Rīgas ostā trešdien piestājis Lielbritānijas kruīza kompānijas "Ambassador Cruise Line" kuģis "Ambience", tādējādi atklājot šī gada jūras kruīzu tūrisma sezonu, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Kruīza kuģis ar 1292 pasažieriem Rīgā ieradies Baltijas jūras ziemas kruīza "Nordic City Escapes" ietvaros, apmeklējot piecas Skandināvijas un Ziemeļeiropas ostu pilsētas - Skāgenu, Stokholmu, Rīgu, Klaipēdu un Kopenhāgenu.

Kuģis "Ambience" ir 245 metrus garš un 36 metrus plats. Kuģiem ir desmit klāji un 789 pasažieru kajītes ar maksimālo ietilpību līdz 1400 pasažieriem.

Rīgas ostā kuģis ieradās no Stokholmas un trešdienas vakarā dosies tālāk uz Klaipēdu.

Brīvostā atzīmē, ka līdz šim bija ierasts, ka kruīza kuģi Rīgā sastopami gada siltajos mēnešos, tomēr pēdējos gados vērojama jauna tendence - aktīvā kruīzu sezona Baltijas jūras reģionā kļūst ilgāka. Kā norāda nozares eksperti, vienas no aktīvākajām šajā nišā ir tieši britu kruīza kompānijas.

Kruīza kuģiem kopējās Rīgas ostas apmeklējuma izmaksas no nākamā gada 1. janvāra pieaugs par 10-15% atkarībā no kuģu lieluma, norādīja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Brīvostā skaidroja, ka, pieaugot atkritumu apmēram, ko kruīza kuģi nodod ostā, pieaug arī Rīgas brīvostas pārvaldes izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu.

Tādējādi pārskatīta kruīza kuģiem noteiktā sanitārās maksas likme. Plānots, ka sanitārā maksa kruīza kuģiem no nākamā gada 1. janvāra Rīgas ostā pieaugs 2,5 reizes - no 3,2 centiem par bruto tonnu (GT) līdz astoņiem centiem par GT.

Šo izmaiņu dēļ kruīza kuģiem kopējās Rīgas ostas apmeklējuma izmaksas pieaugs par apmēram 10-15% atkarībā no kuģa lieluma, minēja pārvaldē.

Rīgas brīvostas pārvaldes paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" liecina, ka vienlaikus sanitārās maksas likme pasažieru kuģiem un pasažieru-kravas kuģiem palielināsies trīs reizes - no 2,2 centiem par GT līdz 6,8 centiem par GT. Brīvostā skaidro, ka šāda likme ir vienāda ar to sanitārās maksas likmi, kāda pašlaik Rīgas ostas maksās noteikta visiem pārējiem kuģiem, izņemot kruīza kuģus.

Valsts svētku laikā, 17. un 18. novembrī, Rīgas ostā piestās vācu kruīza līnijas "AIDA Cruises" kuģis "AIDAprima", norādīja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Kuģis "Aidaprima" ir 300 metrus garš un var uzņemt 3300 pasažieru un 900 cilvēku apkalpi.

Pārvaldē informē, ka, ievērojot tradīciju, lai sveiktu kuģa komandu ar pirmo vizīti Rīgas ostā, 18. novembrī uz tā klāja notiks svinīga ģerboņu apmaiņas ceremonija.

"Aidaprima" ir lielākais no "Aida Cruises" kuģiem, kas līdz šim apmeklējis Rīgas ostu. Tas būvēts Japānas kuģu būvētavā "Mitsubishi Heavy Industries" un ir viens no diviem "Hyperion" klases kuģiem "AIDA Cruises" flotē. "Hyperion" klase ir kruīza kompānijas pirmais solis lielo 300 metru kruīza kuģu segmentā, norāda brīvostā.

Brīvostā min, ka "Aida Cruises" ir viena no pazīstamākajām kruīza līnijām Eiropā, un kopš 2024. gada šīs kompānijas kuģi bieži piestāj Rīgas ostā. Šosezon kopumā ostā plānoti 11 "AIida Cruises" flotes kuģu ienācieni, kas ir lielākais viena kruīza operatora vizīšu skaits ostā šogad. Rīgu galvenokārt ar "Aida Cruises" kuģiem apmeklē vācu tūristi.

Rīgas ostā sestdien, 2.augustā, pirmajā vizītē ieradīsies ASV kompānijas "The Ritz-Carlton" luksus klases kruīza kuģis "Ilma", informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

"Ilma" ir "The Ritz-Carlton Yacht Collection" superjahta. Rīgas ostu "Ilma" apmeklē Baltijas jūras kruīza ietvaros, kas sākas 31.jūlijā Stokholmā un noslēgsies 7.augustā Oslo. Rīga ir vienīgā no Baltijas valstu ostām, kas iekļauta superjahtas maršrutā Stokholma-Visbija-Rīga-Varnemunde-Kopenhāgena-Gēteborga-Oslo.

Šī ceļojuma laikā jahta "Ilma" uz Rīgu atvedīs 246 kruīza pasažierus.

"Ilma" ir būtiski mazāka par tradicionālo kruīza kuģi. Tai ir 10 klāju un 224 luksus kajītes, kas var uzņemt līdz 448 viesiem. Jahtas interjers atbilst "The Ritz-Carlton" zīmola luksusa standartiem. Tajā ir apartamenti ar privātām terasēm, atvērtās atpūtas zonas un jahtu piestātne tieši pie ūdens līnijas. Uz jahtas ir pieci restorāni, kā arī ir iespēja apmeklēt "Ritz-Carlton Spa".

Rīgas ostā jūlijā pieteiktas 22 kruīza kuģu vizītes, visvairāk kruīzu pasažieru ieradīsies no ASV.

Rīgā sagaidāms šīs sezonas lielākais kruīza kuģis – 316 metrus garais vācu TUI Cruises kuģi “Mein Schiff 1” (maksimālā pax. ietilpība – 2894 pasažieri un 1100 apkalpes locekļi). Tas Rīgu šogad apmeklēs divas reizes – 6. jūlijā un 5. augustā. Divi no jūlijā pieteiktajiem kruīza kuģiem Rīgas ostā piestās pirmoreiz - 11. jūlija rītā savā pirmajā vizītē Rīgas ostā ieradīsies ASV kruīzu līnijas Oceania Cruises premium klases kuģis “Vista”, savukārt 26. jūlijā ostā ienāks ASV kruīzu līnijas Nicko Cruises/Atlas flotes ekspedīciju kuģis “World Traveller”.

Kruīza kuģis “Vista” uzbūvēts 2023. gadā, tas ir 241 metru garš, 36 metrus plats 15 klāju luksusa klases kuģis. Uz kuģa ir 612 kajītes un tas spēj vienlaikus uzņemt līdz pat 1200 pasažieriem un 800 apkalpes locekļiem.

Viens no izaicinājumiem prāmju satiksmes atjaunošanai no Rīgas ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums, sacīja Igaunijas prāmju operatora AS "Tallink Grupp" komunikācijas direktors Mēliss Kompuss.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados Latvijas valdība vairākkārt ir izteikusi interesi par prāmju maršruta Rīga-Stokholma atjaunošanu, kā arī ir notikušas vairākas tikšanās, lai šo ieceri varētu īstenot.

""Tallink" nav aizmirsis Latviju. Kad būs beidzies karš Ukrainā, ekonomiskā situācija nodrošinās iespēju strādāt ar zemu risku un būs pieejams piemērots kuģis, uzņēmums nopietni apsvērs iespēju atjaunot šo maršrutu ar vienu kuģi," teica Kompuss.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka papildu izaicinājums patlaban ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums Rīgā, jo iepriekšējā ēka ir pārveidota par nekustamo īpašumu biroju. Tādējādi Latvijas valdībai, Rīgas pašvaldībai un Rīgas ostai vispirms jāizveido nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu prāmju satiksmes darbību.

Gaisa temperatūra nedēļu ilgajā karstuma vilnī Grieķijā turpina pieaugt, tādēļ valdība trešdien paziņoja par plāniem steidzami mainīt ūdensapgādes sistēmu, lai ieviestu ūdens taupīšanas pasākumus.

Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis sacīja, ka valdība ir izskatījusi plānus uzlabot ūdensapgādes kompāniju darbu, jo ūdens rezerves Atēnās ir par 50% mazākas nekā pirms trim gadiem.

Kā informēja premjerministra birojā, papildus tiks izmantotas ūdens atsāļošanas tehnoloģijas un ūdens atkārtota izmantošana. Grieķija ir 19.vietā pasaulē pēc sausuma riska.

Atēnu Valsts observatorija nesen brīdināja, ka pēc karstuma un zemā nokrišņu daudzuma jūnijā gandrīz visā Grieķijā sausuma līmenis pārsniedz šim gadalaikam ierasto.

Trešdien gaisa temperatūra joprojām pieauga, un gaidāms, ka karstuma vilnis turpināsies līdz svētdienai.

Grieķijas austrumu, centrālajos un ziemeļu iekšzemes reģionos, kā arī Egejas jūras austrumu daļā esošajās salās gaidāma temperatūra no 40 līdz 44 grādiem pēc Celsija skalas, informēja Atēnu Valsts observatorija.

Latvija aizvadītajā gadā piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas, liecina jaunākais KPMG pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecības izplatību Eiropā 2024. gadā.

Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot budžetam zaudējumus 67 miljonu eiro apmērā zaudēto nodokļu dēļ. Tostarp Latvijā ir bijis arī lielākais cigarešu kontrabandas pieaugums Baltijas valstīs – Lietuvā cigarešu kontrabanda pieaugusi par 2,2 procentpunktiem, savukārt Igaunijā cigarešu kontrabandas patēriņu izdevies mazināt par 4,2 procentpunktiem.

Eiropā kopumā pērn visstraujāk kontrabandas cigarešu patēriņš pieauga Nīderlandē (+10,2 procentpunkti), Ungārijā (+5,6 procentpunkti), Latvijā (+4,5 procentpunkti), kā arī Somijā un Francijā (+4,4 procentpunkti). Savukārt vislielākais cigarešu kontrabandas samazinājums 2024. gadā novērots Moldovā (- 9,2 procentpunkti), Bosnijā un Hercegovinā (-6,2 procentpunkti), Grieķijā (-6,2 procentpunkti) un Ukrainā (-5,7 procentpunkti).KPMG pētījums parāda, ka 2024. gadā Eiropā tika patērēti 38,9 miljardi nelegālo cigarešu, kas ir augstākais līmenis kopš 2015. gada un veidoja 9,2 % no kopējā cigarešu patēriņa. Tādejādi Eiropas valstis neieņemto nodokļu dēļ kopumā zaudēja līdz pat 14,9 miljardiem eiro, kas savukārt ir stimulējis dažādu organizētās noziedzības grupējumu uzplaukumu un nostiprināšanos reģionā.

Latvijā šogad jūnija beigās Latvijā vispārējās valdības parāds uz vienu iedzīvotāju ir 10 600 eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.

Pārrēķinot vispārējās valdības parādu uz vienu iedzīvotāju, augstākais parāda apmērs Eiropā bija Beļģijā - 56 400 eiro, bet vismazāk parādā bija Bulgārijas un Igaunijas iedzīvotāji - attiecīgi 4400 eiro un 6900 eiro, informē FDP.

Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar salīdzinoši zemu vispārējās valdības parāda līmeni - 48% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un izpilda Māstrihtas kritēriju - uzturēt parādu zem 60% no IKP, informē FDP.

Parāds 2025. gadam prognozēts 49% no IKP, bet turpmākajos gados paredzams straujāks tā pieaugums - 2026. gadā parāds varētu sasniegt 51% no IKP, savukārt 2027. un 2028. gadā - 55% no IKP.

FDP norāda, ka arī parāda apkalpošanas izdevumu īpatsvars pret IKP turpinās pieaugt. Procentu maksājumi 2025. gadā plānoti 519 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP, 2026. gadā - 617 miljoni eiro jeb 1,4% no IKP. No 2027. līdz 2028. gadam vispārējās valdības budžeta procentu izdevumi veidos 1,5% no IKP, tomēr nomināli tie turpinās pieaugt, sasniedzot 700 miljonus eiro 2027. gadā un 736 miljonus eiro 2028. gadā.

Tūroperators SIA “Join Up Baltic” 2024. gadā par 15% kāpināja apgrozījumu, sasniedzot 82,4 miljonus eiro, un nopelnīja 3,25 miljonus eiro. Uzņēmums noorganizēja ceļojumus vairāk nekā 100 tūkstošiem klientu Baltijas valstīs.

"Pagājušā gada labie rezultāti pierāda mūsu ilgtermiņa stratēģiskās pieejas efektivitāti — mēs klausāmies ceļotāju vajadzībās, elastīgi pielāgojamies tirgus tendencēm un mērķtiecīgi ieviešam inovācijas gan tūrisma pakalpojumos, gan klientu apkalpošanā," uzsver Aurimas Janušauskas, Join UP! Baltic vadītājs. "Digitālo rīku attīstība, lojalitātes programmas ieviešana, klātienes ceļojumu veikalu atvēršana, kā arī jaunu maršrutu un galamērķu piedāvāšana ir pamatā mūsu stabilai izaugsmei."

“Mūsu finanšu rezultāti atspoguļo mūsu komandas apņemšanos mērķtiecigi augt, veidojot stabilu pamatu ilgtermiņa panākumiem,” komentē Sabina Saikovskaja, kura veiksmīgi vadīja Join UP! Baltic līdz 2025. gada sākumam, kad viņa tika paaugstināta tūrisma operatora Join UP!™ Polijas un Baltijas reģionālās direktores amatā.

Daļēji atklātībā nonākuši Eiropas Komisijas centieni tabakas nodokli izmantot kā ieņēmumu avotu nākamajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam, par ko liecina viens Vācijas valdības dokuments un Zviedrijas finanšu ministres izteikumi sociālajā tīklā X. Latvijai šāds ES piedāvājums būtu rakstāms zem saukļa: “Nauda mūsu – problēmas jūsu!”

Interneta medijs Euractiv publicējis rakstu, kurā norāda, ka ES centieni parādās Vācijas valdības dokumentos, ko medijs ieguvis savā rīcībā. Proti, Eiropas Komisija apsver iespēju ieviest tabakas nodokli kā potenciālu jaunu ieņēmumu avotu nākamajam ES daudzgadu budžetam. Viena diskrēta rindkopa Vācijas Starptautisko lietu biroja Briselē ziņojumā parlamentam piemin šo jauno ideju.

Ziņojumā tiek apspriests Komisijas pirmais priekšlikumu kopums nākamajam daudzgadu finanšu ietvaram (DFI). “Var tikt apsvērti arī jauni pašu resursu avoti, piemēram, nodevas par elektroniskajiem atkritumiem vai tabaku,” dokumentā teikto citē medijs.

Darbā ar ārvalstu juridiskajām personām Uzņēmumu reģistra (UR) kompetencē ir pārliecināties, ka juridiskā persona tiešām pastāv un kurš ir pilnvarots to pārstāvēt. Agrāk šādu informāciju UR patstāvīgi iegūt nevarēja, tāpēc ārvalstu investoriem tika pieprasīti dokumenti, kas to apliecina, informē UR.

Šobrīd UR informāciju par lielāko daļu ārvalsts juridiskajām personām var pārbaudīt Biznesa reģistru savstarpējās savienošanas sistēmā (BRIS) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, kā arī Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas oficiālajos reģistros, ja informācija ir pieejama bez maksas. Šāda prakse būtiski atvieglo un padara procesu lētāku lielākajai daļai ārvalstu investoru.

Šobrīd UR bez maksas visu nepieciešamo informāciju var iegūt par juridiskajām personām, kas reģistrētas: Austrijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Slovākijā, Somijā, Ungārijā un Vācijā. Līdz ar to klientam UR papildus dokumenti, kas apliecina juridiskās personas tiesībspēju un pārstāvēttiesīgo personu nav jāiesniedz.

Latvija un vēl 11 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis koordinēti pieprasījušas aktivizēt valsts izņēmuma klauzulu aizsardzības izdevumu palielināšanai, paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

Latvija, Igaunija, Beļģija, Dānija, Grieķija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Ungārija un Vācija ir iesniegušas EK rakstisku pieprasījumu kā daļu no šogad martā iesniegtā apbruņošanās plāna "ReArm Europe/sagatavotība 2030.gadā" aktivizēt Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto valsts izņēmuma klauzulu.

EK skaidro, ka valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšana nodrošina dalībvalstīm papildu budžeta telpu, kas ļaus palielināt aizsardzības izdevumus, vienlaikus ievērojot ES fiskālos noteikumus.

Klauzulas aktivizēšana dos valstīm iespēju atkāpties no apstiprinātā neto izdevumu virziena vai korektīvā virziena saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Šāda elastība ir paredzēta ārkārtas apstākļiem, kurus dalībvalstis nevar ietekmēt, ja tiem ir būtiska ietekme uz valstu publiskajām finansēm, kā tas ir pašlaik, skaidro EK.

Latvijas farmācijas uzņēmums “Lotos Pharma”, dibināts 2013. gadā, izceļas ar straujo izaugsmi, augstākajiem standartiem atbilstošu ražošanu un produktiem. Var teikt – veiksmes stāsts. Taču īpaši patīkami pārsteidz uzņēmuma dibinātāja KASPARA IVANOVA dziļā pietāte pret mūsu vietējo patērētāju.

– Kaspar, droši vien, ir bijušas iespējas pārcelties uz ārzemēm?

– Jā, ir bijušas iespējas. Strādāju psihiatriskajā slimnīcā Amerikā, un man piedāvāja palikt Amerikā – tas gan bija vēl padomju laikos. Man bija iespēja arī Zviedrijā dzīvot – kad strādāju slimnīcā un saņēmu piedāvājumu mācīties Upsalas universitātē. Droši vien, tad es arī būtu tur palicis. Bet tā vide, kas ir apkārt, man ir ļoti svarīga. Tas, ka dzirdu to valodu, kuru saprotu kopš dzimšanas. Ka mēs varam aiziet mežā – tas mūsu priežu mežs ir vienkārši pasaka! Tas paklājs, un tajā paklājā ir saaugušas mellenes – viss mežs ir pārņemts ar mellenēm bieži vien. Latvijā ir ļoti bagātīga un ļoti veselīga daba – tā kā saule mums ir limitēta, tad augi, un īpaši ārstniecības augi, ir ļoti spēcīgi. Esmu sapratis, ka jādzīvo tur, kur tev ir ērti, un man ērti un patīkami ir tikai Latvijā. Tas ir, kā ar augiem – viņi aug vislabāk tur, kur tiem nācies piedzimt, un es arī tāds audziņš esmu.

Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Baltijas tūroperators Join UP! Baltic no 2025. gada janvāra maina vadību. To turpmāk vadīs uzņēmuma līdzšinējais Pārdošanas un attīstības vadītājs Aurimas Janušauskas, un līdzšinējā vadītāja Sabina Saikovskaja tiek paaugstināta Join UP!™ Polijas un Baltijas reģionālās direktores amatā.

Kopš pievienošanās Join UP! Baltic 2022. gadā vadītājas un valdes locekles amatā Sabina Saikovskaja veiksmīgi izveidojusi un vadījusi spēcīgu komandu 60 tūrisma profesionāļu sastāvā, sasniedzot nozīmīgus rezultātus Baltijas reģionā: nodrošinājusi stabilu uzņēmuma izaugsmi un stabilitāti. Noslēdzot 2024. gadu, SIA “Join Up Baltic” ir sasniedzis peļņas rādītājus.

Jaunajā amatā Sabina Saikovskaja pārraudzīs darbību Polijā un Baltijā, koncentrējoties uz izaugsmes veicināšanu un uzņēmuma pozīciju nostiprināšanu četru valstu tirgos. Jaunais Join UP! Baltic vadītājs Aurimas Janušauskas līdz šim vadījis Pārdošanas un attīstības procesus Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Viņa plašās zināšanas par tirgu un pieredze vadībā ļauj viņam pārņemt uzņēmuma vadību, lai nodrošinātu tūroperatora turpmāku spēcīgu un stabilu sniegumu saskaņā ar biznesa plānu.

Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības institūcijas ir visai kūtras uz izmaksu apgriešanu, kuluāros sākušās runas par nepieciešamību palielināt nodokļus, lai kompensētu drošības un citas izmaksas. Tostarp viens no potenciāliem virzieniem ir Tabakas akcīzes nodokļa direktīvas (TED) pārskatīšana un tabakas akcīzes nodokļa paaugstināšana.

ES komisārs Vopke Hukstra (Vopke Hoekstra) šī mēneša sākumā Strasbūrā notikušajās brokastīs ar Eiropas Parlamenta deputātiem jau norādījis, ka, neskatoties uz vairāku ES valstu iebildumiem, vēlas līdz vasarai iesniegt priekšlikumus par tabakas nodokļu pārskatīšanu, ziņo Eiropas ziņu medijs Euractiv. Vienlaikus medijs uzsver, ka V. Hukstras priekšlikumii varētu nebūt saskaņā ar viņa priekšnieces, Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas nostāju, jo tabakas direktīvas pārskatīšana nav iekļauta Eiropas Komisijas 2025. gada darba programmā.

Spējš nodokļu palielinājums

Sākotnēji plānotie priekšlikumi, kas tika skatīti 2022. gada decembrī, bet tā arī netiki iesniegti tālākai izskatīšanai paredzēja dramatisku nodokļu kāpumu, tostarp pieaugumu cigaretēm par 100 %, kāpumu cigāriem un cigarillām par 900 %, savukārt citiem tabakas izstrādājumiem pieaugumu līdz pat 445 % apmērā. Daudzas ES valstis un eksperti arī šobrīd iebilst pret tik spēju un pretrunīgu nodokļu kāpumu, jo nav pierādījumu, ka tādejādi tiks panākts vēlamais rezultāts. Tas var dod arī papildus stimulu jau tā augstajiem inflācijas rādītājiem, kā arī ievērojami palielināt cigarešu un citu tabakas izstrādājumu kontrabandas plūsmu Eiropas valstīs.

Jo lielāks ir valsts iedzīvotāju sagaidāmais darba mūža ilgums, jo mazāks, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir šīs valsts vispārējās valdības bruto parāds procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šādu hipotēzi var izvirzīt pēc Eurostat datu izpētes.

2024. gadā paredzamais vidējais darba mūža ilgums 15 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem Eiropas Savienībā bija 37,2 gadi. Latvijā šis lielums ir ļoti tuvu vidējam – 37,4 gadi, no Nīderlandes, Zviedrijas un Dānijas atpaliekam par aptuveni pieciem gadiem. Valstu ar mazu parādu iedzīvotāju vidējais paredzamais darba mūža ilgums visbiežāk pārsniedz ES vidējo lielumu.

Vecā Eiropa kā paraugs

Ievērojot, ka Austrumeiropas ekonomika uzvedas kā jaunattīstības valstīm un arī parāda veidošana pēdējos 20 gados bijusi atkarīga no valstu politikas par paraugu izvirzītajai hipotēzei, ka valstīm ar lielāku vidējo darba mūža ilgumu parādi ir mazāki, Dienas Bizness uzmanību pievērsa Vecās Eiropas zemēm. Pirmkārt aplūkosim piecas lielākās parādnieces, sākot ar Grieķiju, kur valsts parāds ir 153% no IKP. Vidējais sagaidāmais darba mūža ilgums valstī ir tikai 34,8 gadi, kas ir par 2,4 gadiem mazāk nekā ES vidējais lielums. Tomēr sakarību nevar saprast kā tiešu proporciju, jo Itālija, kas gan ir otra lielākā ES parādniece ar parādu 135,53% no IKP, var lepoties ar zemāko sagaidāmo darba mūža ilgumu Vecajā Eiropā – 32,8 gadi.

Īres maksas pieaugums par mājokli Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tomēr, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, izpētījis Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Īres cenu izaugsme stipri atpaliek

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" ar 255 000 skatītājiem kļuvusi par Latvijas kinoteātros un kinodemonstrēšanas vietās visvairāk apmeklēto filmu, aģentūru LETA informēja Nacionālajā kino centra (NKC) pārstāvji un filmas producents Matīss Kaža.

Tas ir jauns pašmāju kino skatītāju skaita rekords atjaunotās Latvijas vēsturē - vairāk nekā 35 gadu laikā. "Straume" pārspējusi arī visu ārzemju filmu rekordus, apsteidzot tādas filmas kā "Avatars: Ūdensceļš" un "Titāniks".

Filmu "Straume" joprojām iespējams noskatīties visos lielākajos Latvijas kinoteātros, īpaša "otrreizējā" aktivitāte sākusies arī Latvijas novados, norāda NKC. No 1.marta filma būs pieejama vietnēs "Tet+" un "LMT viedtelevīzijā".

Tikmēr Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā, kur izstādīta Zilbalodim pasniegtā "Zelta globusa" balva, nedēļas laikā to aplūkojuši vairāki tūkstoši interesentu, radot arī rindas, tāpēc publiskā apskate pagarināta līdz 30.janvārim.

Pēc skolotāja palīdzes slepkavības Nožānā, Francijas varasiestādes apsver sociālo tīklu aizliegumu bērniem, kas jaunāki par 15 gadiem, kā arī aizliegumu pārdot nažus nepilngadīgajiem.

Jau ziņots, ka Nožānā, Francijas austrumos, otrdien kāds 14 gadus vecs skolēns ar nazi nodūra 31 gadu vecu skolotāja palīdzi. Uzbrukums notika somu pārmeklēšanas laikā pie skolas.

"Es ierosinu aizliegt sociālos tīklus bērniem, kas jaunāki par 15 gadiem," otrdienas vakarā platformā "X" paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons. "Platformām ir iespēja pārbaudīt vecumu. Darīsim to," viņš piebilda.

Grieķija ar Francijas un Spānijas atbalstu ierosinājusi priekšlikumu, kā Eiropas Savienības (ES) līmenī ierobežot bērnu piekļuvi sociālajiem tīkliem, jo pierādījumi liecina, ka sociālie tīkli var negatīvi ietekmēt bērnu garīgo un fizisko veselību.

Makrons paziņoja, ka gadījumā, ja vairāku mēnešu laikā netiks panākts progress, Francija vienpusēji īstenos aizliegumu. "Mēs nevaram gaidīt," otrdien intervijā raidorganizācijai "France 2" uzsvēra prezidents.

18 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, pieprasījušas 127 miljardus eiro lielus aizdevumus no jaunizveidotā Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE), trešdien paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

Gandrīz trešdaļu jeb 45 miljardus eiro no kopsummas pieprasījusi Polija.

SAFE, kam paredzēts no ES budžeta atvēlēt 150 miljardus eiro, ir galvenais mehānisms ieroču iepirkumu veicināšanai, lai veiktu Eiropas pārapbruņošanos, saskaroties ar pieaugošajiem Krievijas draudiem.

Ar SAFE starpniecību ES dalībvalstīm būs pieejami lētāki aizdevumi.

"Lielā interese par SAFE ar vismaz 127 miljardiem eiro lieliem potenciāliem iepirkumiem parāda ES vienotību drošības un aizsardzības jautājumos," norādīja ES aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus.

Līdz šim līdzekļus pieprasījušas Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Spānija un Ungārija.

Dānija plāno ieviest sociālo mediju aizliegumu bērniem līdz 15 gadu vecumam, pavēstīja premjerministre Mete Frederiksena.

Paziņojot par šo iniciatīvu uzrunā parlamentā, premjere neprecizēja, uz kuriem sociālajiem medijiem šis aizliegums attieksies un kā tas darbosies praksē.

Likumprojekts, kura izskatīšanas grafiks vēl nav zināms, paredzētu, ka vecāki varēs atļaut saviem bērniem izmantot sociālos medijus no 13 gadu vecuma.

"Mobilais tālrunis un sociālie mediji laupa mūsu bērniem bērnību," sacīja Frederiksena, norādot, ka 60% dāņu zēnu vecumā no 11 līdz 19 gadiem labprātāk izvēlas palikt mājās, nevis pavadīt laiku ar draugiem.

Austrālija ir līdere globālajos centienos novērst interneta kaitējumu jauniešu vidū.

Tās parlaments 2024.gada nogalē pieņēma sociālo mediju aizliegumu bērniem līdz 16 gadu vecumam, lai gan pagaidām nav gandrīz nekādas informācijas par to, kā šis solis tiks īstenots.

Eksporta plaisa starp Latviju un pārējām divām Baltijas valstīm acīmredzami pieaug.

To rāda kādreizējā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītāja Mortena Hansena un AS Industra Bank valdes priekšsēdētāja Dr. oec. Raivja Kakāņa pētījums par Latvijas eksporta attīstību pēdējo 15‒30 gadu laikā uz pārējo divu Baltijas kaimiņvalstu fona.

Latvijas eksporta atpalicība reģionā aug

Pētnieki parāda kopējos eksporta ienākumus un izaugsmi 2024. gadā pret 2020. gada rezultātu. Proti, ja 2020. gadā Latvijas un Igaunijas eksporta ienākumu apmērs bija ļoti līdzīgs – 18,99 miljardi eiro Igaunijai un 18,31 miljards eiro Latvijai ‒, tad 2024. gadā Igaunijai tas bija jau 30,14 miljardi eiro, bet Latvijai – 25,98 miljardi eiro, savukārt Lietuva no 36,41 miljarda eiro savus eksporta ienākumus ir audzējusi līdz 58,11 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka Latvijas eksporta ienākumu (ieskaitot inflācijas efektu) izaugsmes temps minētajā posmā ir 42%, Igaunijas ‒ 59%, bet Lietuvas ‒ 60%. 2024. gadā Latvijā imports pārsniedza eksportu par vairāk nekā vienu miljardu eiro, kamēr Igaunijai eksporta ienākumi pārsniedza importu par teju 223 miljoniem eiro, bet Lietuvai pat vairāk par četriem miljardiem eiro. Lietuvai gan ir naftas pārstrādes komplekss, bet nevietā ir atrunas par to, ka Latvijai nav tāda uzņēmuma, jo arī Igaunijai tāda nav, turklāt nevienai no Baltijas valstīm nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta vai dabasgāze. Faktiski Latvijas atpalicība eksporta ienākumos no Igaunijas 2020. gadā bija tikai ap 0,6 miljardiem eiro, bet četru gadu laikā pieauga līdz četriem miljardiem, no Lietuvas atpalicība sasniedza pat vairāk nekā 32 miljardus eiro. Pētnieki jautā ‒ vai Latvija ar savu līdzšinējo pieeju vispār spēs vēl kādu valsti «noķert» un aizsniegties līdz ES vidējiem rādītājiem?

Nelegālo Krievijas un Baltkrievijas kokmateriālu plūsma uz Eiropas Savienību (ES) ir nopietna problēma, kas ne tikai kropļo tirgu, bet arī apdraud Eiropas likumdošanas principus un starptautisko sankciju efektivitāti.

Saskaņā ar britu pētnieciskās žurnālistikas platformas “Earthsight” veikto izmeklēšanu kontrabandas kokmateriālu kopējā vērtība sasniedz 1,5 miljardus eiro, un to ienākšanas ceļi ir labi organizēti, apejot ES noteiktās sankcijas agresorvalstīm.

Sankciju apiešana un tās sekas

Lai gan pēc sankciju ieviešanas Krievijas kokmateriāliem tirdzniecība samazinājusies piecas reizes, tā nav apstājusies, bet mainījusi formu. Piemēram, Krievijas bērza saplākšņa eksports tagad bieži tiek maskēts, izmantojot trešās valstis, kur pati koksne nemaz netiek iegūta. Tādas ir Ēģipte, kur bērzi neaug, vai Kazahstāna un Uzbekistāna, kas pēc sankciju ieviešanas kļuvušas par vienu no lielākajām bērza saplākšņa “eksportētājvalstīm”. Līdztekus tam liels nelegālās koksnes apjoms nonāk ES caur Turciju, Gruziju, Ķīnu, kur šīs preces tiek pārmarķētas, lai slēptu to patieso izcelsmi.