Jaunākais izdevums

Gāze var palīdzēt visai tautsaimniecībai Latvijā tuvoties klimata neitralitātei, pašlaik šī energoresursa loma ir novērtēta tieši enerģētikā, taču nav izmantotas tās iespējas, kādas paveras transportā un arī lauksaimniecībā.

Lai šādas priekšrocības izmantotu, ir nepieciešama ne tikai atbilstoša valsts politika, bet arī attiecīgi instrumenti šo ieceru iedzīvināšanai.

"Objektīvi izvērtējot dažādus sektorus un to ietekmi (CO2 izmešu apmērus) uz klimatu, jāsecina, ka Latvijā ir trīs jomas, kuras rada vislielākās siltumnīcu gāzu emisijas, – lauksaimniecība, transports un enerģētika," situāciju žurnālam "Dienas Bizness" skaidro AS "Latvijas Gāze" Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.

Viņš atzīst, ka līdz šim īpaši aktīvi Latvija, raugoties no klimata skatupunkta, ir darbojusies enerģētikas nozarē. Enerģētikā dabasgāze nodrošina fleksibilitāti – spēju reaģēt gan uz sezonālām, gan arī ļoti straujām īstermiņa pieprasījuma izmaiņām.

"Tautsaimniecības struktūra nosaka to, ka Latvija salīdzinājumā ar citām OECD valstīm proporcionāli daudz vairāk rada siltumnīcu gāzu emisijas tieši transportā un lauksaimniecībā," stāsta J. Bethers. Viņš nenoliedz, ka pašlaik Latvijai vēl nav skaidra plāna, kā ekonomiski izdevīgi un sociāli taisnīgi vislabāk tuvoties klimata neitralitātes sasniegšanai, līdz ar to nav skaidra gāzes loma šī mērķa īstenošanā.

Tajā pašā laikā daudzās valstīs, arī Eiropā, tieši gāze tiek uzskatīta kā viens no labākajiem risinājumiem.

Visu rakstu lasiet 25. augusta žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Šajā žurnāla numurā lasiet arī:

Solījumi bez finansiāla seguma 

Ļoti daudz solījumu, kuriem nav finansiāla seguma, – šāds ir viens no secinājumiem...

Vai politiķi apzināti plāno būvēt lētāk? 

Gandrīz visi būvniecības projekti to īstenošanas laikā piedzīvo sadārdzināšanos....

Video: Lielāks dabas resursu nodoklis paaugstinās pārtikas cenas Latvijā 

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ir aprēķinājusi, ka dabas resursu nodokļa palielināšana...

Var nonākt līdz ekonomikas haosam 

Līdz ar plašiem protestiem nupat notikušo prezidenta vēlēšanu iznākuma dēļ Baltkrievija šobrīd...

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāze pieprasa atmaksāt naudu par gāzi, kas ziemā rezervēta mājsaimniecībām

LETA, 29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" pieprasa Latvijas valstij segt zaudējumus par to gāzes apjomu, ko valdība pagājušā gada rudenī lika rezervēt mājsaimniecību vajadzībām, jo tagad to vairs nevar pārdot par tik augstu cenu, kā būtu varējis pārdot rudenī, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pērn rudenī valdība uzdeva "Latvijas gāzei" rezervēt dabasgāzi Latvijas mājsaimniecībām. Par Inčukalna krātuvi atbildīgais sistēmas operators - uzņēmums "Conexus" - apgalvoja, ka tam krātuvē gāzes pietiek. Savukārt "Latvijas gāze" taisnojās, ka krājumu nepietiek, jo tā gāze, kas Inčukalnā iepumpēta, nepieder uzņēmumam, līdz ar to valdības prasības izpildīt nebūšot iespējams.

"Nekā personīga" zināms, ka tobrīd Inčukalnā atradās gāze, ko "Latvijas gāzes" lielākā akcionāra, Krievijas uzņēmuma "Gazprom" uzdevumā tranzītā bija iepumpējusi "Latvijas gāze", un tā bija paredzēta, lai nodrošinātu Kaļiņingradas energodrošību. Gāze neesot bijusi pat atmuitota. Pastāvējušas bažas, ka pēc šo rezervju izlietošanas Inčukalna krājumi patiešām nebūtu pietiekami, lai Latvija droši varētu pārziemot. Ekonomikas ministrija piedraudējusi, ka šo gāzi Latvija varētu arī arestēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāzes vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība

LETA, 02.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas Gāze" vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Komentējot to, ka "Latvijas Gāze" apgalvo, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, politiķis uzsvēra, ka jāatceras, ka "Latvijas gāzes" nosaukums ir maldinošs - ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu "Krievijas gāze".

"Uzņēmuma vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers, cilvēkiem būtu skaidrība. Krievija karo pret Ukrainu, bet Krievija savos izteikumos ir arī agresīva pret Baltijas valstīm," teica Kariņš, uzsverot, ka ar "Latvijas Gāzes" teikto jābūt uzmanīgiem.

Turpretī AS "Conexus Baltic Grid" ir valsts uzņēmums, kas uzglabā gāzi un zina, ka zem zemes patlaban tiek uzglabāts vairāk gāzes uz Latvijas vārda, nekā nepieciešams mājsaimniecībām apkures sezonai. Valdība, balstoties uz likumu, pieņēma lēmumu rezervēt konkrētu gāzes apjomu, kura pietiks apkures sezonai, teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums deviņos mēnešos bija 580,268 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, bet koncerna neto peļņa sasniedza 96,578 miljonus eiro pretēji zaudējumiem gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijā informē, ka "Latvijas gāzes" koncerns 2022.gada deviņos mēnešos sasniedzis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti ir bijuši galvenais iemesls vēsturiski labākajiem deviņu mēnešu finanšu rezultātiem.

Deviņos mēnešos šogad "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 5,975 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2021.gada periodu pārdošanas apjoms ir par 43,6% mazāks.

Pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlas neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kad stāsies spēkā aizliegums dabasgāzes piegādēm no Krievijas, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas dabasgāzes piegāžu liegums radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas

Db.lv, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes uz Latviju radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas klientiem, paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" norāda AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis skaidro, ka Saeimā iesniegtie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz aizliegt Krievijas gāzes piegādes uz Latviju, "Latvijas gāzi" faktiski piespiestu iegādāties gāzes rezerves par vēsturiski dārgāko cenu un to uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs uzsver, ka šajā sakarā ir jārunā par valsts subsidēto atbalstu mājsaimniecībām, ko Latvijas valdība sāka šā gada sākumā pie zemākas gāzes cenas: "Iestājoties un izpildoties likuma grozījumos paredzētajiem nosacījumiem, mājsaimniecībām piemērojams tarifs būs ievērojami augstāks. Pat pieļaujot, ka ir iespējama publiskā tirgotāja nomaiņa, klientiem tiks atstātas tiesības izvēlēties savu piegādātāju".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Palielinās interese par iespējām gāzi glabāt Baltijā

Armanda Vilciņa, 13.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas" nepieciešamās atļaujas dabasgāzes sadales sistēmas operatora Latvijā AS "Gaso" iegādei cer saņemt šovasar, intervijā sacīja "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

"Protams, ka atļaujas mēs saņemsim tad, kad saņemsim, jo mūsu spēkos nav to kaut kā ietekmēt. Tomēr es ceru, ja viss notiks kā plānots, nepieciešamās atļaujas mēs saņemsim jau vasarā. Tomēr, protams, prognozēt to ir sarežģīti. Pašlaik mums ir bijušas dažas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar savu darbību un izstāstītu, kas mēs esam," teica Kāsiks.

Taujāts par iemesliem, kādēļ "Eesti Gaas" nolēma iegādāties "Gaso", viņš pauda, ka pirmais ir vēlme paplašināt "Eesti Gaas" darbību.""Eesti Gaas" pirms septiņiem gadiem bija tādā pašā situācijā, kādā šodien ir "Latvijas gāze". Mēs bijām relatīvi mazs uzņēmums, kas strādāja tikai Igaunijā. Pēdējo gadu laikā, kopš mums ir jauni īpašnieki, jauns menedžments, mēs esam ievērojami auguši un, strādājam sākot no Somijas un beidzot ar Poliju," minēja Kāsiks, piebilstot, ka pamatā tā ir gāzes tirdzniecība, bet Igaunijā uzņēmums pārvalda arī gāzes sadales infrastruktūru, tādēļ zina, kā to darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kondicionieru uzpilde bez pārsteigumiem: kā veidojas cena, un kādi faktori to ietekmē?

Reklāmraksts, 20.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Freepik.com / stefamerpik

Karstās vasaras dienās kondicionieris automašīnā kļūst par neaizstājamu palīgu. Taču, lai tas darbotos efektīvi, regulāri jāveic tā diagnostika un nepieciešamības gadījumā jāuzpilda dzesēšanas gāze vai jāveic kondicionēšanas sistēmas remonts. Šajā rakstā apskatīsim, cik bieži jāveic kondicionieru uzpilde, kā veidojas šī pakalpojuma cena, un kādi faktori to ietekmē!

Kāpēc pirms kondicionieru uzpildes ir nepieciešama diagnostika?

Kvalitatīvs serviss pirms kondicioniera uzpildes vienmēr veiks diagnostiku. Tas ir būtiski vairāku iemeslu dēļ:

  • Iespēja pārliecināties, vai uzpilde vispār ir droša – ja sistēmā ir bojājumi vai noplūdes, uzpilde var nebūt droša, un pastāv iespēja, ka iepildītā gāze no sistēmas izplūdīs. Diagnostikas laikā meistari pārbauda sistēmas hermētiskumu un pārliecinās, ka tā ir labā darba kārtībā;
  • Precīza nepieciešamā gāzes daudzuma noteikšana – katram auto modelim ir paredzēts konkrēts dzesētājvielas apjoms. Diagnostikas laikā tiks precīzi noteikts, cik daudz gāzes ir nepieciešams, lai sistēma darbotos efektīvi;
  • Iespēja konstatēt citas problēmas – dažkārt kondicioniera neefektīva darbība var nebūt saistīta ar gāzes trūkumu. Diagnostikas laikā meistari varēs identificēt arī citus bojājumus, piemēram, savu laiku nokalpojušus sistēmas ventiļus, sabojātu sistēmas spiediena devēju, bojātu kompresoru vai citu defektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Latvijas gāze" ir atsācis iegādāties gāzi no Krievijas, vēsta Latvijas Televīzija.

Uzņēmuma vadītājs Aigars Kalvītis atzinis, ka uzņēmums atsācis gāzes iepirkšanu, par to maksājot eiro, nevis rubļos.

Pēdējā mēneša laikā Latvijā no Krievijas iesūknēta dabasgāze aptuveni vienas teravatstundas apmērā. Kalvītis teica, ka gāze netiekot pirkta no uzņēmuma "Gazprom", taču jaunā piegādātāja, no kura Krievijā gāze tiek pirkta, nosaukumu viņš atteicās izpaust.

""Latvijas gāze" šobrīd iegādājas gāzi, bet mums šobrīd gāze netiek pirkta no "Gazprom", jo mēs ar "Gazprom" nevaram norēķināties. Mums ir cits piegādātājs," sacīja Kalvītis, jauno piegādātāju neatklājot, jo "tā ir komercinformācija, kuru publiskā telpā neapspriežam".

Iegādātos gāzes apjomus neatklāj 

Pašlaik publiski nav zināms, tieši cik teravatstundu (TWh) dabasgāzes kopumā Latvijas komersanti...

Kalvītis atkārtoti paudis pārliecību, ka nekādu bažu par iespēju saviem klientiem piegādāt gāzi uzņēmumam neesot.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā gāzes plūsmas no Krievijas uz Latviju bijušas saraustītas un vairākkārt apstājušās. Kopš jūnija vidus gāzes plūsmas no Krievijas pieaug.

Jau vēstīts, ka Latvija ir apņēmusies pilnībā atteikties no Krievijas gāze no nākamā gada 1.janvāra. Saeimas atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz dažādot dabasgāzes piegāžu ceļus un nodrošināt dabasgāzes stratēģiskās rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2021.gada 1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 25% līdz 43,1%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2021.gada otrajam pusgadam pieaugs par 43,1% - no 0,49949 eiro par kubikmetru līdz 0,71472 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 25% - no 0,46328 eiro par kubikmetru līdz 0,57912 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 38,5% - no 0,30084 eiro kubikmetrā līdz 0,41668 eiro kubikmetrā.

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi liks būt efektīvākiem 

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi palielinās fiksēto, bet samazinās mainīgo tarifu daļu, kas ieguvumus...

Tāpat pieaugs sadales sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētā daļa, atkarībā no atļautās slodzes tai palielinoties robežās no 11,9% līdz 52,8%.

Proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā pieaugs par 52,8% - no 2,14 eiro mēnesī līdz 3,27 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā palielināsies par 12,1% - no 8,02 eiro mēnesī līdz 8,99 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā augs par 11,9% - no 12,83 eiro mēnesī līdz 14,36 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā augs par 12% - no 19,57 eiro mēnesī līdz 21,91 eiro mēnesī, kā arī par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā maksa palielināsies par 12% - no 29,06 eiro mēnesī līdz 32,55 eiro mēnesī.

"Latvijas gāzes" pārstāvji atzīmēja, ka 2021.gada otrajā pusgadā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi mājsaimniecībām atkarībā no patēriņa pieaugs par 1-2 centiem par katru patērēto kilovatstundu (kWh), iekļaujot PVN un akcīzes nodokli, ja dabasgāze tiek izmantota kā kurināmais.

Izmaiņas ir saistītas gan ar dabasgāzes cenu pieaugumu globālajos tirgos, gan ar sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pakalpojumu tarifa grozījumiem, kurus šogad 30.aprīlī apstiprināja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Šāds tarifu paaugstinājums uzņēmumam nepieciešams, lai turpinātu modernizēt infrastruktūru.

"Dabasgāzes cenas nosaka brīvais tirgus, proti, cenas svārstās atkarībā no globālās situācijas. Tirgotāji seko tām līdzi un atbilstoši veido savu cenas politiku. Savukārt "Latvijas gāze" kā publiskais tirgotājs mājsaimniecībām pārskata cenas divas reizes gadā atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai," minēja "Latvijas gāzes" vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs.

Kompānijā arī norādīja - ja 2020.gada vasarā "Latvijas gāze", pamatojoties uz minēto metodiku un tirgus situāciju, varēja samazināt dabasgāzes cenas līdz pēdējos 12 gados zemākajam līmenim, tad šogad cenas pieaugs. Pēdējos 12 mēnešos dabasgāzes cenas par megavatstundu starptautiskajā tirgū pieaugušas aptuveni četras reizes, sasniedzot gandrīz 25 eiro par megavatstundu. Vienlaikus "Latvijas gāze" ir spējusi saglabāt mājsaimniecībām dabasgāzes cenu 20,25 eiro par megavatstundu līmenī, kas ir par apmēram 20% zemāka nekā šā brīža faktiskā iepirkuma cena.

"Latvijas gāzes" pārstāvji arī norādīja, ka dabasgāzes cenas pieaugums starptautiskajos tirgos saistīts ar vairākiem notikumiem Eiropā. Pēdējā ziema visā Eiropā bija salīdzinoši aukstāka nekā citus gadus, tāpēc pieauga gāzes patēriņš. Turklāt arī pavasaris nebija tik silts. Līdz ar to pašlaik Eiropas gāzes krātuvēs ir novērojams zemākais dabasgāzes līmenis pēdējos trijos gados, kas rada pastiprinātu pieprasījumu pēc dabasgāzes iesūknēšanas ziemas sezonai, palielinot pieprasījumu un attiecīgi arī dabasgāzes cenas. Dabasgāzes tirgu ietekmē arī ģeopolitiskā situācija.

"Ņemot vērā šīs pārmaiņas vairākās maksājuma komponentēs, "Latvijas gāze" saviem aptuveni 400 000 klientu - mājsaimniecībām - no jūlija līdz septembrim izsūtīs vēstules ar jaunām izlīdzinātā maksājuma summām. Tā mēs informēsim klientus, kā rīkoties, lai neveidotos būtiskas starpības starp aprēķināto un samaksāto summu, saņemot nākamo gada pārskatu," piebilda kompānijas Mājsaimniecību departamenta vadītāja Diana Tivča.

Kopējo dabasgāzes maksājumu mājsaimniecībām veido piecas komponentes - dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules tirgos un kas tiek aprēķināta atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai, maksa par pārvades pakalpojumiem, ko aprēķina un ar SPRK saskaņo AS "Conexus Baltic Grid", sadales operatora pakalpojumi, kur tarifus aprēķina un ar SPRK skaņo "Gaso", kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts.

Dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 kubikmetru tarifi mainās divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik publiski nav zināms, tieši cik teravatstundu (TWh) dabasgāzes kopumā Latvijas komersanti ir iegādājušies, lai nodrošinātos nākamajai apkures sezonai, informācijas trūkuma dēļ eksperti ziemu gaida ar bažām.

Lai nodrošinātu lietotājus ar nepieciešamo dabasgāzi, primāri plānots izmantot jau pieejamo infrastruktūru – Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Lielas cerības tiek liktas arī uz Somijas un Igaunijas kopprojektu – peldošo LNG termināli, ko kaimiņi plāno nodot ekspluatācijā jau šā gada rudenī.

Tajā pašā laikā EM neizslēdz iespēju, ka līdz 2023. gada janvārim nepieciešamā gāze vajadzības gadījumā varētu tikt iegādāta arī no Krievijas.

Prasības izpildītas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē šobrīd noglabātas 10,42 TWh dabasgāzes, Latvijā reģistrēto lietotāju krājumi veido aptuveni pusi no kopējā apjoma, skaidro Dace Baltābola, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) Komunikācijas daļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas gāze lauzusi līgumu ar viesnīcu Jūrmalā

LETA, 07.10.2022

"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis teica, ka uzņēmumam ir kopumā apmēram 3500 klientu, kurus varētu dēvēt par mazajiem uzņēmumiem, un līdzīgi brīdinājumi kā "Boutique Hotel & Restaurant MaMa" nosūtīti 55 uzņēmumiem.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" lauzusi ilgtermiņa gāzes piegādes līgumu ar viesnīcu "Boutique Hotel & Restaurant MaMa", atklāja uzņēmuma līdzīpašniece Ilze Kikste.

Viņa skaidroja, ka aizvakar saņemts "Latvijas gāzes" lēmums, kurā teikts, ka 1.novembrī tiks lauzts ilgtermiņa gāzes piegādes līgums, kas pamatots ar ierobežotu dabasgāzes pieejamību reģionā, ar ierobežotām tiesiskām un tehniskām iespējām dabasgāzes piegādei, kā arī pēdējā laikā pieņemtajiem normatīviem attiecībā uz gāzes piegādes iespējām un noteiktiem ierobežojumiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

"Viņi ["Latvijas gāze"] raksta, ka ir spiesti izvērtēt iespējas turpināt noslēgtos ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgumus. Mums bija noslēgts ilgtermiņa piegādes līgums līdz 28.novembrim," skaidroja Kikste.

Viņa arī uzsvēra, ka šis "Latvijas gāzes" paziņojums nācis bez brīdinājuma, turklāt gāzes piegāde ir būtiska ne tikai uzņēmuma darbībai, bet arī Kikstes ģimenei, kuru vienīgais mājoklis ir viens no viesnīcas spārniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Bargā ziemā gāzes cena varētu sasniegt jaunus rekordus

Armanda Vilciņa, 03.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cena Latvijas apgabalā 1.decembrī sasniedza 95 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), tuvākajā laikā tā varētu gan ievērojami palielināties, gan sarukt, norāda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Meteorologi prognozē, ka ziema Latvijā būs diezgan auksta, atzīmē A.Kalvītis. “Protams, mēs ar savu mazo tirgu nespējam ietekmēt Eiropas biržas cenas, taču jāsaprot, ka temperatūras pazemināšanās nav vērojama tikai mūsu teritorijā. Ja ziema būs auksta, ņemot vērā niecīgos gāzes krājumus Eiropā, gāzes cena var sasniegt rekordaugstu līmeni. Tajā pašā laikā, temperatūrai pazeminoties vai atrisinoties piegādes problēmām, piemēram, palaižot gāzes vadu Nord Stream 2, cena varētu stabilizēties un sāk krist,” skaidro A.Kalvītis.

Viņš atzīst, ka 2021. gads enerģētikas nozarē ir bijis ļoti sarežģīts un pašlaik nemaz nav zināms, kā tas noslēgsies, jo izmaiņas tirgū notiek pa stundām. “Sākot ar jūliju esam piedzīvojuši strauju cenu kāpumu. Domāju, ka neviens pat sapņos neavarēja iedomāties, ka decembrī gāze maksās teju 100 EUR/MWh. Svārstības vienas dienas ietvaros nereti ir pat 7 līdz 10 EUR/MWh. Būtiski augusi ir arī elektroenerģijas cena, pirms pāris dienām Nordpool biržā elektroenerģijas cena Latvijas apgabalā sasniedza pat 420 EUR/MWh. Šādos apstākļos domāt par stratēģiju vai kaut ko prognozēt ir neiespējami, jo katra nākamā diena nes arvien jaunus pārsteigumus,” secina LG valde priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes piegādātāja SIA "Latvijas propāna gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 101,41 miljons eiro, kas ir par 78% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 7,7 reizes un bija 3,006 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn pamatdarbības virzieni saglabājās līdzšinējie - sašķidrinātās naftas gāzes tranzīts, imports, transportēšana, fasēšana, uzglabāšana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, kā arī gāzes apgādes sistēmu projektēšana, uzstādīšana un apkope privātmājām un uzņēmumiem.

"Latvijas propāna gāzes" saimniecisko darbību nodrošināja četras akcīzes preču noliktavas - Rīgā, Daugavpilī, Valmierā un Ventspilī. 2022.gadā autogāzes tirdzniecību "Latvijas propāna gāze" veica 49 autogāzes uzpildes stacijās, no kurām 30 atrodas Rīgas reģionā, sešas - Latgales reģionā, septiņas - Vidzemes reģionā un sešas - Kurzemes reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" grasās šoruden vēlreiz celt gāzes tarifu, jo ir būtiski kāpušas cenas, par kurām tā tiek iepirkta, intervijā TV3 pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš skaidroja, ka patlaban viena kuģa krava ar gāzi maksā ap 250 miljoniem eiro, un Baltijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas šādu naudu var atļauties samaksāt. "Tāpēc pēdējās nedēļas laikā tirgū notiek ļoti lielas aktivitātes no dažādiem piegādātājiem, kuriem ir līgumi par piegādēm, sākot no oktobra, bet kuri nevarēs augstās cenas dēļ iegādāties. Tāpēc viņi meklē partnerus, kā šis kravas sadalīt," skaidroja Kalvītis.

Šī augstā cena esot arī iemesls, kāpēc "Latvijas gāze" pošas pie regulatora pārskatīt savus tarifus. No jūlija spēkā stājušies tarifi esot rēķināti pie krietni zemākas gāzes cenas.

"Mēs, protams, nevaram tirgot gāzi par 107 eiro, ja šobrīd tirgū tā maksā 230 eiro. Mēs šo jautājumu kopīgi ar regulatoru skatīsimies. Patlaban veicam aprēķinus, kādā veidā ir iespējams sabalansēt šo starpību starp gāzes cenām," stāstīja uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāze apņēmusies līdz 27.martam nodrošināt izmaiņas Gaso pārvaldības struktūrā

Db.lv, 28.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" apņēmusies līdz 27.martam veikt visas darbības, lai nodrošinātu nepieciešamās izmaiņas meitassabiedrības AS "Gaso" pārvaldības struktūrā, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijā norāda, ka šogad 25.februārī stājās spēkā Eiropas Padomes regula par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Atbilstoši regulai no 2023.gada 27.marta ir aizliegts Krievijas valstpiederīgajiem vai fiziskām personām, kas uzturas Krievijā, ieņemt amatus kritisko infrastruktūru, Eiropas kritisko infrastruktūru un kritisko vienību īpašnieku vai operatoru pārvaldības struktūrās.

"Latvijas gāzes" meitassabiedrība "Gaso" ir nacionālai drošībai nozīmīga kapitālsabiedrība, kurai pieder kritiskā infrastruktūra - dabasgāzes sadales tīkls. Ievērojot minēto, kā arī starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likuma prasības, "Latvijas gāze" veiks visas darbības, lai nodrošinātu nepieciešamās izmaiņas turpmākajā "Gaso" pārvaldības struktūrā atbilstoši regulas prasībām noteiktajā termiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāze: Krievijas prasība maksāt rubļos ir iespējama

Db.lv, 04.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" analizē Krievijas paziņotās norēķinu metodes par gāzi maiņu no eiro uz rubļiem gan no juridiskā, gan arī no koncerna biznesa interešu viedokļa, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Uzņēmums norāda, ka pirmšķietami šāda norēķinu kārtība formāli nepārkāpj sankciju režīmu un ir iespējama.

"Latvijas gāzei" ir noslēgts un spēkā esošs ilgtermiņa līgums par dabasgāzes piegādi līdz 2030.gadam ar Krievijas "Gazprom", kas paredz norēķinus par dabasgāzi eiro.

Atbilstoši izmaiņām Krievijas regulējumā no 2022.gada 1.aprīļa norēķini par dabasgāzes piegādēm, kas pēc 2022.gada 1.aprīļa tiek veiktas atbilstoši "Gazprom" ārējās tirdzniecības līgumiem par dabasgāzes piegādi ārvalstīs virknei valstu, veicami tikai un vienīgi Krievijas rubļos.

Lietuva pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes 

Lietuva pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes, tiecoties panākt pilnīgu enerģētisko neatkarību...

"Izvērtējot minētās norēķinu kārtības maiņas atbilstību iepriekš noteiktajam sankciju režīmam, pirmšķietami ir viedoklis, ka šāda norēķinu kārtība - Krievijas rubļos - formāli nepārkāpj sankciju režīmu un ir iespējama. Šobrīd "Latvijas gāze" turpina padziļināti analizēt piedāvātās norēķinu metodes maiņu gan no juridiskā viedokļa, gan no koncerna biznesa interešu viedokļa," teikts paziņojumā.

"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis atzīmē, ka "Latvijas gāzei"dabasgāzes krājumu apmērs krātuvē ir pietiekams, lai "Latvijas gāze" pildītu līgumsaistības pret mājsaimniecībām un citiem klientiem, piegādājot krātuvē iesūknēto dabasgāzi.

"Lēmums nesūknēt gāzi pa cauruļvadiem aprīlī tika pieņemts, ņemot vērā vēsturiski augstāko dabasgāzes cenu apjomu aprīlī, kas novestu pie nesamērīgi augstas dabasgāzes pārdošanas cenas mūsu klientiem un padarītu šādus piedāvājumus nekonkurētspējīgus," paziņojumā biržai skaidro A. Kalvītis. Viņš piebilst, ka "Latvijas gāze" turpina piegādāt dabasgāzi mājsaimniecībām un citiem klientiem atbilstoši noslēgto līgumu saistībām un līgumā paredzētajos termiņos un ir pilnībā gatava to darīt arī turpmāk.

Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 31.marta, parakstīja dekrētu, kas paredz no piektdienas, 1.aprīļa, pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos.

Rietumvalstis iepriekš pauda, ka šāda prasība ir līgumu pārkāpums, tāpēc tās negatavojas par Krievijas gāzi maksāt rubļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijas imports no Krievijas ir pārsniedzis 0,5 miljardus eiro, un lielāko importa daļu veido nevis daudz apspriestie graudi, kas pārsvarā Latvijā nepaliek, bet gan minerālie produkti, īpaši sašķidrinātā naftas gāze, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Naftas gāze pērn ievesta vairāk nekā 120 miljonu eiro vērtībā. Importētās naftas gāzes apjoms pieaudzis par vairāk nekā 65%, salīdzinot ar Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo gadu. Situācija mainīsies šā gada beigās, kad naftas gāzei tiks ieviestas sankcijas, taču, kamēr to nav, Krievijas naftas gāzi, visticamāk, turpina lietot pat valsts uzņēmumi, atzīmē raidījums.

Pirmajā kara gadā Latvija no Krievijas iepirka fosilos resursus vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pirmajos 11 mēnešos - 176 miljonu eiro apmērā. Lielākā sadaļa ir sašķidrinātā naftas gāze - 122 miljoni eiro, kuru izmanto, piemēram, gāzes balonos vai mašīnām ar autogāzi.

Lielākie šīs gāzes tirgotāji Latvijā ir uzņēmumi "Latvijas propāna gāze" (LPG) un "Intergaz". 90% LPG līdz 2022.gada vidum piederēja Kiprā reģistrētai firmai "Areti International Group". To izveidojis Krievijas miljardieris Igors Makarovs, kurš bijis "Latvijas gāzes" līdzīpašnieces "Itera Latvija" padomes priekšsēdētājs. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Makarovam sankcijas noteica Lielbritānija un Ukraina, taču ne Eiropas Savienība vai ASV. Pēc "Areti International Group" aiziešanas no kompānijas par LPG patiesajiem labuma guvējiem kļuvuši Latvijas valstspiederīgie Aleksandrs Siņegubovs un Anatolijs Černihs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Straujais gāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka tās saglabāsies zemas visu ziemu

LETA, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022.gada 1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 65,6% līdz 89,9%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022.gada otrajam pusgadam pieaugs par 65,6% - no 1,10209 eiro par kubikmetru līdz 1,8252 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 74,7% - no 0,96649 eiro par kubikmetru līdz 1,6896 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 89,9% - no 0,80405 eiro kubikmetrā līdz 1,52715 eiro kubikmetrā.

Savukārt maksājuma par dabasgāzi fiksētā daļa šogad otrajā pusgadā saglabāsies nemainīga, proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā joprojām būs 3,27 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā - 8,99 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā - 14,36 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā - 21,91 eiro mēnesī, bet par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā - 32,55 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome ir saņēmusi Igaunijas uzņēmuma "Eesti Gaas" apvienošanās ziņojumu par plānotu izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "Latvijas gāze" piederošo dabasgāzes sadales sistēmas operatoru Latvijā AS "Gaso", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Apvienošanās ziņojums saņemts 2023.gada 26.maijā.

Konkurences padomei viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai arī par papildu izpētes sākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Konkurences padomē norāda, ka "Eesti Gaas" meitassabiedrība SIA "Elenger" Latvijas teritorijā nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, bet "Gaso" nodrošina dabasgāzes sadali, proti, piegādi gala patērētājiem, kas ir divi secīgi dabasgāzes piegādes un izplatīšanas procesa posmi un tādējādi tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, ir vertikāli saistīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība mājsaimniecību vajadzībām rezervējusi AS "Latvijas gāze" piederošo gāzi Inčukalna krātuvē, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers skaidroja, ka jau patlaban Inčukalnā esošā gāze pilnībā sedz Latvijas vajadzības nākamajā apkures sezonā.

Papildu drošībai valdība pieņēma lēmumu rezervēt vēl LG piederošu krātuvē esošu gāzi, lai augsta tirgus pieprasījuma apstākļos šī gāze netiktu pārdota tālāk, bet garantēti paliktu Latvijas mājsaimniecību rīcībā.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) sacīja ka rezervētais apjoms ir 1,15 teravatstundas (TWh) gāzes. Šis apjoms ir vienāds ar mājsaimniecību patēriņu pagājušajā sezonā.

Gāze ir, bet kam tā tiks?  

Latvija ir salīdzinoši labākā situācijā nekā Igaunija vai Lietuva, jo jau ir...

Indriksone skaidroja, ka valdība šo gāzi nav iegādājusies, bet gan rezervējusi, lai garantētu nepieciešamo dabasgāzes apjomu saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām nākamajai apkure sezonai.

Ekonomikas ministre piebilda, ka Latvijas dabasgāzes patēriņš iepriekšējā sezonā bija 6,9 TWh, un patlaban šīs vajadzības nākamajai apkures sezonai ir nosegtas.

Arī Kariņš atkārtoti apliecināja, ka Latvijā pietiks dabasgāzes visai gaidāmajai apkures sezonai. Kariņš atsaucās uz Ekonomikas ministrijas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves pārvaldītājas AS "Conexus Baltic Grid" sniegto informāciju.

Iepriekš premjers atzina, ka vienlaikus tiek pastāvīgi turpinātas sarunas ar Lietuvu par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa pieejamību Latvijas patērētājiem un ar Igauniju, kura kopā ar Somiju attīsta otro dabasgāzes importa termināli.

Vaicāts, vai gadījumā, ja tomēr Latvijai pietrūks dabasgāzes, to būs, no kā nopirkt, Kariņš intervijā Latvijas Radio atbildēja, ka tādā gadījumā, ja dabasgāze pietrūks Latvijai, tā pietrūks visam reģionam.

"Tie ir apstākļi, kurus mēs neprognozējam šobrīd. Izskatās, ka mums un pārējiem pietiks visai sezonai, bet mums ir jābūt acīm atvērtām," sacīja valdības vadītājs.

Viņš piebilda, ka nolūkā samazināt iespējamas energokrīzes iestāšanās riskus, ir uzdevis visām ministrijām izstrādāt energoresursu taupīšanas plānu valsts pārvaldē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija sankciju sarakstā iekļāvusi AS "Latvijas gāzes" padomes locekļus, kas pārstāv "Gazprom", bet Krievijas iekļaušana ārzonu teritoriju sarakstā faktiski liegusi "Latvijas gāzei" piedalīties Latvijas publiskajos iepirkumos, svētdienas vakarā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Sankciju sarakstā iekļauts "Latvijas gāzes" padomes priekšsēdētājs Kirils Seļezņovs un Jeļena Mihailova.

Raidījums gan norāda - kamēr ministrijas "kārtoja papīrus", lai Krieviju ārzonu sarakstā iekļautu, "Latvijas gāze" vēl paspēja uzvarēt iepirkumos par līgumiem vairāk nekā pusotra miljona eiro vērtībā. To, cik ienesīgs "Latvijas gāzes" bizness varētu būt Krievijai, gan krietni iegrožot varētu iniciatīva maksājumus uz ārzonām aplikt ar 90% nodokli.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), norādot, ka pastāv izņēmums, raidījumam skaidro, ka kurināmo no "Latvijas gāzes" nedrīkst pirkt iestādes, kas to izmantos savu telpu apkurei, taču gāzi izņēmuma kārtā var pirkt siltumapgādes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām no nākamā gada varētu kāpt nesamērīgi strauji, tāpēc valdībai noteikti būs jāvērtē tarifa maiņa, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa uzsvēra, ka dabasgāzes tirgū saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām tarifs tiek pārskatīts reizi pusgadā, tādējādi esošais tarifs būs spēkā līdz šā gada beigām, taču tas neatbilst tam, par cik gāze tiks iegādāta, lai to nodrošinātu iedzīvotājiem. Attiecīgi zaudējumus, kas saistīti ar gāzes piegādi šajā periodā, piegādātājs iekļaus tarifā nākamajā periodā.

"Pēc likuma, šo tarifa starpību vai varētu teikt šos zaudējumus, ir jāieliek nākamajā tarifā. Mēs redzam, ka tas būtu liels risks šim tarifam nesamērīgi kāpt. Faktiski tad šis regulētais tirgus, kas domāts, lai pasargātu mājsaimniecības, varētu kļūt nekonkurētspējīgs salīdzinājumā ar citiem piedāvājumiem pavasarī. Tāpēc šī tarifa maiņa ir noteikti jāvērtē valdībā, bet tas būs jau rudens jautājums, nevis šobrīd," sacīja Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru