Likumi

Grib revidēt jauno būvniecības regulējumu

Māris Ķirsons
, 28.04.2015

Jaunākais izdevums

Jaunajā Būvniecības likumā vēlas izmaiņas attiecībā uz Būvniecības valsts kontroles biroju, pagaidām tiek laboti valdības noteikumi

To, ka Ekonomikas ministrijā ir sagatavots iespējamais grozījumu projekts tikai pērn spēkā stājušajās Būvniecības likumā, Saeimas Zolitūdes parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē, atbildot uz Valsts kontroles padomnieka Edgara Pastara jautājumu, atzina Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis. Viņš norādīja, ka jautājums ir par situāciju, kāda veidosies pēc šā gada 1. jūlija attiecībā uz Būvniecības valsts kontroles biroja funkcijām. Proti, 1. jūlijā šai institūcijai būs jāpieņem ekspluatācijā jaunas vai esošu būvju pārbūves, ja publisku būvdarbu līgumcena ir 1,5 milj. eiro vai vairāk. «Kā lai pieņemam šādu objektu ekspluatācijā, ja neviens no biroja ekspertiem, tajā ne reizi nav bijis?» retoriski jautāja P. Druķis. Viņaprāt, šāda situācija, nav īsti adekvāta, tāpēc ir vajadzīgas izmaiņas. Būvniecībā arī neesot iespējams sākotnēji pilnīgi precīzi noteikt izmaksas, jo tās varot arī pieaugt, tāpēc kritērijs, kad birojam obligāti ekspluatācijā jāpieņem būves, kuru būvdarbu līgumcena ir 1,5 milj. eiro, ir ļoti nosacīts. Pēc P. Druķa sacītā, būvniecības kļūdas jau nav tikai būvdarbu kļūdas. Proti, Norvēģijas pieredze rāda, ka būvdarbu kļūdas ir tikai 30%, savukārt 70% ir ieceres un projekta nepilnības, projektēšanas kļūdas un neatbilstoši būvizstrādājumi.

Visu rakstu Grib revidēt jauno būvniecības regulējumu lasiet 28. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ašeradens: Būvniecības nozarei nākamo trīs gadu laikā ir potenciāls ik gadu augt par 10%

LETA, 18.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini liecina, ka nākamo trīs gadu laikā Latvijas būvniecības izaugsmes potenciāls ir 10% gadā, šodien Būvniecības nedēļas 2017 atklāšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs norādīja, ka finanšu konsultāciju kompānijas "Pwc" veiktajā pētījumā par globālās būvniecības attīstību līdz 2030.gadam, secināts, ka globālie būvniecības apjomi pieaugs par 85%, kas būtībā palielināsies, balstoties uz attīstīto valstu atgūšanās no ekonomiskās nestabilitātes.

Ašeradens skaidroja, ka būvniecības nozares vidēja termiņa attīstības stratēģijā iestrādāts mērķis nozarei nākamo septiņu gadu laikā dubultot savu apgrozījumu, sasniedzot trīs miljardus eiro, plānojot ikgadējo nozares pieaugumu par 8% līdz 9%. "Redzēsim. Tas ir ļoti ambiciozs mērķis, bet es gribētu teikt, ka, ja mēs to sabalansējam ar eksporta mērķiem, (..) tad pilnīgi noteikti tas ir iespējams," sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valsts kontrole: Administratīvais slogs privātmāju būvniecībai ir pārāk sarežģīts

Db.lv, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir visvienkāršāk uzbūvēt privātmāju paša spēkiem, ievērojot normatīvo regulējumu. Tomēr būvniecības procesa administratīvais slogs un dažādu saskaņojumu laikietilpība to padara sarežģītu un nepamatoti apgrūtinošu gan būvētājiem, gan uzraugiem, secinājusi Valsts kontrole.

Turklāt apjomīgo un sarežģīto normatīvo aktu prasības ne vienmēr ir saistītas ar drošas būvniecības veicināšanu. To revīzijā par būvniecības procesa efektivitāti secinājusi Valsts kontrole.

Lai arī Latvijā izveidotais būvniecības administratīvais process būtiski neatšķiras no pasaulē atzītās labās prakses, tomēr jau vairākus gadus Pasaules Bankas Doing Business ziņojumā par Latviju būvniecības saskaņošanas process tiek izcelts kā viena no vājākajām konkurētspējas indeksu ietekmējošajām jomām. Situāciju nav uzlabojis arī jaunais Būvniecības likums, kas stājās spēkā 2014. gadā. Būvniecības procesa saskaņošanai Latvijā ir jāveic 14 procedūras, kam nepieciešamas 192 dienas. Tas ir vidēji divas reizes ilgāk nekā Lietuvā (75 dienas) un Igaunijā (103 dienas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī jaunais būvniecības procesu regulējums ir spēkā tikai kopš pagājušā rudens, nepilnības tajā rod gan juristi, gan būvnieki , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Vēlme sakārtot būvniecības procesa normatīvo regulējumu ir visnotaļ apsveicama iniciatīva. Jaunā Būvniecības likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu izstrāde un pieņemšana iezīmē, ka notiek arī reāla darbība mērķa sasniegšanai. Tomēr prakse rāda, ka arī jaunā būvniecības procesa regulējuma piemērošanā ir sastopami nenoregulēti un pretrunīgi interpretējami aspekti,» DB norāda zvērināta advokāte Linda Štrause un juriste Aija Kreicberga.

Jaunais Būvniecības likums vēl ir tik jauns, ka visi ar to saistītie riski un problēmas nemaz nav izgaismojušies, pauž arī zvērināta advokāte Laine Skopiņa. «Pašreiz būtiskākās problēmas esam konstatējuši saistībā ar jaunā likuma pārejas noteikumiem. Proti, tie neparedz visus gadījumus, kad būvniecības procesā iesaistītajām personām nākas saskarties ar abiem regulējumiem vienlaicīgi. Piemēram, pārejas noteikumi neatrunā kārtību, kādā veicamas izmaiņas saskaņā ar veco likumu izstrādātos būvprojektos. Tas nozīmē, ka ir iespējami vairāki risinājumi attiecībā uz uzņēmēju, kas vēlas savu būvniecības ieceri realizēt. Tas neveicina būvniecības procesa caurspīdīgumu un paredzamību, kas ir izšķiroši normālas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanā. Tāpat neatrisināts ir jautājums saistībā ar jaunajiem garantijas termiņiem, kas piemērojami arī būvniecības procesiem, kas iesākti saskaņā ar veco likumu. Pārejas termiņš, kurā apdrošināšanas līgumi ir jāpārslēdz, ir noteikts, bet nav noteikts, kas sedz papildu izmaksas, kas ir radušās saistībā ar jauno garantijas termiņu. Līdz ar to pušu starpā rodas strīdi, un beigās visbiežāk pasūtītājs ir tas, kas maksā, jo viņš ir vairāk ieinteresēts projekta pabeigšanā,» viņa uzsver. Tā kā lielākā daļa projektu ir iesākti saskaņā ar veco likumu, ir loģiski, ka pašreiz konstatētās problēmas ir saistītas tieši ar pārejas noteikumiem. Paredzams, ka tad, kad tiks realizēti projekti tikai saskaņā ar jauno likumu, izgaismosies jaunas problēmas citās būvniecības procesa stadijās, viņa norāda. «No juridiskā viedokļa raugoties, uzskatām, ka jaunajam likumam izšķiroši būs tas, ko tiesas nolems attiecībā uz būvatļaujas atzīmju pārsūdzēšanas iespējām. Ja tiesas izlems atļaut atzīmju pārsūdzēšanu, ko jaunais likums tiešā tekstā neparedz, visticamāk, mūs gaida jaunas izmaiņas regulējumā,» pauž L. Skopiņa. Viņa arī atzīst – būvniecības nozarē strādājošie klienti norāda uz ļoti specifiskām problēmām, kuras tos skar, tādēļ secināms, ka «mūs sagaida arī daudz praktiskas dabas problēmu saistībā ar jauno regulējumu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Būvniecības likuma pārsteigums tiesu praksē

Sandis Bērtaitis, Artūrs Caics, advokātu birojs FORT, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši gandrīz trīs gadi, kopš stājies spēkā jaunais Būvniecības likums, kas principiāli izmainīja būvniecības ieceres realizācijas kārtību. Iepriekš pasūtītājs būvatļauju varēja iegūt būvniecības dokumentācijas sagatavošanas noslēguma posmā, kad bija saņemts plānošanas un arhitektūras uzdevums, pilnībā izstrādāts būvprojekts un izpildīti citi priekšnoteikumi būvdarbu uzsākšanai. Pašlaik būvatļauja tiek saņemta gandrīz pašā sākuma posmā tūlīt pēc būvniecības ieceres vienkāršota izklāsta būvprojektā minimālajā sastāvā. Tomēr būvatļaujas saņemšana vēl nedod tiesības uzsākt būvdarbus – ir jāizpilda visi būvatļaujā ietvertie nosacījumi un jāsaņem būvvaldes atzīme būvatļaujā, ka nosacījumi ir izpildīti.

Izmaiņu mērķis bija vienkāršot būvniecības procesu un uzlabot komercdarbības vidi, novēršot novēlotus trešo personu iebildumus pret būvniecības ieceri. Pirms jaunā likuma pieņemšanas vairākos gadījumos bija konstatēta problēma, ka ar būvniecību saistītie strīdi veidojās pēc būvatļaujas saņemšanas, kad pasūtītājs bija jau ieguldījis ievērojamus laika un finanšu resursus būvniecības dokumentu izstrādē. Jājautā, vai likumdevējs ar jauno likumu tiešām ir noteicis kārtību, kas to novērš .

Nav šaubu, ka būvatļauja ir administratīvais akts, jo to skaidri noteic Būvniecības likums. Tāpat likumā ir pietiekami skaidri noteikta būvatļaujas apstrīdēšanas kārtība, kas vairumā gadījumu paredz strīdu risināšanu vēl pirms būvdarbu uzsākšanas. Tātad varētu likties, ka likumdevējs šo mērķi ir izpildījis. Taču likumā nav skaidri noteikts jautājums par būvatļaujā izdarīto atzīmju statusu un apstrīdēšanas iespēju. Kāds bija sākotnējais likumdevēja nolūks attiecībā uz šo jautājumu, un kādu atbildi uz to sniedz tiesu prakse?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvniecības padome, būvniecības nozares lielākās nevalstiskās organizācijas un Ekonomikas ministrija ir vienojušās par Latvijas būvniecības nozares attīstības vīziju 2024. gadam un apstiprināja to padomes sēdē, informē EM.

Būvniecības nozares attīstības stratēģija apvieno nozares un valsts pārvaldes intereses un vajadzības, kā arī nosaka nozares mērķus un prioritārās aktivitātes nozares līdzsvarotai attīstībai. Stratēģijas galvenais uzdevums ir noteikt vienotu politiku ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Latvijas būvniecības nozares attīstībai.

Lai sasniegtu Latvijas būvniecības nozares attīstības vīziju, Latvijas Būvniecības padome definējusi piecus nozares stratēģiskās attīstības mērķus:

- samazināt būvniecības regulējuma birokrātiju, par 50% samazinot kopējo procesa termiņu un digitalizējot risinājumus, tādējādi nodrošinot efektīvāku būvniecības procesu;

- kāpināt nozares produktivitāti trīs reizes, lai tā sasniegtu top 10 ES dalībvalstu vidējo rādītāju;- palielināt būvniecības nozares apgrozījumu no pašreizējiem 1,5 miljardiem EUR gadā līdz 3 miljardiem EUR gadā;-

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas Būvniecības padomi vadīs Gints Miķelsons

Žanete Hāka, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 7.decembrī Ekonomikas ministrijā notika Latvijas Būvniecības padomes sēde, kurā tika ievēlēti padomes priekšsēdētājs un tā vietnieks, kā arī iezīmēti jaunās Padomes galvenie darba virzieni, informē EM.

Par Padomes priekšsēdētāju būvniecības nozari pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji ievēlēja Ilgtspējīgas Būvniecības padomes valdes priekšsēdētāju Gintu Miķelsonu, bet par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēja biedrības Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes locekli Baibu Fromani.

Iezīmējot jaunās Padomes darba uzdevumus un mērķus, Gints Miķelsons uzsvēra, ka nepieciešams uzlabot Padomes darba efektivitāti, pārskatot īstermiņa un vidēja termiņa mērķus un stiprināt Padomes statusu un ietekmi nozares attīstībai būtisko jautājumu risināšanā.

Uzrunājot padomi EM valsts sekretāra vietnieks, Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktors Edmunds Valantis aicināja pievērst uzmanību plašajiem izaicinājumiem būvniecības nozarē, kas kopīgiem spēkiem ir jārisina, īpaši jautājumos, kas saistīti ar ēnu ekonomiku, kā arī būvniecības kvalitātes uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Būvniecības procesa neprognozējamība atbaida ārvalstu investorus

Ģirts Greiškalns, Ārvalstu investīciju eksperts, 30.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešo ārvalstu investīciju kritumam Latvijā pēdējos gados ir vairāki iemesli – ārvalstu investorus biedē ne tikai tādas ilgstoši neatrisinātas problēmas kā ēnu ekonomika, korupcija, maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas riski un Latvijas neparedzamā nodokļu vide, bet arī trūkumi būvniecības regulējumā.

Pēdējo gadu laikā nepieciešamība uzlabot ar būvniecību saistīto normatīvo regulējumu un investīciju vidi noteikta par vienu no Latvijai sasniedzamajiem mērķiem. Jāuzsver gan, ka būvniecība ir jāskata kopā ar teritoriālo plānošanu, jo būvniecība ir teritorijas plānojuma īstenošana dabā. Līdz ar to arī mērķis būtu pilnveidot ar teritoriālo plānošanu un būvniecību saistītos normatīvos aktus, radot efektīvu, vienotu un prognozējamu teritoriālās plānošanas mehānismu, kā arī palielināt prognozējamību un skaidrību attiecībā uz procedūrām un termiņiem, kas investoriem jāievēro, attīstot investīciju projektus.

Pašlaik spēkā esošais būvniecības regulējums būtiski apgrūtina gan būvniecības procesā iesaistīto ikdienas darbu, gan ar to tieši nesaistītu nozaru - rūpniecības, lauksaimniecības, tirdzniecības un publisko pakalpojumu nākotnes attīstību. Lielais administratīvais slogs, atšķirīgās likuma interpretācijas un sadrumstalotais valsts institūciju atbildību sadalījums būvniecības procesu ir padarījis teju neparedzamu, kavējot iesākto projektu realizāciju un atturot no jaunu projektu uzsākšanas. Pat tie ārvalstu investori, kas neplāno tieši ieguldīt jaunu objektu būvniecībā, bet vēlas veikt investīcijas citu nozaru uzņēmumos Latvijā, apzinās, ka agri vai vēlu tās rezultēsies būvniecībā, piemēram, paplašinot uzņēmuma darbību un būvējot jaunu ražotni, biroja ēku vai liellopu novietni. Izvērtējot iespējamos riskus un to, ka laika periods, kas šķirs būvprojektu no objekta pieņemšanas ekspluatācijā, nav prognozējams, investori kļūst piesardzīgi un nereti izlemj mainīt savus investīciju plānus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā atliek līdz jauna regulējuma pieņemšanai

LETA, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā atliek līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā alternatīvs mazo uzņēmumu regulējums, šodien vienojās Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Līdz ar to, neatkarīgi no tā, vai Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinās vai neizsludinās Saeimā pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, šā gada decembrī valdība plāno iesniegt Saeimā grozījumus MUN likumā, papildinot to ar pārejas noteikumiem, proti, tās likuma normas, kas paredz mikrouzņēmuma režīma izbeigšanas termiņus, stāsies spēkā tikai pie nosacījuma, ja Saeimā tiks apstiprināts jauns mazo uzņēmumu regulējums.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aģentūrai LETA sacīja, ka tādējādi Saeimā pieņemtie grozījumi MUN likumā, kurā paredzēts mikrouzņēmumu regulējuma izbeigšanas termiņš, pagaidām nebūs spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības procesa dokumentu aprite no nākamā gada plānota elektroniski

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē šā gada 18. septembrī valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus Būvniecības likumā, lai no 2019. gada visa būvniecības procesā nepieciešamā dokumentācija notiktu tikai elektroniski – dokumentācijas iesniegšana, lēmumu pieņemšana un saskaņojumu veikšana notiks Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), informē EM.

Izstrādātie grozījumi likumā paredz pāriet uz būvniecības procesa pilnīgu elektronisku dokumentu apriti no 2019. gada 1. janvāra. Pašvaldībām, kas vēl nejutīsies gatavas pilnībā pāriet uz elektronisku dokumentu apriti, plānots dot iespēju saistošajos noteikumos iekļaut normu par pārejas periodu, bet ne ilgāk par 2019. gada 31. decembri. Noslēdzoties pārejas periodam, būvniecības process būs iesākams un turpināms tikai elektroniski. Izņēmums saglabāsies uz tiem būvniecības procesiem, kuri jau ir iesākti papīra veidā – šos procesus varēs pabeigt papīra veidā bez termiņa ierobežojuma.

Dokumentu elektroniska aprite ļaus ikvienam būvniecības procesa dalībniekam neatkarīgi no viņu atrašanās vietas sev ērtā, ātrā un efektīvā veidā bez papildu administratīvā sloga saņemt valsts nodrošinātos elektroniskos pakalpojumus BIS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FIDIC līgumu ieviešanai ir jābūt jēgpilnai un labi pārdomātai

Olga Feldmane, Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas (International Federation of Consulting Engineers, turpmāk – FIDIC) izstrādātā būvniecības līgumu pakete (turpmāk - FIDIC līgumi) ir tapusi ilgākā laika periodā, apkopojot augsti kvalificētu būvniecības nozares ekspertu zināšanas un pieredzi.

Līgumi piedāvā līdzsvarotu līgumslēdzējpušu attiecību regulējumu, efektīvu strīdu izskatīšanu mehānismu, kā arī elastīgu un pārdomātu līguma saistību izpildes procesu.

Runājot par FIDIC līgumu ieviešanu Latvijā publiskajos iepirkumos, ir jāņem vērā vairāki apsvērumi. FIDIC līgumi satur universālo līgumtiesisko attiecību regulējumu, līgumi nav piesaistīti kādas konkrētās valsts likumdošanai. Tieši tāpēc tos sauc par vispārīgajiem līgumu noteikumiem, ļaujot līgumslēdzējpusēm ar speciālajiem noteikumiem pielāgot regulējumu konkrētās valsts regulējumam, kā arī konkrētās būvniecības ieceres vajadzībām. Tā ir gan priekšrocība, gan trūkums, jo pārāk plaša atkāpšanās no vispārīgajiem noteikumiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības valsts kontroles biroja direktora amatā iecelta Svetlana Mjakuškina

Zane Atlāce-Bistere, 29.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atbalstījis Valsts kancelejas konkursa komisijas izvēlēto kandidatūru Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktora amatam, apstiprinot tajā Svetlanu Mjakuškinu, informē ministrijā.

Amata pienākumus viņa sāks pildīt 2017. gada 1. augustā. «Par BVKB tuvākā darba prioritātēm saredzu e-pārvaldības ieviešanu būvniecības procesā un līdz ar to Būvniecības informācijas sistēmas tālāku attīstību, kā arī publisku ēku ekspluatācijas drošības kontroļu un būvspeciālistu sertificēšanas nodrošināšanu,» uzsver A.Ašeradens.

Atbildīga amata pienākumu izpilde, spēja saskatīt būtisko, kā arī spēja plānot un organizēt darbu mērķa sasniegšanu, ļāvusi S.Mjakuškinai ieņemt vadošus amatus Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Šobrīd S.Mjakuškina pilda Patērētāju tiesību aizsardzības centra Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktores pienākumus. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā S.Mjakuškina strādā kopš 2007. gada, iepriekš pildot Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktora vietnieces, Tehniskās un metroloģiskās uzraudzības daļas vadītājas un vecākās ekspertes pienākumus. Pēdējos gadus viņas kompetencē bijusi arī būvizstrādājumu uzraudzība gan tirgū gan būvlaukumos, kas apliecina profesionālu izpratni par būvniecības nozarē notiekošo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas teritorijas jaunais plānojums turpmākajiem 12 gadiem, kam būtu jāstājas spēkā 2019. gada sākumā, izvēlējies akcentēt monocentrisku attīstību: ar zemāku būvju augstumu, lielu uzsvaru liekot uz plāna iespējamo tālāko detalizāciju, tā Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) konferencē Kā attīstīsies nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?, informēja Eversheds Sutherland Bitāns partnere un zvērināta advokāte Ilze Kramiņa.

Viņas pārstāvētais birojs sniedz juridisko atbalstu jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātājiem un Rīgas pašvaldībai, veidojot jauno teritorijas plānojumu.

Advokāte informēja gan par plāna izstrādes vēsturi, gan par aktualitātēm, ar kurām būs turpmāk jārēķinās. Process aizsācies 2012. gadā, kad tika pieņemts lēmums, ka Rīgai ir nepieciešams jauns plānojums, un visus šos sešus gadus notikusi aktīva darbība pētot, saņemot priekšlikumus, iesaistot sabiedrību, un domājot, kā Rīgai turpmāk attīstīties. Darbs rezultējies jaunā teritorijas plānojuma 1. redakcijā. Publiskā apspriešana notika janvārī, februārī, un tā ir formāli noslēgusies ar saņemtiem apmēram 1500 priekšlikumiem, stāstīja viņa. Darbs pie plāna turpināsies: to papildinās, pilnveidos, un ir plānots, ka tas varētu stāties spēkā 2019. gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs ekspluatācijā pieņems tikai tās publiskās būves, kurām būv atļauja izsniegta no pērnā gada 1. oktobra

To paredz Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Būvniecības likumā, kuru Saeima steidzamības kārtībā varētu skatīt jau šīs nedēļas plenārsēdē. Tāds bija Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmums.

Jāatgādina, ka pērn 1. oktobrī spēkā stājās jaunais Būvniecības likums, kurš noteica: Būvniecības valsts kontroles birojs no šā gada 1. jūlija pieņems ekspluatācijā jaunas vai esošu būvju pārbūves, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, kā arī tādas, kuru ieceres iesniedzējs ir pašvaldība, ja publisku būvdarbu līgumcena ir 1,5 milj. eiro vai lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumiem Autopārvadājumu likumā, ar kuriem paredzēts Latvijā ieviest kopbraukšanas jeb ridesharing pakalpojumus, varētu būt nopietns lobijs, pieļāva Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks.

Viņš norādīja, ka attiecīgajam likumprojektam autori galvenokārt ir paši Uber un Taxify un nav korekta šāda likumprojekta virzība, pēc būtības apejot par nozari atbildīgo Satiksmes ministriju.

Tāpat viņš uzsvēra, ka LPPA neviens nepiedāvāja piedalīties likumprojekta izstrādē vai sniegt atzinumu. Asociācija ir skeptiska par piedāvāto regulējumu, skaidrojot, ka arī pašreizējā situācija ir pietiekama, lai varētu attīstīties Uber un Taxify.

Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz to, ka jaunais regulējums ir drauds sabiedriskajam transportam, jo nelegālie pārvadātāji varētu izmantot likuma izmaiņas, attiecinot jauno regulējumu uz sevi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

BIM ieviešana ir vienīgais loģiskais ceļš Latvijas būvniecības nozares attīstībai

Sigita Janvāre - VNĪ valdes locekle, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no būtiskākajām drīzumā gaidāmajām izmaiņām VNĪ iepirkumos būs prasība izmantot būvju informācijas modelēšanu jeb BIM, kas jau izraisījusi plašu rezonansi sabiedrībā. Mēs kļūsim par ledlaužiem būvniecības digitalizācijā Latvijas publiskajā sektorā. Paši testēsim, kā tā strādā, un dalīsimies savā pieredzē, palīdzot arī citiem, tādējādi kopīgi ieviešot BIM visā valstī.

Būves informācijas modelēšana (BIM) nav tikai mūsu iegriba – tā ir mūsdienīgas būvniecības nozares nepieciešamība. Tas ir kopīgs Ekonomikas ministrijas, būvniecības nozares un citu ieinteresēto pušu projekts, kas raida spēcīgu signālu par pārmaiņām Latvijas būvniecības nozarē. Esam pārliecināti, ka tas ir vienīgais loģiskais ceļš Latvijas būvniecības nozares attīstībai.

Ziemeļvalstīs gūtā pieredze liecina, ka būvniecības digitalizācija ir vienīgais veids, kā nodrošināt procesu efektivitāti un caurspīdīgumu. Tas palīdzēs efektīvi tikt galā ar lielākajiem būvniecības izaicinājumiem, ļaus izvairīties no projektēšanas nepilnībām un samazināt būvdarbu izmaksas, vienlaikus uzlabojot komunikāciju un darbību koordināciju starp projektētājiem, būvniekiem un pasūtītāju. Tādējādi būvniecības process būs operatīvāks un precīzāk prognozējams. Vienlaikus ēkas digitālais dvīnis neapšaubāmi atvieglo apsaimniekošanas un uzturēšanas procesu un palielina nekustamā īpašuma vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināts - Arčers valdes locekle: Būvniecības nozarē tik tiešām ir grūti laiki

Lelde Petrāne, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jāpiekrīt Māra Saukāna teiktajam – būvniecības nozarē tik tiešām ir grūti laiki, kas turpināsies vismaz vēl gadu. Līdz ar pārrāvumu Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē ir ievērojami samazinājies būvniecības apjoms, konkurence kļūst arvien sīvāka, joprojām strādājam pēc zemākās cenas principa, bet tirgus sakārtošana arvien kavējas,» biznesa portālam db.lv sacīja SIA Arčers valdes locekle Maija Baltgalve.

«Turklāt situāciju negatīvi joprojām ietekmē arī hroniski nerisinātās un iepriekšējos gados ignorētās problēmas likumdošanā, kas regulē publiskos iepirkumus, konkurenci, kvalitātes prasības, uzraudzību un citus nozarei būtiskus faktorus. Viss liecina par to, ka lielākajai daļai būvniecības uzņēmumu šogad būs ievērojami sliktāki finanšu rādītāji nekā gadu iepriekš,» viņa skaidroja.

«Taču brīdī, kad beidzot sāksim apgūt iekavēto ES fondu finansējumu, novājinātā Latvijas būvniecības nozare saskarsies ar kritisku kvalificēta darbaspēka trūkumu, ievērojamu izmaksu pieaugumu un saspringtu darba grafiku, lai paspētu iekļauties finansējuma apguves termiņos. Tās būs sekas pārraudzības trūkumam, par ko nozare brīdināja jau pirms iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda beigām,» uzsver SIA Arčers valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta: Noraida Nacionālās bibliotēkas būvnieku prasību par 12,1 miljona eiro piedziņu no valsts

LETA, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien pilnībā noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, pieņemto nolēmumu skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību «Nacionālā būvkompāniju apvienība» par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vieni cenšas mīkstināt prasības, citi – padarīt neizpildāmas

Māris Ķirsons, 30.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu notikumi un normatīvie akti ir būtiski mainījuši spēles noteikumus nozarei, tajā pašā laikā notiek mēģinājumi mīkstināt prasības būvinspektoriem, lai par tiem varētu strādāt cilvēki bez praktiskā darba pieredzes

To intervijā DB stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Būvniecības padomes priekšsēdētāja vietnieks Māris Jurēvičs. Viņš atzīst, ka nozarē pēdējo divu gadu laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas, kuras saistītas ne tikai ar jaunu būvniecības regulējumu, ar Zolitūdes traģēdiju, bet arī ar izmaiņām pieprasījumā pēc šīs jomas pakalpojumiem.

Kādas pārmaiņas ir notikušas būvniecības jomā pēdējo gadu laikā?

Nekas nestāv uz vietas, pārmaiņas notiek nemitīgi. Protams, nekustamais īpašums un ar to saistītā būvniecība, rekonstrukcija un renovācija vairs nav tik spēcīgs Latvijas ekonomikas dzinējspēks, kāds tas bija līdz 2008. gadam, tomēr nozare joprojām ir būtiska tautsaimniecības struktūra, kurā tiek nodarbināti daudzi strādājošie. Nenoliedzami ekonomiskā krīze ir mainījusi nozares vektoru, jo lielākie projekti ir saistīti ar valsts un pašvaldību pasūtījumiem. Lielais vairums šo projektu ir jau tapuši vai vēl top, pateicoties ES struktūrfondu līdzfinansējumam. Pašreizējās prognozes liecina, ka arī nākamajos gados šī tendence būtiski nemainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būvniecības nozare ir kā augonis, ko neviens negrib aiztikt

Dzidris Augustinovičs, Būvniecības un apdares materiālu vairumtirgotāja SIA EBS valdes priekšsēdētājs, 09.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozarē ir būtiskas problēmas, ka gadu no gada sistemātiski netiek risinātas. Tā rezultātā zaudētāji ir visi - gan valsts, gan uzņēmēji, gan pasūtītāji, gan arī paši darba veicēji, savukārt nozare kopumā tiek degradēta un nav iespējama tās tālāka attīstība.

Problēmas būvniecības nozarē ir kā augonis, par kura esamību visi zina, taču neviens nav gatavs uzņemties tā likvidēšanu vai vismaz efektīvu ārstēšanu. Protams, nozares nelaimju cēloņi ir ļoti dažādi un tie nav vienā dienā atrisināmi. Taču pamatā tie izriet no Latvijas likumdošanas un nozares sistēmas caurumiem, kurus uzraugošajām institūcijām nav izdevies aizlāpīt jau vairākus gadu desmitus, esmu gandrīz pārliecināts, ka to neizdosies sakārtot arī ar jauno Būvniecības likumu.

Samilzusi problēma ir tā, ka jau gadiem būvniecības nozarē ir katastrofāli augsts pelēkās ekonomikas īpatsvars, turklāt neviena no iesaistītajām pusēm nav gatava to aktīvi risināt, lai gan zaudētāji no tā ir visi. Viens no ēnu ekonomikas veicinošiem faktoriem viennozīmīgi ir būvniecības nozarē visur valdošais zemākās cenas princips.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

EM: Būvniecības nozarē arī turpmāk sagaidāma mērena izaugsme

Žanete Hāka, 13.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā būvniecības nozarē arī turpmāk sagaidāma mērena izaugsme, prognozē Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vecākais referents Edmunds Gergelevičs.

Būvniecības nozares attīstību lielā mērā ietekmēs arī ES fondu līdzekļu pieejamība, viņš piebilst.

Lai gan 2014.gadā būvniecības produkcijas apjomi pieauga, jau 2014.gada otrajā pusē būvniecības izaugsmes tempi palēninājās un arī 2015.gada pirmajā pusē būvniecības nozares izaugsme bija vāja. Savukārt 3.ceturksnī būvniecības apjomi pieauga par 4,9% pret iepriekšējo gadu. Kopumā šī gada trīs ceturkšņos būvniecības apjomi pieauga par 1,1%, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo periodu.

3.ceturksnī visstraujāk pieauga inženierbūvju būvniecības apjomi, kas nodrošināja lielāko devumu būvniecības apjomu pieaugumā. Kopumā inženierbūvju būvniecības apjomi 3.ceturksnī bija par 15,3% lielāki nekā 2014.gada attiecīgajā periodā. Tas ir augstākais rādītājs kopš 2013.gada beigām. Vislielākais devums inženierbūvju kategorijā bija šoseju, ielu un ceļu būvniecības pieaugumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FIDIC jāievieš visos valsts iepirkumos

Jānis Uzulēns - Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas (LIKA) valdes loceklis, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekmīgas un attīstītas valstis jau sen būvniecības nozares līgumos izstrādājušas savus standartus, praktiski regulējot attiecības starp nozares dalībniekiem visos attiecību etapos.

Virkne valstu izmanto FIDIC (tajā skaitā arī nemaz ne tik sekmīgas valstis, piemēram, pēc OECD vērtējuma) kā standartu valsts iepirkumos. Un tad ir Latvija – unikāla, sekmīga un varena valsts, ja to vēta pēc būvniecības nozares rādītājiem.

Latvijā FIDIC līgumu formas (Sarkanā un Dzeltenā) izmantotas jau kopš 90. gadu vidus, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iepirkumos. Atjaunojot diskusiju par FIDIC kā valsts standartu, 2018. gadā RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes doktoranti sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju aptaujāja vairāk nekā 8000 Latvijas inženieru. Viens no jautājumiem – kādus tipveida līgumus izmanto ikdienas darbā Latvijā? 19% respondentu norādīja, ka izmanto FIDIC tipveida līgumus. Tā bija otrā populārāka atbilde, citi atzina, ka ar standartiem nav saskārušies. Tālab sniegtās atbildes ļauj secināt – FIDIC Latvijā ir viszināmākā standarta līgumu forma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB bankā sācis darboties Būvniecības finansēšanas centrs, informē bankas pārstāvji.

Tas radīts kā atbalsts potenciālo privātmāju īpašniekiem, kuri nereti būvniecības uzsākšanas sākumposmā saskaras ar dažādām neparedzētām un nezināmām situācijām. DNB Būvniecības finansēšanas centra konsultanti palīdzēs orientēties būvniecības procesā - aptvert gaidāmos finansiālos izaicinājumus un iespējami labāk sagatavoties mājokļa celtniecībai.

DNB Būvniecības finansēšanas centrs piedāvā kopā ar klientu iziet cauri visiem ar mājas būvniecības finansēšanu saistītajiem procesiem – no klienta kredītspējas noteikšanas līdz konsultācijām par mājas uzturēšanas izdevumiem. Centru vada Gatis Macāns, kurš DNB bankā jau astoņus gadus veic privātpersonu apkalpošanu un kreditēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi mazināt būvniecības izmaksas, atvieglot un padarīt caurskatāmāku saskaņošanas procesu, kā arī sekmēt kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu, šā gada 20.septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Būvniecības likumā, informē Ekonomikas ministrija.

Lai sekmētu kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu, ir nepieciešams izstrādāt tipveida līgumus, kuros būtu apvienota labākā prakse un līdzsvarotas pušu savstarpējās tiesības. Šādi līgumi mazinātu strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā un sekmētu būvniecības procesa paredzamību.

Plānots, ka šādi tipveida līgumi būtu obligāti izmantojami būvniecības publiskajos iepirkumos. Šobrīd katra pašvaldība vai valsts institūcija, kas izsludina publiskos iepirkumus būvniecībā izstrādā jaunu līguma projektu, vadoties pēc iepriekšējās pieredzes. Tas rada situāciju, ka būvkomersantam, piedaloties publiskos iepirkumos, tiek piedāvāti atšķirīgi līguma nosacījumi, kas vēlāk rada neskaidrības par līguma nosacījumiem un to piemērošanu. Šādos gadījumos būvkomersantam rodas papildu izdevumi, jo nereti darbi tiek apturēti, tā kā līgumos neviennozīmīgi tiek atrunātas dažādas situācijas, kas var rasties būvniecības laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājās par 17,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,4 miljardi eiro.

Būvniecības produkcijas samazinājumu būtiski ietekmēja apjoma kritums inženierbūvju būvniecībā (40,7 % no kopējā būvniecības apjoma) par 33,3 %. Kritums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā samazinājums par 31,3 %, tiltu, estakāžu un tuneļu būvniecībā - par 29,9 %, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 29,5 %. Ievērojams samazinājums bija arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 11,5 %. Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,2 %.

Ēku būvniecība pagājušajā gadā samazinājās par 2,2 % un to ietekmēja kritums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 4,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru