Pasaulē

Graudu cenas pasaules biržās palielinājušās līdz pat 46%

Nozare.lv, 19.09.2012

Jaunākais izdevums

Kopš šī gada maija, kad ASV un Eiropas Savienības (ES) biržās sāka pieaugt graudu cenas, visbūtiskākais cenas pieaugums Čikāgas biržā ir pārtikas kviešiem, kuru cena palielinājās vidēji par 46% jeb 52,9 latiem par vienu tonnu, sasniedzot 168 latus. Tāpat ievērojami - par 24% jeb 30 latiem - palielinājās cena kukurūzai, sasniedzot 152 latus par tonnu.

Savukārt ES biržās pārtikas kviešiem cena pieauga par 22% jeb 34,3 latiem par tonnu, lopbarības kviešiem - par 18% jeb 28 latiem, kukurūzai - par 16% jeb 25 latiem par vienu tonnu, sasniedzot attiecīgi 188, 180 un 178 latus par vienu tonnu.

Kā norāda Zemkopības ministrijas ZM Tirgus kopējās organizācijas nodaļas eksperts Jānis Krainis, kopumā septembrī graudu cenas pasaules biržās saglabājas stabili augstas, ko vēl joprojām veicina bažas par ASV kukurūzas ražu un samazinātajām Melnās jūras reģiona un Austrālijas kviešu ražas prognozēm.

«Cenu būtiskajam pieaugumam par iemeslu bija vairāki apstākļi pasaulē un ES, piemēram, nelabvēlīgie laika apstākļi ASV, Melnās jūras reģionā, ES un attiecīgi graudu ražas samazināšanās šajos reģionos. Lai arī augusta vidū ASV kviešu kopražas prognozes tika palielinātas, tomēr kopējais pasaules kviešu piedāvājums nav pietiekams un augstās kukurūzas cenas veicina arī kviešu cenu pieaugumu,» norādīja Krainis.

Viņš arī atzina, ka ASV kukurūzai vēl joprojām tiek prognozēti zemākie ražas apjomi kopš 1995.gada. Tiek sagaidīts, ka būtiskais ražas samazinājums un augstās cenas samazinās kukurūzas patēriņa apjomus lopbarības, pārtikas un rūpniecības vajadzībām, līdz ar to pieaugs citu lopbarības graudu cenas.

Tikmēr Latvijā graudaugu ražas novākšanas darbi kopumā ir noslēgušies, savukārt ražas prognoze visām kultūrām ir palielināta par 4%. Šogad graudaugu platības salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājušās par 9%, sasniedzot apmēram 570 000 hektāru.

Patlaban ZM ziemas kviešiem prognozē 4,1 tonnu lielu ražību no hektāra, ziemas rudziem - 3,1 tonnu, tritikālei - 2,7 tonnas, bet ziemas miežiem - 3,5 tonnas no hektāra. Vasaras kviešu ražība tiek prognozēta trīs tonnas no hektāra, miežiem - 2,5 tonnas, bet auzām - 2,2 tonnas no hektāra. Rapsis Latvijā šogad iesēts 117 000 hektāru lielās platībās, un vidējā ražība ziemas rapsim tiek prognozēta 3,2 tonnas, bet vasaras rapsim - 1,3 tonnas no hektāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

AgroPlatforma gatavojas ieiešanai Igaunijas un Lietuvas tirgos

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izstrādātā graudu tirdzniecības platforma AgroPlatforma, kas savieno labības audzētājus, graudu uzpircējus un biržu, gatavojas ieiešanai Igaunijas un Lietuvas tirgos, informē uzņēmumā.

Šis gads noslēgts ar 200 reģistrētiem labības audzētājiem un pircējiem, pirmajiem platformā noslēgtajiem līgumiem, sludinājumiem aptuveni 4 miljonu eiro vērtībā un plānu paplašināties Eiropā.

DB jau vēstīja, ka Latvijā izstrādātā graudu tirdzniecības platforma AgroPlatforma darbību lauksaimniecības nozarē uzsāka pavasarī kā pirmais šāda veida projekts Baltijā.

«Lielā interese no lauksaimnieku puses un pirmie darījumi AgroPlatformā, kā arī līdzīgu platformu veidošanās citur pasaulē, vieš mūsos pārliecību, ka esam radījuši kaut ko vajadzīgu un vērtīgu. Šāda pārliecība mums, protams, bija arī AgroPlatformas tapšanas gaitā, tomēr, veidojot kaut ko pilnībā jaunu un nebijušu, pietiekami konservatīvā nozarē, risks bija visai liels,» komentē SIA AgroPlatforma valdes loceklis Juris Kazulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, tomēr negatīvi vērtējams, ka tām ir tendence kristies, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Viņš pastāstīja, ka graudu cenas patlaban ir augstākas nekā pērn attiecīgajā periodā un atbilst tam, ko daudzi graudkopji bija nosprauduši kā vēlamo graudu cenu līmeni.

Viņš atgādināja, ka vēl salīdzinoši nesen graudu cenas strauji paaugstinājās saistībā ar ne pārāk iepriecinošajām globālajām ziņām no dažādiem graudu audzēšanas reģioniem par laika apstākļu dēļ radītām likstām. Taču tagad cenām atkal ir tendence pakāpeniski samazināties, un tās ir atgriezušās apmēram tajā pašā līmenī, kur bija pirms mēneša. Tas tāpēc, ka bažas par graudu krājumiem pasaulē ir kliedētas un arī laika apstākļi dažādos graudu audzēšanas reģionos ir stabilizējušies.

Ruža pieļāva, ka turpmāk cenas kritīsies. «Tagad kādu laiku varētu būt graudu cenu lejupslīde, jo apstākļi daudzmaz ir stabilizējušies arī citos reģionos, pesimisms par ražām ir pārdzīvots un līdz ar to graudu cenām ir stabilizējošas lejupslīdošas tendences,» sacīja Ruža. Viņš gan piebilda, ka daudzi Latvijas zemnieki iepriekš bija fiksējuši graudu cenas, līdz ar to cenu svārstības būtiski neietekmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudu cenas šogad vairs nepieaugs

Dienas Bizness, 25.08.2015

Uzņēmuma Rīgas dzirnavnieks valdes loceklis Žilvins Pakeltis stāsta, ka uzņēmums dienā iepērk 2000 līdz 3000 tonnu graudu. Kopumā šajā sezonā plānots iepirkt 120 000 tonnu.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban pilnā sparā rit graudu iepirkšana un pieņemšana no zemniekiem. Šā gada ražu gan zemnieki, gan graudu pārstrādātāji jau paguvuši nodēvēt par rekordražu, tajā pašā laikā atzīstot, ka agrajiem kviešiem kvalitāte ir zemāka nekā pērn, otrdien raksta laikraksts Diena.

Kā atzīst gan Dienas aptaujātie zemnieku – graudaudzētāju – kooperatīvi, gan graudu pārstrādātāji, vasaras sākumā graudu cenas bija augstākas nekā 2014. gada vasaras sākumā, taču pēdējās divās nedēļās graudu cena ir būtiski noslīdējusi uz leju tieši lielā graudu apjoma dēļ. Turklāt, tā kā kvieši ir sliktākas kvalitātes, tad nav premiālo piemaksu. Šā brīža vidējā tirgus cena ir no 150 eiro līdz 175 eiro par tonnu kviešu atkarībā no kvalitātes un 360 eiro par tonnu rapša. Kā atzīst eksperti, graudu cenas pieaugums šogad vairs nav sagaidāms.

Tomēr, kā atzīst lielākās Latvijas zemnieku kooperatīvās sabiedrības Latraps izpilddirektors Edgars Ruža, šis gads finansiāli graudaudzētājiem ir ļoti izdevīgs. «Zemnieki ne tikai ir guvuši peļņu par šo gadu, bet atguvuši zaudējumus par pērno gadu, kad sliktā laika dēļ bija jāpārsēj ziemāji. Turklāt atšķirībā no pērnā gada šogad graudi ir sausi, tāpēc atkrīt kaltēšanas izdevumi, kas ir ievērojama izmaksu pozīcija,» stāsta E. Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks šogad iegādāsies rekordlielu graudu daudzumu

Žanete Hāka, 04.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pārstrādes uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks šodien pieņēma pirmo kviešu kravu, kas uz Dobeli atvesta no Glūdas puses – ZS Ziemeļi, informē Dobeles dzirnavnieka pārstāvji.

Šajā sezonā uzņēmums plāno iegādāties vismaz 180 tūkstošus tonnu graudu, kas ir par piektdaļu daļu vairāk nekā pagājušajā gadā.

«Prieks, ka raža šogad padevusies sevišķi laba, turklāt, zinot, ka mūsu zemniekiem ir ilggadēja pārtikas graudu audzēšanas pieredze, par kvalitāti nešaubāmies. Ņemot vērā, ka pastāvīgi paplašinām ražotnes un attīstāmies, šosezon plānojam pieņemt rekordlielu graudu daudzumu – par 30 tūkstošiem tonnu vairāk nekā pērn. Kopumā tie būs 180 tūkstoši tonnas, kas ir aptuveni 7200 kravas mašīnas, kuras pilnas ar graudiem – tas ir milzīgs daudzums,» saka Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs. «Graudu pieņemšanas cenas kā ik gadu atkarīgas no situācijas biržā un pieprasījuma tirgū. Patlaban kviešu cena biržā svārstās ap 180-190 eiro par tonnu, taču tā turpina kristies optimistisko ražas prognožu dēļ. No savas puses nākam zemniekiem pretim un piedāvājam fiksēt piegādāto graudu apjomu atbilstoši konkrētā brīža biržas cenai, kas sniedz iespēju saņemt fiksēto maksu par graudiem arī vēlāk, neskatoties uz cenu izmaiņām tirgū. Tāpat piedāvājam arī daļu summas izmaksāt pēc graudu piegādes un atlikušo – vēlāk pēc galējās cenas fiksēšanas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij aktīvāk jāveicina novārtā pamestās lauksaimniecības zemes atgūšana, bet nekustamā īpašuma nodoklis primāri jāiegulda lauku infrastruktūrā

Tādas prasības iezīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Lauksaimniecības trieciennozare attīstās strauji, bet ne bez šķēršļiem – lielākie izaicinājumi ir globālā cenu politika un pašmāju politiķu neprognozējamie lēmumi.

Aizvadītajā desmitgadē lauksaimniecība Latvijā būtiski attīstījusies, visnozīmīgāk jaudas palielinājuši graudkopji, stāsta biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Latvija ar savu lauksaimniecības potenciālu globālajā tirgū ir nenozīmīgs spēlētājs apjomu ziņā, taču graudkopība ir faktiski vienīgā lauksaimniecības joma, kas tomēr spēj startēt lielajos tirgos. Pērn kopējais Latvijā saražoto graudu apjoms bija 3 milj. tonnu, no tā 2 milj. tonnu bija kvieši. Pēdējos gados ražība palielinājusies ne tikai Zemgalē, bet arī Latgalē, norāda zemnieku saimniecības Kotiņi īpašnieks Aldis Ločmelis. Ir pāragri prognozēt, vai rekordraža būs nākamgad, nav zināms, vai ziemāji ir labi pārziemojuši, piebilst LPKS Latraps komercdirektore Līga Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Barkavas arodi kategorijā «izaugsme» atzīti par gada labāko kooperatīvu

Sandra Dieziņa, 20.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu nozares ieņēmumi 2016./2017. tirdzniecības gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem trim tirdzniecības gadiem, samazinājušies par 54 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas Informatīvais ziņojums.

Graudu tirgū jau kopš 2012. gada sākuma vērojama pakāpeniska graudu iepirkuma cenu samazināšanās. Pārtikas kviešu un lopbarības kviešu iepirkuma cena šī gada septembrī ir samazinājusies attiecīgi par 16% un 14%, ja to salīdzina ar iepriekšējo triju gadu vidējo svērto iepirkuma cenu 168 eiro par tonnu.

Saskaņā ar nozares ekspertu vērtējumu, vairāk nekā 80% no kviešu graudu kopražas šogad atbilst lopbarības kvalitātes kritērijiem, savukārt iepriekšējo triju gadu periodā lopbarībai tika realizēti tikai 32% no kviešu kopražas. Ņemot vērā apstākli, ka lielāko daļu graudu apjoma no šī gada ražas varēs realizēt tikai kā lopbarību, tad iepirkuma cenas un ieņēmumu samazinājums ir vēl lielāks un salīdzinoši sasniedz jau 29%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudaugu sējumu platība pērn pieaugusi par 6,5 %

Zane Atlāce - Bistere, 17.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā ar graudaugiem apsēti 716,0 tūkst. hektāru, kas ir par 43,6 tūkst. hektāru jeb 6,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā un ir lielākā graudaugu sējumu platība kopš 1984. gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē graudaugu vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 44,9 centneriem 2015. gadā līdz 37,8 centneriem 2016. gadā. Kaut gan sasniegta otra augstākā ražība Latvijas vēsturē un nozīmīgs platību pieaugums, 2016. gadā graudu kopraža bija 2,7 milj. tonnu, kas ir par 0,3 milj. tonnu jeb 10,5 % mazāk nekā 2015. gadā, kad ievāca rekordražu – 3 milj. tonnu.

Graudu ražu ietekmēja ziemas kviešu īpatsvara pieaugums graudaugu kopējā sējumu platībā no 43,2 % 2015. gadā līdz 46,1 % 2016. gadā, kā arī graudu kopražā – no 53,1 % 2015. gadā līdz 58,6 % 2016. gadā. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra bija 48,0 centneri (2015. gadā – 55,3 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, 2017.gadā sasniegta Latvijas vēsturē otra augstākā vidējā graudaugu ražība no viena hektāra – 38,3 centneri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Visaugstākā ražība bija 2015. gadā – 44,9 centneri no hektāra.

Pērn ar graudaugiem apsēti 703,5 tūkst. hektāru, kas ir par 12,5 tūkst. hektāru jeb 1,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās un nenovākti palika 70 tūkst. ha jeb 10 %, graudu kopraža sasniedza 2,7 milj. tonnu, kas ir tikai par 10,7 tūkst. tonnu jeb 0,4 % mazāk nekā 2016. gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugums no 46,8 centneriem 2016. gadā līdz 49,9 centneriem 2017. gadā. Ziemāju sējumus paguva novākt pirms nelabvēlīgo laika apstākļu iestāšanās un ziemāju graudu kopraža par 109,8tūkst. tonnu jeb 6,2% pārsniedza iepriekšējā gada ziemāju kopražu. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,5 centneri (2016. gadā – 48,0 centneri), un to īpatsvars graudu kopražā pieauga no 58,6 % 2016. gadā līdz 63,3 % 2017. gadā. 45 % no visas ziemas kviešu kopražas novākti Zemgalē, kur to vidējā ražība sasniedza 58,8 centneri no viena hektāra (2016.gadā 55,5 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agroplatforma.lv mērķē padarīt graudu tirdzniecības procesu caurspīdīgāku un ērtāku, dodot iespēju abām darījumā iesaistītajām pusēm justies drošāk un nopelnīt vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

SIA AgroPlatforma strādā nedaudz vairāk kā gadu un šajā laikā ir piesaistījusi vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus – lielās un vidējās saimniecības, kā arī aptuveni 90% graudu pircēju. Šobrīd uzņēmums izmēģina spēkus arī Lietuvas un Igaunijas tirgū. Tur darbs notiek ātrākā tempā, jo jau ir gūta vajadzīgā pieredze un mācības. «Esam izdarījuši daudz, lai iepazīstinātu tirgu ar sevi un pierādītu pašu galveno – ka saprotam, ko darām. Te būtiska nozīme ir pieredzei. Ir redzētas platformas, kur izstrādātāji nākuši no tehnoloģiju vai finanšu sfērām, bet mēs tai esam pievienojuši ilgtermiņa pieredzi lauksaimniecībā, kas ir bijusi izšķiroša un ļāvusi šo rīku veidot pēc iespējas pilnīgāku, ar dziļu izpratni par nozares vajadzībām,» teic Juris Kazulis, SIA AgroPlatforma līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties labvēlīgajiem laikapstākļiem, šogad Latvijā prognozējamā graudaugu un rapša kopējā raža būs par 16% lielāka nekā pērn un sasniegs apmēram 2,58 miljonus tonnu, kas ir visu laiku rekords, pēc jaunāko datu analīzes informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane.

Prognozētā graudaugu kopraža 2015.gadā ir 2 579 900 tonnu, kas ir par 362 000 tonnu jeb 16% vairāk nekā 2014.gadā, kad kopraža bija 2 217 000 tonnu.

Lielāko daļu jeb 47% no graudu kopražas veido ziemas kvieši - 1 214 000 tonnu, kas tiek prognozēta divas reizes lielāka nekā 2014.gadā, kad šis rādītājs bija 525 600 tonnas.

Vasaras kviešu jeb 26% no graudaugu kopražas ražas prognoze ir 675 000 tonnu salīdzinājumā ar 942 000 tonnu 2014.gadā.

Rapsim raža tiek prognozēta 253 000 tonnu apmērā, kas ir par 36% vairāk nekā 2014.gadā, kad šis rādītājs bija 186 000 tonnu.

Kā norādīja Freimane, pavasaris augiem nodrošināja labus apstākļus cerošanai, tādēļ gan ziemāju, gan vasarāju ražas ir labas. Pavasaris bija pietiekami mitrs un silts, arī vasarājiem sēju varēja uzsākt samērā agri - Kurzemē un Zemgalē jau aprīļa sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graudu raža samazinājusies par 8,3%

Žanete Hāka, 18.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn graudu kopējā raža sasniedza 1,9 miljonus tonnu, kas ir par 175,7 tūkstošiem tonnu jeb 8,3% mazāk nekā 2012.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2012.gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē tika iegūta vislielākā graudu kopraža – 2,1 miljons tonnu. Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu ietekmē pērn graudaugu vidējā ražība samazinājusies no 37 centneriem no hektāra 2012.gadā līdz 33,4 centneriem no hektāra (ha). 2013.gadā ar graudaugiem apsēti 583,9 tūkstošiem ha, kas ir par 9,3 tūkstošiem ha jeb 1,6% vairāk nekā 2012.gadā.

Vasarāju graudaugu kultūru platības, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugušas par 20,3 tūkstošiem ha jeb 7,7%, tai skaitā vasaras kviešu – par 21,4 tūkstošiem ha jeb 22,2%.

Ziemāju sējumu platības samazinājušās par 11 tūkstošiem ha jeb 3,5%, tai skaitā rudzu – par 7,9 tūkstošiem ha jeb 21,3%, ziemas kviešu – par 4,4 tūkstošiem ha jeb 1,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks pieņems 250 tūkstošus tonnas graudu

Zane Atlāce - Bistere, 14.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem Baltijas graudu pārstrādes uzņēmumiem AS Dobeles dzirnavnieks šogad plāno pieņemt 250 000 tonnu graudu, intensīvākajā kulšanas periodā strādājot visu diennakti, informē uzņēmumā.

Papildu elevatora izbūve ar jaudu 200 tonnu stundā, kā arī jauns pieņemšanas punkts Gulbenē kāpinās kopējo graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kapacitāti. Turklāt pirmo reizi Latvijā uzņēmums pieņems cieto jeb durum kviešu ražu no sešām vietējo zemnieku saimniecībām.

Dobeles dzirnavnieks atbalsta cieto kviešu audzētājus finansiāli, 70% apmērā sedzot izmaksas sēklas iegādei sešām zemnieku saimniecībām, kas iesējušas cietos kviešus vismaz 250 hektāru platībā. «Izrādās, ka cieto kviešu graudus var kvalitatīvi audzēt arī mūsu zemē, tikai tiem nepieciešami īpaši apstākļi un zināšanas. Esam pateicīgi drosmīgajiem zemniekiem, kuri mums uzticējušies, atļāvušies eksperimentēt un šovasar novāks pirmo cieto kviešu ražu,» saka Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Sadarbībā ar Stendes selekcijas staciju cieto kviešu audzēšanas tehnoloģiju izpēte notiek jau trešo gadu. Tiek strādāts arī pie citu kultūraugu – pārtikas miežu, auzu un vasaras cieto kviešu šķirņu – audzēšanas tehnoloģiju un īpašību izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien graudaugu pārstrādātājs AS Rīgas Dzirnavnieks uzsācis jaunās graudu ražas pieņemšanu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Ņemot vērā uzņēmuma attīstību Latvijā un eksporta tirgos, tas plāno jaunajā ražas sezonā iepirkt līdz 150 000 tonnas graudu.

Rīgas Dzirnavnieks plāno iegādāties līdz pat 150 000 tonnām graudu, fokusējoties uz trīs kultūrām - kviešiem, rudziem un auzām. Papildu uzmanība tiks veltīta bioloģiskajiem graudu iepirkumiem, kā arī graudiem, kas tiek audzēti bez augšanas regulatoriem un ievērojot striktas Rīgas Dzirnavnieks graudu audzēšanas prasības.

Uzņēmums pēdējo gadu laikā uzsācis strauju eksporta tirgu apgūšanu, un šobrīd eksportē graudaugu produktus uz vairāk nekā 30 dažādām pasaules valstīm. Pērn Rīgas Dzirnavnieks palielināja auzu produkcijas ražošanas kapacitāti par 30%, lai nodrošinātu eksporta tirgos pieaugušo pieprasījumu pēc Herkuless un citiem auzu produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā sezonā ziemāju lauki visos Latvijas novados izskatoties labi, pateicoties bagātīgajai sniega segai. Šogad atkal varētu būt gaidāma laba raža. Vienlaikus graudu audzētājus aizvien bažīgākus darot joprojām krītošās graudu cenas biržās, aģentūrai LETA atzina aptaujātie graudkopības kooperatīvu vadītāji.

Latgales puses zemnieku kooperatīva Sēlijas āres valdes priekšsēdētājs Vitolds Kveders atzina, ka pašreizējie laika apstākļi sējumiem ir ideāli.

«Pašlaik situācija ir ļoti laba. Ilūkstes pusē gan bija neliels satraukums gada pēdējās dienās, kad tika prognozēts spēcīgs kailsals, taču dienu pirms sala iestāšanās uzsniga apmēram astoņi centimetri sniega, un tas laukus glāba arī mīnus 20 grādos. Patlaban sniega pietiek, un, ja vien nebūs krasu svārstību, sējumi pārziemos ideāli,» sacīja zemnieks.

Arī Jēkabpils novada kooperatīva Kuziks vadītājs Mārtiņš Felss sacīja, ka patlaban ziemāju stāvoklis zem sniega segas varētu būt ļoti labs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pārstrādes uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks vakar pieņēma pirmo šā gada kviešu ražu no Brocēnu novada zemnieku saimniecības Pikšas, tādējādi atklājot labības ražas pieņemšanas sezonu. Šogad uzņēmums plāno iepirkt vairāk nekā 150 tūkst. tonnu graudu.

«Neskatoties uz šā gada laikapstākļu nelabvēlīgajām ietekmēm, kas piemeklēja zemniekus gada sākumā un iznīcināja sasētos ziemājus, prognozes liecina, ka kopumā raža būs laba. Vasarāji ir skaisti un blīvi, jo to augšanas laikā gan mitrums, gan saules gaisma bija pietiekami. Patlaban graudi nobriest un pildās ar saturu, veidojas to raupjums un kvalitāte. Ja turpināsies saulains laiks un nesāksies lielas lietavas, tad to kvalitāte būs tiešām laba,» uzskata AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot, ka «graudu pieņemšanas cenas, kā ik gadus, atkarīgas no situācijas biržā un pieprasījuma tirgū. Ja lielajās kviešu ražotājvalstīs – ASV, Kanādā, Krievijā, Ukrainā būs laba un kvalitatīva raža, tad Baltijas valstīs graudu cenas būs salīdzinoši zemas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

“Griķu bums” nav galā

Jānis Goldbergs, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām ir apmierināts tikai Latvijas pieprasījums, bet uz AS Dobeles dzirnavnieks pasūtījumu galda rindā gaida pieprasījumi no visas Eiropas pēc pastas, pārslām un miltiem.

“Visu martu strādājām ar pilnu jaudu. Ir krituši daudzi ražošanas rekordi. Šobrīd var teikt, ka prioritāte – vietējā tirgus pieprasījums, ir apmierināts. Lai arī vēl aizvien Latvijas tirgum ražojam vairāk nekā vidēji, mēs varam domāt par ārvalstu pasūtījumiem un eksportu,” tā intervijā AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Latvijas lielākā graudu pārstrādes uzņēmuma vadītājs pieļauj, ka situācija graudu tirgū rudenī būs ļoti sarežģīta, tādēļ ieteic zemniekiem sekot biržas cenām un daļu ražas pārdot jau šobrīd, kad cena ir augsta. Dienas Bizness jau publicējis zemnieku prognozes par labu graudu ražu, tomēr situācija rudenī būs sarežģīta, jo daudzas valstis ierobežo graudu eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ministrija: graudu augstās cenas dēļ maize nesadārdzināsies

Nozare.lv, 29.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz pārtikas industrijā svarīgākās izejvielas - graudu - cenas kāpumu, Latvijā nav pamata apgalvojumiem par pārtikas cenu palielināšanos atsevišķām produktu grupām, tostarp maizei, atzīst Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane.

Kā ziņots, Latvijas Tirgotāju asociācija oktobra sākumā nāca klajā ar paziņojumu, ka biržas spekulāciju, slikto ražu un augsto graudu cenu dēļ tuvākajā laikā cenas pieaugšot vairākām produktu grupām, tostarp maizes izstrādājumiem.

Kā norādīja Freimane, graudu cenas Eiropas biržās oktobra nogalē ir par 44% augstākas nekā pērn šajā pašā laikā, tomēr kviešu iepirkuma cenai ir zema saistība ar miltu un maizes cenu.

«Salīdzinot šī gada vidējās cenas ar iepriekšējā gada cenām, var secināt, ka pārtikas kviešu cenas Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā bija attiecīgi par 27% un 14% augstākas. Naudas izteiksmē tas ir attiecīgi 36,96 latu un 19,25 latu pieaugums par vienu graudu tonnu. Būtisks cenu pieaugums gada griezumā ir novērojams tieši ES biržās - pārtikas kviešu cena šī gada oktobrī ir par 55,38 latiem jeb 44% augstāka nekā pagājušā gada oktobrī. Latvijā pārtikas kviešu vidējā iepirkuma cena ir augstākā no visām Baltijas valstīm - 157,49 lati par vienu tonnu, kamēr Igaunijā tie bija152,78 lati, bet Lietuvā - tikai 144,56 lati par vienu tonnu,» sacīja Freimane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā tiks eksportēts rekordliels graudaugu apjoms, tomēr lielā mitruma dēļ daļa ražas noderēs vienīgi lopbarībai.

Kooperatīvu plašāka sadarbība, kas ļautu paplašināt eksportu - viena no iespējām graudkopības nozarē. Par to liecina Lauksaimnieku apvienības veiktais pētījums par graudkopības nozari Latvijā. Apvienība kā labu iespēju saredz Latvijas graudaudzētāju nozīmes pieaugumu pasaules tirgos, ko sekmē citu valstu ražas apjoma samazināšanās.

Tieši šogad, pēc provizoriskām aplēsēm, Latvijā ievākta graudu rekordraža, lai gan to kvalitāte daudzos gadījumos atbilst lopbarības graudiem un pārtikā tos izmantot nevar.

Šogad pārtikas kviešu un lopbarības kviešu vidējā iepirkuma cena Latvijā turpina palielināties un 2012. gadā ir par 20% augstāka nekā 2011.gada oktobrī, tikmēr graudu cenas pasaules biržās joprojām saglabājas stabili augstas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sviesta cenām Latvijā tuvākajos mēnešos vajadzētu kristies salīdzinājumā ar esošo cenu līmeni, aģentūrai LETA prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa pastāstīja, ka kopumā piena produktu cenām Latvijas veikalos nevajadzētu kāpt. Sviesta cenām, kas pērn būtiski palielinājās, vajadzētu samazināties. Globālajā tirgū sviesta cenām ir tendence samazināties jau kopš pērnā gada. Lai arī Latvijā patlaban sviesta cena vēl ir salīdzinoši augsta, paredzams turpmāks sviesta cenu kritums.

AREI vadītāja piebilda, ka kopumā vairumam pārtikas produktu Latvijā cenas šogad saglabāsies stabilas, ar nelielu pieauguma tendenci. Vairumā gadījumu pārtikas cenām nav pamata samazināties, jo palielinājusies minimālā alga, ko lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā saņem liels īpatsvars cilvēku. Tāpat šogad ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai un gāzei, līdz ar to ražošanas process nav kļuvis lētāks un nav pamata cerēt, ka pārtika Latvijā kļūs lētāka. Taču nav arī tādas pārtikas produktu grupas, kur tuvākajā cenas būtiski kāps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dūklavs: Naudas atbalsta graudkopjiem nebūs; meklēs iespējas palīdzēt citādi

LETA, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudkopjiem papildus valsts atbalstu nemaksās, bet meklēs citus situācijas risinājumus, piemēram, nodokļu maksājumu termiņu pagarinājumus, bezakcīzes degvielas daudzuma palielināšanu vai papildu iespējas graudu bunkuru celtniecības finansēšanai, pirmdien pēc tikšanās ar Latvijas lielāko graudkopības kooperatīvu vadītājiem Edgaru Ružu un Induli Jansonu atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

«Maksājumi no valsts nav iespējami, līdzīgi kā tas ir piensaimniecībām. Jāsaprot, ka piensaimniekiem jāglābj šķirnes ganāmpulki, kamēr graudi bunkuros var pagaidīt dažus mēnešus, kamēr pieaug cena. Tomēr jautājumus risinām, piemēram, attiecībā uz iespēju pagarināt nodokļu termiņus, tāpat atklāts jautājums ir bezakcīzes degviela, papildu projekti graudu bunkuru celtniecībai un vēl dažas citas iespējas,» sacīja Dūklavs.

Viņš atzina, ka situācija graudkopībā nav vienkārša, tomēr zaudētāji nav tās saimniecības, kuras laicīgi apdrošināja sējumus.

«Tiem, kas bija apdrošinājušies, situācija pulka labāka. Pasaules gals vēl nav, tomēr zemniekiem ir jāpārskata saimniekošana. Graudkopība, tāpat kā citas nozares, saistīta ar risku. Tie, kas bija apdrošinājušies, faktiski neko nezaudēja,» norādīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Labību nepārdod, gaidot labākas cenas

Lelde Petrāne, 26.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki šobrīd vairāk izvēlas slēgt līgumus par labības uzglabāšanu, nevis pārdošanu, informē Žilvinas Pakeltis, AS Rīgas Dzirnavnieks valdes loceklis.

Šobrīd AS Rīgas Dzirnavnieks turpina līgumu slēgšanu ar zemniekiem par jaunās sezonas graudu ražas iepirkumiem, un aktivitāte ir līdzīga kā pērn ap šo laiku. Šobrīd uzņēmums ir noslēdzis līgumus par kopējiem apjomiem, kas atbilst vairāku mēnešu miltu ražošanas vajadzībām.

Liela daļa līgumu tiek slēgti par graudu uzglabāšanu, nevis pārdošanu, tādējādi saglabājot iespējas izvēlēties pārdot sev izdevīgākā brīdī – piemēram, rudenī vai pat nākamā gada sākumā, atkarībā no graudaugu cenu tendencēm biržās.

Pagaidām laikapstākļi lutina graudu audzētājus un, ja tie turpinās būt labvēlīgi arī turpmākos divus mēnešus, tad arī šogad Latvijā un Lietuvā var sagaidīt vienas no labākajām pēdējo gadu graudu ražām. Tiesa, siltās ziemas dēļ var pieaugt dažadu augu slimību riski, brīdina uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Rīgas Dzirnavnieks šosezon plāno iepirkt līdz 150 000 tonnu graudu

Dienas Bizness, 24.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudaugu pārstrādes uzņēmums AS Rīgas Dzirnavnieks atklāj jauno ražas sezonu un šosezon plāno iepirkt līdz 150 000 tonnas graudu – kviešus, rudzus un auzas, informē kompānijā.

Rīgas Dzirnavnieks plāno fokusēties uz trīs kultūrām - kviešiem, rudziem un auzām. Papildu uzmanība tiks veltīta bioloģiskajiem graudu iepirkumiem, kā arī graudiem, kas tiek audzēti bez augšanas regulatoriem. Šogad graudu cenas saglabā dažādību, un šobrīd tās ir līdzīgā cenu līmenī kā pērn sezonas sākumā.

«No mums pieejamās informācijas ziemāji izskatās labi, bet vasarāji - sliktāk, lai gan par to neuztraucamies. Pagājušajā gadā jūnija beigās un jūlija pirmajā pusē bija augsta gaisa temperatūra un sausums, kam sekoja ilgstošs lietus ražas novākšanas laikā. Ceru, ka tas neatkārtosies šogad, jo ir labāk, ka lietus ir tagad, bet sausāks un saule ražas novākšanas periodā. Ar laikapstākļiem un to nepatstāvīgumu saskaras arī citviet pasaulē. Ziemeļamerikā un dažviet Rietumeiropā, piemēram, Francijā varēja novērot sausumu pirms ražas novākšanas, kamēr citviet bija labāks saules un lietus līdzsvars, piemēram, Vācijā un Polijā,» komentē Žilvinas Pakeltis, Rīgas Dzirnavnieks valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vēro, vai Ukrainas olu ražotājiem izdosies atvērt ražotni Latvijā

Anita Kantāne, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 1,8 miljoniem ik dienu saražoto olu AS Balticovo ierindojas ne vien Baltijas, bet arī Ziemeļeiropas lielāko olu ražotāju sarakstā. Šā gada lielais lauksaimniecības izaicinājums – sausums – ietekmēs olu pašizmaksu arī Balticovo ražotnēs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā nozare vēro, vai Ukrainas olu ražotājiem izdosies atvērt ražotni Latvijā.

Nemitīgu sekošanu līdzi pircēju dzīvesveidam un pārtikas uzņēmumu vajadzībām, kā arī ražotnes modernizēšanu var saukt par AS Balticovo veiksmes atslēgu. Efektīva ražotne – šādi izveidoto ražošanas procesu raksturo AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Uzņēmums nodarbina gandrīz 300 iedzīvotāju, un gadā tiek saražoti teju 700 miljoni olu, veidojot aptuveni 50 miljonus eiro lielu apgrozījumu gadā. Latvijā no saražotā paliek aptuveni 30%, pārējā produkcija tiek eksportēta uz 20 valstīm, arī ārpus Eiropas. «Nodokļu reforma ļaus peļņu reinvestēt ražotnē,» norāda T. Auškāps un uzsver, ka AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pārstrādātāja AS Rīgas Dzirnavnieks pērnā finanšu gada apgrozījums sasniedzis 22,2 miljonus eiro.

Uzņēmuma attīstībai pērn izveidota jauna ražošanas līnija jaunajām Herkuless ātri pagatavojamajām auzu biezputrām traukos, uzsākta bioloģisko produktu ražošana Herkuless graudaugu pārslu segmentā, sākta jaunu eksporta tirgu apgūšana, kā arī uzstādīts bioloģiskās apkures katls.

Zemākas cenas vietējā un eksporta tirgos, kā arī apjomu samazinājums uz Krieviju un Ukrainu politiskās nestabilitātes dēļ ietekmējis arī Rīgas Dzirnavnieku, atzīst uzņēmuma valdes loceklis Žilvinas Pakeltis. Taču uzņēmums diversificējis eksportu uz jaunām valstīm - pērn uzsākts eksports uz Itāliju un Tuvajiem austrumiem.

Papildus uzņēmums strādā arī pie produkcijas ražošanas izmaksu optimizācijas, piemēram, uzstādot alternatīvā kurināmā apkures katlu, kas dedzina graudu sēnalas. Lielākais investīciju projekts uzņēmumam pērn bijis jaunas Herkuless putras ražošanas līnijas atklāšana, kuras izveidē ieguldīti ap pusmiljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru