās, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt ES izvirzītos mērķus, kas ir dalībvalstu kolektīva vienošanās. No otras puses tas ir arī jauns izaicinājums transporta nozarei, jo Latvijā transportā atjaunīgo energoresursu (AER) lietošana ir ļoti zema. Turklāt Latvijā lauksaimniecības un transporta nozarēm ir vislielākais īpatsvars no kopējām valsts emisijām un šo nozaru loma no piesārņojuma viedokļa ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētu ekonomiskās izaugsmes un to iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanai būtisku lomu iezīmē ekonomiski pieejamas siltumapgādes iespējas.

Attīstītas centrālās siltumapgādes sistēmas nosaka izmaksu un tehnoloģiju ziņā augstus standartus lielākajās pilsētās, tomēr arī resursu, tostarp arī AER, pieejamība un mūsdienu individuālie risinājumi plašākās reģionālajās teritorijās spēj konkurēt gan izmaksu, gan apgādes drošības ziņā.

Kā šobrīd notiek virzība klimata mērķu sasniegšanā, kādu iespaidu atstās jaunie siltumenerģijas tarifi un kā veicināt CO2 izmešu kontrolētu siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu Latvijas pilsētās un reģionos – par to ekspertiem tiekoties ikgadējā Dienas Biznesa un nozares līderu rīkotajā siltumapgādes konferencē SILTUMAPGĀDE 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu

LETA, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, atzina AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd tiek piedzīvots līdz šim Eiropā nepieredzēts visu energoresursu cenu kāpums. "Šķiet, ka pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, un tas ir noticis ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā," teica Baļčūns.

Tostarp viņš minēja, ka gāzes vidējā cena 2020.gadā bija apmēram 10 eiro par megavatstundu, bet šobrīd tā ir sasniegusi 80 eiro. Augušas arī CO2 emisijas kvotu cenas - ja pērn tās bija apmēram 25 eiro par tonnu, tad šobrīd tās ir 60 eiro par tonnu.

Vairāk nekā trīs reizes pieaugušas arī ogļu cenas - ja pagājušajā gadā to cena bija apmēram 50 eiro par tonnu, tad šobrīd ogļu cena ir apmēram 170 eiro par tonnu. Šis gads visā Eiropā ir izcēlies arī ar salīdzinoši zemu vēja enerģijas izstrādi - lai gan situācija atšķiras pa valstīm, kopumā vēja enerģijas izstrāde bijusi par 10-20% mazāka nekā citos gados. Savukārt Skandināvijā, kur dominē hidroenerģija, arī tās izstrāde ir bijusi mazāka nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EM: Latvijā netrūkst energoresursu, apgādes sistēma ir droša un krīzes tajā nav

LETA, 28.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nepietrūkst energoresursu, tādu kā elektrība, gāze un naftas produkti, un tos ir tehniski iespējams piegādāt visiem lietotājiem nepieciešamajā apjomā, tādēļ energoapgādes sistēma ir droša un funkcionējoša un tajā krīzes nav.

Tā norāda Ekonomikas ministrija (EM), komentējot Daugavpils pašvaldības lēmumu par enerģētisko krīzi.

Kā ziņots, Daugavpils domes deputāti pirmdien nolēma pilsēta izsludināt vietējās nozīmes enerģētisko krīzi, lūdzot valdībai ļaut iegādāties dabasgāzi no Inčukalna gāzes krātuvē uzkrātajām valsts stratēģiskajām rezervēm par pirmskrīzes cenām.

Daugavpilī izsludina vietējās nozīmes enerģētisko krīzi 

Daugavpils domes deputāti 27.decembrī ārkārtas sēdē nolēma pilsēta izsludināt vietējās nozīmes...

EM atzīmē, ka pašvaldību tiesības lūgt iegādāties dabasgāzi no Inčukalna gāzes krātuvē uzkrātajām valsts stratēģiskajām rezervēm iestājas brīdī, ja krīze tiek izsludināta sakarā ar dabasgāzes pieejamības un piegāžu trūkumu, taču šāda situācija šobrīd nav.

"Gāze Latvijas patērētājiem pieejama pietiekamā apjomā," uzver EM.

Vienlaikus iedzīvotāju nonākšana situācijā, kad tie nav spējīgi maksāt par saņemto pakalpojumu, pēc būtības iezīmē sociālā rakstura problēmas, kuras būtu risināmas caur dažādiem sociāla atbalsta instrumentiem tiem iedzīvotājiem, kuriem ir radušās grūtības veikt samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem, nevis tikai tāpēc, ka ir augušas cenas par energoresursiem, pauž ministrijas pārstāvji.

EM norāda, ka ministrijai ir bijušas sarunas par izaicinājumiem siltumapgādes nodrošināšanā pašvaldībās ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un Labklājības ministriju (LM), kurās EM piedāvāja potenciālo risinājumu, taču sarunu gaitā iesaistītās puses, tostarp valdība, nosliecās par labu LM virzītajai iniciatīvai par mājokļa pabalsta paplašināšanu.

"EM jau diskusijās vērsa uzmanību, ka plānotā mājokļa pabalsta paplašināšana visdrīzāk nesasniegs visas tās iedzīvotāju mērķgrupas, kuras būtu nepieciešams atbalstīt. Ja ieviestais mājokļa pabalsts nav pietiekošs, tad acīmredzot būs nepieciešams atgriezties pie diskusijas par ieviesto sociālās palīdzības instrumentu tvērumu un izvērtēt iespējas tos paplašināt tiktāl, cik tas nepieciešams," atzīmē EM,

Ministrija esot gatava iesaistīties diskusijā un potenciālo instrumentu izstrādē. Vienlaikus EM norāda, ka nav atbildīga iestāde par sociālo politiku Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nebūtu jāsatraucas par dabasgāzes krājumiem vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, bet gan par to, kā pie tik augstām gāzes cenām spēs izdzīvot Latvijas ekonomika.

Tā ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS "Latvijas gāze" (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Es neceltu paniku, jo, piemēram, "Latvijas gāze" gāzes piegādes portfeli šai ziemai ir nodrošinājusi un Inčukalna gāzes krātuve ir piepildīta vismaz par 80%, tāpēc tās uzkrājums pat pie aukstākiem laika apstākļiem ziemā varētu sākt izsīkt februāra beigās, marta sākumā," teica A.Kalvītis.

Jautājumā par dabasgāzes cenām viņa ieskatā Latvija ir jau pie drūmākā scenārija, jo ir aktuāls jautājums, kā patērētāji varēs samaksāt rēķinus, ja dabasgāzes cena būs 100 eiro par megavatstundu.

"Pie šādām gāzes cenām ekonomika nevar funkcionēt, iedzīvotāji nevarēs samaksāt rēķinus, jo pie zemiem gāzes tarifiem mājsaimniecību parādu portfelis pieauga," izteicās A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada jūnijā, salīdzinot ar 2020. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada jūnijā, salīdzinot ar 2020. gada jūniju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbiem un apaviem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+17,5 %). Cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem (+1,9 %), tai skaitā mājputnu gaļai (+6,6 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,7 %). Cenu kāpums bija arī miltiem un citiem graudaugiem (+12,1 %), kartupeļiem (+12,3 %), augu eļļai (+19,8 %), rīsiem (+10,4 %), olīveļļai (+9,8 %), šokolādei (+2,3 %). Dārgāks bija jogurts (+10,2 %), piena produkti (+3,4 %), siers un biezpiens (+1,8 %), kā arī olas (+2,3 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-9,8 %), kafija (-2,5 %), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-5,9 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gaso aicina atcelt gāzes apkures katlu aizliegumu

Db.lv, 14.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Gaso" vērsusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lūdzot ministram Artūram Tomam Plešam atcelt Rīgas domes lēmumu, ar kuru no 2025.gada paredzēts aizliegt galvaspilsētā uzstādīt vai nomainīt apkures katlus, kas darbināmi ar dabasgāzi.

""Gaso" klientu centros ik dienas saņemam klientu zvanus no dažādiem galvaspilsētas mikrorajoniem, kas pēc Rīgas domes lēmuma secina, ka viņiem nepieciešams rast un veikt milzu investīcijas, lai nomainītu apkures sistēmu mājsaimniecībā, jo gāzes katli vai to remonts turpmāk būs aizliegts. Lai privātmājā uzstādītu jaunu apkures sistēmu, jārēķinās ar izdevumiem vismaz 10 tūkstošu eiro apmērā, turklāt daudzviet iedzīvotājiem nemaz nav iespēju pieslēgties pie centralizētās siltumapgādes," uzsver AS "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Rīgas domes "Gaisa piesārņojuma mērījumu rezultāti Rīgā 2020.gadā" liecina, ka galvenais slāpekļa dioksīda NO2 piesārņojuma avots Rīgā ir automašīnas, turklāt lielākais NO2 piesārņojums rodas augustā, kad apkures iekārtas nestrādā. Arī smalko daļiņu PM10 un PM2.5 piesārņojums nav saistīts ar dabasgāzes iekārtām. Piemēram, Brīvības ielas monitoringa stacijā lielākais PM piesārņojums bija 2020.gada augustā, kas tiek saistīts ar mežu ugunsgrēkiem Baltkrievija un Ukrainā, un būtisku piesārņojumu rada smiltis un sāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Diversificēt alternatīvas fosilajai degvielai, nevis tās pretnostatīt

Alīna Safronova, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece, 01.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2020.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 0,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021.gada jūlijā, salīdzinot ar 2020.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 14,7%), kartupeļiem (par 8%), žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem (par 7,2%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (par 9,5%), augu eļļai (par 21,3%), miltiem un citiem graudaugiem (par 8,8%), konditorejas izstrādājumiem (par 2,4%), rīsiem (par 12,7%). Dārgāks bija jogurts (par 7,7%), piena produkti (par 3,2%), kā arī sviests (par 3,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar triju valdes locekļu pilnvaru termiņa notecējumu 2021. gada 15. augustā, Latvijas Gāze veic izmaiņas valdes sastāvā, kas stāsies spēkā no 2021. gada 16. augusta, informē Nasdaq Riga.

Atbilstoši 2021. gada 12. maija padomes lēmumam, Latvijas Gāze valdes locekļu amatos atkārtoti ievēlēti Aigars Kalvītis, Deniss Jemeļjanovs un Elita Dreimane. Ceturtā valdes locekļa - Ingas Āboliņas līdzšinējo pilnvaru termiņš turpinās līdz 2023. gada 16. augustam.

Valdes priekšsēdētāja pienākumus turpinās pildīt Aigars Kalvītis, valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus – Deniss Jemeļjanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi palielinās fiksēto, bet samazinās mainīgo tarifu daļu, kas ieguvumus radīs efektīviem šī produkta industriālajiem patērētājiem, savukārt gāzes apgādes sistēmas operatoram – pārliecību par spēju nodrošināt šīs sistēmas nepārtrauktu un drošu darbību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane. Viņa atzīst, ka nākamo 10 gadu laikā dabasgāzes pozīcijas enerģētikas tirgū neapdraudēs jaunie, ES iecerētie tās aizstājēji – biometāns un vēl jo vairāk ūdeņradis. Uzņēmuma speciālisti seko līdzi Eiropas enerģētikas tendencēm un uzskata, ka var veicināt klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Fragments no intervijas

Kāpēc bija nepieciešams pārskatīt dabasgāzes sadales tarifus?

Gāzes apgādes sistēmas operators – Gaso – izveidots 2017. gada nogalē, kad tā laika gāzes tirdzniecības un infrastruktūras kompānija AS Latvijas Gāze tika sadalīta trijos uzņēmumos – AS Conexus Baltic Grid, kuras pārziņā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, AS Gaso pārziņā ir dabasgāzes sadales tīkls, bet AS Latvijas Gāze nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību. Līdzšinējo dabasgāzes sadales tarifu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja 2018. gadā, un tā paredzētais darbības termiņš bija divi gadi. Salīdzinoši īsā tarifu termiņa pamatā ir fakts, ka, izstrādājot tarifu projektu, nebija skaidrības par vairākām Gaso izmaksu pozīcijām. Tās dažādu iemeslu dēļ nebija iespējams prognozēt. Tieši tā arī notika – šo divu gadu laikā vairākās pozīcijās novērojām jūtamu izmaksu pieaugumu, kam pretī bija nepieciešami ieņēmumi. Tieši tāpēc 2020. gada nogalē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā uzņēmumam bija jāiesniedz jauns dabasgāzes sadales tarifu projekts, kas pēc rūpīgas analīzes arī tika akceptēts un stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Šo tarifu paredzētais darbības laiks ir 4,5 gadi – līdz 2026. gadam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieaugušas par 0,5%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gada maiju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 0,1%.

2021.gada maijā, salīdzinot ar aprīli,būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3%. Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+5,9%). Akciju noslēgumu ietekmē dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+4,9%), piena produkti (+3,5%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,6%), siers un biezpiens (+1,7%), jogurts (+4%), augu eļļa (+6,9%), konditorejas izstrādājumi (+1,3%), cūkgaļa (+1,8%) un olīveļļa (+6,1%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2%). Akciju rezultātā cenas samazinājās arī saldējumam (-3,8%), šokolādei (-2,8%) un sviestam (-3,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru