Citas ziņas

Gints Dandzbergs: Ar apdrošināšanu ir līdzīgi kā ar iedzeršanu studentu gados

Ieva Mārtiņa, Dienas bizness, 08.12.2008

Jaunākais izdevums

Kad Gintu Dandzbergu sāk mocīt ar jautājumiem, kā pasargāt naudas maciņu, viņš parasti atbildot tā: jums ir vairāk par 50 tūkstošiem eiro vienā bankā? Nē? Tad atslābstiet, neuztraucieties un beidziet baidīt paši sevi un cits citu. Sitiens nav tik traks kā sitiena gaidīšana.

picturegallery.7171cfa6-ac9e-45ea-8c77-63b0e3700b9d

Latvijas lielāko nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību BTA Gints Dandzbergs vada nu jau divpadsmit gadus. To kopā ar saviem diviem jaunākajiem brāļiem viņš pārņēma uzreiz pēc tēva Andreja Dandzberga nāves 1996. gada oktobrī. Gints ir dzimis Aizputē, jo māte pati agrāk bijusi vecmāte un baidījusies, ka Liepājā bērnu samainīs. Apprecējies 23 gadu vecumā, tagad ģimenē audzina trīs bērnus – dēlu un divas meitas. Tā viņš negribot esot izpildījis Tautas partijas norādījumus, Dandzbergs smejas un neslēpj – jā, esot mēģinājis «noiet BTA no skatuves» un deleģēt vadītāja funkcijas citiem, tomēr pēc notikumiem ASV visā pasaulē uzsāktā cilvēku baidīšana likusi šos nodomus mainīt. Savukārt par pašreizējo situāciju, kad ekonomikai gan Latvijā, gan pasaulē klājas grūti, Dandzbergs joko – kamēr neatver avīzes vai neieslēdz televizoru, viss ir kārtībā.

Kādas ir tavas prognozes?

Dažādas, tieši tāpat kā laika ziņas. Kāds laiks būs rīt, to mēs precīzi uzzināsim parīt. Visi finansisti var daiļrunīgi izstāstīt, kāpēc finanšu tirgos vakar notika tas un tas, bet neviens nevar pateikt, uz kuru pusi vērtspapīru kursi virzīsies rīt. To nevar izskaitļot ne ar vienu datoru. Ja varētu, Bils Geitss sen sēdētu Forbes saraksta apakšdaļā, jo virs viņa būtu finanšu analītiķi.

Taču biznesā arī ir analīze un prognozēšana.

Jā, bet ikviena analīze vai prognoze ir tikai viens no viedokļiem. Ir arī apokaliptiskas prognozes, ka tūlīt viss sabruks, visa pasaule pāries uz naturālo saimniecību, norēķināsies graudā, nauda nepastāvēs. Kad Latvija ieguva neatkarību, valdībai bija viedoklis, ka tūlīt Latvijā valdīs bads, aizmirstot tikai vienu lietu – ka tirgus ekonomikā vajadzīga tikai nauda, pārējo tev piegādās. Tagad bieži raksta, ka krīze un morālais panīkums ir smagāks nekā Lielās depresijas laikā. Bet kā mēs to varam zināt, ja visi to laiku liecinieki ir vai nu miruši, vai krituši karā?

Bet kā ir apdrošināšanā?

Apdrošināšanā ir nobīde laikā, cikli nesakrīt, jo rezultāti ir redzami vēlāk. OCTA, kas līdz šim daudzus gadus nesa zaudējumus, vairākiem apdrošinātājiem sāka uzrādīt plusus deviņos mēnešos. Arī mums. Tas nozīmē, ka cenu korekcijas un servisu izcenojumi kustas pretējos virzienos – parādās pelņa, un tātad pastiprināsies konkurence. Apdrošināšanas tirgus turpina pieaugt, tomēr tādu fantastiku kā iepriekš, kad bija 40 – 50 % kāpums gadā, vairs nevaram gaidīt. To arī neviens nevarēja saprast, tas radīja stresu, un mums tajā skaitā. Sagremot 50 % pieaugumu gadā vienlaikus ar spiedienu no darbaspēka, kas strauji mainīja darba vietas, galvenokārt pārejot darbā uz nepamatoti augsti apmaksāto valsts sektoru, bija grūti. Līdz ar to kvalitātes procesiem ar pilnu atdevi spējam pievērsties tikai tagad. Bet mēs augam. Šogad deviņos mēnešos mums ir 4.705 miljonu latu peļņa. Esam piesardzīgi izveidojuši uzkrājumus ieguldījumiem un debitoriem – nevēlamies sevi mānīt, jo mūsu atalgojuma sistēma «sajūgta» kopā ar peļņu.

Kā sasniedzāt tādus rezultātus?

Mēs neesam kampaņu cilvēki, rēķinām katru dienu, nedēļu, mēnesi un gadu visus šos gadus. Atšķirībā no valsts iestādēm mēs neplānojam, ka, ja pagājušā gadā attīstījāmies par 50 %, tad šogad būs 70, bet nākamgad 90 %, un uz šāda absurda nebūvējam atalgojuma sistēmu.

Tātad, neraugoties uz ekonomikas kritumu...

...stagnāciju, kritumu, recesiju, ieslīgšanu depresijā, globālo vakaru uz ezera, Mēness nokrišanu uz planētas Zeme... Varam pabaidīt vēl! Bet, ja nopietni, mēs nestrādājam tikai Latvijā. Mums ir meitas firma, filiāle Lietuvā, filiāle Igaunijā, vēl četrās Eiropas un sešās NVS valstīs. Ir dažas Eiropas valstis, kur ir ļoti smaga krīze, bet mēs spējam paņemt biznesu labos apjomos arī šajās valstīs, jo tur ir liels tirgus dziļums, bet viņi pārvietojas ļoti miegaini. Latvieši (arī uzbeki un lietuvieši, kas iesaistīti šajās invāzijās), kas tur vada mūsu biznesu, kustas ātrāk un spēj sasniegt labus rezultātus.

Šogad pārrobežu tirgi mums dos ap 15 – 20 % no peļņas. Tas ir neliels «drošības spilvens», kas atvieglo darbību.

Bet kā izdevās sasniegt 20 % pieaugumu Latvijas tirgū? Pateicoties jauniem klientiem? Vai varbūt galvenokārt lieliem darījumiem, piemēram, Dienvidu tilta un Brīvības pieminekļa apdrošināšanai?

Brīvības pieminekļa apdrošināšanu mēs uztveram kā dāvinājumu, bet Dienvidu tilts ir tendera rezultātā iegūts kontrakts. Mēs raugāmies, lai mūsu portfelis ir labi sabalansēts, bet nesitam sev pie krūts, jo liels kontrakts te ir, te nav – uz to nevar balstīties. Dienvidu tilts no prēmiju apjoma šāgada deviņos mēnešos veido mazāk par procentu. Turklāt lielāko daļu paņem pārapdrošināšana. Neviena Latvijas kompānija nevar uzņemties tāda veida riskus, priekš tam ir pārapdrošinātāji, kurus šajā gadījumā mums nācās pārliecināt Latvijas negatīvās publicitātes dēļ. Viņiem bija radies iespaids, ka te nevar uzbūvēt arī tiltu.

Kas notiek un turpmāk notiks apdrošināšanas tirgū kopumā?

KASKO tirgum, kas ir lielākais apdrošināšanas veids Latvijā, pieauguma temps samazināsies, jo jauno auto tirgus krīt par 35 %. Tiesa, arī pieauguma temps pirms tam nebija normāls. OCTA apjoms aug un turpinās augt, bet arī ne tik strauji – būs neliela cenu korekcija. Veselības apdrošināšanā jūtams pastiprināts pieprasījums, jo tā ir izdevīga uzņēmējiem. Taču mūs nervozē, ka izskatās, valsts atkal grib šeit kaut ko reformēt. Bet te princips ir viens – valstij nevajag bāzt nagus motoros, kas strādā, jo sagraut ir ļoti viegli. Pašlaik ir tuvu robeža, kad uzņēmēji pēkšņi var salūzt un pateikt, ka palielinās algu, nevis pirks veselības apdrošināšanas polises, kuru izmantošanas kārtību un segumu valsts visu laiku maina. Un tad var sagaidīt plašus mediķu streikus, jo caur apdrošināšanas sabiedrībām veselības aprūpes sistēmā ieplūst ap 10 % no visiem līdzekļiem. Palīdzības apdrošināšana (tūrisms) pusgada laikā paradoksāli pieaug. Tātad cilvēki ceļo, un tas ar globālo vakaru uz ezera nekādā ziņā neiet kopā. Savukārt kravu apdrošināšana svārstās. Tiklīdz, piemēram, Igaunija sakašķējas ar Krieviju, tā Latvijā palielinās pieprasījums pēc kravu apdrošināšanas. Kuģu apdrošināšana? Atlikušas vairs tikai asaras no Latvijas jūras flotes. Varam lepoties vien ar krasta līniju. Pirms divpadsmit gadiem kuģu apdrošināšanas tirgus bija divi miljoni latu, tagad 160 tūkstoši latu – apsardzes kuģi, nedaudz kuteru un dažas vecas tupeles.

Kā veicināsiet pieaugumu?

Atņemot tirgus daļas un sniedzot pakalpojumus ārpus Latvijas.

Ar ko atņemsiet? Ar cenām?

Nē, jo cenas jau tagad mums ir konkurētspējīgas, bet mēs arī nedempingojam. «Atņemt ar cenām» būtu tuvredzīga politika. Kā izteicās viens no apdrošināšanas uzraugiem, ar apdrošināšanu ir līdzīgi kā ar iedzeršanu studentu gados – svarīgi ir nevis tikai izdzert pudeli, bet pēc tam arī spēt aiziet līdz kopmītnēm. Ir svarīgi ne tikai pārdot, bet arī sagaidīt polises beigu termiņu.

Tas, ka atlīdzības pieaug straujāk nekā prēmijas, ir bīstami?

Te ir tas efekts – kad zvaigzne nodziest, gaisma vēl nāk. Kad bija pārblīvēti auto servisi, apdrošinātāji agrāk nebija sastapušies ar situāciju, ka mēs akceptējam izmaksu, bet klients pakalpojumu saņem tikai pēc 5 – 6 mēnešiem, jo jāstāv rindā auto servisā. Auto tirgū bums bija tik straujš, ka servisi netika galā ar milzīgo darba apjomu. Tagad servisi cīnās par katru klientu, menedžē naudas plūsmas, viss nostājies savās vietās – siens pie zirga neiet. Pagājušais, aizpagājušais gads bija ļoti labs no pieredzes viedokļa, bet mēs tajos treknajos gados savā starpā pat brīžiem sākām šaubīties, vai visas ekonomikas grāmatas nav jāizmet. Var salīdzināt ar kooperatīvu laikiem – 90. gadu sākumā vienalga, ar ko sāki nodarboties, viss nesa peļņu. Kā slotas kāts – iespraud zemē un uzdīgst. Arī tagad bija sajūta, ka iestājusies kapitālistiskā paradīze. Darba ņēmējs izvēlējās darba devēju. Man pašam priekšā ir sēdējis cilvēks, kas teica, ka grib 2000 latu uz rokas. Es jautāju, kāpēc. Viņam esot kredīts, māja, līzings, auto, meitene, mamma, uz kino, restorānu griboties aiziet. Es saku – labi, bet ko esi pabeidzis? Nu, vienu no augstskolām. Es viņam ieteicu neniekoties ar sīknaudu, bet paņemt līzingā Abramoviča jahtu, par kuru viņam mēnesī būs jāmaksā vairāki simti tūkstoši latu, un tad nākt pie mums darbā. Ar to ārišķīgumu daudzi slimoja un slimo. Nevēlējās ilgi strādāt, daži nāca tikai dēļ ieraksta CV.

Sanāk tā, ka...

Šodien skatāmies uz ekonomiskiem procesiem un dzīvi kopumā daudz pozitīvāk nekā pirms diviem trijiem gadiem.

Tātad viss, kas notiek, ir labi?

Jā. Dzīve vispār ir forša lieta. Mēs neejam cauri nekam nesaprotamam, jo tam pasaules ekonomikā ir iets cauri ne vienu reizi vien. Atšķirība vienīgi tā, kā katrs novērtē, cik lielas būs ziepes. Jo ziepes lielākas, jo augstāk tiek avīžu virsrakstos, loģiski. Bet mācība ļoti normāla. 1988. gadā dibināju pirmo kooperatīvu, starp citu, šogad aprit 20 gadi, kopš Gorbačovs atļāva veidot kooperatīvus un parādījās pirmie legālie uzņēmēji. Tēvs toreiz man teica: ir laiks, taisi augšā, es palīdzēšu ar padomu. Niedru jumtus likām. Tagad divi no toreizējiem partneriem ir miljonāri. Ļoti laba biznesa skola – mēs, studenti, nopelnījām 30 tūkstošus rubļu pirmajā vasarā un 100 tūkstošus nākamajā. Tēvam kā kolhoza priekšsēdētājam alga bija 320 rubļi mēnesī ar visām prēmijām. Man toreiz tēvam bija tas pats jautājums, ko šodien man uzdod dēls – tēvs, cik tev ir alga? Mēs pelnījām 30 tūkstošus gadā, biju trešajā kursā un teicu tēvam: «A davai, es nemācīšos, jo vienalga pelnu desmit reizes vairāk kā tu.» Tēvs toreiz palika nikns un pateica, ja nemācīšos, viņš man neko nestāstīs – ne kā līgumi jāslēdz, neko. Es atbildēju: «Piedod, pārsteidzos.» Diplomam ir jābūt, tas ir pareizi.

Kas esi pēc izglītības?

Jurists, Latvijas Universitātē ieguvu bakalauru. 1985. gadā iestājos, tad iesauca armijā, 1987. gadā atgriezos, 1992. gadā pabeidzu.

Kas dzīvē noderēja no kooperatīvu laikiem, armijas?

Armija ļoti labi palīdzēja. Tagad vienlaikus ir gan žēl, gan labi, ka puikām nav obligāti jādien armijā. Atceros, pēc skolas tajā pašā gadā iestājos universitātē un kļuvu ļoti lepns, jo likās, ka es visu zinu. Reiz autobusa šoferim teicu – pieturi, bet viņš – nē! Un es vairākas dienas domāju, kā viņš tā atļāvās pateikt. Man!? Topošajam juristam!? Savukārt armijā gadu tevi nesauc vārdā, visu laiku tikai komandas. Tas piezemēja. Tad saproti, kāda vērtība ir pagulēt, paēst un dabūt sviestu no rīta. No kooperatīva laikiem noderēja nauda. Kad sākās privatizācija, bija ko ieguldīt. Tomēr visvairāk noderēja – un to es tikai tagad saprotu – ko tēvs man iemācīja. Domāt, risināt sarunas un pats galvenais – saimniekot. Uzņēmējdarbība nenozīmē tikai uzvilkt uzvalku, uzlikt dārgu pulksteni, brilles un gudri runāt. Tas ir azarts, risks, apdomība, prognozes, uzņēmība, spēja runāt ar cilvēkiem, piedalīties pārrunās – viss kopā. Ļoti daudz radoša darba.

Un kā tevī ir vairāk?

Esmu jauktais tips. Es nekomunicēju ar bērniem caur e-pastu, neskatos caur pieri uz cilvēkiem. Kā liecina statistika, katrā nācijā no 20 cilvēkiem viens jeb 4 – 6 % ir uzņēmēji. Tātad no mūsu 2,4 miljoniem apmēram 100 tūkstoši varētu būt uzņēmēji. Amerikā šis skaitlis lielāks, jo viņu valsti izveidoja imigranti, uzņēmīgi cilvēki, kas varēja pamest ierasto dzīvi un braukt pāri okeānam celt jaunu. Uzņēmējs ir tāds cilvēks, kuru var iesviest tukšā vietā, un viņš radīs biznesu no nekā.

Ja tevi iemestu citā lauciņā?

Ja vajadzētu, varētu, bet būtu žēl pamest BTA. Mums ir dažādas no nulles paceltas firmas kopā ar dažādiem partneriem Āzijā, Ķīnā un Eiropā – autopārvadājumi un ekspeditoru pakalpojumi. Tātad radām biznesu tukšā vietā jau tagad.

Politikā ietu?

Nekad nesaki nekad, bet šajā gadījumā – nekad. Ir jābūt vai nu sievietei, vai vīrietim, tu nevari būt hermafrodīts. Vai, piemēram, biznesmenis un politiķis. Man nepatīk, ka biznesmeņi intervijās stāsta, kā vajag vadīt valsti – piecpadsmit programmas, simt piecdesmit kārtējās koncepcijas uzrakstīt, pieaicināt šito un apstiprināt to – tas viss ir muļķības. Valstij ir jāizdara tikai viena, bet grūta un fundamentāla lieta – jāieceļ uzņēmēji saulītē, jāceļ šīs profesijas prestižs, jo uzņēmējs ir tas, kas pabaros sevi, savus tuvākos un, radot darba vietas, – arī visu nāciju.

100 tūkstoši uzņēmumu pabaros visu Latviju?

Jā. Un ne tikai. Nav svarīgi, vai uzņēmējam pieder parasts kiosks, ofiss, vai viņš viens pats mokās – galvenais, lai dara. Taču valsts attieksme ir tāda pati kā pirms 20 gadiem, kad valdīja uzskats, ka kooperatīvi ir tie, kas piesūkušies pie veselīgo padomju valsts uzņēmumu miesas un visu atsūc, svoloči, prihvatizētāji. Arī mana pieredze liecina, ka valsts attieksme vienmēr ir tāda, ka visi uzņēmēji ir blēži. Sadzenam visus vienā iežogojumā, apliekam riņķī dzeloņdrāti, gan katrs zinās, par ko sēž.

Bet daži taču tiešām ir blēži...

Daži ir. Dažas sievietes arī stāv uz Čaka ielas. Bet es, aizbraucot mājās, nesaku sievai – ak, jūs, visas tādas! Nevar vispārināt, bet valsts attieksme tāda ir. Attieksme ir vienīgais, kas valstij jāmaina. Tas ir ļoti grūts ilgtermiņa uzdevums. Tas neatrisināsies ar kārtējo koncepciju, programmu vai Saeimas un Ministru kabineta lēmumu: «No Jaunā gada uzdodam mīlēt uzņēmējus! Visām valsts un pašvaldību iestādēm ziņot personiski premjeram un Valsts prezidentam par mīlēšanas izpildi un rezultātiem!» Tas ir tāds pats mērķis kā izaudzināt labus bērnus. Ilgtermiņa, sistemātisks darbs, kas diemžēl prasa laiku.

Un Latvijas valdība – ar ko tev tā asociējas?

Nevajag lamāt ne valdību, ne Saeimu. Viņi ir mūsu sabiedrības, domāšanas spogulis, un uz spoguli neapvainojas. Paskaties uz to savu viepli – neesi dzinis bārdu, nu, neesi! Ir mums firma, kas pavasarī prasīja no valsts atpakaļ PVN pārmaksu, salīdzinoši nelielas summas. Izgājām piecus mēnešus garu procedūru, visus auditus, un pierādījām – dabūjām. Četriem uzņēmējiem esmu to minējis kā piemēru, ka valsts aparāts tomēr strādā. Bet viņi pirmais, ko jautā, cik samaksājām kukuļos? Teicu, ka necik. Un neprasīja? Nē, un pat neviena mājiena. Mūsu smadzenes no negatīvās informācijas ir iepuvušas – mēs a priori domājam negatīvi. Uzvarēja mūsu hokejisti, tātad laikam lietoja dopingu.

Valdībai ir smagi izveidots pārvaldes modelis, ka lēmumi jāpieņem saskaņojot, muldot bieži pa tukšo. Jo līdzenāks ceļš (labāk klājas ekonomikai), jo vairāk un ilgāk varam diskutēt, kurš turēs stūri, uz kuru pusi griezties. Jo grubuļaināks ceļš, kā ir šobrīd – krīzīte, jo vairāk stūre jāsatver vienam un īsākā laikā jāpieņem lēmumi. Salīdzinājumam iedomāsimies karavīrus, kuri soļo pa ceļu.Un pēkšņi šo grupu sāk apšaudīt. Komandieris taču nekavējoties dos komandu, un variantu nav daudz – gulties, izklīst, atkāpties vai doties uzbrukumā. Tomēr šī grupa neko no tā nedara, bet mierīgi apsēžas un sāk laiski strīdēties – kurš vadīs sapulci, cik vadītājam un vietniekiem par to jāmaksā, pie kādas reliģiskās konfesijas pieder katrs vietnieks, vai var būt, ka visi komandieri ir no viena ciema, vai arī jāsadala katram novadam savs komandieris. Šāda rīcība noved pie bojāejas. Zinu, oponenti man sāks uzreiz stāstīt, ka nekas labāks par demokrātiju nav izdomāts. Taču vēsture liecina, ka ir valstis, kas viegli pārdzīvojušas krīzes tāpēc, ka uz laiku piešķīrušas plašas pilnvaras saviem līderiem un palikušas demokrātiskas. Taču tas ir politiķu jautājums, es tikai dalos savos apsvērumos. Vienīgi valstsvīriem jāatceras, ka tā karavīru grupa – tā šobrīd ir mūsu Latvija.

BTA globālās turbulences laikā vara centralizējas vēl vairāk, lēmumi tiek pieņemti vēl ātrāk, jo nav laika diskusijām. Mums valstī tagad diemžēl ir diskusiju periods. Komunisti pa 50 gadiem mums labi iedzinuši galvā šablonu – ir problēma, vajag sapulci, neuzņemties individuālo atbildību, uzvelt to kolektīvam, tātad – nevienam. Tēvs 60. gados zvejoja flotē pie japāņiem, un viņš stāstīja – jūrā ķēruši zivis, uznāk vēji no krasta vai otrādi, zivis pazūd. Bet japāņi ņirgājas un pa rāciju kliedz: «Russkij, ģelai sobraņije, ribi ņetu!» (Krievs, rīko sapulci, zivju nav! – aut.). Ļoti precīza mūsu šodienas situācija.

Kā tev šķiet, kas šajos 12 gados ir mainījies?

Biznesa vidi vislabāk ietekmēja Latvijas iestāšanās NATO. Kā parādīja šīs vasaras notikumi, mums nav šaubu, ka tērēt 2.5 % no IKP aizsardzībai ir tā vērts. Tā ir mūsu apdrošināšanas polise, ka esam «klubā», ka nav jādomā, ka vienā brīdī viss Latvijā mainīsies. Otrs – ES virziens ir pareizs, pretējā gadījumā pie esošā valsts varas modeļa likumdošana būtu tā samudžināta, ka būtu ļoti grūti. Bet valsts iekārtas modelis mums ir labs. To var uzzināt salīdzinot. Aizbraucot uz Austrumiem un atgriežoties, jūtu, kas ir brīvība. Tā ir tāpat kā gaiss – to novērtē tikai tad, kad tā sāk trūkt.

1993. gadā nekas neliecināja, ka var uztaisīt apdrošināšanas sabiedrību, savukārt 1996. gadā, kad tēvs nomira, daudzi teica, ka «BTA ir vakars» – varam to visu norakstīt. Un objektīvi nekas neliecināja, ka tā nevarētu notikt. Bet es teicu – nē, mēs dabūsim to cauri, tā nebūs! Tāpat arī šobrīd. Mēs esam izvirzījuši mērķi pierādīt, ka var būt stabilitāte, algu pieaugums, plauksme atsevišķā apdrošināšanas sabiedrībā, pat neskatoties uz ārējiem tirgus apstākļiem. Mēs efektīvi strādājam katru dienu, nav tā, ka pēdējos piecus gadus mēs būtu atslābinājušies, un tagad – johaidī! – sesija, eksāmens, tagad nu sāksim efektivizēt, atvērt ofisā logus un mest ārā katru otro, kā to tūlīt tiks piespiesta darīt valsts.

Jau vairākus gadus klīst baumas, ka BTA pārdos. Vai tāda iespēja tiek apsvērta?

Divpadsmit gadus es vadu BTA un divpadsmit gadus es to dzirdu ar dažādu intensitāti. Mēs esam runājuši par šo tēmu. Tas ir arī emocionāli – kad ir bērns, saproti, ka varbūt kādu dienu apprecēsies. Bet kapitālisms ir kapitālisms – parādās pircēji. Nu, un!? Starp citu, šobrīd finanšu industrijā tādi kā mēs, kas izvēršas, ir izņēmums, nevis likums.

Pats spekulē vērtspapīru tirgū?

Minimāli. Ieguldu, lai iegūtu pieredzi. Arī negatīva pieredze. Savu puiku mācu, viņam nopirku piecas akcijas. Puika iedod savu kabatas naudu, tēvs nopērk akcijas. Tas ir kapitālisms.

Vai pieļauj iespēju, ka BTA varētu būt simtgadīgs ģimenes uzņēmums?

Man ir trīs bērni, brāļiem katram pa vienam – vai viņiem ir iedzimis uzņēmējdarbības gēns, es vēl nezinu. Bērniem nevar neko dzīvē uzspiest. Tas būtu patīkami, bet katram savs ceļš šajā dzīvē ejams.

Ko tev nozīmē nauda?

Es par to nedomāju, atvainojos visiem, kuriem nākas par to domāt, jo tās ir maz. Cilvēkam daudz nevajag. Svarīgākais ir apziņa, ka vari nopirkt, tad nemaz tik daudz nevajag. Ir labs teiciens par uzņēmēju un naudu: «Gudrajam nauda ir līdzeklis, muļķim – mērķis.» Biznesā nauda ir mērs. Tāpat kā sportā sekundes un metri. BTA šobrīd rezervēs stāv 47 miljoni latu. 1993. gadā BTA sāka ar 57 tūkstošiem latu.

Tu brauc ar 7. sērijas BMW?

Jā.

Cik zinu, apdrošinātāji nav sajūsmā par BMW.

Mīts. Japāņu auto ir dārgākas rezerves daļas.

Precizēšu – nav sajūsmā par cilvēku tipu, kas brauc ar BMW...

Šo apdrošinātāju murgu reizēm var redzēt degvielas uzpildes stacijās: treniņbiksēs, īsi skūtiem matiem, starp 18 – 25 gadiem, 10 līdz 15 gadu vecs BMW, ne mazāk kā četru litru motors, blakus meitene ar alus pudeli rokā, skaļa mūzika. Tā tas ir. Bet viņi ilgi nedzīvo, jo mašīna ātra, prātiņa maz, un koku Latvijā daudz. Žēl, ka reizēm koku vietā viņi ietriecas nevainīgu šoferu automašīnās.

Esi kādreiz sasitis auto?

Jā, divas reizes. Nākamgad būs 20 gadu braukšanas stāžs. Pirmā avārija bija, kad vedām niedres – tikko biju dabūjis tiesības. Otra – 90. gadu sākumā. Abos gadījumos tipiska seksuālā avārija (tā mūsu klienti raksta iesniegumos un mūsu izmaksu departamenta meitenes joko) – iebraucu pakaļā, latviski – distances neievērošana. Pēc statistikas katrs autovadītājs, sasniedzot 30 gadu stāžu, vidēji ir divas reizes bijis iesaistīts avārijā – vainīgs vai ne. Tāda ir statistika.

Tev patīk ātri braukt? Bembis taču spēj kaut ko.

Jā, spēj, bet tāpat kā runājot par naudu – svarīga ir apziņa. Smagākais manevrs uz ceļa ir apdzīšana, un ir labi, ka ir 400 zirgi, tas tādā brīdi var paglābt situāciju. Svarīga ir apziņa. Tā sēdi, domā, palaid apziņu, radošo domāšanu, un redz, palaidām Ātruma polisi, Dāmu polisi, KASKO bedres. Mildu apdrošinājām un iekļāvām, kā es to nosaucu, «angļu pacienta risku». Pirmais «apgānītājs» maksās tik un tik, bet juristi dzīs rokā ar regresa prasību. Mēs zinām, cik Anglijā maksā juristu pakalpojumi. Pārkāpēji samaksās, un vienlaikus viņu sabiedrībā izplatīsies ziņas, ka apdrošinātājs vajā. Interesanti, ka mums ir informācija, ka dabiskās vajadzības pie Brīvības pieminekļa tūristi kārto derību dēļ. Sods acīmredzot ir mazāks par derībās vinnēto naudu. Tad mēs šai cūcībai beidzot pieliksim punktu, celsim izmaksu par katru gadījumu tik ilgi, kamēr finansiāli tas vairs nebūs izdevīgi, un viņi izdomās citu izklaidi.

Grūti bija ar KASKO bedrēm, jo sastapāmies ar valsts mašinēriju. Manā reitingā labākā pašvaldība ir Valmierā, jo tur nebija diskusiju, ka jāmaksā par bedrēm. Viņi uzreiz saprata, ka tas būtībā ir kvalitātes mērījums viņu dienestu darbam, un rezultāts Valmierā ir «uz sejas» – ielas ir labā stāvoklī. Ar pārējām pašvaldībām mēs «sitāmies». Vissmagākā bija Rīga, jo neatzīst vainu principā. Kā tie ziloņi vecajā reklāmā – viņi nekad nemaksā! Un redzot sniegotās, netīrītās Rīgas ielas – jo kas tad varēja prognozēt, ka ziema atkal uzbruks! – ir skaidrs, ka šī savas vainas ietiepīgā neatzīšana neveicina darba kvalitātes paaugstināšanos. Atbildīgie dienesti izlaižas, jo zina, ka Domes juristi viņus aizstāvēs vienmēr. Fonā, protams, atkal replikas par to, ka visi biznesmeņi ir blēži, grib tikai taisīt naudu. Argumenti, ka mums ir vieglāk nopelnīt citur pasaulē nekā strīdēties ar viņiem par salīdzinošu sīknaudu, viņus nepārliecināja. Mēs secinājām, ka pārāk daudz savu juristu laika tērējam šim projektam, bet lai nepriecājas, kā vecā filmā teica tagadējais Kalifornijas gubernators: «Mēs atgriezīsimies!» Un pie šīs tēmas – KASKO bedrēm – pat ātrāk, nekā viņi domā. Jo nāk taču vēlēšanas, un pašvaldības kļūst tādas mīļas un pretimnākošas...

Vai tev ir kāds sapnis?

Ir. Fantazēju, ka būtu ļoti labi, ja varētu apzināt visā Latvijā jauniešus ar uzņēmēja gēnu, savākt vairākus simtus cilvēku, pastrādāt ar viņiem kopā BTA. Ņemt līdzi uz sarunām, iemācīt, kā taisīt biznesu, iedot naudu, lai katrs nodibina Latvijā firmu, un izmest šo desantu virs sirmās un miegainās Eiropas. Efekts būtu liels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sekojot idejai: karstās šokolādes ražošana kļuvusi par «stabilu ģimenes biznesiņu»

Anda Asere, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bizness nav rozēm kaisīts ceļš, taču uzkrātā pieredze ļauj mācīties ko jaunu, padarītais sniedz gandarījumu. «Prieks, ka man ir izdevies realizēt šo ideju, uzņēmums darbojas un sniedz zināmu finansiālu labumu. Ir gandarījums, ka no šī produkta ir iznācis mazs, stabils ģimenes biznesiņš,» saka Gints Strazdiņš, karstās šokolādes ChocoSpoon ražotāja SIA Gardmutis īpašnieks.

Ražotāja kārtā

Sākotnēji Ginta uzņēmums bija mājražotāja statusā. Samērā īsā laikā viņa piedāvātajam produktam uzradās savs cienītāju loks, tāpēc Gints sāka apsvērt domu, kā no mājražotāja kļūt par reģistrēto ražotāju, lai varētu savu produkciju piedāvāt veikaliem, ne tikai ar to piedalīties tirdziņos. «Atradām telpas – vienu izbijušu kafejnīcu Jūrmalā, kas krīzes laikā bija paputējusi, un sākām darboties. Izpildījām visas PVD prasības un 2012. gada maijā kļuvām par reģistrētiem ražotājiem,» stāsta Gints. Formalitāšu nokārtošana bijusi samērā vienkārša, jo pirms tam viņš bija konsultējies par niansēm, un bija nepieciešams nokārtot vien dažas lietas, piemēram, iegūt apstiprinājumu, ka formas, kurās lej šokolādi, ir piemērotas pārtikas produktu ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas aktīvu pārvaldīšanas kompānija I Asset Management sākusi Torņakalnā būvēt modernu privāto viesnīcu studentiem.

Projekta investīciju kopapjoms ir 12 miljoni eiro.

I Asset Management projektu attīsta partnerībā ar līdzinvestoriem SIA MBC Capital un SIA Bonum Management, kas iegādājās zemes īpašumu un atbild par projekta dizainu un atļaujām. Būvniecības ģenerāluzņēmējs ir kompānija AS LNK Industries.

Projekts Rīgā ir daļa no I Asset Management studentu mājokļu attīstības stratēģijas, kas paredz attīstīt modernas studentu viesnīcas Baltijas valstīs un citviet Centrāl-Austrumeiropā.

Studentu viesnīca tiek būvēta studentiem draudzīgajā Torņakalna apkaimē - Jelgavas ielā 12, kas atrodas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra tuvumā. Tā ir ērta vieta, lai dotos arī uz citām augstākās izglītības iestādēm. Plānots, ka jaunā studentu viesnīca Rīgā sāks darbu 2022.gadā. Sešu un četru stāvu ēkās 6600 kvadrātmetru platībā būs izvietotas 240 atsevišķas istabas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Studentu zināšanu audits ir instruments, ar kuru varētu koriģētu izglītības tirgus pašregulēšanās mehānismu

Andrejs Jaunzems, profesors, 10.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? izglītības ministre Tatjana Koķe teica, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība Latvijā no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Vainīga esot sistēma. Kas ir šī noslēpumainā «sistēma», kas gadu no gada pasliktina izglītības rezultātus?

Autoram ir gandrīz četrdesmit gadu ilga darba pieredze ekonomikas un vadzinību augstākajā izglītībā. Savākts un dokumentēts liels apjoms daudzveidīgu faktu, kurus paredzēts izmantot vispārinājumiem, un no mikroekonomikas skatu punkta analizēt ekonomikas un vadzinību izglītības funkcionēšanas neefektivitāti Latvijā pēdējos divdesmit gados. Jācenšas saprast iekšējos mehānismus un faktorus, kas radījuši ačgārnības mācīšanas un mācīšanās interaktīvajos procesos un, izmantojot izpratni par cilvēku izturēšanās ietekmēšanu, jāatrod tās vadības sviras, kas izglītības procesus noliktu no galvas uz kājām, un stāvokli pakāpeniski mainītu uz labo pusi.

Vienlaicīgi gribētos vērst sabiedrības uzmanību uz sociālekonomisko situāciju analīzē nepelnīti ignorētajām izcilu domātāju atklātajām cilvēku izturēšanās likumsakarībām. Tas ir aktuāli, jo, iepazīstot plašu publikāciju klāstu par smagajām Latvijas sociālekonomiskajām problēmām, ļoti reti sastopam situācijas analīzi no empīrisku cilvēku izturēšanās viedokļa. Nudien, ir vērts lasīt grāmatas! Eksistē tiešām apbrīnojami gudras grāmatas, kurās pravietiski pārsteidzoši adekvāti aprakstīta mūsdienu pasaules morālā un ekonomiskā krīze. Nedrīkstam ignorēt Mārtiņa Lutera Martin Luther skarbos ētiskos dažādo cilvēku vērtējumus, Jana Amosa Komenska John Amos Comenius loģisko didaktikas mācību, Alfreda Maršalla Alfred Marshall ekonomikas teoriju, situāciju analīzes metodi un izteiksmes formu. Nepārvērtējami ir, piemēram, ekonomikas Nobela laureātu Kenneth J. Arrow, James M. Buchanan, George Akerlof darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas studentu kopmītņu ēkas SHED būvniecība Pārdaugavā, blakus Latvijas Universitātes ēkai, kuras izveidē Lietuvas ieguldījumu fondu pārvaldītājs “I Asset Management” investē 12 miljonus eiro.

Topošais komplekss, kura atklāšana plānota septembrī, atbilst pasaules labāko universitāšu studentu izmitināšanas standartiem un būs lieliska alternatīva vecajiem kopmītņu namiem, kas būtiski atpaliek no mūsdienu vajadzībām, kā arī privātajiem īres dzīvokļiem.

SHED būs pieejams visiem Rīgas augstāko izglītības iestāžu vietējiem un ārvalstu studentiem un citiem jaunajiem profesionāļiem. Šai studentu mājai ir arī “dvīņubrālis” Viļņā, kur arī tiek pabeigts šāds komplekss.

SHED kompleksu Rīgā un Viļņā ģenerāldirektore Egle Garniene uzsver, ka šādi studentu nami ir vēl salīdzinoši jauns mājokļu veids, taču pieprasījums pēc tiem pakāpeniski tuvojas tām valstīm, kur tie darbojušies jau gadiem ilgi. Pieprasījumu arī strauji veicinājušas valstī augošās īres cenas un studentu vēlme dzīvot modernā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izšķirošs pusgads veselības apdrošināšanā

Ieva Mārtiņa, Db, 13.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākā pusgada laikā izšķirsies, vai brīvprātīgā veselības apdrošināšana paliks kā apdrošināšanas veids, vai beigs eksistēt. Tā intervijā Db prognozēja nedzīvības apdrošināšanas tirgū lielākā spēlētāja BTA līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gints Dandzbergs.

Šobrīd apdrošinātāji kopumā uzrāda peļņu ? Kā tas nākas laikā, kad citās nozarēs uzņēmumi uzrāda zaudējumus?

Apdrošināšanas nozares uzņēmumu bilances atšķiras no citām nozarēm. Kad apdrošināšanas tirgus samazinās, tostarp parakstītās prēmijas, tad nav jāveido tik lielas nenopelnīto prēmiju rezerves un parādās peļņa. Piem., ja nopērk polisi par 100 Ls, tās ir parakstītās bruto prēmijas, tās parādās nenopelnīto prēmiju rezervē un nosacīti 1/365 daļa katru dienu pāriet uz nopelnītām prēmijām, ja vien nav jāveic atlīdzības izmaksa.

Pagājušā gadā brīvprātīgā veselības apdrošināšanā parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 55 miljonus latu, bet izmaksātās atlīdzības – 28 miljonus latu. Tā ir nauda, ko saņēma ārstniecības iestādes, ģimenes ārsti, utt. Šobrīd tirgū notiek būtiska patērētāju uzvedības maiņa, piem., cilvēkiem ieslēdzas īstermiņa domāšana un tie sāk tērēt veselības apdrošināšanas polises nevajadzīgi, kad paziņo, ka, iespējams, atlaidīs. Tad tie vairs nedomā, ka veselības apdrošināšanas polises būs dārgākas. Savukārt viens no līdzšinējiem galvenajiem tirgus bīdītājiem – valsts sektors, strauji samazinājies. Šobrīd valsts sektors kļuvis bīstams, bet ārstniecības iestādes šobrīd mēģina nodarboties ar finanšu jaunradi, lai kompensētu valsts finansējuma samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) kļūdas dēļ par BTA Insurance Company jauno 20 % - 33% akciju īpašnieku bija kļuvis kompānijas jaunieceltais vadītājs Jānis Lucaus. Pēc Db.lv intereses kļūda labota.

Proti, FKTK mājas lapā sadaļā par tirgus dalībniekiem apdrošināšanā bija publicēts, ka BTA viens no lieliem akcionāriem vairs nav Gints Dandzbergs, bet gan ir J. Lucaus, kurš tādējādi pēkšņi bija kļuvis par «miljonāru». Tomēr pēc Db.lv intereses par to, vai tiešām BTA ir mainījies lielākais īpašnieks, kļūda tika labota, un BTA akcionāru rindās «atgriezies» G.Dandzbergs. Savukārt pēc virtuālas pabūšanas miljonāra statusā J. Lucaus palicis kā BTA valdes priekšsēdētājs.

DB pagājušā gada nogalē ziņoja, ka pēc 16 gadu darba G. Dandzbergs nolēmis atstāt nedzīvības apdrošināšanas kompānijas BTA vadītāja amatu. Viņa vietā par jauno BTA valdes priekšsēdētāju iecelts pašreizējais BTA valdes lockelis Jānis Lucaus.G. Dandzbergs kopš pērnā gada 13.decembra kļuva par BTA padomes priekšsēdētāju. Viņš šīs izmaiņas nesaistīja ar iespējamām izmaiņām BTA akcionāru struktūrā. Kompānija joprojām netiek pārdota, iepriekš DB norādīja G. Dandzbergs. BTA ir viens no lielākajiem nedzīvības apdrošinātājiem Latvijā un Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Sēņot var arī virtuvē

Anda Asere, 03.01.2014

«No 2000. gada runāju ar austersēņu audzētājiem par to, kur un kā viņi tās audzē. Process ir traki sarežģīts. Sēņotavā viss ir vienkāršāk - katru dienu apsmidzini un pēc desmit dienām liec uz pannas,» saka Gints Lūkins, mājās audzējama austersēņu komplekta Sēņotava idejas autors.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es nepārdodu austersēnes, bet gan iespēju tās audzēt – kopā ar emocijām un jūtot līdzi,» tā saka Gints Lūkins, mājās audzējama austersēņu komplekta Sēņotava idejas autors.

Sēņotava ir neliels komplekts, no kura mājās var izaudzēt austersēnes. Šis komplekts ir sagatavots tā, lai ar vieglu apstrādi pēc desmit dienām cilvēks varētu likt sēnes uz pannas. «Nekā tamlīdzīga šaipus Baltijas jūras no Vācijas uz augšu nav,» apgalvo Gints. Viņš ko līdzīgu ir manījis Amerikā, Lielbritānijā un Nīderlandē. No idejiskiem līdziniekiem Sēņotava atšķiroties ar to, ka tai ir kompakts izmērs. Citiem sēņu audzēšanas komplekts bijis liels un neparocīgs. «Šis ir optimāls izmērs, nav smags, vizuāli pievilcīgs, neuzkrītošs,» spriež Gints.

Apmāna dabu

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rūdolfa Meroni liecības prokuratūrai

Kristīne Jančevska, Lato Lapsa, Baltic Screen, speciāli Db, 05.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Joprojām vairums jauno studentu vēlas apgūt sociālās un humanitārās zinātnes

Lelde Petrāne, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

Šajā mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,1 tūkstotis studentu, kas ir par 5 % mazāk nekā pērn.

Kā ierasts, vairums jauno studentu (43 %) izvēlējās apgūt sociālās un humanitārās zinātnes. Vienlaikus par 8,2 % samazinājās uzņemto studentu skaits inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās. No šogad uzņemtajiem studentiem 15,2 tūkstoši jeb 55,9 % ir sievietes. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55,4 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 44,6 % – par valsts budžeta līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Dandzberga vietā BTA grožus pārņem Lucaus

Ieva Mārtiņa, 17.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 16 gadu darba Gints Dandzbergs nolēmis atstāt nedzīvības apdrošināšanas kompānijas BTA vadītāja amatu.

Viņa vietā par jauno BTA Insurance Company SE valdes priekšsēdētāju iecelts pašreizējais BTA valdes lockelis Jānis Lucaus, šodien ziņo Dienas Bizness.

G. Dandzbergs, kurš ir arī viens no BTA līdzīpašniekiem, kopš šā gada 13.decembra kļuva par BTA padomes priekšsēdētāju. Viņš šīs izmaiņas nesaista ar iespējamām izmaiņām BTA akcionāru struktūrā. Kompānija joprojām netiek pārdota, norādīja G. Dandzbergs.

«Tas bija manis paša lēmums, es arī pārliecināju pārējos padomes locekļus. Galvenais iemesls lēmumam bija tas, ka J. Lucaus pārraudzībā esošās struktūras – Lietuvas, Igaunijas kompānijām – un Latvijas pārdošanas struktūras performē labākus rezultātus nekā manējās pārraudzības struktūras, kuru ir daudz. Izvērtējot visus par un pret, mans lēmums bija – ja es turpinu ieņemt amatu, kas saistīts ar operatīvo darbību, nozīmē negūtu lielāku peļņu,» argumentēja G. Dandzbergs. Viņš atzina, ka vairs neplāno atgriezties BTA valdē, kuru iepriekš bija grasījies pamest jau 2008. gadā, bet ko toreiz aizkavēja krīze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RSU Studenti nestreikos

, 16.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15. oktobrī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studentu Padomes sēdē pēc ilgstošas diskusijas tika noraidīta vairāku studentu iniciatīva rīkot mītiņu pie Saeimas ar konkrētām prasībām, kas vērstas uz studentu dzīves uzlabošanu Latvijā.

Iniciatīvu izteikušie studenti norāda uz RSU Studentu pašpārvaldes valdes un padomes politisko angažētību, neleģitīmu negatīvu balsojumu un nevēlēšanos iedziļināties jautājuma būtībā.

Iniciatīvu izteikušie studenti ierosināja šādus priekšlikumus, uz kuru pamata bija ieplānots rīkot streiku, ar mērķi ietekmēt nākamā gada budžeta likumprojektu:

 Paplašināt valsts stipendijas saņēmēju loku, lai studenti, kuru vidējā atzīme ir virs 7.5 ballēm garantēti saņemtu šo valsts stipendiju;

 Palielināt valsts stipendijas apjomu vismaz inflācijas apmērā;

 RSU Eiropas studiju fakultātei kā fakultātei valsts universitātes ietvaros piešķirt valsts budžeta vietas vismaz 5 uz katru specialitāti;

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 7,5 miljonus eiro, Rīgā, Lauvas ielā atklāta jauna koncepta studentu viesnīca "Duck Republik", kas piedāvā ne tikai telpas, kur dzīvot un mācīties, bet arī socializēties un pavadīt laiku starptautiskā vidē.

"Duck Republik" telpās ir 350 dzīvošanas vietas, no kurām jau šobrīd daļā dzīvo studenti un jaunie speciālisti, kam Latvija kļuvusi par "otrajām mājām", studējot vai sperot pirmos soļus pa karjeras kāpnēm.

"Duck Republik" piedāvā pilnu pakalpojumu klāstu: dažāda tipa istabas un studiju tipa dzīvokļus, virtuvi, trenažieru zāli un vietu jogas nodarbībām, pašapkalpošanās veļas mazgātavu, āra terasi, bezmaksas WiFi, semināru un koplietošanas telpas, velo un auto stāvvietu, kā arī bāru, kinozāli un dažādas citas socializācijas iespējas.

"Mūsu mērķis – radīt labāko studentu mājokli pasaulē, un kļūt par studentu pirmo izvēli, meklējot mājokli ārzemēs, kā arī kopumā sekmēt studentu mobilitāti un savstarpējo sadarbību, neatkarīgi no studiju jomas un valsts, no kuras viņi nākuši. Mums jau šobrīd izveidojusies sadarbība ar Latvijas universitātēm. Tā, piemēram, nākamos 20 gadus pārvaldīsim RTU dienesta viesnīcu Biešu ielā. Tuvāko gadu laikā plānojam tur ieguldīt vairāk nekā 4 miljonus eiro, lai jau nākamajā gadā vērtu durvis, studentiem piedāvājot jau pavisam cita koncepta mājvietu. "Duck Republik" koncepta pirmās viesnīcas atklāšana ir nozīmīgs solis, lai ciešā sadarbībā ar universitātēm, veicinātu izglītības eksportu un padarītu Latviju par arvien iekārojamāku ārvalstu studentu galamērķi, jo tajā brīdī, kad jaunietis izvēlas mācīties ārpus savas dzimtenes, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir dzīvesvietas iespējas," komentē Hanno Liiva, "Duck Republik" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Vienna Insurance Group" (VIG) kļuvusi par vienīgo risku apdrošināšanas kompānijas "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) balsstiesīgo akciju īpašnieku, informē uzņēmumā.

"Saskatot pozitīvas tendences un perspektīvas Baltijas apdrošināšanas tirgū, VIG pieņēma lēmumu veikt 100% BTA akciju iegādi, lai nostiprinātu savas pozīcijas. Līdz ar šo lēmumu VIG iegūst pilnīgu kontroli pār BTA darbību visā Baltijā," pauda kompānijas pārstāvji.

Līdz šim, pēc BTA publiskotās informācijas, VIG piederēja 90,83% BTA akciju, kamēr 9,17% akciju piederēja apdrošināšanas kompānijai "Balcia Insurance SE", kuras patiesie labuma guvēji, pēc "Firmas.lv" datiem, ir Gints Dandzbergs, Marts Dandzbergs un Pauls Dandzbergs.

Jau vēstīts, ka BTA peļņa šogad pirmajā pusgadā bija 7,674 miljoni eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. 2020.gada pirmajos sešos mēnešos bruto apdrošināšanas prēmijās BTA parakstīja kopumā 106,711 miljonus eiro, kas ir par 5% mazāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet bruto atlīdzībās kompānija izmaksāja 60,144 miljonus eiro, kas ir kritums par 17%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ERGO Latvija AAS pirmais Baltijā visiem ceļot gribētājiem piedāvā unikālu iespēju iegādāties ceļojumu apdrošināšanu ar SMS (īsziņas) starpniecību.

Lai iegādātos SMS apdrošināšanu, ir nepieciešams vienīgi mobilais telefons un GSM mobilo sakaru nodrošinājums, neatkarīgi no pircēja atrašanās vietas un laika.

ERGO pirmais Baltijā piedāvā apdrošināšanu ar SMS

ERGO ir pirmā apdrošināšanas sabiedrība Baltijā, kas klientu ērtībai izstrādājusi un sadarbībā ar banku (Swedbank AS) ieviesusi ceļojumu apdrošināšanas iegādi ar SMS starpniecību.

Ingrīda Ķirse, apdrošināšanas sabiedrību Baltijā valdes locekle: „ERGO ir pirmā apdrošināšanas sabiedrība Baltijā, kas klientu ērtībai ir izstrādājusi un ieviesusi šādu inovatīvu pakalpojumu – ceļojumu apdrošināšanas iegādi ar SMS. Ņemot vērā mūsdienu ātro laika ritumu, daudzas nozīmīgas lietas tiek atliktas uz pēdējo brīdi un var pat aizmirsties, tostarp ceļojuma apdrošināšana, taču ar SMS starpniecību to varēs iegādāties neatkarīgi no laika un atrašanās vietas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Uzņēmumi izmanto inovācijas platformā Demola Latvia studentu radītus risinājumus

Db.lv, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7. septembrī noslēgsies pieteikšanās inovācijas platformas «Demola Latvia» 2018. gada rudens sezonai, patlaban kompānijas iegādājušās pusi no pavasara sezonā studentu komandu izstrādātajiem risinājumiem uzņēmumu problēmsituācijām, informē Rīgas Tehniskā Universitāte.

«Tā kā šī paaudze būs tā, kas pēc pāris gadiem veidos ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju kodolu, mums ir ārkārtīgi svarīgs studentu viedoklis. Viņi veidos gan Latvijas ekonomiku, gan būs mūsu klienti. Viņi noteiks tendences, un jau šobrīd ieskicē paradumus, kurus ir vērts integrēt risinājumos šodien. Kā mūs redz jaunieši? Ko vēlas pirkt? Kādam jāizskatās produktam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kopīgi spriedām. Tieši millenium paaudzes skatījums uz problēmām un biznesam kopumā, ir galvenā vērtība, kuru ieguvām, iesaistoties «Demola Latvia» projektā,» norāda lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīga iekļuvusi pasaules labāko studentu pilsētu topā

LETA, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas izglītības nozares uzņēmuma «Quacquarelli Symonds» ikgadējā pasaules labāko studentu pilsētu sarakstā šogad pirmo reizi iekļuvusi arī Rīga, liecina reitinga saraksts, kas publicēts organizācijas tīmekļa vietnē.

Reitingā «QS Best Student Cities» iekļauto 120 pilsētu vidū Rīga ierindojusies 110.vietā. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa apsteigusi Rīgu un ierindojusies 95.vietā, bet neviena Igaunijas pilsēta šajā sarakstā nav iekļauta.

Topa pirmajās trīs vietās atrodas Londona, Tokija un Melburna.

Kritēriju vidū, kas tiek izvērtēti, sastādot ikgadējo pilsētu topu, ir augstskolu reitingi, studentu sastāvs, pilsētas pievilcība, darba devēju aktivitāte un pieejamība, kā arī studentu vērtējums, kas tiek iegūts, veicot studentu un neseno absolventu viedokļu aptauju.

Pētījuma veicēji norāda, ka Rīgā atrodas trīs augstskolas, kas ir iekļautas britu uzņēmuma pasaules labāko augstskolu topā «QS World University Rankings». Tās ir Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvija Universitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pieaudzis inženierzinātņu un dabas zinātņu studentu skaits, kopējais studējošo skaits sarucis

Zane Atlāce - Bistere, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016./2017. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šobrīd Latvijā ir 56 augstākās izglītības iestādes, no tām 30 augstskolas un 26 koledžas.

Joprojām augstskolās un koledžās dominē sociālo un humanitāro zinātņu programmas, ko apgūst 42,9 % studentu, tomēr ir pieaudzis inženierzinātņu un dabas zinātņu studentu skaits. Šajā mācību gadā studentu skaits sociālajās un humanitārajās zinātnēs samazinājies par 6,3 %, bet inženierzinātnēs un dabas zinātnēs palielinājies par 2,6 %.

2016./2017. akadēmiskajā gadā studijas uzsāka 28,6 tūkstoši studentu, kas ir par 1,7 % mazāk nekā gadu iepriekš. No visiem pirmkursniekiem 40,9 % izvēlējās studēt sociālās un humanitārās zinātnes, bet 28,2 % – inženierzinātnes un dabas zinātnes. Iepriekšējā mācību gadā sociālās un humanitārās zinātnes uzsāka studēt 43,3 % un inženierzinātnes un dabas zinātnes – 26,9 %, savukārt veselības aprūpi – 12,9 % jauno studentu. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (54,8 %) mācās par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 45,2 % – par valsts un pašvaldību līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Papildu punkti reemigrantiem

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi trīs Liepājas Biznesa inkubatora darbinieki – vadītājs Gints Reķēns, vecākais projektu vadītājs Ruslans Meļņiks un projektu vadītāja Guna Sprūde – ir reemigranti

Viņu stāsti ir līdzīgi un vienlaikus atšķirīgi. Visi auguši Liepājā, pēc mācībām vidusskolā izlēma doties pieredzes un zināšanu meklējumos ārpus Latvijas robežām, taču vienmēr bija pārliecināti – atgriezīsies, lai to liktu lietā savā dzimtenē.

Fragments no raksta, kas publicēts 27. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Gints: Veidojot jauno komandu, papildu punkti tika doti reemigrantiem, jo inkubatora galvenā ideja ir ne tikai pārstāvēt liepājniekus Latvijā, bet arī aiz tās robežām. Inkubatoram sadarbība ar ārzemju partneriem ir ļoti liels darbības lauciņš, arī mūsu klientiem tas ir svarīgi. Jaunajiem uzņēmējiem mācām pasaules ambīcijas. Lai nedomā tikai par Liepāju, Rīgu vai Latviju, bet savus produktus plāno arī eksportēt. Mums ir savs skatījums par valstīm, kurās esam bijuši, – kāds ir cilvēku domugājiens, kā ar viņiem labāk runāt. Rakstīt e-pastu britam ir pilnīgi citādi nekā amerikānim vai dānim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Teju 80% studentu mainījuši savus naudas tērēšanas paradumus

, 13.07.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā brīža ekonomiskā situācija valstī ir ietekmējusi arī Latvijas studentu naudas tērēšanas paradumus. Izmaiņas līdzšinējā dzīves ritmā un līmenī izjūt 79% Latvijas studentu, liecina Naudas plānošanas centra un GE Money Bank veiktās aptaujas rezultāti.

Visvairāk izmaiņas skārušas tieši eksakto zinātņu studentus (86%) un studentus, kuri dzīvo ārpus Rīgas (82%), kā arī tos, kuri uzsākuši patstāvīgu dzīvi (nedzīvo pie vecākiem) – 82%. Savukārt dižķibeles negatīvo ietekmi vismazāk izjūt tehnisko zinātņu studenti, no tiem 27% respondentu atbildējuši, ka viņu tērēšanas paradumi nav mainījušies. Caurmērā mazāk savus paradumus ir mainījuši Rīgā vai pie vecākiem dzīvojošie studenti (attiecīgi 25% un 29%). Tikai nedaudz vairāk kā piektdaļai jeb 21% aptaujāto studentu ekonomiskā situācija valsī viņu tērēšanas paradumus nav ietekmējusi.

Studentu paradumu maiņa pa jomām:

Apģērbs – 40% pērk lētākas preces, seko atlaižu un akciju piedāvājumiem, 24% vairs nepērk jaunu, bet gan uzlabo esošo apģērbu, savukārt 21% iegādājas lietotus apģērbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Studenta budžets mēnesī – 100-200 latu

Žanete Hāka, 04.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais studenta budžets vienam mēnesim visbiežāk ir 100 līdz 200 latu robežās, secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktajā studentu aptaujā.

Latvijas studentu budžetā vislielākie izdevumi ir mājoklim, pārtikai un transportam, norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe. Mājoklim studenti tērē vidēji 71 latu mēnesī, pārtikai un pusdienām 56 latus, bet transportam – 23 latus. Salīdzinoši lielu daļu no izdevumiem veido arī apģērbs un apavi, kas gan ir neregulāri pirkumi un parasti tiek veikti reizi sezonā.

Izklaidēm un vaļaspriekiem studenti atvēl vidēji 15 latus mēnesī. Būtisku daļu no izdevumiem veido arī tēriņi par mobilajiem sakariem un internetu – vidēji 10 latus mēnesī. Savukārt vismazākie izdevumi studentiem ir par veselības aprūpi, skaistumkopšanu un kancelejas precēm – vidēji 8 līdz 9 lati mēnesī katrā no kategorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ārvalstu studentu Latvijā kļūst aizvien vairāk

Elīna Pankovska, 09.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir kļuvusi par pagaidu mītnes valsti daudziem ārvalstu studentiem, kas, pateicoties dažāda veida reklāmai un dažādiem projektiem un stipendijām, studē Latvijā. Ar katru gadu ārvalstu studentu skaits aizvien palielinās.

Ar laiku, ja tiks novērsti administratīvie šķēršļi, augstākā izglītība Latvijā varētu kļūt par itin labu eksporta preci. Un Rīga ir atzīta par pievilcīgu pilsētu, kur studēt, raksta Neatkarīgā.

Latvijas augstskolās ir daudz ārvalstu studentu no dažādām valstīm, sākot ar Eiropas Savienības valstīm, beidzot ar Pakistānu, Maroku un Libānu. Līdere ārvalstu studentu piesaistē viennozīmīgi ir Rīgas Stradiņa universitāte (RSU).

«RSU šobrīd studē gandrīz 350 ārvalstu studenti, kas ir lielākais ārvalstu studentu skaits augstskolā ne tikai Latvijā, bet arī viens no lielākajiem Baltijā, tas ir – 7% ārvalstu studentu no kopējā studējošo skaita, pērn tie bija 5%, bet mērķis ir, lai pēc diviem gadiem tie būtu vairāk nekā 12%,» norāda RSU sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Edijs Šauers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nordic Homes četrstāvu studentu kopmītņu ēku Lielbritānijā uzbūvē sešu mēnešu laikā

LETA, 24.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien durvis ver studentu kopmītņu ēka Sauthemptonā, Lielbritānijā, kura būvēta no SIA Nordic Homes ražotiem koka karkasa moduļiem. Ēkas projektēšana, ražošana un montāža prasījusi sešus mēnešus, informē Nordic Homes pārstāve Mairita Migliniece.

Līgums par projektu Sauthemptonā, kuru ražošanā realizēja Nordic Homes, tika noslēgts par vairāk nekā vienu miljonu eiro, sacīja Migliniece.

Šī gada februārī projekta pasūtītājs un studentu kopmītņu ēkas attīstītājs Urba Life UK noslēdza līgumu ar Nordic Homes māsaskompāniju Nordic Construction UK Ltd. par studentu kopmītņu ēkas būvniecību Sauthemptonā. Pēc tehnisko rasējumu izstrādes 16.aprīlī tika sākta moduļu ražošana. Pēc diviem mēnešiem, 12.jūnijā, saražotie moduļi tika aizvesti uz ostu un sagatavoti transportēšanai uz Lielbritāniju. Ēkas būvniecības procesā moduļu montēšana aizņēma vien desmit dienas. Līdz 24.septembrim tika pabeigti inženierkomunikāciju pieslēguma darbi, lai studentus varētu izmitināt pabeigtajās istabās.

Komentāri

Pievienot komentāru